Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.20 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1317 4525963 4464784 2026-09-23T06:58:26Z Meistars Joda 781 4525963 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{ara|الجمهورية التونسية}} | pilnais_valsts_nosaukums = Tunisijas Republika | valsts_nosaukums = Tunisia | karoga_attēls = Flag_of_Tunisia.svg | karoga_nosaukums = Tunisijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Tunisia.svg | ģerboņa_nosaukums = Tunisijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = {{ara|حرية، نظام، عدالة}} <small>''{{Unicode|(Hurriya, Nidhām, 'Adālah)}}''<br />"Brīvība, Kārtība, Taisnība"</small> | valsts_himna = {{ara|حماة الحمى}} <small>''{{Unicode|(Humāt al Himá)}}''<br />"Dzimtenes aizstāvji"</small> | kartes_attēls = Location_Tunisia_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tunisa]] | latd=36 | latm=50 | latNS=N | longd=10 | longm=9 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda|arābu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Republika | valsts_galvas_tituls = [[Tunisijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Kaīss Saīds]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Tunisijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Kamel Madouri]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Francija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1956|3|20}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 =163 610 | platība_rangs =92 | procenti_ūdens =5,0 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020 | iedzīvotāju_skaits = 11 708 370 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 78 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 71,6 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 133 | IKP_PPP = $ 97,74 mld | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = 60 | IKP_PPP_per_capita = $ 9630 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 73 | HDI = {{palielinājās}} 0,766 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 91 | Gini = 39,8 | Gini_gads = 2000 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Tunisijas dinārs]] | valūtas_kods = TND | laika_zona = CET | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | domēns = .tn | tālsarunu_kods = 216 | iso_kods_num =788 | iso_kods_alfa2 = TN | iso_kods_alfa3 = TUN }} '''Tunisija''' ({{ara|تونس}} {{Unicode|''Tūnis''}}, [[Berberu valoda|amazigā]]: {{Unicode|Tuns}}), oficiāli '''Tunisijas Republika''' ({{ara|الجمهورية التونسية}} {{Unicode|''Jumhurīya al Tūnisīya''}}), ir valsts [[Vidusjūra]]s piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā [[Ziemeļāfrika]]s valsts. Robežojas ar [[Alžīrija|Alžīriju]] un [[Lībija|Lībiju]]. Valsts ziemeļu daļu aizņem [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]], dienviddaļā [[Sahāra|Sahāras tuksnesis]]. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī [[Āfrika (Romas province)|romiešu Āfrikas province]] devusi nosaukumu visam [[Āfrika]]s kontinentam. == Vēsture == Mūsdienu Tunisijas teritorija kopš senatnes bija nozīmīgs Vidusjūras reģiona politiskais, tirdzniecības un kultūras centrs. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis starp Vidusjūras rietumu un austrumu daļu padarīja šo teritoriju par svarīgu pieturas punktu starp Eiropu, Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem. === Senākā vēsture === Tunisijas teritoriju jau aizvēsturē apdzīvoja vietējās Ziemeļāfrikas tautas, īpaši [[berberi]]. Šīs kopienas nodarbojās ar lopkopību, zemkopību un tirdzniecību. Piekrastes rajoni bija cieši saistīti ar Vidusjūras jūras ceļiem, savukārt iekšzemē saglabājās cilšu sabiedrības un vietējās politiskās struktūras. No 12. līdz 8. gadsimtam p.m.ē. Ziemeļāfrikas piekrastē sāka veidoties [[Feniķieši|feniķiešu]] tirdzniecības apmetnes. Feniķieši ieradās no Levantes pilsētām, īpaši no [[Sūra (pilsēta)|Tīras]], un izveidoja vairākas ostas un tirdzniecības punktus. === Kartāgas laikmets === Par nozīmīgāko feniķiešu apmetni kļuva [[Kartāga]], kas tradicionāli tiek uzskatīta par dibinātu 814. gadā p.m.ē. Laika gaitā Kartāga kļuva par spēcīgu jūras un tirdzniecības lielvalsti. Tā kontrolēja plašus tirdzniecības tīklus Vidusjūrā, īpaši [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Korsika|Korsikā]] un [[Pireneju pussala|Ibērijas pussalas]] dienvidos. Kartāgas valsts balstījās uz jūras tirdzniecību, amatniecību, lauksaimniecību un militāru ietekmi. Tās sabiedrībā nozīmīga loma bija feniķiešu kultūrai, bet valsts iedzīvotāju sastāvs bija daudzveidīgs, tajā ietilpa arī berberi un citas vietējās grupas. Kartāgas galvenais pretinieks kļuva [[Romas Republika]]. Starp abām lielvarām notika trīs [[Pūniešu kari]]. Pirmais pūniešu karš norisinājās no 264. līdz 241. gadam p.m.ē., otrais — no 218. līdz 201. gadam p.m.ē., bet trešais — no 149. līdz 146. gadam p.m.ē. Trešā pūniešu kara beigās romieši ieņēma un iznīcināja Kartāgu. === Romas un Bizantijas periods === Pēc Kartāgas krišanas Tunisijas teritorija nonāca [[Senā Roma|Romas]] varā. Romieši izveidoja provinci [[Āfrika (Romas province)|Āfrika]], kas kļuva par vienu no bagātākajiem Romas valsts reģioniem. Tā bija pazīstama ar labības, olīveļļas un citu lauksaimniecības produktu ražošanu. Romas periodā attīstījās pilsētas, ceļi, akvedukti, amfiteātri un citas būves. Nozīmīgas pilsētas bija atjaunotā Kartāga, [[Dugga]], [[Sufetula]] un [[Tisdra]]. Reģions kļuva par vienu no svarīgākajiem latīņu kultūras un kristietības centriem Ziemeļāfrikā. 5. gadsimtā Ziemeļāfrikā iebruka [[vandāļi]], kas izveidoja [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandāļu karalisti]] ar centru Kartāgā. Vandāļu valsts pastāvēja līdz 533.–534. gadam, kad Bizantijas karavadonis [[Belisārijs]] imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] uzdevumā sakāva vandāļus. Pēc tam Tunisijas teritorija nonāca [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] kontrolē. 6. gadsimta beigās šeit izveidojās [[Āfrikas eksarhāts]] ar centru Kartāgā. Bizantijas vara saglabājās līdz arābu musulmaņu iekarošanai 7. gadsimtā. === Arābu iekarošana un islāma izplatīšanās === 7. gadsimtā Ziemeļāfrikā sākās [[Arābi|arābu]] musulmaņu ekspansija. Pēc [[Ēģipte|Ēģiptes]] pakļaušanas arābu karaspēks pakāpeniski virzījās uz rietumiem. 670. gadā karavadonis [[Ukba ibn Nāfi]] dibināja [[Kairuāna|Kairuānu]], kas kļuva par nozīmīgu militāru, administratīvu un reliģisku centru. 698. gadā arābi ieņēma Kartāgu, un Bizantijas vara Tunisijas teritorijā faktiski beidzās. Sākās pakāpeniska islāma izplatīšanās un arābu valodas ietekmes pieaugums. Tomēr vietējie berberi vēl ilgi saglabāja nozīmīgu lomu reģiona politikā un sabiedrībā. 8. gadsimtā Tunisija kļuva par daļu no [[Omeijādu kalifāts|Omeijādu]], bet vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] politiskās telpas. Kairuāna kļuva par vienu no svarīgākajiem islāma centriem Magribā. === Aglabīdi, Fatimīdi un Zirīdi === 9. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās Aglabīdu dinastija, kas formāli atzina Abāsīdu kalifa virsvaru, bet faktiski pārvaldīja reģionu patstāvīgi. Aglabīdu laikā Kairuāna kļuva par ievērojamu zinātnes, reliģijas un arhitektūras centru. No Tunisijas teritorijas aglabīdi uzsāka arī Sicīlijas iekarošanu. 10. gadsimtā reģionā varu pārņēma [[Fatimīdu kalifāts|Fatimīdi]], šiītu dinastija, kas vēlāk pārcēla savu centru uz Ēģipti un nodibināja Kairu. Pēc Fatimīdu aiziešanas Tunisiju pārvaldīja [[Zirīdi]], sākotnēji kā viņu vietvalži. 11. gadsimtā Tunisiju skāra arābu cilšu ''Banu Hilāl'' un ''Banu Sulajm'' migrācija. Šī kustība būtiski ietekmēja reģiona sabiedrību, valodu un lauku apdzīvotību, paātrinot arābizāciju. === Hafsīdu valsts === 13. gadsimtā Tunisijā nostiprinājās [[Hafsīdi|Hafsīdu dinastija]], kas izveidoja vienu no nozīmīgākajām viduslaiku Magribas valstīm. Hafsīdu galvaspilsēta bija [[Tunisa]], kas kļuva par nozīmīgu tirdzniecības, amatniecības un kultūras centru. Hafsīdu laikā Tunisija uzturēja sakarus ar Eiropas valstīm, īpaši Itālijas pilsētvalstīm, kā arī ar citām musulmaņu zemēm. Reģions piedalījās Vidusjūras tirdzniecībā, eksportējot lauksaimniecības produktus, amatniecības izstrādājumus un citus resursus. Tomēr dinastijas vēlākajā posmā valsti vājināja iekšējas cīņas, Spānijas un Osmaņu impērijas sāncensība, kā arī pirātu un korsāru darbība Vidusjūrā. === Osmaņu periods === 16. gadsimtā Tunisija kļuva par cīņas objektu starp [[Spānijas Impērija|Spāniju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1574. gadā Osmaņi galīgi ieņēma Tunisu, un Tunisija kļuva par Osmaņu impērijas provinci. Lai gan Tunisija formāli atradās Osmaņu varā, vietējie valdnieki ieguva plašu autonomiju. No 18. gadsimta Tunisiju pārvaldīja Huseinīdu dinastija, kas saglabāja varu līdz 20. gadsimta vidum. Osmaņu periodā Tunisa bija nozīmīga osta un reģionāls politisks centrs. === Francijas protektorāts === 19. gadsimtā Tunisija nonāca arvien lielākā Eiropas lielvalstu ekonomiskajā un politiskajā ietekmē. Valsts finanšu problēmas, ārējie parādi un Francijas intereses Ziemeļāfrikā noveda pie Francijas iejaukšanās. [[Attēls:Colonial Africa Tunisia 1913 map.svg|thumb|Francijas koloniju karte Āfrikā 1913. gadā, ar Tunisiju]] 1881. gadā Francija piespieda Tunisijas beju parakstīt Bardo līgumu, ar kuru tika izveidots [[Francijas protektorāts Tunisijā]]. 1883. gadā Marsas konvencija vēl vairāk nostiprināja Francijas kontroli pār valsts pārvaldi. Protektorāta laikā Francija kontrolēja ārpolitiku, finanses, armiju un administrāciju, bet bejs formāli saglabāja troni. Tunisijā attīstījās Eiropas kolonistu kopiena, infrastruktūra un modernizēta pārvalde, tomēr vietējie iedzīvotāji saskārās ar politisku nevienlīdzību un ekonomisku atkarību. === Nacionālā kustība un neatkarība === 20. gadsimta sākumā Tunisijā pastiprinājās nacionālā kustība. 1920. gadā tika izveidota ''Destour'' partija, kas pieprasīja konstitucionālas reformas un lielāku tunisiešu līdzdalību pārvaldē. 1934. gadā [[Habibs Burgiba|Habībs Burgiba]] un viņa domubiedri izveidoja ''Neo Destour'' partiju, kas kļuva par galveno neatkarības kustības spēku. Pēc Otrā pasaules kara prasības pēc neatkarības kļuva arvien spēcīgākas. Francija sākotnēji mēģināja saglabāt kontroli, bet politiskais spiediens un starptautiskā situācija piespieda to piekāpties. 1956. gada 20. martā Tunisija ieguva neatkarību. 1957. gadā monarhija tika likvidēta, un Tunisija kļuva par republiku. Habibs Burgiba kļuva par pirmo valsts prezidentu. === Burgibas valdīšana === Habibs Burgiba vadīja Tunisiju no 1957. līdz 1987. gadam. Viņa valdīšanas laikā tika īstenotas plašas modernizācijas reformas. Īpaši nozīmīga bija 1956. gadā pieņemtā Personas statusa kodeksa ieviešana, kas uzlaboja sieviešu tiesisko stāvokli, ierobežoja daudzsievību un reformēja ģimenes tiesības. Burgibas valdība veicināja izglītību, veselības aprūpi, sekulāru valsts modeli un centralizētu pārvaldi. Vienlaikus politiskā sistēma kļuva autoritāra. Opozīcija tika ierobežota, un vara koncentrējās prezidenta un valdošās partijas rokās. 1987. gada 7. novembrī premjerministrs [[Zīns el Ābidīns ben Alī]] atcēla Burgibu no amata, paziņojot, ka prezidents veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj pildīt pienākumus. === Ben Alī režīms === Zīns el Ābidīns ben Alī valdīja Tunisijā no 1987. līdz 2011. gadam. Sākotnēji viņš solīja politiskas reformas un lielāku demokrātiju, tomēr viņa režīms pakāpeniski kļuva autoritārs. Valdošā partija kontrolēja politisko dzīvi, opozīcija tika ierobežota, bet drošības dienesti apspieda kritiķus. Ben Alī valdīšanas laikā Tunisija piedzīvoja ekonomisku izaugsmi, tūrisma attīstību un infrastruktūras modernizāciju. Tomēr sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar korupciju, bezdarbu, reģionālo nevienlīdzību un politisko represiju sistēmu. === Tunisijas revolūcija un mūsdienu periods === 2010. gada decembrī pēc tirgotāja [[Mohameds Buazīzī|Mohameda Buazīzī]] pašsadedzināšanās sākās plaši protesti pret Ben Alī režīmu. Protesti ātri izplatījās visā valstī. 2011. gada 14. janvārī Ben Alī pameta Tunisiju un devās trimdā uz Saūda Arābiju. Tunisijas revolūcija kļuva par pirmo lielo [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] notikumu. Pēc režīma krišanas valstī sākās demokrātiska pāreja. 2011. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas, bet 2014. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. Pēc revolūcijas Tunisija tika uzskatīta par veiksmīgāko Arābu pavasara demokrātiskās pārejas piemēru, tomēr valsts saskārās ar ekonomiskām grūtībām, politisku nestabilitāti, terorisma draudiem un sabiedrības polarizāciju. 2021. gadā prezidents [[Kaiss Saieds]] apturēja parlamenta darbību un koncentrēja varu savās rokās, izraisot strīdus par demokrātijas nākotni Tunisijā. 2022. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas būtiski palielināja prezidenta pilnvaras. == Ģeogrāfija == [[Atlass (kalni)|Atlasa kalni]] aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas [[Sahāras tuksnesis]] un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir [[Džerīds|Džerīda]] sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no [[Vidusjūra]]s un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru. === Klimats === Valsts atrodas robežā starp subtropu un tropu joslām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī sasniedz no +10^oC līdz +15^oC, bet jūlijā no +26^oC līdz +28^oC. Sahāras tuksnesī vasaras karstākajos mēnešos temperatūra mēdz sasniegt +50^oC. Dažreiz ziemā temperatūra ir noslīdējusi zem 0^oC. Vidējais nokrišņu daudzums Tunisijā ir 200 - 250 mm gadā. Vissausākās ir vasaras, bet ar nokrišņiem bagātākas - ziemas, kad valstī ieplūst mēreno joslu gaisa masas no ziemeļiem. == Sabiedrība == Tunisijā ir vairāk nekā 11 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 98% — [[arābi|arābu]] izcelsmes. [[Tunisieši]] galvenokārt ir [[islāms|musulmaņi]], taču ir arī neliels [[jūdaisms|jūdaistu]] un [[kristietība|kristiešu]] īpatsvars. Pamatiedzīvotāji [[berberi]] palikuši mazākumā un pārsvarā dzīvo [[valsts]] dienvidos. Tunisiešu sabiedrība ir jauna: vidējais vecums — 26 [[gads|gadi]], bet aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju ir mazāk nekā 15 gadu. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 60. gados Tunisijā ieviesa [[ģimene]]s plānošanu, samazinājās [[dzimstība]], un dzīves modulis kopš tā laika palēnām ir mainījies. Sievietes tagad var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un valsts darbā. Ģimenes pamet lauku ciemus un pārceļas uz [[pilsēta|pilsētām]]. Tunisijā ir mūsdienīga un ļoti attīstīta izglītības sistēma. Pamatizglītība ir obligāta, un skolās lielu uzmanību velta svešvalodu apguvei. Aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir ieguvuši izglītību. == Tūrisms == Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu. === Pasaules mantojuma objekti === Tunisijas teritorijā atrodas 8 [[WHS|Pasaules mantojuma objekti]]: * [[Džemmas amfiteātris]] (1979) * [[Tunisa|Tunisas medīna]] (1979) * [[Kartāga]] (1979) * [[Iškils|Iškila nacionālais parks]] (1980) * [[Kerkuāna|Feniķiešu Kerkuāna un tās nekropole]] (1985, 1986) * [[Kairavāna]] (1988) * [[Sūsa (Tunisija)|Sūsas medīna]] (1988) * [[Duga]] (1997) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Arābu līga}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas valstis]] [[Kategorija:Tunisija| ]] io3fwk6hxz8iqun2u338k5p1vij7k9u 0 3662 4525887 4451457 2026-09-22T22:29:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525887 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Latviešu valoda |states=[[Latvija]] |region=[[Baltijas valstis|Baltija]] |speakers= dzimtā valoda ap 1,5 miljoniem, kopējais runājošo skaits virs 2 miljoniem<ref name=valoda>{{Tīmekļa atsauce|title=Latviešu valoda|url=https://valoda.lv/valsts-valoda/|publisher=Latviešu valodas aģentūra|accessdate=2021-12-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Baltic-languages|title=Baltic languages|website=[[Encyclopædia Britannica]]|access-date=2019-02-16}}</ref> |familycolor=Indoeiropiešu |fam2=[[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] |fam3=[[Baltu valodas|Baltu]] |fam4=[[Austrumbaltu valodas|Austrumbaltu]] |script=[[Latīņu raksts]] (latviešu ortogrāfija) |nation={{LAT}}<br />{{EU}} |agency=[[Valsts valodas centrs]] |map = |iso1=lv |iso2=lav |iso3= |lc1 = lav |ld1 = Latviešu valoda |ll1 = |lc2 = ltg |ld2 = Latgaliešu valoda |ll2 = |lc3 = lvs |ld3 = Latviešu literārā valoda |ll3 = |image=[[Attēls:Idioma_letón.PNG|210px]]|caption=Latviešu valodas izplatība}} '''Latviešu valoda''' ir dzimtā [[valoda]] apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir vienīgā [[valsts valoda]].<ref name=valoda /><ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 Latvijas Republikas Satversme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028032553/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 |date={{dat|2008|10|28||bez}} }}, 4. pants</ref> Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Latviešu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[Baltu valodas|baltu valodu]] grupas. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā — jau no 15. gadsimta — ir atrodami [[Mazā ģilde (Rīga)|Jāņa ģildes]] alus nesēju biedrības [[grāmata|grāmatās]]. Tajā lielākoties bija latvieši, un no 1517. gada arī brālības vecākie bija latvieši. Pirmais teksts latviski iespiests 1507. gadā izdotajā baznīcas rokasgrāmatā „''AGENDA”.''<ref>[https://web.archive.org/web/20180101021006/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit12.htm Veclatviešu rakstības senākais posms] {{lv ikona}} ''valoda.ailab.lv''</ref> {{TOC limit|0}} == Dialekti == [[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|right|thumb|Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Literārā latviešu valoda veidojusies uz [[Vidzeme]]s [[Vidus dialekts|vidus dialekta]] pamata]] [[Attēls:Julius Döring, Tafel I, Karte des lettischen Sprachgebiets ca1860.jpg|300px|thumb|Valodas un izloksnes Latvijā ap 1860. gadu. 1: Vidus dialekts jeb latviešu rakstu valoda, 2: tīrākā latviešu valoda, 3: kurzemnieku izloksne (''Nordwestkurisch oder Tamisch''), 4: īstākā tāminieku izloksne (''eigentliches Tamisch''), 5: līvu-latviešu izloksnes ziemeļu variants (''nordliches Live-Lettisch''), 6: augšzemieku izloksne (''oberländischer Dialekt oder Hochlettisch''), 7: īstākā augšzemnieku izloksne (''eigentliches Oberländisch''), 9: [[līvu valoda]] (''Livisch'')]] Latviešu valodai ir trīs [[dialekts|pamatdialekti]], ko var sīkāk iedalīt atsevišķās [[izloksne|izloksnēs]]. [[Lībiskais dialekts|Lībiskais]] (tāmnieku) dialekts iedalās [[Kurzeme]]s un [[Vidzeme]]s izloksnēs. [[Vidus dialekts]] iedalās kursiskajās, zemgaliskajās un Vidzemes izloksnēs. [[Augšzemnieku dialekts]] iedalās sēliskajās un nesēliskajās izloksnēs. Latviešu [[literārā valoda|literārās valodas]] pamatā ir vidus dialekts, bet [[latgaliešu valoda|latgaliešu rakstu valodas]] — Latgales dienvidos runātās nesēliskās izloksnes.<ref>[http://www.liis.lv/latval/literval/lit6.htm Vidus dialekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608151334/http://www.liis.lv/latval/literval/lit6.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref><ref>Krauklis, K.[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0306054714|article:DIVL57|issueType:B Latviešu valodas kultūras jautājumi 9. laidiens: LATGALIEŠU IZLOKSNE VAI DIALEKTS?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306054714{{!}}article:DIVL57{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} (1973)</ref> === Lībiskais dialekts === {{pamatraksts|Lībiskais dialekts}} Lībiskais dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. [[Lībiešu valoda]]i bija lielāka ietekme uz latviešu valodas [[lībiskais dialekts|lībisko]] jeb [[tāmnieku dialekts|tāmnieku dialekta]] [[substrāts (valodniecība)|substrātu]] nekā uz pārējiem latviešu valodas dialektiem Latvijā. Kurzemē vārdu beigās tiek atmesti īsie patskaņi, bet garie patskaņi tiek saīsināti. Visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas [[darbības vārds|darbības vārdi]]. Cilvēku vārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm ''-els'', ''-ans''. Dialekts radies no [[līvi]]em, kas pēc [[pārtautošana|pārtautošanās]] sāka runāt latviešu valodā un iekļāva tajā arī [[loda]]s elementus. === Vidus dialekts === {{pamatraksts|Vidus dialekts}} Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Tas ir arī latviešu literārās valodas pamatā. Šajā dialektā runā [[Vidzeme]]s vidienē no ziemeļrietumiem ([[Mazsalaca]]) līdz ziemeļaustrumiem ([[Valka]]), tad pāri [[Smiltene]]i, [[Valmiera]]i un [[Cēsis|Cēsīm]] virzienā uz Rīgu. Vidus dialektā runā arī [[Zemgale]]s līdzenumā un [[Kurzeme|Kurzemē]] uz dienvidiem no Kuldīgas. Dialekts iedalās trīs izloksnēs — Vidzemes, zemgaliskajā un kursiskajā. === Augšzemnieku dialekts === {{pamatraksts|Augšzemnieku dialekts}} Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Izplatīts [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un [[Vidzeme|Austrumvidzemē]]. Iedalās divās izloksnēs — latgaļu un sēļu. Ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē runāto izlokšņu pamatā ir seno [[latgaļu valoda]]. Pārējās daļās to ir ietekmējusi senā [[sēļu valoda]]. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] uz šī dialekta Dienvidlatgales izlokšņu pamata izveidojās [[latgaliešu valoda|latgaliešu rakstu valoda]]. == Vēsture == [[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|220 px|left|thumb|Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]] Latviešu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] [[baltu valodas|baltu valodu grupas]]. === Pirmsākumi === Uzskata, ka [[baltu valodas|baltu valoda]] no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s atdalījusies pēc 2000. gada p.m.ē.,<ref name="Valodas saknes">[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 Latviešu valodas saknes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}, ''Latviešu valodas aģentūra''</ref> bet baltu sentautas bija sadalījušās jau mūsu ēras sākumā (pēc Tacita). Kā nacionāla valoda latviešu valoda izveidojās vairākus gadsimtus ilgā procesā no četrām baltu cilšu — [[Kurši|kuršu]], [[Zemgaļi|zemgaļu]], [[Latgaļi|latgaļu]] un [[Sēļi|sēļu]] — valodām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Mūsu valoda – Latvijas vai ES identitātes daļa? | author= [[Ina Druviete]] | date= 2004. gada 12. oktobris | work= Lauku Avīze | url= https://providus.lv/raksti/musu-valoda-latvijas-vai-es-identitates-dala/ | accessdate= 2013. gada 6. oktobrī | language= latviski}}</ref> šīm sentautām zaudējot cilts raksturlielumus un to locekļiem pārtopot par [[zemnieki|zemnieku]] [[Kārta|kārtu]], pamazām zūdot lielākajām atšķirībām starp to valodām. Konsolidēšanās process sākās [[13. gadsimts|13. gadsimtā]], [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Senlatvijas maztautām pieņemot katoļu ticību]] un nonākot vienotā politiskā, ekonomiskā un reliģiskā telpā — [[Livonija|Livonijā]]. Process paātrinājās 16. gadsimtā līdz ar rakstu valodas pamatu izveidošanos<ref>[http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/2nodalja.htm II. Latviešu rakstu valodas veidošanās un attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120823161301/http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/2nodalja.htm |date={{dat|2012|08|23||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> un izplatīšanos, un ieilga līdz 19. gadsimta sākumam ([[kursenieki]] [[kursenieku valoda|savu valodu]] saglabāja līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei), kad pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] izveidojās mūsdienu latviešu nācija. === Rakstu valodas aizsākumi === [[Attēls:Old latvian bible.jpg|thumb|250px|Luterāņu dziesmu grāmata latviešu valodas vecajā ortogrāfijā]] [[Attēls:Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774. gadu.jpg|thumb|250px|[[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774. gadu”]] Alus nesēji bija viens no četriem senākajiem amatiem Rīgas pilsētā. Šī ģilde pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadam. Tajā lielākoties bija latvieši, bet no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica priesteri. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Arī citu Rīgas [[amatnieki|amatnieku]] lietvedības dokumentos ir atrodams pa kādam ierakstam latviešu valodā, piemēram, ''Andrewes Bolman, musseneke dels'' (1522); ''Pawel Pissick, yauns bralis tapis'' (1565), kuru valoda ir tuvākā vidus dialektam.<ref name="1525.-1631.g.">[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit12.htm Veclatviešu rakstības senākais posms, 1525. — 1631. gads] {{lv ikona}}. ''http://valoda.ailab.lv'' {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180213220548/http://valoda.ailab.lv/|date={{dat|2018|02|13||bez}}}}</ref> Pirmais zināmais latviešu valodā sarakstītais teksts ir kādā katoļu [[agenda|agendā]], kas iespiesta Leipcigā 1507. gadā. Tajā ir ar roku rakstīti latviešu tēvreizes fragmenti, kam latviešu valodas vēsturē dots Gisberta tēvreizes nosaukums. 1522. — [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcā]] latviski sāk sludināt [[Silvestrs Tegetmeijers]] un parādās vajadzība pēc baznīcas literatūras latviešu valodā. Lībekas Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] aizturēja kādu tirgotāju ar mucu, kura ir bijusi pilna ar grāmatām, arī latviski tulkotais [[katķisms]]. Grāmatas bija paredzētas [[Mārtiņš Luters|Lutera]] mācības izplatīšanai [[Livonija|Livonijā]], bet katoliskā Lībekas rāte nolēmusi grāmatas sadedzināt.<ref name="Valodas aizsākumi">[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 Literārās un rakstu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}. ''Latviešu valodas aģentūra''</ref> Latviešu rakstu valodas veidotāji 16.—18. gadsimtā bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] garīdznieki, kurus vadīja tīri praktiska vēlme — [[Reformācija Livonijā|Reformācijas laikmetā]] padarīt latīniski rakstītās reliģiska satura grāmatas pieejamas un saprotamas arī latviešu draudžu locekļiem. Līdzīgi apsvērumi vadīja arī [[jezuīti|jezuītus]], kas kopš 1582. gada darbojās arī Latvijā. 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts, bet ar notīm tās pirmo reizi publicētas 1632. gadā. Pirmā saglabājusies grāmata ir 1585. gadā jezuītu priestera [[Ērdmans Tolgsdorfs|Ertmaņa Tolgsdorfa]] tulkotais un [[Viļņa|Viļņā]] izdotais katoļu katķisms ar nosaukumu ''Kriscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems'' (Kristīgā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Poļu laiki Vidzemē |author= Roberts Feldmanis |date= 1992. gada 26. oktobris |url= http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 |accessdate= 2013. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= 2016. gada 5. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160305003618/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 }}</ref> 1588. gadā [[Nikolajs Mollīns]] atvēra pirmo Rīgas grāmatu spiestuvi, kurā latviski izdeva luterāņu katķisma otro izdevumu.<ref name="Valodas aizsākumi" /> === Literārās valodas veidošanās === [[Georgs Elgers]] uzskatīja, ka [[Lejasvācu valoda|lejasvācu]] ortogrāfija ir pilnīgi nepieņemama latviešu valodas sistēmai un 1621. gadā izdeva „Garīgas katoļu dziesmas”. Luterāņu mācītājs [[Georgs Mancelis]] izveidoja vidus dialekta [[ortogrāfija]]s pamatus un 1638. gadā izdeva vācu-latviešu [[vārdnīca|vārdnīcu]] „''Lettus”'',<ref name="Mancelis">[http://www.liis.lv/latval/literval/val.kopeji/kop33.htm Georgs Mancelis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028020640/http://www.liis.lv/latval/literval/val.kopeji/kop33.htm |date={{dat|2008|10|28||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> kuru izplatīja visā Livonijas latviešu daļā, zemniekiem savu valodu piemērojot šīs vārdnīcas materiālam, kas aizsāka strauju kurzemnieku, zemgaliešu un vidzemnieku dialektu atšķirību samazināšanos. Šo procesu pastiprināja [[Kristofors Fīrekers|Kristofora Fīrekera]] vācu-latviešu vārdnīcas materiāli un [[Johans Georgs Rēhehūzens|Johana Georga Rēhehūzena]] 1644. gadā latīniski iespiestā latviešu gramatikas rokasgrāmata ''Manuductio ad linguam lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen”'' (Johana Georga Rēhehūzena viegls un drošs vadonis latviešu valodā).<ref>[http://trove.nla.gov.au/book/result?c=book&q=creator%3A%22Rehehusen%2C+J.+G.+%28Johann+Georg%29%22 Austrālijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapa]</ref> Manceļa devums latviešu valodā ir arī tādu [[jaunvārds|jaunvārdu]] darināšana kā ''cepurnieks'', ''mūrnieks'', ''parādnieks'', ''skolasbērns'', ''durvjusargs'', kā arī mūsdienu valodas arhaismi — ''brālnieki'' (brāļa bērni), ''dedzīklis'' (šķiltavas), ''precenieks'' (tirgotājs), ''blaka'' (tinte), ''tūba'' (lietus mētelis).<ref name="Mancelis"/> Šajā laikā ar vācu valodas starpniecību valodā ienāca arī pirmie [[svešvārds|internacionālismi]]: ''buldrijānis'', ''vīģes'', ''piperes'', ''suckurs'', ''pulvers'', ''papiers'', ''telte'', ''keizers''.<ref name="Valodas aizsākumi"/> 1649. gadā tika iespiesta ''Historia Lettica''. 1683. gadā [[Georgs Elgers]] Viļņā izdeva Poļu-latīņu-latviešu vārdnīcu ({{val|la|Dictionarium Polono-Latino-Lottauicum}}). Tāpat 1683. gadā iespiestā [[ābece]] uzskatāma par vecāko atrasto latviešu ābeci. Tā atbilst 1660. gadā Zviedrijā izdotajai ābecei. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1705. gadā [[Patriciāts#Patriciāts Rīgā|Rīgas patricietis]] [[Liborijs Depkins]] izdeva „Vācu, zviedru, poļu un latviešu vārdnīciņu” ({{val|de|Wörter-Büchlein, wie etzliche gebräuchliche Sachen auff Teutsch, Schwedisch, Polnisch und Lettisch zu benennen seynd}}), kas balstījās uz 1688. gadā izdoto vācu, latīņu, poļu un latviešu vārdnīcu (''Vocabularium wie etzliche gebräuchliche Sachen auff Teutsch, Lateinisch, Polnisch und Lettisch auszusprechen seynd''). 1685. gadā izdota [[Heinrihs Ādolfijs|Heinriha Ādolfija]] latviešu valodas gramatika „Pirmais īsas latviešu valodas mācības mēģinājums”. Tomēr vislielāko ietekmi uz latviešu valodas attīstību atstāja [[Alūksne]]s mācītāja [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] „[[Jaunā Derība|Jaunās Derības]]” (1685) un „[[Vecā Derība|Vecās Derības]]” (1691) tulkojumi vidus dialektā, ko izplatīja visā Vidzemes latviešu daļā, šo valodu par savu pieņemot arī Zemgalē un Kurzemē. Savukārt [[jezuīti|jezuītu]] priesteris [[Jans Karigers]] ap 1764. gadu uzrakstīja latviešu-poļu valodas vārdnīcu ''Lexicon Lottavicum''.<ref>Breidaks A. Vērtīgs pētījums latviešu valodas vēsturē // LPSR ZA Vēstis, nr. 1 (378). Rīga, 1979., 153.—156. lpp.</ref> === Apgaismības laikmets === [[Attēls:Augstas Gudrības Grāmata (1776).jpg|thumb|180px|[[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] „Augstas Gudrības Grāmatas” vāks (1776)]] [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmetā]] [[Sunākste]]s luterāņu mācītājs [[Gothards Frīdrihs Stenders]] rakstīja grāmatas, no kurām Kurzemes un Vidzemes zemnieki apguva dzimtās valodas rakstību: „Bildu ābece” (1787), „Gramatika un vārdnīca” (1789), „Jaukas pasakas un stāsti” (1774), „Ziņģu lustes" (1774), „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774) u.c. 18. gadsimta vidū parādījās arī pirmie periodiskie izdevumi — kalendāri —, kuros bija lasāmas arī dzejoļi, fabulas un īsi stāstiņi. Daudzus gadus latviešu zemniekiem kalendāri bija vienīgā laicīgā satura literatūra. 1768. gadā iznāca pirmais žurnāls latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”, bet 1797. gadā reizi ceturksnī iznāca žurnāls „[[Latviska Gada Grāmata]]”, kurā līdzās populārzinātniskiem rakstiem un dabas apcerējumiem bija ievietoti arī dzejoļi. Pirmo lugu latviešu valodā „[[Žūpu Bērtulis]]” lokalizēja [[Aleksandrs Johans Stenders]], [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecā Stendera]] dēls. Lugas sižeta pamatā ir klasiskais motīvs par nejaušu atšķirīgiem sabiedrības slāņiem piederīgu cilvēku samainīšanos vietām. Pirmo oriģināllugu „Tā dzimšanas diena” 1804. gadā sacerēja mācītājs un rakstnieks [[Kārlis Gothards Elferfelds]]. Luga bija veltīta tolaik aktuālai problēmai — [[bakas|baku]] potēšanas propagandai.<ref>[http://www.literature.lv/his_lv/1_3.html 18 gadsimts. Vecais Stenders] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118184507/http://www.literature.lv/his_lv/1_3.html |date={{dat|2012|01|18||bez}} }} {{lv ikona}} ''Latvijas Literatūras centrs''.</ref> 19. gadsimtā vācbaltiešu valodnieki veidoja latviešu literārās valodas gramatiku. [[Kristofs Harders]] izdeva piezīmes un papildinājumus pie Stendera gramatikas (1790); Heinrihs Heselbergs 1841. gadā laida klajā [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] godalgotu mācību grāmatu (''Lettische Sprachlehre''); [[Oto Rozenbergers]], latviešu valodas lektors Tērbatas Universitātē sarakstīja latviešu valodas mācību, izlietodams valodniecības jaunākos panākumus (''Formenlehre der lettischen Sprache'', 1848, ''Sintakse'', 1852); [[Augusts Bīlenšteins]] (1826—1907), iesākumā [[Jaunauce]]s, tad [[Dobele]]s vācu draudzes mācītājs, ilggadējais (1864—1895) Latviešu literārās biedrības vadītājs, sarakstīja „lielo” latviešu gramatiku (''Die lettische Sprache'', 1863. un 1864. gadā), tā saukto „vidējo” (''Lettische Grammatik'', 1863. gadā) un „mazo” (''Elemente der lettischen Sprache'', 1866. gadā) latviešu valodas mācības monogrāfiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/4.htm#c |title=Zeiferts Teodors. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170920064738/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/4.htm#c }}</ref> === 19.—20. gadsimts === [[Attēls:Bielenstein Atlas Karte I.jpg|thumb|250px|[[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] sastādīta karte ar latviešu valodas 1884. gada izplatības robežām, kuru vēlāk izmantoja [[Latvijas robežas|Latvijas robežu]] nostādīšanā]] 19. gadsimta sākumā līdz ar dzimtļaužu brīvlaišanu parādās pirmie rakstošie no zemnieku vidus: [[Ansis Leitāns]] (1815—1874), [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Pirmie latviešu tautības rakstnieki |author= Teodors Zeiferts |work= Latviešu valodas tekstu korpuss |url= http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/3.htm |accessdate= 2013. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= {{dat|2012|01|28||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20120128133227/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/3.htm }}</ref> 1822. gadā, Jelgavā sāka iespiest „[[Latviešu Avīzes]]”. Liela nozīme bija arī [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] darbībai, tās dalībniekiem bagātinot valodas izteiksmes līdzekļus, darinot latviskus jaunvārdus, kas aizstāja [[ģermānismi|ģermānismus]] (piemēram, ''beķeris'' — «maiznieks», ''duršlags'' — «caurduris», ''trekteris'' — «piltuve»).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |title= Par vāciskajiem barbarismiem domājot |author= Ojārs Bušs |work= Latvijas Luterānis |url= http://www.latvijasluteranis.lv/2012/10/04/par-vaciskajiem-barbarismiem-domajot/ |accessdate= 2013. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= {{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20160305175228/http://www.latvijasluteranis.lv/2012/10/04/par-vaciskajiem-barbarismiem-domajot/}}</ref> 19. gadsimta vidū viens no aktīvākajiem jaunlatviešiem [[Juris Alunāns]] ierosināja veikt rakstības reformu, atsakoties no vāciskajiem fraktūras burtiem.<ref>[[Ina Druviete]] [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=192&id=620 Vienotai rakstībai un izrunai], no darba „Kārlis Mīlenbahs”</ref> 1857. gadā „Mājas Viesa” 20. numurā publicēts Alunāna raksts „Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta”, kurā viņš latviskoja zemju un tautu nosaukumus.<ref name="Valodas aizsākumi"/> iesakot piemēram, ''angļus'', ''armēniešus'', ''austriešus'', ''beļģiešus'', ''francūžus'', ''grieķus'', ''holandiešus'', ''spāniešus'', iepriekšējo ''eņlenderu'', ''armenjeru'', ''eistreiķeru'', ''belgeru'', ''spranču'', ''grieķeru'', ''ollenderu'' un ''spānjeru'' vietā.<ref>[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm Juris Alunāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm |date={{dat|2013|02|04||bez}} }} {{lv ikona}} ''valoda.ailab.lv''</ref> 1865. gadā stājas spēkā pilnīgs latīņu drukas aizliegums Latgalē. ==== Pareizrakstības komisija ==== 1876. gadā [[Rīgas Latviešu biedrība]] izveidoja pareizrakstības komisiju, kas beidzot izveidoja vienotus latviešu valodas pareizrakstības principu pamatus, ieviesa virkni jaunvārdu, lai pārvarētu lielākās dialektu atšķirības.<ref>[http://www.liis.lv/latval/orto/ilvo.htm Ieskats latviešu valodas ortogrāfijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608151300/http://www.liis.lv/latval/orto/ilvo.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1908. gadā Rīgas Latviešu biedrībā izveidoja otru latviešu valodas pareizrakstības komisiju, kuru vadīja [[Kārlis Mīlenbahs]], kuras darbā piedalījās [[Jānis Endzelīns]] un citi valodnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pārkrievošana turpinās... |author= Jānis Kušķis | work= Biedrība «Latvietis» | url= http://www.latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1838 | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski}}</ref> Šī komisija pieņēma latviešu pareizrakstības noteikumus, sakārtoja vārdu krājumu un izstrādāja ortogrāfijas reformu un pāreju no gotu rakstības uz latīņu rakstību. 1909. gadā šo standartu sāka ieviest skolās. 1910. gadā iznāca pirmā divu sējumu latviešu enciklopēdija ar latīņu burtiem.<ref>[http://www.liis.lv/latval/literval/lit16.htm Mūsdienu ortogrāfijas izveide] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111015091542/http://www.liis.lv/latval/literval/lit16.htm |date={{dat|2011|10|15||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Pirmo "Pareizrakstības vārdnīcu" 1915. gadā izdeva latviešu skolotājs, enciklopēdists [[Jēkabs Dravnieks]].<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Jēkabs%20Dravnieks&id=937475&g=1 Dravnieks Jēkabs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304202952/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=J%C4%93kabs%20Dravnieks&id=937475&g=1|date={{dat|2016|03|04||bez}}}}, šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā portālā letonika.lv, informācija iegūta 12.03.2008</ref> 1922. gada 24. maijā valdība izdeva likumu par jauno ortogrāfiju, kuras mācīšana no 23. augusta kļuva obligāta visās skolās. ==== Terminoloģijas izveidošana ==== Latviešu valodas terminoloģiskās leksikas apkopošana sākas ar pirmo terminu vārdnīcu izveidošanu — K. Valdemāra „Jūrniecības terminu vārdnīca” 11 valodās (1881) un J. Ilstera „Botānikas vārdnīca” (1884).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/article.php?id=15|title=LZA Terminoloģijas komisija|last=|first=|website=termini.lza.lv|access-date=2019-05-02|date=LZA mājas lapa}}</ref> 1919. gadā Izglītības ministrija nodibināja pirmo terminoloģijas komisiju, kuras darba galvenais rezultāts bija 1922. gadā publicētā «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca», kurā apkopoti vairāk kā 10 dažādu nozaru termini latviešu, vācu un krievu valodā. 1946. gadā nodibināta [[LZA Terminoloģijas komisija|Terminoloģijas komisija]] Zinātņu akadēmijas paspārnē. Kopš 1948. gada šajā komisijā apstiprinātie termini tiek regulāri publicēti vispirms terminu biļetenos kā projekti, pēc tam — vārdnīcās kā obligāti lietojami oficiālajā praksē. Sākas vārdnīcu izdošana ar mūsdienu metodēm: vārdnīcu sastādīšanā darbojas autoru kolektīvs, redaktori, tiek piesaistīti konsultanti.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Speciālā leksika vispārīgajās divvalodu tulkojošās vārdnīcās|last=Sviķe|first=Silga|publisher=Ventspils augstskola|year=2016|isbn=|location=Ventspils|pages=12|edition=Promocijas darbs|url=https://www.liepu.lv/uploads/files/Prom_darbs_Spec_leks_Silga_Svike.pdf}}</ref> Laikposmā līdz 1990. gadam plašākā Terminoloģijas komisijā apstiprināto terminu publikācija bija „Krievu—latviešu politehniskā vārdnīca” ar terminiem vairāk nekā 70 dažādās tehnikas nozarēs. No 1948. līdz 1989. gadam ar Terminoloģijas komisijas apstiprinājumu publicēti 58 terminu biļeteni un 15 terminu vārdnīcas, kas nodrošināja stabilu terminoloģisko bāzi latviešu valodai tās valsts valodas funkciju izpildē 90. gados. Vārdnīcas publicēja pakāpeniski ar dažu nozaru speciālistu palīdzību. 1958. gadā izdota Metālu tehnoloģiju un mašīnu elementu vārdnīca, 1959. — Fizikas, matemātikas un astronomijas vārdnīca, 1960. — Augu aizsardzības vārdnīca, 1963. gadā — Valodniecības terminu vārdnīca u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=224&id=725|title=Terminu avoti|publisher=[[Valsts valodas centrs]]|access-date=2019-05-02|date=3.09.2012}}</ref> ==== Latviešu-svešvalodas vārdnīcas ==== [[Attēls:Dictionarium Polono-Latino-Lothavicum opus posthumum (Dictionary of the Polish-Latin-Latvian languages) by Georgs Elgers, Vilnius, 1683.jpg|thumb|180px|Elgera Poļu-latīņu-latviešu vārdnīca (1683, [[Viļņa]], [[Lietuvas lielkņaziste]])]] Pirmā divvalodu vārdnīca ''[[Lettus]]'' izdota 1638. gadā Rīgā. Tā bija vācu-latviešu vārdnīca, kuru sastādīja [[Juris Mancelis]] no 6000 pamatu vārdiem, lai palīdzēt vācu muižniekiem un ierēdņiem sazināties ar latviešu zemniekiem. Vārdu krājums atspoguļoja latviešu valodu un tās Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē izmantotos paveidus. Vārdnīcai bija divi pielikumi: frazeoloģiskā vārdnīca ar 51 sākumvārdiem un 10 tematiskās sarunas no zemnieku sadzīves.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Angļu-latviešu leksikogrāfiskās tradīcijas kritiskā analīze|last=Karpinska|first=Laura|publisher=Latvijas Universitāte|year=2012|isbn=|location=Rīga|pages=104.-110|url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4823/33164-Laura_Karpinska_2012.pdf?sequence=1&isAllowed=y|edition=Promocijas darbs}}</ref> Ņemot vērā, ka 17. gadsimta otrajā daļā Austrumlatvija joprojām atradās katoļticīgās Polijas varā, tajā laikā publicētas divas daudzvalodu vārdnīcas — Poļu-latīņu-latviešu vārdnīca (1683), ko sastādījis katoļu latviešu izcelsmes priesteris [[Juris Eļģers]] uz poļu-latīņu-lietuviešu vārdnīcas pamatā, kuru sastādījis lietuviešu autors Sirvīds (''Sirvydas'') 1642. gadā, un vācu-latīņu-poļu-latviešu vārdnīcu, kuru sastādījis Dressels 1688. gadā. Vārdnīcās bija aptuveni 14 000 galvenie vārdi.<ref name=":0" /> 17. gadsimta beigās Fīrekers sastādīja pirmo latviešu-vācu vārdnīcu, kas ir saglabājies tikai rokrakstā. Tajā bija aptuveni 4000 galvenie vārdi un ierakstos ligzdoti sekundārie vārdi, daudzi ilustratīvi piemēri, skaidrojošās piezīmes, savienojumi, frazeoloģiskās vienības un etimoloģija. Autors arī izmantoja leksisko materiālu no Manceļa vārdnīcas. Vēl vienu līdzīgo rokraksta vārdnīcu sastādīja Langiuss 1685. gadā. Tajā bija aptuveni 7000 daļēji aizņemti vārdi no Manceļa vārdnīcas, taču to bagātināja arī vārdnīcai raksturīgie raksti no Lejas Kurzemes, ko ierakstījis pats autors. Langiusa vārdnīca bija paredzēta ārzemniekiem, kuri vēlējās apgūt latviešu valodu.<ref name=":0" /> Pirmā iespiestā vārdnīca ar latviešu valodu kā pirmvalodu izdota 1761. gadā kā papildinājums [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stendera]] latviešu valodas gramatikai. Vārdnīca bija pielikums, kas satur latviešu sakāmvārdus, kas aizgūti no iepriekšējam vārdnīcām, kā arī paša autora apkopotas.<ref name=":0" /> Langes vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīca (1772—1777) un G. F. Stendera ''Lettisches Lexikon'' (1789) tiek uzskatīti par ievērojamākajām divvalodu 18. gadsimta vārdnīcām Latvijā. Langes vārdnīcas vācu-latviešu daļā ir aptuveni 15 000 virsrakstu un latviešu-vācu daļā gandrīz 10 000, atslēgvārdi ir sakārtoti alfabētiskā secībā, tika nodrošināti daudzu latviešu darbības vārdu galvenie veidi. Stendera ''Lettisches Lexikon'' (1789) sastāv no latviešu-vācu daļas ar 7000 vārdiem un vācu-latviešu daļas, kas satur gandrīz 14 000 galvenos vārdus.<ref name=":0" /> G. F. Stendera dēls [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Stenders]] 1820. gadā sastādīja nelielo latviešu-vācu vārdnīcu (apvienoto ar vācu valodas mācību grāmatu), kas bija paredzēta latviešu auditorijai, lai iemācīt vācu valodu. Tajā ir tikai 3000 ikdienas atslēgvārdu krājums un dažas paraugsarunas.<ref name=":0" /> Šajā periodā divvalodu vārdnīcas gandrīz pilnībā sastādīja vācu autori.<ref name=":1" /> Angļu-latviešu tradīcija aizsākas [[Jēkabs Dravnieks|Jēkaba Dravnieka]] vārdnīcā 1924. gadā. Tradīcijas gaitā ir sastādītas apmēram divdesmit astoņas dažāda apjoma un strukturālas sarežģītības vārdnīcas. == Latviešu valoda mūsdienās == Runātāju skaits latviešu valodā, kuriem tā ir dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, bet pārējie izkaisīti [[Krievija|Krievijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un nelielā skaitā vēl arī citās valstīs. Latviešu valodā iznāk arī vairāk nekā 200 dažādu [[laikraksts|laikrakstu]], kuru kopējā gada tirāža ir aptuveni 110 miljoni eksemplāru. Tajā tiek izdoti arī vairāk nekā 300 [[žurnāls|žurnālu]] un ik gadu tiek iespiestas aptuveni 2500 grāmatas ar kopējo tirāžu vairāk kā 67 miljoniem eksemplāru.<ref>[https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/#5 Latviešu valodas kā valsts valodas vēsturiskā attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#5|date={{dat|2013|01|11||bez}}}} {{lv ikona}}</ref> === Valodas politika === {{pamatraksts|Valodu politika Latvijā}} Pirmais dekrēts par oficiāla statusa piešķiršanu latviešu valodai publicēts {{dat|1918|1|4||bez}} [[Iskolats|Iskolata]] pārvaldītajā Latvijas daļā.<ref>[http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-1.htm Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608182852/http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-1.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Tajā bija noteikts, ka visās Latvijas oficiālajās iestādēs lietojama latviešu valoda, bet cittautu valodām tika dotas līdzīgas tiesības kā latviešu valodai visur tur, kur tas nepieciešams. Šāds statuss saglabājās arī [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] laikā, kad {{dat|1919|3|8||bez}} tika izdots „Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām”, kurā nebija noteikta latviešu valodas īpaša prioritāte, bet tā bija tikai viena no oficiāli lietojamām valodām.<ref>[http://www.vvk.lv/print.php?id=169&PHPSESSID= Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām] {{lv ikona}}</ref> Pirmo reizi latviešu valoda kā „valsts valoda” minēta 1919. gada aprīļa [[Niedras valdība|Andrieva Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdība]]s memorandā [[Antante]]s valstīm.<ref>Latvijas Valsts Vēstures Arhīvs, 1468. f., 1. apr., 139. l., 116. lp.</ref><!-- vajadzētu atšifrējumu atsauces tekstam --> Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā latviešu valodu oficiāli atzina kā vienu no trim vietējām valodām, kuru varēja lietot jebkur publiskajā sfērā un saskarsmē ar valsts iestādēm, kā arī valsts iestāžu darbā. Pakāpeniski pieņēma virkni normatīvo aktu, kas noteica latviešu valodas statusu: {{dat|1918|12|6|Ģ|bez}} „Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”, {{dat|1921|11|22|Ģ|bez}} „Noteikumi par valsts ierēdņu pārbaudīšanu valsts valodas prašanā”, 1932. gada „Noteikumi par valsts valodu” un „Likums par atklātiem izziņojumiem”, 1934. gada „Pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu”. Latviešu valodu izmantoja lietvedībā un valsts pārvaldē ([[Saeima|Saeimā]] deputāti runāja gan latviešu, gan latgaliešu, gan krievu, gan vācu valodā, taču sēžu protokolus protokolēja latviešu valodā). Latviešu valodas kā valsts valodas statusu nostiprināja {{dat|1935|01|5|Ģ|bez}} „Likums par valsts valodu”.<ref>[http://www.vvk.lv/index.php?sadala=135&id=166 Valsts valoda — Agrāk spēkā bijušie likumi] {{lv ikona}}</ref> Konstitucionāli latviešu valodai valsts valodas statusa nebija, kaut arī sākotnēji 1922. gada Satversmes 2. daļas projekta 115. pants paredzēja, ka ''Latviešu valoda ir valsts valoda. Mazākuma tautību piederīgiem ir garantēta viņu valodas brīva lietošana kā runā, tā arī rakstos. Kādas mazākuma tautību valodas un cik tālu pielaižamas valsts pašvaldības un tiesu iestādēs, noteic sevišķs likums''.<ref>Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 10. sēdes 1922. gada 7. februārī stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920—1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 726.(972.) lpp.</ref> Tomēr Satversmes projekta 2. lasījuma izskatīšanas laikā [[Francis Kemps]] iesniedza priekšlikumu papildināt Satversmes 115. panta pirmo teikumu ar vārdiem ''turklāt Latgales apgabalā par oficiālo valodu tiek atzīta [[latgaliešu valoda|latgaliešu izloksne]]'',<ref>Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 10. sēdes 1922. gada 7. februārī stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920—1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 726.(972.)-728.(974). lpp.</ref> bet 3. lasījumā vairāki Latgales deputāti bija iesnieguši priekšlikumu šo pantu papildināt ar vārdiem, ka ''Latgalē latgaliešu izloksne visās iestādēs bauda valsts valodas tiesības''. Latgales deputātu priekšlikumi neguva Satversmes sapulces vairākuma atbalstu, toties galīgajā balsojumā [[Latvijas Republikas Satversme]]s otrā daļa, kurā bija noteikti pilsoņu tiesības un pienākumi, tika kopumā noraidīta.<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm Satversmes sapulce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070103182410/http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm |date={{dat|2007|01|03||bez}} }} (no www.historia.lv)</ref> Valsts valodas statusu tā vietā regulēja normatīvie akti. 1932. gada 18. februārī latviešu valodu noteica par Latvijas Republikas valsts valodu.<ref>Raimonds Briedis. Latviešu literatūras hronika. — Valters un Rapa: Rīga, 2006.</ref> 1940. gadā Latvijas Republikai tiekot [[Latvijas okupācija (1940)|okupētai]] un iekļautai Padomju Savienībā, latviešu valoda zaudēja valsts valodas statusu un straujo etnisko sastāva izmaiņu un samazinās arī tās lietojums sadzīvē. Valodā parādījās arī dažādas krievu valodai raksturīgs parādības, kā teikumu konstrukcijas un tieši tulkojumi. 1988. gadā tautas nobalsošanā<!-- Kurā nobalsošanā? Pirms LTF dibināšanas? --> 354 000 Latvijas iedzīvotāji nobalsoja par Latvijas PSR [[Konstitūcija]]s labojumu, kurā noteica, ka ''Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda''. Lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai tika pieņemts 1988. gada 6. oktobrī. [[Attēls:2012 Latvian referendum.svg|thumb|220px|[[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|Referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]] rezultāti pa novadiem. Atzīmju skaits pret zīmju kopskaitu{{Col-begin|width=320px}} {{Col-2}} '''PAR''' {{legend|#008000|100,0%—90,0%}} {{legend|#148E14|89,9%—80,0%}} {{legend|#2B992B|79,9%—70,0%}} {{legend|#43A343|69,9%—60,0%}} {{legend|#5EAD5E|59,9%—50,0%}} {{Col-2}} '''PRET''' {{legend|#FF6666|50,0%—59,9%}} {{legend|#FF4D4D|60,0%—69,9%}} {{legend|#FF3333|70,0%—79,9%}} {{legend|#FF1A1A|80,0%—89,9%}} {{legend|#FF0000|90,0%—100,0%}} {{Col-end}}]] Pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valoda ''[[de facto]]'' nostiprinājās kā vienīgā valsts valoda, kura tiek lietota valsts pārvaldē, [[karaspēks|bruņotajos spēkos]], iekšlietu struktūrās u.c. dzīves jomās, taču tās ''[[de iure]]'' statuss nebija konstitucionāli nostiprināts. 1998. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma Satversmes 1. nodaļas 4. panta grozījumus (stājas spēkā 1998. gada 6. novembrī): ''Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda'', kuri iegūs likuma spēku visas tautas nobalsošanā.<ref>Latvijas Republikas Satversme. II nodaļa. Saeima. 77. pants: Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. (15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)</ref> Izglītību latviešu valodā iegūst 70% skolēnu un šis skaitlis turpina palielināties. Latviešu valodā ir vērojamas [[pūrisms (valodniecība)|pūrisma]] tendences speciālistu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Pūrisms un latviešu valoda | author= [[Andrejs Veisbergs]] | work= Valsts valodas komisija | url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=846&PHPSESSID=f2f2... | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110527185241/http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=846&PHPSESSID=f2f2... | archivedate= 2011. gada 27. Maijs }}</ref> Tas visvairāk ir vērojams jaunu [[termins|terminu]] darināšanā, kas bieži izsauc neviennozīmīgu reakciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= «Eirotulkošana» un valodas preskriptīvisma kustība Latvijā |author= Gatis Dilāns |date= 2005. gada 22. augusts |work= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/arhivs/eirotulkosana-un-valodas-preskriptivisma-kustiba-latvija-12509327 | accessdate= 2015. gada 15. janvārī | language= latviski}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Divas latviešu valodas - kuru no tām liksim vārdnīcās? |author= [[Andrejs Veisbergs]] |date= 1997. gada 2. jūnijs |work= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/arhivs/divas-latviesu-valodas-kuru-no-tam-liksim-vardnicas-10009784 | accessdate= 2015. gada 15. janvārī | language= latviski}}</ref> Piemēram, domstarpības par [[Eiropas Savienība]]s kopējās valūtas oficiālo nosaukumu: ''[[eiro]]'' vai ''eira''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā tad īsti sauksim – eiro, euro vai eira? |author= Ģirts Dripe |date= 2004. gada 13. septembris |work= Tvnet |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/314006-ka_tad_isti_sauksim_eiro_euro_vai_eira |accessdate= 2012. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= 2011. gada 22. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20110722165938/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/314006-ka_tad_isti_sauksim_eiro_euro_vai_eira }}</ref> Īpašu vietu latviešu valodā ieņem [[latgaliešu valoda|latgaliešu literārā valoda]], kurā runā Latvijas austrumdaļā. Kā noteikts Valodas likumā, valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. 2010. gadā latgaliešu valodai piešķirts individuālas valodas kods.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sil.org/iso639-3/documentation.asp?id=ltg |title=Documentation for ISO 639 identifier: ltg |publisher=Sil.org |date=2010-01-18 |accessdate=2011-10-03 |archive-date=2011-10-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111023050854/http://www.sil.org/iso639-3/documentation.asp?id=ltg }}</ref> 2012. gadā notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tajā piedalījās 70,5% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, no kuriem par nobalsoja 24,9% vēlētāju, bet pret 74,8%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti valstī |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |date=2012. gada 18. februāris |accessdate=2012. gada 23. feburārī}}</ref> tādēļ referendums apstiprināja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. == Cittautieši == [[Attēls:Latvian as primary language at home by municipalities and cities (2011).svg|350px|thumb|right|Latviešu valodas procentuālais lietojums ģimenēs Latvijas pašvaldībās (2011. gads)]] Pēc [[tautas skaitīšana]]s datiem 2011. gadā Latvijā dzīvoja apmēram {{sk|800000}} citu etnisko grupu pārstāvju, piemēram, [[krievi]], [[baltkrievi]], [[ukraiņi]], [[poļi]]. Liela daļa šo etnisko grupu te dzīvojušas gadsimtiem ilgi, taču 20. gadsimta otrās puses (1945—1985) migrācijas procesos strauji palielinājās ieceļotāju skaits, kas izjauca dabiskos integrācijas procesus. Liela daļa imigrantu, kas ieradās no [[Padomju Savienība|PSRS]], neapguva latviešu valodu un pēc 1989. gada tautskaites datiem latviešu valodu prata tikai 62,3% iedzīvotāju. Latviešu valodas apstiprināšana par vienīgo valsts valodu krietni palielināja tās pieņemšanu un lietošanu cittautiešu vidū, kas pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un Latvijas neatkarības atjaunošanas samazināja [[krievu valoda]]s ietekmi un nozīmi Latvijas sabiedrībā. 1998. gadā Latvijā pieņēma likumu par mazākumtautību skolu finansēšanu, kurās līdz 60% mācību priekšmetu pasniedz valsts valodā un 40% mācību priekšmetu ir iespējams apgūt attiecīgās mazākumtautības valodā.<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/iemesli/ Kāpēc bija jāreformē mazākumtautību izglītība Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140704082538/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/iemesli/ |date={{dat|2014|07|04||bez}} }} {{lv ikona}}. ''[[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]''</ref> Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem 79% iedzīvotāju uzskatīja sevi par latviešu valodas pratējiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Latviešu valoda krustcelēs |author= Ilmārs Mežs | work= Valsts valodas komisija | url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=129&id=433 | accessdate=2012. gada 30. augustā | language= latviski}}</ref> bet pēc 2005. gada datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Krieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski — 91% |date= 2005. gada 9. augusts | work= LETA | publisher=Delfi | url= http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=11927757&categoryID=193&ndate=1123587247 | accessdate= 2013. gada 12. janvārī | language= latviski}}</ref> latviski spēja sazināties jau 91% iedzīvotāju. 2007. gadā veiktā aptaujā 60% no Latvijas mazākumtautībām novērtēja savu latviešu valodas prasmi kā labu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Krievvalodīgie arvien vairāk runā latviski |author= LETA |date=2008. gada 30. janvāris |work= DELFI | url= http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=20135719 | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski}}</ref> Mazākumtautībās latviešu valodu labāk prot jaunā [[paaudze]]. Lai gan latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda [[Latvija|Latvijā]] un viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām, pēc Valsts valodas centra uzskata problēmas rada krievu valodas pašpietiekamība Latvijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Valsts valodu apdraud krievu valodas pašpietiekamība |work= Latgales Laiks |publisher= Tvnet |author= Linda Kilevica |date= 2008. gada 15. novembris |url= https://www.tvnet.lv/4752995/valsts-valodu-apdraud-krievu-valodas-paspietiekamiba |accessdate= 2013. gada 12. janvārī |language= latviski }}</ref> kas pārsvarā ir [[Latvijas PSR]] īstenotās [[industrializācija]]s un [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] politikas sekas. UNESCO Apdraudēto valodu Sarkanā grāmata klasificē latviešu valodu kā neapdraudētu (drošākais no 6 izdalītiem apdraudētības līmeņiem).<ref>[http://www.helsinki.fi/~tasalmin/europe_index.html#not UNESCO Red Book on Endangered Languages: Europe] {{en ikona}}</ref> === Latviešu valoda mazākumtautību izglītības iestādēs === [[Attēls:VL valodas plakats.jpg|thumb|200px|Plakāts ar aicinājumu iet parakstīties par 100% apmācību latviešu valodā mazākumtautību skolās]] Latvijā mazākumtautību izglītības latviskošanas politika ir mērķtiecīgi veidota kopš 1995. gada, kad mazākumtautību skolās uzsāka pakāpenisku pāreju uz mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā. Pamatskolās mazākumtautību izglītības programmās jau kopš 1999. gada tiek izmantoti četri modeļi un pēc katras skolas izvēles vairāku mācību priekšmetu apguve notiek latviešu valodā: * pirmsskolas izglītības mazākumtautību izglītības programmā, kā arī bērnu obligātajā sagatavošanā pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma saskaņā ar Pirmsskolas izglītības vadlīnijām valsts valodas sarunvalodas pamatus apgūst rotaļnodarbībās „Latviešu valoda”; * pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā un divvalodīgi tiek apgūts ne mazāk kā divās piektdaļās, t.i. 40%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, svešvalodas un Latvijas vēsturi; * vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturs valsts valodā tiek apgūts ne mazāk kā trijās piektdaļās, t.i. 60%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu, literatūru un svešvalodas. 2010. gadā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»]] (VL-TB/LNNK) ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību nodrošināt tikai valsts (latviešu) valodā un noteikt, ka ar 2012. gadu visās pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, notiks pakāpeniska pāreja uz situāciju, kad visās mācībās 100% lietos latviešu valodu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|title=Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiks no 11. maija līdz 9. jūnijam|accessdate={{dat|2012|1|16||bez}}|date={{dat|2010|4|11|SK}}|publisher=cvk.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110416062633/http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|archivedate={{dat|2011|04|16||bez}}}}</ref> VL-TB/LNNK kopā ar biedrību „Sargi valodu un Latviju” izdevās savākt 120 433 no 153 232 [[Referendumu saraksts Latvijā|referenduma rīkošanai]] nepieciešamajiem parakstiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-provizoriskie-dati-satversmes-grozijumiem-par-valsts-valodu-skolas-pietrucis-apmeram-40-000-parakstu.d?id=39009635|title=CVK provizoriskie dati: Satversmes grozījumiem par valsts valodu skolās pietrūcis apmēram 40 000 parakstu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|6|10|SK}}|publisher=DELFI}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|title=Lēmums nr. 34. Par parakstu vākšanas likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai rezultātu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|7|21|SK}}|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123154523/http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|archivedate={{dat|2011|11|23||bez}}}}</ref> [[Latvijas skolu reformas]] īstenošanas laikā 2017. gada oktobrī tā laika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs [[Kārlis Šadurskis]] ierosināja sākt pāreju uz jaunu [[divvalodu izglītība]]s modeli 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura mācīs valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Neraugoties uz [[Latvijas Krievu savienība]]s un [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] protestiem, 2018. gada 22. martā [[12. Saeima]] pieņēma šos grozījumus.<ref>[https://ir.lv/2018/03/22/pakapenisku-pareju-uz-macibam-latviesu-valoda-vidusskolas-saks-pec-pusotra-gada/ Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās sāks pēc pusotra gada] irir.lv, 2018. gada 22. martā</ref> == Fonoloģija == === Līdzskaņi === {| border="2" cellpadding="5" style="margin: 1em 1em 1em 0; border-collapse: collapse; text-align: center; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid;" |- | ![[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāls]] ![[Labiodentāls līdzskanis|Labiodentāls]] ![[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] ![[Postalveolārs līdzskanis|Postalveolārs]] ![[Palatāls līdzskanis|Palatāls]] ![[Velārs līdzskanis|Velārs]] |- |'''[[Slēdzenis]]''' | {{IPA|p}} {{IPA|b}} | | {{IPA|t}} {{IPA|d}} | | {{IPA|c}} {{IPA|ɟ}} | {{IPA|k}} {{IPA|ɡ}} |- |'''[[Afrikāta]]''' | | | {{IPA|ts}} {{IPA|dz}} | {{IPA|tʃ}} {{IPA|dʒ}} | | |- |'''[[Nazāls līdzskanis|Nazāls]]''' | {{IPA|m}} | | {{IPA|n}} | | {{IPA|ɲ}} | {{IPA|ŋ}} |- |'''[[Vibrantie līdzskaņi|Vibrants]]''' | | | {{IPA|r}} | | | |- |'''[[Frikatīvie līdzskaņi|Frikatīvs]]''' | | ({{IPA|f}}) {{IPA|v}} | {{IPA|s}} {{IPA|z}} | {{IPA|ʃ}} {{IPA|ʒ}} | | ({{IPA|x}}) |- |'''Centrālais [[Aproksimantie līdzskaņi|aproksimants]]''' | | | | | {{IPA|j}} | |- |'''[[Laterālie līdzskaņi|Laterālais]]''' | | | {{IPA|l}} | | {{IPA|ʎ}} | |} Līdzskaņi {{IPA|[f]}} un {{IPA|[x]}} sastopami tikai [[aizguvums|aizguvumos]]. {{IPA|[ŋ]}} ir {{IPA|[n]}} [[alofons]] pirms velāriem slēdzeņiem {{IPA|[k]}} un {{IPA|[g]}}. === Patskaņi === {{Latviešu valodas patskaņi}} === Intonācijas === Literārajā latviešu valodā pastāv trīs dažādas [[zilbes intonācija|intonācijas]], kas dažreiz ir vienīgais veids kā izšķirt [[homonīms|homonīmu]] nozīmes: ;stieptā intonācija : izrunā vienmērīgā balss plūdumā : piemēram, ''loks'' (sīpola loks) (izrunā ''luõks'') ;krītošā intonācija : izrunājot vārda beigas aprauj : piemēram, ''loks'' (varavīksnes loks) (izrunā ''lùoks'') ;lauztā intonācija : sākumu izrunā spēcīgāk, beigas klusāk : piemēram, ''logs'' (istabas logs) (izrunā ''luôks'') Latviešu valodas dialektos pastāv dažādas intonācijas un vārdu izrunu variācijas. Ir tādi dialekti, kuros ir tikai divas intonācijas, piemēram, Latvijas rietumu daļā, kur krītošā intonācija ir saplūdusi ar lauzto vai Latvijas austrumu daļa, kur stieptā intonācija ir vienāda ar krītošo. Šādas intonācijas pastāv arī [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Zviedru valoda|zviedru]], [[norvēģu valoda|norvēģu]] un [[serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodā]]. Līdzīga intonācija lauztajai ir sastopama [[Dāņu valoda|dāņu valodā]]. == Leksika == === Aizguvumi === Latviešu valodā visvairāk [[aizguvums|aizguvumu]] ir no [[vācu valoda|vācu]] (viduslejasvācu un jaunaugšvācu), [[krievu valoda|krievu]] un [[angļu valoda]]s. Tas ir skaidrojams ar šo valodu vēsturisko ietekmi, taču angļu valodas aizguvumu ([[anglicisms|anglicismu]]) skaits ir pieaudzis pēc neatkarības atjaunošanas.<ref>[http://mod.la.lv/pg_contents.php?id=3300517&PHPSESSID=89fff3f3bcdbafa82eb38884e2ad5063 Sociālpolitisko procesu atspulgs jauniešu valodā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722161732/http://mod.la.lv/pg_contents.php?id=3300517&PHPSESSID=89fff3f3bcdbafa82eb38884e2ad5063 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> ==== Ģermānismi ==== Aizguvumi no vācu valodas ieplūda pēc vācu [[Livonijas krusta kari|krustnešu iebrukuma]] Latvijas teritorijā un vietējo tautu pakļaušanu 12. gadsimta beigās un 13. gadsimtā, kā arī [[vācieši|vāciešu]] politisko un ekonomisko varu pēc tam izveidotajā [[Livonija|Livonijā]].<ref name="Aizguvumi">[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks14.htm Aizgūtā leksika jeb aizguvumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608151603/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks14.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Latviešu valodas ģermānismi veido divus slāņus: 12.—16. gadsimta un 16.—19. gadsimta slāni. Senākajā aizguvumu slānī ietilpst tie vārdi, kas aizgūti no viduslejasvācu valodas, savukārt jaunākā slāņa aizguvumi ir no jaunaugšvācu valodas. Tomēr arī pēc 16. gadsimta lejasvācu aizguvumi nav pilnībā pārstājuši ieplūst latviešu valodā. Lai arī lejasvācu valoda ap 1600. gadu Livonijā zaudēja savu oficiālo nozīmi, tā vēl aptuveni divus gadsimtus turpināja pastāvēt kā sarunvaloda.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Baltvācu sarunu valodas ietekmes pēdas. Latviešu valodas leksikā | author= Ojārs Bušs | work= Baltistica | year= 1977 | url= http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/904/831 | accessdate= 2012. gada 9. novembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305024825/http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/904/831 | archivedate= 2016. gada 5. Marts }}</ref> Pie mūsdienu valodā sastopamajiem [[ģermānismi]]em var pieskatīt tādus vārdus kā ''[[aisbergs]]'' ({{val|de|Eisberg}}), ''[[amats]]'', baļķis (''Balke''), ''[[bikses]]'' (''Büxe'' vai ''bükse''), ''[[birka]]'', ''bīdelēt'', ''bomis'' (''Bōm''), ''blašķe'' (''Flasche''), ''bleķis'' (''Blech''), ''bumbieris'', ''brilles'' (''Brille''), ''būvēt'', ''dambis'', ''deniņi'', ''dienests'' (''Dienst''), ''dīķis'' (''Teich''), ''dubults'' (''Doppel''), ''elle'' (''Hölle''), ''[[etiķis]]'' (''Essig''), ''ēvele'' (''Hövel''), ''flīģelis'' (''Flügel''), ''[[garnele]]'' (''Garnele''), ''glazūra'' (''Glasur''), ''glāze'' (''Glas''), ''kaste'' (''Kasten''), ''kungs'' (''Kuning''), ''klucis'' ([[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Kloz''), ''krūze'' (''Krug''), ''krogs'' ([[viduslejvācu valoda|viduslejvācu]]: ''Krõgh'' vai [[vidusholandiešu valoda|vidusholandiešu]]: ''Kroegh''),<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=Konstantīns Karulis |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Izdevniecība Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |page=428}}</ref> ''kleita'' (''Kleid''), ''kurvis'', ''ķēde'' (dāņu: ''Keden'', vācu: ''Kette''), ''ķēķis'' (''Küche''), ''ķieģelis'' (''Ziegel''), ''[[ķirši|ķirsis]]'' (''Kirsche''), ''lukturis'', ''mērķis'' (''Marke''), ''panna'' (''Pfanne''), ''pīpe'' (''Pipe''), ''pudele'' (''Buddel''), ''plāksteris'', ''redeles'' (''Reddel''), rēķināt, ''spainis'' (''Span(n)''), ''stārķis'' (''Storch''), ''sīpols'' (''sipol''), ''strēmele'', ''smēķēt'' (''Smeken''), ''smēre'' (''Smiere''), ''spēle'' (''Spiel''), ''stunda'' (''Stunde''), ''šķūnis'' (''Schuppen''), ''[[šlipse]]'' (''Schlips''), ''smuks'' (dāņu: ''Smuk''), ''šmuce'' (''Schmutz''), ''šņabis'' (''Schnaps''), ''tapa'', ''telts'' (''Telt'' vai ''Zelt)'', ''vērts'' (''Wert''), ''zāģis'' (''Säge''), ''zēns'' (''Söhn''), ''ziepes'' (''Seife''), ''zvērests''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Stilistiski pazeminātā leksika internetā | author= Inta Urbanoviča | work= Satori.lv | url= http://www.satori.lv/raksts/2157/Inta_Urbanovica/Stilistiski_pazeminata_leksika_interneta | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20121016075543/http://www.satori.lv/raksts/2157/Inta_Urbanovica/Stilistiski_pazeminata_leksika_interneta | archivedate= 2012. gada 16. Oktobris }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Rucavas izloksnes vārdnīca: Leksigāfiskais un leksiskais aspekts | author= Liene Markus-Narvila | work= Liepājas Universitāte | url= http://www.liepu.lv/uploads/files/Liene%20Markus-Narvila_Promocijas%20darbs.pdf | accessdate= 2012. gada 30. novembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110707160611/http://www.liepu.lv/uploads/files/Liene%20Markus-Narvila_Promocijas%20darbs.pdf | archivedate= 2011. gada 7. Jūlijs }}</ref> Arī latviešu valodā visbiežāk lietotais saiklis „un” ir paņemts no vācu „''und''”, aizstājot saitiņu „ir”, kas ar šādu nozīmi vēl joprojām pastāv mūsdienu [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pastāvēs, kas pārvērtīsies |author=[[Andrejs Veisbergs]] | work= Valsts valodas komisija | url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=845&PHPSESSID= | accessdate= 2013. gada 6. oktobrī | language= latviski}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author = Tālivaldis Ķiķauka |year = 1981 |title = Šis un tas par mūsu valodu |journal = Jaunā gaita |issue = 141. numurs |url = http://zagarins.net/jg/jg141/JG141_Kikauka_par_valodu.htm |language = latviski |access-date = {{dat|2013|10|06||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20081203171111/http://zagarins.net/JG/jg141/JG141_Kikauka_par_valodu.htm |archive-date = {{dat|2008|12|03||bez}} }}</ref> Tikmēr no tā sauktajiem [[zviedru laiki]]em, kad no 17. gadsimta līdz 18. gadsimta sākumam daļa Latvijas teritorijas atradās [[Zviedrijas Karaliste]]s pakļautībā, latviešu valodā no [[ziemeļģermāņu valodas|ziemeļģermāņu valodu]] saimes pārstāvošās [[zviedru valoda]]s ienākuši vārdi, kā ''skurstenis (skorsten), skola (skolan)'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 3 "Meet Latvia" - Latvian Language |author=meetlatvia |work= YouTube |url= http://www.youtube.com/watch?v=gUOoSP-lcHc |accessdate= 2012. gada 30. novembrī |language= latviski}}</ref> ''ūtrupe'' ({{val|sv|utrop}}), kā arī vairāki tirdzniecības preču nosaukumi, piemēram, ''nagla'' ([[Sennorvēģu valoda|sennorvēģu]]: ''nagli''), ''[[pipars]]'' ([[Sennorvēģu valoda|sennorvēģu]]: ''pipir'') ''[[siļķe]]'' ({{val|sv|sill}}), [[tabaka]] ({{val|sv|tobak}}). ==== Slāvismi ==== Aizguvumi no [[slāvu valodas|slāvu valodām]] ([[slāvismi]]) latviešu valodā sāka pastiprināti ienākt kopš 9. gadsimta, pastiprinoties kultūras sakariem ar [[slāvi|slāvu]] tautām un sākot ar 18. gadsimtu, [[Latvija]]i nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un no 1940. gada līdz 1991. gadam atrodoties [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, kur tika īstenota [[pārkrievošana]]s politika.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Enciklopēdijas - Latvijas vēstures enciklopēdija. Pārkrievošana | work= Letonika.lv. | url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=P%C4%81rkrievo%C5%A1ana/32625 | accessdate= 2013. gada 12. janvārī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304194330/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=P%C4%81rkrievo%C5%A1ana%2F32625 | archivedate= 2016. gada 4. Marts }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| title= «Padomju normu» spēkā uzturēšana latviešu valodā nav pieņemama |author= Jānis Priedkalns |date= 2007. gada 5. oktobris | work= Apollo | url= http://www.apollo.lv/zinas/padomju-normu-speka-uzturesana-latviesu-valoda-nav-pienemama/365686 | accessdate= 2013. gada 12. janvārī | language= latviski}}</ref> Krievu valodai bija arī liela nozīme kā tuvākai kontaktvalodai, ar kuras starpniecību latviešu valodā ieplūda dažādu citu valodu aizguvumi.<ref>[http://www.vvk.lv/index.php?sadala=222&id=716 Tuvākās kontaktvalodas aspekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110527185131/http://www.vvk.lv/index.php?sadala=222&id=716 |date={{dat|2011|05|27||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> No [[senkrievu valoda]]s visbiežāk līdz [[13. gadsimts|13. gadsimtam]] Latvijas austrumu apdzīvojošo sentautu valodās jau aizgūti tādi ar reliģiju saistīti vārdi kā bagāts ([[senkrievu valoda|senkrievu]]: ''богатыи''), ''baznīca'' (''божница''), ''gads'' (''год''), ''gavēt'' (''говеть'') ''grēks'' (''грех''), ''nabags'' (''нєбогъ''), ''nedēļa'' (''неделя''), ''svētki'' (''святки''), ''ubags'' (''убогъ''),<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Rusiči Baltijas zemēs | author= [[Boriss Infantjevs]] | work= [[Klio (žurnāls)|KLIO]] | url= http://klio.ilad.lv/10_1_.php | accessdate= 2012. gada 30. novembrī | language= krieviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120304062120/http://klio.ilad.lv/10_1_.php | archivedate= 2012. gada 4. Marts }}</ref> ''zvans'' (''звонъ''),<ref>Фасмер М. Этимологический словарь русского языка = Russisches etymologisches Wörterbuch / пер. с нем. и доп. О. Н. Трубачёва. — 2-е изд., стер. — М. : Прогресс, 1986—1987. — Т. 1—4. {{ru ikona}}</ref> kā arī citi, piemēram, ''cilvēks'' (''человѣкъ''), ''domāt'' (''думати''), ''kalps'' (''холпь''), ''karogs'' (''хоругы''), ''lēca'' (''ляца''), ''nazis'' (''ножь''), ''oma'' (''умъ''), ''pagrabs'' (''погробъ''), ''strādāt'' (''страдати''), ''zābaks'' (''забогъ''). Ar senkrievu valodas starpniecību līdz šim laikam ienāca arī iepriekš no citām valodām aizgūti vai atvasināti vārdi, piemēram, ''stikls'' ([[senkrievu valoda|senkrievu]]: стькло, kas no [[gotu valoda|gotu]] ''𐍃𐍄𐌹𐌺𐌻𐍃''), ''soma'' (''сума'', kas galu galā no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''σάγμα'' vai [[latīņu valoda|latīņu]] ''sagma'', ''sauma''), kāposti (''капуста'', kas no latīņu ''caputium'' un ''compos(i)ta''), ''istaba'' (''истьба'', kas no latīņu ''stuba''), ''grāmata'' (''грамота'', kas no sengrieķu ''γράμματα''). Tradicionāli par aizguvumu uzskata arī vārdu ''svēts'' (senkrievu ''святъ''), lai gan, piemēram, valodnieks [[Konstantīns Karulis]] to apšauba un norāda uz šī vārda indoeiropeisko izcelsmi, kas arī ir līdzības pamatā.<ref>{{Grāmatas atsauce |first=Konstantīns |last=Karulis |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |place=Rīga |publisher=Avots |year=1992 |isbn= 5401004117}}</ref> ==== Anglicismi ==== [[Anglicisms|Anglicismu]] skaits latviešu valodā ir strauji pieaudzis 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā pēc neatkarības atjaunošanas, pieaugot starptautiskajai saziņai un paplašinoties terminoloģijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Vārds — apakškomisijai. Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija (ETAK) |author= Biruta Garanča |date= 2004. gada 1. maijs |work= LZA Terminoloģijas komisija |url= http://termini.lza.lv/article.php?id=142 |accessdate= 2012. gada 30. augustā |language= latviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20140703180944/http://termini.lza.lv/article.php?id=142 |archivedate= 2014. gada 3. Jūlijs }}</ref> Latviešu valodā sastopami tādi anglicismi kā ''adapteris'' ({{val|en|adapter}}), ''[[bizness]]'' (''business''), ''brīfings'' (''briefing''), ''displejs'' (''display''), ''[[dizains]]'' (''design''), ''[[draiveris]]'' (''driver''), ''ekskluzīvs'' (''exclusive''), ''fails'' (''file''), ''fitness'' (fitness), ''hotdogs'' (''hot dog''), ''klīrenss'' (''clearance''), ''[[klīrings]]'' (''clearing''), ''koučings'' (''coaching''), ''konference'' (''conference''), ''listings'' (''listing''), ''[[līzings]]'' (''leasing''), ''lokauts'' (''lockout''), ''[[meikaps]]'' (''make-up''), ''menedžeris'' (''manager''), ''nokauts'' (''knockout''), ''ofiss'' (''office''), ''[[peidžeris]]'' (''pager''), ''samits'' (''summit''), ''[[spams]]'' (''spam''), ''[[priekšnesums|šovs]]'' (''show''), ''[[taimeris]]'' (''timer''), ''tops'' (''top'').<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Internacionālisma semantika starpvalodiskā skatījumā | author= Valentīna Skujiņa | date= 2005. gada 1. februāris | work= LZA Terminoloģijas komisija | url= http://termini.lza.lv/article.php?id=14 | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120116232420/http://termini.lza.lv/article.php?id=14 | archivedate= 2012. gada 16. Janvāris }}</ref> ==== Internacionālismi ==== Vispārīgos noteikumus [[svešvārds|internacionālismu]] (un citu [[svešvārds|svešvārdu]]) rakstīšanai latviešu valodā ir izvirzījusi [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1885. gada 27. jūnija sēdē. Aizgūstot vārdus tiek ņemta vērā to izruna un rakstība tiek ņemta no oriģinālvalodas, cenšoties izvairīties no starpniekvalodu ietekmes.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/intern-val.kult.htm Pēc tradīcijas internacionālismi latviešu valodā tiek saukti par svešvārdiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100424232433/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/intern-val.kult.htm |date={{dat|2010|04|24||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Visvairāk internacionālismu Eiropas tautu valodās, tai skaitā latviešu, ir no [[grieķu valoda|grieķu]], [[latīņu valoda|latīņu]] un [[franču valoda]]s. Pie internacionālismiem, kas ir grieķu cilmes var pieskaitīt: ''agronoms, analīze, aritmētika, bibliotēka, demokrātija, drāma, ekonomika, filozofija, fizika, fonētika, gramatika, harmonija, komēdija, koris, kritika, leksika, lirika, loģika, matemātika, morfoloģija, orgāns, orķestris, poēma, politika, simbols, sintakse, taktika, teātris, tehnika, teorija, traģēdija, utopija, zona''. Latīņu cilmes internacionālismi ir vārdi: ''arguments, autors, deputāts, dokuments, eksāmens, ekskursija, evolūcija, fakts, forma, komunisms, mode, operācija, pozīcija, progress, pulss, republika, revolūcija, sociālisms, summa, tabula, teksts, tendence, unikāls, urna, vibrēt, vitāls''.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks15.htm Svešvārdi jeb internacionālismi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203142853/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks15.htm |date={{dat|2012|02|03||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> ==== No somugru valodām ==== No [[Somugru valodas|somugru valodām]], galvenokārt [[lībiešu valoda|lībiešu]] un [[igauņu valoda|igauņu]], pirms 13. gadsimta ir aizgūti vairāki simti vārdu. Pašlaik to skaitu latviešu valodā lēš no 400 līdz 500 vārdiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviska tematiskā vārdnīca |author=Egīls Skudra |url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=5990650 |year= |publisher= |location= |isbn= |page=152 |access-date={{dat|2013|08|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305015938/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=5990650 }}</ref> [[Lībieši]] apdzīvoja Latvijas teritoriju vēl pirms baltu ciltīm un to valodai bija arī nozīmīga loma latviešu valodas izveidē. No lībiešu valodas galvenokārt aizgūti vārdi, kas saistīti ar jūru un zvejniecību. Pie aizguvumiem no somugru valodām var pieskaitīt šādus vārdus: ''allaž'' ({{val|liv|alz}}), ''joma'' (''jūom''), ''kaija'' (''kajāgõz''), ''kāls'' (''kǭ’l''), ''kāzas'' (''kōzgõnd''), ''ķesele'' (''kešīļ''), ''ķepa'' (''käpā''), ''ķīsis'' (''kīš''), ''launags'' (''pierrõlȭinagizt''), ''liedags'' (''līedõg''), ''loms'' (''lūom''), ''maksa'' (''maks''), ''murds'' (''mȭrda''), ''muiža'' (''mȯizõ''), ''nūja'' (''nui''), ''paisums'' (''paizõm''), ''puika'' (''pȯis''), ''puķe'' (''puţk''), ''pulgot'' (''pȯlgõ''), ''salaka'' (''salāk''), ''selga'' (''sǟlga''), ''sēne'' (''sēņ''), ''sīga'' (''sīgõz''), ''tērauds'' (''tierōda''), ''vajadzēt'' (''vajag''), ''vimba'' (''vīmba'') u.c.<ref name="Aizguvumi"/><ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Latviešu – lībiešu vārdnīca | work= LLTA „Lauku ceļotājs” | url= http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/PolProp/Dokumenti/libiesu_vardnica_LV.pdf | accessdate= 2014. gada 26. septembrī | language= latviski}}</ref> Papildus arī daļēji aizgūts uzsvars uz pirmās zilbes, kas lietuviešu valodā saglabājies mainīgs, kā arī dažādas somugriskas sintaktiskas konstrukcijas. ==== No citām baltu valodām ==== No pārējām baltu valodām ir aizgūti zemāk minētie vārdi: * lituānismi (no [[lietuviešu valoda]]s), piemēram, ''daile'' (''dailė''), ''duļķes'' (''dulkės''), ''ģimene'' (''giminė''), ''ģērbt'' (''gerbti''), ''kareivis'' (''kareivis''), ''ķēve'' (''kėvė''), ''ķekars'' (''kekė''), ''ķepuroties'' (''kepurnėtis''), ''[[ķets]]'' (''ketus''), ''ķērpis'' (''kerpė''), ''ķirmis'', ''laimēt'' (''laimėti''), ''leņķis'', ''mēģināt'' (''mėginti''), ''paģiras'' (''pagirios''), ''snuķis'' (''snukis''), ''sādža'' (''sodžius''), ''veikals'' (''veikalas''), ''žagars'' (''žagaras''), ''žilbt'' (''žlibti''). Daļa no tiem ir aizgūti apzināti, daļa ienākusi caur izloksnēm;<ref>Vija Ziemele. [https://docs.google.com/viewer?a=v&q=cache:7WgHSHEnisgJ:www.jvsk.lv/data/836766672.ppt+litu%C4%81nismi+%C4%B7ekars,+%C4%B7epuroties,+%C4%B7%C4%93rpji,+%C4%B7irmis&hl=lv&gl=lv&pid=bl&srcid=ADGEESgDuoNAG7YkcdecDp1Jk92zd9W3XMhRLiapK_aBbIJ12vtqzWTUdvtjV_LIGTqYgxSXEHZQVAPrxPeLA1YIQL0JheoXcmq5oLnHUyiPD0hECTr-WLlu7sxNIxnENrhtfq_PwXf1&sig=AHIEtbQX0F1CYyisH0jzH3vwXZTIPqHEHg&pli=1 Leksikas slāņi] {{lv ikona}}</ref> * kursismi (no [[kuršu valoda]]s), piemēram, ''dzintars, menca, venteris'', kā arī iespējams ''cīrulis'', ''leitis'', ''pīle'' un ''skrandas'';<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latvieši |author=Alvīds Butkus |url=http://www.lt-lv-forum.org/files/786/Butkus_Latviu%20kalba.pdf |year=1995 |publisher=Izdevniecība „Aesti”|location=[[Kauņa]] |isbn=9986-9034-0-8 |pages=171—172 |accessdate={{dat|2013|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140703221348/http://www.lt-lv-forum.org/files/786/Butkus_Latviu%20kalba.pdf |archivedate={{dat|2014|07|03||bez}} }}</ref> * prūsismi (no [[senprūšu valoda]]s), piemēram, ''ķermenis'' (''kērmens'').<ref name="Aizguvumi"/> ==== Barbarismi ==== {{pamatraksts|Barbarisms#Barbarismi latviešu valodā}} Latviešu valodā par [[barbarismi]]em visbiežāk uzskata [[literārā valoda|literārajā valodā]] nevēlamus aizguvumus. Piemēram: ''deķis (sega), zapte (ievārījums), apbižot (apcelt), davaj (aiziet), pufaika (jaka), maika (krekls), kurtka (jaka), čats ([[tērzētava]]), špička (sērkociņš), šovs (priekšnesums, izrāde), ok (labi), truba (caurule), foršs, knapi (tik tikko), vaktēt (sargāt), bode (veikals)'' utt.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks16.htm Barbarismi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101229060141/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks16.htm |date={{dat|2010|12|29||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Tie ir viena no [[Žargons|žargonu]] parastajām sastāvdaļām. Barbarismi latviešu valodā tiek ieskaitīti pie stilistiski izmantojamajiem valodas līdzekļiem kā [[sarunvaloda|sarunvalodā]] izmantojami vārdi. Lielākā daļa barbarismu latviešu valodā ir ienākuši no [[vācu valoda|vācu]] un [[krievu valoda]]s; ir arī citu valodu cilmes barbarismi, ko izmanto žargonā, piemēram vecie [[anglicismi]]: ''čoks, čoms, džeks, džonis, štīme, drope, trobelis'' u.c. Šis process turpinās — valodā ienāk jauni barbarismi, piemēram, ''tīnis'' «pusaudzis», ''fans'' «līdzjutējs, cienītājs, pielūdzējs». === Apvidvārdi === {{pamatraksts|Apvidvārds}} [[Apvidvārdi]] ir konkrētam apvidum raksturīgi dialekta izlokšņu vārdi, kas pastāv līdzās literārajai valodai un visā Latvijā pazīstamiem vārdiem. To daudzveidību ir sekmējusi saskare ar kaimiņtautu valodām, atšķirīgo kultūru ietekme un reģionu vēsturiskā nošķirtība. Apvidvārdus galvenokārt lieto, lai nosauktu dažādus sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus, kā arī vienkāršus [[darbarīks|darbarīkus]], [[mūzikas instruments|mūzikas instrumentus]], lauksaimniecības produktus, ēdienus, [[apģērbs|apģērbus]] un dažādus augus, tos izmanto arī [[daiļliteratūra|daiļliteratūrā]], lai izceltu novadu leksiskās atšķirības un īpatnības. Par piemēriem var minēt vārdu „kartupelis”, kuru Kurzemē plaši sauc arī par „rāceni”, Vidzemes vidienē — par „tupeni”, Latgalē — „buļbu” un „[[varde|vardi]]”, kura Ziemeļvidzemē pazīstama arī kā „kunna” un Rietumkurzemē — „naģe”. Tomēr dažreiz pateicoties rakstniekiem apvidvārdi kļūst par literāriem vārdiem un papildina literārās valodas vārdu krājumu, piemēram „dāsns” (devīgs), „veldze” (atspirdzinājums). No apvidvārdiem ir radušies arī diezgan daudzi poētismi. === Vecvārdi === {{pamatraksts|Vecvārds}} [[Vecvārdi]] ir tādi vārdi, kas agrāk ir tikuši lietoti, tomēr mūsdienās tos lieto ļoti reti vai praktiski nemaz. Var būt divu veidu vecvārdi: historismi un arhaismi. ==== Historismi ==== Par historismiem sauc tos vārdus, kam beidz pastāvēt to apzīmētie jēdzieni, piemēram, dzimtbūšana, [[sieks]], [[olekts]], [[vagars]]. Daudzi historismi arī kļūst par vēstures terminiem, kas ir saistīti ar sabiedrības vēsturi un ir vienīgie šo jēdzienu apzīmējumi, piemēram, dzimtbūšana, dzimtcilvēks, dzimtļaudis, [[landtāgs]], [[cunfte]], bilde, [[rāte]]. Vecvārdi ir arī seno mērvienību un naudas vienību nosaukumi kā pēda, colla, [[birkavs (mērvienība)|birkavs]], sieks, [[stops (mērvienība)|stops]], [[grasis (naudas vienība)|grasis]], [[dālderis]], [[vērdiņš]] u.c.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks23.htm Vecvārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101118035051/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks23.htm |date={{dat|2010|11|18||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> == Gramatika == {{pamatraksts|Latviešu valodas gramatika}} === Lietvārdu formas === Latviešu valodā [[lietvārdi]]em ir dzimte, skaitlis un locījums. Latviešu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes (vīriešu un sieviešu) un divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis). Locījumi ir septiņi: * '''[[Nominatīvs]]''': kas? * '''[[Ģenitīvs]]''': kā? * '''[[Datīvs]]''': kam? * '''[[Akuzatīvs]]''': ko? * '''[[Instrumentālis]]''': ar ko? * '''[[Lokatīvs]]''': kur? * '''[[Vokatīvs]]''': uzrunas forma (bez jautājuma) {| class="wikitable" |- ! Locījums ! [[pirmā deklinācija|tēvs]] ! [[otrā deklinācija|brālis]] ! [[trešā deklinācija|ledus]] ! [[ceturtā deklinācija|sieva]] ! [[piektā deklinācija|upe]] ! [[sestā deklinācija|zivs]] |- ! colspan="7"| Vienskaitlis |- | N | tēvs | brālis | ledus | sieva | upe | zivs |- | Ģ | tēva | brāļa | ledus | sievas | upes | zivs |- | D | tēvam | brālim | ledum | sievai | upei | zivij |- | A | tēvu | brāli | ledu | sievu | upi | zivi |- | L | tēvā | brālī | ledū | sievā | upē | zivī |- | V | tēv! | brāli! | ledu! | sieva! | upe! | zivs! |- ! colspan="7"| Daudzskaitlis |- | N | tēvi | brāļi | ledi | sievas | upes | zivis |- | Ģ | tēvu | brāļu | ledu | sievu | upju | zivju |- | D-I | tēviem | brāļiem | lediem | sievām | upēm | zivīm |- | A | tēvus | brāļus | ledus | sievas | upes | zivis |- | L | tēvos | brāļos | ledos | sievās | upēs | zivīs |} == Latviešu valoda datoros == [[Attēls:Latvian Ergonomic Keyboard Layout.png|300px|thumb|Reti lietotais ergonomiskais latviešu valodas tastatūras izkārtojums]] Rakstīšanai latviešu valodā tiek izmantotas standarta [[QWERTY]] tastatūras, diakritisko zīmju likšanai lietojot kādu no „[[mēmie taustiņi|mēmajiem taustiņiem]]” (parasti " vai dažreiz ~). Daļa tastatūras izkārtojumos diakritiskās zīmes tiek liktas izmantojot [[AltGr]] taustiņu (visbiežāk [[Windows 2000|2000]] un [[Windows XP|XP]] iekļautajā izkārtojumā (''Latvian QWERTY'')). 1990. gadu sākumā, izstrādāts latviešu valodas ergonomiskais [[tastatūras izkārtojums]]. Lai arī tas ir pieejams valodu atbalsta programmatūras komplektācijā, tas nav kļuvis populārs, tastatūru ar šāda izkārtojuma trūkumu dēļ. 1990. gados [[programmatūra]]s atbalsta trūkuma dēļ radās neoficiālā [[pareizrakstība]] — ''[[translits]]'' —, kuru izmantoja gadījumos, kad nebija pieejamas latviešu valodas diakritiskās zīmes ([[elektroniskais pasts|e-pastos]], tīmekļa interešu kopās un forumos, [[tērzētava|tērzētavās]], rakstot [[īsziņa]]s utt.). Šajā rakstības veidā diakritiskās zīmes tiek aizstātas ar [[digrafs|digrafiem]] — burtu dubultojumiem —, kas apzīmē garos patskaņus: ''[[j]]'', kas norāda uz līdzskaņu mīkstināšanu; burti ''[[š]]'', ''[[č]]'' un ''[[ž]]'' tiek rakstīti ar burta ''[[h]]'' palīdzību, kas aizstāj [[hačeks|hačeku]]. Taču dažreiz otrais burts, tas, kurš apzīmē it kā esošo diakritisko zīmi, tiek aizstāts ar vienu no diviem diakritiskajiem burtiem (piemēram š tiek rakstīts kā ss vai sj, nevis sh), tomēr pastāv arī rakstība, kurā tiek rakstīts bez nekādiem papildu burtiem vai rakstzīmēm, kas liecinātu par šo diakritisko zīmju neesamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu valodas īpatnības internetā |author= Inta Urbanoviča |publisher= [[Latvijas Universitāte]] |url= http://www.lu.lv/filol/valoda/ind_3_publ_r_ievads.htm |accessdate= 2012. gada 30. augustā }}</ref> Latviešu valodas atbalstam izmantota koda lappuse [[Windows-1257]], bet mūsdienās atbalstu nodrošina ar [[Unikods|Unikodu]]. == Alfabēts == [[Latviešu alfabēts|Latviešu literārās valodas alfabētā]] ir 33 burti: {| style="font-family:Arial Unicode MS; font-size:1.4em; border-color:#000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background:#f8f8ef;" |- | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | A a | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ā ā | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | B b | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | C c | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Č č | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | D d | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | E e | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ē ē |- style="text-align:center;" | style="width:3em; padding: 3px;" | F f | style="width:3em; padding: 3px;" | G g | style="width:3em; padding: 3px;" | Ģ ģ | style="width:3em; padding: 3px;" | H h | style="width:3em; padding: 3px;" | I i | style="width:3em; padding: 3px;" | Ī ī | style="width:3em; padding: 3px;" | J j | style="width:3em; padding: 3px;" | K k |- style="text-align:center;" | style="width:3em; padding: 3px;" | Ķ ķ | style="width:3em; padding: 3px;" | L l | style="width:3em; padding: 3px;" | Ļ ļ | style="width:3em; padding: 3px;" | M m | style="width:3em; padding: 3px;" | N n | style="width:3em; padding: 3px;" | Ņ ņ | style="width:3em; padding: 3px;" | O o | style="width:3em; padding: 3px;" | P p |- style="text-align:center;" | style="width:3em; padding: 3px;" | R r | style="width:3em; padding: 3px;" | S s | style="width:3em; padding: 3px;" | Š š | style="width:3em; padding: 3px;" | T t | style="width:3em; padding: 3px;" | U u | style="width:3em; padding: 3px;" | Ū ū | style="width:3em; padding: 3px;" | V v | style="width:3em; padding: 3px;" | Z z |- | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ž ž |} === Vēsturiskas alfabēta variācijas === Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un dažu izdevniecību grāmatās un periodiskos iespieddarbos arī Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma ir izmantoti burti un digrafi [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, Ch, ch. Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1946. gadā. To nelietojot: * mainījusies [[Šaurais un platais e, ē|platā un šaurā e un ē]] izruna; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums 2. un 5. deklinācijā; * dažu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt tikai pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.eraksti.lv/forma.php?gid=78&b=1 |title= «Kā lietot Ŗ, ŗ» |author= Jānis Kušķis |authorlink= Jānis Kušķis |coauthors= |date= |format= PDF |archiveurl= https://web.archive.org/web/20070929141203/http://www.eraksti.lv/forma.php?gid=78&b=1 |archivedate= {{dat|2007|09|29||bez}} |access-date= {{dat|2006|05|30||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=20em}} == Skatīt arī == * [[Latviešu valodas gramatika]] * [[Latvieši]] * [[Latviešu personvārdi]] == Literatūra == * [[Velta Rūķe-Draviņa|Velta Rūķe]], [[Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca]], Latvju Grāmata, 1944. == Ārējās saites == * [https://valodasrokasgramata.lv/ Latviešu valodas rokasgrāmata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250316193525/https://valodasrokasgramata.lv/ |date={{dat|2025|03|16||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080221190004/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Zevers1.htm Dr. phil. J.Zēvers. Ko patapinātie vārdi liecina par latviešu aizvēsturisko senatni?] Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Rīga, 1921, Nr.6, 559.-569.lpp. * [http://zagarins.net/jg/jg43/JG43_Blese.htm Prof. Dr. Ernests Blese. Kāds vārds par latviešu valodu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130311223129/http://zagarins.net/jg/jg43/JG43_Blese.htm |date={{dat|2013|03|11||bez}} }} "Jaunā Gaita" nr. 43., 1963. * [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=14&id=235 Materiāli par latviešu valodu — Valsts valodas komisija] {{lv ikona}} * [http://www.ailab.lv/ LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20050304051058/http://dictionary.site.lv/dictionary/ Latviešu-angļu vārdnīca] * Spēku zaudējušie [http://www.vvk.lv/?sadala=135 tiesību akti par latviešu valodas statusu] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20071024145646/http://www.ttc.lv/ Tulkošanas un terminoloģijas centrs] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20060303005617/http://www.genling.nw.ru/Baltist/Publicat/LatgVol1.pdf Latgalīšu volūdys gramatika] {{lv ikona}} * [http://www.acl.lv/lv/ Latviešu tiešsaites tulkotājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090906105009/http://www.acl.lv/lv |date={{dat|2009|09|06||bez}} }} {{lv ikona}} * [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=221&id=710 Latviešu terminoloģijas izstrādes principi > Fonoloģiskais aspekts] {{lv ikona}} {{Baltu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltu valodas]] [[Kategorija:Latviešu valoda| ]] [[Kategorija:Latvijas valodas]] phkx4uaf4t8zufuugqef1hzgs2esmgh 0 4065 4525740 4525732 2026-09-22T12:45:52Z Baisulis 11523 /* ievads */ dažādi sīkumi..... 4525740 wikitext text/x-wiki {{Kauja |kauja=Saules kauja |attēls= [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px]] |paraksts= [[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1936. gada glezna "Saules kauja" |konfl=[[Livonijas krusta kari]] |laiks={{dat|1236|9|22}} |vieta=nav zināma |iznāk=iznīcināts [[Zobenbrāļu ordenis]] |puse1= [[žemaiši]], saukti par [[lietuvieši]]em<br />[[zemgaļi]] |puse2=[[Attēls:Zakon Kawalerów Mieczowych COA.svg|15px]][[Zobenbrāļu ordenis]]<br />[[letgaļi]]<br />[[līvi]]<br />[[igauņi]]<br />[[Attēls:Символ господарства Псковского.png|15px]][[Pleskava|pleskavieši]] |karavad1=[[Vikints]] |karavad2=[[Folkvins]] |spēki1=4000—5000 |spēki2=3000 |zaud1=nav zināms |zaud2=aptuveni 2700, no tiem 50—60 bruņinieki }} '''Saules kauja''' ({{val|lt|Saulės mūšis}} jeb ''Šiaulių mūšis''; {{val|de|Schlacht von Schaulen}}) bija viena no lielākajām [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] kaujām, kas notika 1236. gada 22. septembrī pie [[Saules zeme]]s ziemeļu robežas. Tajā [[Žemaiši|žemaišu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks [[Vikints|Vikinta]] vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, kurā ietilpa gan ārzemju bruņinieki, gan [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestra [[Folkvins|Folkvina]] un tā sabiedrotā [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņaza]] karaspēks, gan arī [[katoļticība|katoļu ticībā]] pārgājušo vietējo [[lībieši|līvu]], [[latgaļi|letgaļu]] un [[igauņi|igauņu]] vasaļu karavīri. Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā 22. septembri atzīmē kā [[Baltu vienības diena|Baltu vienības dienu]]. == Ievads == Pāvests [[Gregors IX]] 1236. gada [[16. februāris|16. februārī]] izdeva bullu, kurā uzdeva legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] gādāt, lai krustneši no citām [[Brēmenes arhibīskapi]]jas provincēm un no [[Magdeburga]]s, [[Havelberga]]s, [[Brandenburga]]s, [[Verdene]]s, [[Mindene]]s, [[Paderborna]]s diecēzēm (tagadējās [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]], [[Lejassaksija]]s un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] teritorijā) un [[Gotlande]]s tiktu aicināti doties uz [[Livonija|Livoniju]]. Līdz ar to, 1236. gada vasarā Livonijā no jauna, pēc vairāku gadu pārtraukuma, ieradās krustnešu papildspēki. Kā ievērojamākie starp tiem minēti [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], dižciltīgi [[sakši|sakšu]] augstmaņi. Karagājiena mērķis bija pakļaut un kristīt [[Zemgales bīskapija]]i iedalītās zemes no [[Lielupe]]s augšteces līdz pat [[Nemuna]]i. Atbraukušie krustneši prasīja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordenim]] rīkot iebrukumu lietuviešu zemē pēc iespējas ātrāk, lai līdz ziemas salam vēl paspētu atgriezties [[Vācija|Vācijā]]. Krustnešu spiests, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvins]] sapulcināja ordeņa spēkus — kristītos [[igauņi|igauņus]], [[līvi|līvus]], [[letgaļi|letgaļus]], kā arī sabiedrotos [[krievi|krievus]] no [[Pleskava]]s. Kopējais karotāju skaits nav precīzi zināms, rakstītie avoti sniedz informāciju tikai par vismaz 48 ordeņbrāļiem un 200 Pleskavas karavīriem. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Beninhofens|Frīdriha Beninhofena]] ordeņa pusē karagājienā piedalījās apmēram 3000 vīru. Pretējā pusē bija sapulcināts 4000—5000 vīru liels karaspēks, ko vadīja žemaišu kunigaitis [[Vikints]]. Nav pārliecinošu datu, ka kaujā būtu piedalījies [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] dižkungs [[Mindaugs]]. == Kauja == [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|250px|left|thumb|Livonijas karte XIII. gs., kur Saules kaujas vieta ir atzīmēta Lietuvas teritorijā.]] [[Attēls:2010 05 22 062Saulėsmūšis.JPG|thumb|Iespējamā Saules kaujas norises vieta, Jauniūņi, Jonišķu rajons, Lietuva.]] Saskaņā ar [[Atskaņu hronika]]s aprakstu, krustnešu un viņu sabiedroto karaspēks iebruka Lietuvas zemē (''Littowen'') un pamatīgi to izpostīja. Uz Rīgu tiem bija jāatgriežas caur brikšņaino un purvaino [[Saules zeme|Saules zemi]], kur nonāca pie kādas upes, kur tos gaidīja lietuviešu karaspēks. Folkvins brīdināja krustnešus par draudošajām briesmām un iespējamo kauju, taču pārgājienā nogurušais karaspēks nevēlējās uzsākt cīņu un iekārtojās nometnē. Otrā rītā, ar pēkšņu uzbrukumu, kauju uzsāka [[žemaiši]], uzbrukdami krustnešu karaspēkam, kurš bija vairāk noskaņots turpināt mājupceļu, nekā cīnīties. Pēkšņais uzbrukums pārsteidza krustnešus, igauņu, līvu un letgaļu karavīri atteicās cīnīties, daļa karaspēka metās bēgt, bet ielenktie ordeņbrāļi, zaudējuši smagās kavalērijas priekšrocības, pēc sīvas cīņas tika nogalināti. Zemgaļu karaspēks nogrieza atkāpšanos tiem, kas bija aizbēguši no kaujas lauka.<ref>[[Atskaņu hronika]] (01863.-01969.)</ref> Rakstu avotos kritušo ordeņbrāļu skaits svārstās no 48—60, taču visticamākās ir [[Atskaņu hronika]]s ziņas par 48 ordeņbrāļiem. Krita arī augstdzimušie krustnešu vadoņi, grāfi — [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], kā arī lielākā krustnešu daļa. Pēc [[Novgorodas 1. hronika]]s ziņām no krievu karavīriem mājās atgriezās tikai katrs desmitais. [[Attēls:Saulesmusiolenta.jpg|thumb|Saules kaujas memoriālā parka vēstījums.]] Rakstītie avoti sniedz skopas un pretrunīgas ziņas par Saules kaujas notikuma vietu, līdz ar to historiogrāfijā nav vienprātības šajā jautājumā. Atskaņu hronikā apgabals, kur notika kauja tiek saukts par ''Soule'', Vartbergas Hermaņa hronikā ''circa terram Sauleorum'', kas nozīmē "Sauliešu zemes tuvumā". Literatūrā ir divas plašāk pamatotas [[hipotēze]]s par iespējamo Saules kaujas vietu. Pirmā, ka tā notikusi uz ziemeļiem no [[Šauļi]]em [[Lietuva|Lietuvā]], kur Šauļu—[[Jonišķi|Jonišķu]] vecais lielceļš pie Jaunjūniem šķērso [[Mūsa]]s upi (šo hipotēzi pamatojis [[Frīdrihs Benninghofens]] 1965. gadā). Otrā, ka Latvijā, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]], Čapānu mājas robežās (šo hipotēzi pamatojuši [[Augusts Bīlenšteins]] 1892. gadā un [[Pēteris Stepiņš]] 1993. gadā). Taču līdz šim neviena no tām nav neapstrīdami pierādīta un Saules kaujas vieta līdz ar to jāuzskata par pagaidām nenoskaidrotu.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm Saules kauja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207213459/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} no historia.lv</ref> == Sekas == [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Pēc Saules kaujas no Zobenbrāļu ordeņa kontrolētās teritorijas atkrita [[Sāmsala|sāmsalieši]], zemgaļi un daļa [[kurši|kuršu]]. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestrs [[Hermans no Zalcas]] bija izšķīries par labu Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim vēl pirms Saules kaujas iznākuma uzzināšanas, taču apvienošanos kavēja [[Dānija]]s karaļa prasības. Tikai pēc Zobenbrāļu ordeņa sūtņa [[Gerlaks Rots|Gerlaka Rota]] ierašanās Viterbo pie pāvesta ar ziņām par Saules kaujas iznākumu šis jautājums tika galīgi atrisināts. Pāvests pret apvienošanās atļauju prasīja atdot Dānijas karalim atņemto Ziemeļigauniju, kas arī tikai izdarīts. Rezultātā [[1237]]. gada [[14. maijs|14. maijā]], Romas pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] parakstīja rīkojumu par ordeņu apvienošanu. Pieminot Saules kauju, kur lietuvieši un zemgaļi kopīgi cīnījās pret vienu ienaidnieku, 22. septembrī tiek atzīmēta [[Baltu vienības diena]]. == Piemiņa == * [[1987]]. gadā [[Lietuvas PSR]] kultūras ministrija iekļāva Jauņūnu apkaimi kā iespējamo Saules kaujas vietu Republikas nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā. * [[1996]]. gadā konkurā par [[Saules kaujas memoriālais parks|Saules kaujas memoriālā parka]] izveidi Jauņūnos uzvarēja lietuviešu arhitektes Virgīnijas Taujanskienes projekts * [[1998]]. gadā Latviešu folkmetāla grupa [[Skyforger]] izlaida albumu ''[[Kauja pie Saules (albums)|Kauja pie Saules]]'', kura tituldziesma ir par Saules kauju. * [[2000]]. gadā Latvijas un Lietuvas parlamenti nolēma katru gadu Saules kaujas dienā svinēt Baltu vienības dienu. * [[2006]]. gadā uzņemta lietuviešu filma "Saules kauja" (''Saulės mūšis'', režisors Sauļus Bartkus, scenārija autors Gintars Songaila). <gallery> Attēls:Stamps of Lithuania, 2011-31.jpg|Saules kaujas piemiņas pastmarka (Lietuva, 2011) Attēls:2011 09 22Jauniunai11.JPG|Saules kaujas inscinējums Jauņūnos (2011) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Ārējās saites == * Viesturs Sprūde (2016. gada 23. septembris). [https://web.archive.org/web/20161001035141/http://www.la.lv/baltiesu-pirma-uzvara/ Par seno baltu vienotības simbolu – Saules kauju – jautājumu vairāk nekā atbilžu]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2016. gada 1. oktobrī. * [https://web.archive.org/web/20150518013838/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/raksti/dedumietis.htm Saules kauja 1236.gada septembrī. Lokalizācijas mēģinājums.] * [https://web.archive.org/web/20170407144415/http://www.historia.lv/raksts/juskevics-j-kauja-pie-saules-22sept-1236gada-aizsargs-1926-5-140-143lpp J. Juškevičs. Kauja pie Saules 22. sept. 1236. gadā. Aizsargs. 1926. 5, 140.—143.lpp.] [[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar zemgaļu piedalīšanos]] [[Kategorija:1236. gads]] [[Kategorija:13. gadsimta kaujas]] 7s06zapdy4r9c6fxkzqwdnvn19io11m 0 12388 4525946 4249510 2026-09-23T06:32:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525946 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | platums = | vārds =Ludvigs Vitgenšteins | vārds_orig = ''Ludwig Wittgenstein'' | attēls =Ludwig Wittgenstein, Pencil on board2.png | att_izmērs =150px | att_nosaukums = | dz_gads =1889 | dz_mēnesis =4 | dz_diena =26 | dz_vieta =[[Vīne]], [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|20px|Habsburgu monarhijas karogs]] [[Austroungārija]] | m_gads =1951 | m_mēnesis =4 | m_diena =29 | m_vieta =[[Kembridža]], [[Kembridžšīra]], {{GBR}} | pilsonība =[[Apvienotā Karaliste]] | tautība = | paraksts = | skola =[[analītiskā filozofija]] | intereses =[[metafizika]], [[epistemoloģija]], [[loģika]], [[valodas filozofija]], [[matemātikas filozofija]], [[prāta filozofija]] | idejas = | alma_mater =[[Mančestras Universitāte]],<br />[[Kembridžas Universitāte]] | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no =[[Gotlobs Frēge|Frēge]], [[Bērtrands Rasels|Rasels]], [[Artūrs Šopenhauers|Šopenhauers]], [[Džordžs Mūrs|Mūrs]], [[Pjēro Srafa|Srafa]], [[Viljams Džeimss|Džeimss]], [[Franks Ramzejs|Ramzejs]], [[Imanuels Kants|Kants]], [[Sērens Kirkegors|Kirkegors]], [[Ļevs Tolstojs|Tolstojs]], [[Fjodors Dostojevskis|Dostojevskis]], [[Heinrihs Rudolfs Hercs|Hercs]], [[Ludvigs Bolcmanis|Bolcmanis]], [[Karls Krauss|Krauss]], [[Oto Veiningers|Veiningers]], [[Svētais Augustīns]], [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gēte]], [[Osvalds Špenglers|Špenglers]] | ietekmējis =[[Bērtrands Rasels|Rasels]], [[Elizabete Anskomba|Anskomba]], [[Gilberts Rails|Rails]], [[Vīnes pulciņš]], [[Loģiskais pozitīvisms]], [[Analītiskā filozofija]], [[Ikdienas valodas filozofija]] | darbi =[[Tractatus Logico-Philosophicus]] (1921)<br />[[Philosophical Investigations]] (1951) | valoda =[[vācu valoda]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins''' ({{val-de|Ludwig Josef Johann Wittgenstein}}, dzimis {{dat|1889|4|26}}, miris {{dat|1951|4|29}}) bija [[Austrija|austriešu]] filozofs, viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimtā. Vitgenšteins savas dzīves laikā īpaši pievērsies lingvistikas pētīšanai. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Vīne|Vīnē]] ebreju izcelsmes [[metāli|metālu]] lielrūpnieka ģimenē. Mācījās [[Linca]]s reālskolā vienlaicīgi ar [[Ādolfs Hitlers|Hitleru]]. Studēja inženierzinātnes [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Mančestra|Mančestrā]]. Mančestrā Vitgenšteins ieinteresējās par [[matemātikas filozofija|matemātikas filozofiju]]. 1911. gadā [[Gotlobs Frēge]] uzaicināja Vitgenšteinu studēt [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kā brīvprātīgais dienēja [[Austroungārija]]s armijā. == Uzskati == Vitgenšteina uzskati dzīves laikā ir mainījušies. Sākotnējie spriedumi atbilst "agrīnajam Vitgenšteinam", bet vēlāki – "vēlīnajam Vitgenšteinam". Agrīnajā un vēlākajā periodā viņš rada gandrīz divas dažādas filozofijas. Agrīnais Vitgenšteins mēģināja atrisināt visas spekulatīvās metafizikas problēmas ar valodas loģiskās analīzes palīdzību. Viņš mēģināja pierādīt, ka visas ierastās metafizikas problēmas rodas no valodas loģikas pārprašanas. Vitgenšteins balstās sava veida pieredzes filozofijā un epistemoloģiskā reālismā, kura centrā ir valodas viennozīmības uzskats, ka valoda atbilst pasaulei, jo pasauli var aprakstīt tikai ar valodas palīdzību. Vitgenšteina vēlīnajā domāšanā tiek noraidīti loģiski empīrisma uzskati kā metafiziki nepamatoti, tajā skaitā ietilpst arī paša agrākie uzskati. Vitgenšteins gan nenoliedz, ka valoda varētu attēlot realitāti. Bet bez loģikas un empīriskās zinātnes tai piemīt arī daudzas citas funkcijas. Valoda tiek lietota ļoti dažādi dažādās dzīves situācijās. Valoda vairs nav fiksēta, bet tā ir tikpat jutīga un mainīga kā pati cilvēka dzīve.<ref>[http://estudijas.lu.lv/mod/page/view.php?id=106349 Ludvigs Vitgenšteins LU estudijas]</ref> 1921. gadā bijušā rīdzinieka Vilhelma Ostvalda izdevumā "''Annalen der Naturphilosophie''" pirmoreiz tika publicēts Vitgenšteina ''[[Tractatus Logico-Philosophicus]]'' (''Logisch-Philosophische Abhandlung'') – viena no ietekmīgākajām grāmatām 20. gadsimta filozofijā un vienīgā Vitgenšteina grāmata, kura iznākusi autora dzīves laikā. Latviski izdota 2006. gadā ar nosaukumu "Loģiski filozofisks traktāts"({{ISBN|9984-9609-2-7}}). Uzskatīdams, ka ar savu grāmatu atrisinājis visas filozofijas problēmas, Vitgenšteins pēc Pirmā pasaules kara atgriezās Austrijā un strādāja par pamatskolas skolotāju, pēc tam par [[klosteris|klostera]] dārznieka palīgu. Tomēr 1929. gadā Vitgenšteins atgriezās Kembridžā. 1951. gadā viņš nomira, un viņa pēdējie vārdi bijuši: "Pasakiet viņiem, ka man bija brīnišķīgs mūžs." 1953. gadā, jau pēc Vitgenšteina nāves, iznāca grāmata "[[Filozofiskie pētījumi]]" (''Philosophische Untersuchungen, Philosophical Investigations'') – vēl viens darbs, kurš būtiski izmainījis 20. gadsimta filozofijas ainu. Izdota latviski 1997. gadā ar nosaukumu "Filosofiskie pētījumi" ({{ISBN|9984-9143-2-1}}). Ludviga Vitgenšteina citāts: {{cquote|Griba nav izpaužama citādi kā vien darbībā.}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.wittgen-cam.ac.uk/ Vitgenšteina arhīvs Kembridžā] (angliski un vāciski) * [http://www.wittgenstein-portal.com/ Vitgenšteina portāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150317170726/http://www.wittgenstein-portal.com/ |date={{dat|2015|03|17||bez}} }} (Bergenas Universitāte, angliski) * [http://www.kfs.org/~jonathan/witt/tlph.html ''Tractatus Logico-Philosophicus''] (angliski un vāciski) * [http://www.satori.lv/raksts/933/Ludvigs_Vitgensteins/Dzeltena_gramata Ludvigs Vitgenšteins "Dzeltenā grāmata" portālā 1/4 Satori] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080423130132/http://www.satori.lv/raksts/933/Ludvigs_Vitgensteins/Dzeltena_gramata |date={{dat|2008|04|23||bez}} }} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitgenszteins, Ludvigs}} [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Austriešu filozofi]] [[Kategorija:Britu filozofi]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Loģiķi]] [[Kategorija:Matemātikas filozofija]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Austrijas]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no Lielbritānijas]] [[Kategorija:Austrijas rakstnieki]] 79lozc0y8n2hizp0n30mo6sfyl8m7py 0 12488 4525753 4368750 2026-09-22T13:27:24Z Meistars Joda 781 4525753 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džakarta | official_name = ''Jakarta'' | settlement_type = galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{vairāki attēli | total_width = 300 | border = infobox | perrow = 1/2/2/2 | caption_align = center | image1 = Jakarta CBD.jpg | image2 = Bundaran Hotel Indonesia (2025).jpg | image3 = Batavia City Hall (Jakarta History Museum) Fatahillah Square (2025) - img 03.jpg | image4 = Jakarta Indonesia National-Museum-01.jpg | image5 = Museum Bahari02.jpg | image6 = Istana Negara (30139691680).jpg | image7 = }} | image_caption = | image_flag = Flag of Jakarta (vectorised).svg | flag_size = | image_shield = Coat of arms of Jakarta.svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Indonēzija | latd = 6 | latm = 12 | lats = | latNS = S | longd = 106 | longm = 48 | longs = | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Indonēzija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = Džakarta | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | seat_type = Vēsturiskais<br />nosaukums | seat = Batāvija (1619—1942) | leader_title = | leader_name = | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1527}} | area_footnotes = | area_total_km2 = 740.28 | area_total_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 10187595 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_urban = | population_metro = 28019545 | population_density_km2 = auto | population_density_rank = | elevation_m = 7 | timezone = [[WIB]] | utc_offset = +7 | postal_code_type = | postal_code = | website = {{URL|http://www.jakarta.go.id}} | footnotes = | image_blank_emblem = +Jakarta Logo.svg }} '''Džakarta''' ({{val|id|Jakarta}}) ir [[Indonēzija]]s galvaspilsēta, valsts galvenais ekonomikas un [[finanšu centrs]]. Izvietojusies [[Java (sala)|Javas]] ziemeļrietumu piekrastē. Administratīvi Džakarta ir speciāls provincei pielīdzināts Indonēzijas administratīvais reģions, kas sastāv no 5 municipalitātēm (''Jakarta Pusat'' — Vidus'', Jakarta Timur'' — Austrumu'', Jakarta Utara'' — Ziemeļu'', Jakarta Selatan'' — Dienvidu'', Jakarta Barat'' — Rietumu Džakarta) un vienas Tūkstoš salu (''Kepulauan Seribu'') reģensijas. Tā ir lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. == Vēsture == Kaut arī oficiāli pilsēta dibināta 1527. gadā, apmetne šeit bijusi jau vismaz 5. gadsimtā. 12. gadsimtā šeit atradās [[hinduisms|hinduistu]] [[Sunda]]s valsts galvenā osta '''Kelapa'''. Pirmie eiropieši, kuri šeit parādījās, bija [[portugāļi]], un 16. gadsimtā Sundas karalis ļāva portugāļiem šeit izbūvēt cietoksni. 1527. gada 22. jūnijā pilsēta pēc portugāļu padzīšanas tika pārsaukta par '''Džajakartu''' (''Jayakarta''). 1619. gadā [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] Jana Pīterzona Kūna (''Jan Pieterszoon Coen'') vadībā ieņēma pilsētu un pārsauca to par '''Batāviju''' (''Batavia''). Batāvija kļuva par [[Nīderlandes Indija]]s galvaspilsētu. Tā kā Batāvijai faktiski bija monopols visas kolonijas ārējā tirdzniecībā, tā strauji auga. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsētu, tāpat kā visu Nīderlandes Indiju (nākamo Indonēziju) okupēja [[Japāna]]. 1942. gadā, lai gūtu vietējo spēku atbalstu, japāņi atjaunoja seno pilsētas nosaukumu. Pēc Japānas [[kapitulācija]]s 1945. gada 17. augustā Indonēzija deklarēja neatkarību no [[Nīderlande]]s. Nīderlandiešu armija tomēr atkal ieņēma Džakartu, un tā kļuva par nīderlandiešu centru [[Indonēzijas Atbrīvošanās karš|Indonēzijas Atbrīvošanās karā]]. 1949. gada 27. decembrī Nīderlande atzina Indonēzijas neatkarību, un Džakarta kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu. == Ģeogrāfija == Džakarta atrodas uz [[Java (sala)|Javas]] salas ziemeļrietumu pusē pie [[Čilivunga]]s (''Ciliwung'') upes ietekas [[Džakartas līcis|Džakartas līcī]], kas savukārt atrodas pie [[Javas jūra]]s. Džakarta atrodas ļoti tuvu vietai, kur robežojas [[Birmas plātne]] ar [[Indijas plātne|Indijas plātni]]. {{dat|2007|8|9}} aptuveni 110 [[kilometrs|kilometrus]] no Džakartas atradās 7,5 [[Rihtera skala|balles]] spēcīgās [[Javas zemestrīce]]s epicentrs. [[upuri|Upuru]] skaits nebija liels, taču blīvi apdzīvoto Džakartu joprojām apdraud [[zemestrīce]]s. Džakarta, īpaši tās ziemeļu daļa, grimst, un daži zinātniskie modeļi paredz, ka ap 2050. gadu 95% galvaspilsētas ziemeļu daļas platības būs appludināti un iedzīvotājiem būs jāmeklē cita dzīvesvieta. 10 gadu laikā pilsētas ziemeļu daļa ir nogrimusi par 2,5 metriem un pati Džakarta grimst par vidēji 1—15 cm gadā, sekmējot to, ka liela daļa pilsētas atrodas zem jūras līmeņa. Lai pasargātu pilsētu no ūdens, ir veidoti aizsargdambji.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-48093431|title=Indonesia's planning minister announces capital city move|publisher=BBC News|accessdate=2023. gada 06. jūlijā|date=29 April 2019|language=en-GB|archive-date={{dat|2023|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220117135839/https://www.bbc.com/news/world-asia-48093431}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-44636934|title=Jakarta, the fastest-sinking city in the world|work=BBC News|access-date=2022. gada 12. decembrī|date=2018. gada 12. augustā|language=en}}</ref> Pilsētas grimšanas un pārapdzīvotības dēļ 2019. gadā tika pasludināta iecere dibināt citu galvaspilsētu Džakartas vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-08-02/indonesia-breaks-ground-on-nusantara-as-jakarta-sinks|title=Indonesia Breaks Ground on Its New Capital City|last=Mokhtar|first=F.|last2=Rahadiana|first2=R.|publisher=Bloomberg|access-date=2023. gada 06. jūlijā|date=2022. gada 2. augusts|language=en}}</ref> Pēcāk tika lemts par [[Nusantara]]s pilsētas izveidi, kas iegūšot savu galvaspilsētas statusu 2024. gada 17. augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{Indonēzijas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indonēzijas pilsētas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Indonēzijas provinces]] g3ilj0d748bxs6sjae9vc0qok4dzbst 0 13173 4525916 4425165 2026-09-23T04:01:01Z Turaids 8965 4525916 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Pekina |native_name = <small>{{val|zh|北京市}}</small> |nickname = |settlement_type = [[Ķīnas municipalitātes|Municipalitāte]]<!--For Town or Village (Leave blank for the default City)--> |translit_lang1 = Ķīniešu |translit_lang1_type1 = [[Mandarīnu valoda|Mandarīnu]] ([[Piņjiņs]]) |translit_lang1_info1 = {{Audio|Zh-Beijing.ogg|Běijīng}} |translit_lang1_type2 = [[IPA]] |translit_lang1_info2 = {{IPA|[pèitɕíŋ]}} |motto = |image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 300 | image_style = border:1; | caption_align = center | perrow = 1/2/2/1 | image1 = Skyline of Beijing CBD from the southeast (20210907094201).jpg | image2 = Hall of Supreme Harmony (20241127120000).jpg | image3 = Temple of Heaven - Hall of Prayer for Good Harvests 01 (cropped).jpg | image4 = The Great Wall of China at Badaling in 03.2025.jpg | image5 = Tiananmen Gate.jpg | image6 = Beijing national stadium 4.jpg }} |imagesize = |image_caption = |image_map = Beijing in China (+all claims hatched).svg |mapsize = 275px |map_caption = Pekinas novietojums Ķīnā |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |image_dot_map = |dot_mapsize = |dot_map_caption = |dot_x = |dot_y = |pushpin_map = <!-- the name of a location map as per http://en.wikipedia.org/wiki/Template:Location_map --> |pushpin_label_position = <!-- the position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none --> |pushpin_map_caption = |pushpin_mapsize = |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{CHN}} |government_footnotes = |government_type = |leader_title = [[Ķīnas Komunistiskā Partija|ĶKP]] munic. sekr. |leader_name = [[Liu Cji]] |leader_title1 = [[Pašvaldības vadītājs|Mērs]] |leader_name1 = [[Guo Dzjiņluns]] |established_title = Apdzīvota kopš |established_date = ap [[473]]. gadu p.m.ē. |area_magnitude = |unit_pref = <!--Enter: Imperial, if Imperial (metric) is desired--> |area_total_km2 = 16801.25 |area_land_km2 = <!--See table @ Template:Infobox Settlement for details on automatic unit conversion--> |area_water_km2 = |area_water_sq_mi = |area_water_percent = |area_urban_km2 = |area_metro_km2 = |population_as_of = 2010 |population_footnotes = |population_note = |population_total = 22000000 |population_density_km2 = auto |population_metro = |population_density_metro_km2 = |population_urban = 13330000 |population_density_urban_km2 = |population_blank1_title = Etniskais sastāvs |population_blank1 = [[ķīnieši]]: 96%<br />[[mandžūri]]: 2%<br />[[hueji]]: 2%<br />[[mongoļi]]: 0.3% |timezone = [[Ķīnas laiks|CST]] |utc_offset = +8 |timezone_DST = |utc_offset_DST = |latd=39 |latm=54 |lats=50 |latNS=N |longd=116 |longm=23 |longs=30 |longEW=E |elevation_footnotes = <!--for references: use <ref> </ref> tags--> |elevation_m = 43.5 |elevation_ft = |postal_code_type = Pasta indekss |postal_code = '''1000'''00—'''1026'''00 |website = [http://www.beijing.gov.cn www.beijing.gov.cn] (ķīniešu)<br />[http://www.ebeijing.gov.cn www.ebeijing.gov.cn] (angļu) |blank_name = Pilsētas koks |blank_info=[[Platycladus orientalis|Ķīnas tūja]]<br />[[Styphnolobium|Pagodas koks]] |blank1_name=Pilsētas zieds |blank1_info=[[Chrysanthemum morifolium|Hrizantēma]]<br />[[Rosa chinensis|Ķīnas roze]] }} '''Pekina''' jeb '''Beidzjina'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā |author=Jeļena Staburova |year=2006 |publisher=[[Jāņa Rozes apgāds]] |location=Rīga |page=75 |isbn=978-9984-232-23-2}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kurp ej, latviešu valoda? |author=Andrejs Veisbergs |authorlink=Andrejs Veisbergs |date=2006. gada 9. jūnijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurp-ej-latviesu-valoda-12814434 |accessdate=2015. gada 12. martā |quote=Jaunienācējus vajadzētu pēc iespējas tuvināt oriģināliem, jo starpniekvalodas to atbilsmi nopietni izmaina. Šāda pieeja būtu izmantojama arī tai īpašvārdu kategorijai, kad mainīts tiek oriģināls, piemēram, Bombeja - Mumbaja, Pekina - Beidzjina. Šajos gadījumos acīmredzot mums jāseko oriģināla maiņai.}}</ref> ({{val|zh|北京}} (''Běijīng'') — 'ziemeļu galvaspilsēta') ir pilsēta [[Ķīna]]s ziemeļos. Tā ir Ķīnas [[galvaspilsēta]] un otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Viena no četrām Ķīnas pilsētām, kurām ir provinces tiesības. Ķīnas galvenais politiskais centrs. Pekinā notika [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles]]. == Vēsture == [[Attēls:Wanfunjing Road.jpg|thumb|250px| Pekinas centrālā iela]]Apmetnes Pekinas teritorijā bija jau 1. gadsimtā p. m. ē. [[Karojošo valstu periods|Karojošo valstu periodā]] Pekinā bija [[Jana (valsts)|Janas]] galvaspilsēta Dži (''Ji''), tomēr VI gadsimtā tā tika pamesta. 12. gadsimtā Pekinas teritorijā atradās viena no [[kitani|kitanu]] [[Liao dinastija]]s valsts galvaspilsētām. 1125. gadā pilsētu iekaroja [[jurčeni|jurčenu]] [[Dzjiņu dinastija (1115—1234)|Dzjiņu dinastija]] un izveidoja šeit savu galvaspilsētu, bet 1215. gadā to pilnībā nopostīja [[mongoļi]]. 1264. gadā [[Mongoļu impērija]]s kagans [[Hubilajs]] šeit izveidoja savu galvaspilsētu — '''Dadu''', kura bija mūsdienu Pekinas priekštece. 1403. gadā trešais [[Minu dinastija|Minu]] imperators [[Jongls]] (''Yongle'') pārcēla Minu impērijas galvaspilsētu no [[Nankina]]s uz Pekinu. Drīz pēc tam (1406—1420) tika uzcelta [[Aizliegtā pilsēta]] — Ķīnas imperatoru rezidence. Kad [[mandžūri]] 1616. gadā gāza Minu dinastiju un nodibinājās [[Cjinu dinastija]], par Ķīnas galvaspilsētu saglabājās Pekina. 1911. gadā Ķīnā notika [[Siņhajas revolūcija]] un tika nodibināta republika. 1928. gadā [[Gomiņdan]] valdība par Ķīnas galvaspilsētu pasludināja Nankinu, bet Pekinu pārsauca par '''Beipinu''' ({{val|zh|北平}} (''Běipíng'') — 'ziemeļu miers'). [[Ķīnas—Japānas karš|Ķīnas—Japānas kara]] laikā 1937. gada 29. jūlijā Pekinu ieņēma [[Japāna]]s karaspēks. Pilsētu atkal pārsauca par Pekinu, un šeit atradās Ziemeļķīnas japāņu [[marionešu valdība]]. Pēc Japānas kapitulācijas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] pilsētu atkal pārsauca par Beipinu. [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] laikā 1949. gada 31. janvārī pilsētu ieņēma [[Ķīnas Komunistiskā partija|komunistu]] karaspēks, un 1. oktobrī [[Mao Dzeduns]] [[Tiaņaņmeņa laukums|Tiaņaņmeņa laukuma]] vārtos deklarēja [[Ķīna|Ķīnas Tautas republiku]]. Dažas dienas vēlāk pilsēta ieguva savu iepriekšējo nosaukumu — Pekina. 1989. gadā no 14. aprīļa līdz 4. jūlijam Tiaņaņmeņa laukumā notika [[protesti Tiaņaņmeņa laukumā|protesti]], kuros pieprasīja Ķīnas politiskās dzīves liberalizāciju. Protestus vardarbīgi apspieda [[Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija]], nogalinot no vairākiem simtiem (saskaņā ar Ķīnas varasiestāžu informāciju) līdz vairāk nekā 10 000 protestētājus (saskaņā ar britu vēstnieka ziņojumu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=30 gadi kopš Tjaņaņmeņa slaktiņa. Vai komunistiskā Ķīnai varētu doties pretī demokrātijai? |author=Rihards Plūme |date=2019. gada 4. jūnijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/30-gadi-kops-tjananmena-slaktina-vai-komunistiska-kinai-varetu-doties-preti-demokratijai.a321339/ |accessdate=2019. gada 16. jūnijā}}</ref> == Cilvēki == Pekinā dzimuši * [[Cjaņluns]] (''乾隆/Qianlong'', 1711—1799) — Ķīnas imperators (1735—1796) * [[Čeņs Kaige]] (''陳凱歌/Chén Kǎigē'', 1952) — kinorežisors * [[Džets Lī]] (''李連杰/Lǐ Liánjié'', 1963) — kinoaktieris * [[Lao Še]] (''老舍, Lao She'', 1899—1966) — rakstnieks * [[Pu I]] (''溥儀/Puyi'', 1906—1967) — Ķīnas imperators (1908—1912) * [[Se Dzjuņa]] (''謝軍/Xiè Jūn'') — šahiste * [[Šana Sa]] (''Shan Sa'', 1972) — rakstniece * [[Faje Vona]] (''王菲/Wang Fēi/Faye Wong'', 1969) — dziedātāja un aktrise * [[Žana Ziji]] (''章子怡/Zhang Ziyi'', 1979) — aktrise * [[Puji]] (ķīniešu: 愛新覺羅·溥儀, piņjiņs: Àixīnjuéluó Pǔyí; 1906—1967) bija pēdējais Ķīnas imperators un 12. valdnieks no Cjinu dinastijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20060314091401/http://www.beijingvirtualcity.com/ Virtuālā Pekina] {{Āzija-aizmetnis}} {{Ķīnas provinces}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{ZOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pekina| ]] oopn4yy8451fzmxabkxig16xd9avx6d 4525918 4525916 2026-09-23T04:13:33Z Turaids 8965 4525918 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Pekina |native_name = <small>{{val|zh|北京市}}</small> |nickname = |settlement_type = [[Ķīnas municipalitātes|Municipalitāte]]<!--For Town or Village (Leave blank for the default City)--> |translit_lang1 = Ķīniešu |translit_lang1_type1 = [[Mandarīnu valoda|Mandarīnu]] ([[Piņjiņs]]) |translit_lang1_info1 = {{Audio|Zh-Beijing.ogg|Běijīng}} |translit_lang1_type2 = [[IPA]] |translit_lang1_info2 = {{IPA|[pèitɕíŋ]}} |motto = |image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 300 | image_style = border:1; | caption_align = center | perrow = 1/2/2/1 | image1 = Skyline of Beijing CBD from the southeast (20210907094201).jpg | image2 = Hall of Supreme Harmony (20241127120000).jpg | image3 = Temple of Heaven - Hall of Prayer for Good Harvests 01 (cropped).jpg | image4 = The Great Wall of China at Badaling in 03.2025.jpg | image5 = Tiananmen Gate.jpg | image6 = Beijing national stadium 4.jpg }} |imagesize = |image_caption = |image_map = Beijing in China (+all claims hatched).svg |mapsize = 275px |map_caption = Pekinas novietojums Ķīnā |image_map1 = |mapsize1 = |map_caption1 = |image_dot_map = |dot_mapsize = |dot_map_caption = |dot_x = |dot_y = |pushpin_map = <!-- the name of a location map as per http://en.wikipedia.org/wiki/Template:Location_map --> |pushpin_label_position = <!-- the position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none --> |pushpin_map_caption = |pushpin_mapsize = |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{CHN}} |government_footnotes = |government_type = |leader_title = [[Ķīnas Komunistiskā Partija|ĶKP]] munic. sekr. |leader_name = [[Liu Cji]] |leader_title1 = [[Pašvaldības vadītājs|Mērs]] |leader_name1 = [[Guo Dzjiņluns]] |established_title = Apdzīvota kopš |established_date = ap [[473]]. gadu p.m.ē. |area_magnitude = |unit_pref = <!--Enter: Imperial, if Imperial (metric) is desired--> |area_total_km2 = 16801.25 |area_land_km2 = <!--See table @ Template:Infobox Settlement for details on automatic unit conversion--> |area_water_km2 = |area_water_sq_mi = |area_water_percent = |area_urban_km2 = |area_metro_km2 = |population_as_of = 2010 |population_footnotes = |population_note = |population_total = 22000000 |population_density_km2 = auto |population_metro = |population_density_metro_km2 = |population_urban = 13330000 |population_density_urban_km2 = |population_blank1_title = Etniskais sastāvs |population_blank1 = [[ķīnieši]]: 96%<br />[[mandžūri]]: 2%<br />[[hueji]]: 2%<br />[[mongoļi]]: 0.3% |timezone = [[Ķīnas laiks|CST]] |utc_offset = +8 |timezone_DST = |utc_offset_DST = |latd=39 |latm=54 |lats=50 |latNS=N |longd=116 |longm=23 |longs=30 |longEW=E |elevation_footnotes = <!--for references: use <ref> </ref> tags--> |elevation_m = 43.5 |elevation_ft = |postal_code_type = Pasta indekss |postal_code = '''1000'''00—'''1026'''00 |website = [http://www.beijing.gov.cn www.beijing.gov.cn] (ķīniešu)<br />[http://www.ebeijing.gov.cn www.ebeijing.gov.cn] (angļu) |blank_name = Pilsētas koks |blank_info=[[Platycladus orientalis|Ķīnas tūja]]<br />[[Styphnolobium|Pagodas koks]] |blank1_name=Pilsētas zieds |blank1_info=[[Chrysanthemum morifolium|Hrizantēma]]<br />[[Rosa chinensis|Ķīnas roze]] }} '''Pekina''' jeb '''Beidzjina'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā |author=Jeļena Staburova |year=2006 |publisher=[[Jāņa Rozes apgāds]] |location=Rīga |page=75 |isbn=978-9984-232-23-2}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kurp ej, latviešu valoda? |author=Andrejs Veisbergs |authorlink=Andrejs Veisbergs |date=2006. gada 9. jūnijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurp-ej-latviesu-valoda-12814434 |accessdate=2015. gada 12. martā |quote=Jaunienācējus vajadzētu pēc iespējas tuvināt oriģināliem, jo starpniekvalodas to atbilsmi nopietni izmaina. Šāda pieeja būtu izmantojama arī tai īpašvārdu kategorijai, kad mainīts tiek oriģināls, piemēram, Bombeja - Mumbaja, Pekina - Beidzjina. Šajos gadījumos acīmredzot mums jāseko oriģināla maiņai.}}</ref> ({{val|zh|北京}} (''Běijīng'') — 'ziemeļu galvaspilsēta') ir pilsēta [[Ķīna]]s ziemeļos. Tā ir Ķīnas [[galvaspilsēta]] un otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Viena no četrām Ķīnas pilsētām, kurām ir provinces tiesības. Ķīnas galvenais politiskais centrs. Pekinā notika [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles]]. == Vēsture == [[Attēls:Wanfunjing Road.jpg|thumb|250px| Pekinas centrālā iela]]Apmetnes Pekinas teritorijā bija jau 1. gadsimtā p. m. ē. [[Karojošo valstu periods|Karojošo valstu periodā]] Pekinā bija [[Jana (valsts)|Janas]] galvaspilsēta Dži (''Ji''), tomēr VI gadsimtā tā tika pamesta. 12. gadsimtā Pekinas teritorijā atradās viena no [[kitani|kitanu]] [[Liao dinastija]]s valsts galvaspilsētām. 1125. gadā pilsētu iekaroja [[jurčeni|jurčenu]] [[Dzjiņu dinastija (1115—1234)|Dzjiņu dinastija]] un izveidoja šeit savu galvaspilsētu, bet 1215. gadā to pilnībā nopostīja [[mongoļi]]. 1264. gadā [[Mongoļu impērija]]s kagans [[Hubilajs]] šeit izveidoja savu galvaspilsētu — '''Dadu''', kura bija mūsdienu Pekinas priekštece. 1403. gadā trešais [[Minu dinastija|Minu]] imperators [[Jongls]] (''Yongle'') pārcēla Minu impērijas galvaspilsētu no [[Nankina]]s uz Pekinu. Drīz pēc tam (1406—1420) tika uzcelta [[Aizliegtā pilsēta]] — Ķīnas imperatoru rezidence. Kad [[mandžūri]] 1616. gadā gāza Minu dinastiju un nodibinājās [[Cjinu dinastija]], par Ķīnas galvaspilsētu saglabājās Pekina. 1911. gadā Ķīnā notika [[Siņhajas revolūcija]] un tika nodibināta republika. 1928. gadā [[Gomiņdan]] valdība par Ķīnas galvaspilsētu pasludināja Nankinu, bet Pekinu pārsauca par '''Beipinu''' ({{val|zh|北平}} (''Běipíng'') — 'ziemeļu miers'). [[Ķīnas—Japānas karš|Ķīnas—Japānas kara]] laikā 1937. gada 29. jūlijā Pekinu ieņēma [[Japānas Impērijas armija]]. Pilsētu atkal pārsauca par Pekinu, un tajā atradās Ziemeļķīnas japāņu [[marionešu valdība]]. Pēc [[Japānas kapitulācija]]s [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] pilsētu atkal pārsauca par Beipinu. [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] laikā 1949. gada 31. janvārī pilsētu ieņēma [[Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija]], un 1. oktobrī [[Mao Dzeduns]] [[Tiaņaņmeņa laukums|Tiaņaņmeņa laukuma]] vārtos pasludināja [[Ķīna|Ķīnas Tautas republiku]]. Dažas dienas vēlāk pilsēta atguva tās iepriekšējo nosaukumu — Pekina. 1989. gadā no 14. aprīļa līdz 4. jūlijam Tiaņaņmeņa laukumā notika [[protesti Tiaņaņmeņa laukumā|protesti]], kuros pieprasīja Ķīnas politiskās dzīves liberalizāciju. Protestus vardarbīgi apspieda Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija, nogalinot no vairākiem simtiem (saskaņā ar Ķīnas varasiestāžu informāciju) līdz vairāk nekā 10 000 protestētājus (saskaņā ar britu vēstnieka ziņojumu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=30 gadi kopš Tjaņaņmeņa slaktiņa. Vai komunistiskā Ķīnai varētu doties pretī demokrātijai? |author=Rihards Plūme |date=2019. gada 4. jūnijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/30-gadi-kops-tjananmena-slaktina-vai-komunistiska-kinai-varetu-doties-preti-demokratijai.a321339/ |accessdate=2019. gada 16. jūnijā}}</ref> == Cilvēki == Pekinā dzimuši: * [[Cjaņluns]] (''乾隆/Qianlong'', 1711—1799) — Ķīnas imperators (1735—1796); * [[Čeņs Kaige]] (''陳凱歌/Chén Kǎigē'', 1952) — kinorežisors; * [[Džets Lī]] (''李連杰/Lǐ Liánjié'', 1963) — kinoaktieris; * [[Lao Še]] (''老舍, Lao She'', 1899—1966) — rakstnieks; * [[Pu I]] (''溥儀/Puyi'', 1906—1967) — Ķīnas imperators (1908—1912); * [[Se Dzjuņa]] (''謝軍/Xiè Jūn'') — šahiste; * [[Šana Sa]] (''Shan Sa'', 1972) — rakstniece; * [[Faje Vona]] (''王菲/Wang Fēi/Faye Wong'', 1969) — dziedātāja un aktrise; * [[Žana Ziji]] (''章子怡/Zhang Ziyi'', 1979) — aktrise; * [[Puji]] (ķīniešu: 愛新覺羅·溥儀, piņjiņs: Àixīnjuéluó Pǔyí; 1906—1967) — pēdējais Ķīnas imperators un 12. valdnieks no Cjinu dinastijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20060314091401/http://www.beijingvirtualcity.com/ Virtuālā Pekina] {{Āzija-aizmetnis}} {{Ķīnas provinces}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{ZOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pekina| ]] lf908ha2s1qfzni3jmgx2xxdp6mzf60 0 14586 4525905 4515574 2026-09-23T02:41:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525905 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|plēsēju|Lauva (nozīmju atdalīšana)|Lauva}} {{BioTakso infokaste | attēls = Lion waiting in Namibia.jpg | att_nosaukums = Tēviņš | attēls2 = Tree lion.jpg | att2_nosaukums = Mātīte | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Felidae | dzimta_lv = Kaķu dzimta | apakšdzimta=Pantherinae | apakšdzimta_lv=Panteru apakšdzimta | ģints = Panthera | ģints_lv = Panteras | suga = P. leo | suga_lv = Lauva | binomial = Panthera leo <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | sinonīmi = ''Felis leo'' | izplatība = [[Attēls:Lion distribution.svg|center|240px]]<br />{{legend|#74C365|Lauvu izplatības areāls Āfrikā}}<br />[[Attēls:Map Guj Nat Parks Sanctuary.png|center|240px]]<br /> {{legend|#808000|Lauvu izplatības areāls Indijā}} | kategorijas = }} [[File:Lion Cubs Phinda 2011.ogv|thumb|right|Video ar lauveni un viņas mazuļiem Phinda rezervātā]] '''Lauva''' (''Panthera leo'') ir [[kaķu dzimta]]s (''Felidae'') [[plēsējs]], kas pieder [[panteras|panteru ģintij]] (''Panthera''). Tā ir arī viena no [[lielie kaķi|lielo kaķu]] sugām. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] vārds ''leo'' nozīmē lauva. [[Kārlis Linnejs]] bija pirmais, kurš aprakstīja lauvu, dodot tam nosaukumu ''Felis leo''. Savvaļā lauvas dzīvo [[Subsahāras Āfrika]]s vidienē un dienvidos, kā arī kritiski mazā skaitā [[Indija]]s ziemeļrietumos. Tie sastopami dažādos biotopos; mežainās, krūmainās, kalnainās un pustuksnešainās teritorijās, izņēmums ir smilšu [[tuksnesis|tuksneši]] un [[lietus mežs|lietus meži]]. Lauvas ir novēroti arī [[kalns|kalnos]] vairāk nekā 4000 m augstumā [[virs jūras līmeņa]].<ref name=zoo/> Kādreiz lauvas dzīvoja arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]]. Līdz vēlajam [[pleistocēns|pleistocēnam]] pirms aptuveni 10 000 gadiem lauvas bija plaši izplatīti vietās, kur dzīvoja lielie [[zīdītāji]] un [[cilvēki]]. Tajā laikā lauvas dzīvoja gandrīz visā [[Āfrika|Āfrikā]], lielā daļā [[Eirāzija]]s, sākot ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un beidzot ar [[Indija|Indiju]], kā arī [[Amerika|Amerikā]] no [[Jukona]]s līdz [[Peru]]. Seno [[Eiropas alu lauva|Eiropas alu lauvu]] [[kauli]] ir atrasti vairākās vietās [[Eiropa|Eiropā]]: [[Anglija|Anglijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Spānija|Spānijā]]. Šie lauvas izskata ziņā daudz neatšķiras no mūsdienu lauvām. [[Grieķija|Grieķijā]] lauvas tika iznīdēti tikai [[2. gadsimts p.m.ē.|2. gadsimtā p.m.ē.]]; tie ir dzīvojuši arī [[Palestīna|Palestīnā]] un 130 reizes ir pieminēti [[Bībele|Bībelē]]. Lauva ir populārs motīvs [[heraldika|heraldikā]], kas izmantots pat tādos reģionos, kuros šie dzīvnieki nekad nav bijuši sastopami. Lauva ir [[Ziemeļmaķedonija]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]]. == Evolūcija == [[Attēls:Lascaux-diverticule-félins.jpg|thumb|left|220px|Alu lauvu zīmējumi [[Lasko|Lasko alā]] [[Francija|Francijā]]]] Lauvas tuvākie radinieki ir pārējās [[panteras|panteru ģints]] sugas: [[tīģeris]], [[jaguārs]] un [[leopards]]. Senākie lauvas dzīvoja Āfrikā pirms 1 miljona līdz {{nobr|800 000}} gadiem. Tad tie izplatījās visā [[ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]].<ref>Yamaguchi, Nobuyuki; Cooper, Alan; Werdelin, Lars; Macdonald, David W. (August 2004). "Evolution of the mane and group-living in the lion (Panthera leo): a review". Journal of Zoology 263 (4): 329—42. doi:10.1017/S0952836904005242</ref> Pirmie lauvas Eiropā ieradās pirms apmēram {{nobr|700 000}} gadiem. Senākās [[Eiropas pleistocēna alu lauvas]] (''Panthera leo fossilis'') [[fosilijas]] ir atrastas [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. No šiem lauvām attīstījās [[Eiropas alu lauva]] (''Panthera leo spelaea''), kas dzīvoja pirms aptuveni {{nobr|300 000}} gadiem. Eiropas alu lauva ir attēlots vairākos Eiropas [[paleolīts|paleolīta]] [[alu zīmējums|alu zīmējumos]]. [[pleistocēns|Pleistocēna]] sākumā lauvas izplatījās arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], attīstoties jaunai pasugai — [[Amerikas lauva]]m (''Panthera leo atrox'').<ref>Turner, Allen (1997). The big cats and their fossil relatives : an illustrated guide to their evolution and natural history. New York: Columbia University Press. {{ISBN|0-231-10229-1}}</ref> Eirāzijā un Amerikā senie lauvas izmira pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] beigās pirms 10 000 gadiem.<ref name=mol>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uni-mainz.de/FB/Biologie/Anthropologie/MolA/Download/Burger%202004.pdf |title=Molecular phylogeny of the extinct cave lion Panthera leo spelaea |access-date={{dat|2010|11|26||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/61AzKMuqM?url=http://www.uni-mainz.de/FB/Biologie/Anthropologie/MolA/Download/Burger%202004.pdf |archivedate={{dat|2011|08|24||bez}} }}</ref> Iespējams, lauvas izmira tādēļ, ka izmira [[pleistocēna megafauna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.beringia.com/research/lion.html |title=American Lion |access-date={{dat|2012|03|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312055913/http://www.beringia.com/research/lion.html |archivedate={{dat|2012|03|12||bez}} }}</ref> [[Vidusjūra]]s baseina valstīs apmēram līdz mūsu ēras 100. gadam dzīvoja [[Eiropas lauva]] (''Panthera leo europaea''). Par šī lauvas vietu sistemātikā zinātnieku domas dalās, vai tā bija atsevišķa pasuga, vai izdzīvojusi Eiropas alu lauvas [[dzīvnieku populācija|populācija]], vai [[Āzijas lauva]]s (''Panthera leo persica'') Eiropas populācija. == Izskats un īpašības == [[Attēls:DCNationalZooLion.JPG|thumb|180px|left|Jo vecāks kļūst lauvu tēviņš, jo tumšākas kļūst tā krēpes]] Lauva ir liels un veikls dzīvnieks. Tas ir otrs lielākais kaķu dzimtas dzīvnieks pēc [[tīģeris|tīģera]], turklāt skaustā tas ir augstāks nekā tīģeris. Tēviņa ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 170—250 [[Centimetrs|cm]], astes garums 90–105 cm, augstums skaustā līdz 123 cm, masa 150–250 kg.<ref name="nowak">{{Grāmatas atsauce |last=Nowak |first= Ronald M. |year=1999 |title=Walker's Mammals of the World |url=https://archive.org/details/walkersmammalsof0001nowa |location=Baltimore |publisher=Johns Hopkins University Press |isbn=0-8018-5789-9}}</ref> Smagākais savvaļā zināmais lauva tika nošauts [[1936]]. gadā, tas svēra 313 kg.<ref>Wood, The Guinness Book of Animal Facts and Feats. Sterling Pub Co Inc (1983), {{ISBN|978-0-85112-235-9}}</ref> Mātītes ķermeņa garums ir 140–175 cm, astes garums 70–100 cm, augstums skaustā 104 cm, svars 120–182 kg.<ref name="nowak"/> Nebrīvē dzīvojošie lauvas kopumā ir lielāki nekā to sugas brāļi savvaļā. Smagākais zoodārzā dzīvojušais lauva ir bijis [[Anglija]]s Kolčesteras zoodārza lauva Simba, kas svēra 375 kg.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.junglephotos.com/africa/afanimals/mammals/lionnathist.shtml |title=Jungle Photos Africa Animals mammals: Lion natural history |access-date={{dat|2011|04|12||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/61AzjSRaq?url=http://www.junglephotos.com/africa/afanimals/mammals/lionnathist.shtml |archivedate={{dat|2011|08|24||bez}} }}</ref> Lauvas kažoks atšķirībā no lielākās daļas kaķu dzimtas dzīvnieku ir vienkrāsains. Panteru ģintī tikai lauvam ir vienkrāsains kažoks. Tas var būt gaišā smilšu [[krāsa|krāsā]] vai dzeltenīgs, vai ruds, dažiem kažoks ir tumšā, piesātinātā dzeltenbrūnā krāsā. Pavēdere kopumā ir gaišāka nekā muguras daļa. Lauvām abiem dzimumiem astes galā ir [[melns]] pušķis, kāda nav nevienam citam kaķveidīgajam. Dažiem lauvām pušķis ir pavisam neliels, tikai 5 mm gari, asi mati, kas veido konusveidīgu astes noslēgumu. Piedzimstot astes galā pušķa nav, tas izveidojas apmēram 7 mēnešu vecumā.<ref name=sch>Schaller, George B. (1972). The Serengeti lion: A study of predator-prey relations. Chicago: University of Chicago Press. {{ISBN|0-226-73639-3}}</ref> Lauvu mazuļi piedzimst ar rozetveida plankumiem, kas ir nedaudz tumšāki par pamatkrāsu. Pieaugot plankumi izzūd, lai gan reizēm dažiem indivīdiem plankumi saglabājas uz kājām vai ķermeņa apakšējās daļas, īpaši lauvenēm. Lauvas [[galvaskauss]] ir ļoti līdzīgs tīģerim, lai gan purns lauvam ir saspiestāks, plakanāks, nedaudz īsāks. Lauvam, salīdzinot ar tīģeri, ir arī platākas nāsis.<ref>Heptner, V.G; Sludskii, A. A. (1992). Mammals of the Soviet Union, Volume II, Part 2. Leiden u. a.: Brill. {{ISBN|90-04-08876-8}}</ref> Lauvas savā starpā atšķiras ar [[ūsas|ūsu]] punktu skaitu un izvietojumu, kas katram dzīvniekam ir individuāls. Pētnieki sugas īpatņu identifikācijai izmanto ūsu punktu skaitu un izvietojumu augšējā rindā.<ref name=zoo/> === Krēpes === [[Attēls:Maneless lion from Tsavo East National Park.png|thumb|220px|[[Cavo lauva|Cavo lauvu]] (''Panthera leo nubica'') tēviņiem visbiežāk krēpju nav vispār]] Lauva ir viena no retajām sugām kaķu dzimtā, kurai piemīt izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Lauvu tēviņi ir ne tikai lielāki par mātītēm, bet arī izskatās uzkrītoši atšķirīgi. Tēviņiem ir unikāla, tikai šai sugai raksturīga pazīme — krēpes, bet mātītēm tādu nav. Krēpes lauvu vizuāli padara lielāku augumā. Tam ir nozīme savstarpējo attiecību noskaidrošanā, kā arī attiecībās ar pārējiem [[plēsēji]]em, īpaši ar [[hiēnas|hiēnām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.nationalgeographic.com/news/2002/04/0412_020412_TVtsavolions.html |title=Are Maneless Tsavo Lions Prone to Male Pattern Baldness? |access-date={{dat|2011|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2002|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20020605184139/http://news.nationalgeographic.com/news/2002/04/0412_020412_TVtsavolions.html}}</ref> Krēpes var būt ļoti dažādās [[krāsa|krāsās]]; gan melnas, gan gaišas, gan dzeltenbrūnas. Krēpes var būt plānākas un biezākas, tās var būt īsākas un garākas. [[Cavo lauva|Cavo lauvu]] (''Panthera leo nubica'') tēviņiem krēpju visbiežāk nav vispār nemaz. Tas viss ir atkarīgs no pasugas, lauvas vecuma, dzīves vietas un [[testosterons|testosterona]] līmeņa [[asinis|asinīs]]. Kopumā, jo tumšākas, garākas un biezākas ir krēpes, jo veselīgāks ir lauva, kā arī, jo tēviņš kļūst vecāks, jo tumšākas kļūst tā krēpes. Lauvenes vienmēr priekšroku dod tēviņam ar biezām un tumšām krēpēm.<ref name=fem>[http://news.nationalgeographic.com/news/2002/08/0822_020822_TVlion.html Female Lions Prefer Dark-Maned Males, Study Finds]</ref> Izpētes dati par [[Tanzānija]]s lauvu populāciju liecina, ka krēpju garums liecina arī par fizisko attīstību. Tēviņu savstarpējās cīņās parasti uzvar lauva ar garākām krēpēm. Tumškrēpjainie lauvas ir vaislīgāki, to pēcnācēji ir veselīgāki un dzīvot spējīgāki, lai gan karstajā un sausajā sezonā tas lauvam ir apgrūtinoši.<ref>West, Peyton M.; Packer, Craig (August 2002). "Sexual Selection, Temperature, and the Lion's Mane". Science 297 (5585): 1339—43. doi:10.1126/science.1073257</ref> Baros, kuros ir vairāki tēviņi, mātītes pārojas tieši ar to tēviņu, kura krēpes ir biezākas un garākas.<ref name=fem/> === Baltie lauvas === [[Attēls:White Lion.jpg|thumb|220px|Balts [[Transvālas lauva]] (''Panthera leo krugeri'')]] Baltais lauva nav atsevišķa suga vai pasuga, bet ģenētiski noteikta krāsu morfa — [[leikisms]].<ref name=gris/> Tas izpaužas, krāsojumam esot bālākam, bet šie lauvas nav [[albīnisms|albīni]], kas nozīmētu visu pigmentu trūkumu. Pigmentācija kopumā baltajiem lauvām ir normāla un [[acis]] nav [[sarkanā krāsa|sarkanas]].<ref name=zoo>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigazoo.lv/public/29324.html?date=2009-01-01 |title=Angolas lauva |access-date=2011-04-12 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110727231630/http://www.rigazoo.lv/public/29324.html?date=2009-01-01 |archivedate=2011-07-27 }}</ref> Tas ir tāpat kā ar otru krāsu morfu — [[melānisms|melānismu]], kad dzīvnieku kažoks ir pilnīgi melns. Melānisms lauvām nav novērojams, tas ir raksturīgs [[leopards|leopardiem]] un [[jaguārs|jaguāriem]]. Savvaļā [[Baltā krāsa|baltos]] lauvas var novērot retāk nekā zoodārzos, jo nebrīvē tos speciāli selekcionē. Visbiežāk baltus lauvas var novērot starp [[Transvālas lauva|Transvālas lauvām]] (''Panthera leo krugeri''). Balto lauvu eksistence pierādījās tikai 20. gadsimta beigās. Stāstus par baltajiem lauvām simtiem gadu uzskatīja par [[leģenda|leģendu]]. Lai arī ziņojumi par novērotiem baltiem lauvām sāka parādīties 20. gadsimta sākumā, tikai 1975. gadā Timbavati medību rezervātā tika atklāts baltu lauvēnu metiens.<ref name=zoo/> Zoologs [[Kevins Ričardsons]], kurš strādā ar Āfrikas lielajiem kaķiem, Dienvidāfrikā ir izveidojis īpašu balto lauvu parku, nosaucot to par "Balto lauvu karaļvalsti". Parkā dzīvo 39 balti lauvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zimbio.com/Kevin+Richardson/articles/AxEypPnHuQL/Lion+Whisperer+Kevin+Richardson |title=The Lion Whisperer Kevin Richardson |access-date={{dat|2011|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110822091020/http://www.zimbio.com/Kevin+Richardson/articles/AxEypPnHuQL/Lion+Whisperer+Kevin+Richardson |archivedate={{dat|2011|08|22||bez}} }}</ref> Zinātnieka mērķis ir aizsargāt un saglabāt baltos lauvas kā lauvu paveidu, radot tām īpašus apstākļus. Balto lauvu parks publikai tiks atvērts tuvākajā nākotnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lionwhisperer.co.za/content.asp?subID=5 |title=Can we see Kevin interacting with the animals? |access-date={{dat|2011|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110116000043/http://www.lionwhisperer.co.za/content.asp?subID=5 |archivedate={{dat|2011|01|16||bez}} }}</ref> === Hibrīdi === [[Attēls:Liger couple.jpg|thumb|left|220px|[[Lauvtīģeris|Lauvtīģeru]] pāris [[Dienvidkoreja]]s [[Everlendas atpūtas parks|Everlendas atpūtas parkā]]]] Nesenā pagātnē lauvas nebrīvē samērā bieži mēdza krustot ar citām panteru ģints sugām. Populārs un iecienīts hibrīds bija krustojums ar [[tīģeris|tīģeri]]. Visbiežāk lauvas tika pāroti ar [[Amūras tīģeris|Amūras tīģeri]] un [[Bengālijas tīģeris|Bengālijas tīģeri]]. Šādus lauvas un tīģera [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdus]] sauc par [[lauvtīģeris|lauvtīģeriem]] (lauvu tēviņš un tīģeriene)<ref name=mark>Markel, Scott; Darryl León (2003). Sequence Analysis in a Nutshell: a guide to common tools and databases. Sebastopol, California: O'Reily. {{ISBN|0-596-00494-X}}</ref> un [[tīģerlauva|tīģerlauvām]] (tīģeru tēviņš un lauvene).<ref name=gug>Guggisberg, Charles Albert Walter (1975). Wild Cats of the World. New York: Taplinger Publishing. {{ISBN|0-8008-8324-1}}.</ref> Lauvtīģeri no abiem saviem vecākiem manto augšanas gēnus, kas veicina liela auguma veidošanos. Tādējādi lauvtīģeri ir daudz lielāki par saviem vecākiem un ir vislielākie [[kaķveidīgie]] dzīvnieki pasaulē. To ķermeņa garums ir 3—3,7 metri, masa 360–450 kg, daži indivīdi ir vēl lielāki.<ref name=mark/> Lauvtīģeru tēviņi ir sterili, bet mātītes bieži var radīt pēcnācējus. Apmēram 50% tēviņu ir krēpes, bet, ja krēpes aug, tad tās ir pieticīgas, uz pusi mazākas kā lauvu krēpes. Tā kā lauvtīģeri ir ļoti lieli, tie joprojām ir populārākie hibrīdi [[Āzija]]s zoodārzos. Tīģerlauvas ir daudz retāk sastopami.<ref name=gug/> Lauvas hibridizējas arī ar [[leopards|leopardiem]], kuru hibrīdus sauc par [[leopardlauva|leopardlauvām]] (leoparda tēviņš un lauvene), un [[jaguārs|jaguāriem]], kuru pēcnācējus sauc par [[jaguārlauva|jaguārlauvām]] (jaguāra tēviņš un lauvene). [[Zinātnieki]] uzskata, ka [[Plankumainais lauva|plankumainie lauvas]] (''Panthera leo maculatus''), kas dzīvoja Āfrikā [[Aberdares kalni|Aberdares kalnos]] un izmira 1931. gadā, bija dabīgi, savvaļā dzīvojoši leopardu un lauvu hibrīdi. Toties hibrīdu, kur sakrustoti lauva — jaguārs — leopards, sauc par [[Laujaguleps|laujagulepu]]. Šādi hibrīdi kādreiz bija populāri zoodārzos, bet mūsdienās šāda krustošana ir pārtraukta, jo zoodārzi piedalās sugu un pasugu saglabāšanas programmās nākamajām paaudzēm. Mūsdienās tikai dažos [[Ķīna]]s privātajos zoodārzos joprojām tiek audzēti hibrīdi. == Uzvedība == [[Attēls:Pride of lions.JPG|thumb|240px|Lauvu barā visbiežāk ir viens tēviņš, bet to skaits var būt arī lielāks]] [[Attēls:Lions taking down cape buffalo.jpg|thumb|240px|Uzbrūkot barā un koordinējot uzbrukumu, lauvu mātītes spēj sekmīgi nomedīt lielākus dzīvniekus, kurus nespētu nomedīt pa vienam]] [[Attēls:Lion pair.jpg|thumb|240px|Izrādot labvēlību un pieķeršanos, lauvas ierīvē viens otra galvu un kaklu]] Lielāko diennakts daļu, apmēram 20 stundas, lauva atpūšas.<ref name=sch/> Lai gan lauvas var būt aktīvi jebkurā diennakts laikā, visbiežāk tie medī krēslas stundās un naktī līdz rīta gaismai. Tie šajā laikā savstarpēji socializējas, viens otram palīdzot sakopt kažoku, medījot un iesaistoties citās aktivitātēs. Diennakts laikā lauvu bars staigā apmēram 2 [[stunda]]s un ēd 50 [[minūte]]s.<ref name=sch/> Medības visbiežāk notiek agri no rīta. === Lauvu socializācija === Lauvas ir sabiedriski dzīvnieki, kas [[kaķu dzimta]]i kopumā nav raksturīgi. Tiem ir divu veidu savstarpējo attiecību modeļi. Lielākā daļa lauvu veido barus. Baram ir sava teritorija, kas nekad netiek pamesta un tiek rūpīgi apsargāta.<ref name=sch/> Barā parasti dzīvo 5—6 pieaugušas mātītes, kas ir savstarpējas radinieces, to mazuļi un viens vai divi tēviņi. Reizēm izveidojas ļoti lieli bari, kuros ir līdz 30 indivīdiem. Ja barā ir vairāki tēviņi, tie visbiežāk ir divi, bet reizēm tie var būt pat četri. Pēc laika skaits parasti atkal samazinās. Barā dzimušie tēviņi, kad tie sasniedz dzimumbriedumu 2—3 gadu vecumā, tiek padzīti. Barā katram dzimumam ir sava loma un uzdevums, kā arī uzdevumi ir katram indivīdam.<ref name=hein>Heinsohn, R.; C. Packer (1995). "Complex cooperative strategies in group-territorial African lions". Science 269 (5228): 1260—62. doi:10.1126/science.7652573</ref> Lauvenes ir mednieces, jo tās ir mazākas, un tām nav lielo un biezo krēpju, kas savukārt lauvu tēviņam traucē nepamanītam pielavīties medījumam. Mātītes ir arī veiklākas un ātrākas. Medībās tās dodas barā, un to uzbrukums medījumam ir savstarpēji koordinēts. Ja tēviņš atrodas tuvumā, veiksmīgu medību gadījumā tas izmanto savu dominanci barā, pirmais paēdot. Kamēr tēviņš ēd, tas atļauj no medījuma ēst arī mazuļiem, bet ne mātītēm. Gadījumos, ja tēviņš pats ir nomedījis medījumu, tas neļauj nevienam no tā ēst, kamēr pats nav paēdis. Ja medījums ir neliels, tas tiek apēsts uzreiz medību vietā. Pirmās no mātītēm paēd galvenās mednieces, jo bara eksistence ir atkarīga no to veselības un spēka.<ref>Nowell, Kristin; Jackson, Peter (1996). "Panthera Leo" (PDF). Wild Cats: Status Survey and Conservation Action Plan. Gland, Switzerland: IUCN/SSC Cat Specialist Group. pp. 17—21. {{ISBN|2-8317-0045-0}}.</ref> Ja medījums ir lielāks, tas tiek aizvilkts uz bara apmetnes vietu. Lai arī ar lielāku medījumu dalās visi bara locekļi, ēdot vienmēr notiek ķīviņi un plēšanās, jo katrs cenšas apēst pēc iespējas vairāk. Ne vienmēr visas bara mātītes piedalās medībās. Ja mazuļi ir mazi, pie tiem vienmēr paliek viena vai vairākas no mātītēm. Tēviņa galvenā loma ir teritorijas aizsargāšana ne tikai no citiem lauvām, bet arī pret citiem plēsējiem. Cīņā par teritoriju bieži vien izraisās asiņainas sadursmes, kas var beigties ne tikai ar nopietniem savainojumiem, bet pat ar pretinieka [[nāve|nāvi]]. Teritoriju pret svešiniekiem apsargā ne tikai tēviņi, bet arī mātītes aktīvi aizsargā baru no svešām lauvu mātītēm.<ref name=sch/> Kopumā var teikt, ka tēviņš rūpējas par ārējo aizsardzību, bet mātītes par bara iekšējo struktūru. Bara mātīšu sastāvs izmainās, tikai kādai piedzimstot vai nomirstot. Otrs modelis, kā lauvas organizējas, ir klejotāju [[dzīvesveids]]. Klejojošie lauvas pārvietojas plašā teritorijā vieni vai arī pārī.<ref name=sch/> Pārus bieži var novērot savstarpēji radniecīgiem tēviņiem, kuri ir tikuši padzīti no dzimtā bara. Lauvas statuss dzīves laikā var mainīties vairākas reizes; tas var būt piederīgs kādam baram, bet pēc kāda laika būt klejojošs lauva un otrādi. Īpaši tēviņiem dzīvesveids var būt ļoti mainīgs, bet ir tēviņi, kas savas dzīves laikā nekad nenodibina savu baru. Mātītēm, kuras kļūst par klejojošām lauvenēm, ir daudz grūtāk iekļauties svešā barā, nekā tēviņiem, jo barā esošās mātītes parasti ir radinieces un svešas mātītes nepieņem. Klejojošie lauvas uzmanās no baru teritorijām un pamatā uzturas teritorijās, kurās nevalda neviens lauvu bars.<ref name=sch/> === Komunikācija === Atpūšoties lauvas dažādos veidos komunicē viens ar otru, un to saziņa ir labi attīstīta. Kad lauvas ir draudzīgi un miermīlīgi noskaņoti, tie berzē viens pret otru [[galva|galvu]] vai [[kakls|kaklu]] un laiza viens otru.<ref name=sch/> Tie parasti berzējas viens pret otru sasveicinoties<ref>(German)Leyhausen, Paul (1960). Verhaltensstudien an Katzen (2nd ed.). Berlin: Paul Parey. {{ISBN|3-489-71836-4}}.</ref> vai izlīgstot mieru pēc ķildas. Visbiežāk tēviņi berzējas viens ar otru, bet mātītes savā starpā vai ar mazuļiem.<ref name=sch/> Laizīšana bieži notiek kombinācijā ar galvas un kakla berzēšanu. Visbiežāk tiek laizīta tieši otra lauvas galva un kakls, iespējams, tas ir tādēļ, ka šīs ķermeņa daļas dzīvnieks pats nevar sev nolaizīt. Lauvām ir dažādas ķermeņa pozas un sejas izteiksmes, kurām ir konkrēta nozīme. Arī to vokalizācija ir diezgan labi attīstīta, kas atšķiras ar skaļumu un toņa augstumu. No [[skaņa|skaņām]] var izšķirt ņurdēšanu, murrāšanu, šņākšanu, klepošanu, ņaudēšanu, rūkšanu un rēkšanu. Lauvām ir īpašs veids, kā tie rēc, kad tiek kombinēti vairāki rēcieni. Rēcienu sērija sākas ar dažiem dziļiem, gariem rēcieniem, kuriem seko vairāki īsāki. Visbiežāk lauvas rēc naktī. Nakts laikā rēcienu var dzirdēt līdz 8 [[Kilometrs|km]] attālumam. No visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] lauvai ir visskaļākais rēciens. Ar rēcienu lauva paziņo par savu klātbūtni.<ref name=sch/> Jaunie lauvu tēviņi sāk rēkt apmēram gada vecumā, bet mātītes nedaudz vēlāk. Tēviņi rēc skaļāk un zemākā tembrā nekā mātītes. Reizēm lauvas rēc arī korī.<ref name=zoo/> == Medības un barība == [[Attēls:7 lions.jpg|thumb|left|220px|Lauvenes pirms medībām]] [[Attēls:Serengeti Lion Running saturated.jpg|thumb|left|220px|Lauvas uzbrukums ir ātrs un spēcīgs]] Lauva ir plēsīgākā suga visā kaķu dzimtā. Plēsīgāko dzīvnieku Top 10 sarakstā lauva ieņem 2. vietu, uzreiz aiz [[lielā baltā haizivs|lielās baltās haizivs]].<ref>[http://animal.discovery.com/tv/a-list/creature-countdowns/predators/predators-02.html No. 2 — Lion]</ref> Lauvas ir spēcīgi un jaudīgi dzīvnieki, kas medī vai nu pa vienam vai barā. Bara uzbrukums turklāt ir savstarpēji koordinēts. Barā dzīvojošiem lauvām parasti medī tikai lauvenes, jo tās ir mazākas, tām nav krēpju, un tām ir vieglāk pielavīties upurim. Tēviņš parasti medībās nepiedalās, izņemot gadījumus, kad tiek medīts liels dzīvnieks, piemēram, [[žirafe]] vai [[Āfrikas bifelis]]. Tajā pašā laikā lauvas, salīdzinot ar citiem plēsējiem, nav tik izturīgi. Tie salīdzinoši ātri nogurst. Lauvenes [[sirds]] masa ir 0,57% no kopējās ķermeņa masas, bet tēviņa sirds ir apmēram 0,45%. Piemēram, [[hiēna]]s sirds masa ir 1% no kopējās masas.<ref name=sch/> Lauvas ātri skriet spēj tikai īsas distances, sasniedzot ātrumu 60 km/st,<ref name=zoo/> tādējādi tie medījumam pielavās 30 metru tuvumā vai tuvāk, un tad uzbrūk ātri un precīzi. Medījot tiek izmantoti dažādi dabiskie aizsegi un slēpņi, medības visbiežāk notiek krēslas stundās un [[nakts]] aizsegā.<ref name=sch/> Kad lauveņu bars dodas medībās, tas izvēlas kādu [[zālēdāji|zālēdāju]] bariņu, to ielenc no visām pusēm un uzbrūk tuvākajam dzīvniekam. Katrai lauvenei uzbrukumā ir sava vieta un loma. Faktiski dzīvnieks tiek iedzīts lamatās pretī lauvenei, kas veic pēdējo lēcienu un nogalina upuri, to nožņaudzot, iekožoties kaklā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.african-lion.org/lions_e.htm |title=About lions — Ecology and behaviour |access-date={{dat|2010|12|28||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/61AzmyUZM?url=http://www.african-lion.org/lions_e.htm |archivedate={{dat|2011|08|24||bez}} }}</ref> vai saspiežot upura [[mute|muti]] un nāsis spēcīgajos žokļos.<ref name="nowak"/> Mazāks dzīvnieks var tikt nogalināts tikai ar ķepas sitienu.<ref name="nowak"/> Visbiežāk lauvas medī lielos zālēdājus, to medījums parasti ir 190–550 kg,<ref name=art>The Art of Being a Lion pg 186, Christine and Michel Denis-Huot, Friedman/Fairfax, 2002</ref> bet var būt arī 50 kg smags.<ref name="nowak"/> Iecienīts medījums Āfrikā ir [[antilopes gnu]], [[vēršantilope]]s, [[oriksi]], [[dižantilopes]], [[impala]]s, [[zebras]], [[Āfrikas bifelis|Āfrikas bifeļi]], [[kudu]] un [[kārpcūka]]s, bet Indijā [[Indijas antilope]]s, [[meža cūka]]s un dažādas [[briežu dzimta|briežu]] sugas.<ref name="nowak"/> Retu reizi lauvas medī mazos zālēdājus, tādus kā [[Tomsona gazele]]s vai [[Dienvidāfrikas gazele]]s. Medījot grupā, lauvas spēj nogalināt gandrīz jebko, arī spēcīgus un veselīgus pieaugušos indivīdus. Tie reti uzbrūk ļoti lieliem dzīvniekiem, piemēram, pieaugušām [[žirafes|žirafēm]], [[nīlzirgs|nīlzirgiem]] un [[ziloņi]]em, jo šādas medības var beigties ar nopietniem savainojumiem. Tomēr ir reģioni, kuros žirafes tiek medītas regulāri, piemēram, [[Krīgera nacionālais parks|Krīgera nacionālajā parkā]].<ref>Pienaar U de V (1969). "Predator—prey relationships amongst the larger mammals of the Kruger National Park". Koedoe 12: 108—76.</ref> Parasti lauvas uzbrūk ziloņu mazuļiem, bet nakts laikā tie var uzbrukt arī pieaugušam zilonim, kad tā redze ir ļoti vāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.news.com.au/world/king-of-the-jungle-defies-nature-with-new-quarry/story-e6frfkzr-1111112331729 |title=King of the jungle defies nature with new quarry |access-date={{dat|2011|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|24||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/61AzoSOKo?url=http://www.news.com.au/world/king-of-the-jungle-defies-nature-with-new-quarry/story-e6frfkzr-1111112331729 }}</ref> Tomēr kopumā visbiežāk tiek medītas gnu antilopes, bet otrajā vietā zebras.<ref name=art/> Lauvas mēdz uzbrukt arī [[mājlopi]]em, Indijā tā ir nozīmīga daļa no kopējā medījuma.<ref>Menon, Vivek (2003). A Field Guide to Indian Mammals. Delhi: Dorling Kindersley India. {{ISBN|0-14-302998-3}}.</ref> Tie nogalina arī citus plēsējus, piemēram, [[leopards|leopardus]], [[gepards|gepardus]], [[hiēna]]s un [[hiēnsuns|hiēnsuņus]], lai atbrīvotos no konkurentiem medībās. Pētījumos atklājies, ka vientuļiem lauvām sekmīgas medības ir 17% gadījumu, toties baram — 30%. Lauvas, kas nespēj noķert lielu medījumu, barojas ne tikai ar mazākiem zālēdājiem, bet arī ar [[putni]]em, [[grauzēji]]em, [[zivis|zivīm]], [[strauss|strausu]] [[ola|olām]], [[abinieki]]em un [[rāpuļi]]em. Tie barojas arī ar maitas gaļu.<ref name=zoo/> Vienā ēdienreizē lauva apēd līdz 30 kg gaļas.<ref>Guggisberg, Charles Albert Walter (1961). Simba: the life of the lion.. Cape Town: Howard Timmins.</ref> Ja lauvas nespēj medījumu apēst uzreiz, tie dažas stundas atpūšas un tad turpina ēšanu. Karstās dienās lauvas ēnā var atpūsties visu dienu un nemedīt vispār, atstājot teritorijas uzraudzību tēviņa ziņā.<ref name=sch/> Pieaugušai lauvenei dienā ir nepieciešami 5 kg, tēviņam 7 kg gaļas.<ref name=sch/> === Konkurence ar citiem plēsējiem === [[Attēls:Hyenas at stolen impala kill.jpg|thumb|240px|Lauvas, dzirdot [[plankumainā hiēna|hiēnu]] bara saucienu pulcēties pie medījuma, vienmēr izmanto izdevību guvumu atņemt]] Vislielākie lauvas konkurenti ir [[hiēnas]]; abas sugas ieņem vienu ekoloģisko nišu. To izplatība pārklājas par 58,6%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zbs.bialowieza.pl/g2/pdf/1598.pdf |title=Prey preferences of the spotted hyaena (Crocuta crocuta) and degree of dietary overlap with the lion (Panthera leo) |access-date={{dat|2011|04|15||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110805042424/http://www.zbs.bialowieza.pl/g2/pdf/1598.pdf }}</ref> Lauvas parasti hiēnas ignorē, toties hiēnas vienmēr reaģē uz lauvām. Lauvas bieži atņem hiēnām medījumu, tādējādi hiēnas ir spiestas nogalināt daudz vairāk, nekā tām būtu nepieciešams. Ja lauva dzird hiēnas saucienu baram nākt mieloties ar medījumu, arī lauva labprāt atsaucas aicinājumam.<ref>Interactions between Hyenas and other Carnivorous Animals from Hans Kruuk’s The Spotted Hyena: A Study of Predation and Social Behaviour The University of Chicago Press, Chicago 60637, 1972</ref> Ierodoties lauvam, hiēnas vai nu medījumu pamet, vai pacietīgi gaida 30—100 metru attālumā, līdz lauva ir paēdis.<ref name=sch/> Dažos gadījumos, kad hiēnas ir ļoti izsalkušas, tās, neskatoties uz lauvas klātbūtni, cenšas izkampt pa kādam gaļas gabalam, un retos gadījumos tās lauvu padzen. Abas sugas ir agresīvas viena pret otru arī tad, ja nav gaļas, par ko plēsties. Lauvas var uzbrukt hiēnām un tās nogalināt bez acīmredzama iemesla. Turklāt lauva hiēnas neēd.<ref>Dereck and Beverley Joubert. (1992). Eternal Enemies: Lions and Hyenas [DVD], National Geographic.</ref> Pētījumos [[Etošas nacionālais parks|Etošas nacionālajā parkā]] noskaidrots, ka 71% hiēnu nāves gadījumu iemesls ir lauvu uzbrukums.<ref>Trinkel, Martina; Kastberger, Gerald (2005). "Competitive interactions between spotted hyenas and lions in the Etosha National Park, Namibia". African Journal of Ecology 43 (3): 220—24. doi:10.1111/j.1365-2028.2005.00574.x</ref> Lauvas dominē arī pār citiem [[kaķu dzimta]]s plēsējiem — [[gepardi]]em un [[leopards|leopardiem]], atņemot medījumu, nogalinot mazuļus un pat pieaugušus indivīdus, ja ir tāda iespēja. Gepardi zaudē 50% no saviem mazuļiem tieši lauvu un citu plēsēju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catsg.org/cheetah/05_library/5_3_publications/N_and_O/OBrien_et_al_1986_Cheetah_in_genetic_peril.pdf |title=Cheetah in Genetic Peril |access-date={{dat|2011|04|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180930022126/http://www.catsg.org/cheetah/05_library/5_3_publications/N_and_O/OBrien_et_al_1986_Cheetah_in_genetic_peril.pdf }}</ref> 90% no nogalinātajiem mazuļiem mirst pirmo nedēļu laikā. Gepardi tādēļ medī dienas laikā, lai izvairītos no saķeršanās ar lauvām, un slēpj mazuļus biezajā [[savanna]]s zālē. Arī leopards izmanto šo pašu taktiku. Tikai tā priekšrocība, salīdzinot ar gepardu, ir mazāks medījums, ko tas medī. Atšķirībā no geparda leopards kāpj [[koks|kokos]], kuros mēdz paslēpt ne tikai medījumu, bet arī mazuļus. Tomēr lauvenes arī spēj kāpt kokos un sameklēt noslēpto medījumu.<ref name=sch/> Arī [[hiēnsuns|hiēnsuņiem]] lauvas atņem medījumu un nogalina mazuļus. Reģionos, kuros ir blīva lauvu populācija, hiēnsuņu ir ļoti maz.<ref>Woodroffe, Rosie; Ginsberg, Joshua R. (1999). "Conserving the African wild dog Lycaon pictus. I. Diagnosing and treating causes of decline". Oryx 33: 132-42. doi:10.1046/j.1365-3008.1999.00052.x</ref> Lauva respektē tikai [[cilvēks|cilvēku]] un [[krokodilu dzimta|krokodilu]]. Atkarībā no viena vai otra plēsēja izmēra medījums tiek atņemts vienam vai otram plēsējam savstarpējā konfrontācijā. Ir zināmi gadījumi, kad lauvas nogalina krokodilus, kas iznākuši uz [[sauszeme]]s, un otrādāk, kad lauvas šķērso ūdenstilpes.<ref>[http://www.pbs.org/wgbh/nova/transcripts/2509crocs.html Crocodiles!—PBS Nova transcript]</ref> == Reprodukcija == [[Attēls:Mother lion and cubs.jpg|thumb|220px|left|Kamēr lauvēni ir mazi, tie tiek slēpti arī no sava bara lauvām]] [[Attēls:Lion cub with mother.jpg|thumb|left|220px|Ja nepieciešams, lauvene bezbailīgi aizstāv savus lauvēnus]] Lielākā daļa lauveņu dzimumbriedumu sasniedz 4 gadu vecumā. Kad lauvene meklējas, tā var sapāroties ar vairākiem tēviņiem. Pārošanās notiek 20—40 reizes dienā, un tā kļūst svarīgāka par ēšanu. Lauvas ļoti labi vairojas arī nebrīvē.<ref name=sch/> Grūsnības periods ilgst apmēram 110 dienas. Parasti piedzimst 1—4 lauvēni. Dzemdības notiek slēptā vietā no bara, kādā alā vai biezā zālē, niedrēs vai citā labi apslēptā vietā. Piedzimstot lauvēni ir akli un nevarīgi. Rāpot tie sāk 1—2 dienu vecumā, staigāt 3 nedēļu vecumā, savukārt [[acis]] tiem atveras apmēram pēc vienas nedēļas. Piedzimstot tie sver 1,2—2,1 kg. Pirmās 6—8 nedēļas lauva mazuļus slēpj īpaši iekārtotā migā, kas tiek mainīta vairākas reizes. Lauvēni tiek pārnesti, satverti aiz skausta, viens pēc otra. Tādējādi lauvene slēpj nevarīgo mazuļu smaržu, lai izvairītos no citiem plēsējiem.<ref name=sch/> Šajā laikā lauvene medī viena pati.<ref>Scott, Jonathon; Scott, Angela. (2002), Big Cat Diary: Lion, p. 45</ref> Dažreiz lauvene mazuļus ved pie bara ātrāk, īpaši, ja vairākām lauvenēm ir vienāda vecuma mazuļi. Pētnieki ir novērojuši, ka viena bara lauvenes parasti sinhronizē lauvēnu dzimšanu, tādējādi to mazuļi ir apmēram vienā vecumā. Kad lauva ar mazuļiem atgriežas pie bara, tad lauvēni zīž [[piens|pienu]] no jebkuras lauvenes, kas ir māte. Ja kādai lauvenei mazuļi ir jaunāki par vairākiem mēnešiem, tad bieži tie cieš no barības trūkuma, jo vecākie lauvēni pār tiem dominē.<ref name=sch/> Badošanās nav vienīgais drauds mazajiem lauvēniem. Tiem var uzbrukt [[šakālis|šakāļi]], [[hiēna]]s, [[leopards|leopardi]], lielie plēsīgie [[putni]] un [[čūskas]]. Pat [[Āfrikas bifelis]], ja saož mazos lauvēnus, cenšas tos atrast biezajā zālē un nomīdīt līdz nāvei. Ja barā nomainās dominantais tēviņš, tas bieži nogalina visus mazos lauvēnus, kas nav tā bērni. Iespējams, tas ir tādēļ, ka lauvenes nemeklējas, kamēr to lauvēni ir mazi. Kopumā 80% lauvēnu aiziet bojā, nesasnieguši 2 gadu vecumu.<ref name=mac/> Kad māte aizved savus mazuļus pie bara, tie jūtas nedroši un bikli, bet drīz vien tie iejūtas bara dzīvē. Mazuļi kopīgi spēlējas viens ar otru vai ar pieaugušajiem lauvām. Lauvenes, kurām ir mazuļi, ir tolerantākas pret citu lauveņu mazuļiem, nekā lauvenes bez lauvēniem. Tēviņu tolerance var būt dažāda. Daži pacietīgi un iecietīgi uzņem lauvēnu rotaļas, bet citi rūc un dzen lauvēnus projām. Pirmās iemaņas medībās lauvēni sāk apgūt jau 3 mēnešu vecumā, bet par pilntiesīgiem medniekiem tie kļūst tikai gada vecumā.<ref name=sch/> Lauvēni zīž pienu 6—7 mēnešus. Jaunie tēviņi dzimumbriedumu sasniedz apmēram 3 gadu vecumā, bet tiesības pāroties tie iegūst apmēram 4—5 gadu vecumā, ieņemot kāda cita tēviņa vietu barā. Lauvas noveco un sāk kļūt vājāki apmēram 10—15 gadu vecumā. Ja tēviņš reiz no bara ir ticis padzīts, tas otrreiz ļoti reti iegūst jaunu baru. Parasti vienam tēviņam izaug vairākas lauvēnu paaudzes, kas sasniedz dzimumbriedumu. Nomainoties dominantajam tēviņam, visbiežāk visi lauvēni, kas jaunāki par 2 gadiem, tiek nogalināti. Lauvene bezbailīgi cenšas aizstāvēt savus bērnus, bet viņa ir daudz mazāka un vājāka par tēviņu. Mazuļi tiek nosargāti tikai tad, ja cīņā pret tēviņu apvienojas 3—4 lauvenes.<ref>Packer, C., Pusey, A. E. (May 1983). "Adaptations of female lions to infanticide by incoming males". American Naturalist 121 (5): 716—28. doi:10.1086/284097</ref> Klejojoši lauvas var būt ne tikai tēviņi, bet arī mātītes, lai gan lielākā daļa paliek dzimtajā barā. Gadījumos, kad bars ir kļuvis pārāk liels, jaunās mātītes var tikt padzītas no bara tāpat kā tēviņi. Kā arī, nomainoties dominantajam tēviņam, pusaugu lauvas — gan tēviņi, gan mātītes tiek padzīti. Klejojošai mātītei dzīve var būt ļoti skarba. Tā ļoti reti izaudzina lauvēnus, kas sasniegtu dzimumbriedumu. === Ienaidnieki === Lai gan lauvam savvaļā nav ienaidnieku, visbiežāk lauvas nogalina cits lauva vai cilvēks. Nopietni un nāvējoši konflikti var izcelties starp dažādiem bariem, starp klejojošiem lauvām un baru, vai pat starp viena bara indivīdiem. Slimi un savainoti lauvas, kā arī lauvu mazuļi var kļūt par hiēnu un leopardu upuriem. Lauvas var aiziet bojā, medījot lielos dzīvniekus, tādus kā Āfrikas bifeļus un ziloņus.<ref name=sch/> == Klasifikācija == [[Attēls:Panthera leo persica Nuremberg Zoo.JPG|thumb|240px|Visatšķirīgākais no visiem lauvām ir [[Āzijas lauva]] (''Panthera leo persica'')]] [[Attēls:Ljubljana (ZOO) - lev Boy (Panthera leo), 2005.jpg|thumb|240px|[[Atlasa lauva]] (''Panthera leo leo'') ir tuvāk radniecīgs Āzijas lauvam, nekā pārējiem [[Āfrika]]s lauvām]] [[Attēls:MP-panthera leo krugeri 8.jpg|thumb|240px|Iespējams, ka izmirušie Kāpzemes lauvas (''Panthera leo melanochaita'') ir viena pasuga ar attēlā redzamo [[Transvālas lauva|Transvālas lauvu]] (''Panthera leo krugeri'')]] [[Attēls:Panthera leo atrox Sergiodlarosa.jpg|thumb|240px|[[Amerikas lauva]]s (''Panthera leo atrox'') datorgrafikas rekonstrukcija]] Kādreiz lauvam tika izdalītas 12 pasugas, kuras savstarpēji atšķīrās ar krēpju izskatu, auguma lielumu un izplatības areālu. Tā kā lauvām katras pasugas ietvaros ir ļoti daudz variāciju un atšķirību, visas izdalītās pasugas patiesībā nebija atšķirīgas pasugas. Turklāt bieži pasuga tika izdalīta, balstoties uz trūcīgiem [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģijas]] aprakstiem.<ref name=gris>Grisham, Jack (2001). "Lion". In Catherine E. Bell. Encyclopedia of the World's Zoos. 2: G—P. Chofago: Fitzroy Dearborn. pp. 733—39. {{ISBN|1-57958-174-9}}.</ref> Mūsdienās lauvam tiek izdalītas 8 pasugas,<ref name=mol/> lai gan, iespējams, arī [[Kāpzemes lauva]] (''Panthera leo melanochaita'') nav atšķirīga pasuga.<ref name=barn>Barnett, Ross; Nobuyuki Yamaguchi, Ian Barnes and Alan Cooper (August 2006). "Lost populations and preserving genetic diversity in the lion Panthera leo: Implications for its ex situ conservation". Conservation Genetics 7 (4): 507—14. doi:10.1007/s10592-005-9062-0</ref> Arī atlikušās 7 pasugas, iespējams, nav atšķirīgas pasugas. Mitohondriālo pētījumu rezultāti liek zinātniekiem izvērtēt un pārvērtēt lauvu sistemātiku. Iespējams, ka visi uz dienvidiem no Sahāras tuksneša Āfrikā dzīvojošie lauvas ir viena pasuga, kas sadalās divās lielās grupās: viena grupa, kas dzīvo uz rietumiem no [[Lielā Rifta ieleja]]s, otra uz austrumiem. Lauvas, kas dzīvo [[Kenija]]s austrumos, ir tuvāk radniecīgi lauvām [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], nekā lauvām, kas dzīvo Kenijas rietumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adelaide.edu.au/acad/publications/papers/Barnett%20PRS%20lions.pdf |title=The origin, current diversity and future conservation of the modern lion Panthera leo |access-date={{dat|2007|09|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070808182526/http://www.adelaide.edu.au/acad/publications/papers/Barnett%20PRS%20lions.pdf |archivedate={{dat|2007|08|08||bez}} }}</ref> Morfoloģiski visatšķirīgie no visiem ir [[Āzijas lauva]]s (''Panthera leo persica''), bet tiem ārēji līdzīgi ir Kāpzemes lauvas un [[Atlasa lauva]]s, kas arī atšķiras no citiem Āfrikas lauvām.<ref>Christiansen, Per (2008). "On the distinctiveness of the Cape lion (Panthera leo melanochaita Smith, 1842), and a possible new specimen from the Zoological Museum, Copenhagen". Mammalian Biology 73 (1): 58—65. doi:10.1016/j.mambio.2007.06.003</ref> Bet [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumi liecina, ka Kāpzemes lauva, iespējams, ir viena pasuga ar [[Transvālas lauva|Transvālas lauvu]].<ref name=barn/> === Mūsdienu pasugas === Lauvam šobrīd izdala 8 pasugas: * [[Angolas lauva]] (''Panthera leo bleyenberghi'') — pasuga ir sastopama Āfrikas dienvidrietumos: [[Namībija|Namībijā]], [[Botsvāna|Botsvānā]], [[Angola|Angolā]], [[Katanga]]s provincē [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], [[Zambija|Zambijā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]].<ref name=mac/> [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas zoodārzā]] var apskatīt tieši Angolas lauvu;<ref name=zoo/> * [[Atlasa lauva]] (''Panthera leo leo'') — nominālpasuga, savvaļā izmirusi, mūsdienās sastopama tikai [[zooloģiskais dārzs|zoodārzos]]. Kādreiz mājoja [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], sākot ar [[Maroka|Maroku]] un beidzot ar [[Ēģipte|Ēģipti]];<ref>Black, Simon; Yamaguchi, Nobuyuki; Harland, Adrian; Groombridge, Jim (2010). "Maintaining the genetic health of putative Barbary lions in captivity: an analysis of Moroccan Royal Lions". European Journal of Wildlife Research 56: 21—31. doi:10.1007/s10344-009-0280-5</ref> * [[Āzijas lauva]] (''Panthera leo persica'') — pasuga ir sastopama [[Gīra nacionālais parks|Gīra nacionālajā parkā]] [[Indija|Indijā]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.asiaticlion.org/asiatic-lion-history.htm |title=Asiatic lion |access-date={{dat|2011|04|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191022175741/http://www.asiaticlion.org/asiatic-lion-history.htm }}</ref> * [[Cavo lauva]] (''Panthera leo nubica'') — pasuga sastopama [[Āfrika]]s austrumos, sākot ar [[Etiopija|Etiopiju]] un [[Kenija|Keniju]] un beidzot ar [[Tanzānija|Tanzāniju]] un [[Mozambika|Mozambiku]];<ref name=mac/> * † [[Kāpzemes lauva]] (''Panthera leo melanochaita'') — pasuga izmirusi ap [[1860]]. gadu. Kādreiz bija sastopama [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. DNS pētījumos neapstiprinās, ka tā ir atsevišķa pasuga, iespējams, tā ir viena pasuga ar Transvālas lauvu;<ref name=barn/> * [[Kongo lauva]] (''Panthera leo azandica'') — pasuga sastopama [[Kongo]] upes baseina ziemeļaustrumos; * [[Rietumāfrikas lauva]] (''Panthera leo senegalensis'') — pasuga sastopama Āfrikas rietumos, sākot ar [[Senegāla|Senegālu]] un beidzot ar [[Nigērija|Nigēriju]];<ref name=mac>Macdonald, David Wayne (2006). The Encyclopedia of Mammals. pp. 628—€“35. {{ISBN|0-87196-871-1}}</ref> * [[Transvālas lauva]] (''Panthera leo krugeri'') — pasuga ir sastopama Āfrikas dienvidaustrumos [[Transvāla]]s reģionā, [[Krīgera nacionālais parks|Krīgera nacionālo parku]] ieskaitot.<ref name=mac/> === Pleistocēna pasugas === Lauvai ir izdalītas vairākas aizvēsturiskās pasugas: * † [[Amerikas lauva]] (''Panthera leo atrox'') — pasuga bija sastopama, sākot ar [[Kanāda|Kanādu]] un beidzot ar [[Peru]] pleistocēna laikā. Izmira pirms apmēram 10 000 gadiem. Ilgu laiku tika uzskatīta par atsevišķu sugu, bet [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumi pierādījuši, ka tā ir lauvas (''Panthera leo'') pasuga.<ref name=mol/> * † [[Eiropas alu lauva]] (''Panthera leo spelaea'') — attīstījās no Eiropas pleistocēna alu lauvas (''Panthera leo fossilis''), pasuga bija sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] pirms 300 000 gadiem, izmira pirms 10 000 gadiem; * † [[Eiropas pleistocēna alu lauva]] (''Panthera leo fossilis'') — pasuga bija sastopama Eiropā pirms 500 000 gadiem. Fosilijas ir atrastas [[Vācija|Vācijā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Ilgu laiku tika uzskatīta par atsevišķu sugu, bet [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumi pierādījuši, ka tā ir lauvas (''Panthera leo'') pasuga.<ref name=mol/> === Iespējamās pasugas === * † [[Eiropas lauva]] (''Panthera leo europaea'') — pasuga bija sastopama [[Balkānu pussala|Balkānos]], Itālijā, [[Francija]]s dienvidos un [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]]. Izmira apmēram mūsu ēras 100 gadā. Tas bija ļoti populārs medījumu dzīvnieks [[Senā Roma|Senajā Romā]] un [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]. Šīs lauvas pasugas statuss nav līdz galam skaidrs, iespējams, tas bija [[Eiropas alu lauva]] (''Panthera leo spelaea'') vai [[Āzijas lauva]] (''Panthera leo persica''); * † [[Ķīnas lauva]] (''Panthera leo youngi'') — pasuga bija sastopama [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos pirms 350 tūkstošiem gadu. Iespējams, tā ir atsevišķa suga; * † [[Plankumainā lauva|Plankumainais lauva]] (''Panthera leo maculatus'') — pasuga bija sastopama Āfrikā [[Aberdares kalni|Aberdares kalnos]]. Izmira 1931. gadā. Iespējams, tā bija atsevišķa pasuga, bet varbūt tie bija lauvu un [[leopards|leopardu]] hibrīdi.<ref>[[Karl Shuker|Shuker, Karl P. N.]] (1989). Mystery Cats of the World. Robert Hale. {{ISBN|0-7090-3706-6}}.</ref> * † [[Šrilankas lauva]] (''Panthera leo sinhaleyus'') — pasuga izmira pirms apmēram 39 tūkstošiem gadu. Šim lauvam ir atrasti tikai 2 [[zobi]]. Balstoties uz šo zobu izpētes, 1939. gadā P. Deranijageils ({{val|en|P. Deraniyagala}}) izdalīja šo pasugu. == Populācijas un aizsardzība == Lielākā daļa lauvu mūsdienās dzīvo Āfrikas dienvidu un austrumu teritorijās, turklāt to skaits strauji samazinās. Pēdējo 20 gadu laikā lauvu skaits samazinājies par 30—50%.<ref name=iu>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/15951/0 |title=IUCN: Panthera leo |access-date={{dat|2011|04|15||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110605024101/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/15951/0 }}</ref> Āfrikā šobrīd dzīvo 16 500 — 47 000 lauvu, {{g_dek|1990|L}} to skaits bija apmēram 100 000, bet 1950. gadā 500 000. Āfrikā lauvu populāciju apdraud piemērotas dzīves vides samazināšanās, medījuma populācijas samazināšanās un lauvu malumedniecība. Savukārt Āzijā lauvu populācija ir ļoti maza — apmēram 350 lauvas. Tie dzīvo tikai 1400 km² platībā Giras meža rezervātā Indijas ziemeļrietumos. Rezervāts tika nodibināts 1965. gadā pēdējo Āzijas lauvu saglabāšanai un aizsardzībai.<ref name=zoo/> Visas lauvu pasugas ir iekļautas Pasaules [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].<ref name=zoo/> == Lauva mākslā, literatūrā un reliģijā == [[Attēls:Lion_of_Judah.jpg|thumb|240px|Lauva kā Jūdas cilts simbols pie sinagogas Floridā, ASV]] Lauvu izskats (īpaši kuplās krēpes), īpašības un ieradumi ir iemesls lauvas tēla popularitātei mākslā, literatūrā, folklorā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pasakas.net/pasakas/latviesu-pasakas/dzukstes_pasakas/z/zveru_kenins_lauva/ |title=Zvēru ķēniņš lauva (latviešu tautas pasaka) |access-date={{dat|2014|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150422235651/http://www.pasakas.net/pasakas/latviesu-pasakas/dzukstes_pasakas/z/zveru_kenins_lauva }}</ref> un reliģijā arī ārpus šīs sugas izplatības areāla. Lauva ir populārs motīvs arī heraldikā un ir attēlots arī Rīgas pilsētas ģerbonī (vārtu apakšā). Jau kopš seniem laikiem lauvas tiek izmantoti arī dažādās izrādēs, piemēram, [[cirks|cirkā]]. [[Bībele|Bībelē]] lauvas ir minēti 130 reizes, gan tiešā (1. Samuēla grāmata 17: 34—36; Daniēla grāmata 6: 16—26 u.t.t.), gan pārnestā nozīmē (kā [[Jēzus Kristus]] simbols — Jāņa atklāsmes grāmata 5:5; 1. Mozus grāmata 49: 9, kā [[Jeruzaleme]]s simbols — Jesajas grāmata 29: 1, 7). Tiešā nozīmē Bībelē ir atsauces gan uz lauvu raksturu un medību ieradumiem (1. Samuēla grāmata 17: 34—36, Pētera 1. vēstule 5: 8, u.t.t.), gan uz lauvu medīšanu, lietojot [[Tīkls|tīklus]] (Ecehiēla grāmata 32: 2 — 4) gan uz [[nāvessods|nāvessoda]] paveidu — notiesāto [[noziedznieks|noziedznieku]] izbarošanu lauvām (Daniēla grāmata 6: 16 — 26). == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Panthera_leo.html ADW: Panthera leo] * [http://www.awf.org/content/wildlife/detail/lion African Wildlife Foundation: Lion] * [http://www.youtube.com/watch?v=LU8DDYz68kM Battle at Kruger] (video) * [https://web.archive.org/web/20110805042416/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Lion BBC: Lion] * [http://www.lionconservationfund.org/ Lion Conservation Fund] * [https://web.archive.org/web/20110812181418/http://www.cbs.umn.edu/lionresearch/ Lion Research Center] * [http://www.360cities.net/image/protea-hotel-the-ranch-conservancy-walking-with-lions-south-africa#0.00,0.00,90.0 Walk with Lions] * [https://web.archive.org/web/20170509224454/http://www.arkive.org/lion/panthera-leo/ ARKive: Lion (Panthera leo)] * [https://web.archive.org/web/20110727235852/http://www.petnet.lv/bigcats/?title=Lauva&lion.html Petnet: Lauva] * [http://www.theparadise.lv/index.php?dir=Z-pasaule&kat=Zveri&id=lauva Lauvas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110323143419/http://www.theparadise.lv/index.php?dir=Z-pasaule&kat=Zveri&id=lauva |date={{dat|2011|03|23||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20131206222833/http://whitelionwisdom.com/the-message-of-the-white-lions/ The Lion’s Message] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lauvas|*]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidāzijas fauna]] [[Kategorija:Indijas fauna]] osnhkvg64vjo0rmenwens1bk3veifsb 0 14740 4525936 4518867 2026-09-23T05:54:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525936 wikitext text/x-wiki {{novec}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #DD0000 | nos = ''Liverpool'' | logo = [[Attēls:Liverpool FC.svg|180px]] | pilns = ''Liverpool Football Club'' | iesauka = ''The Reds (sarkanie)'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Liverpūle}} | dib = 1892 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 15 | stad = [[Enfīldas stadions]] | ietilp = 53394 | īpašn = [[New England Sports Ventures]] | prez = {{flaga|ASV}} Toms Verners | tren = {{flaga|ESP}} [[Andoni Iraola]] | kapteinis = {{flaga|NED}} [[Virgils van Deiks]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 5. vieta | pattern_la1 = _liverpool2627h | pattern_b1 = _liverpool2627hA | pattern_ra1 = _liverpool2627h | pattern_sh1 = _liverpool2627h | pattern_so1 = _liverpool2627hl | leftarm1 = 8F1E32 | body1 = 8F1E32 | rightarm1 = 8F1E32 | shorts1 = 8F1E32 | socks1 = 8F1E32 | pattern_la2 = _liverpool2526a | pattern_b2 = _liverpool2526a | pattern_ra2 = _liverpool2526a | pattern_sh2 = _liverpool2526a | pattern_so2 = _liverpool2526al | leftarm2 = eae6e3 | body2 = eae6e3 | rightarm2 = eae6e3 | shorts2 = 000000 | socks2 = eae6e3 | pattern_la3 = _liverpool2526t | pattern_b3 = _liverpool2526t | pattern_ra3 = _liverpool2526t | pattern_sh3 = _liverpool2526t | pattern_so3 = _liverpool2526tl | leftarm3 = 0bb4bb | body3 = 0bb4bb | rightarm3 = 0bb4bb | shorts3 = ffffff | socks3 = 0bb4bb }} '''''Liverpool Football Club''''' ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]. "Liverpool" spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un ir panākumiem visbagātākais klubs Anglijas futbola vēsturē; komanda ieguvusi vairāk trofejas nekā jebkura cita angļu vienība. "Liverpool" 20 reizes ir ieguvuši Anglijas čempionu titulu, kā arī desmit reizes uzvarējuši [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausā]]. Klubs piecas reizes ir uzvarējis arī [[UEFA Čempionu Līga|Eiropas kausā]], kuru mūsdienās dēvē par Čempionu Līgu. Septiņas reizes "Liverpool" ieguvuši arī [[FA kauss|FA kausu]]. Mājas spēles klubs aizvada [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. == Vēsture == {{dat|1892|3|15}} pēc strīda starp cita Liverpūles kluba - [[Liverpūles "Everton"|"Everton"]] vadību un Enfīldas stadiona īpašnieku [[Džons Holdings|Džonu Holdingu]], pēc kura "Everton" pārcēlās uz citu stadionu ([[Goodison Park]]), Holdings izlēma dibināt jaunu komandu, kas spēlētu Enfīldas stadionā. Strīda katalizators bija blakus zemes īpašnieks, kurš vēlējās izbūvēt ceļu vietā, kur nesen bija uzcelta galvenā tribīne. "Everton" komitejai bija atšķirīgi uzskati, kā jāvada klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref name="Kennedy Collins">{{Grāmatas atsauce|last=Kennedy|first=David|author2=Collins, Michael|title=Community Politics in Liverpool and the Governance of Professional Football in the late Nineteenth Century|publisher=Cambridge University Press|url=http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=468755#fn1|access-date={{dat|2010|06|08||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160828180408/http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&aid=468755#fn1}} {{en ikona}}</ref> Holdinga dibinātās komandas sākotnējais nosaukums bija "Everton F.C. and Athletic Grounds, Ltd." jeb saīsinājumā "Everton Athletic", taču 1882. gada jūnijā tas tika nomainīts uz "Liverpool", jo [[Anglijas Futbola asociācija]] atteicās to dēvēt par "Everton".{{sfn|Graham|1985|p=14}} [[Attēls:View of inside Anfield Stadium from Anfield Road Stand.jpg|thumb|left|[[Enfīldas stadions]], "Liverpool" mājvieta.]] Savā pirmajā sezonā "Liverpool" triumfēja Lankašīras līgā, vienā no Anglijas zemākajām līgām, kas deva iespēju startēt otrajā divīzijā. Arī šeit panākumi bija momentāli, kas ļāva pārcelties vēl vienu līmeni augstāk - uz pirmo divīziju, kas tobrīd bija spēcīgākā līga valstī. Pirmais čempiontituls tika izcīnīts 1900./1901. gada sezonā, bet panākums tika atkārtots četrus gadus vēlāk. "Liverpool" [[1914]]. gadā pirmoreiz kluba vēsturē sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, taču piekāpās [[Burnley FC|"Burnley"]] ar 0:1.{{sfn|Liversedge|1991|p=14}} Komanda uzvarēja pirmajā divīzijā divus gadus pēc kārtas - [[1922]]. un [[1923]]. gadā, bet piekto reizi triumfēt izdevās tikai pēc 24 gadiem. Klubs sasniedza FA kausa finālu arī 1950. gadā, bet piekāpās [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]]. [[1953]]./[[1954]]. gada sezonā "Liverpool" zaudēja vietu pirmajā divīzijā<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html |first=Sam |last=Wallace |title=Patience is wearing thin at Liverpool |work=[[The Daily Telegraph]] |date={{dat|2002|12|26|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|6||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2012|09|13||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120913133028/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html }} {{en ikona}}</ref> un piedzīvoja fiasko FA kausā, kad no tālāku dalību komandai liedza "Worcester City FC", kas bija bez līgas. Visai drīz pēc šā neveiksmīgā rezultāta par vienības galveno treneri tika nozīmēts [[Bills Šenklijs]], kurš atlaida 24 futbolistus. Viņš arī ieviesa jauninājumu Enfīldas stadionā, pārveidojot vienu no telpām par treneru istabu. Tieši šajā kabinetā notika komandas galvenā pārveidošana.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|page=57}} {{en ikona}}</ref> Atgriezties pirmajā divīzijā izdevās [[1961]]./[[1962]]. gada sezonā. Jau divas sezonas vēlāk "Liverpool" triumfēja augstākajā līgā, vēl viens tituls sekoja [[1965]]./[[1966]]. gada sezonā. Liverpūles vienībai izdevās izcīnīt Anglijas čempiontitulu un [[UEFA kauss|UEFA kausu]] [[1972]]. gadā. Divas sezonas vēlāk Šenklijs aizgāja no amata, viņa vietu ieņēma asistents [[Bobs Peislijs]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=86}} {{en ikona}}</ref> Kā vēlāk izrādījās, Peislijs bija vēl veiksmīgāks. "Liverpool" atkal uzvarēja līgā un UEFA kausā [[1976]]. gadā, nākamajā sezonā čempiontituls tika saglabāt, uzvara arī Eiropas kausā (tagadējā [[UEFA Čempionu līga]]), bet FA kausa finālā zaudējums. Paislijs klubu vadīja deviņas sezonas un šajā laikā liverpūlieši ieguva 21 trofeju - trīs Eiropas kausus, UEFA kausu, sešus līgas čempiontitulus, kā arī trīs Anglijas Līgas kausus. [[1983]]. gadā Peislijs izlēma doties pensijā, amatu atstājot savam asistentam [[Džo Fagans|Džo Faganam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1418093.stm |title=The legacy of the boot room |date={{dat|2001|12|21|SK}} |publisher=[[BBC Sport]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Savā pirmajā sezonā Fagans tika pie trim balvām - uzvarēja līgā, Līgas kausā, kā arī Eiropas kausā.{{sfn|Cox|Russell|Vamplew|2002|p=90}} "Liverpool" kļuva par pirmo angļu klubu, kam kas tāds izdevies. [[Attēls:Bill Shankly statue.jpg|thumb|right|Statuja pie Enfīldas stadiona ar bijušo treneri [[Bills Šenklijs|Billu Šenkliju]]]] Liverpūles komanda sasniedza Eiropas kausa finālu arī [[1985]]. gadā. Tajā pretī stājās [[Turīnas "Juventus"]], spēle notika Heizlija stadionā [[Beļģija|Beļģijā]]. Pirms mača sākuma notika traģēdija - "Liverpool" atbalstītāji tika pāri sētai, kas norobežoja abu komandu fanus. Pārāk lielā svara dēļ konstrukcija sabruka, nogalinot 39 skatītājus, pārsvarā itāļus. Spēle tika aizvadīta un "Liverpool" zaudēja ar 0:1. Anglijas klubiem tika aizliegta piedalīšanās Eiropas kausos uz pieciem gadiem, bet konkrēti "Liverpool" - uz desmit (tiesa, vēlāk sodu samazināja līdz sešiem gadiem).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/may/29/newsid_2733000/2733979.stm |title=On This Day – 29 May 1985: Fans die in Heysel rioting |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | date={{dat|1985|5|29|SK}} }} {{en ikona}}</ref> Pēc traģēdijas Fagans izlēma pamest galvenā trenera posteni, kas tika uzticēts spēlējošajam trenerim [[Kenijs Dalglišs|Kenijam Dalglišam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/fagan/ |title=Joe Fagan |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/players/dalglish/ |title=Kenny Dalglish |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}</ref> Viņa vadībā vienība ieguva vēl trīs līgas čempiontitulus, kā arī divus FA kausus. Panākumus gan aizēnoja vēl viena traģēdija, kad Hilsboro stadionā, FA kausa pusfināla spēles ar "Nottingham Forest" laikā, vienā no tribīnēm tika ielaisti pārāk daudz līdzjutēji, un tajā tika saspiesti daudzi "Liverpool" atbalstītāji, no kuriem 96 gāja bojā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/april/15/newsid_2491000/2491195.stm |title=On This Day – 15 April 1989: Soccer fans crushed at Hillsborough |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} |date={{dat|1989|4|15|SK}}}} {{en ikona}}</ref> 1991. gadā Dalglišs iesniedza atlūgumu un viņa vietā nāca bijušais spēlētājs [[Greiems Sauness]]. Neskaitot uzvaru [[1992]]. gada FA kausā, Sauness neguva panākumus ar klubu, kā dēļ arī tika nomainīts pret [[Rojs Evanss|Roju Evansu]]. Evansam viecās mazliet labāk, taču vienīgais tituls bija [[1995]]. gadā iegūtais Līgas kauss. [[1998]]. gada novembrī "Liverpool" notika kārtējā galvenā trenera maiņa,<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=227}} {{en ikona}}</ref> nu šo amatu ieņēma [[Žerārs Uljē]]. Savā otrajā sezonā viņš aizveda klubu līdz FA kausa, Līgas kausa un UEFA kausa uzvarētāju tituliem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/uefa_cup/1335026.stm |title=Houllier acclaims Euro triumph |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|5|16}} |accessdate={{dat|2007|3|24||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2001. gads|2001]]./[[2002]]. gada sezonā, kurā Uljē pārcieta sirds operāciju, "Liverpool" finišēja otrajā pozīcijā, uzreiz aiz "Arsenal".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1600193.stm |title=Houllier 'satisfactory' after surgery |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|10|15|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|13||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Arī nākamajā sezonās rezultātus uzlabot neizdevās un Uljē tika nomainīts ar [[Rafaels Benitess|Rafaelu Benitesu]]. Viņa pirmajā sezonā komanda piedzīvoja neveiksmi [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], paliekot vien piektajā vietā, taču to atsvēra uzvara Čempionu līgā, kur tika pārspēta "[[AC Milan]]" vienība tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.<ref>{{Ziņu atsauce| title = AC Milan 3–3 Liverpool (aet)|publisher=[[BBC Sport]]|date={{dat|2005|5|25|SK}} |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4573159.stm |accessdate={{dat|2007|4|15||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2005. gads|2005]]./[[2006. gads|2006]]. gada sezonā par kluba īpašniekiem kļuva amerikāņu miljardieri [[Džordžs Džilets]] un [[Toms Hikss]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/6323037.stm |title=US pair agree Liverpool takeover |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|2||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Tajā pat sezonā "Liverpool" atkal aizkļuva līdz Čempionu līgas finālam, kur gan šoreiz atzina "AC Milan" pārākumu ar 1:2.<ref>{{Ziņu atsauce|first=Phil |last=McNulty |title=AC Milan 2–1 Liverpool |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/6669039.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|5|23|SK}} |accessdate={{dat|2007|5|23||bez}} }} {{en ikona}}</ref> [[2008. gads|2008]]./[[2009. gads|2009]]. gada sezonā Liverpūles klubs sakrāja 86 punktus Premjerlīgā, uzstādot komandas rekordu, kas deva otro vietu. == Kluba krāsas == Tradicionāli "Liverpool" spēlē [[Sarkanā krāsa|sarkanas]] un [[Baltā krāsa|baltas]] krāsas formastērpos, bet sešdesmito gadu vidū tie tika nomainīti uz pilnībā sarkaniem. Komandas agrākajos laikos "Liverpool" izmantoja "Everton" krāsu formas - baltas un [[Zilā krāsa|zilas]]. 1984. gadā klubs izvēlejās sarkano krāsu, bet 1901. gadā kluba ģerbonim tika pievienots Liverpūles pilsētu simbolizējošais putns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882b.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 1964. gadā komandas galvenais treneris Bills Šenklijs izlēma sūtīt futbolistus laukumā, ģērbušos tikai sarkanā formastērpā mačā pret "Anderlecht". Tālaika futbolist Īans Sentdžons savā autobiogrāfijā vēlāk vēstīja: {{cquote|Viņš domāja, ka krāsu shēma radīs psiholoģisku iespaidu uz pretiniekiem, jo sarkanā krāsa vēsta briesmas un spēku. Vienu dienu treneris ienāca ģērbtuvē, pameta Ronijam Jitsam sarkanu kreklu un šortus, sacīdams: "Uzvelc to, pavērosim, kā tu izskaties. Ronij, tu izskaties lieliski! Tu izskaties vismaz divus metrus garš!"<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2093-1817155,00.html | title=Shankly: the hero who let me down | work=Ian St. John's autobiography serialised in [[The Times]] | accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | location=London | date=9 October 2005 | archive-date={{dat|2020|06|08||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20200608030521/http://www.thetimes.co.uk/ }} {{en ikona}}</ref>}} Liverpūles kluba izbraukumu spēļu forma vienmēr bijusi melnā, baltā vai dzeltenā krāsā. Tomēr 1987. gadā "Liverpool" iepazīstināja viesus ar pelēku formastērpu. Taču kluba simtgades sezonā (1991./1992. gada) tās tika nomainītas ar balti zaļām formām. Līdz pat 2008./2009. gada sezonai alternatīvās formas bijušas dzeltenas un baltas, bet nu klubs nācis klajā arī ar pelēkas krāsas tērpiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/kits/index-away.htm |title=New LFC away kit 2008/09 |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Pašreizējos formastērpus ražo sporta preču firma [[Adidas]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |title=Back on home turf, as adidas returns to Liverpool |publisher=[[Adidas]] |accessdate={{dat|2007|3|17}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070314005712/http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |archivedate={{dat|2007|03|14||bez}} }} {{en ikona}}</ref> bet iepriekš to darīja arī [[Umbro]] un [[Reebok]]. "Liverpool" kļuva par pirmo angļu komandu, kas uz saviem formastērpiem attēlo sponsora logotipu,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |first=James |last=Dart |author2=Mark Tinklin |title=Has a streaker ever scored? |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2005|7|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|8|16||bez}} |location=London |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070807175532/http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |archivedate={{dat|2007|08|07||bez}} }} {{en ikona}}</ref> kad 1979. gadā vienojās ar "Hitachi". Kopš 1992. gada šo vietu ieņēma [[Dānija|dāņu]] [[alus]] darītava "[[Carlsberg]]", kas bija ilgākais līgums kādai no Anglijas futbola augstākās divīzijas komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |title=Carlsberg renews sponsorship with Liverpool F.C. |work=[[Carlsberg Group]] |accessdate={{dat|2008|1|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080209000215/http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |archivedate={{dat|2008|02|09||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Gan "Carlsberg", gan "Liverpool" izplatīja paziņojumus, ka, sākot ar 2010./2011. gada sezonu, galvenā sponsora vietu ieņems "Standard Chartered" banka.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Liverpool agree Standard Chartered Bank deal |url=http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ |date={{dat|2009|9|14|SK}} |publisher=[[CNN]] |accessdate={{dat|2009|9|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305142130/http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ }} {{en ikona}}</ref> == Stadions == [[Attēls:Anfield Stadium 2426620378 2cfbe0b700 b.jpg|thumb|Stadiona daļa no ārpuses]] Kopš dibināšanas brīža "Liverpool" ir spēlējis [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. Stadions tika uzbūvēts 1884. gadā un sākumā to izmantoja [[Liverpūles "Everton"|"Everton"]] komanda.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Where should Everton move? That's easy&nbsp;— to Anfield |work=[[The Guardian]] |url=http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html |date={{dat|2006|12|17|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |location=London |first=Paul |last=Wilson |archive-date={{dat|2007|01|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070108020556/http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html }} {{en ikona}}</ref> "Everton" pameta šo futbola laukumu 1892. gadā pēc strīda ar Džonu Holdingu, kurš izlēma dibināt jaunu klubu. Lai gan stadiona ietilpība bija 20 000 cilvēku, uz pirmo "Liverpool" maču ieradās vien 100 skatītāju.<ref name="LFChistory">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 |title=Anfield |publisher=LFC History |accessdate={{dat|2007|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080416235758/http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 }} {{en ikona}}</ref> [[Attēls:Anfield-Haifa.JPG|thumb|left|"Liverpool" mačā pret Izraēlas komandu [[Haifas "Maccabi"]] {{dat|2006|8|8||bez}}.]] Enfīldas stadionā katra tribīne nodēvēta savā vārdā - "Spion Kop"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |first=Mike |last=Chapple |title=100 years of the Kop |work=[[Liverpool Daily Post]] |date={{dat|2006|8|25|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120316125454/http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |archivedate={{dat|2012|03|16||bez}} }} {{en ikona}}</ref> (12 390 skatītāju ietilpība), "Anfield Road" (9047), "Main Stand" (12 227) un "Centenary Stand" (11 762). Kopējā ietilpība ir 45 276 skatītāju liela. [[UEFA stadionu kategorijas|UEFA Stadionu kategoriju sarakstā]] Enfīlda iekļauta ceturtajā, augstākajā, kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pictures.footymad.net/upload/247/284217-1.pdf |title=Stadia List |accessdate={{dat|2008|5|2||bez}} |format=PDF |publisher=[[UEFA]] }} {{en ikona}}</ref> {{dat|2004|7|30}} Liverpūles pilsētas dome deva atļauju kluba vadībai būvēt jaunu stadionu 270 [[metrs|metru]] attālumā no Enfīldas stadiona.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://icliverpool.icnetwork.co.uk/0500liverpoolfc/gronudmove/tm_objectid=14487239%26method=full%26siteid=50061%26headline=reds%2dstadium%2dgets%2dgo%2dahead-name_page.html |first=Mike |last=Hornby |title=Reds stadium gets go-ahead |work=[[Liverpool Echo]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Savukārt {{dat|2006|9|8}} pilsētas vadība izīrēja zemi, kur paredzēts būvēt jauno stadionu, "Liverpool" klubam uz 999 gadiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/5327426.stm |title=Liverpool get go-ahead on stadium |work=[[BBC Sport]] |date={{dat|2006|9|8|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc īpašnieku maiņas [[2007. gads|2007]]. gada februārī jaunais stadions tika pārprojektēts. Novembrī to apstiprināja dome, bet [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā sākās sagatavošanās darbi celtniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N157603071106-1818.htm |title=New stadium gets the green light |first=Jimmy |last=Rice |date={{dat|2007|11|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |publisher=Liverpool F.C. }} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com |title=Work starts on Reds ground |date={{dat|2008|6|25|SK}} |work=[[Sky Sports]] website |publisher=[[British Sky Broadcasting]] (BSkyB) |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110815153708/http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com }} {{en ikona}}</ref> Pagaidām tā gan nav sākusies, jo īpašnieki nespēj nodrošināt nepieciešamos finansiālos līdzekļus. [[Melvuda|Melvudā]], kas atrodas Liverpūles apkaimē, ir "Liverpool" treniņbāze, kas klubam pieder kopš 1950. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/melwood/ |title=Melwood |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Atbalstītāji == [[Attēls:Shankly Gates.jpg|thumb|right|Šenklija vārdā nodēvētie vārti pie stadiona.]] 2008./2009. gada sezonā "Liverpool" spēles bija ceturtās apmeklētākās Anglijā. Vidēji vienu maču vēroja 44 318 skatītāji, kas ir 96,8% no kopējās stadiona ietilpības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |title=Barclays Premier League Attendance Table |publisher=[[ITV Sport]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090904192230/http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |archivedate={{dat|2009|09|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Par kluba himnu tiek uzskatīta [[You'll Never Walk Alone]] dziesma, ko oriģināli sarakstījuši amerikāņu komponisti - Ričards Rodžerss un Oskars Hammeršteins, bet vēlāk to iedziedājusi arī Liverpūles mūzikas grupa [[Gerry & the Pacemakers]]. "Liverpool" atbalstītāji "You'll Never Walk Alone" dzied kopš 1960.-o gadu sākuma. Dziesma iemantojusi lielu popularitāti starp citiem futbola klubiem visā pasaulē.<ref>Cavanagh, John. ''Songlines'', BBC Radio Scotland. December 2006. {{en ikona}}</ref> Dziesmas nosaukums attēlots arī uz stadiona vārtiem, kas nodēvēti par godu bijušajam trenerim Billam Šenklijam. Par "Liverpool" galvenajiem konkurentiem tiek uzskatīti "Everton" futbolisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html |title=Classic: Everton-Liverpool |publisher=[[FIFA|Fédération Internationale de Football Association]] |date={{dat|2006|9|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525060009/http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html }} {{en ikona}}</ref> Abu komandu cīņu dēvē par [[Mērzisaidas derbijs|Mērzisaidas derbiju]]. Liverpūles komandu derbijs parasti tiek izpārdots jeb stadionā nevar atrast brīvas vietas. Tieši šajā derbijā pieredzēti vairāk noraidījumi nekā jebkurā citā Premjerlīgas mačā.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Colin |last=Malam |title=Gerrard off as Reds take derby honours |work=[[The Daily Telegraph]] |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=/sport/2006/03/26/sfgliv26.xml |date={{dat|2006|3|25|SK}} |accessdate={{dat|2006|8|21||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2008|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080620103135/http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=%2Fsport%2F2006%2F03%2F26%2Fsfgliv26.xml }} {{en ikona}}</ref> Tāpat vieni no galvenajiem "Liverpool" konkurentiem ir [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] - galvenokārt abu vienību lielo panākumu dēļ.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/magazine/6956608.stm |title=Scouse v Manc |date={{dat|2007|8|21|SK}} |publisher=[[BBC]] |last=Rohrer |first= Finlo |accessdate={{dat|2008|4|3||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Abu klubu cīņa ir tik saspringta, ka tie jau teju 40 gadu nav mainījušās ar futbolistiem. Pēdējo reizi tas notika [[1964]]. gadā, kad Fils Čisnals no "United" pārgāja uz "Liverpool".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://football.guardian.co.uk/News_Story/0,1563,219301,00.html |first=Sean |last=Ingle |author2=Scott Murray|title=Knowledge Unlimited |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2000|5|10|SK}} |accessdate={{dat|2008|2|26||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> "Liverpool" atbalstītāji ir bijuši iesaistīti divās milzu traģēdijās. Pirmā bija Heizlija stadiona traģēdija, kad Liverpūles komandas fani pārrāpās pāri norobežojumam, kas šķīra [[Turīnas "Juventus"]] un "Liverpool" atbalstītājus. Stadiona konstrukcijas neizturēja lielo spiedienu un sabruka, atņemot dzīvību 39 [[Itālija]]s kluba faniem. Pēc šā incidenta [[UEFA]] diskvalificēja angļu vienības no sacensībām Eiropas līmenī uz pieciem gadiem, bet "Liverpool" - uz sešiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/768380.stm |title=The Heysel disaster |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2000|5|29|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 27 cilvēki tika arestēti par nogalināšanu bez iepriekšēja nodoma. Daļa no viņiem jau iepriekš bija aizturēti par nekārtību radīšanu futbola spēļu laikā. [[1985]]. gadā pēc piecu mēnešu ilgas lietas izmeklēšanas 14 "Liverpool" faniem tika piespriests trīs gadu ilgs cietumsods.<ref name="witnesses">{{Ziņu atsauce |url=http://observer.guardian.co.uk/osm/story/0,,1448082,00.html |title=The witnesses |work=The Guardian |accessdate={{dat|2006|5|27||bez}} |location=London |first=Jamie |last=Jackson |date={{dat|2005|4|4|SK}}}} {{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> Savukārt otra traģēdija notika [[1989]]. gada [[FA kauss|FA kausa]] pusfināla spēlē pret [[Notingemas "Forest"]]. Šoreiz pie vainas bija policistu neizdarība, kas kādā no tribīnēm ielaida pārāk daudz "Liverpool" atbalstītāju, kā rezultātā vairāki tika saspiesti, no tiem 96 gāja bojā. Britu izdevums "The Sun" publicēja rakstu, kurā tika minēts, ka Liverpūles komandas fani pēc traģēdijas urinējuši uz mirušajiem, tos aplaupījuši, kā arī uzbrukuši kārtībsargiem, taču izmeklēšana pierādīja, ka šie fakti nav patiesi, kas noveda pie izdevuma ignorēšanas visā Liverpūlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/media/2004/jul/11/pressandpublishing.football |first=David |last=Smith |title=The city that eclipsed the Sun |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2004|7|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}} | location=London}} {{en ikona}}</ref><ref name="boycott">{{Ziņu atsauce |url=http://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html |title=An own goal? Rooney caught in crossfire between 'The Sun' and an unforgiving city |last=Burrell |first=Ian |date={{dat|2004|7|8|SK}} |publisher=[[The Independent]] |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2018|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180613011209/https://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html }} {{en ikona}}</ref> Traģēdija noveda pie milzu pārmaiņām Anglijas futbola stadionos, liekot visiem stadioniem aizvietot stāvvietas ar sēdvietām. == Īpašnieki un finanses == "Liverpool" pieder [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] biznesmeņiem [[Džordžs Džilets|Džordžam Džiletam]] un [[Toms Hikss|Tomam Hiksam]], kuri {{dat|2007|2|6}} to atpirka no bijušā īpašnieka [[Deivids Mūrss|Deivida Mūrsa]]. Kopējā darījuma summa bija 218,9 miljoni [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]]. Amerikāņi samaksāja 5000 par vienu kluba akciju, kopējai summai sasniedzot 174,1 miljonu mārciņu. Taču uzņēmēji vēl 44,8 miljonus atdeva, lai atmaksātu "Liverpool" parādus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/6244441.stm |first=Bill |last=Wilson |title=US business duo at Liverpool helm |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Džileta un Hiksa nesaskaņu, kā arī fanu negatīvās attieksmes dēļ vairākkārt ticis baumots, ka klubu varētu pārdot uzņēmumam "Dubai International Capital", kas bija ieinteresēts "Liverpool" iegādē pirms to pārņēma pašreizējie īpašnieki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/7197675.stm |first=Phil |last=McNulty |title=Liverpool braced for takeover bid |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|1|20|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tāpat interesi par kluba iegādi veica "Share Liverpool FC", ko veidoja 100 000 komandas atbalstītāji, kuri bija gatavi pārpirkt "Liverpool" par 500 miljoniem mārciņu, tātad no katra fana tas prasītu 5000 sterliņu mārciņu. Tiesa, joprojām nav izdevies savākt vajadzīgo summu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7268504.stm |title=Business backing for LFC fan bid |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2008|2|28|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2010|3|16}} par kluba priekšsēdētāju tika nozīmēts [[Martins Broutons]], kuram deva uzdevumu izskatīt iespējas, kā pārdot "Liverpool".<ref name="broughtonchair">{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/16/martin-broughton-liverpool-chairman-sale |title=Liverpool appoint Martin Broughton as chairman to oversee sale of club |last=Bandini |first=Paolo |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> Īpašnieki šo lēmumu skaidroja, kā vēlmi atdot klubu droša īpašnieka rokās, kurš spētu vest komandu pretī nākamajam līmenim, ko Džilets un Hikss nespējot.<ref name="AFPsale">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w |title=US owners put Liverpool up for sale |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=AFP |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100419194335/http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w }} {{en ikona}}</ref> Baumo, ka potenciālais īpašnieks ir Kenets Huangs, bijušais [[Volstrīta]]s brokeris, kurš gatavs atdot ap 500 miljoniem sterliņu mārciņu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/25/liverpool-huang-consortium-benitez-juventus |work=The Guardian |location=London |title=Rafael Benítez will stay, says prospective new Liverpool owner |date={{dat|2010|4|25|SK}} |accessdate={{dat|2010|5|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Maijā tika publiskots "Liverpool" finansiālais stāvoklis - 355 miljoni mārciņu parādos, kā arī 55 miljoni zaudējumos šajā gadā. [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī biznesa izdevums [[Forbes]] ierindoja "Liverpool" ceturtajā pozīcijā vērtīgāko futbola klubu sarakstā, atpaliekot no [[Manchester United FC|Mančestras "United"]], [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Soccer Team Valuations |url=http://www.forbes.com/lists/2008/34/biz_soccer08_Soccer-Team-Valuations_Rank.html |work=[[Forbes]] |date={{dat|2008|4|30|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Izdevums "Liverpool" vērtību noteica ap 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], neskaitot parādus. [[2006. gads|2006]]./[[2007. gads|2007]]. gada sezonā uzņēmums "[[Deloitte]]" aprēķināja, ka Liverpūles komandas gada ieņēmumi ir 133,9 miljoni sterliņu mārciņu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Real tops Man Utd in rich league |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7242490.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|2|13|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Statistika un rekordi == "Liverpool" savā pirmajā spēlē, kas noritēja Lankaširas līgā, ar 8:0 uzveica "Higher Walton" komandu.<ref name="higherwalton">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 |title=Liverpool v. Higher Walton, 1892, Match Details |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622070622/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 }} {{en ikona}}</ref> [[Īans Kalagans]] ir aizvadījis visvairāk maču kluba sastāvā - laikā no [[1958]]. līdz [[1978]]. gadam viņš "Liverpool" sastāvā uz laukuma izgāja 857 spēlēs. No kluba pašreizējā sastāva visvairāk maču ir [[Džeimijs Karagers|Džeimijam Karageram]], kurš šā gada sākumā sasniedza 600 cīņu robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/jamie-carragher-no-going-back-for-liverpools-workingclass-hero-780226.html |title=Jamie Carragher: No going back for Liverpool's working-class hero |last=Herbert |first=Ian |date={{dat|2008|2|9|SK}} |work=[[The Independent]] |publisher=[[Associated Press]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |location=London}} {{en ikona}}</ref> Komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ir [[Ians Rašs]], kurš guvis 346 vārtus.<ref name="Records">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/records/ |title=LFC records |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Viņš Liverpūles vienībā spēlēja no 1980. līdz 1987. un no 1988. līdz 1996. gadam. Rašam pieder arī rekords visvairāk gūto vārtu ziņā vienā sezonā - 47. Tomēr viņš nav spējis pārspēt [[Rodžers Hants|Rodžeru Hantu]], kurš guvis visvairāk vārtus līgas spēlēs, kopsummā 245, bet atsevišķā sezonā - 41.{{sfn|Rollin|2006|pp=232–233}} Savukārt [[Gordons Hodžsons]] sasniedzis visvairāk "hat-trick" jeb trīs vārtu guvumus vienā mačā, ko paveicis 17 reižu. Visvairāk vārtu guvumi vienā spēlē pieder vairākiem futbolistiem - Džonam Milleram, Endijam Makguiganam, Džonam Evansam, Īanam Rašam un Robijam Fauleram, kuri izcēlušies ar pieciem precīziem raidījumiem.<ref name="allhatricks">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp |title=All Hat-tricks in Official Matches |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080629101606/http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp }} {{en ikona}}</ref> Eiropas mačos rezultatīvākais ir [[Stīvens Džerards]], kuram 29 vārti. "Liverpool" lielākā uzvara ir 11:0 pret "Strømsgodset IF" 1974. gadā. Lielākā uzvara līgas spēlēs ir 10:1 cīņā ar "[[Rotherham Town]]" 1896. gadā. Šis panākums tika atkārtots 1989. gadā, kad Enfīldas stadionā izdevās uzveikt "[[Crystal Palace F.C.]]" ar 9:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 |title=Liverpool 9–0 Crystal Palace |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622044847/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 }} {{en ikona}}</ref> Smagākais zaudējums, 1:9, piedzīvots 1954. gadā pret [[Birmingemas "City"]]. == Komandas sastāvs == :''Atjaunināts {{dat|2026|09|07||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolfc.com/team/mens|title=Liverpool FC - Team|website=liverpoolfc.com|access-date={{dat|2026|09|07||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=BRA|pos=GK|name=[[Alisons Bekers]]}} {{Fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Gomess]]}} {{Fs player|no= 3|nat=JPN|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]}} {{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Žeremī Žakē]]}} {{Fs player|no= 6|nat=HUN|pos=DF|name=[[Milošs Kerkezs]]}} {{Fs player|no= 7|nat=GER|pos=FW|name=[[Florians Vircs]]}} {{Fs player|no= 8|nat=HUN|pos=MF|name=[[Dominiks Soboslai]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SWE|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]}} {{Fs player|no=10|nat=ARG|pos=MF|name=[[Aleksiss Makalisters]]}} {{Fs player|no=12|nat=NIR|pos=DF|name=[[Konors Bredlijs]]}} {{Fs player|no=14|nat=ITA|pos=FW|name=[[Federiko Kjeza]]}} {{Fs player|no=15|nat=ITA|pos=DF|name=[[Džovanni Leoni]]}} {{Fs player|no=18|nat=NED|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|nat=GRE|pos=DF|name=[[Kosts Cimiks]]}} {{Fs player|no=22|nat=FRA|pos=FW|name=[[Igo Ekitike]]}} {{Fs player|no=23|nat=ESP|pos=FW|name=[[Viktors Munjoss]]}} {{Fs player|no=25|nat=GEO|pos=GK|name=[[Giorgijs Mamardašvili]]}} {{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=GK|name=[[Fredijs Vudmens]]}} {{Fs player|no=29|nat=FRA|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]}} {{Fs player|no=30|nat=NED|pos=DF|name=[[Džeremijs Frimpongs]]}} {{Fs player|no=33|nat=URU|pos=DF|name=[[Ronalds Arauho]]|other=īrē no [[FC Barcelona|Barcelona]]}} {{Fs player|no=38|nat=NED|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]}} {{Fs player|no=42|nat=ENG|pos=MF|name=[[Trejs Nioni]]}} {{Fs player|no=53|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeimss Makonels]]}} {{Fs player|no=56|nat=CZE|pos=GK|name=[[Vītezslavs Jarošs]]}} {{Fs player|no=73|nat=ENG|pos=FW|name=[[Rio Ngumoa]]}} {{Fs player|no=95|nat=ENG|pos=GK|name=[[Hārvijs Deiviss]]}} {{Fs end}} == Treneri == "Liverpool" savas pastāvēšanas vēsturē bijis 21 galvenais treneris. Pirmie treneri klubam bija Viljams Barklajs un Džons Makenna, kuri sāka darbu 1892. gadā. Visilgāk amatā noturējies [[Toms Vatsons]], kurš ar "Liverpool" strādāja no 1896. līdz 1915. gadam. Savukārt visvairāk mačus komanda aizvadījusi Billa Šenklija vadībā - 783 spēles. Kenijs Dalglišs kļuva par pirmo spēlējošo treneri Anglijas futbolā, kad viņu amatā apstiprināja 1985. gadā. Par kluba visveiksmīgāko treneri kļuva Bobs Paislijs, iegūstot 19 trofejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/paisley/ |title=Bob Paisley profile |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|9|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> === Pašreizējais treneru sastāvs === {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds ! Valsts |- | Galvenais treneris | [[Arne Slots]] | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]] |- | Trenera asistents | [[Sipke Hulshofs]] | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]] |- | Trenera otrais asistents | [[Džovanni van Bronkhorsts]] | {{flaga|NED|name=Nīderlande}} Nīderlande |- | Vārtsargu treneris | [[Šavi Valero]] | {{flaga|BRA|name=Brazīlija}} [[Spānija]] |- | Fitnesa treneris | Konels Martegs | {{flaga|Ziemeļīrija|name=Velsa}} [[Ziemeļīrija]] |- | 1. komandas attīstības treneris | Pepeins Leinderss | {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} Nīderlande |- | Fizioterapijas vadītājs | Kriss Morgans | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} [[Anglija]] |- | U21 komandas treneris | Maikls Bīls | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija |- | U18 komandas treneris | Alekss Ingltorps | {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija |} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (20): 1900–01, 1905–06, 1921–22, 1922–23, 1946–47, 1963–64, 1965–66, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1985–86, 1987–88, 1989–90, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]], [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}</ref> ** Vicečempioni (15): 1898–99, 1909–10, 1968–69, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 2001–02, 2008–09, 2013–14, 2018–19, [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (4): 1893–94, 1895–96, 1904–05, 1961–62 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1964–65, 1973–74, 1985–86, 1988–89, 1991–92, 2000–01, 2005–06, 2021–22 ** Finālisti (7): 1913–14, 1949–50, 1970–71, 1976–77, 1987–88, 1995–96, 2011–12 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (10): 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1994–95, 2000–01, 2002–03, 2011–12, 2021 —22,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-gara-pendelu-serija-uzvar-ligas-kausa/|title=“Liverpool” garā “pendeļu” sērijā uzvar Līgas kausā &#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 27. febr.|website=www.sportazinas.com}}</ref> 2023–23<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l</ref> ** Finālisti (5): 1977–78, 1986–87, 2004–05, 2015–16, 2024–25 * '''''[[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (15): 1964, 1965, 1966, 1974, 1976, 1977, 1979, 1980, 1982, 1986, 1988, 1989, 1990, 2001, 2006, 2022<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62275194|title=Community Shield: Liverpool 3-1 Man City - Darwin Nunez seals victory|date=2022. gada 30. jūl.|via=www.bbc.com}}</ref> * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1976–77, 1977–78, 1980–81, 1983–84, 2004–05, 2018–19 ** Finālisti (4): 1984–85, 2006–07, 2017–18, 2021–22 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1972–73, 1975–76, 2000–01 ** Finālisti (1): 2015–16 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Finālisti (1): 1965–66 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4): 1977, 2001, 2005, 2019 ** Finālisti (2): 1978, 1984 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Finālisti (2): 1981, 1984 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2019 ** Finālisti (1): 2005 == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |last1=Cox |first1=Richard |last2=Russell |first2=Dave |last3=Vamplew |first3=Wray |title=Encyclopedia of British football |publisher=Routledge |year=2002 |isbn=0-7146-5249-0 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Crilly |first=Peter |title=Tops of the Kops: The Complete Guide to Liverpool's Kits |publisher=Trinity Mirror Sport Media |year=2007 |isbn=978-1-905266-22-7 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Graham |first=Matthew | title=Liverpool| publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd| year=1985 | isbn=0-600-50254-6 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Kelly |first=Stephen F. |authorlink=Stephen F. Kelly |title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room |url=https://archive.org/details/bootroomboysinsi0000kell |publisher=HarperCollins |year=1999 |isbn=0-00-218907-0 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Stephen F.|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|url=https://archive.org/details/youllneverwalkal0000kell|publisher=Queen Anne Press |year=1988 |isbn=0-356-19594-5 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce| first=Stan | last=Liversedge |title=Liverpool:The Official Centenary History| url=https://archive.org/details/liverpoolofficia0000live | publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd | year=1991| isbn=0-600-57308-7 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Pead |title=Liverpool A Complete Record |url=https://archive.org/details/liverpoolcomplet0000pead |publisher=Breedon Books |year=1986 |isbn=0-907969-15-1 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Reade |authorlink=Brian Reade |title=44 Years With The Same Bird |publisher=Pan |year=2009 |isbn=1-74329-366-6 |ref=harv}} * {{Grāmatas atsauce|last=Rollin |first=Jack and Glenda |year=2006 |title=Sky Sports Football Yearbook 2006-2007 |url=https://archive.org/details/skysportsfootbal0000unse_q0c2 |publisher=Headline |pages=[https://archive.org/details/skysportsfootbal0000unse_q0c2/page/232 232]–233 |isbn= 0-7553-1526-X |ref=harv}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.lfchistory.net LFCHistory.net] - ar Liverpool FC saistītie raksti un statistika. {{en ikona}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liverpool FC}} [[Kategorija:Liverpool FC| ]] mw1zy9yn9jifwmb43hsdku6wgjqo07k 0 15341 4525968 4270933 2026-09-23T07:08:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525968 wikitext text/x-wiki {{atjaunot|dopinga skandālu}} {{Citas nozīmes|riteņbraucēju|Ārmstrongs|Ārmstrongs}} {{Riteņbraucēja infokaste | ridername = Lānss Ārmstrongs | vārds_orig = ''Lance Armstrong'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26 | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Lance Armstrong Tour 2010 team presentation.jpg | image_caption = Lānss Ārmstrongs 2010. gada ''Tour de France'' | birthname = Lānss Edvards Gundersons | fullname = Lānss Edvards Ārmstrongs | nickname = ''Boss, The Texan, Mellow Johnny''<ref>Lance Armstrong, Sally Jenkins: ''Every Second Counts'', Chapter 1, ({{ISBN|0-385-50871-9}}), Broadway Books 2003.</ref> | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1971|9|18}} | height = {{mērv|cm=177}} | weight = {{mērv|kg=75}} | country = {{USA}} | currentteam = | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = vispusīgs | amateuryears = 1990—1991<br />1991 | amateurteams = ''{{ct|DSC|1990}}''<br />ASV Nacionālā izlase | proyears = 1992—1996<br />1997<br />1998—2005<br />2009<br />2010—2011 | proteams = ''[[Motorola (riteņbraukšanas komanda)|Motorola]]''<br />''{{ct|COF|1997}}''<br />''{{ct|DSC|1998}}''<br />''{{ct|AST|2009}}''<br />''{{ct|RSH|2010}}'' | majorwins = '''[[Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::2 posmi ([[1993 Tour de France|1993]], [[1995 Tour de France|1995]]) '''Daudzdienu sacensības''' :''[[Tour de Luxembourg]]'' (1998) :''[[Tour DuPont]]'' (1995), (1996) '''[[Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības|Viendienas un klasikas]]''' :[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens|Pasaules čempions grupas braucienā]] ([[1993 UCI Road World Championships|1993]]) :{{nowrap|ASV čempions grupas braucienā (1993)}} :[[Sansevastjanas klasika]] (1995) :''[[La Flèche Wallonne]]'' (1996) :''[[Trofeo Laigueglia]]'' (1993) | updated = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{USA}}}} {{MedalSport|[[Šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalDisqualified | [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]] | Individuālais brauciens}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold | [[1993. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Oslo 1993]] | Grupas brauciens}} }} '''Lānss Edvards Ārmstrongs''' ({{val|en|Lance Edward Armstrong}}, dzimis '''Lānss Edvards Gundersons''' ({{val|en|Lance Edward Gunderson}}), {{dat|1971|9|18}}) ir bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] profesionālais [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]], [[1993. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|1993. gada Pasaules čempions]] elites grupā. No 1999. līdz 2005. gadam Ārmstrongs septiņas reizes pēc kārtas uzvarēja ''[[Tour de France]]'', bet šīs uzvaras tika atņemtas 2012. gadā pēc plaša skandāla par dopinga lietošanu visas karjeras laikā. Divreiz pārtraucis profesionāļa karjeru — pirmajā reizē pēc viņa organismā atklātā [[vēzis (slimība)|vēža]], otrajā reizē pēc septītās uzvaras ''Tour de France'', bet abas reizes ar panākumiem atgriezies profesionālajā sportā. 2011. gadā trešo reizi beidzis aktīvā sporta gaitas. == Karjera == === Karjeras sākums === Skolas gados L. Ārmstrongs trenējās [[triatlons|triatlonā]] un sasniedza ievērojamus panākumus, kļūdams arī par ASV čempionu. Pēc tam specializējās vienā no triatlona disciplīnām - riteņbraukšanā un jau 1991. gadā kļuva par ASV amatieru čempionu, bet vēl pēc diviem gadiem kļuva par [[1993. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|1993. gada pasaules čempionu]] grupas braucienā. Gan šajā, gan nākamajā gadā L. Ārmstrongam izdevās izcīnīt arī savas pirmās uzvaras atsevišķos ''[[Tour de France]]'' posmos. === Cīņa ar vēzi === 1996. gadā L. Ārmstrongs uzvarēja ''Flèche Wallonne'' sacīkstēs un pabeidza gadu kā viens no pieciem labākajiem riteņbraucējiem pasaulē. Šī paša gada vasarā viņš bija spiests izstāties no ''Tour de France'', jo nedēļas laikā viens no sportista [[sēklinieks|sēkliniekiem]] bija palielinājies trīs reizes.<ref name="IZ">"Cīņa ar slimību", ''[[Ilustrētā Zinātne]]'', 2005. gada decembra numurs, 55.lpp.</ref> Oktobrī ārsti viņam konstatēja [[vēzis (slimība)|vēzi]], kas jau bija izplatījies pa visu organismu. Mediķi deva tikai 20-40%, ka viņš izdzīvos.<ref name="IZ" /> Sportistam tika izoperēta ķermeņa daļa, kuru skāra [[audzējs]], un viņš saņēma [[ķīmijterapija|ķīmijterapiju]]. Mazliet vēlāk tika atklāts, ka vēzis bija skāris arī viņa [[smadzenes]].<ref name="IZ" /> 1996. gada decembrī tika pabeigta terapija un viņš gadu vēlāk noslēdza līgumu ar ''US Postal'' un atgriezās [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]]. 1999. gada jūlijā viņš bija atguvis tik daudz spēka, ka spēja izcīnīt pirmo no septiņiem ''[[Tour de France]]'' uzvarētāja tituliem. [[Attēls:Lance Armstrong MidiLibre 2002.jpg|left|thumbnail|L. Ārnstrongs ''Midi Libre'' velobraucienā 2002. gadā]] === Panākumi === No 1999. gada līdz 2005. gadam L. Ārmstrongs uzvarēja 7 ''[[Tour de France]]'' pēc kārtas, ko līdz šim nebija veicis neviens riteņbraucējs. Iepriekšējais rekords - 5 uzvaras - piederēja tādām riteņbraukšanas leģendām kā [[Žaks Anketils|Ž. Anketilam]], [[Edijs Merkss|E. Merksam]], [[Bernārs Ino|B. Ino]] un [[Migels Indurains|M. Indurainam]]. Pārstāvot ASV profesionālās komandas ''[[US Postal riteņbraukšanas komanda|US Postal]]'' un ''[[Discovery Channel riteņbraukšanas komanda|Discovery Channel]]'' L. Ārmstrongs sevi pierādīja kā universālu braucēju, kura stiprās puses ir individuālais brauciens ar atsevišķu startu un visgrūtākie kalnu etapi. [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidnejas olimpiskajās spēlēs]] 2000. gadā L. Ārmstrongs izcīnīja bronzas medaļu braucienā ar atsevišķu startu. Pēc uzvaras savā septītajā [[2005. gada Tour de France|''Tour de France'' 2005. gadā]] viņš paziņoja par profesionāļa karjeras beigām. === Otrā atgriešanās === {{dat|2008|9|10}}, 36 gadu vecumā, viņš paziņoja par atgriešanos profesionālajā sportā un gatavību atkal startēt ''Tour de France''<ref>[http://esports.lv/ritenbrauksana/10092008-oficiali_armstrongs_atgriezas Oficiāli: Ārmstrongs atgriežas]</ref> {{dat|2008|6|24}} profesionālā riteņbraukšanas komanda ''[[Astana riteņbraukšanas komanda|Astana]]'' paziņoja, ka tai pievienojas L. Ārmstrongs.<ref>[http://esports.lv/ritenbrauksana/24092008-armstrongs_pievienojas_astana Ārmstrongs pievienojas "Astana"]</ref> Viņš startēja ''[[Giro d Italia]]'', kas labi palīdzēja sagatavoties sezonas galvenajām sacensībām. [[2009. gada Tour de France|2009. gada ''Tour de France'']] ''Astana'' komanda pārliecinoši kontrolēja sacīkstes gaitu un uzvaru izcīnīja tās līderis [[Alverto Kontadors]]. Šajā panākumā nozīmīga bija L. Ārmstronga palīdzība, kurš pats ieņēma 3. vietu kopvērtējumā. Pēc velobrauciena beigām viņš paziņoja, ka plāno startēt arī [[2010. gada Tour de France|2010. gada ''Tour de France'']], pārstāvot jaunizveidoto komandu ''RadioShack''. Pēdējais ''Tour de France'' velobrauciens L. Ārmstrongam gan neizdevās īpaši veiksmīgs un pēc tā beigām viņš trešo reizi paziņoja par profesionāļa karjeras beigām. Pēc tam piedalījās vēl dažas nelielās sacensībās, taču 2011. gada sākumā oficiāli beidza dalību profesionāli sacensībās. == Dopings == [[Attēls:Armstrong dope.jpg|thumbnail|left|''[[L'Équipe]]'' pirmā lapa, apsūdzot L. Ārmstrongu dopinga lietošanā. Nosaukuma tulkojums ''"Ārmstronga meli"'']] Septiņkārtējā ''Tour de France'' uzvarētāja L. Ārmstronga sasniegumi ir radījuši dažādas aizdomas par [[dopings|dopinga]] lietošanu, tomēr viņa sodīšanai nekad nav bijuši pietiekami pierādījumi. Aizdomas daļēji saistītas ar viņa saistību ar itāļu ārstu [[Mikēle Ferrāri|Mikēli Ferrāri]]. L. Ārmstronga bijušais asistents Maiks Andersons apgalvojis, ka L. Ārmstrongs lietojis vielu ar tirdzniecības nosaukumu līdzīgu "androstenīnam". Tam sekoja tiesas process pret M. Andersonu un pretēja prasība pret L. Ārmstrongu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://msnbc.msn.com/id/7349292/|title=Armstrong's lawyer: We won't be 'blackmailed'|work=MSNBC|date=2 April 2005|access-date={{dat|2012|02|26||bez}}|archive-date={{dat|2005|04|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20050403035553/http://msnbc.msn.com/id/7349292/}}</ref> 2005. gada augusta beigās mēnesi pēc L. Ārmstronga septītās ''Tour de France'' uzvaras pēc kārtas [[Francija]]s sporta laikraksts ''[[L'Équipe]]'' apgalvoja, ka tā rīcībā ir pierādījumi, ka L. Ārmstrongs [[1999. gada Tour de France]] laikā lietojis [[eritropoetīns|EPO]].<ref>[http://www.velonews.com/news/fea/8740.0.html “L'Équipe alleges Armstrong samples show EPO use in 99 Tour”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060215122725/http://www.velonews.com/news/fea/8740.0.html |date={{dat|2006|02|15||bez}} }} Velo News, August 23, 2005.</ref> Šo apgalvojumu pamatoja ar [[urīns|urīna]] paraugiem, kuri bija arhivēti Francijas Nacionālajā Dopinga noteikšanas laboratorijā tālākai izpētei. L. Ārmstrongs noliedza EPO lietošanu un [[UCI]] viņu nesodīja parauga dublikāta trūkuma dēļ. UCI apstiprināja, ka viņu ārsts Mario Zorzoli esot nopludinājis žurnālam 15 formas, kuras saistīja L. Ārmstrongu ar pozitīvu testu. Arī 1999. gadā L. Ārmstrongam uzrādīja pozitīvas [[glikokortikosteroīds|glikokortikosteroīda]] hormona analīzes. Sportists to izskaidroja ar [[kortizons|kortizonu]] saturoša krēma lietošanu pret sēdekļa izraisītiem noberzumiem un uzrādīja ārsta recepti. Noteiktais apjoms bija zem aizliegtā līmeņa un atbilda apjomam, kuru izmanto tropiskajam ādas krēmam, bet UCI noteikumi pieprasīja, ka ārstu receptes jāuzrāda pirms medikamenta lietošanas. == Privātā dzīve == L. Ārmstronga pirmā sieva bija Kristīna Ričarda, kas palīdzēja viņam cīņā ar [[vēzis (slimība)|vēzi]], viņiem ir 3 bērni. No 2004. līdz 2005. gadam viņam bija attiecības ar ASV mūziķi [[Šerila Krova|Šerilu Krovu]]. Pāris saderinājās, tomēr neapprecējās. == Skatīt arī == * [[Dopinga lietošana Tour de France|Dopinga lietošana ''Tour de France'']] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.lancearmstrong.com/ Lancearmstrong.com] Lānsa Ārmstronga oficiālā mājaslapa {{en ikona}}' {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ārmstrongs, Lānss}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV riteņbraucēji]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Dopinga lietas riteņbraukšanā]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] 5oxa6nzgy11g7i9v8iq5wsmt20w874v 10 15425 4525904 4525616 2026-09-23T02:10:15Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4525904 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]], kurš guva 27 vārtus? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var lecot kā truši un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilsutrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]], uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 865018sdfmn7e77rh6jqumduv2fh38p 4525943 4525904 2026-09-23T06:20:59Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4525943 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļu organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]], kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeniņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko saka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var lecot kā truši un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilsutrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]], uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ihgoyar20pgcuntl2dy2t59tibizemi 0 18032 4525850 4415643 2026-09-22T20:33:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525850 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Hokejista infokaste | vārds = Kārlis Skrastiņš | vārds_orig = | attēls = Karlis Skrastins.jpg | att_izm = 240px | paraksts = Kārlis Skrastiņš 2006. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1974|7|9}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}}) | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2011|9|7|1974|7|9}} | mir_viet = {{vieta|Krievija|Jaroslavļa}} | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = 96 [[kilograms|kg]] | iesauka = Dzelzs vīrs (''Iron Man'') | poz = [[aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1991 | kar_beig = 2011 | izglītība = <!------ Drafts ------> | b_klubs = [[Turku TPS]] | drafts = 230., devītajā kārtā | dr_gads = [[1998. gada NHL drafts|1998]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Našvilas "Predators"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1991—1995 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[HK Pārdaugava Rīga]] | kl_sez 2 = 1995—1998 | klubs 2 = {{flaga|Somija}} [[Turku TPS]] | kl_sez 3 = 1998—2003 | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Našvilas "Predators"]] | kl_sez 4 = 2003—2004 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | kl_sez 5 = 2004—2005 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[HK Rīga 2000]] | kl_sez 6 = 2005—2008 | klubs 6 = {{flaga|ASV}} Kolorādo "Avalanche" | kl_sez 7 = 2008—2009 | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | kl_sez 8 = 2009—2011 | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Stars"]] | kl_sez 9 = 2011 | klubs 9 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1992—2010 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2013|10|6||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kārlis Skrastiņš''' (dzimis {{dat|1974|7|9}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2011|9|7}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[hokejs|hokejists]], spēlēja [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. [[Latvijas hokeja izlase]]s rindās Skrastiņš piedalījās trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī deviņos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], kopā izlases sastāvā laukumā dodoties 151 spēlē.<ref name="LHF">{{Tīmekļa atsauce|url=http://i1.tiesraides.lv/files/2013-05/2013-05-17_lat_izlase_20_05_2013.pdf|title=Latvijas valstsvienības visu laiku spēlētāju statistika (1991 - 17.05.2013)|accessdate={{dat|2013|10|4||bez}}|author=[[Latvijas Hokeja federācija]]|date={{dat|2013|5|20||bez}}|publisher=|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305014548/http://i1.tiesraides.lv/files/2013-05/2013-05-17_lat_izlase_20_05_2013.pdf}}</ref> Savas karjeras laikā Skrastiņš aizvadīja 832 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubos [[Našvilas "Predators"]], [[Kolorādo "Avalanche"]], [[Floridas "Panthers"]] un [[Dalasas "Stars"]]. Vairākus gadus Skrastiņam piederēja Nacionālās hokeja līgas rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm starp [[aizsargs (hokejs)|aizsargiem]]. Viņš pēc kārtas bija aizvadījis 495 spēles, tobrīd labojot [[Tims Hortons|Tima Hortona]] [[1968]]. gadā uzstādīto rekordu. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1974. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] inženiera ģeologa Mārtiņa Skrastiņa un viņa sievas Ievas, kura strādāja [[Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūta]] Eksperimentālajā rūpnīcā,<ref name="37 stāsti" /> ģimenē. Viņš bija ceturtais bērns ģimenē pēc brāļa Ata un māsām Unas un Ievas, viņam bija arī jaunāka māsa Ruta.<ref name="pavasaris" /> Mācījās [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]], kopš piecu gadu vecuma trenējās "Dinamo" sporta skolā,<ref name="pavasaris">{{Grāmatas atsauce |last=Jurševica |first=Ingrīda |authorlink=Ingrīda Jurševica |author2=Māra Jurševica |title=Latvijas hokeja pavasaris |year=2006 |isbn=9984-19-936-3}}</ref> mācības turpināja [[Rīgas Dārzciema vidusskola|Rīgas 93. vidusskolā]], kur bija izveidota hokejistu klase.<ref name="37 stāsti" /> Skrastiņa pirmais treneris bija [[Helmuts Hincenbergs]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/amats-pirmais-treneris-12390214|title=Amats - pirmais treneris |accessdate= {{dat|2013|10|6||bez}}|author=[[Māris Zembergs]]|date= {{dat|2005|4|8||bez}}|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena.lv]]}}</ref> vēlāk [[Jevgeņijs Banovs]] un [[Jevgeņijs Linkevičs]].<ref name="pavasaris" /><ref name="37 stāsti" /> Aizsarga pozīcijā Skrastiņš spēlēja jau no mazotnes, taču līdz pat pusaudža gadiem visnotaļ bieži Kārlim uzticēja aizvietot iztrūkstošos komandas biedrus, spēlējot uzbrukumā.<ref name="37 stāsti" /> Treneris [[Mihails Beskašnovs]] Skrastiņu uzaicināja pievienoties [[Rīgas RASMS]] komandai,<ref name="pavasaris" /><ref name="37 stāsti" /> kas 1991. gadā izcīnīja 13. vietu PSRS otrajā līgā.<ref name="bruņinieki">{{Grāmatas atsauce|last=Ainis Ulmanis|first=|title=Melnās ripas bruņinieki|year=1998|publisher=Latvijas Hokeja federācija|isbn=9789984190174}}</ref> === Profesionālā karjera === 1991. gadā [[HK Rīgas "Pārdaugava"]] sastāvā Skrastiņš sāka spēlēt [[PSRS hokeja līga|PSRS]] gan pirmās, gan otrās līgas čempionātos. 1993. gadā kopā ar komandu "Pārdaugava" izcīnīja [[Latvijas čempionu hokejā uzskaitījums|Latvijas čempiona]] titulu, 1994. gadā K. Skrastiņš pildīja komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas.<ref name="sarauj">{{Grāmatas atsauce |last=Puče |first=Armands |authorlink=Armands Puče |title=Sarauj, Latvija! |year=2000 |isbn=9984-05-299-0}}</ref> 1994.—95. gada sezonā ar 18 (4+14) gūtiem punktiem bija "Pārdaugavas" trešais rezultatīvākais spēlētājs pēc [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] un [[Andrejs Ignatovičs|Andreja Ignatoviča]].<ref name="bruņinieki" /> ==== Latvijas izlase ==== [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasē]] sastāvā debitēja 18 gadu vecumā {{dat|1992|11|7||bez}} mačā pret [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas izlasi]],<ref name="SA-01" /> kas bija pirmā Latvijas izlases spēle pēc neatkarības atjaunošanas.<ref name="SA-02" /> Spēli Skrastiņš aizvadīja vienā pārī ar savu vienaudzi [[Igors Bondarevs|Igoru Bondarevu]].<ref name="pavasaris" /> Pirmos vārtus izlases sastāvā guva {{dat|1992|12|28||bez}} pret [[Francijas hokeja izlase|Francijas izlasi]].<ref name="SA-01" /> Kopumā izlases sastāvā Skrastiņš piedalījās 151 spēlē, tajās atzīmējoties ar 66 (28+38) rezultativitātes punktiem.<ref name="LHF" /> 1993. gadā spēlēja arī [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]]. Latvijas izlases sastāvā piedalījās [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]]., [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]]. un [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. gada [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī divpadsmit ([[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]) [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. Vairākos turnīros, tai skaitā [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]]. un [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|2006]]. un [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. gada Olimpiskajās spēlēs,<ref name="Latvija Vankūverā">{{Grāmatas atsauce|title= Latvija Vankūverā|author= Dainis Caune|authorlink= |year= 2010|publisher= [[Latvijas Olimpiskā komiteja]]|isbn= 978-9984-4903-3-5|page= |pages= 137|url= |accessdate= }}</ref> bija Latvijas izlases [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]. Sākotnēji 2009. gada Pasaules čempionātā neesot vēlējies spēlēt dažādo savainojumu dēļ, taču [[Māris Baldonieks]] un [[Kirovs Lipmans]] aizsargu tomēr pierunājuši.<ref name="37 stāsti" /> [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]]. gada Pasaules čempionātā mačā pret [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas izlasi]] veica spēka paņēmienu pret [[Markuss Nilsons|Markusu Nilsonu]], saņemot noraidījumu līdz spēles beigām.<ref name="37 stāsti" />{{rp|136}} Vēlāk turnīrā Skrastiņš mačā pret [[Baltkrievijas hokeja izlase|Baltkrieviju]] guva trīs vārtus un tādējādi kļuva par pirmo Latvijas izlases aizsargu un vien trešo spēlētāju, kas Pasaules čempionāta spēlē atzīmējies ar ''[[hat-trick]]''.<ref name="SA-03" /> Vienlaikus viņš kļuva par pirmo aizsargu Pasaules čempionātu vēsturē, kas vienā mača trešdaļā guvis trīs vārtus.<ref name="37 stāsti" />{{rp|138}} Ar sešās spēlēs gūtiem sešiem punktiem (3+3) K. Skrastiņš turnīru noslēdza kā komandas rezultatīvākais spēlētājs. [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002. gada Olimpisko spēļu]] turnīrā "Predators" ļāva aizsargam pievienoties Latvijas izlases komandai tikai uz vienu spēli, kurā izlase izcīnīja 6:6 neizšķirtu pret [[Slovākijas hokeja izlase|slovākiem]], savukārt pavasarī notiekošajā [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]]. gada Pasaules čempionātā K. Skrastiņš nevarēja piedalīties, jo pēc [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] sezonas beigām viņa pārstāvētās "Predators" vadība vēlējās, lai hokejists veiktu ceļgala operāciju.<ref name="pavasaris" /> Tas bija pirmais Pasaules čempionāts, kuru aizsargs izlaida. Uz [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]]. gada Pasaules čempionātu aizsargs netika "Avalanche" dalības [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā dēļ. Pēdējo spēli Latvijas izlases sastāvā aizvadīja 2010. gada 23. februārī [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010. gada Vankūveras Olimpisko spēļu]] kvalifikācijas kārtā pret [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]].<ref name="Bio-Delfi" /> ==== Turku (1995—1998) ==== 1995. gada vasarā K. Skrastiņš noslēdza pārbaudes laika līgumu ar [[SM līga]]s čempionvienību [[Turku TPS]],<ref name="37 stāsti" />{{rp|96}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/archive/karlis-skrastins-tuvojas-nhl-rekorda-uzstadisanai.d?id=16730268|title= Kārlis Skrastiņš tuvojas NHL rekorda uzstādīšanai|accessdate= {{dat|2011|9|7||bez}}|author= |date= {{dat|2007|1|30||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> kuras galvenais treneris tolaik bija [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] konsultants [[Vladimirs Jurzinovs]] un kurā spēlēja arī izlases uzbrucējs [[Vjačeslavs Fanduls]].<ref name="skalps">{{Grāmatas atsauce |last=Matulis |first=Jānis |authorlink=Jānis Matulis (žurnālists) |title=Baldera skalpu man nevajag |year=2006 |isbn=9984-542-10-6}}</ref> Tieši Jurzinovs aizsargu bija ievērojis [[Bratislava|Bratislavā]] notiekošā [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995. gada B grupas čempionāta]] laikā un aicinājis viņu pievienoties TPS rindām.<ref name="pavasaris" /> Iepriekš Skrastiņš bija nopietni apsvēris karjeru turpināt [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], uz kuru [[1995]]. gada vasarā bija devusies virkne "Pārdaugavas" hokejistu.<ref name="37 stāsti" />{{rp|92}} Pēc pārbaudes laika izturēšanas līgumu noslēdza uz trim gadiem.<ref name="37 stāsti" /> 1996. un 1997. gadā TPS sastāvā viņš izcīnīja Somijas čempionāta sudraba medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://eliteprospects.com/player.php?player=5531|title= ''Eliteprospects'' profils|accessdate= {{dat|2011|9|7||bez}}|author= |date= |publisher= eliteprospects.com}} {{en ikona}}</ref> 1997. gadā Skrastiņš kopā ar komandu izcīnīja uzvaru arī [[IIHF]] Eiropas hokeja līgas un Superkausa turnīros. Visu trīs sezonu gaitā Skrastiņš komandas rindās neizlaida nevienu spēli.<ref name="37 stāsti" />{{rp|92}} ==== Našvilas "Predators" (1998—2003) ==== [[1998. gada NHL drafts|1998. gada NHL draftā]] ar kopējo 230. numuru viņu izraudzījās [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs [[Našvilas "Predators"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tsn.ca/nhl/teams/players/bio/?id=1677&hubname=nhl-avalanche|title= Karlis Skrastins #37 - D|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= |publisher= TSN.ca|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110629061023/http://www.tsn.ca/nhl/teams/players/bio/?id=1677&hubname=nhl-avalanche|archivedate= {{dat|2011|06|29||bez}}}}</ref> un hokejists pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. Tobrīd Skrastiņš jau bija sasniedzis 24 gadu vecumu. [[Našvila]]s "Predators" sastāvā Skrastiņš debitēja [[1999]]. gada [[9. februāris|9. februārī]], maču noslēdzot ar rezultatīvu piespēli un 16:05 laukumā pavadītām minūtēm. 1998.—99. gada sezonā "Predators" sastāvā aizsargs laukumā devās vēl arī nākamajā spēlē, taču tad atgriezās [[IHL]] kluba [[Milvokī "Admirals"]] rindās, kurā sezonu bija iesācis. 1999.—2000. gada sezonu Skrastiņš sāka "Admirals" rindās, komandas sastāvā aizvadot 19 spēles, taču jau visai drīz aizsargam izdevās nostiprināties "Predators" sastāvā, komandas rindās laukumā dodoties 59 spēlēs. Pirmos vārtus NHL hokejists guva [[1999]]. gada [[26. decembris|26. decembra]] spēlē pret [[Sentluisas "Blues"]].<ref name="37 stāsti" />{{rp|213}} 2000.—01. gada sezonu aizsargs jau pilnībā aizvadīja Nacionālajā hokeja līgā. K. Skrastiņš "Predators" rindās aizvadīja piecas sezonas. Nevienā no tām komandai [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas spēlēm kvalificēties neizdevās. 2003. gada vasarā Skrastiņa līgums ar Našvilas klubu beidzās, un [[30. jūnijs|30. jūnijā]] "Predators" aizmainīja tiesības uz Skrastiņu uz [[Kolorādo "Avalanche"]], pretī saņemot [[2004. gada NHL drafts|2004. gada NHL drafta]] trešās kārtas izvēles tiesības.<ref name=loh>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.legendsofhockey.net/LegendsOfHockey/jsp/SearchPlayer.jsp?player=17737|title= Karlis Skrastins|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= |publisher= ''Legends of Hockey''}}</ref> ==== Kolorādo "Avalanche" (2003—2008) ==== 2003. gada [[15. jūlijs|15. jūlijā]] "Avalanche" ar viņu noslēdza trīs gadu līgumu.<ref name="37 stāsti" /> 2003.—04. gada sezonā Skrastiņš divus mēnešus bija savainots, taču par spīti tam turpināja spēlēt, laukumā dodoties visās 82 regulārās sezonas spēlēs.<ref name="pavasaris" /> 2003.—04. gada sezonā nokomplektēto komandas sastāvu uzskatīja par ļoti spēcīgu,<ref>{{ziņu atsauce|title =Avs' silver lining has a cloud|url =http://sports.espn.go.com/nhl/news/story?page=2003pvw/col|author =Heika, Mike|publisher =[[ESPN]]|date =2003-09-24|accessdate =2007-06-17}}</ref> tomēr komanda neizcīnīja divīzijas čempiones titulu, un [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā izstājās jau otrajā kārtā ar 2—4 piekāpjoties [[Sanhosē "Sharks"]]. 2005.—06. gada sezonā Skrastiņš bloķēja 207 pretinieku metienus, kas bija otrs labākais rādītājs visā NHL.<ref name="bleiks">{{Sporta Avīze|last= Podāns|first= Armands|date= {{dat|2006|10|1||bez}}|title= "Avalanche" bez Bleika, bet ar Sakiku|volume= |issue= |pages= 23}}</ref> 2006.—07. gada sezonā ar 190 bloķētiem metieniem viņš ierindojās septītajā vietā NHL.<ref name="stars">{{Tīmekļa atsauce|url= http://stars.nhl.com/club/news.htm?id=450745|title= Stars Sign Karlis Skrastins To Two-Year Deal|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= {{dat|2009|7|2||bez}}|publisher= Stars|archive-date= {{dat|2009|08|17||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20090817221806/http://stars.nhl.com/club/news.htm?id=450745}}</ref> [[2006]]. gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]] "Avalanche" pagarināja līgumu ar Skrastiņu uz nākamajām trim sezonām, aizsargam katrā no tām saņemot 2,4 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]],<ref name="bleiks" /> taču trīsarpus sezonu laikā, ko "Avalanche" rindās aizvadīja K. Skrastiņš, komandai neizdevās pārvarēt Stenlija kausa izcīņas otro kārtu. ==== NHL rekords ==== 2007. gada 8. februārī K. Skrastiņš kopš 2000. gada 21. februāra bija aizvadījis 487 spēles pēc kārtas un tādējādi laboja [[Tims Hortons|Tima Hortona]] rekordu par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām NHL spēlēm starp [[aizsargs (hokejs)|aizsargiem]].<ref name="cbc">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cbc.ca/sports/story/2007/02/08/karlis-skrastins-avlanche.html|title= Avalanche blue-liner Karlis Skrastins sets ironman mark|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= {{dat|2007|2|8||bez}}|publisher= CBC}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/archive/karlis-skrastins-uzstada-nhl-rekordu.d?id=16831569|title= Kārlis Skrastiņš uzstāda NHL rekordu|accessdate= {{dat|2011|9|7||bez}}|author= |date= {{dat|2007|2|9||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> Šajā periodā Skrastiņš vairākkārt spēlēja par spīti dažādiem savainojumiem, to starpā, piemēram, lauztu plaukstas locītavu vai nopietnu ceļgala savainojumu.<ref name="cbc" /> 2000. gada 18. februāra spēle pret "Blues" bija vienīgā, kuru K. Skrastiņš līdz tam bija izlaidis visā savā NHL karjerā. Viņa sērija ilga tikai līdz 25. februārim,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nhl/news/story?id=2779799|title= Skrastins' consecutive game streak ends at 495|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= ''Associated Press''|date= {{dat|2007|2|26||bez}}|publisher= [[ESPN]]}}</ref> kad viņš sasniedza 495 spēļu robežu un pēc tam izlaida vairāk nekā 10 spēles ceļgala traumas dēļ. Arī pirms 2000. gada 18. februāra, kad Skrastiņš bija izlaidis iepriekšējo spēli, traumas aizsargu nebija traucējušas piedalīties spēlēs piecus, sešus gadus. Skrastiņa rekordu {{dat|2011|3|15}} pārspēja kanādietis [[Džejs Baumīsters]].<ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.nhl.com/ice/news.htm?id=556198 |publisher=NHL |title=Bouwmeester sets ironman record for defensemen |date=2011-03-15 |accessdate=2012-02-17 |archive-date=2023-10-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231030051638/https://www.nhl.com/ice/news.htm?id=556198}}</ref> Pateicoties savai izturībai un pašaizliedzībai, viņš ieguva iesauku "dzelzs vīrs" (''Iron Man'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.vancouver2010.com/olympic-hockey/athletes/karlis-skrastins_ath1023781BY.html|title= Karlis Skrastins, Ice Hockey|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= |publisher= ''Vancouver 2010''|archivedate= {{dat|2010|05|14||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100514015202/http://www.vancouver2010.com/olympic-hockey/athletes/karlis-skrastins_ath1023781BY.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/58625/latvija-atvadas-no-legendara-karla-skrastina|title= Latvija atvadās no leģendārā Kārļa Skrastiņa|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|16||bez}}|publisher= kasjauns.lv}}</ref> Tā paša gada martā "Avalanche" vadība Skrastiņu nominēja [[Billa Mastertona balva]]i, bet viņš to neieguva. [[2004-05 NHL lokauts|2004.—2005. gada NHL sezonas lokauta]] laikā Skrastiņš atgriezās [[Latvija|Latvijā]], sezonu aizvadot [[Latvijas hokeja līga]]s klubā [[HK Rīga 2000]]. Līgumu ar klubu viņš noslēdza [[25. septembris|25. septembrī]].<ref name="37 stāsti" />{{rp|214}} Viņš spēlēja vienā pārī ar [[Ronalds Ozoliņš|Ronaldu Ozoliņu]] un tika atzīts par [[Baltkrievijas Ekstralīga]]s sezonas labāko aizsargu,<ref name="37 stāsti" /> vienlaikus kopā ar komandu izcīnīja savu otro [[Latvijas čempionu hokejā uzskaitījums|Latvijas čempiona]] titulu. Lai gan hokejists bija saņēmis piedāvājumus no vairāku augstāka līmeņa Eiropas hokeja līgu komandām, Skrastiņš izvēlējās palikt Latvijā, jo tobrīd viņa sieva gaidīja meitu.<ref name="pavasaris" /> Par spīti tam, ka 2007.—08. gada sezonā pārtrūka Skrastiņa 495 pēc kārtas aizvadīto spēļu sērija un viņš izlaida 22 regulārās sezonas spēles, sezonas gaitā Skrastiņš bloķēja 105 metienus.<ref name="stars" /> ==== Florida un Dalasa (2008—2011) ==== Pēc trīsarpus [[Kolorādo "Avalanche"]] sastāvā aizvadītām sezonām {{dat|2008|2|26||bez}} viņu aizmainīja uz [[Floridas "Panthers"]], "Avalanche" pretī saņemot aizsargu [[Ruslans Salejs|Ruslanu Saleju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/hokejs/26022008-skrastins_dodas_uz_floridu|title= Skrastiņš dodas uz Floridu|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= Juris Miņins|date= {{dat|2008|2|26||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cbc.ca/sports/hockey/tradewatch/blog/2008/02/avalanche_acquire_ruslan_salei.html|title= Avalanche acquire Ruslan Salei|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= {{dat|2008|2|26||bez}}|publisher= CBC}}</ref> 2008. gada 16. oktobrī viņš aizvadīja savu 600. spēli NHL karjerā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nhl.com/ice/recap.htm?id=2008020052|title= Wild Thrash Panthers with 6 goals|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= {{dat|2008|10|16||bez}}|publisher= NHL}}</ref> un 1. novembrī guva savu 100. rezultativitātes punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cbssports.com/nhl/gamecenter/recap/NHL_20081101_FLA@NSH?tag=pageRow;pageContainer|title= Predators outlast Panthers|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= {{dat|2008|11|1||bez}}|publisher= ''CBS Sports''|archive-date= {{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20121013032302/http://www.cbssports.com/nhl/gamecenter/recap/NHL_20081101_FLA%40NSH?tag=pageRow%3BpageContainer}}</ref> 2008.—09. gada sezona izvērtās par Skrastiņa rezultatīvāko NHL karjerā, tajā atzīmējoties ar 18 (4+14) rezultativitātes punktiem. Sezonu viņš noslēdza ar 171 bloķētiem metieniem, kas bija devītais labākais rādītājs līgā.<ref name="stars" /> {{dat|2009|7|2||bez}} K. Skrastiņš parakstīja 2,75 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolārus]] vērtu divu sezonu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Dalasas "Stars"]].<ref name="stars" /> Abus 2009.—10. gada sezonā gūtos vārtus Skrastiņš guva 19. decembra uzvarā pār [[Detroitas "Red Wings"]]. "Stars" rindās Skrastiņš spēlēja līdz [[2010.—2011. gada NHL sezona|2010.—2011. gada sezonas]] beigām. Savus pēdējos vārtus NHL Skrastiņš guva [[2011]]. gada [[3. februāris|3. februāra]] mačā pret [[Bostonas "Bruins"]].<ref name="37 stāsti" />{{rp|214}} ==== Jaroslavļa (2011) ==== [[2011]]. vasarā viņš kļuva par brīvo aģentu, un, lai gan hokejista pakalpojumos bija ieinteresēts NHL klubs [[Kolumbusas "Blue Jackets"]],<ref name="37 stāsti" />{{rp|147}} 2011. gada 28. jūnijā viņš parakstīja līgumu ar [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] klubu [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/rigas_dinamo/news/karlis-skrastins-kluvis-par-jaroslavlas-lokomotiv-speletaju.d?id=39314353|title= Kārlis Skrastiņš kļuvis par Jaroslavļas 'Lokomotiv' spēlētāju|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|29||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110904045341/http://sports.delfi.lv/news/rigas_dinamo/news/karlis-skrastins-kluvis-par-jaroslavlas-lokomotiv-speletaju.d?id=39314353}}</ref> Līguma vērtība bija aptuveni 2,5 miljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref name="37 stāsti" /> Augustā "Lokomotiv" sastāvā viņš piedalījās komandas pārbaudes spēlēs, kopā ar komandu iegūstot [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/rigas_dinamo/news/skrastina-lokomotiv-izcina-ldz-kausu.d?id=40326057|title= Skrastiņa 'Lokomotiv' izcīna LDz kausu|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= {{dat|2011|8|27||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Nāve ==== [[Attēls:Lokomotiv Yaroslavl memorial at Arena-2000.jpeg|right|250px|thumb|Cilvēki noliek svecītes pie [[Arena 2000]] [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]]] 2011. gada 7. septembrī Krievijā [[Jaroslavļas aviokatastrofa|avarēja]] [[lidmašīna]] [[Jak-42]], kurā atradās [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] spēlētāji, tajā skaitā K. Skrastiņš.<ref name="sc01">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/hokejs/khl/07092011-jaroslavla_nogazusies_lidmasina_ar_lokomo|title= Jaroslavļā nogāzusies "Lokomotiv" lidmašīna, oficiālu ziņu par Skrastiņu nav|accessdate= {{dat|2011|9|7||bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2011|9|7||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Lidmašīna avarēja plkst. 16.02 pēc [[UTC+4|Maskavas laika]] (15.02 pēc [[Austrumeiropas vasaras laiks|Rīgas laika]]) 2,5&nbsp;km attālumā no Tunošas lidostas (pacelšanās vieta), kas atrodas netālu no [[Jaroslavļa]]s, [[Krievija|Krievijā]]. Tajā pašā dienā tika oficiāli paziņots, ka K. Skrastiņš ir gājis bojā.<ref name="ārlietu ministrija">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/hokejs/390993-latvijas_am_apstiprina_skrastins_ir_gajis_boja|title= Latvijas ĀM apstiprina - Skrastiņš ir gājis bojā|accessdate= {{dat|2011|9|7||bez}}|author= TVNET/BNS|date= {{dat|2011|9|7||bez}}|publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2014|10|10||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20141010221256/http://www.tvnet.lv/sports/hokejs/390993-latvijas_am_apstiprina_skrastins_ir_gajis_boja}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/rigas_dinamo/news/skrastins-gajis-boja-lokomotiv-aviokatastrofa.d?id=40508501|title= 'Lokomotiv' aviokatastrofa: Skrastiņš gājis bojā|accessdate= {{dat|2011|9|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|7||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņš kļuva par piekto latviešu sportistu, kas gājis bojā aviokatastrofā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/rigas_dinamo/news/skrastins-ir-piektais-latvijas-sportists-kura-dzive-apraujas-aviokatastrofa.d?id=40510187|title= Skrastiņš ir piektais Latvijas sportists, kura dzīve apraujas aviokatastrofā|accessdate= {{dat|2011|9|7||bez}}|author= BNS|date= {{dat|2011|9|7||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Īsi pēc traģēdijas cilvēki pulcējās gan pie [[Arēna Rīga|Arēnas Rīga]], gan arī [[Latvijas Hokeja federācija]]s biroja [[Raunas iela (Rīga)|Raunas ielā]], lai aizdegtu svecītes un noliktu ziedus. K. Skrastiņa pīšļi Rīgā tika sagaidīti ar militāru godu un valsts karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/sports/news/rigas_dinamo/news/karla-skrastina-pisli-riga-sagaiditi-ar-militaru-godu.d?id=40567265|title= Kārļa Skrastiņa pīšļi Rīgā sagaidīti ar militāru godu|accessdate= {{dat|2013|10|7||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|11||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> Atvadīšanās no Skrastiņa notika 16. septembrī Arēnā Rīga. Uz to ieradās vairāki tūkstoši cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/58691/atvadities-no-karla-skrastina-jau-ieradusies-vairaki-simti-cilveku|title= Atvadīties no Kārļa Skrastiņa jau ieradušies vairāki simti cilvēku|accessdate= {{dat|2013|10|7||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|16||bez}}|publisher= kasjauns.lv}}</ref> === Piemiņa === Skrastiņa pēdējais [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubs [[Dalasas "Stars"]] paziņoja, ka tās spēlētāji [[2011.—2012. gada NHL sezona|2011.—2012. gada sezonu]] aizvadīs ar uz ķiverēm uzlīmētiem 37. numuriem. Tāpat komanda godināja Skrastiņu ar klusuma brīdi pirms 22. septembra pirmssezonas pārbaudes spēles. Aizsargs [[Breds Lukovičs]], kuram jaunajā sezonā bija paredzēts 37. spēļu numurs, to aizvadīja ar 47. numuru.<ref name="stars2">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/hockey/news/dalasas-stars-komanda-visu-gaidamo-sezonu-piemines-skrastinu.d?id=40590543|title= Dalasas 'Stars' komanda visu gaidāmo sezonu pieminēs Skrastiņu|accessdate= {{dat|2011|9|16||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|13||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2011]]. gada septembrī bojā gājušos Skrastiņu, [[Ruslans Salejs|Ruslanu Saleju]] un [[Veids Belaks|Veidu Belaku]] ar īpašu pasākumu pirms pirmās regulārā čempionāta spēles 8. oktobrī godināja arī spēlētāju agrākais klubs [[Kolorādo "Avalanche"]].<ref name="stars2" /> 2011. gada 22. decembrī [[Latvijas Gada balva sportā 2011|Latvijas Gada balvas sportā 2011]] ceremonijā viņam piešķīra balvu "Paraugs sportā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/ar-balvu-latvijas-paraugs-sporta-godina-karli-skrastinu.d?id=42004118|title= Ar balvu 'Latvijas paraugs sportā' godina Kārli Skrastiņu|accessdate= {{dat|2011|12|23||bez}}|author= |date= {{dat|2011|12|23||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2012|01|09||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20120109042234/http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/ar-balvu-latvijas-paraugs-sporta-godina-karli-skrastinu.d?id=42004118}}</ref> 2012. gada martā [[Latvijas Hokeja federācija]] paziņoja, ka [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] ietvaros iemūžinās "7". numuru, ar kuru izlasē startēja K. Skrastiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/hockey/news/lhf-valde-oficiali-apstiprina-skrastina-numura-iemuzinasanu.d?id=42200880|title=LHF valde oficiāli apstiprina Skrastiņa numura iemūžināšanu|date={{dat|2012|3|12||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|3|12||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Karjeras statistika == {{Hokeja statistika|1}} |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 1991.—92. | [[HK Pārdaugava Rīga]] | [[Latvijas hokeja līga|Latvija]] | 16 || 7 || 6 || 13 || 10 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992.—93. | HK Pārdaugava Rīga | [[Starptautiskā hokeja līga (1992-1996)|Krievija]] | 40 || 3 || 5 || 8 || 16 | 2 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1992.—93. | HK Pārdaugava Rīga | Latvija | 10 || 7 || 2 || 9 || 12 | — || — || — || — || — |- | 1993.—94. | HK Pārdaugava Rīga | Krievija | 42 || 7 || 5 || 12 || 18 | 2 || 1 || 0 || 1 || 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1994.—95. | HK Pārdaugava Rīga | Krievija | 52 || 4 || 14 || 18 || 69 | — || — || — || — || — |- | 1995.—96. | [[Turku TPS]] | [[SM-līga|SM līga]] | 50 || 4 || 11 || 15 || 32 | 11 || 2 || 2 || 4 || 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1996.—97. | Turku TPS | SM līga | 50 || 2 || 8 || 10 || 20 | 12 || 0 || 4 || 4 || 2 |- | 1997.—98. | Turku TPS | SM līga | 48 || 4 || 15 || 19 || 67 | 4 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998.—99. | [[Našvilas "Predators"]] | [[National Hockey League|NHL]] | 2 || 0 || 1 || 1 || 0 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 1998.—99. | [[Milvoki "Admirals"]] | [[IHL]] | 75 || 8 || 36 || 44 || 47 | 2 || 0 || 1 || 1 || 2 |- | 1999.—00. | Našvilas "Predators" | NHL | 59 || 5 || 6 || 11 || 20 | — || — || — || — || — |- | 1999.—00. | Milvoki "Admirals" | IHL | 19 || 3 || 8 || 11 || 10 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2000.—01. | Našvilas "Predators" | NHL | 82 || 1 || 11 || 12 || 30 | — || — || — || — || — |- | 2001.—02. | Našvilas "Predators" | NHL | 82 || 4 || 13 || 17 || 36 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002.—03. | Našvilas "Predators" | NHL | 82 || 3 || 10 || 13 || 44 | — || — || — || — || — |- | 2003.—04. | [[Kolorādo "Avalanche"]] | NHL | 82 || 5 || 8 || 13 || 26 | 11 || 0 || 2 || 2 || 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004.—05. | [[HK Rīga 2000]] | [[Baltkrievijas hokeja līga|Baltkrievija]] | 34 || 8 || 17 || 25 || 30 | 3 || 0 || 0 || 0 || 25 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004.—05. | HK Rīga 2000 | Latvija | 4 || 0 || 4 || 4 || 0 | 9 || 3 || 10 || 13 || 33 |- | 2005.—06. | Kolorādo "Avalanche" | NHL | 82 || 3 || 11 || 14 || 65 | 9 || 0 || 1 || 1 || 10 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006.—07. | Kolorādo "Avalanche" | NHL | 68 || 0 || 11 || 11 || 30 | — || — || — || — || — |- | 2007.—08. | Kolorādo "Avalanche" | NHL | 43 || 1 || 3 || 4 || 20 | — || — || — || — || — |- | 2007.—08. | [[Floridas "Panthers"]] | NHL | 17 || 1 || 0 || 1 || 12 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2008.—09. | Floridas "Panthers" | NHL | 80 || 4 || 14 || 18 || 30 | — || — || — || — || — |- | [[2009–10 NHL season|2009.—10.]] | [[Dalasas "Stars"]] | NHL | 79 || 2 || 11 || 13 || 24 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2010–11 NHL season|2010.—11.]] | Dalasas "Stars" | NHL | 74 || 3 || 5 || 8 || 38 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 832 !! 32 !! 104 !! 136 !! 375 ! 20 !! 0 !! 3 !! 3 !! 12 |} === Karjera Latvijas izlasē === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]]-C | 7 || 1 || 6 || 7 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 1993 | Latvija | [[ziemas olimpiskās spēles|OS kval.]] | 4 || 1 || 1 || 2 || 2 |- | 1994 | Latvija | [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|PJČ]]-C | 4 || 1 || 5 || 6 || 33 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] | Latvija | PČ-B | 7 || 3 || 5 || 8 || 0 |- | [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] | Latvija | PČ-B | 7 || 1 || 1 || 2 || 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] | Latvija | PČ | 8 || 0 || 3 || 3 || 4 |- | [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | Latvija | PČ | 6 || 0 || 1 || 1 || 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | Latvija | PČ | 6 || 1 || 1 || 2 || 6 |- | [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] | Latvija | PČ | 7 || 1 || 2 || 3 || 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] | Latvija | PČ | 6 || 3 || 0 || 3 || 0 |- | [[Hokejs 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] | Latvija | [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]] | 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] | Latvija | PČ | 6 || 3 || 3 || 6 || 27 |- | 2005 | Latvija | OS kval. | 3 || 1 || 0 || 1 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | Latvija | PČ | 6 || 2 || 0 || 2 || 2 |- | [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] | Latvija | OS | 5 || 0 || 1 || 1 || 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] | Latvija | PČ | 7 || 1 || 1 || 2 || 0 |- | [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] | Latvija | OS | 4 || 0 || 0 || 0 || 0 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Pieaugušo izlasē kopā ! 151 !! 28 !! 38 !! 66 !! 89 |} == Privātā dzīve == K. Skrastiņš bija precējies ar Zani Skrastiņu, ģimenē ir trīs meitas — Karolīna, Laurēna un Vivienna<!-- ja jau amerikāņu vārdi, tad nebūtu Lorēna un Vivjēna? -->,<ref name="Bio-Delfi" /> kas pastāvīgi dzīvo ASV. Iepriekš viņam bija ilgstošas attiecības ar latviešu aktrisi un modeli [[Aija Tērauda|Aiju Tēraudu]].<ref name="37 stāsti" />{{rp|120}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="37 stāsti">{{Grāmatas atsauce |last=Keisels |first=Guntis |authorlink=Guntis Keisels |title=37 stāsti par Kārli |year=2012 |isbn=978-9934-11-192-1}}</ref> <ref name="SA-01">{{laikraksta atsauce|last= |first= |author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2009||||bez}}|title= Kārlis Skrastiņš|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 2|issue= |page= |pages= 19. lpp|publisher= SIA "Mediju nams"|location= Rīga|issn= |url= |language= |format= |archiveurl= |archivedate= |accessdate= }}</ref> <ref name="SA-02">{{laikraksta atsauce|last= |first= |author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2009||||bez}}|title= Visas Latvijas izlases spēles|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 2|issue= |page= |pages= 54. lpp|publisher= SIA "Mediju nams"|location= Rīga|issn= |url= |language= |format= |archiveurl= |archivedate= |accessdate= }}</ref> <ref name="SA-03">{{laikraksta atsauce|last= |first= |author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2009||||bez}}|title= Individuālie rekordi|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 2|issue= |page= |pages= 72. lpp|publisher= SIA "Mediju nams"|location= Rīga|issn= |url= |language= |format= |archiveurl= |archivedate= |accessdate= }}</ref> <ref name="Bio-Delfi">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/rigas_dinamo/news/hokejista-karla-skrastina-biografija-un-sportiska-karjera.d?id=40508855|title= Hokejista Kārļa Skrastiņa biogrāfija un sportiskā karjera|accessdate= {{dat|2011|9|8||bez}}|author= BNS|date= {{dat|2011|9|7||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites|hockey-ref=s/skraska01|espn=nhl/player/_/id/861/karlis-skrastins|nhl=8467519}} * [https://web.archive.org/web/20110622123903/http://www.tsn.ca/nhl/teams/players/bio/?id=1677&hubname=nhl-avalanche TSN profils] {{en ikona}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs OSH 2010}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2009}} {{LV sastāvs OSH 2006}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2005}} {{LV sastāvs PČH 2003}} {{LV sastāvs OSH 2002}} {{Latvija 2002 ZOS}} {{LV sastāvs PČH 2001}} {{LV sastāvs PČH 2000}} {{LV sastāvs PČH 1999}} {{LV sastāvs PČH 1998}} {{LV sastāvs PČH 1997}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skrastinzsz, Karlis}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:HK Rīgas "Pārdaugava" spēlētāji]] [[Kategorija:Rīgas RASMS spēlētāji]] [[Kategorija:HK Rīgas 2000 spēlētāji]] [[Kategorija:Našvilas "Predators" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:Jaroslavļas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Aviokatastrofās bojā gājušie]] [[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] kl2rfdmy02v6ghjxrd29bx5e4damk3j 0 19728 4525919 4047263 2026-09-23T04:21:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525919 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ezeru grupu Ziemeļamerikā|ezeru grupu Āfrikā|Āfrikas Lielie ezeri}} [[Attēls:Great Lakes from space.jpg|thumb|300px|right|Lielie ezeri no kosmosa]] '''Lielie ezeri''' (Amerikas Lielie ezeri) ir piecu ļoti lielu [[ezers|ezeru]] grupa [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], tie veido lielu daļu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]s robežas. Lielie ezeri ir pēc platības lielākā ezeru grupa pasaulē. Lielo ezeru un [[Sentlorensa]]s upes hidroloģiskā sistēma ir lielākā saldūdens hidroloģiskā sistēma pasaulē. Lielajos ezeros atrodas aptuveni 20% no pasaules virszemes saldūdens krājumiem — 22 812&nbsp;km³. Kopējā ezeru platība — 244 100&nbsp;km². == Ģeogrāfija un ģeoloģiskā vēsture == Lielie ezeri ir: * [[Augšezers]] — pēc tilpuma un platības lielākais, dziļākais * [[Mičigans]] — otrs lielākais pēc tilpuma, trešais lielākais pēc platības, pilnībā atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * [[Hūrons]] — trešais lielākais pēc platības un otrs lielākais pēc tilpuma * [[Ēri ezers]] — pēc tilpuma mazākais un seklākais * [[Ontārio ezers]] — viszemāk novietotais [[Attēls:Great Lakes.svg|left|thumb|200px|Lielo ezeru šķērsgriezums]] Daudz mazāks, sestais ezers atrodas starp Hūronu un Ēri ezeru — [[Senklēras ezers (Ziemeļamerika)|Senklēras ezers]] (''Lake St. Clair'') — taču šis ezers netiek uzskatīts par vēl vienu Lielo ezeru. Mičigans un Hūrons ir savstarpēji savienoti un nereti tiek uzskatīti par vienu ezeru ar nosaukumu [[Mičigans-Hūrons]]. Šāds ezeru apvienojums būtu lielāks par Augšezeru, tomēr pēc tilpuma mazāks. Lielo ezeru sistēma ietver arī tos savienojošās upes, tai skaitā [[Niagāras upe|Niagāras upi]] uz kuras, starp Ēri ezeru un Ontārio ezeru atrodas viens no pasaules iespaidīgākajiem ūdenskritumiem — [[Niagāras ūdenskritums]]. Galvenā izteka no Lielo ezeru sistēmas ir [[Sentlorensa]]s upe, kas sākuma daļā kalpo arī par ASV un Kanādas robežu. Lielajos ezeros atrodas ap 35 000 salu, tai skaitā [[Manitūlinas sala]] — pasaulē lielākā ezera sala. Lielos ezerus izveidojušas ledus masas pēdējo [[ledus laikmets|ledus laikmetu]] laikā, ar horizontālu kustību nostumjot [[Zemes garoza]]s virsējos slāņus. Ledājam pirms aptuveni 10 000 gadiem atkāpjoties, sāka veidoties Lielie ezeri, kas brīžiem ir bijuši pat ievērojami lielāki un brīžiem — mazāki nekā mūsdienu ezeri. Starp [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štatu un [[Viskonsina|Viskonsinu]] iet sens ledus ezera krasts — [[Niagāras krauja]] (''Niagara Escarpment''). [[Attēls:Lake Superior North Shore(v2).jpg|right|thumb|300px|Augšezera krasts Mičiganas štatā]] == Kuģniecība == Pirmais Lielajiem ezeriem īpaši būvētais kuģis ''Le Griffon'' tika nolaists Ēri ezerā [[1679]]. gadā. [[Sentlorensa]]s ūdensceļš un Lielo ezeru ūdensceļš ar speciāli izbūvētu kanālu sistēmu nodrošina to, ka visi Lielie ezeri ir kuģojami. Mūsdienu platie okeāna kuģi Lielo ezeru sistēmā šauro slūžu dēļ iekļūt vairs nevar. Liela daļa Lielo ezeru ziemā aizsalst. Ezeros darbojas vairāki ledlauži, tomēr ziemā kuģu satiksme ezeros ir daudz mazāk aktīva. Pēdējos gados kuģošanas intensitāte ezeros samazinās, toties XIX gadsimtā ezeros notika ļoti intensīva kuģu satiksme — no ezeriem bija pieejams arī otrs nozīmīgais iekšzemes ūdensceļš — [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes sistēma. Liela daļa kravu aprites starp [[Ņujorka|Ņujorku]] un [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]] notika tieši pa iekšzemes ūdensceļu. Lielajos ezeros tika pārvietots liels daudzums [[rūda]]s (gk. [[dzelzs]] un [[varš|vara]] rūdas), kas tika iegūta Augšezera apkaimē. 2002. gadā pa Lielajiem ezeriem tika transportētas kravas ar kopējo masu 162 miljoni tonnu, gk. [[Dzelzsrūda|dzelzs rūda]], ogles, graudi, sāls, cements. Lielie ezeri kalpoja arī par nozīmīgu Amerikas imigrantu pārvietošanās ceļu. Vēl mūsdienās ezeru krastos dzīvo kompaktas holandiešu, vācu, somu, poļu un citu tautību kopienas. Lielo ezeru kuģošanas ēra ir radījusi bagātīgu ar kuģošanu saistītu žargonu un tradīcijas. Mūsdienās Lielie ezeri joprojām tiek izmantoti pasažieru transportam, izpriecu braucieniem. == Vides problēmas == Pirms eiropiešu atnākšanas Lielie ezeri bijā ārkārtīgi bagāti ar zivīm. Eiropiešus pārsteidza lielā zivju sugu daudzveidība un lomu bagātība. Laikaposmā starp [[1889]]. gadu un [[1899]]. gadu ezeros tika nozvejotas 67 000 tonnas zivju. Ar zivīm īpaši bagāts ir seklais Ēri ezers. Pārzvejošanas sekas Lielajos ezeros eiropieši sāka izjust jau XIX gadsimta sākumā. Jau 1860. gadu beigās no ezeru sistēmas praktiski izzuda [[lasis|laši]]. Jau XIX gadsimta beigās ezeru zivju bagātība bija ievērojami mazinājusies. Lielais iedzīvotāju skaits ap Lielajiem ezeriem un bezrūpīgā attieksme pret vidi Lielos ezerus 1960. gados noveda līdz ekoloģiskajai katastrofai tuvam stāvoklim. Tā kā Lielie ezeri apgādā ar dzeramo ūdeni desmitiem miljonu cilvēku un tie kalpo par atpūtas vietu, Lielo ezeru ekoloģiskā krīze bija viens no galvenajiem Ziemeļamerikas sabiedrības vides apziņas veidotājiem. Mūsdienās, pateicoties apvienotām ASV un Kanādas pūlēm ezeru ekoloģiskais stāvoklis ir ievērojami uzlabojies. Mūsdienās viena no lielākajām ezeru problēmām ir [[invazīvā suga|invazīvās sugas]], tai skaitā [[jūras nēģis]] (''Petromyzon marinus'') kas 1950. gadu vidū Mičiganā un Hūronā par 99% iznīcināja [[forele|foreļu]] populāciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20060126235433/http://www.great-lakes.net/ Great Lakes Information Network (angliski)] * [http://www.nature.org/greatlakes The Nature Conservancy's Great Lakes Program — Lielo ezeru dabas aizsardzības programma] * [http://www.epa.gov/glnpo/atlas/index.html EPA's Great Lakes Atlas (Lielo ezeru atlants)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060406175814/http://www.epa.gov/glnpo/atlas/index.html |date={{dat|2006|04|06||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ezeri]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas ģeogrāfija]] 32t0miipm5najc0544bdfls4o4jkvxh 0 20981 4525935 4525120 2026-09-23T05:48:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525935 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''SL Benfica'' | logo = [[Attēls:SL Benfica logo.svg|180px|Logo]] | pilns = ''Sport Lisboa e Benfica'' | iesauka = ''Águias (ērgļi)<br />Encarnados (sarkanie)<br />O Glorioso (The Glorious One)'' | pilsēta = {{Vieta|Portugāle|Lisabona}} | dib = 1904 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 28 | stad = ''[[Estádio da Luz]]'' | ietilp = 65 647 | prez = {{flaga|Portugāle}} [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]] | tren = {{flaga|Portugāle}} [[Marku Silva]] | kapteinis = {{flaga|ARG}} [[Nikolass Otamendi]] | līga = ''[[Primeira Liga]]'' | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _benfica2526h | pattern_b1 = _benfica2526h | pattern_ra1 = _benfica2526h | pattern_sh1 = _benfica2526h | pattern_so1 = _benfica2526hl | leftarm1 = FE0000 | body1 = FE0000 | rightarm1 = FE0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FE0000 | pattern_la2 = _benfica2526a | pattern_b2 = _benfica2526a | pattern_ra2 = _benfica2526a | pattern_sh2 = _benfica2526a | pattern_so2 = _adidasblackl | leftarm2 = EAE1D8 | body2 = EAE1D8 | rightarm2 = EAE1D8 | shorts2 = EAE1D8 | socks2 = EAE1D8 | pattern_la3 = _benfica2526t | pattern_b3 = _benfica2526t | pattern_ra3 = _benfica2526t | pattern_sh3 = _benfica2526t | pattern_so3 = _adidasredl | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFF00 | socks3 = FFFFFF }} '''''Sport Lisboa e Benfica''''' ({{izrunā|spɔɾ liʒˈboɐ i bɐ̃ȷ̃ˈfikɐ}}) ir [[Portugāle]]s sporta klubs no [[Lisabona]]s. Klubs dibināts {{dat|1904|2|28}} ar nosaukumu ''Grupo Sport Lisboa''. Visplašāk ir zināma tā [[futbols|futbola]] komanda, lai gan arī citos sporta veidos, īpaši Portugālē, ir ievērojami panākumi. Komanda spēlē Portugāles futbola čempionāta augstākajā līmenī ''[[Primeira Liga]]'' un savas mājas spēles aizvada ''[[Estádio da Luz]]'' stadionā, kur ir 65&nbsp;647 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldstadiums.com/europe/countries/portugal.shtml |title=Stadiums in Portugal |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=worldstadiums.com |archiveurl=https://www.webcitation.org/68D6nz7WQ?url=http://www.worldstadiums.com/europe/countries/portugal.shtml |archivedate={{dat|2012|06|06||bez}} }}</ref> ''SL Benfica'' futbolisti 38 reizes ir kļuvuši par Portugāles čempioniem, kā arī 26 reizes izcīnījuši Portugāles kausu. Klubam ir labi panākumi arī Eiropas klubu turnīros. Komanda divas reizes ir uzvarējusi [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausā]] (tagad UEFA Čempionu līga), kā arī trīs reizes spēlējusi [[UEFA Eiropas līga]]s finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.slbenfica.pt/futebol/palmares.aspx |title=Palmarés de Futebol |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=SL Benfica |archive-date={{dat|2016|01|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160118234000/http://www.slbenfica.pt/futebol/palmares.aspx }}</ref> == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/27052023-portugales_tituletakais_klubs_benfica_atg|title=Portugāles titulētākais klubs "Benfica" atgriežas čempionu tronī|date=2023. gada 27. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesp/port2024.html|title=Portugal 2023/24|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesp/port2024.html|title=Portugal 2024/25|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.–2026.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Primeira Liga''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2025/26|website=www.rsssf.com}}</ref> |} == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2026|9|11|bez}}'' {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=UKR|name=[[Anatolijs Trubins]]}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Klemāns Lenglē]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=AUS|name=[[Alesandro Sirkati]]}} {{Fs player|no=5|pos=MF|nat=ARG|name=[[Enco Barrenečea]]}} {{Fs player|no=6|pos=DF|nat=DEN|name=[[Aleksanders Bā]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=POR|name=[[Bruma]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=NOR|name=[[Fredriks Eušnēss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=UKR|name=[[Heorhijs Sudakovs]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=BEL|name=[[Dodi Lukebakio]]}} {{Fs player|no=13|pos=MF|nat=POL|name=[[Jakubs Kamiņskis]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=GRE|name=[[Vangelis Pavlidis]]}} {{Fs player|no=16|pos=MF|nat=POR|name=[[Manu Silva]]}} {{Fs player|no=18|pos=MF|nat=LUX|name=[[Leandro Barreiro]]}} {{Fs player|no=21|pos=FW|nat=NOR|name=[[Andreass Šelderups]]}} {{Fs player|no=22|pos=MF|nat=COL|name=[[Džons Durans]]|other=īrē no [[Al Nassr]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=24|pos=GK|nat=POR|name=[[Semjuels Suarešs]]}} {{Fs player|no=25|pos=FW|nat=ARG|name=[[Džanluka Prestjanni]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=SWE|name=[[Samuels Dāls]]}} {{Fs player|no=27|pos=FW|nat=POR|name=[[Rafa Silva]]}} {{Fs player|no=30|pos=DF|nat=ARG|name=[[Nikolass Otamendi]]|other=īrē no [[Manchester City F.C.|Manchester City]]}} {{Fs player|no=33|pos=DF|nat=BRA|name=[[Gabriels Indiju]]}} {{Fs player|no=34|pos=DF|nat=MAR|name=[[Sufjans El Karuani]]|other=īrē no [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]}} {{Fs player|no=36|pos=MF|nat=POR|name=[[Žuau Paļiņa]]}} {{Fs player|no=39|pos=FW|nat=POR|name=[[Enriki Araužu]]}} {{Fs player|no=44|pos=DF|nat=POR|name=[[Tomašs Araužu]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=POR|name=[[Djogu Ferreira]]}} {{Fs player|no=58|pos=DF|nat=POR|name=[[Daniels Bqnžaki]]}} {{Fs player|no=62|pos=DF|nat=POR|name=[[Žose Netu]]}} {{Fs player|no=72|pos=FW|nat=POR|name=[[Anisiu Kabrals]]}} {{Fs end}} === Atsauktie kreklu numuri === {{Fs start}} {{Fs player|no=29|pos=FW|nat=HUN|name=[[Miklošs Fehers]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''''[[Primeira Liga]]'''''<ref name="champions">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portchamp.html |title=Portugal - List of Champions |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (38): 1935–36, 1936–37, 1937–38, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1949–50, 1954–55, 1956–57, 1959–60, 1960–61, 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1980–81, 1982–83, 1983–84, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 1993–94, 2004–05, 2009–10, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016-17, 2018–19, 2022-23 ** Vicečempioni (30): 1943–44, 1945–46, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1951–52, 1952–53, 1955–56, 1958–59, 1965–66, 1969–70, 1973–74, 1977–78, 1978–79, 1981–82, 1985–86, 1987–88, 1989–90, 1991–92, 1992–93, 1995–96, 1997–98, 2002–03, 2003–04, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2017–18, 2019–20, 2023–24 * '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portcuphist.html |title=Portugal - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (26): 1939–40, 1942–43, 1943–44, 1948–49, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1954–55, 1956–57, 1958–59, 1961–62, 1963–64, 1968–69, 1969–70, 1971–72, 1979–80, 1980–81, 1982–83, 1984–85, 1985–86, 1986–87, 1992–93, 1995–96, 2003–04, 2013–14, 2016–17 ** Finālisti (12): 1938–39, 1957–58, 1964–65, 1970–71, 1973–74, 1974–75, 1988–89, 1996–97, 2004–05, 2012–13, 2019-20, 2020-21 * '''Portugāles Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portleagcuphist.html |title=Portugal - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2024–25 * '''Portugāles superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portsupcuphist.html |title=Portugal - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1980, 1985, 1989, 2005, 2014, 2016, 2017, 2019, 2023<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/10082023-di_marijam_uzvaras_varti_portugales_super|title=Di Marijam uzvaras vārti Portugāles Superkausa izcīņā|date=2023. gada 10. aug.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Finālisti (13): 1981, 1983, 1984, 1986, 1987, 1991, 1993, 1994, 1996, 2004, 2010, 2015, 2020 * '''Portugāles čempionāts (1921–1938)'''<ref name="champions" /> ** Čempioni (3): 1929–30, 1930–31, 1934–35 ** Vicečempioni (1): 1937–38 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1960–61, 1961–62 ** Finālisti (5): 1962–63, 1964–65, 1967–68, 1987–88, 1989–90 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec3b.html |title=UEFA Cup |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (3): 1982–83, 2012–13, 2013–14 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|1|25||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (2): 1961, 1962 == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.slbenfica.pt/ Kluba oficiālā vietne] {{pt ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}} * [https://www.facebook.com/SLBenfica/ Facebook] * [https://int.soccerway.com/teams/portugal/benfica/1679/ Soccerway] * [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=13 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516131948/http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=13 |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} * [https://www.zerozero.pt/team.php?id=4 zerozero.pt] {{futbols-aizmetnis}} {{PORfutč}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles futbola klubi]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica"]] lo5jep8uc2w8csd4xe5cb0vo6wqo0l1 0 21148 4526070 4494691 2026-09-23T10:52:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526070 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #009CDC | nos = ''Olympique de Marseille'' | logo = Olympique de Marseille 2026 logo.svg | pilns = ''Olympique de Marseille'' | iesauka = ''Les Phocéens, L'OM, Les Olympiens'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Marseļa}} | dib = 1899 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 31 | stad = ''[[Stade Vélodrome]]'' | ietilp = 67 394 | prez = {{flaga|Spānija}} Pablo Longorija | tren = {{flaga|Francija}} [[Bruno Ženesio]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 5. vieta | pattern_la1 = _marseille2526h | pattern_b1 = _marseille2526h | pattern_ra1 = _marseille2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _toponwhitel | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 09b8ef | pattern_la2 = _marseille2526a | pattern_b2 = _marseille2526a | pattern_ra2 = _marseille2526a | pattern_sh2 = _marseille2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = 2C2C3E | body2 = 2C2C3E | rightarm2 = 2C2C3E | shorts2 = 2C2C3E | socks2 = 2C2C3E | pattern_la3 = _marseille2526t | pattern_b3 = _marseille2526t | pattern_ra3 = _marseille2526t | pattern_sh3 = _marseille2526t | pattern_so3 = | leftarm3 = 003295 | body3 = 003295 | rightarm3 = 003295 | shorts3 = 003295 | socks3 = 003295 }} '''Marseļas "Olympique"''' ({{val|fr|Olympique de Marseille}}), saukts arī vienkārši par '''''Marseille''''' vai '''''L'OM''''', ir [[Marseļa|Marseļā]] bāzēts [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs. Dibināts 1899. gadā, spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Stade Vélodrome]]'' stadionā, kur ir 67 394 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/stadiums/fra/stade_velodrome|title=Stade Vélodrome|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=stadiumdb.com}}</ref> ''Marseille'' kluba futbolisti ir deviņas reizes kļuvuši par Francijas čempioniem, kā arī desmit reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]]. 1992.–1993. gada sezonā komanda arī uzvarēja Francijas čempionātā, taču pēc pretinieku uzpirkšanas skandāla tituls tika atņemts. 1992.–1993. gada sezonā klubs uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], finālā ar 1–0 pieveicot ''[[AC Milan]]'', bija pirmais Francijas klubs, kam ir izdevies šāds panākums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/index.html|title=UEFA Champions League 1992/93 - History|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=UEFA.com|archive-date={{dat|2015|10|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151012050103/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/index.html}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts 2026. gada 6. februarī''<ref name="FirstTeam">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.om.fr/en/team/men/players |title=First Team - Season 2024–2025|publisher=Olympique de Marseille |access-date=12 August 2024}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ARG|pos=GK|name=[[Heronimo Rulli]]}} {{Fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Sīdžejs Īgans-Railijs]]}} {{Fs player|no=5|nat=ARG|pos=DF|name=[[Leonardo Balerdi]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=6|nat=NGA|pos=MF|name=[[Točukvu Nadi]]}} {{Fs player|no=8|nat=ALG|pos=MF|name=[[Hamids Abdali]]}} {{Fs player|no=9|nat=ALG|pos=FW|name=[[Amīns Guirī]]}} {{Fs player|no=10|nat=ALG|pos=FW|name=[[Meisons Grīnvuds]]}} {{Fs player|no=12|nat=NED|pos=GK|name=[[Džefrijs de Lanžs]]}} {{Fs player|no=14|nat=BRA|pos=FW|name=[[Igors Pašans]]}} {{Fs player|no=17|nat=GAB|pos=FW|name=[[Pjērs Emeriks Obamejangs]]}} {{Fs player|no=18|nat=BEL|pos=MF|name=[[Arturs Vermērens]]|other=īrē no [[RB Leipzig]]}} {{Fs player|no=19|nat=CAF|pos=MF|name=[[Žofrē Kondogbiā]]}} {{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Hameds Traorē]]|other=īrē no [[AFC Bournemouth|Bournemouth]]}} {{Fs player|no=21|nat=MAR|pos=DF|name=[[Nājifs Agerds]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=USA|pos=FW|name=[[Timotijs Veā]]|other=īrē no [[Turīnas "Juventus"|Juventus]]}} {{Fs player|no=23|nat=DEN|pos=MF|name=[[Pjērs Emīls Hejbjergs]]}} {{Fs player|no=26|nat=MAR|pos=MF|name=[[Bilals Nadirs]]}} {{Fs player|no=27|nat=NED|pos=MF|name=[[Kventins Timbers]]}} {{Fs player|no=28|nat=FRA|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|other=īrē no [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]}} {{Fs player|no=32|nat=ARG|pos=DF|name=[[Fakundo Medina]]|other=īrē no [[RC Lens|Lens]]}} {{Fs player|no=33|nat=ITA|pos=DF|name=[[Emersons Palmjēri]]}} {{Fs player|no=36|nat=SWE|pos=FW|name=[[Ugo Kadmiri]]}} {{Fs player|no=38|nat=CIV|pos=FW|name=[[Anžs Lago]]}} {{Fs player|no=40|nat=BEL|pos=GK|name=[[Jelle van Neks]]}} {{Fs player|no=41|nat=FRA|pos=FW|name=[[Sofjans Sidi Ali]]}} {{Fs player|no=71|nat=MLI|pos=MF|name=[[Nuhums Kamisoko]]}} {{Fs player|no=72|nat=ALG|pos=MF|name=[[Hilans Hamzavi]]}} {{Fs player|no=76|nat=FRA|pos=MF|name=[[Tadžidinē Madi]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (9): 1936–37, 1947–48, 1970–71, 1971–72, 1988–89, 1989–90, 1990–91, 1991–92, 2009–10 ** Vicečempioni (13): 1937–38, 1938–38, 1969–70, 1974–75, 1986–87, 1993–94, 1998–99, 2006–07, 2008–09, 2010–11, 2012–13, [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021–22]] * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (10): 1923–24, 1925–26, 1926–27, 1934–35, 1937–38, 1942–43, 1968–69, 1971–72, 1975–76, 1988-89 ** Finālisti (9): 1933–34, 1939–40, 1953–54, 1985-86, 1986-87, 1990–91, 2005–06, 2006–07, 2015–16 * '''Francijas līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 2009–10, 2010–11, 2011-12 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1971, 2010, 2011 ** Finālisti (2): 1969, 1972 * '''Šarla Drago kauss''' ** Kausa ieguvēji (1) : 1957 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (1): 1994-95 ** Vicečempioni (3): 1965–66, 1983–84, 1995-96 * '''Francijas Amatieru čempionāts''' (1927-1929) ** Čempioni (1): 1928–29 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1992–93 ** Finālisti (1): 1990-91 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (2): 1998–99, 2003–04 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (2): 2005, 2006 ** Grupas uzvarētāji: 1970 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.om.net/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique"]] dnvjs7qtd3vrtopnypas1131wrttnzc 0 21320 4526080 4226841 2026-09-23T11:24:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526080 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Maskavas futbola klubu|Maskavas CSKA|CSKA}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000080 | bg_color = #F02A18 | nos = PFK CSKA | logo = [[Attēls:PFK CSKA logo.svg|150px]] | pilns = ''Профессиональный<br />футбольный клуб ЦСКА'' | iesauka = ''Красно-синие'' (sarkani-zilie)<br />''Кони'' (zirgi)<br />''Армейцы'' (armijnieki) | pilsēta = {{Vieta|Krievija|Maskava}} | dib = 1911 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 27 | stad = ''[[VEB Arena]]'' | ietilp = 30 000 | prez = {{flaga|Krievija}} Jevgeņijs Giners | tren = {{flaga|Krievija}} [[Aleksejs Berezuckis]] | līga = [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 6. vieta | mediji = {{URL|pfc-cska.com/}} |pattern_la1=_cska1718h |pattern_b1=_cska1718h |pattern_ra1=_cska1718h |pattern_sh1=_cska1718h |pattern_so1=_band_stripes_blue |leftarm1=0000FF |body1=0000FF |rightarm1=0000FF |shorts1=FF0000 |socks1=FF0000 |pattern_la2=_cska1718a |pattern_b2=_cska1718a |pattern_ra2=_cska1718a |pattern_sh2=_cska1718a |pattern_so2=_cska1718a |leftarm2=FF4F00 |body2=FF4F00 |rightarm2=FF4F00 |shorts2=FF4F00 |socks2=FF4F00 }} [[Attēls:Logo fc cska moscow.gif|thumb|150px|PFK CSKA logotips no [[2003. gads|2003]]. līdz [[2007. gads|2007]]. gadam]] '''Profesionālais futbola klubs CSKA''' ({{val|ru|Профессиональный футбольный клуб ЦСКА}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Maskava]]s. CSKA ir viens no vecākajiem un titulētākajiem Krievijas futbola klubiem, dibināts [[1911. gads|1911]]. gadā. Spēlē Krievijas futbola augstākajā līmenī — [[Krievijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. Kluba futbolisti ir seškārtēji Krievijas čempioni, septiņkārtēji [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kausa]] ieguvēji un septiņkārtēji Krievijas superkausa ieguvēji. [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā kļuvuši par septiņkārtējiem čempioniem un piecas reizes izcīnījuši PSRS kausu. CSKA ir arī pirmais Krievijas klubs, kurš ir ieguvis kādu no Eiropas klubu kausiem — [[2005. gads|2005]]. gadā tika izcīnīts [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]. Mājas spēles pašlaik aizvada 2016. gadā atklātajā ''[[VEB Arena]]'' stadionā, kura ietilpība ir 30&nbsp;000 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pfc-cska.com/stadium/about/|language=ru |title=Стадион |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=pfc-cska.com }}</ref> No 2011. līdz 2017. gadam klubu pārstāvēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs [[Aleksandrs Cauņa]]. No 2001. līdz 2005. gadam klubā spēlēja [[Juris Laizāns]]. == Sastāvs == ''Sastāvs uz {{Dat|2019|6|18|A|bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|name=[[Iļja Pomazuns]]|pos=GK|no=1|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Mariu Fernandess]]|pos=DF|no=2|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Ņikita Černovs]]|pos=DF|no=3|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Viktors Vasins]]|pos=DF|no=5|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Nikola Vlašičs]]|pos=MF|no=8|nat=CRO|other=īrē no [[Everton F.C.]]}} {{Fs player|name=[[Fjodors Čalovs]]|pos=FW|no=9|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Alans Dzagojevs]]|pos=MF|no=10|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Kirils Nababkins]]|pos=DF|no=14|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Dmitrijs Jefremovs]]|pos=MF|no=15|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Arnors Sigurdsons]]|pos=MF|no=17|nat=ISL}} {{Fs player|name=[[Lasana N'Diajs]]|pos=FW|no=18|nat=MLI}} {{Fs player|name=[[Takuma Nišimura]]|pos=FW|no=19|nat=JAP}} {{Fs player|name=[[Konstantīns Kučajevs]]|pos=MF|no=20|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Georgijs Kirnats]]|pos=GK|no=22|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Herdurs Magnusons]]|pos=DF|no=23|nat=ISL}} {{Fs mid}} {{Fs player|name=[[Kristians Bistrovičs]]|pos=MF|no=25|nat=CRO}} {{Fs player|name=[[Jaka Bijols]]|pos=MF|no=29|nat=SLO}} {{Fs player|name=[[Igors Akinfejevs]]|pos=GK|no=35|nat=RUS|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{Fs player|name=[[Georgijs Šenņikovs]]|pos=DF|no=45|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Rodrigo Beako]]|pos=DF|no=50|nat=BRA|other=īrē no [[Esporte Clube Bahia|Bahia]]}} {{Fs player|name=[[Ilzats Ahmetovs]]|pos=MF|no=77|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Igors Divejevs]]|pos=DF|no=78|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Ivans Obļakovs]]|pos=MF|no=98|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Maksims Jedapins]]|pos=GK|no=|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Astemirs Gordjušenko]]|pos=MF|no=|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Hetags Hosonovs]]|pos=MF|no=|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Aleksandrs Makarovs]]|pos=MF|no=|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Ivans Oļeņikovs]]|pos=MF|no=|nat=RUS}} {{Fs player|name=[[Sergejs Tkačovs]]|pos=MF|no=|nat=RUS}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Krievijas futbola Premjerlīga|Augstākā līga / Krievijas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesr/ruschamp.html |title=Russia - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (6): 2003, 2005, 2006, 2012–13, 2013–14, 2015–16 ** Vicečempioni (7): 1998, 2002, 2004, 2008, 2010, 2014–15, 2017–18 * '''[[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesr/ruscuphist.html |title=Russia - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 2001–02, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13 ** Finālisti (4): 1992–93, 1993–94, 1999–00, 2015–16 * '''Krievijas superkauss'''<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (7): 2004, 2006, 2007, 2009, 2013, 2014, 2018 ** Finālisti (4): 2003, 2010, 2011, 2016 * '''[[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionāts]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrchamp.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (7): 1946, 1947, 1948, 1950, 1951, 1970, 1991 ** Vicečempioni (4): 1938, 1945, 1949, 1990 * '''[[PSRS kauss futbolā|PSRS kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1945, 1948, 1951, 1955, 1990–91 ** Finālisti (3): 1944, 1966–67, 1991–92 * '''PSRS 1. līga''' ** Čempioni (2): 1986, 1989 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/index.html |title=UEFA Europa League - Previous winners |language=en |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2005 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season=2005/index.html |title=UEFA Super Cup - 2005 |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2013|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130928225409/http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season=2005/index.html }}</ref> ** Finālisti (1): 2005 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|PFC CSKA Moscow|PFK CSKA Maskava}} * [http://www.pfc-cska.com/ Oficiālā vietne] {{en ikona}} {{ru ikona}} * [http://www.cskaultras.ru/ CSKA ULTRAS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081014225722/http://www.cskaultras.ru/ |date={{dat|2008|10|14||bez}} }} {{ru ikona}} * [http://www.fc-cska.ru/ PFK CSKA Maskava | Nomen est omen] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090919025623/http://cska-videohits.com/ Video par CSKA] {{ru ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Krievijas futbola klubi|CSKA]] [[Kategorija:Maskavas CSKA]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow]] c3bvvoumyniam0lnklq6ui5duygueu2 0 21575 4525959 4025879 2026-09-23T06:53:35Z ~2026-51308-75 150743 Betona termiskās izplešanās koeficients tika norādīts ar mīnusa zīmi, tam tā nav jābūt. 4525959 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2015 Kłodzko, ul. Objazdowa, rurociąg ciepłowniczy 03.JPG|thumb|300x300px|Cauruļvadu sistēmas kompensators- mainoties [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūrai]], tās var paredzami saliekties un neplaisāt.]] '''Termiskā izplešanās''' ir ķermeņa lineāro izmēru, tilpuma un formu izmaiņas, mainoties tā [[temperatūra]]i. Šķidrumu un [[Gāze|gāzu]] termiskās izplešanās daudzumu pie pastāvīga [[Spiediens|spiediena]] raksturo ar [[Izobārais process|izobāro]] [[Termiskā izplešanās koeficients|izplešanās koeficientu]]. Cietvielu termiskās izplešanās raksturošanai papildus izmanto lineāro termiskās izplešanās koeficientu. [[Monokristāli]]em [[anizotropija]]s dēļ termiskā izplešanās dažādos virzienos ir dažāda. Temperatūra ir funkcija no vidējās materiāla [[Molekula|molekulārās]] [[Kinētiskā enerģija|kinētiskās enerģijas]]. Materiālu sildot, tā molekulu kinētiskā enerģija palielinās. Šī iemesla dēļ molekulas sāk kustēties vairāk un palielinās vidējās attālums starp tām. Tāpēc vairums materiālu, palielinoties temperatūrai, izplešas. == Termiskās izplešanās koeficients == Termiskās izplešanās koeficients raksturo, kā mainīsies objekta izmērs līdz ar temperatūras maiņu. Tas parāda, par kādu daļu mainīsies ķermeņa izmērs, izmainoties temperatūrai par 1 grādu pie konstanta spiediena. Tiek izmantoti vairāku veidu termiskās izplešanās koeficienti: lineārais, [[Laukums|laukuma]], [[Tilpums|tilpuma]]. === Lineārā izplešanās === [[Attēls:Linia dilato.png|thumb|Stieņa garuma izmaiņa temperatūras ietekmē.|300x300px]] Lineāras termiskās izplešanās koeficients raksturo ķermeņa izmēra izmaiņu vienā [[Dimensija|dimensijā]]. Apskatām stieni ar garumu <math>L_0</math>, kura temperatūra tiek palielināta par <math>\Delta T</math>. Šo sakarību var aprakstīt ar formulu <math>\Delta L = \alpha L_0 \Delta T</math>, kur <math>\alpha</math> — lineārās termiskās izplešanās koeficients. Formulu var pārveidot arī citos veidos: <math>L-L_0=\alpha L_0 \Delta T</math> <math>L=L_0(1+\alpha \Delta T)</math> <math>{\Delta L \over L}=\alpha \Delta T</math> Šis vienādojums ir spēkā, ja ķermeņa pagarinājums ir neliels un izplešanās koeficients būtiski nemainās līdz ar temperatūru. === Laukuma izplešanās === Laukuma izplešanās koeficients raksturo izmaiņu materiāla laukumā, izmainoties tā temperatūrai. Laukuma izmaiņu izsaka ar formulu: <math>{\Delta A \over A}=\alpha_A \Delta T</math>, kur <math>A</math> ir materiāla laukums, un <math>\alpha_A</math> ir laukuma izplešanās koeficients. Sakarību starp lineārās izplešanās koeficientu un laukuma izplešanās koeficientu var aptuveni pieņemt: <math>\alpha_A=2 \alpha_L</math> === Tilpuma izplešanās === Ķermeņa tilpuma izmaiņu var aprakstīt pēc formulas <math>{\Delta V \over V}=\alpha_V \Delta T</math>, kur <math>V</math> ir ķermeņa sākotnējais tilpums un <math>\alpha_V</math> ir tilpuma izplešanās koeficients Aplūkosim izotropisku materiālu, piemēram, tērauda kubu ar malu garumu <math>L_0</math>. Mainoties temperatūrai, tā jaunais garums būs <math>L=L_0(1+\alpha \Delta T)</math>. Attiecīgi jaunais tilpums: <math>V=L^3=L_0^3(1+3 \alpha \Delta T + 3 \alpha^2 \Delta T^2 + \alpha^3 \Delta T^3)</math> Ar lielu precizitāti var pieņemt, ka <math>\alpha^2</math> un <math>\alpha^3</math> ir nulle, jo parasti termiskā izplešanās koeficienta vērtība ir ļoti niecīga.<ref>{{Cite web|url=http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/thermo/thexp2.html#c3|title=Thermal Expansion|website=hyperphysics.phy-astr.gsu.edu}}</ref> Tādā gadījumā <math>V=V_0(1+3\alpha \Delta T)</math> un attiecīgi <math>\alpha_V=3 \alpha_L</math>. == Šķidrumu termiskā izplešanās == [[Attēls:Quecksilber-Rektal-Fieberthermometer.jpg|thumb|Dzīvsudraba termometrs, kas izmanto šķidruma termiskās izplešanās īpašību|300x300px]] Vairums šķidrumu palielina savu tilpumu, palielinoties temperatūrai, un samazina tilpumu, samazinoties temperatūrai. Šķidrumu termiskās izplešanās koeficients parasti ir lielāks nekā cietām vielām. Šī iemesla dēļ šķidrumi parasti izplešas, kad tiek sasildīti.<ref>{{Cite web|url=https://www.encyclopedia.com/science-and-technology/physics/physics/thermal-expansion|title=Thermal Expansion &#124; Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com}}</ref> [[Termometrs|Termometri]] darbojas pēc šī principa. Dzīvsudraba termometrs mēra tilpumu noteiktam daudzumam [[Dzīvsudrabs|dzīvsudraba]]. Lai definētu mērvienības, tiek izvēlēti 2 atskaites punkti, piemēram, ūdens [[Sasalšana|sasalšanas]] un [[Viršana|vārīšanās]] temperatūra, un piešķirtas tiem attiecīgas vērtības, piemēram, 0 un 100.<ref>Daniel v. Schroeder. ''An introduction to thermal physics.'' Addison-Wesley, 1999. 3.lpp. {{ISBN|978-0201380279}}</ref> Salīdzinoši neliels daudzums materiālu saraujas noteiktos temperatūras diapazonos, kad tiek karsēti. Šo parādību parasti sauc par negatīvu termisko izplešanos, nevis saraušanos. Ūdens pieder pie šiem izņēmumiem. Pie 0,4 grādiem pēc Celsija, tas sasniedz savu maksimālo blīvumu. Temperatūras diapazonā no 0 līdz 4 grādiem pēc Celsija izplešanās koeficients ir negatīvs. To var izskaidrot ar [[ūdeņraža saite|ūdeņraža saišu]] īpašībām ūdenī.<ref>Boundless. [https://www.boundless.com/physics/textbooks/boundless-physics-textbook/temperature-and-kinetic-theory-12/thermal-expansion-103/special-properties-of-water-373-5048/ “Special Properties of Water.”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305013537/https://www.boundless.com/physics/textbooks/boundless-physics-textbook/temperature-and-kinetic-theory-12/thermal-expansion-103/special-properties-of-water-373-5048/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} ''Boundless Physics''. Boundless, 21 Jul. 2015</ref> Šo ūdens īpašību ir jāņem vērā ūdensapgādes un apkures sistēmās, jo ūdens, sasalstot un izplešoties, var izraisīt plaisas caurulēs [[Mehāniskais spriegums|spriegumu]] dēļ. == Dažādu materiālu un šķidrumu termiskās izplešanās koeficienti<ref>John Croom, [http://cnx.org/contents/9MKHWAsC@1.10:C20NI-lv@4/Thermal-Expansion-of-Solids-an AP Physics 1 Textbook] by OpenStax College. cnx.org</ref> == {| class="wikitable" !Materiāls !Lineārais koeficients <math>\alpha</math><math>(10^{-6} K^{-1})</math> !Tilpuma koeficients <math>\alpha_V</math> <math>(10^{-6} K^{-1})</math> |- |Alumīnijs |25 |75 |- |Misiņš |19 |56 |- |Varš |17 |51 |- |Zelts |14 |42 |- |Svins |29 |87 |- |Sudrabs |18 |54 |- |Betons | 12 | 36 |- |Benzīns | |950 |- |Glicerīns | |500 |- |Dzīvsudrabs | |180 |- |Ūdens | |210 |- |Etilspirts | |1100 |} == Skatīt arī == * [[Bimetāls]] * [[Īpatnējā siltumietilpība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Termodinamika]] m9fq69r2y4jbbe88vp88f53c6304306 0 22624 4525774 4150678 2026-09-22T15:09:03Z Meistars Joda 781 4525774 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2006 Riga Summit Logo.gif|thumb|250px|Logo]] [[Attēls:NATO heads of state at the 2006 Summit.jpg|thumb|250px|NATO valstu vadītāji Rīgā]] '''2006. gada NATO samits''' bija 19. [[NATO]] samits, kas notika no 2006. gada 28. līdz 29. novembrim [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas notika divus gadus pēc Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā. [[Vladimirs Putins]] atteicās no uzaicinājuma ierasties Rīgā. Galvenais sarunu temats šajā samitā bija alianses vienotība, tās misija [[Afganistāna|Afganistānā]] un alianses paplašināšanās jautājumi. Nolēma, ka lēmums par tālāku NATO paplašināšanos varētu tikt pieņemts nākamā samita laikā 2008. gadā Bukarestē, kad uzaicinājumu pievienoties aliansei varētu saņemt [[Albānija]], [[Horvātija]] un [[Maķedonijas Republika|Maķedonija]]. Pārējās Balkānu valstis — [[Serbija]], [[Bosnija un Hercegovina]] un [[Melnkalne]] 2008. gada samitā varētu pievienoties programmai "[[Partnerattiecības mieram]]". Tika atzīts, ka par [[Ukraina]]s un [[Gruzija]]s pievienošanos NATO vēl esot pāragri runāt. Vēl samita gaitā NATO valstu un valdību vadītāji nāca pie slēdziena, ka Afganistānā esošo karavīru skaits ir jāpalielina, arī Latvija to atbalstīja un plānots, ka misijā uz Afganistānu Latvija nosūtīs vēl 20 karavīrus. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[NATO]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110618182636/http://www.rigasummit.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.nato.int/docu/update/2005/12-december/e1208c.htm 2006. gada NATO samits] {{en ikona}} * [http://www.nato.int/docu/comm/2006/0611-riga/0611-road_to_riga.htm Ceļš uz Rīgu] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080216072127/http://www.i-latvia.eu/nato-2006/nato-summit-in-riga.html Interesanti fakti un daudz saites par NATO samitu Rīgā] {{en ikona}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads Latvijā]] [[Kategorija:NATO|Samits 2006]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]] 4d30kdsz58s0kgcugqwagh6yedqt32p 0 26044 4525922 4490524 2026-09-23T04:39:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525922 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = White shark.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Chondrichthyes | klase_lv = Skrimšļzivis | virskārta = Selachimorpha | virskārta_lv = Haizivis | kārta = Lamniformes | kārta_lv = Makreļhaizivjveidīgās | dzimta = Lamnidae | dzimta_lv = Makreļhaizivju dzimta | ģints = Carcharodon | ģints_lv = Lielās baltās haizivis | suga = C. carcharias | suga_lv = Lielā baltā haizivs | binomial = Carcharodon carcharias <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Carcharodon carcharias distmap.svg|center|250px]] | kategorijas = nē }} '''Lielā baltā haizivs''' jeb '''baltā haizivs''' (''Carcharodon carcharias'') ir vienīgā [[lielās baltās haizivis|lielo balto haizivju ģints]] (''Carcharodon'') mūsdienās dzīvojoša suga. Tā ir ļoti liela un plēsīga [[makreļhaizivs]], kas sastopama gandrīz visu [[Okeāns|okeānu]] piekrastes ūdeņos, izņemot [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]]. Lielā baltā haizivs ir viens no agresīvākajiem [[gaļēdāji|plēsējiem]] okeānā. Tā medī dažādus jūras [[zīdītāji|zīdītājus]], [[zivis]] un jūras [[putni|putnus]], un tiek uzskatīta par visbīstamāko [[cilvēki]]em bīstamo [[haizivis|haizivju]] sarakstā. Lielā baltā haizivs uzbrūk cilvēkiem gandrīz trīs reizes biežāk nekā nākamā sarakstā nosauktā — [[tīģerhaizivs]] (''Galeocerdo cuvier'').<ref>[http://www.flmnh.ufl.edu/fish/sharks/Statistics/species2.htm ISAF Statistics on Attacking Species of Shark]</ref> Lai arī šo haizivi mēdz saukt par cilvēkēdāju, tomēr cilvēks nav iecienītākais šīs plēsoņas medījums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.nationalgeographic.com/news/2004/01/0123_040123_tvgreatwhiteshark.html |title=Great White Shark Attacks: Defanging the Myths |access-date={{dat|2012|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2004|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20040125025359/http://news.nationalgeographic.com/news/2004/01/0123_040123_tvgreatwhiteshark.html}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Carcharodon carcharias 01.jpg|thumb|left|140px|Lielās baltās haizivs zoba miocēna laika fosilija]] [[Kārlis Linnejs]] [[1758]]. gadā lielo balto haizivi nosauca par ''Squalus carcharias''. Sers [[Endrū Smits (zoologs)|Endrū Smits]] 1833. gadā lielo balto haizivi izdalīja atsevišķā ģintī ''[[Carcharodon]]'', bet 1873. gadā ģints jauno nosaukumu apvienoja ar Linneja sugas nosaukumu, iegūstot lielās baltās haizivs zinātnisko sugas nosaukumu — ''Carcharodon carcharias''. Vārds ''Carcharodon'' sastāv no diviem [[grieķu valoda|grieķu]] vārdiem — ''karcharos'' nozīmē ass vai robots un ''odous'' nozīmē zobi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dailygalaxy.com/my_weblog/2009/06/geoprofiling-jaws-criminalinvestigation-tool-being-used-to-track-habits-of-great-white-sharks.html |title=GeoProfiling Jaws: Criminal-Investigation Tool Being Used to Track Habits of Great White Sharks |access-date={{dat|2012|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111206062650/http://www.dailygalaxy.com/my_weblog/2009/06/geoprofiling-jaws-criminalinvestigation-tool-being-used-to-track-habits-of-great-white-sharks.html |archivedate={{dat|2011|12|06||bez}} }}</ref> == Evolūcija == Lielās baltās haizivis dzīvoja jau [[miocēns|miocēna]] laikā.<ref name=kev>Kevin G.N, Charles N.C, Gregory A.W (2006) Tracing the ancestry of the great white shark. Retrieved 2007-12-25.</ref> Vecākā zināmā [[fosilija]] ir 16 miljonus gadu veca. Tomēr lielās baltās haizivs izcelsme un radniecība ar citām haizivīm joprojām nav noskaidrota līdz galam. Ilgstoši par tās tuvāko radinieci tika uzskatīta aizvēsturiskā haizivs [[megalodons]] (''Carcharocles megalodon''). Abas sugas ir lielas un to anatomija ir līdzīga. Valdīja uzskats, ka abām sugām ir bijis kopīgs priekštecis, līdz ar to abas sugas ilgstoši tika sistematizētas kopīgā lielo balto haizivju ģintī (''Carcharodon''). Tomēr pēdējo gadu pētījumos atklājies, ka tās savstarpēji nemaz nav tik tuvu radniecīgas, kā agrāk tika pieņemts. Atklājās, ka lielajai baltajai haizivij daudz tuvāk radniecīga ir aizvēsturiskā [[mako haizivis|mako haizivs]] ''[[Isurus hastalis]]''.<ref name=kev/> Turklāt iespējams, ka aizvēsturiskā milzu haizivs patiesībā jāizdala atsevišķā ģintī ''Carcharocles'', kas būtu jāsistematizē aizvēsturisko makreļhaizivju dzimtā ''[[Otodontidae]]''. == Izplatība == [[Attēls:Great white shark 1001.jpg|thumb|240px|Lielās baltās haizivis migrē no [[Dienvidāfrika]]s uz [[Austrālija|Austrāliju]] un atpakaļ, ceļu veicot apmēram gada laikā]] Lielā baltā haizivs dzīvo gandrīz ikvienā piekrastes joslā, kur [[ūdens]] [[temperatūra]] ir starp 12 un 24 °C. Lielākās populācijas mājo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] krastos ([[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Kalifornija]]s krastos), [[Dienvidāfrika]]s krastos, [[Japāna]]s, [[Austrālija]]s (īpaši [[Jaundienvidvelsa]]s un [[Dienvidaustrālija]]s krastos), [[Jaunzēlande]]s, [[Čīle]]s un [[Vidusjūra]]s piekrastēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.ncf.ca/bz050/wsdistro.html |title=Areal Distribution of the White Shark |access-date={{dat|2012|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181010200553/http://web.ncf.ca/bz050/wsdistro.html }}</ref> Viena no vislielākajām balto haizivju populācijām dzīvo [[Hansbāja|Deindžera raga]] piekrastēs Dienvidāfrikā. Tās dzīves vietai izvēlas bagātīga medījuma reģionus, vietas, kur lielā skaitā mājo [[kotiki]], [[jūras lauvas]], [[vaļveidīgie]], citas [[haizivis]] un liela auguma [[kaulzivis]]. Zinātnieki 2010. gadā atklāja lielo balto haizivi atklātā [[jūra|jūrā]] 1220 [[metrs|metru]] dziļumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grindtv.com/outdoor/blog/16855/great+white+shark+amazes+scientists+with+4000-foot+dive+into+abyss/ |title=Great white shark amazes scientists with 4,000-foot dive into abyss |access-date={{dat|2013|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120817230049/http://www.grindtv.com/outdoor/blog/16855/great%2Bwhite%2Bshark%2Bamazes%2Bscientists%2Bwith%2B4000-foot%2Bdive%2Binto%2Babyss/ |archivedate={{dat|2012|08|17||bez}} }}</ref> Šis un citi līdzīgi atklājumi zinātniekiem liek pārvērtēt uzskatu, ka lielā baltā haizivs ir tikai piekrastes iemītniece. Novērojot lielo balto haizivju migrāciju pie Kalifornijas krastiem, ir atklāts, ka katru gadu tās dodas uz areālu, kas atrodas starp [[Lejaskalifornija|Lejaskaliforniju]] un [[Havajas|Havaju salām]], un pavada tur vismaz 100 dienas. Šī vieta ir iesaukta par lielo balto haizivju kafejnīcu. Uzsākot migrāciju, haizivis peld lēnām un nesteidzīgi, nirstot dziļumā līdz 900 metriem. Ierodoties "kafejnīcā", to ieradumi mainās, haizivis nirst vairs tikai līdz 300 metriem un ne ilgāk par 10 [[minūte|minūtēm]]. Otrs migrācijas ceļš, ko zinātnieki ir atklājuši, ir Dienvidāfrikas balto haizivju migrācija uz Austrālijas dienvidkrastu un atpakaļ. Šo ceļu turp un atpakaļ lielās baltās haizivis paveic [[gads|gada]] laikā. Joprojām nav noskaidrots, kāpēc lielās baltās haizivis migrē un ko tās dara, nonākot gala punktos. Iespējamās [[hipotēze]]s ir vairākas — specifiski barošanās vai pārošanās areāli.<ref>[http://articles.latimes.com/2006/sep/29/sports/sp-outdoors29 The Great White Way]</ref> Līdzīgs garais migrācijas ceļš ved no Dienvidāfrikas uz Austrālijas ziemeļrietumu krastu. Šo ceļu turp un atpakaļ 20 000 [[Kilometrs|km]] garumā haizivis paveic apmēram 9 mēnešu laikā.<ref>[http://www.whitesharktrust.org/migration/main.html South Africa — Australia — South Africa]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Great white shark south africa.jpg|thumb|left|220px|Lielajai baltajai haizivij ir masīvs, konusveidīgs purns]] Lai arī lielā baltā haizivs nav lielākā no visām [[haizivis|haizivju]] sugām, tā ir lielākā plēsīgā [[zivs]] pasaulē.<ref>[http://dsc.discovery.com/sharks/largest-great-white-shark.html Largest Great White Shark Don't Outweigh Whales, but They Hold Their Own]</ref> Šīs sugas [[zivis]] vidēji ir 4—4,8 [[Metrs|metrus]] garas un sver 680—1100 [[Kilograms|kilogramus]].<ref name=size>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jawshark.com/great_white_recorded_sizes.html |title=Great White Shark record size |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080305053340/http://www.jawshark.com/great_white_recorded_sizes.html }}</ref> Lielākie īpatņi sasniedz 6 metru garumu un 1900 kg svaru. Ziņas par lielākām baltajām haizivīm zinātnieki apšauba un uzskata, ka vai nu ir sajauktas sugas, vai arī tās nepareizi nomērītas.<ref name=size/> Lielajai baltajai haizivij ir masīvs, konusveidīgs purns. Tai ir daudzas zobu rindas, kas nepieciešamības gadījumā aizstāj izkritušos zobus. Iekožoties upurī, haizivs purina galvu no viena sānu uz otru, tādējādi pastiprinot zobu zāģveida kustību kodienā. [[Aste]]s [[spura]]s augšējā un apakšējā daļa ir gandrīz vienādas. Tās vēders ir balts, bet mugura pelēka (reizēm zilganā vai brūnganā tonī). Baltās haizivs tumšā mugura no augšas saplūst ar tumšo ūdens virsmu, bet baltais vēders minimalizē tās silueta izcelšanos pret saules gaismu. == Uzvedība == Lielo balto haizivju uzvedība un savstarpējās attiecības joprojām nav līdz galam izprastas. Ir novērots, ka balto haizivju barā pastāv stingra hierarhija un kārtība. Baru, kurā visbiežāk ir līdz 6 haizivīm, vada dominantā haizivs, bet pārējās tai pakļaujas. Dominance ir atkarīga no īpatņa izmēra, dzimuma un dzīves vietas. Lielākās haizivis dominē pār mazākajām, [[mātīte]]s dominē pār [[tēviņš|tēviņiem]] un vietējās haizivis dominē pār jaunpienācējām. Savā starpā tās saplēšas ļoti reti, konfliktus tās atrisina, izrādot vai pieņemot dominanci.<ref name=nat>[http://www.naturalhistorymag.com/picks-from-the-past/201391/sociable-killers Sociable Killers]</ref> Tomēr retos gadījumos var novērot īpatņus ar kodumu rētām. Lielā baltā haizivs ir vienīgā zināmā haizivju suga, kas regulāri izbāž [[galva|galvu]] no ūdens, lai pārlūkotu ūdens virsmu un noskatītu medījumu. Pastāv hipotēze, ka tādējādi haizivs var labāk saost upuri, jo [[smarža]] pa [[gaiss|gaisu]] ceļo vieglāk un ātrāk kā ūdenī. Kopumā lielās baltās haizivis ir ziņkārīgas, rotaļīgas un apķērīgas, kas nepieciešamības gadījumā savstarpēji kooperējas.<ref name=nat/> == Barošanās == [[Attēls:Great white shark at his back11.jpg|thumb|240px|Medījot tunci, lielā baltā haizivs apgriežas uz muguras]] Lielā baltā haizivs ir [[gaļēdājs|gaļēdāja]]. Tās galvenais medījums ir [[zivis]], piemēram, [[tuncis|tunči]], [[rajas]] un citas [[haizivis]]. Tās medī arī [[vaļveidīgie|vaļveidīgos]] ([[delfīni|delfīnus]], [[jūras cūku dzimta|jūras cūkas]] un [[vaļi|vaļus]]), [[airkāji|airkājus]] ([[roņi|roņus]], [[kotiki|kotikus]] un [[jūras lauvas]]), [[jūras bruņurupucis|jūras bruņurupučus]], [[kalāns|kalānus]] un jūras [[putni|putnus]].<ref name=nat/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oceans-research.com/media/publications/SeabirdPublishedManuscript.pdf |title=Seabird predation by white shark |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120403003541/http://www.oceans-research.com/media/publications/SeabirdPublishedManuscript.pdf |archivedate={{dat|2012|04|03||bez}} }}</ref> Ir novērots, ka baltās haizivis mēdz norīt arī nesagremojamus un neēdamus objektus. Sasniedzot 4 metru garumu, tās pamatā sāk medīt lielos jūras [[zīdītāji|zīdītājus]].<ref>[http://www.esajournals.org/doi/abs/10.1890/0012-9658%282006%2987%5B829%3AUOIAOV%5D2.0.CO%3B2?journalCode=ecol Use of isotopic analysis of vertebrae in reconstructing ontogenetic feeding ecology in white sharks]{{Novecojusi saite}}</ref> Visbiežāk haizivs upurim uzbrūk pēkšņi un no apakšas. Tās parasti medī rīta stundās uzreiz pēc saullēkta. Uzbrukuma taktika atkarībā no upura var būt dažāda. Piemēram, [[Dienvidāfrikas kotiks|Dienvidāfrikas kotikus]] tā medī, strauji uzbrūkot no apakšas un iekožoties kotika vēderā. Tās ātrums ir tik liels, ka haizivs pilnībā izlec no [[ūdens]]. Sprintā lielās baltās haizivs ātrums ir apmēram 40 km/h.<ref>[http://www.elasmo-research.org/education/topics/p_shark_speed.htm How Fast Can a Shark Swim?]</ref> Ja pirmais uzbrukums neizdodas, tā upurim seko. Lielam dzīvniekam, piemēram, [[ziemeļu jūraszilonis|ziemeļu jūraszilonim]] tā iekožas gurnā, to smagi savainojot. Pēc tam haizivs gaida, līdz lielais dzīvnieks noasiņos un zaudēs spēkus. Toties [[plankumainais ronis|plankumaino roni]] tā vienkārši sagrābj un ievelk dzelmē, turot to tik ilgi zem ūdens, kamēr tas beidz pretoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sharkresearchcommittee.com/predation.htm |title=Predatory Behavior of Pacific Coast White Sharks |access-date={{dat|2013|01|17||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6Dp6JaCfp?url=http://www.sharkresearchcommittee.com/predation.htm |archivedate={{dat|2013|01|20||bez}} }}</ref> == Reprodukcija == Lielajām baltajām haizivīm [[ola]]s attīstās mātītes olvadā, piedzimstot dzīviem mazuļiem. Ir zināms, ka no olām izšķīlušies mazuļi barojas ar neapaugļotajām olām olvadā.<ref name=scie>[http://science.howstuffworks.com/environmental/life/zoology/marine-life/great-white5.htm Great White Shark Reproduction and Conservation]</ref> Mazākā novērotā baltā haizivs ir bijusi 1,1 metru gara, tā svērusi 16 kg.<ref name=mari>{{Tīmekļa atsauce |url=http://marinebio.org/species.asp?id=38 |title=Great White Sharks, Carcharodon carcharias |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6Dp1b5fhl?url=http://marinebio.org/species.asp?id=38 |archivedate={{dat|2013|01|20||bez}} }}</ref> Lielās baltās haizivs grūsnības periods precīzi nav zināms. Tas ir apmēram 12—18 mēneši.<ref name=scie/> Pēc mazuļu dzimšanas paiet vēl viens gads, līdz mātīte atkal sāk iznēsāt olas. Vienā metienā ir 2—10 haizivis, lai gan reizēm metienā var būt arī vairāk mazuļu, līdz pat 17.<ref name=mari/> Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz, kad tie ir 3,5—4,1 metru gari, apmēram 9—10 gadu vecumā. Mātītes nobriest lēnāk, dzimumbriedumu sasniedzot 14—16 gadu vecumā, kad tās ir 4—5 metrus garas. Lielās baltās haizivis dzīvo ilgāk kā 30 gadus.<ref name=mari/> == Ienaidnieki == Lai arī lielā baltā haizivs ir spēcīgs plēsējs un tai gandrīz nav ienaidnieku, tomēr retos gadījumos tai uzbrūk [[zobenvalis]], kas augumā ir vēl lielāks nekā baltā haizivs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.prbo.org/cms/docs/marine/MMS.pdf |title=Predation on a White Shark by a Killer Whale |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120322070431/http://www.prbo.org/cms/docs/marine/MMS.pdf }}</ref> Iespējams, zobenvalis uzbrūk tādēļ, ka baltās haizivis ir konkurenti uz medījumu. Pie [[Faraljona salas|Faraljona salām]] 1997. gadā tika novērots starpgadījums, kurā apmēram 5 metrus gara zobenvaļa mātīte uzbruka 4 metrus garai baltajai haizivij. Tā turēja haizivi ar vēderu uz augšu apmēram 15 minūtes, izraisot upurim [[akinēze|akinēzi]]. Kad haizivs bija nosmakusi, zobenvalis izēda tās [[aknas]] un pameta mirušo upuri.<ref name=tv>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvthrong.co.uk/2009/10/nature-shock-series-premiere-the-whale-that-ate-the-great-white/ |title=Nature Shock Series Premiere: The Whale That Ate the Great White |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130510024849/http://www.tvthrong.co.uk/2009/10/nature-shock-series-premiere-the-whale-that-ate-the-great-white/ |archivedate={{dat|2013|05|10||bez}} }}</ref> Līdzīgs uzbrukums tika novērots 2000. gadā. Pēc abiem uzbrukumiem vietējā lielo balto haizivju populācija strauji samazinājās par apmēram 100 īpatņiem. 2000. gadā ar satelītiem sekojot zobenvaļa uzbrukumam, tika novērots, ka bars haizivju nekavējoties ienira 500 metru dziļumā un pameta uzbrukuma apkārtni, pārceļoties uz [[Havajas|Havaju salu]] apkārtni.<ref name=tv/><ref>[http://www.nwf.org/News-and-Magazines/National-Wildlife/Animals/Archives/2004/Showdown-at-Sea.aspx What happens when Great White sharks go fin-to-fin with Killer whales?]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://animals.nationalgeographic.com/animals/fish/great-white-shark.html Great White Shark: Fact File] no [[National Geographic]] * [https://web.archive.org/web/20100829220231/http://dsc.discovery.com/sharks/great-white-sharks/ Great White Sharks] no [[Discovery Channel]] * [http://www.spoki.lv/foto-izlases/Balta-haizivs/304473 Lielās baltās haizivs foto] (spoki.lv) * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/26698/traka-pasaule-baltas-haizivis Trakā pasaule: Baltās haizivis] * [https://web.archive.org/web/20111127121859/http://irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=3012502 Top 10 — Haizivju apsēstas pludmales] * [http://www.greatwhite.org/hi_res2.htm Great white shark] * [http://www.white-shark-diving.com/ White Shark Diving] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120705190151/http://www.white-shark-diving.com/ |date={{dat|2012|07|05||bez}} }} * [http://news.discovery.com/animals/great-white-shark-species-120607.html Great white sharks off the coast of Australia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120609203039/http://news.discovery.com/animals/great-white-shark-species-120607.html |date={{dat|2012|06|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120625170127/http://www.australianfauna.com/greatwhiteshark.php The Great White Shark (Carcharodon carcharias)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lielās baltās haizivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Āfrikas zivis]] [[Kategorija:Āzijas zivis]] [[Kategorija:Austrālijas zivis]] [[Kategorija:Jaunzēlandes zivis]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas zivis]] [[Kategorija:Dienvidamerikas zivis]] [[Kategorija:Vidusjūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Indijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Klusā okeāna fauna]] 6yvxkfgryc1dmcg35manx8wcuinsrwe 0 28679 4525923 4367633 2026-09-23T04:42:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525923 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Chengdu-pandas-d04.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Ursidae | dzimta_lv = Lāču dzimta | ģints = Ailuropoda | ģints_lv = Pandas | suga = Ailuropoda melanoleuca | suga_lv = Lielā panda | binomial = Ailuropoda melanoleuca | autors = David, 1869 | izplatība = [[Attēls:Mapa distribuicao Ailuropoda melanoleuca.png|center||250px]] | kategorijas = nē }} [[File:Pandas playing 640x480.ogv|thumb|Lielā panda]] '''Lielā panda''' (''Ailuropoda melanoleuca'') ir [[Lāču dzimta|lāču dzimtas]] (''Ursidae'') [[zīdītājs]]. Lielo pandu mēdz saukt arī par '''bambuslāci''', jo tās barības 99% ir [[bambuss]]. Lielās pandas dzīvo nelielā teritorijā [[Ķīna]]s centrālajā un rietumu daļā. Kādreiz suga apdzīvoja līdzenuma bambusa mežus, bet [[mežu izciršana]] un zemju piemērošana [[lauksaimniecība]]s vajadzībām radījusi situāciju, ka pandas mūsdienās dzīvo tikai [[kalns|kalnos]] [[Sičuaņa]]s, [[Šaņsji]] un [[Gaņsu]] provincēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/712 |title=Ailuropoda melanoleuca (Giant Panda)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|22||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090503095042/http://www.iucnredlist.org/details/712 }}</ref> Lielā panda ir Ķīnas nacionālais simbols. Savvaļā vēl pavisam nesen bija palikuši tikai daži simti lielo pandu, tāpēc 1961. gadā, kad tika nodibināts [[Pasaules Dabas Fonds]], tās kļuva par visas [[pasaule]]s dzīvnieku aizsardzības [[simbols|simbolu]].<ref>[http://www.panda.org/what_we_do/endangered_species/endangered_species_list/giant_panda/ WWF - Apologies: we can't find the page you are looking for<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Pēc pēdējiem datiem Ķīnā nebrīvē dzīvo 239 lielās pandas, ārpus Ķīnas citur pasaulē nebrīvē dzīvo 27 lielās pandas. Savvaļā ir apmēram 1590 lielo pandu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.xinhuanet.com/english/2007-11/08/content_7034856.htm |title=Number of pandas successfully bred in China down from last year<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080723230005/http://news.xinhuanet.com/english/2007-11/08/content_7034856.htm}}</ref> lai gan 2006. gada [[DNS]] pētījumos ģenētiskā materiāla dažādība liecina par to, ka savvaļā varētu būt 2000—3000 lielo pandu.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/5085006.stm BBC NEWS | Science/Nature | Hope for future of giant panda<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Tās ir iepriecinošas ziņas, jo dati liecina par lielo pandu [[populācija]]s atjaunošanos un pieaugumu. Kādreiz pastāvēja uzskats, ka lielā panda pieder pie [[jenotu dzimta]]s (''Procyonidae''),<ref>Bram, Leon (1986). Funk & Wagnalls New Encyclopedia Vol 20 (Hardcover ed.). Funk & Wagnalls Inc. p. 119. {{ISBN|0-8343-0072-9}}. </ref> tomēr zinātniskie pētījumi ir ieviesuši korekcijas klasifikācijā, un lielā panda, lai arī ir [[augēdāji|augēdāja]], pieder lāču dzimtai, un tām var novērot lāčiem raksturīgu, pēkšņu agresiju. Lielā panda var uzbrukt [[cilvēks|cilvēkam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.foxnews.com/story/0,2933,304249,00.html |title=Teenager Hospitalized After Panda Attack at Chinese Zoo - International News<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090609063304/http://www.foxnews.com/story/0,2933,304249,00.html |archivedate={{dat|2009|06|09||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2009/WORLD/asiapcf/01/09/panda.attack/index.html |title=Giant panda in China bites third victim - CNN.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090331185924/http://edition.cnn.com/2009/WORLD/asiapcf/01/09/panda.attack/index.html }}</ref> lai to aizbaidītu, bet neuzbrūk kā [[plēsējs]]. == Izskats == [[Attēls:Panda Cub from Wolong, Sichuan, China.JPG|thumb|left|220px|Lielās pandas kažoks ir balts ar melnu]] Lielā panda sver apmēram 115 kg, [[mātīte]]s 10—20% ir mazākas par [[tēviņš|tēviņiem]] un sver līdz 100 kg. Ķermeņa augstums skaustā ir 75 cm, garums 1,5 m. Ķermeņa formas tipiskas lāčiem. Kažoks balts ar melnām ausīm, kājām, pleciem, kā arī ap acīm ir melni plankumi. Deguns melns. Apmatojums biezs, silts un sargā pandu no aukstā kalnu [[klimats|klimata]]. Lielajai pandai ir spēcīgi [[žoklis|žokļi]] un lieli [[zobi|dzerokļi]], kas lieliski piemēroti sīksto bambusu sakošļāšanai. Ķepām ir pieci pirksti un īkšķis, kas būtībā nav [[pirksts]], bet īkšķa funkcijām piemērojies priekškājas [[spieķkauls|spieķakaula]] galviņas izaugums, kas ēdot palīdz saturēt bambusa zaru. Lielajai pandai ir otra garākā [[aste]] lāču dzimtā, tā ir apmēram 15 cm gara. Visgarākā aste ir [[garlūpu lācis|garlūpu lācim]] (''Melursus ursinus'').<ref>Brown, Gary (1996). Great Bear Almanac. pp. pp.340. {{ISBN|1-55821-474-7}}</ref> == Ieradumi == Lielā panda savu dzīvi pavada uz zemes, barojoties bambusu [[mežs|mežos]]. Lielās pandas ir vientuļnieces, un katram pieaugušam dzīvniekam ir sava teritorija, kura tiek apsargāta. Sociālie kontakti tiek veidoti tikai īsajā [[riests|pārošanās sezonā]]. Mazuļus mātīte audzina viena.<ref>[http://nationalzoo.si.edu/Animals/GiantPandas/PandaFacts/default.cfm Giant Panda Facts - National Zoo| FONZ<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Savā starpā lielās pandas komunicē ar balsi un atstātām smaržu zīmēm. Tās mēdz uzrāpties kokā, lai iekārtotu migu [[koks|koka]] dobumā, kā arī migu var iekārtot akmeņu krāvumā. Lielās pandas neveido pastāvīgas [[dzīvnieku ala|alas]], un nemēdz doties [[ziemas miegs|ziemas miegā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wwfchina.org/english/pandacentral/htm/learn_about_giant_panda/panda_q_a/panda_behavior_habitat.htm |title=panda central<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080729033555/http://www.wwfchina.org/english/pandacentral/htm/learn_about_giant_panda/panda_q_a/panda_behavior_habitat.htm |archivedate={{dat|2008|07|29||bez}} }}</ref> Tāpat kā citi [[subtropi|subtropu]] [[zīdītāji]], ja kļūst pārāk vēss, tās dodas uz siltākiem rajoniem un, pārvietojoties, izmanto vairāk telpas atmiņu nekā vizuālo atmiņu.<ref>[http://www.apa.org/monitor/jan04/pandas.html Understanding the giant panda<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Tāpat kā visiem lāčiem, lielajai pandai ir slikta [[redze]], tāpēc barību tā atrod galvenokārt ar [[oža|ožu]]. Nebrīvē dzīvo 25—30 gadus. == Barība == [[Attēls:Atlanta Zoo Panda.jpg|thumb|200px|Lielā panda maz kustas un lieki netērē enerģiju]] [[Attēls:Giant Panda Tai Shan.JPG|thumb|200px|Savvaļā pandas ēd 25 dažādas bambusu sugas]] [[Attēls:Chengdu-pandas-d18.jpg|thumb|200px|Piedzimstot pandas mazulis ir ļoti mazs un nevarīgs]] Lai gan lielā panda pieder plēsēju kārtai, tā ir augēdāja un pamatā ēd bambusa dzinumus un zarus. Tāpat kā citiem [[plēsēji]]em, tai [[gremošanas sistēma]] slikti pārstrādā [[celuloze|celulozi]], tādēļ panda no bambusiem neuzņem visu iespējamo enerģiju un [[olbaltumvielas]]. Lai iegūtu pietiekami daudz barības vielu, dzīvniekam dienā ir jāapēd 9—14 kg bambusu. Gremošanas sistēmai ir jābūt piepildītai ar bambusiem visu laiku. No [[lapas|lapām]] panda iegūst vairāk olbaltumvielu nekā no zariem. Ēšanas ieradumi iespaido lielās pandas uzvedību. Tā maz kontaktējas ar citām pandām, maz kustas un izvairās no stāvām nogāzēm, lai lieki netērētu enerģiju. Savvaļā pandas ēd 25 dažādas bambusu sugas. Lai panda varētu pilnvērtīgi baroties, tai ir vajadzīgas vismaz 2 dažādas bambusu [[suga]]s. Ja būs iespējams, panda tomēr ēdīs arī [[gaļa|gaļu]], [[zivis]] un [[ola]]s. == Vairošanās == Dzimumbriedumu lielā panda sasniedz 4—8 gadu vecumā, un tā ir seksuāli aktīva līdz 20 gadu vecumam. Riests pandām ir no marta līdz maijam. Lielo pandu [[tēviņš|tēviņi]] (2—5) pulcējas ap [[mātīte|mātītēm]] un cīnās par to labvēlību. Pārošanās brīdis ir īss: no pusminūtes līdz 5 [[minūte|minūtēm]], bet mēdz notikt vairākas reizes. [[Grūsnības periods]] ilgst 95—160 dienas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.4panda.com/panda/pandatips/reproduction.htm |title=giant panda gestation and reproduction<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|04|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080807161537/http://www.4panda.com/panda/pandatips/reproduction.htm |archivedate={{dat|2008|08|07||bez}} }}</ref> Pandas migā piedzimst viens vai divi mazuļi, kas sver 90—130 g, kas ir 1/900 daļa no mātes svara. Mazuļi ir nevarīgi un mazi, un katram no tiem ir nepieciešama visa mātes uzmanība, tādēļ parasti izdzīvo tikai viens mazulis. Māte mēdz vienu no mazuļiem pamest, [[Zinātnieks|zinātnieki]] nav noskaidrojuši, kādā veidā māte savvaļā izvēlas mazuli, kuru audzināt. Tēviņi mazuļu audzināšanā nepiedalās. Tikko dzimis mazulis ir rozā, bez apmatojuma un akls. Māte mazuli zīda 6—14 reizes dienā, katru reizi apmēram 30 minūtes. Dienas laikā māte to atstāj migā vienu pašu uz 3—4 [[stunda|stundām]], lai barotos. Pēc divām nedēļām mazuļa āda melnā apmatojuma vietās kļūst pelēka, un mēneša vecumā kažoks ir pilnībā attīstījies. Sākumā apmatojums ir pūkains, bet ar laiku tas iegūst pieaugušas pandas raupjumu. Mazā panda sāk rāpot pēc 75—90 dienām, māte ar saviem mazuļiem spēlējas, tos ripinot un imitējot cīkstēšanos. Pēc sešiem mēnešiem mazuļi sāk nelielos daudzumos ēst bambusu. Māte mazuli zīda ar [[piens|pienu]] līdz gada vecumam. Gada vecumā lielā panda sver apmēram 45 kg. Jaunā panda dzīvo kopā ar māti līdz 1,5—2 gadu vecumam. Tādējādi mazuļi pandām dzimst ik pēc 3 gadiem. Nebrīvē lielā panda zaudē interesi par pārošanos. Tādēļ [[zoodārzs|zoodārzu]] darbinieki cenšas izgudrot dažādus paņēmienus, kā stimulēt lielo pandu seksualitāti, ieskaitot [[video]] filmu rādīšanu ar pandām,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=CNN.com - 'Panda porn' to encourage mating - Jan 25, 2006<!-- Bota izveidots nosaukums --> |url=http://edition.cnn.com/2006/WORLD/asiapcf/01/25/panda.passion/index.html |access-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080405191046/http://edition.cnn.com/2006/WORLD/asiapcf/01/25/panda.passion/index.html }}</ref> kas pārojas, un [[viagra]]s lietošanu.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/2246588.stm BBC NEWS | Asia-Pacific | Pandas unexcited by Viagra<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Tomēr galvenais paņēmiens ir [[mākslīgā apaugļošana]]. == Sistemātika == Lielo pandu mēdz saukt par dzīvu [[fosilija|fosiliju]], jo tā nav mainījusies pēdējos 3 miljonus gadu. Tai ir divas [[pasuga]]s: * [[Parastā lielā panda]] (''Ailuropoda melanoleuca melanoleuca'') — visbiežāk sastopama, apmatojums kontrastējoši balts ar melnu, dzīvo [[Sičuaņa]]s un [[Gaņsu]] provincēs; * [[Cjiņlinas lielā panda]] (''Ailuropoda melanoleuca qinlingensis'') — reti sastopama, dzīvo tikai [[Cjiņlinas kalni|Cjiņlinas kalnos]] [[Šaņsji]] provincē, tipiskā melni-baltā apmatojuma vietā tai ir gaiši brūns ar tumši brūniem laukumiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=44718 Ķīna paplašina lielo pandu apdzīvotos rezervātus] * [http://www.china.org.cn/archive/2007-08/20/content_1221419.htm Twin Panda Cubs Born in Sichuan] * [http://ngm.nationalgeographic.com/2006/07/panda/warren-text?fs=animals-panther.nationalgeographic.com National Geographic: Panda] * [http://www.animalinfo.org/species/carnivor/ailumela.htm Animal Info - Giant Panda] * [http://www.nature.com/nature/journal/v317/n6033/abs/317140a0.html A molecular solution to the riddle of the giant panda's phylogeny] * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/5174854.stm BBC: Pandas gain world heritage status] * [https://web.archive.org/web/20090201080845/http://www.buzzle.com/articles/facts-on-pandas.html Facts on Pandas] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lāču dzimta]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Austrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Ķīnas fauna]] 61mrstfg2gh5sk7s53cr409iqurkiqt 0 28725 4525791 4503456 2026-09-22T16:55:43Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4525791 wikitext text/x-wiki '''3. decembris''' ir gada 337. diena (338. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 28 dienas. == Vārda dienas == [[Ako (personvārds)|Ako]], [[Evija]], [[Jogita]], [[Raita (personvārds)|Raita]] == Notikumi == * [[1818. gads]] — [[Ilinoisa]] iestājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[1839. gads]] — par [[Dānija]]s karali kļuva [[Kristians VIII Oldenburgs|Kristians VIII]]. * [[1910. gads]] — franču zinātnieks [[Žoržs Klods]] pirmo reizi demonstrēja [[neona lampa|neona lampu]], līdz tam laikam nezināmu lampu veidu. * [[1959. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Singapūras karogs]]. * [[1967. gads]] — [[Dienvidāfrika]]s kardioķirurgs [[Kristiāns Barnards]] veica pasaulē pirmo [[sirds transplantācija|sirds transplantāciju]]. * [[1971. gads]] — sākās karš starp [[Indija|Indiju]] un [[Pakistāna|Pakistānu]]. * [[1973. gads]] — [[Pioneer programma]]: zonde ''[[Pioneer 10]]'' atsūtīja pirmos [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] tuvplāna fotouzņēmumus. * [[1984. gads]] — Indijas pilsētā [[Bhopāla|Bhopālā]] notika viena no lielākajām tehnogēnajām katastrofām vēsturē; [[metilizocianāts|metilizocianāta]] noplūde rūpnīcā ''Union Carbide'' izraisīja vismaz 3787 cilvēku nāvi. * [[1990. gads]] — par [[Īrija]]s prezidenti kļuva [[Mērija Robinsone]], amatā nomainot [[Patriks Hilerijs|Patriku Hileriju]]. * [[1992. gads]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Drošības padome pieņēma rezolūciju, lai sūtītu ANO miera uzturēšanas spēkus (''UNITAF'') humānās palīdzības un miera nodrošināšanai [[Somālija|Somālijā]]. * [[2006. gads]] — [[Ugo Čavess]] tika ievēlēts par [[Venecuēla]]s prezidentu uz atkārtotu termiņu. * [[2015. gads]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iznīcinātāji sāka uzlidojumus teroristu kontrolētajām naftas ieguves vietām [[Sīrija]]s austrumos; ** [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Allāhs]] soda [[Turcija|Turciju]], laupot tās vadītājiem saprātu (paziņojums saistīts ar 24. novembrī notriekto Krievijas lidmašīnu [[Sukhoi Su-24]] pie Turcijas un Sīrijas robežas). * [[2016. gads]]: ** [[Ķīna]] iesniedza protestu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] par [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] telefonsarunām ar [[Ķīnas Republika]]s (Taivānas) prezidenti [[Cai Inveņa|Cai Inveņu]]; ** [[Dienvidkoreja]]s galvaspilsētā [[Seula|Seulā]] notika kārtējie masu protesti pret valsts prezidenti [[Paka Kinhje|Paku Kinhji]]; ** [[Islande]]s prezidents [[Gudni Torlācijs Johannesons]] aicināja [[Pirātu partija|Pirātu partiju]] veidot jauno valdību. * [[2017. gads]] — [[Dienvidkoreja]]s rietumu piekrastē zvejas kuģa sadursmē ar tankkuģi gāja bojā 13 cilvēki un divi pazuda bez vēsts. * [[2018. gads]] — [[Katara]] paziņoja, ka 2019. gada janvārī izstāsies no [[OPEC]]. === Izklaidē un kultūrā === * [[1994. gads]] — ''[[Sony]]'' izlaida spēļu konsoli ''[[PlayStation]]''. * [[2019. gads]] — filmas "[[Džentlmeņi]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1368. gads]] — [[Šarls VI]] (''Charles VI''), Francijas karalis (miris 1422. gadā) * [[1447. gads]] — [[Bajezids II]] (بايزيد ثان), osmaņu sultāns (miris 1512. gadā) * [[1722. gads]] — [[Hrihorijs Skovoroda]] (''Григорій Сковорода''), ukraiņu filozofs (miris 1794. gadā) * [[1800. gads]] — [[France Prešerens]] (''France Prešeren''), slovēņu dzejnieks (miris 1849. gadā) * [[1857. gads]] — [[Džozefs Konrads]] (''Joseph Conrad''), Polijā dzimis britu rakstnieks (miris 1924. gadā) * [[1872. gads]] — [[Moriss Laruī]] (''Maurice Larrouy''), franču sporta šāvējs (miris ''nav zināms'') * [[1875. gads]] — [[Emīls Delšambrs]] (''Émile Delchambre''), franču airētājs (miris 1958. gadā) * [[1876. gads]] — [[Čārlzs Bjūruss]] (''Charles Burroughs''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1902. gadā) * [[1880. gads]] — [[Fedors fon Boks]] (''Fedor von Bock''), vācu ģenerālfeldmaršals (miris 1945. gadā) * [[1883. gads]] — [[Antons Vēberns]] (''Anton Webern''), Austrijas komponists (miris 1945. gadā) * [[1900. gads]] — [[Rihards Kūns]] (''Richard Kuhn''), Austrijas bioķīmiķis (miris 1967. gadā) * [[1922. gads]] — [[Svens Nīkvists]] (''Sven Nykvist''), zviedru kinooperators un režisors (miris 2006. gadā) * [[1924. gads]] — [[Džons Bekuss]] (''John Backus''), ASV datorzinātnieks (miris 2007. gadā) * [[1930. gads]] — [[Žans Liks Godārs]] (''Jean-Luc Godard''), franču/šveiciešu kino kritiķis, režisors un scenārists (miris 2022. gadā) * [[1934. gads]] — [[Viktors Gorbatko]] (''Виктор Горбатко''), PSRS kosmonauts (miris 2017. gadā) * [[1942. gads]] — [[Pedro Roča]] (''Pedro Rocha''), Urugvajas futbolists (miris 2013. gadā) * [[1948. gads]] — [[Ozijs Osborns]] (''Ozzy Osbourne''), angļu dziedātājs (miris 2025. gadā) * [[1960. gads]]: ** [[Derila Hanna]] (''Daryl Hannah''), ASV aktrise ** [[Džūliana Mora]] (''Julianne Moore''), ASV aktrise ** [[Stīvens Svonsons]] (''Steven Swanson''), ASV kosmonauts * [[1968. gads]] — [[Brendans Freizers]] (''Brendan Fraser''), ASV aktieris * [[1969. gads]] — [[Halvars Hanevolls]] (''Halvard Hanevold''), norvēģu biatlonists * [[1979. gads]] — [[Tifānija Hediša]] (''Tiffany Haddish''), amerikāņu komiķe un aktrise * [[1981. gads]] — [[Davids Vilja]] (''David Villa''), spāņu futbolists * [[1982. gads]] — [[Maikls Esjēns]] (''Michael Essien''), Ganas futbolists * [[1985. gads]] — [[Amanda Saifreda]] (''Amanda Seyfried''), amerikāņu aktrise un dziedātāja == Miruši == * [[311. gads]] — [[Diokletiāns]], Senās Romas imperators (dzimis 244. gadā) * [[1533. gads]] — [[Vasilijs III]] (''Василий III''), Maskavas lielkņazs (dzimis 1479. gadā) * [[1552. gads]] — [[Francisks Ksaverijs]] (''Franciscus Xaverius''), katoļu svētais (dzimis 1506. gadā) * [[1888. gads]] — [[Karls Ceiss]] (''Carl Zeiss''), vācu inženieris un uzņēmējs (dzimis 1816. gadā) * [[1894. gads]] — [[Roberts Luiss Stīvensons]] (''Robert Louis Stevenson''), skotu rakstnieks (dzimis 1850. gadā) * [[1919. gads]] — [[Pjērs Ogists Renuārs]] (''Pierre-Auguste Renoir''), franču gleznotājs (dzimis 1841. gadā) * [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Gustavs Mangulis]], Latvijas armijas pulkvedis (dzimis 1879. gadā) * [[1943. gads]] — [[Jozs Zauka]] (''Juozas Zauka''), lietuviešu sabiedrisks darbinieks un publicists (dzimis 1862. gadā) * [[1956. gads]] — [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Александр Родченко''), krievu mākslinieks (dzimis 1891. gadā) * [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Kārlis Blaus]], latviešu tulkotājs (dzimis 1904. gadā) * [[1977. gads]] — [[Rūdolfs Kompfners]] (''Rudolf Kompfner''), Austrijas fiziķis un inženieris (dzimis 1909. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Vēsma Baltgailis]], latviešu izcelsmes Kanādas šahiste (dzimusi 1950. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Starptautiskā [[invaliditāte|invalīdu]] diena {{Viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] iwvt79qnhzab2wpluvtzfrat7cj6rgc 0 29199 4525748 4351051 2026-09-22T13:14:46Z Meistars Joda 781 4525748 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Terminu latviskojumi}} {{Japāņu rakstība}} '''[[Japāņu valoda]]s [[romanizācija]]''' (japāniski saukta par {{nihongo|'''rōmaji'''|ローマ字|}} ''{{Audio|Ja-Romaji.oga|klausīties}}'' - latviski izrunā kā "''rōmadži''" un kas nozīmē "latīņu burti") ir [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] lietošana, lai rakstītu japāņu valodā, kas parasti tiek rakstīta [[logogramma|logogrāfiskās rakstu zīmēs]], no ķīniešu valodas aizgūtās zīmēs ([[kanji]]) un [[sillabārijs|sillabiskos]] skriptos ([[kana]]). Tas tiek darīts jebkurā kontekstā, kur japāņu tekstam ir jābūt saprotamam cilvēkiem, kas neprot japāņu valodu, piemēram, ielu nosaukumos, pasēs, vārdnīcās un mācību grāmatās tiem, kas mācās japāņu valodu. Vārds "rōmaji" dažkārt tiek nepareizi [[transliterācija|transliterēts]] kā ''roma'''n'''ji'' vai ''rōma'''n'''ji'' ("n" pirms "j"). Ir vairākas romanizācijas sistēmas; trīs galvenās ir [[Hepburn romanizācija]], [[Kunrei-shiki Rōmaji]], (ISO 3602), [[Nihon-shiki Rōmaji]] (ISO 3602 Strict). Hepburn romanizācijas varianti ir visplašāk lietotie. Visi japāņi, kas ir apmeklējuši pamatskolu (kopš [[otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]), ir mācīti lasīt un rakstīt romanizētā japāņu valodā. Romanizācija ir visizplatītākais veids japāņu valodas ievadei [[teksta apstrādes programma|teksta apstrādes programmās]] un [[dators|datoros]], tādēļ gandrīz visi japāņi ir spējīgi rakstīt un lasīt, izmantojot rōmaji. Galvenokārt rōmaji pielieto datoros un citās elektroniskās ierīcēs, kas kaut kādu iemeslu dēļ neatbalsta japāņu rakstu zīmju attēlošanu vai ievadi, mācību materiālos ārzemniekiem vai akadēmiskos rakstos [[angļu valoda|angļu]] (vai kādā citā valodā) par ar Japānu saistītām tēmām (piemēram, lingvistiku vai literatūru).{{clear}} == Latvijas Universitātes izmantotā transkripcija == Šī transkripcija tiek izmantota Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļā.{{fact}} Šo sistēmu lieto, lai atveidotu japāņu valodas vārdus neakadēmiskos tekstos un japāņu personu vārdus, vietu nosaukumus un citus plaši lietojamus vārdus visos tekstos. Ja latviešu valodā jau ir plaši pielietots vārds attiecīgam objektam, tad lieto to (piemēram, raksta ''Hokaido'', nevis ''Hokkaidō''). Šai transkripcijai nav oficiālā statusa un tā var ar laiku mainīties. {| style="width: 100%; text-align: center; background: #FFFFFF;" <caption>ひらがな — Latviešu pieraksts — カタカナ</caption> |- | colspan="5" bgcolor="#BECFEB" | Bāzes Kana ''(tīras skaņas)'' | colspan="3" bgcolor="#FFC9C9" | Salikteņu skaņas |- bgcolor="#BECFEB" | あ '''''a''''' ア | い '''''i''''' イ | う '''''u''''' ウ | え '''''e''''' エ | お '''''o''''' オ |bgcolor="#D4D4D4"|''(ゃ ja ャ)'' |bgcolor="#D4D4D4"|''(ゅ ju ュ)'' |bgcolor="#D4D4D4"|''(ょ jo ョ)'' |- bgcolor="#E7F5DE" | か '''''ka''''' カ | き '''''ki''''' キ | く '''''ku''''' ク | け '''''ke''''' ケ | こ '''''ko''''' コ | bgcolor="#F3F5DE" | きゃ '''''kja''''' キャ | bgcolor="#F3F5DE" | きゅ '''''kju''''' キュ | bgcolor="#F3F5DE" | きょ '''''kjo''''' キョ |- bgcolor="#E7F5DE" | さ '''''sa''''' サ | し '''''ši''''' シ | す '''''su''''' ス | せ '''''se''''' セ | そ '''''so''''' ソ | bgcolor="#F3F5DE" | しゃ '''''ša''''' シャ | bgcolor="#F3F5DE" | しゅ '''''šu''''' シュ | bgcolor="#F3F5DE" | しょ '''''šo''''' ショ |- bgcolor="#E7F5DE" | た '''''ta''''' タ | ち '''''či''''' チ | つ '''''cu''''' ツ | て '''''te''''' テ | と '''''to''''' ト | bgcolor="#F3F5DE" | ちゃ '''''ča''''' チャ | bgcolor="#F3F5DE" | ちゅ '''''ču''''' チュ | bgcolor="#F3F5DE" | ちょ '''''čo''''' チョ |- bgcolor="#E7F5DE" | な '''''na''''' ナ | に '''''ņi''''' ニ | ぬ '''''nu''''' ヌ | ね '''''ne''''' ネ | の '''''no''''' ノ | bgcolor="#F3F5DE" | にゃ '''''ņa''''' ニャ | bgcolor="#F3F5DE" | にゅ '''''ņu''''' ニュ | bgcolor="#F3F5DE" | にょ '''''ņo''''' ニョ |- bgcolor="#E7F5DE" | は '''''ha''''' ハ | ひ '''''hi''''' ヒ | ふ '''''fu''''' フ | へ '''''he''''' ヘ | ほ '''''ho''''' ホ | bgcolor="#F3F5DE" | ひゃ '''''hja''''' ヒャ | bgcolor="#F3F5DE" | ひゅ '''''hju''''' ヒュ | bgcolor="#F3F5DE" | ひょ '''''hjo''''' ヒョ |- bgcolor="#E7F5DE" | ま '''''ma''''' マ | み '''''mi''''' ミ | む '''''mu''''' ム | め '''''me''''' メ | も '''''mo''''' モ | bgcolor="#F3F5DE" | みゃ '''''mja''''' ミャ | bgcolor="#F3F5DE" | みゅ '''''mju''''' ミュ | bgcolor="#F3F5DE" | みょ '''''mjo''''' ミョ |- bgcolor="#E7F5DE" | や '''''ja''''' ヤ | &nbsp; | ゆ '''''ju''''' ユ | &nbsp; | よ '''''jo''''' ヨ | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; |- bgcolor="#E7F5DE" | ら '''''ra''''' ラ | り '''''ri''''' リ | る '''''ru''''' ル | れ '''''re''''' レ | ろ '''''ro''''' ロ | bgcolor="#F3F5DE" | りゃ '''''rja''''' リャ | bgcolor="#F3F5DE" | りゅ '''''rju''''' リュ | bgcolor="#F3F5DE" | りょ '''''rjo''''' リョ |- bgcolor="#E7F5DE" | わ '''''wa''''' ワ | &nbsp; | &nbsp; | &nbsp; | を '''''o''''' ヲ<ref group="p">を izmanto tikai kā partikulu, ヲ reti sastopama.</ref> | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; |- bgcolor="#E7F5DE" | &nbsp; | &nbsp; | &nbsp; | &nbsp; | ん '''''n''''' ン | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; |- | colspan="5" bgcolor="#BECFEB" | Balsīgie līdzskaņi | colspan="3" bgcolor="#FFC9C9" | Balsīgo līdzskaņu salikteņi |- bgcolor="#E7F5DE" | が '''''ga''''' ガ | ぎ '''''gi''''' ギ | ぐ '''''gu''''' グ | げ '''''ge''''' ゲ | ご '''''go''''' ゴ | bgcolor="#F3F5DE" | ぎゃ '''''gja''''' ギャ | bgcolor="#F3F5DE" | ぎゅ '''''gju''''' ギュ | bgcolor="#F3F5DE" | ぎょ '''''gjo''''' ギョ |- bgcolor="#E7F5DE" | ざ '''''dza''''' ザ | じ '''''dži''''' ジ | ず '''''dzu''''' ズ | ぜ '''''dze''''' ゼ | ぞ '''''dzo''''' ゾ | bgcolor="#F3F5DE" | じゃ '''''dža''''' ジャ | bgcolor="#F3F5DE" | じゅ '''''džu''''' ジュ | bgcolor="#F3F5DE" | じょ '''''džo''''' ジョ |- bgcolor="#E7F5DE" | だ '''''da''''' ダ | (ぢ '''''dži''''' ヂ)<ref group="p">To vietā izmanto じ / ジ.</ref> | (づ '''''dzu''''' ヅ)<ref group="p">To vietā izmanto ず / ズ.</ref> | で '''''de''''' デ | ど '''''do''''' ド | bgcolor="#F3F5DE" | ぢゃ '''''dža''''' ヂャ | bgcolor="#F3F5DE" | ぢゅ '''''džu''''' ヂュ | bgcolor="#F3F5DE" | ぢょ '''''džo''''' ヂョ |- bgcolor="#E7F5DE" | ば '''''ba''''' バ | び '''''bi''''' ビ | ぶ '''''bu''''' ブ | べ '''''be''''' ベ | ぼ '''''bo''''' ボ | bgcolor="#F3F5DE" | びゃ '''''bja''''' ビャ | bgcolor="#F3F5DE" | びゅ '''''bju''''' ビュ | bgcolor="#F3F5DE" | びょ '''''bjo''''' ビョ |- | colspan="5" bgcolor="#BECFEB" | "P" sērija | colspan="3" bgcolor="#FFC9C9" | "P" salikteņi |- bgcolor="#E7F5DE" | ぱ '''''pa''''' パ | ぴ '''''pi''''' ピ | ぷ '''''pu''''' プ | ぺ '''''pe''''' ペ | ぽ '''''po''''' ポ | bgcolor="#F3F5DE" | ぴゃ '''''pja''''' ピャ | bgcolor="#F3F5DE" | ぴゅ '''''pju''''' ピュ | bgcolor="#F3F5DE" | ぴょ '''''pjo''''' ピョ |} <references group="p" /> * Garām skaņām izmanto garumzīmes: ああ = ''ā'', いい = ''ī'', うう = ''ū'', えい/ええ = ''ē'', おお/おう = ''ō'', piemēram, おばあさん = ''obāsan'', おじいさん = ''odžīsan'', すうじ = ''sūdži'', ほうりつ = ''hōricu''. * Atkārtotām skaņām izmanto attiecīgo burtu atkārtojumus, piemēram, かった = ''katta'', さっか = ''sakka'', はっぱ = ''happa'', ざっし = ''dzašši'', さんねん = ''sannen''. * ヴぃ skaņai izmanto ''vi'', piemēram, ラトヴィア = ''Ratovia'' (Latvija). * じ un ぢ skaņām ir vienāda izruna, bet atšķirīgs pieraksts, tādēļ latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar ''dži''. * ず un づ skaņām ir ļoti līdzīga [[izruna]], bet atšķirīgs pieraksts, latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar ''dzu''. * わ japāņu valodā skan mīkstāk nekā ''va'', tādēļ izmanto angļu ''w'', transkribējot skaņu kā ''wa''. * Šajā transkripcijā izmanto latviešu valodā parasti nelietojamās ''ō'' un ''w''. == Hepberna romanizācija == Pa kreisi dota [[hiragana]], pa vidu Hepberna romanizācija, pa labi [[katakana]]. Sarkanā krāsā norādītas vēsturiski lietotas zīmes. {| style="width: 100%; text-align: center; background: #FFFFFF;" <caption>ひらがな — Rōmaji — カタカナ</caption> |- | colspan="5" bgcolor="#BECFEB" | Bāzes Kana ''(tīras skaņas)'' | colspan="3" bgcolor="#FFC9C9" | Salikteņu skaņas |- bgcolor="#BECFEB" | あ '''''a''''' ア | い '''''i''''' イ | う '''''u''''' ウ | え '''''e''''' エ | お '''''o''''' オ |bgcolor="#D4D4D4"|''(ゃ ya ャ)'' |bgcolor="#D4D4D4"|''(ゅ yu ュ)'' |bgcolor="#D4D4D4"|''(ょ yo ョ)'' |- bgcolor="#E7F5DE" | か '''''ka''''' カ | き '''''ki''''' キ | く '''''ku''''' ク | け '''''ke''''' ケ | こ '''''ko''''' コ | bgcolor="#F3F5DE" | きゃ '''''kya''''' キャ | bgcolor="#F3F5DE" | きゅ '''''kyu''''' キュ | bgcolor="#F3F5DE" | きょ '''''kyo''''' キョ |- bgcolor="#E7F5DE" | さ '''''sa''''' サ | し '''''shi''''' シ | す '''''su''''' ス | せ '''''se''''' セ | そ '''''so''''' ソ | bgcolor="#F3F5DE" | しゃ '''''sha''''' シャ | bgcolor="#F3F5DE" | しゅ '''''shu''''' シュ | bgcolor="#F3F5DE" | しょ '''''sho''''' ショ |- bgcolor="#E7F5DE" | た '''''ta''''' タ | ち '''''chi''''' チ | つ '''''tsu''''' ツ | て '''''te''''' テ | と '''''to''''' ト | bgcolor="#F3F5DE" | ちゃ '''''cha''''' チャ | bgcolor="#F3F5DE" | ちゅ '''''chu''''' チュ | bgcolor="#F3F5DE" | ちょ '''''cho''''' チョ |- bgcolor="#E7F5DE" | な '''''na''''' ナ | に '''''ni''''' ニ | ぬ '''''nu''''' ヌ | ね '''''ne''''' ネ | の '''''no''''' ノ | bgcolor="#F3F5DE" | にゃ '''''nya''''' ニャ | bgcolor="#F3F5DE" | にゅ '''''nyu''''' ニュ | bgcolor="#F3F5DE" | にょ '''''nyo''''' ニョ |- bgcolor="#E7F5DE" | は '''''ha''''' ハ | ひ '''''hi''''' ヒ | ふ '''''fu''''' フ | へ '''''he''''' ヘ | ほ '''''ho''''' ホ | bgcolor="#F3F5DE" | ひゃ '''''hya''''' ヒャ | bgcolor="#F3F5DE" | ひゅ '''''hyu''''' ヒュ | bgcolor="#F3F5DE" | ひょ '''''hyo''''' ヒョ |- bgcolor="#E7F5DE" | ま '''''ma''''' マ | み '''''mi''''' ミ | む '''''mu''''' ム | め '''''me''''' メ | も '''''mo''''' モ | bgcolor="#F3F5DE" | みゃ '''''mya''''' ミャ | bgcolor="#F3F5DE" | みゅ '''''myu''''' ミュ | bgcolor="#F3F5DE" | みょ '''''myo''''' ミョ |- bgcolor="#E7F5DE" | や '''''ya''''' ヤ | &nbsp; | ゆ '''''yu''''' ユ | &nbsp; | よ '''''yo''''' ヨ | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; |- bgcolor="#E7F5DE" | ら '''''ra''''' ラ | り '''''ri''''' リ | る '''''ru''''' ル | れ '''''re''''' レ | ろ '''''ro''''' ロ | bgcolor="#F3F5DE" | りゃ '''''rya''''' リャ | bgcolor="#F3F5DE" | りゅ '''''ryu''''' リュ | bgcolor="#F3F5DE" | りょ '''''ryo''''' リョ |- bgcolor="#E7F5DE" | わ '''''wa''''' ワ | style="color: red;" | '''ゐ''' '''''wi''''' '''ヰ''' | &nbsp; | style="color: red;" | '''ゑ''' '''''we''''' '''ヱ''' | '''を''' '''''wo''''' '''ヲ''' | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; |- bgcolor="#E7F5DE" | &nbsp; | &nbsp; | &nbsp; | &nbsp; | '''ん''' '''''n''''' '''ン''' | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; | bgcolor="#F3F5DE" | &nbsp; |- | colspan="5" bgcolor="#BECFEB" | Balsīgie līdzskaņi | colspan="3" bgcolor="#FFC9C9" | Balsīgo līdzskaņu salikteņi |- bgcolor="#E7F5DE" | が '''''ga''''' ガ | ぎ '''''gi''''' ギ | ぐ '''''gu''''' グ | げ '''''ge''''' ゲ | ご '''''go''''' ゴ | bgcolor="#F3F5DE" | ぎゃ '''''gya''''' ギャ | bgcolor="#F3F5DE" | ぎゅ '''''gyu''''' ギュ | bgcolor="#F3F5DE" | ぎょ '''''gyo''''' ギョ |- bgcolor="#E7F5DE" | ざ '''''za''''' ザ | じ '''''ji''''' ジ | ず '''''zu''''' ズ | ぜ '''''ze''''' ゼ | ぞ '''''zo''''' ゾ | bgcolor="#F3F5DE" | じゃ '''''ja''''' ジャ | bgcolor="#F3F5DE" | じゅ '''''ju''''' ジュ | bgcolor="#F3F5DE" | じょ '''''jo''''' ジョ |- bgcolor="#E7F5DE" | だ '''''da''''' ダ | '''ぢ''' '''''ji''''' '''ヂ''' | '''づ''' '''''zu''''' '''ヅ''' | で '''''de''''' デ | ど '''''do''''' ド | bgcolor="#F3F5DE" | '''ぢゃ''' '''''ja''''' '''ヂャ''' | bgcolor="#F3F5DE" | '''ぢゅ''' '''''ju''''' '''ヂュ''' | bgcolor="#F3F5DE" | '''ぢょ''' '''''jo''''' '''ヂョ''' |- bgcolor="#E7F5DE" | ば '''''ba''''' バ | び '''''bi''''' ビ | ぶ '''''bu''''' ブ | べ '''''be''''' ベ | ぼ '''''bo''''' ボ | bgcolor="#F3F5DE" | びゃ '''''bya''''' ビャ | bgcolor="#F3F5DE" | びゅ '''''byu''''' ビュ | bgcolor="#F3F5DE" | びょ '''''byo''''' ビョ |- | colspan="5" bgcolor="#BECFEB" | "P" sērija | colspan="3" bgcolor="#FFC9C9" | "P" salikteņi |- bgcolor="#E7F5DE" | ぱ '''''pa''''' パ | ぴ '''''pi''''' ピ | ぷ '''''pu''''' プ | ぺ '''''pe''''' ペ | ぽ '''''po''''' ポ | bgcolor="#F3F5DE" | ぴゃ '''''pya''''' ピャ | bgcolor="#F3F5DE" | ぴゅ '''''pyu''''' ピュ | bgcolor="#F3F5DE" | ぴょ '''''pyo''''' ピョ |} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japāņu valoda]] [[Kategorija:Romanizācija]] mf5gsbq705qd57kn9k2gk40u6fsn02f 0 31697 4525781 4516836 2026-09-22T16:11:46Z Meistars Joda 781 4525781 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ēvalds Mugurēvičs | vārds_orig = | attēls = Mugurevics.webp | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Barkavas pagasts]], [[Rēzeknes apriņķis]] {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 23 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Arheoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[LZA]] Lielā medaļa | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ēvalds Mugurēvičs''' (dzimis {{dat|1931|4|6}}, miris {{dat|2018|11|23}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]] un [[arheologs]], habilitētais vēstures doktors. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]]. == Dzīvesgājums == Ē. Mugurēvičs dzimis 1931. gada 6. aprīlī [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Barkavas pagasts|Barkavas pagastā]]. Pēc studijām [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]] viņš [[1956]]. gadā sāka strādāt Latvijas vēstures muzejā, no 1958. gada [[LZA]] Latvijas vēstures institūtā, kurā no 1971. gada vadīja arheoloģijas nodaļu. [[1984]]. gadā viņš kļuva par vēstures zinātņu [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktoru]], [[1997]]. gadā par habilitēto vēstures doktoru. No 1984. līdz 1995. gadam bija Latvijas Universitātes mācībspēks, 2002. gadā Mugurēviču ievēlēja par Vācijas arheoloģijas institūta ārzemju locekli. Mugurēvičs pētīja Latvijas vēlā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] ([[9. gadsimts|9.]]&nbsp;— [[12. gadsimts]]) un [[viduslaiki|viduslaiku]] (12.&nbsp;— [[16. gadsimts]]) arheoloģiju. Vadīja arheoloģiskos izrakumus [[Lokstenes pilskalns|Lokstenes pilskalnā]], [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]], [[Oliņkalns|Oliņkalnā]], kā arī [[Sabiles pilskalns|Sabilē]], [[Piltenes pils|Piltenes pilsdrupās]] un senpilsētā, [[Dundagas pils|Dundagas pilī]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes pilsdrupās]], [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pilskalnā]] un citur. Pēc 1990. gada viņš pievērsās arī [[Livonijas hronika|Livonijas hroniku]] tulkošanai un komentēšanai. 2011. gadā Mugurēvičam tika piešķirta [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]]. Miris 2018. gada 23. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvi.lu.lv/lv/saturs.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200812175341/https://www.lvi.lu.lv/lv/saturs.htm }}</ref> == Bibliogrāfija == * Rozā šīfera izstrādājumu atradumi Latvijā. Изв. АН Латвийской ССР, 1960, №&nbsp;9, 17&nbsp;— 32 lpp. * Svarīgākie ceļi lībiešu un latgaļu teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 1961., 3.sēj., 61.-82. lpp. * Numismātiskais materiāls par Latvijas tirdzniecības ceļiem IX—XIII gs. Изв. АН Латвийской ССР, 1961, [33] № I, 11-24 lpp. * Kauri gliemežvāku atradumi Latvijas teritorijā (''Находки раковин каури на территории Латвии.'') Изв. АН Латвийской ССР, 1962, №&nbsp;7, 37-51 lpp. (krieviski) * Austrumlatvija un kaimiņzemes X-XIII gs. ([http://annals.xlegio.ru/balt/vostlatv/index.htm ''Восточная Латвия и соседние земли в X—XIII вв. Экономические связи с Русью и другими территориями. Пути сообщения.'']{{Novecojusi saite}}) Rīga, 1965.&nbsp;— 144 lpp. (krieviski) * Daži Kurzemes X-XIV gs, etniskās vēstures jautājumi (''Некоторые вопросы этнической истории Курземе в X—XIV вв.'') (Grāmata: ''Взаимосвязи балтов и прибалтийских финнов.'') Rīga: Zinātne, 1970, 21-38 lpp. (krieviski) * Vai Ludzas pilsēta ir minēta 12. gadsimta rakstos? (''Упомянут ли город Лудза в письменных источниках 12 века?'') Grāmata: ''Studia archaeologica in memoriam Harri Moora.'' Tallinn: Valgus, 1970, 138-141 lpp. (krieviski) * Saldus pils (Frauenburg) XV—XVII gadsimtā. Изв. АН Латвийской ССР, 1972, №&nbsp;2, 54-64 lpp. * Vidus- un Austrumlatvija 13.-14.gs. Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 1973.,10.sēj., 27.-39. lpp. * Vendu problēma agrā feodālisma periodā Latvijā (''Проблема вендов в период раннего феодализма в Латвии'') In: ''Berichte über den II Internationalen Kongress für Slavische Archäologie''. Bd. 2. Berlin, 1973, S. 291-299. (krieviski) * Olin̦kalna un Lokstenes pilsnovadi: 3.-15. gs. arheolog̓iskie pieminekļi. LPSR ZA Vēstures institūts. Rīga : Zinātne, 1977.&nbsp;— 142 lpp. * Vēlais dzelzs laikmets. Viduslaiku arheoloģija. (Grāmatā Latvijas PSR arheoloģija). 1974., 177-204, 207-272, 285-295, 300-307, 309-315 lpp. * Krustiņveida piekariņi Latvijā 11.-15. gs. Grāmata: Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 1974., ll. sēj., 220-239. lpp. * Latvijas viduslaiku piļu klasifikācija un arheoloģiskā izpēte. Rakstu krājums "Technikas apskats". [[Monreāla]], 1980, Nr. 89, 14.-16.lpp.; Nr. 90, 12.-13. lpp. * Mijiedarbība starp līvu un kūru kultūrām Ziemeļkurzemes apmetņu kultūrās (10.-16. gs.). (''Wechselbeziehungen der livischen und der kurischen Kultur im Licht des Siedlungsmaterials Nordkurlands (10.-16. Jh.)'') In: ''Congressus Quintus Internationalis Fenno-Ugristarum Turku 20.-27. VIII 1980. Pars VIII.'' [[Turku]], Suomen Kielen Seura, 1981, s. 395-400. (vāciski) * Baltu tautu senākā vēsture pēc arheoloģijas un antropoloģijas datiem (''Из древнейшей истории балтских народов по данным археологии и антропологии''). Rīga: Zinātne, 1980.&nbsp;— 137 lpp. (krieviski) * Pilis un apmetnes viduslaiku Livonijā ([http://annals.xlegio.ru/balt/small/mug_aref.htm ''Замки и сельские поселения в средневековой Ливонии.'']{{Novecojusi saite}}) Doktora disertācija, 1980. (krieviski) * Aleksander Loit, Ēvalds Mugurēvičs, Andris Caune. ''Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandinavien im frühen Mittelalter: internationale Konferenz 23.-25. Oktober 1990'', Rīga, 1992.&nbsp;— 184 lpp. (vāciski) * [[Indriķa hronika]] (no latīņu val. tulk. [[Ābrams Feldhūns]]; Ē. Mugurēviča priekšvārds). Rīga: Zinātne, 1993.&nbsp;— 453 lpp. * [[Valdis Bisenieks]], Ēvalds Mugurēvičs. [[Atskaņu hronika]]. Zinātne, 1998.&nbsp;— 387 lpp. * Latvijas senākā vēsture : 9. g.t. pr. Kr.&nbsp;— 1200. g. ([[Apals|J. Apals]] u.c.; zin. red. Ē. Mugurēvičs un A. Vasks). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001.&nbsp;— 463 lpp. * Oskars Kalpaks: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīn̦u varon̦a dzīves un kauju cel̦š, Rīga, Jumava, 2007.&nbsp;— 138 lpp. * Vartberges Herman̦a Livonijas hronika. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005.&nbsp;— 334 lpp. * Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008.&nbsp;— 262 lpp. * Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312 gadā: liecinieku nopratināšana par notikumiem Livonijā 13.-14. gadsimta mijā. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010.&nbsp;— 455 lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070607231232/http://www.lza.lv/ZV/zv050100.htm#7 Zinātnes Vēstnesis. LZA un akciju sabiedrības “Grindeks” balvu laureāti]. 2005. gada 10. janvāris: 1 (293) {{ISSN|1407-6748}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{LZA Lielā medaļa}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mugurevics, Evalds}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] mt1skhfwgoicgxhbmeb4pdfkz3oj7ox 0 33249 4525995 4008924 2026-09-23T07:51:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525995 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Līčupe|Līčupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Līčupe | tips = pieturas punkts | attēls = Līčupes stacija.JPG | attēla_apraksts = Līčupes pieturas atrašanās vieta 2015. gadā (perons pa kreisi) | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga Preču—Ērgļi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 2009 | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | tuvākās_stacijas = [[Ērgļi (stacija)|Ērgļi]] (13 km) <br /> [[Suntaži (stacija)|Suntaži]] (29 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Baltava]] (4 km) <br /> [[Taurupe (stacija)|Taurupe]] | attālums_līdz_Rīgai = 84 | karte = Latvijas dzelzceļi | latd = 56| latm = 53| lats = 20| latNS = N | longd = 25| longm = 25| longs = 9 |longEW = E }} '''Līčupe''' bija [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga Preču—Ērgļi]] starp [[Taurupe (stacija)|Taurupes]] un [[Baltava]]s pieturām. Tas atradās [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]] centrā, uz dienvidiem no [[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupes]] ciema, 84 km no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]]. Līčupes pieturas punkts tika atklāts [[1937]]. gadā, līdz ar dzelzceļa līnijas Rīga—Ērgļi posma Suntaži—Ērgļi atklāšanu.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/29156 http://railwayz.info/photolines/photo/29156]</ref> Tas tika slēgts līdz ar dzelzceļa līnijas slēgšanu [[2009]]. gadā. Pasažieru nojume pastāvēja līdz apmēram 2013. gadam. 2015. gadā saglabājusies tikai perona apmale. == Ārējās saites == * [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=48&pid=23641#top_display_media Līčupes stacijas foto 2012. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210723155104/https://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=48&pid=23641#top_display_media |date={{dat|2021|07|23||bez}} }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Rīga-Ērgļi}} [[Kategorija:Mazozolu pagasts]] [[Kategorija:Ogres novads]] [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] pzxgdqqqfph7esdly3wxu7ta3i052bi 0 35850 4526019 4484524 2026-09-23T08:28:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526019 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|ASV mūziķi Madonnu|Madonna |Madonna}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Madonna |Attēls = MadonnaO2171023 (97 of 133) (53269593787) (cropped).jpg |Att_izm = 240 |Apraksts = Madonna 2023. gadā |Fons = solists |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1958|8|16}} |Vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Beisitija}} |Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[popmūzika]]<br />[[deju mūzika]]<br />[[elektroniskā mūzika]] |Nodarbošanās = [[dziedātāja]], dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, dejotāja, aktrise |Gadi = 1979—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Warner Records|Warner Bros.]]''<br />''[[Maverick Records|Maverick]]''<br />''[[Sire Records|Sire]]''<br />''[[Warner Music Group]]'' |Mlapa = {{URL|http://www.madonna.com}} |Dzimums = S }} '''Madonna Luīze Čikone''' (''Madonna Louise Ciccone'', dzimusi {{Dat|1958|8|16}}), plašākai publikai zināma kā '''Madonna''', ir [[amerikāņi|amerikāņu]] dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise, kinorežisore, modes pasaules ikona. Pazīstama ar saviem ambiciozajiem un pārdrošajiem mūzikas videoklipiem, kuros bieži tiek skartas seksuālas un [[Reliģija|reliģiozas]] tēmas, kā arī protests pret [[Politika|politisko]] situāciju [[Pasaule|pasaulē]]. Madonna aktīvi iestājas pret nabadzību, [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]] un atbalsta cilvēku reliģiozo, humanitāro un etnisko vienlīdzību. Mūziķe ir dzimusi [[Mičigana|Mičiganas štata]] pilsētā [[Beisitija|Beisitijā]], uzaugusi [[Ročesterhila|Ročesterhilā]], bet uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]] pārcēlās 1977. gadā, lai uzsāktu dejotājas karjeru. Pēc neilgas koncertēšanas kopā ar [[popmūzika]]s grupām ''Breakfast Club'' un ''Emmy'', 1983. gadā Madonna ierakstu kompānijas ''[[Sire Records]]'' paspārnē izdeva savu pirmo solo albumu ''[[Madonna (albums)|Madonna]]''. Pasaules slavu dziedātāja ieguva pēc vairāku komerciāli veiksmīgu albumu, tādu kā ''[[Like A Virgin]]'' (1984) un ''[[True Blue]]'' (1986), izdošanas, kas Madonnu padarīja par tā brīža popmūzikas un modes ikonu. Popularitāti veicināja arī mūziķes piedalīšanās filmā "[[Izmisīgi meklējot Sūzenu]]" (1985).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ifdb.lv/f4976 |title=Filmas "Izmisīgi meklējot Sūzenu" ifdb.lv profils |publisher=Ifdb.lv |date= |accessdate=2011-09-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722161652/http://ifdb.lv/f4976 |archivedate=2011-07-22 }}</ref> Pateicoties 1989. gada singla ''[[Like A Prayer (singls)|Like A Prayer]]'' skandalozajam videoklipam, kurš saturēja daudzus [[katoļticība]]s simbolus — tādus kā stigmas uz rokām un degošus krustus, Madonna vēl pamatīgāk nostiprināja savu skandalozo slavu, kas savukārt noveda pie domstarpībām ar [[Vatikāns|Vatikānu]]. 1992. gadā Madonna nodibināja izklaides kompāniju ''Maverick'', kas sastāvēja no ierakstu kompānijas ''[[Maverick Records]]'', filmu studijas ''Maverick Films'', kā arī mūzikas izdevniecības, [[televīzija]]s, tirdzniecības un grāmatu izdevniecības nodaļām. Tajā pašā gadā nāca klajā Madonnas pirmā publikācija "[[Sekss (grāmata)|Sekss]]" — grāmata, kurā mūziķe aprakstīja savus brīvos seksuālos uzskatus un tajā bija ieraugāmi seksuāli provokatīvi mūziķes foto, kuru autors bija fotogrāfs [[Stīvens Meisels]]. Lai arī šī publikācija izraisīja pretrunīgu plašsaziņas mediju reakciju, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] grāmata pārdota {{sk|500000}} eksemplāros.<ref>[http://www.ew.com/ew/article/0,,365681,00.html The Naked Launch] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115134604/http://www.ew.com/ew/article/0,,365681,00.html |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, ew.com {{en ikona}}</ref> 1996. gadā Madonna, vienlaikus kā aktrise un dziedātāja, piedalījās savā visveiksmīgākajā, bet tajā pašā laikā arī viskritizētākajā mākslas filmā "[[Evita (filma)|Evita]]", kurā attēloja slaveno [[Argentīna]]s prezidenta [[Huans Perons|Huana Perona]] sievu [[Eva Perona|Evu Peronu]].<ref name="autogenerated2">[http://lifestyle.sympatico.msn.ca/Fashion+Timeline+Madonna/Celeb+Style/Fashion+Timeline/articles/FashionTimelineMadonna.htm?isfa=1 Fashion Timeline: Madonna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090202183800/http://lifestyle.sympatico.msn.ca/Fashion+Timeline+Madonna/Celeb+Style/Fashion+Timeline/articles/FashionTimelineMadonna.htm?isfa=1 |date={{dat|2009|02|02||bez}} }}, lifestyle.sympatico.msn.ca {{en ikona}}</ref> Filmas oriģinālmūzikas albumā iekļauti trīs Madonnas izpildītie singli, no kuriem ''You Must Love Me'' ieguva [[69. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā filmas oriģināldziesma (mūzikas autors [[Endrū Loids Vebers]], teksta autors [[Tims Raiss]]). Par Evitas lomu šajā filmā Madonna ieguva Zelta globusa balvu kategorijā labākā aktrise.<ref>[http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Movies/03/18/madonna.movies/?iref=mpstoryview Hey Madonna, don't give up the day job!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303200029/http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Movies/03/18/madonna.movies/?iref=mpstoryview |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}, edition.cnn.com {{en ikona}}</ref> Madonnas 1998. gada albums ''[[Ray Of Light]]'' kļuva par mūziķes vienu no veiksmīgākajiem un izpelnījās kritiķu viennozīmīgu pozitīvu vērtējumu. 2005. gada albums ''[[Confessions On A Dance Floor]]'' ieguva [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] kā gada labākais [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] albums. Pirmais singls ''[[Hung Up]]'' kļuva par mūziķes visu laiku visveiksmīgāko singlu un sasniedza 1. vietu 45 pasaules valstīs, uzstādot Ginesa rekordu kā dziesma, kas guvusi visvairāk pirmo vietu pasaules topos. 2007. gada oktobrī mūziķe paziņoja par savu aiziešanu no ierakstu kompānijas ''[[Warner Records]]'' un jauna 120 miljonus ASV dolāru 10 gadu kontrakta parakstīšanu ar kompāniju ''[[Live Nation]]''. Madonna iekļauta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā visu laiku visveiksmīgākā [[solists|soliste]]. Ar aptuveni 175 miljoniem pārdotu [[Madonnas albumu diskogrāfija|albumu]] un 75 miljoniem pārdotu [[Madonnas singlu diskogrāfija|singlu]] Madonna ir visu laiku visienesīgākā sieviešu kārtas mūziķe. Žurnāls ''[[Forbes|Forbes Magazine]]'' ir aprēķinājis, ka Madonnai piederošais kapitāls ir aptuveni {{nobr|490 miljoni}} ASV dolāru,<ref>[http://www.ifpi.org/content/section_news/plat_month_20060913.html IFPI Platinum Europe Awards — July & August 2006] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061104041040/http://www.ifpi.org/content/section_news/plat_month_20060913.html |date={{dat|2006|11|04||bez}} }}, ifpi.org, {{dat|2007|12|14|SK}} {{en ikona}}</ref> turklāt Madonnas koncerttūrei ''[[Sticky & Sweet Tour]]'' pieder visienesīgākās koncerttūres rekords.<ref name="autogenerated7">[http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601088&sid=a5tUCaavtIMw&refer=muse Madonna's "Sticky & Sweet" Highest-Grossing Solo Tour (Update1)], bloomberg.com, {{dat|2008|12|22|SK}} {{en ikona}}</ref><ref name="autogenerated8">[http://www.latimes.com/entertainment/news/music/la-et-tours29-2008dec29,0,4292189.story '08 tour leader: Madonna], latimes.com, {{dat|2008|12|29|SK}} {{en ikona}}</ref> Mūzikas pasaulē Madonnu oficiāli dēvē par "Popmūzikas karalieni",<ref>[http://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-407501/Queen-Pop-Madonna-crowned-highest-earning-female-singer-earth.html Queen of Pop Madonna crowned highest earning female singer on earth], dailymail.co.uk, {{dat|2006|9|28|SK}} {{en ikona}}</ref> kuras ieguldījums mūzikas attīstībā stāv līdzās 2009. gadā mirušā "Popmūzikas karaļa" [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] daiļradei. == Biogrāfija == === 1958—1981: Sākums un karjeras uzsākšana === Madonna dzimusi {{dat|1958|8|16||bez}}, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Mičigana]]s štata pilsētā [[Beisitija|Beisitijā]]. Viņa bija trešais bērns astoņu bērnu ģimenē. Pārējie bērni ģimenē bija: Martins (''Martin''), Entonijs (''Anthony''), Kristofers (''Christopher''), Pola Meja (''Paula Mae''), Melānija (''Melanie''), Mario un Dženifera (''Jennifer''). Tēvs ir [[Itāļi|itāļu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānis]], ''Chrysler'' firmas inženieris Silvio Čikone (''Silvio "Tony" P. Ciccone''), kura vecāki bija [[emigranti]] no [[Pačentro]] [[Itālijas administratīvais iedalījums|komūnas]] [[Itālija|Itālijā]],<ref>[http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,957025,00.html Now: Madonna on Madonna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080612174827/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,957025,00.html |date={{dat|2008|06|12||bez}} }}, time.com, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.telegraph.co.uk/news/1400097/The-child-who-became-a-star.html The child who became a star], telegraph.co.uk, {{dat|2002|5|15|SK}} {{en ikona}}</ref> māte Madonna Luīze Fortina cēlusies no [[Kanāda]]s [[Kvebeka]]s provinces. Madonna uzauga [[Katolicisms|katoliciskā]] ģimenē [[Detroita]]s priekšpilsētās Pontiakā un Avontaunšipā (tagad [[Ročesterhila]]). 1963. gada 1. decembrī, 30 gadu vecumā no [[Krūts vēzis|krūts vēža]] mira Madonnas māte, bet tēvs vēlāk apprecējās ar bijušo mājkalpotāju Džoanu Gustafsoni (''Joan Gustafson''). Madonna mācījās Ročestera Adama vidusskolā (''Rochester Adams High School'') un bija ļoti laba skolniece un šīs skolas karsējmeitene.<ref>[http://www.foxnews.com/story/0,2933,193740,00.html?sPage=fnc.entertainment/madonna Madonna Biography, Discography, Filmography] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121025145239/http://www.foxnews.com/story/0,2933,193740,00.html?sPage=fnc.entertainment%2Fmadonna |date={{dat|2012|10|25||bez}} }}, foxnews.com, {{dat|2008|1|3}} {{en ikona}}</ref> Madonna pārliecināja savu tēvu, lai viņš atļautu apmeklēt [[Balets|baleta]] nodarbības. Vēlāk baleta skolotājs Kristofers Flinns (''Christopher Flynn'') rosināja Madonnu turpināt attīstīt dejotājas karjeru, tādēļ 1977. gada beigās, pametot Mičiganas Universitāti kā otrā kursa studente, Madonna devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai uzsāktu dejotājas karjeru. Par šo dzīves posmu Madonna kādā intervijā izteicās: <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding:10px 15px; display:table;">Kad es ierados Ņujorkā, tā bija pirmā reize, kad lidoju ar lidmašīnu, pirmā reize, kad braucu ar taksi, pirmā reize visam. Ierados ar 35 dolāriem kabatā. Tā bija mana drosmīgākā rīcība, kāda jebkad bijusi.<p style="text-align: right;"> — Madonna</p></blockquote> Viņai bija maz naudas, tādēļ bija spiesta dzīvot netīrībā, strādāt zemi atalgotus darbus. Kādu laiku Madonna strādāja par kailfoto modeli. Viņa mācījās pie Martas Grahamas (''Martha Graham'') un Pērla Langa (''Pearl Lang''), vēlāk piedalījās mazās deju grupiņās, tostarp ''Alvin Ailey'' un ''Walter Nicks dancers''. Kamēr Madonna kā dejotāja piedalījās [[Franči|franču]] disko mākslinieka Patrika Ernandesa (''Patrick Hernandez'') 1979. gada pasaules tūrē, mūziķis Dans Gilrojs (''Dan Gilroy'') iesaistīja dejotāju mūzikas biznesā. Kopā ar Gilroju Madonna vēlāk nodibināja savu pirmo rokgrupu ''The Breakfast Club''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.people.com/people/madonna/biography |title=Madonna Biography : People.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080528164613/http://www.people.com/people/madonna/biography }}</ref> Tajā Madonna dziedāja, spēlēja bungas un ģitāru. 1980. gadā<ref>[http://www.rollingstone.com/artists/madonna/biography Madonna: Biography] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090119015514/http://www.rollingstone.com/artists/madonna/biography |date={{dat|2009|01|19||bez}} }}, rollingstone.com, {{en ikona}}</ref> kopā ar bijušo draugu Stefenu Breju (''Stephen Bray'') Madonna nodibināja grupu ''Emmy''. Madonna kopā ar Breju rakstīja un producēja deju mūzikas dziesmas, izpelnoties vietējo Ņujorkas deju klubu un dīdžeju ievērību. Dīdžejs un ierakstu producents Marks Kaminss (''Mark Kamins'') bija pārsteigts, izdzirdot pirmos mūziķes demo ierakstus, tādēļ pievērsa ierakstu kompānijas ''[[Sire Records]]'' dibinātāja Seimora Steina (''Seymour Stein'') uzmanību ar mērķi panākt kontrakta noslēgšanu. === 1982—1985: ''Madonna'' un ''Like A Virgin'' === [[Attēls:Madonna (album).jpg|thumb|left|200px|Madonnas pirmā studijas albuma ''[[Madonna (albums)|Madonna]]'' vāciņa noformējums.]] {{Audio piemērs |fails = Madonna Holiday.ogg |nosaukums = ''Madonna'' - ''Holiday'' (1983) |apraksts = ''Holiday'' ir pirmais starptautiski veiksmīgais Madonnas singls. |pos = right |fails2 = Madonna Like A Virgin.ogg |nosaukums2 = ''Madonna'' - ''Like A Virgin'' (1984) |apraksts2 = ''Like A Virgin'' ir otrs populārākais Madonnas singls pēc 1989. gadā izdotā ''Like A Prayer'' un atnesa mūziķei vispasaules popularitāti. }} 1982. gadā Madonna parakstīja līgumu ar ''[[Warner Records]]''<ref>[http://www.mtv.com/news/articles/1570747/20070927/beastie_boys.jhtml Madonna, Beastie Boys Nominated For Rock And Roll Hall Of Fame] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080503045056/http://www.mtv.com/news/articles/1570747/20070927/beastie_boys.jhtml |date={{dat|2008|05|03||bez}} }}, mtv.com, {{dat|2007|9|27|SK}} {{en ikona}}</ref> paspārnē esošu ierakstu kompāniju ''[[Sire Records]]'' par singlu izdošanu. Mūziķes pirmais izdotais singls 1982. gada 24. aprīlī<ref name="Madonna Makes a $60 Million Deal">[http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E0CE2DB103FF933A15757C0A964958260 Madonna Makes a $60 Million Deal], nytimes.com, {{dat|1992|4|20|SK}} {{en ikona}}</ref> bija ''Everybody''. Debijas albuma ''[[Madonna (albums)|Madonna]]'' producents bija Redžijs Lukass. Madonnas izskats, ģērbšanās maniere, uzvedība uz skatuves un mūzikas video ātri vien kļuva populāri jaunu meiteņu un sieviešu vidū. Mežģīņu augšdaļa, krekls ārā no kapri biksēm, tīkliņzeķes, daudz rotaslietu, kristiešu krusti un balināti mati kļuva par [[1980. gadi|astoņdesmito gadu]] modes kliedzienu.<ref>[http://www.liketotally80s.com/madonna-look.html The "Madonna" Look - Strike a Pose] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090308083510/http://www.liketotally80s.com/madonna-look.html |date={{dat|2009|03|08||bez}} }}, liketotally80s.com {{en ikona}}</ref> Otrais Madonnas studijas albums ''[[Like A Virgin]]'' kļuva par mūziķes pirmo albumu, kurš ierindojās [[Billboard Tops|''Billboard'' albumu topa]] 1. vietā. Albuma panākumu atslēga bija tā pirmais singls ar tādu pašu nosaukumu, kurš ''[[Billboard Hot 100]]'' topā 1. vietu nosargāja sešas nedēļas. Visā pasaulē albumam pārdotas 12 miljonos kopijas, no kurām 8 miljoni pārdoti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Madonna uzstājās pirmajā [[MTV]] Video balvu pasniegšanas ceremonijā. Uzstājoties viņai ap gurniem bija aplikta tajos gados par Madonnas firmas zīmi uzskatītā ''Boy Toy'' josta. Albumu ''Like A Virgin'' uzskata par vienu no 200 visu laiku labākajiem albumiem mūzikas ierakstu industrijas vēsturē.<ref>[http://www.rockhall.com/pressroom/definitive-200 Definitive 200 (visu laiku labāko albumu tops)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080406020211/http://www.rockhall.com/pressroom/definitive-200 |date={{dat|2008|04|06||bez}} }}, rockhall.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.rollingstone.com/news/coverstory/500songs/page/3 The RS 500 Greatest Songs of All Time] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625061023/http://www.rollingstone.com/news/coverstory/500songs/page/3 |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}, rollingstone.com {{en ikona}}</ref> 1985. gadā Madonna uzsāka kino karjeras gaitas, ar nelielu lomu parādoties filmā ''Vision Quest'' kā kluba dziedātāja. Filmas oriģinālmūzikas albumā iekļāva viņas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] otro pirmo vietu sasniegušo singlu ''Crazy For You''.<ref>[https://web.archive.org/web/20090205041307/http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=379&cfgn=Singles&cfn=The+Billboard+Hot+100&ci=3004189&cdi=6183178&cid=04%2F13%2F1985 Singla "Crazy For You" vietas Billboard topos 1985. gada 13. aprīlī], billboard.com</ref> Vēlāk tajā pašā gadā mūziķe piedalījās filmā ''Desperately Seeking Susan'', kurā tika prezentēta dziesma ''Into The Groove'', kas kļuva par pirmo Madonnas singlu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], kurš sasniedza pirmo vietu.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4753366.stm Madonna scores 12th chart-topper], news.bbc.co.uk, {{dat|2006|2|26|SK}} {{en ikona}}</ref> 1985. gadā Madonna kopā ar ''[[Beastie Boys]]'' devās savā pirmajā ASV koncerttūrē ar nosaukumu ''The Virgin Tour''. Tā paša gada jūlijā žurnāli ''Penthouse'' un ''Playboy'' publicēja vairākus melnbaltus Madonnas kailfoto, kuri tika uzņemti [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās. Madonna visiem legāliem līdzekļiem centās to nepieļaut, bet, kad tas neizdevās, mūziķe kļuva aizvainota un izaicinoša. ''Live Aid'' labdarības koncerta laikā, strīda karstumā, Madonna izteica kritisku piezīmi žurnālistiem, ka viņa nevilks nost žaketi, jo pēc desmit gadiem, iespējams, tas tiks pavērsts pret viņu.<ref>[http://www.lycos.com/info/madonna.html Madonnas biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090422112418/http://www.lycos.com/info/madonna.html |date={{dat|2009|04|22||bez}} }}, lycos.com {{en ikona}}</ref> === 1986—1991: ''True Blue'', ''Like A Prayer'' un ''The Blond Ambition Tour'' === {{Audio piemērs |fails = Madonna Like A Prayer.ogg |nosaukums = ''Madonna'' - ''Like A Prayer'' (1989) |apraksts = ''Like A Prayer'' ir Madonnas<br />[[1980. gadi|1980. gadu]] vispopulārākā dziesma. |pos = right }} 1986. gadā Madonna izdeva savu trešo studijas albumu ''[[True Blue]]'', par kuru mūzikas žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' rakstīja, ka "albums skan, it kā nāktu no sirds".<ref>[http://www.rollingstone.com/music/albumreviews Masonnas albuma "True Blue" apskats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140409090304/http://www.rollingstone.com/music/albumreviews |date={{dat|2014|04|09||bez}} }}, rollingstone.com {{en ikona}}</ref> Albumā bija iekļauta arī balāde ''Live To Tell''. Dziesma bija viena no filmas ''At Close Range'' tituldziesmām, kurā piedalījās Madonnas tā laika vīrs [[Šons Penns]]. No albuma ''True Blue'' ''[[Billboard Hot 100]]'' Top 5 sasniedza četri singli: ''Live To Tell'', ''Papa Don't Preach'', ''Open Your Heart'' un ''True Blue''.<ref name="autogenerated6">[http://www.allmusic.com/artist/madonna-p64565 Madonnas singlu uzskaitījums Billboard topos], allmusic.com {{en ikona}}</ref> Tajā pašā gadā Madonna piedalījās filmas ''Shanghai Surprise'' uzņemšanā un debitēja teātrī, režisora Deivida Reiba lugā ''Goose and Tom-Tom''. Gan filmā, gan teātrī piedalījās arī mūziķes vīrs.<ref>[http://www.tribute.ca/people/Madonna+/4085/1469 Madonnas biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080512124005/http://www.tribute.ca/people/Madonna+/4085/1469 |date={{dat|2008|05|12||bez}} }}, tribute.ca {{en ikona}}</ref> 1987. gadā mūziķe piedalījās filmā ''Who's That Girl'', kā arī ierakstīja četras dziesmas tāda paša nosaukuma filmas oriģinālmūzikas albumā, kurā tika iekļauta arī otro vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieguvusī filmas tituldziesma ''Causing A Commotion''.<ref>[https://web.archive.org/web/20080119213318/http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=379&cfgn=Singles&cfn=The+Billboard+Hot+100&ci=3006451&cdi=6314827&cid=12%2F12%2F1987 Madonnas singla "Causing A Commotion" vietas Billboard topos 1987. gada 12. decembrī], billboard.com {{en ikona}}</ref> Tajā pašā gadā Madonna devās ''Who's That Girl Tour'' koncerttūrē, kura iezīmēja viņas pirmo konfliktu ar [[Vatikāns|Vatikānu]], kura iemesls bija pāvesta [[Jānis Pāvils II]] aicinājums [[Itāļi|itāļu]] faniem neiet uz mūziķes koncertiem.<ref name="autogenerated4">[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/3704915.stm Show-stealer Madonna on tour], news.bbc.co.uk, {{dat|2004|5|24|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk 1987. gadā Madonna izdeva labāko dziesmu remiksa albumu ''[[You Can Dance]]''. 1988. gadā [[Itālija]]s pilsētā Pačentro ar vietējās pašvaldības atbalstu tika sākta 4 metrus augstas Madonnas korsetes statujas būvniecība.<ref>Mērijas Krosas grāmata "Madonna: A Biography" (2007), 43. lpp.</ref> Statuja simbolizēja faktu, ka Madonnas senči nāk no Pačentro pilsētas.<ref>Mērijas Krosas grāmata "Madonna: A Biography" (2007), 3. lpp.</ref> 1989. gada sākumā Madonna parakstīja sadarbības līgumu ar atspirdzinošo dzērienu ražotāju ''[[Pepsi]]'' un viņas jaunais singls ''Like A Prayer'' debitēja šīs firmas produkcijas reklāmā. Šim singlam tika uzfilmēts arī videoklips, kas saturēja daudzus katoļu ticības simbolus — tādus kā stigmas uz rokām un degošus krustus. Vatikāns šo videoklipu nosodīja.<ref>[http://entertainment.msn.com/green/madonna10things/ Making Madonna: 10 moments that created an icon] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110610214016/http://entertainment.msn.com/green/madonna10things/ |date={{dat|2011|06|10||bez}} }}, entertainment.msn.com {{en ikona}}</ref> Tā kā reklāma un mūzikas video bija diezgan līdzīgi, ''Pepsi'' nespēja pārliecināt publiku, ka reklāma nebija domāta nepiedienīga, tādēļ ''Pepsi'' to pārstrādāja un lauza līgumu ar mūziķi.<ref>[http://www.m-saule.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=99 Mūzikas saule: VH1’s 100 Greatest videos: 10 no 100 labākajiem]{{Dead link|date=September 2011}}, m-saule.lv</ref> Madonnas ceturtais albums ''[[Like A Prayer]]'' tika izdots 1989. gadā un tā producenti bija Patriks Leonadrs un Stefans Brejs. Mūzikas žurnāls ''Rolling Stone'' par šo albumu rakstīja, ka tas ir "... tik tuvu mākslai, cik vien popmūzika to spēj".<ref>[http://www.rollingstone.com/artists/madonna/albums/album/185201/review/5940859/like_a_prayer RollingStone albuma "Madonna" apskats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081101112946/http://www.rollingstone.com/artists/madonna/albums/album/185201/review/5940859/like_a_prayer |date={{dat|2008|11|01||bez}} }}, rollingstone.com {{en ikona}}</ref> Albums ieņēma pirmo vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Billboard]]'' albumu topā un visā [[Pasaule|pasaulē]] kopumā tika pārdoti septiņi miljoni šī albuma kopiju, no kuriem 4 miljoni tikai ASV. No albuma tika izdoti trīs Top 5: ''Like A Prayer'' (mūziķes septītais pirmo vietu ASV sasniegušais singls), ''Express Yourself'' un ''Cherish''.<ref name="autogenerated6" /> === 1992—1996: ''Maverick'', "Sekss" un "Evita" === 1992. gadā Madonna dibināja izklaides kompāniju ''Maverick'', kas sastāvēja no ierakstu kompānijas ''[[Maverick Records]]'', filmu studijas ''Maverick Films'', kā arī mūzikas izdevniecības, televīzijas, tirdzniecības un grāmatu izdevniecības nodaļām. Tas bija kopuzņēmums ar kompāniju ''Time Warner'', kas piedalījās ar 60 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ierakstu un biznesa darījumā. Darījuma honorārs bija 20%, kas bija tāds pats kā [[Maikls Džeksons|Maiklam Džeksonam]].<ref name="Madonna Makes a $60 Million Deal"/> Pirmā Madonnas uzdrīkstēšanās paust viedokli, kas daudziem varētu nepatikt vai likties pārlieku izaicinošs un vulgārs, bija viņas pirmā publikācija "Sekss" — grāmata, kurā mūziķe aprakstīja savus brīvos seksuālos uzskatus un tajā varēja atrast seksuāli provokatīvus mūziķes attēlus, kuru autors bija fotogrāfs Stīvens Meisels. Šī publikācija izraisīja plašsaziņas mediju pretrunīgu reakciju, tomēr [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] grāmata tika pārdota {{sk|500000}} eksemplāros.<ref>[http://www.ew.com/ew/article/0,,365681,00.html The Naked Launch] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115134604/http://www.ew.com/ew/article/0,,365681,00.html |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, ew.com, {{dat|2002|10|25|SK}} {{en ikona}}</ref> Tajā pašā laikā mūziķe izdeva savu piekto studijas albumu ''[[Erotica]]'', kurš sasniedza otro vietu ASV, kļūstot par vienu no viņas vismazāk veiksmīgajiem ierakstiem.<ref>[https://web.archive.org/web/20070929211928/http://www.billboard.com/bbcom/retrieve_chart_history.do?model.chartFormatGroupName=Albums&model.vnuArtistId=50294&model.vnuAlbumId= Madonnas Billboard topa vēsture], billboard.com {{en ikona}}</ref><ref name="autogenerated5">[http://madonna.com/music/?v=&a=1&id=5 Albuma "Erotica" profils Madonnas oficiālajā mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080526041401/http://madonna.com/music/?v=&a=1&id=5 |date={{dat|2008|05|26||bez}} }}, madonna.com {{en ikona}}</ref> Albuma tituldziesma (ar tādu pašu nosaukumu) 1992. gada septembrī sasniedza ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' 3. vietu.<ref name="autogenerated6" /> No albuma tika izdoti vēl pieci singli ''Deeper And Deeper'', ''Bad Girl'', ''Fever'', ''Rain'' un ''Bye Bye Baby''.<ref name="autogenerated5" /> 1993. gadā Madonna filmējās divās filmas. Pirmā bija erotiska rakstura detektīvromāns "Ķermenis kā pierādījums" (''Body of Evidence''). Filmā bija ietvertas sadomazohistiskas ainas un kritiķu atsauksmes bija sliktas.<ref>[http://www.rottentomatoes.com/m/body_of_evidence/ Filmas "Body of Evidence" profils], rottentomatoes.com {{en ikona}}</ref> Otrā filma, kurā piedalījās mūziķe, bija pirmā ''Maverick Films'' izdotā filma, ''Dangerous Game''. Filma uzreiz tika izdota videonomās [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un saņēma tikai dažas labas kritiķu atsauksmes, kurās tika atzinīgi novērtēts Madonnas aktieriskais sniegums.<ref>[http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9F0CE5DF103AF93AA25752C1A965958260 Review/Film; A Movie Within a Movie, With a Demure Madonna], nytimes.com, {{dat|1993|11|19|SK}} {{en ikona}}</ref> Mūziķe izteica publisku neapmierinātību par filmas gala versiju, apgalvojot, ka režisors no tās izgriezis daudzas svarīgas viņas ainas un pilnībā izmainījis nobeigumu.<ref>[http://www.mad-eyes.net/films/dangerous-game.htm Filmas "Dangerous game" profils], mad-eyes.net {{en ikona}}</ref> 1993. gadā Madonna devās ''The Girlie Show World Tour'' koncerttūrē. Tajā Madonna uzstājās izaicinošā kostīmā un viņu aplenca puskaili dejotāji.<ref>[http://www.dailyrecord.co.uk/news/editors-choice/tm_headline=25-years-of-madonna&method=full&objectid=18966107&siteid=66633-name_page.html 25 years of Madonna (biogrāfisks raksts)], dailyrecord.co.uk, {{dat|2007|4|26|SK}} {{en ikona}}</ref> Skandāli turpinājās [[Puertoriko]], kad koncerta laikā uz skatuves mūziķe berzēja tās karogu starp kājām, bet [[Izraēla|Izraēlā]] ebreji [[Protests|protestēja]] pret viņas koncerta rīkošanu.<ref name="autogenerated4" /> 1994. gada pavasarī Madonna izdeva singlu ''I'll Remember''. Tajā pašā gadā viņa piedalījās Deivida Letermana vakara šovā televīzijā, kurā atļāvās lietot necenzētus izteicienus un palūdza šova vadītājam pasmaržot viņas apakšveļu. Vēlāk tajā gadā Madonna sāka satikties ar slaveno reperi [[Tupaks Šakurs|Tupaku Šakuru]], no kura Madonna vēlējās bērnu. Viņi turpināja satikties līdz pat 1995. gadam, kad [[Tupaks Šakurs]] tika ieslodzīts.<ref>[http://www.nydailynews.com/gossip/bwiddicombe/2007/10/30/2007-10-30_madonna__tupac_shakurs_love_child_almost.html Madonna & Tupac Shakur's love child? Almost happened] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090214100724/http://www.nydailynews.com/gossip/bwiddicombe/2007/10/30/2007-10-30_madonna__tupac_shakurs_love_child_almost.html |date=2009-02-14 }}, nydailynews.com, {{dat|2007|10|30|SK}} {{en ikona}}</ref> 1994. gada oktobrī Madonna izdeva savu sesto studijas albumu ''[[Bedtime Stories]]'', kurš bija pavisam citāds, nekā iepriekšējais albums ''Erotica''.<ref name="autogenerated3">[https://web.archive.org/web/20090503052932/http://www.billboard.com/bbcom/bio/index.jsp?pid=50294 Artist Biography - Madonna (mūziķes biogrāfija)], billboard.com {{en ikona}}</ref> No šī albuma oficiāli tika izdoti četri singli: ''Secret'', ''Take A Bow'', ''Bedtime Story'' un ''Human Nature''. 1995. gada 7. novembrī tika izdots viņas labāko balāžu apkopojums albumā ''[[Something To Remember]]'', kurā bija iekļauta arī kaverversija Marvina Greja dziesmai ''I Want You'' un vairāku valstu top desmitniekā iekļuvušais singls ''You'll See''. 1996. gadā tika izdota mūziķes vienlaikus visveiksmīgākā, bet tajā pašā laikā viskritizētākā filma "[[Evita (filma)|Evita]]", kurā Madonna attēloja slaveno [[Argentīna]]s prezidenta [[Huans Perons|Huana Perona]] sievu [[Eva Perona|Evu Peronu]].<ref name="autogenerated2" /> Filmas oriģinālmūzikas albumā tika iekļauti trīs mūziķes singli, no kuriem ''You Must Love Me'' ieguva [[69. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā filmas oriģināldziesma. Madonna ieguva arī Zelta globusa balvu kā labākā aktrise.<ref>[http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Movies/03/18/madonna.movies/?iref=mpstoryview Hey Madonna, don't give up the day job!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303200029/http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Movies/03/18/madonna.movies/?iref=mpstoryview |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}, cnn.com, {{dat|2008|3|24|SK}} {{en ikona}}</ref> === 1997—2001: ''Ray Of Light'', ''Music'' un ''Drowned World Tour'' === [[Attēls:Ray of light confessions.jpg|thumb|200px|Madonna izpilda dziesmu ''Ray Of Light'' 2006. gada ''Confessions Tour'' koncerttūrē.]] Madonnas 1998. gada studijas albums ''[[Ray Of Light]]'' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Billboard 200]]'' albumu topā debitēja uzreiz 2. vietā.<ref name="autogenerated3" /> Publicisti ''Allmusic'' nodēvēja šo albumu par "vispārdrošāko Madonnas ierakstu". Albumā bija atrodami divi ASV topa piecinieku sasniegušie singli ''Frozen'' un ''Ray Of Light''.<ref name="autogenerated6" /> ''Ray Of Light'' ieguva trīs [[Grammy balva]]s.<ref>[http://edition.cnn.com/SHOWBIZ/Music/9902/24/grammy/index.html That thing: Lauryn Hill sets Grammy record] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130929041657/http://edition.cnn.com/SHOWBIZ/Music/9902/24/grammy/index.html |date={{dat|2013|09|29||bez}} }}, cnn.com, {{dat|1999|2|24|SK}} {{en ikona}}</ref> Videoklips singlam ''Ray Of Light'' ieguva Grammy balvu kā labākais īsā formāta mūzikas video, kā arī [[MTV]] Video mūzikas balvu kā gada labākais videoklips. Šo pašu video kompānija ''[[Microsoft]]'' izmantoja, lai reklamētu savu jauno produktu ''[[Windows XP]]''.<ref>[http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=Madonna&year=0&genreID=0&hp=1 Gremī balvu ieguvēju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090111041645/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=Madonna&year=0&genreID=0&hp=1 |date={{dat|2009|01|11||bez}} }}, grammy.com, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.clickz.com/904871 Microsoft Hopes "Ray of Light" Makes XP Shine] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071011053051/http://clickz.com/904871 |date={{dat|2007|10|11||bez}} }}, clickz.com, {{dat|2001|10|16|SK}} {{en ikona}}</ref> Pret dziesmu ''Frozen'' tika izvirzīta pretenzija, ka tā esot [[plaģiāts]] kādas [[Beļģija]]s dziesmu autores 1993. gada dziesmai ''Ma Vie Fout L'camp'' un tā rezultātā albuma tirdzniecība [[Beļģija|Beļģijā]] tika aizliegta.<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/4449580.stm Madonna in plagiarism case defeat], news.bbc.co.uk, {{dat|2005|11|18|SK}} {{en ikona}}</ref> Albums ''Ray Of Light'' ir ieguvis 363. vietu žurnāla ''Rolling Stone'' visu laiku labāko albumu Top 500.<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/5938174/the_rs_500_greatest_albums_of_all_time/4 The RS 500 Greatest Albums of All Time] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080619073237/http://www.rollingstone.com/news/story/5938174/the_rs_500_greatest_albums_of_all_time/4 |date={{dat|2008|06|19||bez}} }}, rollingstone.com, {{dat|2003|11|18|SK}} {{en ikona}}</ref> Madonnas albuma ''Ray Of Light'' milzīgajiem panākumiem sekoja singls ''Beautiful Stranger'',<ref>[https://web.archive.org/web/20090205041329/http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=350&cfgn=Singles&cfn=Hot+100+Airplay&ci=3035368&cdi=7488903&cid=09%2F25%2F1999 Singla "Beautiful Stranger" vieta Billboard topos 1999. gada 25. septembrī], billboard.com, {{en ikona}}</ref> kurš tika ierakstīts 1999. gadā speciāli filmai "[[Ostins Pauerss: Spiegs, kurš mani iz...]]". Singls tika iekļauts [[Austin Powers: The Spy Who Shagged Me (albums)|šīs filmas oriģinālmūzikas albumā]] ar tādu pašu nosaukumu. Singls sasniedza 19. vietu ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā, pamatojoties tikai uz tā atskaņošanu radio vien.<ref>[http://madonna.com/music/?v=a&a=1&id=18 Singla "Beautiful Stranger" profils oficiālajā Madonnas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217202413/http://madonna.com/music/?v=a&a=1&id=18 |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}, madonna.com {{en ikona}}</ref> 2000. gadā Madonna piedalījās filmas "Nākamā labākā lieta" (''The Next Best Thing'') uzņemšanā. No [[The Next Best Thing (albums)|filmas oriģinālmūzikas albuma]] mūziķe izdeva divus singlus: ''Time Stood Still'' un lielu popularitāti guvušo singlu ''American Pie'', kas ir Dona Maklīna [[1970. gadi|1970. gadu]] dziesmas kaverversija.<ref>[http://www.bbc.co.uk/radio2/soldonsong/songlibrary/americanpie.shtml Singla "American Pie" vēsture], bbc.co.uk {{en ikona}}</ref> Madonnas astotais studijas albums ''[[Music (albums)|Music]]'' tika izdots 2000. gadā un jau pirmajā nedēļā debitēja ASV albumu topa ''[[Billboard 200]]'' pirmajā vietā.<ref>[http://www.livedaily.com/news/1892.html Charts: Madonna's "Music" claims No. 1 spot on album chart] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080724042217/http://www.livedaily.com/news/1892.html |date={{dat|2008|07|24||bez}} }}, livedaily.com, {{dat|2000|9|27|SK}} {{en ikona}}</ref> No albuma tika izdoti trīs singli: ''Music'', ''Don't Tell Me'' un ''What It Feels Like For A Girl''.<ref>[http://madonna.com/music/?v=a&a=1&id=8 Singla "Music" profils oficiālajā Madonnas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080512115851/http://madonna.com/music/?v=a&a=1&id=8 |date={{dat|2008|05|12||bez}} }}, madonna.com {{en ikona}}</ref> Trešā singla mūzikas videoklipā Madonna tēloja slepkavu, kas ar auto notriec cilvēkus un beigās izdara pašnāvību, lielā ātrumā ietriecot mašīnu stabā. Video demonstrēšana tika aizliegta daudzos mūzikas kanālos, tostarp [[MTV]] un [[VH1]].<ref>[http://archives.cnn.com/2001/TECH/internet/03/23/madonna.video.idg/ Controversial new Madonna video airs on the Web] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115014958/http://archives.cnn.com/2001/TECH/internet/03/23/madonna.video.idg/ |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, cnn.com, {{dat|2001|3|23|SK}} {{en ikona}}</ref> 2001. gadā mūziķe devās savā pirmajā pasaules koncerttūrē kopš 1993. gada pa [[Eiropa|Eiropu]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. Koncerttūres nosaukums bija ''Drowned World Tour''. Koncerttūre kļuva par tā gada vienu no visienesīgākajām, nopelnot 75 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] 47 pilnībā izpārdotos koncertos.<ref>[http://www.ew.com/ew/article/0,,644576,00.html Materialist Girl] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081017044524/http://www.ew.com/ew/article/0,,644576,00.html |date={{dat|2008|10|17||bez}} }}, ew.com, {{dat|2004|6|1|SK}} {{en ikona}}</ref> Pastarpināti koncerttūrei tika izdots arī otrais labāko dziesmu apkopojums ''[[GHV2]]''. === 2002—2006: ''American Life'' un ''Confessions On A Dance Floor'' === 2002. gadu Madonna sāka ar piedalīšanos sava vīra [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] režisētajā filmā "Aiznestie" (''Swept Away''), kas izpelnījās pamatīgu kritiku no kino kritiķu puses un kļuva par izgāšanos [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], pat nenonākot līdz kino ekrāniem un tika izdota uzreiz video nomās.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/2426783.stm Madonna flop goes straight to video], news.bbc.co.uk, {{dat|2002|11|8|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk tajā pašā gadā iznāca Madonnas tituldziesma 20. [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmai "[[Mirsti citu dienu]]", kurā viņa pati arī piedalījās kā aktrise epizodiskā lomā. Singls guva diezgan lielu popularitāti, sasniedzot ''[[Billboard Hot 100]]'' astoto vietu un iegūstot nomināciju gan [[Zelta globusa balva]]s kā labākā oriģināldziesma, gan kā gada sliktākā dziesma [[Austrālija]]s ''Golden Raspberry'' filmu kritiķu balvā.<ref name="autogenerated1">[http://www.allmusic.com/artist/madonna-p64565 Madonnas singlu uzskaitījums Billboard topu ietvaros], allmusic.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.greencine.com/webCatalogMore?prodid=21829 Filmas "Die Another Day" profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080515131827/http://www.greencine.com/webCatalogMore?prodid=21829 |date={{dat|2008|05|15||bez}} }}, greencine.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://theenvelope.latimes.com/factsheets/awardsdb/env-awards-db-landing,0,3713019.htmlstory A comprehensive database of winners and nominees from film, music, television and theater.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070704060119/http://theenvelope.latimes.com/factsheets/awardsdb/env-awards-db-landing,0,3713019.htmlstory |date={{dat|2007|07|04||bez}} }}, theenvelope.latimes.com {{en ikona}}</ref> [[Attēls:Madonna Koko Club.jpg|thumb|left|200px|Madonna albuma ''[[Confessions On A Dance Floor]]'' veicināšanas tūrē.]] Savu astoto studijas albumu ''[[American Life]]'' mūziķe izdeva 2003. gada 22. aprīlī. Šis ieraksts guva ļoti dažāda veida mūzikas kritiķu atsauksmes.<ref>[http://www.metacritic.com/search/process?sort=relevance&termType=all&ts=american+life&ty=2&x=32&y=15 Albuma "American Life" profils metacritic.com], metacritic.com {{en ikona}}</ref> Albuma tituldziesma (ar tādu pašu nosaukumu) ''[[Billboard Hot 100]]'' singlu topā sasniedza tikai 37. vietu, bet otrais singls ''Hollywood'' vispār neiekļuva [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirktāko dziesmu saraksta pirmajā simtniekā, palikdams trešais aiz svītras. [[Eiropa|Eiropā]] gan albuma, gan singlu pārdošanas rādītāji bija labāki, tomēr, pārdodot tikai 4 miljonus albuma kopiju, ''American Life'' kļuva par visu laiku vismazāk pārdoto studijas albumu mūziķes karjerā.<ref>[http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/A6959307 Madonna - Entertainer (biogrāfija)], bbc.co.uk, {{dat|2005|11|18|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk, tajā pašā gadā, Madonna ar savu singlu ''Hollywood'' kopā ar [[Britnija Spīrsa|Britniju Spīrsu]], [[Kristīna Agilera|Kristīnu Agileru]] un ''[[Missy Elliott]]'' uzstājās 2003. gada ASV [[MTV]] mūzikas video balvu pasniegšanas ceremonijā. Uzstāšanās laikā uz skatuves Madonna noskūpstīja gan Britniju, gan Kristīnu. Šis izgājiens kārtējo reizi piesaistīja preses uzmanību. 2003. gada rudenī Madonna kā viesmāksliniece piedalījās Britnijas Spīrsas singlā ''Me Against The Music''. Neilgi pirms 2003. gada [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] brīvdienām iznāca mūziķes [[EP ieraksts|EP]] albums ''[[Remixed & Revisited]]'', kurā tika iekļauta dziesmas ''American Life'' roka versija, singla ''Hollywood'' [[MTV]] video balvu pasniegšanas ceremonijas dzīvās uzstāšanās ieraksts, kā arī dziesma ''Your Honesty'', kura tika ierakstīta 1994. gada albuma ''[[Bedtime Stories]]'' tapšanas sesijā, bet netika iekļauta albuma galējā versijā. 2004. gada martā sekoja tiesas prāva starp Madonnai piederošo mūzikas zīmolu ''[[Maverick Records]]'' un ierakstu kompāniju ''[[Warner Records]]''. Mūziķe tika izpirkta no ''Maverick'', tādēļ ''[[Remixed & Revisited]]'' bija Madonnas pēdējais ieraksts sadarbībā ar ''Maverick Records''.<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/3570563.stm Madonna's label sues record giant], news.bbc.co.uk, {{dat|2004|3|26|SK}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.nme.com/news/madonna/30546 Madonna sells record company], nme.com, {{dat|2007|8|22|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk, tajā pašā gadā, Madonna devās ''Re-Invention World Tour'' koncerttūrē pa ASV, [[Kanāda|Kanādu]] un Eiropu, kas kļuva par 2004. gada ienesīgāko koncerttūri, nopelnot 125 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>[http://www.chinadaily.com.cn/lifestyle/2006-04/04/content_559767.htm Madonna ready to Dance on world tour], chinadaily.com.cn, {{dat|2006|4|4|SK}} {{en ikona}}</ref> 2006. gadā iznāca dokumentālā filma un koncertalbums [[I'm Going To Tell You A Secret]], kas tapa ''"Re-Invention"'' [[pasaule]]s tūres laikā.<ref>[http://www.mtv.com/music/artist/madonna/artist.jhtml Madonnas profils MTV mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080515022353/http://www.mtv.com/music/artist/madonna/artist.jhtml |date={{dat|2008|05|15||bez}} }}, mtv.com {{en ikona}}</ref> Vēlāk 2004. gadā žurnāla ''Rolling Stone'' aptaujā Madonna tika novērtēta kā 36. visu laiku izcilākā mūziķe pasaulē.<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty The Immortals: The First Fifty] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100411041126/http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty |date={{dat|2010|04|11||bez}} }}, rollingstone.com, {{dat|2004|4|24|SK}} {{en ikona}}</ref> {{Audio piemērs |fails = HungUpSample.ogg |nosaukums = ''Madonna'' - ''Hung Up'' (2005) |apraksts = |pos = right }} [[Attēls:Madonna en Chelsea.jpg|thumb|200px|Madonna. 2005. gada 29. novembris.]] 2005. gada janvārī Madonna, koncertā ''Tsunami Aid'' izpildīja slaveno [[Džons Lenons|Džona Lenona]] dziesmu ''Imagine''. Koncertā tika vākti ziedojumi [[2004. gada Indijas okeāna zemestrīce]]s un tam sekojošā [[cunami]] upuriem.<ref>[http://www.abc.net.au/news/stories/2005/01/16/1282814.htm Hollywood, music stars join forces in tsunami telethon] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080523093824/http://www.abc.net.au/news/stories/2005/01/16/1282814.htm |date={{dat|2008|05|23||bez}} }}, abc.net.au, {{dat|2005|1|16|SK}} {{en ikona}}</ref> 2005. gada jūlijā mūziķe piedalījās arī labdarības koncertā ''[[Live 8]]'', kas notika [[Londona|Londonā]]. Viņas izpildītās dziesmas ''Like a Prayer'', ''Ray of Light'' un ''Music'' vēlāk tika iekļautas speciālā ''Live 8'' [[DVD]].<ref>[http://www.live8livedvd.com/site/tracklisting_subscribed.htm Live 8 DVD produkta detaļas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090202183827/http://www.live8livedvd.com/site/tracklisting_subscribed.htm |date={{dat|2009|02|02||bez}} }}, live8livedvd.com {{en ikona}}</ref> Madonnas desmitais studijas albums ''[[Confessions On A Dance Floor]]'' klajā nāca 2005. gada 11. novembrī Eiropā, kā arī 15. novembrī ASV un kopumā tika pārdots vairāk kā 8 miljonos kopiju.<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1002877666 U.S. Radio Hangs Up On Madonna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080617132457/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1002877666 |date={{dat|2008|06|17||bez}} }}, billboard.com, {{dat|2006|7|21|SK}} {{en ikona}}</ref> Albums saņēma atzinīgus kritiķu komentārus<ref>[http://www.metacritic.com/music/artists/madonna/confessionsonadancefloor?q=confessions%20on%20a%20dance%20floor Albuma "Confessions On A Dance Floor" profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071212210146/http://www.metacritic.com/music/artists/madonna/confessionsonadancefloor?q=confessions%20on%20a%20dance%20floor |date={{dat|2007|12|12||bez}} }}, metacritic.com {{en ikona}}</ref> un no albuma tika izdoti četri singli. ''Hung Up'' sasniedza pirmo vietu 45 pasaules valstīs, uzstādot [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu]] kā dziesma ar visvairāk pirmajām vietām pasaules topos. Līdz šim brīdim (2009. gada jūlijs) tas ir Madonnas visveiksmīgākais singls. ''Sorry'' kļuva par Madonnas divpadsmito pirmo vietu ieguvušo singlu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], padarot mūziķi par topā visvairāk pirmo vietu ieguvušo sieviešu kārtas izpildītāju.<ref>[http://en.epochtimes.com/news/6-2-26/38705.html Madonna Storms to 12th UK Number One] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080523083730/http://en.epochtimes.com/news/6-2-26/38705.html |date={{dat|2008|05|23||bez}} }}, en.epochtimes.com, {{dat|2006|2|26|SK}} {{en ikona}}</ref> ''Get Together'' kļuva par 36. ''[[Billboard Hot Dance/Club Play]]'' topa deju mūzikas singlu ASV.<ref>[https://web.archive.org/web/20070817023056/http://www.billboard.com/bbcom/retrieve_chart_history.do?model.vnuArtistId=50294&model.vnuAlbumId Madonnas albumu un singlu uzskaitījums Billboard topos], billboard.com {{en ikona}}</ref> Ceturtais singls ''[[Jump]]'' sasniedza 9. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6141664.stm Westlife score 14th UK number one], news.bbc.co.uk, {{dat|2006|11|12|SK}} {{en ikona}}</ref> Singla ''Jump'' videoklipā, kurš tika filmēts [[Japāna]]s galvaspilsētā [[Tokija|Tokijā]], kā arī Eiropas koncertturnejā ''Confessions Tour'', kā [[Parkurs|parkurists]] piedalījās Oļegs Vorslavs no [[Daugavpils]].<ref>[http://skatiens.lv/dzivesstils/video/15022009-daugavpilietis_pievienojas_prestizai_park Video: Daugavpilietis prestižā "Parkour" organizācijai]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> 2006. gada vidū Madonna kļuva par [[Zviedrija|zviedru]] apģērbu kompānijas ''[[H&M]]'' modeli un reklāmseju.<ref>[http://www.adweek.com/aw/national/article_display.jsp?vnu_content_id=1002650608 H&M Signs Madonna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071212031610/http://www.adweek.com/aw/national/article_display.jsp?vnu_content_id=1002650608 |date={{dat|2007|12|12||bez}} }}, adweek.com, {{dat|2006|6|8|SK}} {{en ikona}}</ref> Mūziķes parakstītais līgums ar ''H&M'' iekļāva norunu par Madonnas apģērbu līnijas izveidi, tādēļ jau nākamajā gadā tā bija pieejama tirdzniecībā visā pasaulē ar nosaukumu ''M by Madonna''.<ref>[http://www.people.com/people/article/0,,20015890,00.html Madonna's New H&M Clothes a Hit on eBay] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160119071358/http://www.people.com/people/article/0,,20015890,00.html |date={{dat|2016|01|19||bez}} }}, people.com, {{dat|2007|3|23|SK}} {{en ikona}}</ref> 2006. gada maijā Madonna devās vispasaules koncerttūrē ''Confessions Tour'', kuru kopumā apmeklēja 1,2 miljoni cilvēku un kopējie koncerttūres ienākumi sasniedza 260,1 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070106114825/http://www.billboard.com/bbcom/yearend/2006/touring/top_tours.jsp Top 25 Tours - 25 visienesīgākās koncerttūres Billboard skatījumā], billboard.com, {{en ikona}}</ref> Interesanti, ka koncerttūres laikā Madonna protestēja pret [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] politiku [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā. Dziesmas ''I Love New York'' laikā viņa aizvietoja oriģinālo dziesmas tekstu ''just go to Texas, isn't that where they golf?'' ar ''just go to Texas and you can suck George Bush's dick!'' ({{val|lv|vienkārši dodies uz Teksasu un tu vari sūkāt Džordža Buša dzimumlocekli!}}).<ref>[http://www.nme.com/news/madonna/23129 Madonna extends UK leg of 'Confessions' world tour], nme.com, {{dat|2006|5|22|SK}} {{en ikona}}</ref> 2006. gada nogalē Madonna pauda savu atbalstu [[Hilarija Klintone|Hilarijas Klintones]] kandidatūrai 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās.<ref>[http://archive.newsmax.com/archives/ic/2006/3/12/103147.shtml Madonna Touting Hillary for President] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080923231800/http://archive.newsmax.com/archives/ic/2006/3/12/103147.shtml |date={{dat|2008|09|23||bez}} }}, newsmax.com, {{dat|2006|3|12|SK}} {{en ikona}}</ref> === 2007—2010: ''Hard Candy'' un ''The Sticky & Sweet Tour'' === {{Audio piemērs |fails = Madonna 4 Minutes.ogg |nosaukums = ''Madonna'' - ''4 Minutes'' |apraksts = kopā ar ''[[Džastins Timberleiks|Justin Timberlake]]'' un ''[[Timbaland]]'' }} [[Attēls:Madonna, Betancourt and Fernández de Kirchner.jpg|thumb|left|250px|Madonna tiekas ar [[Argentīna]]s prezidenti. 2008. gada 2. decembris.]] 2007. gada maijā Madonna tikai ciparu lejupielādes formātā izdeva singlu ''Hey You'' labdarības koncertu ''[[Live Earth]]'' ietvaros. Pirmajā singla publicēšanas nedēļā to bija iespējams lejuplādēt bez maksas. Madonna arī piedalījās 2007. gada ''Live Earth'' [[Londona]]s koncertā.<ref>[http://liveearth.org/2007/05/madonna-writes-new-song-“hey-you”-for-live-earth/ Madonna writes new song "Hey You" for Live Earth] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090402012421/http://liveearth.org/2007/05/madonna-writes-new-song-%E2%80%9Chey-you%E2%80%9D-for-live-earth/ |date={{dat|2009|04|02||bez}} }}, liveearth.org, {{dat|2008|3|30|SK}} {{en ikona}}</ref> 2007. gada oktobrī mūziķe paziņoja par savu aiziešanu no ierakstu kompānijas ''[[Warner Records]]'' un jauna 120 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] 10 gadu kontrakta parakstīšanu ar kompāniju ''[[Live Nation]]''. Madonna kļūs par pirmo mūziķi, kas izdos savus ierakstus ar kompānijas ''[[Live Nation Artists]]'' starpniecību.<ref>[http://www.prnewswire.co.uk/cgi/news/release?id=210072 Madonna Joins Forces With Live Nation in Revolutionary Global Music Partnership], prnewswire.co.uk, {{en ikona}}</ref> Kontrakts ar ''[[Warner Records|Warner Bros.]]'' tiks izpildīts ar pēdējo šajā ierakstu kompānijā izdoto albumu, kas būs 2009. gada septembrī gaidāmā [[Greatest Hits 2009|labāko dziesmu izlase]].<ref>[http://www.reuters.com/article/musicNews/idUSN0731318620071207 Label denies Madonna album title speculation], reuters.com, {{dat|2007|12|7|SK}} {{en ikona}}</ref> 2007. gada decembrī tika paziņots, ka Madonna tiks uzņemta Rokenrola slavas zālē. Uzņemšanas ceremonija notika 2008. gada 10. martā.<ref>[http://www.usatoday.com/life/music/awards/2007-12-13-rockfame_N.htm Madonna, others named to Rock Hall of Fame], usatoday.com, {{dat|2007|12|13|SK}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.nme.com/news/madonna/33165 Madonna to be inducted into Rock And Roll Hall Of Fame], nme.com, {{dat|2007|12|13|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk tajā pašā gadā Madonna debitēja kā režisora un scenārija autore filmai "Mēsli un gudrība" (''Filth and Wisdom''), kā arī pabeidza darbu pie dokumentālās filmas ''I Am Because We Are'', kurā tiek stāstīts par cilvēktiesību problēmām [[Malāvija|Malāvijā]].<ref>[http://www.iambecausewearefilm.com/ Filmas "I Am Because We Are" oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100326144657/http://www.iambecausewearefilm.com/ |date={{dat|2010|03|26||bez}} }}, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.guardian.co.uk/film/2008/may/23/cannesfilmfestival.popandrock Acclaim for Madonna's Malawi documentary], guardian.co.uk, {{dat|2008|5|23|SK}} {{en ikona}}</ref> 2008. gadā Madonna devās nelielā sava vienpadsmitā studijas albuma ''[[Hard Candy]]'' popularizēšanas koncerttūrē. Žurnāls ''Rolling Stone'' koncertus raksturoja kā "iespaidīga gaidāmās koncerttūres garša".<ref>[http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/05/01/madonna-debuts-hard-candy-with-justin-timberlake-at-new-york-club-show/ Madonna Debuts "Hard Candy" With Justin Timberlake at New York Club Show] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090218203249/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/05/01/madonna-debuts-hard-candy-with-justin-timberlake-at-new-york-club-show/ |date={{dat|2009|02|18||bez}} }}, rollingstone.com, {{dat|2008|1|5|SK}} {{en ikona}}</ref> Albums ''Hard Candy'' iznāca 2008. gada 25. aprīlī un uzreiz debitēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] albumu topa pirmajā vietā, kļūstot par mūziķes desmito sasniegto pirmo vietu albumu topā. Turklāt tajā pašā laikā arī singlu topā pirmo vietu jau trešo nedēļu noturēja albuma pirmais singls ''[[4 Minutes]]'', kurā kā viesmākslinieki piedalījās mūziķis [[Džastins Timberleiks]] un singla producents ''[[Timbaland]]''.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7383141.stm Madonna celebrates chart double], news.bbc.co.uk, {{dat|2008|5|4|SK}} {{en ikona}}</ref> [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirmajā albuma izdošanas dienā tika pārdotas {{sk|100000}} kopijas.<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1003796943 First Day Sales Put Madonna On Track For 7th No. 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110605181241/http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1003796943 |date={{dat|2011|06|05||bez}} }}, billboard.com, {{dat|2008|4|30|SK}} {{en ikona}}</ref> Tas debitēja ''[[Billboard 200]]'' albumu topa pirmajā vietā ar nedēļas laikā pārdotām {{sk|280000}} albuma kopijām.<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003799874 Madonna Leads Busy Billboard 200 With 7th No. 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080703195436/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003799874 |date={{dat|2008|07|03||bez}} }}, billboard.com, {{dat|2008|5|7|SK}} {{en ikona}}</ref> Lielākoties albums guva pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes,<ref>[http://www.metacritic.com/music/artists/madonna/hardcandy Albuma "Hard Candy" statistika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090504092857/http://www.metacritic.com/music/artists/madonna/hardcandy |date={{dat|2009|05|04||bez}} }}, metacritic.com {{en ikona}}</ref> tomēr daži kritiķi šo albumu nodēvēja par "Madonnas mēģinājumu iekarot urbānās mūzikas tirgu".<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7336448.stm Review: Madonna's Hard Candy], news.bbc.co.uk, {{dat|2008|4|8|SK}} {{en ikona}}</ref> Pirmais albuma singls ''4 Minutes'' sasniedza ''[[Billboard Hot 100]]'' trešo vietu un ''[[Billboard]]'' [[popmūzika]]s topa 1. vietu.<ref name="autogenerated1" /> Albuma ''Hard Candy'' pirmais singls kļuva par Madonnas 37. ''Billboard Hot 100'' top 10 singlu, padarot viņu par mūziķi, kurai ir visvairāk singlu, kas iekļuvuši ''Billboard Hot 100'' topā, pārspējot rokmūzikas karali [[Elviss Preslijs|Elvisu Presliju]].<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003784083 Mariah, Madonna Make Billboard Chart History] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081023005545/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003784083 |date={{dat|2008|10|23||bez}} }}, billboard.com, {{dat|2008|4|2|SK}} {{en ikona}}</ref> Apvienotajā Karalistē Madonna atzīmēja savu 13. pirmās vietas sasniegšanu singlu topā, kas padarīja viņu par visveiksmīgāko sieviešu kārtas mūziķi topa pastāvēšanas vēsturē.<ref>[http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article3789058.ece Madonna goes to No. 1 for the 13th time] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080719031639/http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article3789058.ece |date={{dat|2008|07|19||bez}} }}, entertainment.timesonline.co.uk, {{dat|2008|4|21|SK}} {{en ikona}}</ref> Kā nākamie divi singli no albuma ''Hard Candy'' tika izdoti ''[[Give It 2 Me]]'' un ''[[Miles Away]]''. 2008. gada 23. augustā Madonna devās ''Sticky & Sweet Tour'' koncerttūrē, kas bija mūziķes pirmais lielais pārbaudījums jaunās ierakstu kompānijas ''[[Live Nation]]'' ietvaros. Koncerttūre, kuru apmeklēja {{sk|2350282}} mūziķes fanu 58 koncertos, kļuva par Madonnas visu laiku visienesīgāko, nopelnot 280 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] un tādējādi pārspējot pat 2006. gada ''Confessions Tour'' koncerttūres panākumus.<ref name="autogenerated7" /><ref name="autogenerated8" /><ref>[http://www.ibtimes.com/prnews/20081222/ca-livenation-madonna.htm Madonna's 'Sticky & Sweet' Tour: 58 Shows - 2,350,282 Fans!!!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090209052151/http://www.ibtimes.com/prnews/20081222/ca-livenation-madonna.htm |date={{dat|2009|02|09||bez}} }}, ibtimes.com, {{dat|2008|12|22|SK}} {{en ikona}}</ref> Koncerttūre arī uzstādīja rekordus apmeklētības un biļešu pārdošanas ātruma ziņā.<ref>[http://www.correiodamanha.pt/noticia.aspx?contentid=541E8A40-2B8D-4C78-9759-6863308E79A7&channelid=00000009-0000-0000-0000-000000000009 Madonna pôs o público aos saltos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081001151624/http://www.correiodamanha.pt/noticia.aspx?contentid=541E8A40-2B8D-4C78-9759-6863308E79A7&channelid=00000009-0000-0000-0000-000000000009 |date={{dat|2008|10|01||bez}} }}, correiodamanha.pt, {{dat|2008|9|15|SK}} {{pt ikona}}</ref> 2009. gada jūnijā Madonna ļoti pārdzīvoja [[Amerikāņi|amerikāņu]] mūziķa [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] pēkšņo nāvi un sakarā ar to izplatīja paziņojumu: "Es nevaru beigt raudāt par <nowiki>[šo]</nowiki> skumjo ziņu. Es vienmēr esmu apbrīnojusi Maiklu Džeksonu. Pasaule ir zaudējusi vienu no vislieliskākajiem mūziķiem, tomēr viņa mūzika dzīvos mūžīgi. Man sirds vai plīst domājot par viņa trim bērniem un pārējiem ģimenes locekļiem. Lai Dievs svētī."<ref>[http://www.popsugar.com/3375136 Madonna "Can't Stop Crying" Over the News of MJ], popsugar.com {{en ikona}}</ref> == Diskogrāfija == [[Attēls:Madonna Sticky Sweet Tour.jpg|thumb|200px|Madonna ''Sticky & Sweet Tour'' koncerttūrē.]] {{Pamatraksts|Madonnas albumu diskogrāfija|Madonnas singlu diskogrāfija}} {{columns |width=300px |col1= === Studijas albumi === * 1983: ''[[Madonna (albums)|Madonna]]'' * 1984: ''[[Like A Virgin]]'' <ref group="P">[[Eiropa]]s tirgum paredzētā albuma versija ar nosaukumu ''Madonna - The First Album'' izdota 1985. gada augustā.</ref><ref group="P">Albums pārizdots 2001. gada 21. maijā.</ref> * 1986: ''[[True Blue]]'' <ref group="P">Albums pārizdots 2001. gada 21. maijā.</ref> * 1989: ''[[Like A Prayer]]'' * 1992: ''[[Erotica]]'' * 1994: ''[[Bedtime Stories]]'' * 1998: ''[[Ray Of Light]]'' * 2000: ''[[Music (albums)|Music]]'' * 2003: ''[[American Life]]'' * 2005: ''[[Confessions On A Dance Floor]]'' * 2008: ''[[Hard Candy]]'' * 2012: ''[[MDNA]]'' * 2015: ''[[Rebel Heart]]'' * 2019: ''[[Madame X]]'' === Koncertalbumi === * 2006: ''[[I'm Going To Tell You A Secret]]'' * 2007: ''[[The Confessions Tour]]'' * 2010: ''[[Sticky & Sweet Tour (albums)|Sticky & Sweet Tour]]'' |col2= === Labāko dziesmu izlases un remiksu albumi === * 1987: ''[[You Can Dance]]'' * 1990: ''[[The Immaculate Collection]]'' * 1995: ''[[Something To Remember]]'' * 2000: ''[[GHV2]]'' * 2001: ''[[GHV2 Remixed]]'' * 2003: ''[[Remixed & Revisited]]'' * 2006: ''[[Confessions Remixed]]'' * 2009: ''[[Celebration]]'' === Filmas oriģinālmūzika (OST) === * 1987: ''[[Who's That Girl]]'' * 1990: ''[[I'm Breathless]]'' * 1996: ''[[Evita (albums)|Evita]]'' * 2000: ''[[The Next Best Thing]]'' }} == Koncerttūres == {{Pamatraksts|Madonnas koncerttūres}} {{columns |width=300px |col1= * 1985: ''The Virgin Tour'' * 1987: ''Who's That Girl World Tour'' * 1990: ''Blond Ambition World Tour'' * 1993: ''The Girlie Show'' |col2= * 2001: ''Drowned World Tour'' * 2004: ''Re-Invention World Tour'' * 2006: ''Confessions Tour'' * 2008: albuma ''[[Hard Candy]]'' veicināšanas tūre * 2008: ''Sticky & Sweet Tour'' }} == Skatīt arī == * [[Madonnas albumu diskogrāfija]] * [[Madonnas singlu diskogrāfija]] * [[Madonnas koncerttūres]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{commons|Madonna (entertainer)|Madonna (mūziķe)}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * {{myspace|madonna}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081015015340/http://www.madonnalyrics.org/ Madonnas dziesmu vārdu datubāze] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080103174054/http://www.madonnafanclub.com/ Oficiālā Madonnas fanu mājaslapa] {{en ikona}} {{Madonna}} {{Madonna singli}} {{Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Ginesa rekordu grāmata]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] mf1bfltwaibajrbx78hq2ekl3uwhw5i 0 48652 4525790 4509929 2026-09-22T16:55:02Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4525790 wikitext text/x-wiki '''23. februāris''' ir gada 54. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 311 (312 [[garais gads|garajā gadā]]) dienas. == Vārda dienas == [[Almants]], [[Haralds]] == Notikumi == * [[1205. gads]] — [[1205. gada Ropažu kauja|Ropažu kauja]]: zemgaļu, Rīgas bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa apvienotais karaspēks sakāva lietuviešus, kas atgriezās no sirojuma Igaunijā. * [[1903. gads]] — [[Kuba]] iznomāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Gvantanamo līča jūras kara bāze|Gvantanamo līča jūras kara bāzi]]. * [[1917. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|v.s.]], pēc j.s. [[8. marts|8. martā]]) — [[Februāra revolūcija]] [[Krievija|Krievijā]]: sākās pretkara mītiņi [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. * [[1918. gads]] — Krievijas Tautas Komisāru padomes manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās!" publicēšanas datums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/events/Sarkanas-armijas-pirma-uzvara-par-vacu-spekiem-pie-Narvas-un-Pleskavas |title=nekropole.info |access-date={{dat|2018|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607133042/https://nekropole.info/lv/events/Sarkanas-armijas-pirma-uzvara-par-vacu-spekiem-pie-Narvas-un-Pleskavas }}</ref> Kopš 1923. gada šo dienu atzīmēja kā [[Sarkanās armijas diena|Sarkanās armijas dienu]]. * [[1919. gads]] — [[Itālija|Itālijā]] nodibināta fašistu partija. * [[1927. gads]] — ASV federālā radio komisija uzsāka [[radio]] frekvenču lietošanas regulāciju. * [[1944. gads]] — sākās [[čečeni|čečenu]] un [[inguši|ingušu]] masveida izsūtīšana uz [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Centrālāzija|Centrālāziju]]. * [[1945. gads]]: ** [[Otrais pasaules karš]]: grupa ASV jūras kājnieku pēc uzvaras [[Ivodzimas kauja|Ivodzimas kaujā]] sasniedza Surabači kalna virsotni, kur viņus nofotografēja, paceļot [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|ASV karogu]]. Vēlāk foto ieguva [[Pulicera balva|Pulicera balvu]]; ** Otrais pasaules karš: ASV spēki atbrīvoja [[Filipīnas|Filipīnu]] galvaspilsētu [[Manila|Manilu]]; ** Otrais pasaules karš: Vācijas garnizona kapitulācija [[Poznaņa|Poznaņā]], pilsētu atbrīvoja Sarkanā armija un poļu spēki. * [[1947. gads]] — dibināta [[Starptautiskā standartizācijas organizācija]] (''ISO''). * [[1966. gads]] — [[Sīrija|Sīrijā]] armijas virsnieki īstenoja valsts apvērsumu. * [[1981. gads]] — [[Spānija|Spānijā]], [[Madride|Madridē]] notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums. * [[1991. gads]] — [[Līča karš]]: ASV un sabiedroto sauszemes spēki šķērsoja [[Saūda Arābija]]s robežu un iegāja [[Irāka|Irākā]], sākās kara sauszemes fāze. * [[1999. gads]]: ** orbitālajā stacijā ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'' notika liels ugunsgrēks. ** sniega lavīna izpostīja Galturas ciematu [[Austrija|Austrijā]]. * [[2006. gads]] — sagrūstot jumtam [[Maskava]]s tirgū, gāja bojā 56 cilvēki. == Dzimuši == * [[1417. gads]] — [[Pāvils II]] (''Paulus II''), Romas pāvests (miris 1471. gadā) * [[1443. gads]] — [[Māķāšs Huņadi]] (''Hunyadi Mátyás''), Ungārijas karalis (miris 1490. gadā) * [[1633. gads]] — [[Semjuels Pīpss]] (''Samuel Pepys''), angļu ierēdnis (miris 1703. gadā) * [[1685. gads]] — [[Georgs Frīdrihs Hendelis]] (''Georg Friedrich Händel''), vācu komponists (miris 1759. gadā) * [[1808. gads]] — [[Juris Bārs]], latviešu valodnieks, ārsts (miris 1879. gadā) * [[1862. gads]] — [[Jozs Zauka]] (''Juozas Zauka''), lietuviešu sabiedrisks darbinieks un publicists (miris 1943. gadā) * [[1868. gads]] — [[V. E. B. Dibuā]] (''W. E. B. Du Bois''), amerikāņu sabiedrisks darbinieks (miris 1963. gadā) * [[1873. gads]] — [[Jorģis Zemitāns]], latviešu pulkvedis (miris 1928. gadā) * [[1874. gads]] — [[Konstantīns Petss]] (''Konstantin Päts''), igauņu politiķis, 1. Igaunijas prezidents (miris 1956. gadā) * [[1878. gads]] — [[Kazimirs Maļevičs]] (''Казимир Малевич''), krievu gleznotājs (miris 1935. gadā) * [[1882. gads]] — [[Makss Hainle]] (''Max Hainle''), vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1961. gadā) * [[1883. gads]] — [[Karls Jasperss]] (''Karl Jaspers''), vācu filozofs (miris 1969. gadā) * [[1889. gads]] — [[Viktors Flemings]] (''Victor Fleming''), amerikāņu kinorežisors (miris 1949. gadā) * [[1899. gads]] — [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (miris 1974. gadā) * [[1929. gads]] — [[Aleksijs II]] (''Алексий II''), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (miris 2008. gadā) * [[1938. gads]]: ** [[Pols Morisijs]] (''Paul Morrissey''), amerikāņu kinorežisors (miris 2024. gadā) ** [[Jirži Mencels]] (''Jiří Menzel''), čehu kinorežisors (miris 2020. gadā) * [[1940. gads]] — [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), amerikāņu aktieris (miris 2019. gadā) * [[1944. gads]] — [[Oļegs Jankovskis]] (''Олег Янковский''), krievu aktieris (miris 2009. gadā) * [[1945. gads]] — [[Svetlana Gerasimenko]] (''Світлана Герасименко''), PSRS un Tadžikistānas astronome (mirusi 2025. gadā) * [[1947. gads]] — [[Valērijs Pustovoitenko]] (''Валерій Пустовойтенко''), Ukrainas politiķis * [[1953. gads]] — [[Satoru Nakadžima]] (中嶋 悟, ''Satoru Nakajima''), Japānas autobraucējs * [[1954. gads]] — [[Viktors Juščenko]] (''Віктор Ющенко''), Ukrainas politiķis * [[1959. gads]] — [[Kleitons Andersons]] (''Clayton Anderson''), ASV kosmonauts * [[1960. gads]] — [[Naruhito]] (皇太子徳仁親王), Japānas kroņprincis * [[1970. gads]] — [[Valērijs Ivanovs]] (''Валерий Иванов''), Latvijas futbolists * [[1977. gads]] — [[Kristina Šmiguna-Vehi]] (''Kristina Šmigun-Vähi''), igauņu distanču slēpotāja * [[1983. gads]] — [[Emilija Blanta]] (''Emily Blunt''), angļu aktrise * [[1986. gads]] — [[Marija Stepanova]] (''Мария Степанова''), krievu basketboliste * [[1992. gads]] — [[Kazemiru]] (''Casemiro''), brazīliešu futbolists * [[1994. gads]] — [[Dakota Faninga]] (''Dakota Fanning''), amerikāņu aktrise * [[2001. gads Latvijā|2001. gads]] — [[Deivids Drāznieks]], Latvijas futbolists == Miruši == * [[1447. gads]] — [[Eugenijs IV]] (''Eugenius IV''), Romas pāvests (dzimis 1383. gadā) * [[1821. gads]] — [[Džons Kītss]] (''John Keats''), angļu dzejnieks (dzimis 1795. gadā) * [[1848. gads]] — [[Džons Kvinsijs Adamss]] (''John Quincy Adams''), 6. ASV prezidents (dzimis 1767. gadā) * [[1855. gads]] — [[Kārlis Frīdrihs Gauss]] (''Carl Friedrich Gauß''), vācu matemātiķis (dzimis 1777. gadā) * [[1879. gads]] — [[Albrehts fon Rons]] (''Albrecht von Roon''), vācu karavīrs un politiķis (dzimis 1803. gadā) * [[1917. gads]] — [[Žans Gastons Darbū]] (''Jean Gaston Darboux''), franču matemātiķis (dzimis 1842. gadā) * [[1930. gads]] — [[Horsts Vesels]] (''Horst Wessel''), vācu nacistu ideologs, komponists (dzimis 1907. gadā) * [[1934. gads]] — [[Edvards Elgars]] (''Edward Elgar''), angļu komponists (dzimis 1857. gadā) * [[1937. gads]] — [[Klods Bakenhems]] (''Claude Buckenham''), angļu futbolists un kriketa spēlētājs (dzimis 1876. gadā) * [[1944. gads]] — [[Leo Bekelands]] (''Leo Baekeland''), beļģu izcelsmes ASV ķīmiķis un izgudrotājs (dzimis 1863. gadā) * [[1945. gads]] — [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] (''Алексей Толстой''), krievu rakstnieks (dzimis 1883. gadā) * [[1973. gads]] — [[Dikinsons Ričardss]] (''Dickinson Richards''), amerikāņu ārsts (dzimis 1895. gadā) * [[2000. gads]] — [[Stenlijs Metjūss]] (''Stanley Matthews''), angļu futbolists (dzimis 1915. gadā) * [[2016. gads]] — [[Donalds Viljamss]] (''Donald E. Williams''), ASV kosmonauts (dzimis 1942. gadā) * [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Ludmila Leite-Plaude]], latviešu scenogrāfe un māksliniece (dzimusi 1948. gadā) * [[2024. gads]] — [[Vilsons Fitipaldi]] (''Wilson Fittipaldi''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1943. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Edīte Pauls-Vīgnere]], latviešu tekstilmāksliniece (dzimusi 1939. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Bruneja]]) * [[Tēvijas aizstāvja diena]] ([[Krievija]] un dažas citas bijušās PSRS valstīs) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] 5sf1wa79783qe76b1dk3v03xta0zu89 0 50297 4526021 4469686 2026-09-23T08:30:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526021 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs saraksts}} {{Diskogrāfijas infokaste | Nosaukums = Madonnas albumu | Image = Madonna Buenosaires2.jpg | Caption = Mūziķe ''Sticky & Sweet'' koncerttūrē [[Buenosairesa|Buenosairesā]]. | Alt = 2009 | Studio = 11 | Studio link = Studijas albumi | Live = 3 | Live link = Koncertalbumi | Compilation = 8 | Comp link = Labāko dziesmu izlases un remiksu albumi | Singles = | Singles link = | Video = | Video link = | Music videos = | MV link = | Option name = | Option = | Option color = #79443B | Option link = Studijas albumi | 1Option name = | 1Option = | 1Option color = | 1Option link = | References = Yes | Ref link = Piezīmes un atsauces |}} '''Madonnas albumu diskogrāfija''' ir [[amerikāņi|amerikāņu]] dziedātājas, aktrises un rakstnieces [[Madonna (mūziķe)|Madonnas Luīzes Veronikas Čikones]] ({{val|en|Madonna Louise Veronica Ciccone}}), albumu uzskaitījums. == Albumi == Visi oficiāli izlaistie albumi un to augstākās vietas sekojošajos topos: {{columns |width=200px |col1= * {{flaga|Pasaule}} [[Pasaule]] <ref name="ma1">[http://www.mediatraffic.de/albums.htm Global Track Chart<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * {{USA}} <ref name="ma2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=Albums&f=The+Billboard+200 |title=Music Albums, Top 200 Albums & Music Album Charts {{!}} Billboard.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100504062334/http://www.billboard.com/bbcom/charts/chart_display.jsp?g=albums&f=the+billboard+200 }}</ref> * {{GBR}} <ref name="ma3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://uk.launch.yahoo.com/c/uk/album_charts.html |title=UK Music Charts {{!}} The Official UK Top 75 Albums: Week of Mon 10 May - Yahoo! Music UK<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120409134152/http://uk.omg.yahoo.com/ }}</ref> * {{DEU}} <ref name="ma4">{{Tīmekļa atsauce |url=http://germancharts.com/showinterpret.asp?interpret=Madonna |title=germancharts.com - Discographie Madonna<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2007|11|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071113014654/http://germancharts.com/showinterpret.asp?interpret=Madonna }}</ref> * {{CHE}} <ref name="ma5">[http://hitparade.ch/showinterpret.asp?interpret=Madonna Discographie Madonna - hitparade.ch<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * {{AUT}} <ref name="ma6">[http://austriancharts.at/showinterpret.asp?interpret=Madonna Discographie Madonna - austriancharts.at<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> |col2= * {{FRA}} <ref name="ma7">[http://lescharts.com/showinterpret.asp?interpret=Madonna lescharts.com - Discographie Madonna<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * {{MEX}} <ref name="ma8">{{Tīmekļa atsauce |url=http://mexicancharts.com/showinterpret.asp?interpret=Madonna |title=mexicancharts.com - Discography Madonna<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120119090913/http://mexicancharts.com/showinterpret.asp?interpret=Madonna |archivedate={{dat|2012|01|19||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119090913/http://mexicancharts.com/showinterpret.asp?interpret=Madonna |date={{dat|2012|01|19||bez}} }}</ref> * {{CAN}} <ref name="ma9">[http://jam.canoe.ca/Music/Charts/ALBUMS.html CANOE - JAM! Music SoundScan Charts<!-- Bota izveidots nosaukums -->] {{Novecojusi saite}}</ref> * {{AUS}} <ref name="ma10">[http://www.ariacharts.com.au/pages/charts_display_album.asp?chart=1G50 Australian Record Industry Assocation<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * {{ITA}} <ref name="ma11">[http://italiancharts.com/showinterpret.asp?interpret=Madonna italiancharts.com - Discography Madonna<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> }} == Studijas albumi == {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- !width="30" rowspan="2"|Gads !rowspan="2"|Vāciņš !width="200" rowspan="2"|Nosaukums !width="250" colspan="22"|Augstākā vieta albumu topā !width="100" rowspan="2" |Pārdoti albumi <ref name="al1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.absolutemadonna.com/charts/albumstats.shtml |title=AbsoluteMadonna.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|04|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927040032/http://www.absolutemadonna.com/charts/albumstats.shtml |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> |- style="font-size:smaller;" !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|ASV}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Lielbritānija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Japāna}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Meksika}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Itālija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Beļģija}}<br />[[Flandrija|F]] !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Beļģija}}<br />[[Valonija|V]] !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Nīderlande}} |- |1983 |[[Attēls:Madonna (album).jpg|80px]] | ''[[Madonna (albums)|Madonna]] ([[The First Album]])'' |align="center"|- |align="center"|8 |align="center"|6 |align="center"|16 |align="center"|10 |align="center"|6 |align="center"|20 |align="center"|- |align="center"|28 |align="center"|8 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|15 |align="center"|2 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|7 |align="center"|10 miljoni |- |1984 |[[Attēls:Like A Virgin.jpg|80px]] | ''[[Like A Virgin (albums)|Like A Virgin]]'' |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|5 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|- |align="center"|3 |align="center"|3 |align="center"|6 |align="center"|22 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|23 miljons |- |1986 |[[Attēls:Truebluealbum.jpeg|80px]] |''[[True Blue (albums)|True Blue]]'' |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|- |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|29 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|26 miljoni |- |1989 |[[Attēls:Like A Prayer.jpg|80px]] |''[[Like A Prayer (albums)|Like A Prayer]]'' |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|4 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|18 miljoni |- |1992 |[[Attēls:Madonna Erotica.JPG|80px]] |''[[Erotica]]'' |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|5 |align="center"|5 |align="center"|- |align="center"|5 |align="center"|- |align="center"|2 |align="center"|5 |align="center"|5 |align="center"|- |align="center"|10 |align="center"|6 |align="center"|11 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|8 |align="center"|7 miljoni |- |1994 |[[Attēls:Bedtime Stories.jpg|80px]] |''[[Bedtime Stories (albums)|Bedtime Stories]]'' |align="center"|- |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|7 |align="center"|'''1''' |align="center"|5 |align="center"|9 |align="center"|- |align="center"|4 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|5 |align="center"|7 |align="center"|- |align="center"|7 |align="center"|5 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|29 |align="center"|13 |align="center"|10 miljoni |- |1998 |[[Attēls:Ray Of Light albums.jpg|80px]] |''[[Ray Of Light (albums)|Ray Of Light]]'' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|7 |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|18 miljoni |- |2000 |[[Attēls:Music albums.jpg|80px]] |''[[Music (albums)|Music]]'' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|7 |align="center"|5 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|17 miljoni |- |2003 |[[Attēls:American Life albums.jpg|80px]] |''[[American Life (albums)|American Life]]'' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|4 |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|- |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|- |align="center"|6 miljoni |- |2005 |[[Attēls:Confessions On A Dancefloor albums.jpg|80px]] |''[[Confessions On A Dance Floor (albums)|Confessions On A Dance Floor]]'' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|5 |align="center"|5 |align="center"|3 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|12 miljoni |- |2008 |[[Attēls:Hard Candy.jpg|80px]] |''[[Hard Candy (albums)|Hard Candy]]'' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|5 |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|- |align="center"|4 miljoni |- |2012 |[[Attēls:Madonna MDNA albums.jpg|80px]] |''[[MDNA]]'' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|4 |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|'''1''' |align="center"|2 miljoni |- |2015 | |''[[Rebel Heart]]'' | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |- |2019 | |''[[Madame X]]'' | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |- style="font-size:smaller;" | | | !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|ASV}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Lielbritānija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Japāna}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Meksika}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Itālija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Beļģija}}<br />[[Flandrija|F]] !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Beļģija}}<br />[[Valonija|V]] !style="width:3em;font-size:75%"|{{flaga|Nīderlande}} |- |} == Labāko dziesmu izlases un remiksu albumi == {| class="wikitable" |- !width="30" rowspan="2"|Gads !rowspan="2"|Vāciņš !width="200" rowspan="2"|Nosaukums !width="250" colspan="11"|Augstākā vieta albumu topā !width="220" rowspan="2"|Papildinformācija !width="100" rowspan="2" |Pārdoti albumi |- style="font-size:smaller;" !width="20"|{{flaga|Pasaule}} !width="20"|{{flaga|United States}} !width="20"|{{flaga|United Kingdom}} !width="20"|{{flaga|Germany}} !width="20"|{{flaga|Switzerland}} !width="20"|{{flaga|Austria}} !width="20"|{{flaga|France}} !width="20"|{{flaga|Mexico}} !width="20"|{{flaga|Canada}} !width="20"|{{flaga|Australia}} !width="20"|{{flaga|Italy}} |- |- |[[1987]] |[[Attēls:You Can Dance.jpg|80px]] |''[[You Can Dance (albums)|You Can Dance]]'' |align="center"| - |align="center"|14 |align="center"|5 |align="center"|13 |align="center"|11 |align="center"|13 |align="center"|2 |align="center"|3 |align="center"|'''1''' |align="center"|13 |align="center"|2 | * Dziesmu remiksu izlase. * Izdots: [[1987]]. gada [[17. novembris|17. novembrī]] |align="center"|6 miljoni |- |[[1990]] |[[Attēls:The Immaculate Collection.jpg|80px]] |''[[The Immaculate Collection (albums)|The Immaculate Collection]]'' |align="center"| - |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|10 |align="center"|3 |align="center"|6 |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 | * Labāko dziesmu izlase. * Izdots: [[1990]]. gada [[9. novembris|9. novembrī]] |align="center"|30 miljoni |- |- |[[1995]] |[[Attēls:Something To Remember.jpg|80px]] |''[[Something To Remember]]'' |align="center"| - |align="center"|6 |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|7 |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|4 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' | * Balāžu izlase. * Izdots: [[1995]]. gada [[7. novembris|7. novembrī]] |align="center"|12 miljoni |- |[[2000. gads|2000]] |[[Attēls:GHV2 albums.jpeg|80px]] |''[[GHV2 (albums)|GHV2]]'' |align="center"| - |align="center"|7 |align="center"|2 |align="center"|3 |align="center"|3 |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|11 |align="center"|3 |align="center"|7 | * Labāko dziesmu izlase. * Izdots: [[2000. gads|2000]]. gada [[13. novembris|13. novembrī]] |align="center"|8 miljoni |- |[[2001. gads|2001]] |[[Attēls:GHV2 Remixed albums.jpg|80px]] |''[[GHV2 Remixed]]'' |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - | * Labāko dziesmu remiksu izlase. * Izdots: [[2001. gads|2001]]. gada [[Decembris|Decembrī]] |align="center"| '''Promo''' |- |- |[[2003. gads|2003]] |[[Attēls:Remixed & Revisited.jpg|80px]] |''[[Remixed & Revisited (albums)|Remixed & Revisited]]'' |align="center"| - |align="center"|115 |align="center"|2 |align="center"| - |align="center"|80 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"|32 |align="center"|74 |align="center"| - |align="center"|2 | * Remiksu un EP izlase. * Izdots: [[2003. gads|2003]]. gada [[25. novembris|25. novembrī]] |align="center"|1 miljoni |- |[[2006. gads|2006]] |[[Attēls:Confessions Remixed.jpg|80px]] |''[[Confessions Remixed (albums)|Confessions Remixed]]'' |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - | * Remiksu izlase. * Izdots: [[2006. gads|2006]]. gada [[11. aprīlis|11. aprīlī]] |align="center"| '''Promo''' |- |[[2009. gads|2009]] |[[Attēls:Madonna Celebration.png|80px]] |''[[Celebration]]'' |align="center"|'''1''' |align="center"|7 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|4 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|6 |align="center"|'''1''' | * Labāko dziesmu izlase. * Izdots: [[2009. gads|2009]]. gada [[28. septembris]] |align="center"| — |- |} == Koncertalbumi == {| class="wikitable" |- !width="30" rowspan="2"|Gads !rowspan="2"|Vāciņš !width="200" rowspan="2"|Nosaukums !width="250" colspan="11"|Augstākā vieta albumu topā !width="220" rowspan="2"|Papildinformācija !width="100" rowspan="2" |Pārdoti albumi |- style="font-size:smaller;" !width="20"|{{flaga|Pasaule}} !width="20"|{{flaga|United States}} !width="20"|{{flaga|United Kingdom}} !width="20"|{{flaga|Germany}} !width="20"|{{flaga|Switzerland}} !width="20"|{{flaga|Austria}} !width="20"|{{flaga|France}} !width="20"|{{flaga|Mexico}} !width="20"|{{flaga|Canada}} !width="20"|{{flaga|Australia}} !width="20"|{{flaga|Italy}} |- |[[2006. gads|2006]] |[[Attēls:I'm Going To Tell You A Secret.jpg|80px]] |''[[I'm Going To Tell You A Secret (albums)|I'm Going To Tell You A Secret]]'' |align="center"|8 |align="center"|33 |align="center"|18 |align="center"|8 |align="center"|7 |align="center"|12 |align="center"|8 |align="center"|2 |align="center"|4 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' | * Koncertalbums. * Izdots: [[2006. gads|2006]]. gada [[20. jūnijs|20. jūnijā]] |align="center"|1 miljoni |- |- |[[2007. gads|2007]] |[[Attēls:The Confessions Tour albums.jpg|80px]] |''[[The Confessions Tour (albums)|The Confessions Tour]]'' |align="center"|2 |align="center"|15 |align="center"|7 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' | * Otrais koncertalbums. * Izdots: [[2007. gads|2007]]. gada [[29. janvāris|29. janvārī]] |align="center"|1,2 miljoni |- |- |[[2010. gads|2010]] |[[Attēls:Sticky & Sweet Tour albums.jpg|80px]] |''[[Sticky & Sweet Tour (albums)|Sticky & Sweet Tour]]'' |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- |align="center"|- | * Trešais koncertalbums. * Izdots: [[2010. gads|2010]]. gada [[26. marts|26. martā]] |align="center"|— |} === Koncertu video ieraksti === {| class="wikitable" |- !width="30" |Gads !width="220" |Nosaukums !width="400" |Papildinformācija ! Formāts |- | [[1985]] | Live - The Virgin Tour | Koncerts: [[Detroita]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[1985]] | VHS, Lāzerdisks |- | [[1987]] | Who's That Girl - Live In Japan | Koncerts: [[Tokija]], [[Japāna]], [[1987]] <small>''"Mitsubushi Special"'' - Izdots tikai [[Japāna|Japānā]].</small> | VHS, Lāzerdisks |- | [[1988]] | Ciao, Italia! - Live from Italy | Koncerts: [[Turīna]], [[Itālija]], [[1987]] | VHS, Lāzerdisks, DVD |- | [[1990]] | Blond Ambition - Japan Tour 90 | Koncerts: [[Jokohama]], [[Japāna]], [[1990]]. <small>Izdots tikai [[Japāna|Japānā]].</small> | VHS, Lāzerdisks |- | [[1990]] | Live! - Blond Ambition World Tour 90 | Koncerts: [[Nica]], [[Francija]] [[1990]]. <small>Pioneer lāzerdiska ekskluzīvs izdevums</small> | Lāzerdisks |- | [[1991]] | Truth or Dare (In Bed with Madonna) | Dokumentālā filma: [[1990]]. gada ''"Blond Ambition World Tour"'' koncerttūre. | VHS, Lāzerdisks, DVD, VCD |- | [[1994]] | The Girlie Show - Live Down Under | Koncerts: [[Sidneja]], [[Austrālija]] [[1993]] | VHS, Lāzerdisks, DVD, VCD |- | [[2001. gads|2001]] | Drowned World Tour 2001 | Koncerts: [[Detroita]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[2001. gads|2001]] | VHS, DVD |- | [[2006. gads|2006]] | I'm Going To Tell You A Secret | Dokumentālā filma: 2004. gada ''"Re-Invention World Tour"'' koncerttūre. | DVD+[[Kompaktdisks|CD]], [[Kompaktdisks|CD]]+DVD, Ciparu lejupielāde |- | [[2007. gads|2007]] | The Confessions Tour | Koncerts: [[Londona]], [[Lielbritānija]], [[2006. gads|2006]] | DVD, [[Kompaktdisks|CD]]+DVD, Ciparu lejupielāde |} == Filmas oriģinālmūzika (OST) == {| class="wikitable" |- !width="30" rowspan="2"|Gads !rowspan="2"|Vāciņš !width="200" rowspan="2"|Nosaukums !width="250" colspan="11"|Augstākā vieta albumu topā !width="220" rowspan="2"|Papildinformācija !width="100" rowspan="2" |Pārdoti albumi |- style="font-size:smaller;" !width="20"|{{flaga|Pasaule}} !width="20"|{{flaga|United States}} !width="20"|{{flaga|United Kingdom}} !width="20"|{{flaga|Germany}} !width="20"|{{flaga|Switzerland}} !width="20"|{{flaga|Austria}} !width="20"|{{flaga|France}} !width="20"|{{flaga|Mexico}} !width="20"|{{flaga|Canada}} !width="20"|{{flaga|Australia}} !width="20"|{{flaga|Italy}} |- |[[1987]] |[[Attēls:Who's That Girl.jpg|80px]] |''[[Who's That Girl (albums)|Who's That Girl]]'' |align="center"| - |align="center"|7 |align="center"|4 |align="center"|'''1''' |align="center"|4 |align="center"|5 |align="center"|2 |align="center"|8 |align="center"|6 |align="center"|24 |align="center"|2 | * Filmas oriģinālmūzika. * Izdots: [[1987]]. gada [[21. jūlijs|21. jūlijā]] |align="center"|7 miljoni |- |- |- |[[1990]] |[[Attēls:I'm Breathless.jpg|80px]] |''[[I'm Breathless (albums)|I'm Breathless]]'' |align="center"| - |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|3 |align="center"|5 |align="center"|3 |align="center"|7 |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|2 | * Filmas oriģinālmūzika. * Izdots: [[1990]]. gada [[22. maijs|22. maijā]] |align="center"|8 miljoni |- |[[1996]] |[[Attēls:Evita albums.jpg|80px]] |''[[Evita (albums)|Evita]]'' |align="center"| - |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|'''1''' |align="center"|'''1''' |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|5 |align="center"|5 |align="center"|2 | * Filmas oriģinālmūzika. * Izdots: [[1996]]. gada [[12. novembris|12. novembrī]] |align="center"|13 miljoni |- |[[2000. gads|2000]] |[[Attēls:The Next Best Thing albums.jpg|80px]] |''[[The Next Best Thing (albums)|The Next Best Thing]]'' |align="center"| - |align="center"|34 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - | * Filmas oriģinālmūzika. * Izdots: [[2000. gads|2000]]. gada [[21. februāris|21. februārī]] |align="center"| — |} === Madonnas dziesmas citos Filmas oriģinālmūzikas albumos === {| class="wikitable" |- ! Gads ! width="300" | Mākslas filmas nosaukums ! width="250" | Dziesmas nosaukums |- | [[1985]] | ''Vision Quest'' | "Crazy For You" un "Gambler" |- | [[1994]] | ''With Honors'' | "I'll Remember" |- | [[1995]] | ''Il Postino'' | "If You Forget Me" |- |rowspan=2| [[1999]] | ''The Wedding Singer'' ''Volume 2'' | "Holiday" |- | ''Austin Powers: The Spy Who Shagged Me'' | "Beautiful Stranger" |- | [[2000. gads|2000]] | ''Snatch'' | "Lucky Star" |- | [[2002]] | ''Die Another Day'' | "Die Another Day" |- | [[2004]] | ''13 Going on 30'' | "Crazy For You" |- | [[2006. gads|2006]] | ''The Devil Wears Prada'' | "Vogue" |} === Madonnas dziesmas citos albumos un labāko dziesmu izlasēs === {| class="wikitable" |- ! Gads ! width="300" | Albuma nosaukums ! width="250" | Dziesmas nosaukums |- | [[2003. gads|2003]] | ''In The Zone'' ([[Britnija Spīrsa]]) | "Me Against The Music" |- | [[2005. gads|2005]] | ''Tsunami Aid:'' | "Imagine" |- | [[2007. gads|2007]] | ''Live Earth'' - ciparu lejupielāde | "[[Hey You]]" |} == Skatīt arī == * [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] * [[Madonnas singlu diskogrāfija]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.madonna.com Madonnas oficiālā mājas lapa] * [http://www.myspace.com/madonna Madonnas oficiālais myspace.com profils] * [http://www.imdb.com/name/nm0000187/ Madonnas imdb.com profils] * [https://web.archive.org/web/20081015015340/http://www.madonnalyrics.org/ Madonnas dziesmu vārdu datubāze] * [https://web.archive.org/web/20080103174054/http://www.madonnafanclub.com/ Oficiālā Madonnas fanu mājas lapa] {{Madonna}} {{Madonna singli}} [[Kategorija:Madonnas albumi]] [[Kategorija:Diskogrāfijas]] 3vfrc18983d4836x0zko72p4w8rq0uk 0 50859 4525855 3886796 2026-09-22T20:47:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525855 wikitext text/x-wiki {{Infobox protected area | name = Kārlsbādes alu nacionālais parks | iucn_category = II | photo = Carlsbad Interior Formations.jpg | photo_caption = | location = [[Ņūmeksika]], ASV | map = USA#Ņūmeksika | relief = y | map_label = Karlsbādes alu NP | lat_d = 32 | lat_m = 10 | lat_s = 31| lat_NS = N | long_d = 104 | long_m = 26 | long_s = 38| long_EW = W | established = {{dat|1930|5|14|N|bez}} | area = 18 926 ha | visitation_num = 440 691 | visitation_year = 2019 | visitation_ref = | governing_body = [[ASV Nacionālo parku dienests|Nacionālo parku dienests]] | embedded1 = {{designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_type = Daba | designation1_criteria = vii, viii | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/721 721] | designation1_date = 1995 <small>(19. sesija)</small> | designation1_free1name = Reģions | designation1_free1value = Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Kārlsbādes alu nacionālais parks''' ir [[nacionālais parks]], kurš atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Ņūmeksika]]s štata dienvidaustrumos [[Gvadelupas kalni|Gvadelupas kalnos]]. Apmeklētāji var doties pārgājienā nokļūstot [[ala|alās]] caur tās dabisko ieeju vai arī var izmantot [[lifts|liftu]], lai nokļūtu tieši centrā sabiedrībai pieejamajai daļai. Aptuveni divas trešdaļas no parka [[teritorija]]s ir [[tuksnesis|tuksnešains]] apvidus, kas nodrošina dabas saglabāšanu. Visvairāk apmeklētāji parasti ierodas [[karā kritušo piemiņas diena|karā kritušo piemiņas dienā]] un 4. jūlijā, kas ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarības diena (ASV)|Neatkarības diena]]. Parkā var nokļūt pa šoseju 62/180 aptuveni {{nobr|29 km}} uz dienvidrietumiem no [[Kārlsbāde]]s pilsētas. Parks ir iesaistījies arī [[Jauno reindžeru programma|Jauno reindžeru programmā]] (''Junior Ranger Program'').<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nps.gov/cave/forkids/parkfun.htm |title=Carlsbad Caverns National Park - Park Fun |publisher=National Park Service |accessdate={{dat|2007|05|31}} |archive-date={{dat|2008|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080404172555/http://www.nps.gov/cave/forkids/parkfun.htm}}</ref> == Sikspārņi == Parka teritorijā dzīvo aptuveni 16 [[sikspārņi|sikspārņu]] sugas, no kuriem visvairāk it kā esot ''[[Tadarida brasiliensis]]'' sugas pārstāvji. Tiek uzskatīts, ka to skaits šajā teritorijā ir ap astoņiem miljoniem, lai gan precīzs skaits nav zināms. Vairāki pētnieki sauc stipri atšķirīgus skaitļus. Toties pētnieku komanda no [[Bostonas universitāte]]s apgalvo, ka šeit nekad nav bijuši šīs sugas pārstāvji.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.sciencenews.org/view/generic/id/40178/title/Carlsbads_8_million_lost_bats_likely_never_existed | title = Carlsbad's 8 million 'lost' bats likely never existed | publisher = sciencenews.ortg | accessdate = 2009. gada 24. janvārī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090127043149/http://sciencenews.org/view/generic/id/40178/title/Carlsbads_8_million_lost_bats_likely_never_existed | archivedate = 2009. gada 27. Janvāris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090127043149/http://sciencenews.org/view/generic/id/40178/title/Carlsbads_8_million_lost_bats_likely_never_existed |date=2009. gada 27. Janvāris }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV nacionālie parki]] [[Kategorija:Alas]] [[Kategorija:Ņūmeksika]] cu35i32awk9msb31q8buo1haxzrypp7 0 51634 4525822 1469271 2026-09-22T19:43:19Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana..... 4525822 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Seidenberg''''' (no {{val|de|zīda kalns}}) var būt: * [[Zavidova|Zeidenberga]] — Polijas pilsētas Zavidovas vēsturiskais nosaukums; * [[Zeidenbergs]] — vācu cilmes vīriešu dzimtes uzvārds. {{nozīmju atdalīšana}} 5g8j2gcobbqje1d87kiphkv9ck8iuro 0 53103 4525800 4461989 2026-09-22T18:21:48Z ZANDMANIS 91184 4525800 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Konflikts | konflikts = Irānas - Irākas karš | attēls = Capture in Khorramshahr.jpg | paraksts = Irākas karavīri padodas Irānas armijai | sāklaiks = {{Dat|1980|9|22|N}} | vieta = [[Persijas līča reģions]], [[Irāna]]s - [[Irāka]]s robeža | puse1 = {{IRN}}<br /> {{flaga|Kurdistāna}} [[Kurdistānas patriotiskā apvienība]]<br /> {{flaga|Kurdistāna}} [[Irākas Kurdu Demokrātiskās partijas]] | puse2 = {{flaga|Irāka|1963}} [[Irāka]]<br /> Irānas tautas mudžahedīni<br /> Brīvprātīgie karavīri no dažādām arābu valstīm | karavad1 = {{flaga|Irāna}} [[Ruholla Homeinī]]<br />{{flaga|Irāna}} [[Abolhasans Banisadrs]]<br />{{flaga|Irāna}} [[Ali Hameni]]<br />{{flaga|Irāna}} [[Akbars Hašemi Rafsaņdžani]]<br />{{flaga|Irāna}} [[Mostafa Hamrans]] | karavad2 = {{flaga|Irāka}} [[Sadams Huseins]]<br />{{flaga|Irāka}} [[Ali Hasans Al-Madžids]]<br /> [[Masuds Radžavi]] | zaud1 = Apmēram 200 000 - 600 000 kritušo, ekonomiskie zaudējumi 500 miljardu dolāru apmērā | zaud2 = Apmēram 100 000 - 500 000 kritušo, ekonomiskie zaudējumi 500 miljardu dolāru apmērā | kaujas = | beiglaiks = {{Dat|1988|8|20|N}} | līgums = ? | iznāk = <br /> * Neizšķirts * Taktiska Irānas sakāve * Stratēģiska Irākas sakāve * Irānas - Irākas robeža paliek nemainīta }} '''Irānas — Irākas karš''', [[Irāna|Irānā]] saukts arī par Nepieciešamo karu (جنگ تحمیلی, Jang-e-tahmīlī) vai Svēto aizsardzību (دفاع مقدس, Defā'-e-moghaddas)<ref>{{Cite journal |last=Bilder |first=Richard B. |last2=Joyner |first2=Christopher C. |date=1994 |title=Review of The Gulf War of 1980–1988. The Iran-Iraq War in International Legal Perspective. |url=https://www.jstor.org/stable/2204117 |journal=The American Journal of International Law |volume=88 |issue=2 |pages=401–403 |doi=10.2307/2204117 |issn=0002-9300}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zweiri |first=Mahjoob |title=How Iran fights an imposed war |url=https://www.aljazeera.com/opinions/2026/3/4/how-iran-fights-an-imposed-war |access-date=23 June 2026 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref>, [[Irāka|Irākā]] saukts arī par Kauju par Kadisijatu (قادسيّة صدّام, Qādisiyyat Saddām), bija militārs konflikts starp Irānas un Irākas armijām, kas sākās 1980. gada septembrī un beidzās 1988. gada augustā. Karš sākās ar Irākas iebrukumu Irānā sakarā ar [[robežstrīds|robežstrīdu]] starp abām valstīm. Irākas valdība arī baidījās no apspiestās [[šiīti|šiītu]] kopienas sacelšanās, jo tā iedvesmojās no Irānas [[Islāma revolūcija|islāma revolūcijas]]. Lai gan Irākas spēki centās izmantot Irānas revolūcijas haosu kā aizsegu un uzbruka salīdzinoši negaidīti, Irānas armija dažu mēnešu laikā atspieda Irākas spēkus atpakaļ un līdz 1982. gada jūnijam atguva zaudētās teritorijas. Nākamos sešus gadus Irāna turpināja uzbrukumus Irākai. Šo karu bieži salīdzina ar [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]], jo arī šajā karā notika asiņainas cīņas ierakumos, apšaudes no spēcīgi bruņotiem ložmetēju posteņiem, masīva dzeloņstiepļu robežu izveidošana robežteritorijā, kā arī Irākas ķīmisko ieroču uzbrukumi gan Irānas armijai un civiliedzīvotājiem, gan arī Irākas ziemeļos dzīvojošajiem [[kurdi]]em. == Vēsturiskais fons == Lai gan Irānas — Irākas kara iemesls bija cīņa par varu pār [[Persijas līcis|Persijas līci]], konflikta saknes sniedzas senatnē. Starp [[Mezopotāmija]]s zemēm (tagadējās Irākas) un austrumos esošajiem kalnu reģioniem ([[Persija]], tagadējā Irāna) jau no laika gala bijušas nesaskaņas, par kurām ziņas atrodamas, sākot ar [[šumeri|šumeru]] pierakstiem. Spēcīgi strīdi risinājās par resursiem bagātās [[Hūzestāna]]s provinces reģionālo piederību. Pirms nonākšanas [[Osmaņu impērija]]s pārvaldē Irāka bija Persijas sastāvdaļa. 1638. gadā turku sultāns un ģenerālis Murads IV sakarā ar Zuhabas līgumu pārņēma kontroli pār [[Bagdāde|Bagdādi]]. Robežstrīds starp osmaņiem un persiešiem risinājās simtiem gadu, laikaposmā no 1555. līdz 1918. gadam tika noslēgti vismaz 18 dažādi līgumi, kas noteica robežas starp abām teritorijām. Mūsdienu robežas balstās uz Zuhabas līguma pamata. Mūsdienu Irāka radās pēc Pirmā pasaules kara, pārveidojot Britu impērijas Mezopotāmijas zemes, attiecīgi Irāka kļuva par nesaskaņu likumīgo mantinieci. === Pēckoloniālā ēra === {{Dat|1959|12|18}} Irākas līderis [[Abduls Karims Kasims]] paziņoja, ka osmaņi atdevuši Irānai teritorijas, kas pienākas Irākai. Irākas vadībai nepatika, ka ar naftu bagātā Hūzestānas province atrodas Irānas pakļautībā, un tā sāka atbalstīt Hūzestānas [[Separātisms|separātistu]] kopienu. Irāka arī nesekmīgi centās risināt teritoriālos jautājumus [[Arābu līga]]s sanāksmēs. 1969. gadā Irāka uzsāka radiopārraides, vērstas uz Irānas teritoriju, mudinot Hūzestānas iedzīvotājus pretoties Irānas valdībai, Irākas televīzija pat sāka demonstrēt Irākas karti ar jau pievienotu Hūzestānas provinci — saucot to par Nasīriju, kā arī pārsaucot Hūzestānas pilsētas arābu valodā. 1971. gadā, aizbildinoties ar teritoriālo strīdu par salām Persijas līcī, Irāka pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Irānu. Pēc britu spēku aiziešanas Irākas valdība atņēma 70 000 irāņu īpašumus Irākas teritorijā un piespieda tos pamest valsti. Vēl viens konflikta iemesls bija strīds par [[Šatelarāba]]s ūdensceļa teritoriālo piederību, jo Šatelarābas ūdensceļš bija svarīgs naftas eksportceļš abām konfliktējošajām valstīm. 1974. gadā Irāka uzbruka Irānai un cieta smagus zaudējumus, 1975. gadā pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] iesaistīšanās abas valstis noslēdza Alžīras līgumu, kurā Irāka, lai normalizētu attiecības ar kaimiņvalsti, atteicās no pretenzijām uz Šatelarābas ūdensceļu. 1978. gadā, kad Irānas slepeno dienestu aģenti novērsa propadomisko spēku apvērsuma mēģinājumu Irākā, abu valstu attiecības uzlabojās. [[Sadams Huseins]] (tajā laikā Irākas viceprezidents) sodīja ar nāvi daudzus armijas virsniekus un kā pateicību Irānas šaham deportēja Irākā dzīvojošo Irānas garīgās pretestības līderi [[Ruholla Homeinī|Ruhollu Homeinī]]. === Pēc Irānas islāma revolūcijas === Sadams Huseins centās Irāku izveidot par reģiona vadošo valsti. Iebrukums Irānā ļautu pārņemt kontrolē Irānas [[nafta]]s rezerves, tādā veidā palielinot ekonomisko varu. Homeinī pēc Irānas islāma revolūcijas cerēja, ka musulmaņi varētu sākt pretošanos pastāvošai varai un kopīgiem spēkiem izveidot Islāma republiku. Homeinī un viņa Irānas islāma revolucionārie spēki atklāti izrādīja savu nepatiku pret Huseina režīmu, uzskatot to par neislāmisku un saucot Sadamu par "Sātana lelli", kā arī publiski aicināja irākiešus gāzt Sadama Huseina režīmu. Tajā pašā laikā dažādas ideoloģiskas armijas virsnieku "tīrīšanas" un bēdīgais tehniskais stāvoklis padarīja Irānas armiju, kas būtībā sastāvēja no vāji trenētiem kareivjiem, par praktiski neeksistējošu un Šatelarābas ūdensceļš netika pienācīgi apsargāts. 1980. gadā Irākas atbalstīti teroristi uzbruka [[Uzbrukums Irānas vēstniecībai|Irānas vēstniecībai]] [[Londona|Londonā]]. == Kara hronoloģija == === 1980. gada septembris — Irākas iebrukums === [[Attēls:Iran Iraq War Start Attack on Tehran Airport 1980-09-22.jpg|250px|thumb|Irānas—Irākas karš — {{Dat|1980|9|22|N}} — [[Teherāna]]]] 1980. gada jūnijā abas valstis jau kārtējo reizi pārtrauca diplomātiskās attiecības un robežrajonos pastiprinājās dažādas militāra rakstura sadursmes. [[17. septembris|17. septembrī]], Sadams Huseins uzrunā Irākas parlamentam paziņoja, ka nesenie Irānas uzbrukumi Irākas robežai ir drauds Irākas suverenitātei, Alžīras līgums ir zaudējis savu likumisko spēku un Irākai jādara viss iespējamais lai atgūtu Šatelarābas ūdensceļu. Irāka uzsāka iebrukumu Irānai {{Dat|1980|9|22}}. Kā kara iegansts tika minēts iespējamais Irānas specdienestu uzbrukums Irākas ārlietu ministram [[Tariks Azizs|Tarikam Azizam]]. Galvenie spēki tika vērsti uz Šatelarābas ūdensceļa ieņemšanu, bet Huseins pavēlēja ģenerāļiem arī ieņemt Hūzestānas provinci. Huseins plānoja pasaulei parādīt, ka iebrukums vērsts tikai uz Irākas interešu aizstāvību un iekarot tikai Hūzestānas provinci. Irākas iebrukuma galvenie mērķi bija: # Pārņemt Šatelarābas ūdensceļu savā kontrolē # Ieņemt stratēģiski svarīgas salas Persijas jūras līcī # Iekarot un pievienot Irākai Hūzestānas provinci # Gāzt Teherānas revolucionāro režīmu Irākas uzbrukums pārsteidza vāji organizētos Irānas spēkus un kara sākumā Irākas armija nesastapa vērā ņemamu pretestību. === Iebrukums apstājas === Lai gan Irākas gaisa spēkiem kara sākumā veiksmīgi izdevās bombardēt Irānas lidlaukus, tiem neizdevās iznīcināt irāniešu lidmašīnas. Irākas armijas rīcībā bija [[Mig-23BN]], [[Tu-22]] un [[Su-20]] lidmašīnas, kas nespēja doties tālos uzbrukumos dziļi Irānas teritorijā, attiecīgi Irākas gaisa spēki nespēja izcīnīt pārsvaru gaisa telpā. Lai gan dažas irākiešu lidmašīnas veica uzbrukumus Teherānai, Irānas gaisa spēki drīz vien atvairīja šos uzbrukumus, devās pretuzbrukumā un drīz vien izcīnīja pārsvaru pār Irākas gaisa spēkiem, tādā veidā paverot Irānas gaisa spēkiem iespēju veikt uzbrukumus mērķiem Irākas teritorijā. Pretēji iepriekš cerētajam, Irānas iedzīvotāji nenostājās pret Homeinī režīmu un sāka dedzīgu pretošanos Irākai. Novembrī Irānā ieradās apmēram 200 000 brīvprātīgo no citām arābu valstīm, lai atbalstītu Irānu cīņā pret Irākas iebrukumu. Drīz vien Irākas armija sāka izjust Irānas armijas pretestību, kas nebija tik vāja, kā iepriekš tika prognozēts. 1981. gada martā Irākas iebrukums apstājās un apmēram gadu nenotika lielas izmaiņas frontē, līdz 1982. gada martā Irāna uzsāka pretuzbrukumu un sāka Irākas armiju atspiest atpakaļ, līdz 1982. gada jūnijam atkarojot zaudētās teritorijas. Īpaši svarīga uzvara tika izcīnīta {{dat|1982|5|24}}, kad Irāna atbrīvoja [[Horemšehra]]s pilsētu Hūzestānas provincē. === Irākas atkapšanās === Drīz vien Huseins saprata, ka Irākas armija nespēs noturēties Irānā, un pavēlēja armijai atkāpties uz robežu. Huseins cerēja, ka aizstāvot dzimteni, irākiešu karavīri cīnīsies dedzīgāk. Stratēģiski noderīgi bija arī atkāpties uz robežas nocietinājumiem. Kā oficiālo atkāpšanās iemeslu Huseins paziņoja palīdzības sniegšanu [[Libāna]]i, kurā {{Dat|1982|6|6}} iebruka [[Izraēla]]. Viņš arī lūdza irāniešus ņemt vērā Libānas situāciju, taču tas visdrīzāk tika darīts, lai pasargātu Irākas armiju, nevis libāniešus. Irānai tika izteikts piedāvājums izbeigt karu, [[Saūda Arābija]]i kā starpnieku izmantojot Irāku, izmaksājot 70 miljardus dolāru kā kompensāciju no arābu valstīm. Lai gan Irānas valdība atzina piedāvājumu par ļoti izdevīgu, tā tomēr atteicās un pieprasīja Sadama Huseina režīma gāšanu, 100 000 šiītu repatriāciju, kā arī 200 miljardus dolāru kara izdevumu segšanai. 21. jūnijā Homeinī uzruna lika noprast, ka Irānas pretuzbrukums neaprobežosies ar Irānas teritorijas atbrīvošanu un Irānas armija turpinās uzbrukumu, ieejot Irākā. Homeinī arī paziņoja, ka vienīgais miera nosacījums ir Bagdādes režīma nomaiņa un Irākas pārveidošana par islāma republiku. === Irānas uzbrukums === Homeinī solījums drīz tika izpildīts un {{Dat|1982|7|13}} Irānas armija iebruka Irākā, virzot savus spēkus uz [[Basra|Basru]] — otru nozīmīgāko Irākas pilsētu. Taču šis irāniešu uzbrukums atdūrās pret spēcīgajiem irākiešu robežposteņiem un apjomīgajiem ierakumiem, kas atšķirībā no steigā uzbūvētajām pozīcijām iekarotajās Irānas teritorijās bija būvēti un attīstīti gadiem. Irākieši veiksmīgi aizstāvējās, izmantojot labi attīstīto [[bunkurs|bunkuru]] un artilērijas pozīciju tīklu. Sadams Huseins bija arī palielinājis armijas sastāvu par gandrīz 300 000 cilvēku. 1982. gada nogalē Irānas armija piedzīvoja smagus zaudējumus, jo izgāzās operācija "Ramadāns", kas bija vērsta uz Basras ieņemšanu, kad pret irāniešu uzbrukumiem Irākas armija izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]. === 1983. — 1985. gads. Irāka sakauta, bet vēl nepadodas === Pēc 1982. gada uzbrukuma izgāšanās Irāna cerēja uz panākumiem, sakaujot robežrajonos esošos spēkus. Lai gan Irānas armijai bija skaitlisks pārsvars, sliktās organizācijas dēļ irānieši nespēja veikt vienu visu fronti aptverošu uzbrukumu, kas būtu pārrāvis Irākas armijas aizsardzības līniju. 1983. gadā Irāna organizēja 5 lielus uzbrukumus, taču tie rezultātus nenesa un situācija nemainījās. Neskatoties uz neveiksmēm, Homeinī nemainīja savu nostāju attiecībā pret miera nosacījumiem. Huseins cerēja, ka Irānas armijas neveiksmes un lielais kritušo skaits piespiedīs Irānu noslēgt mieru, taču 1984. gadā Homeinī vēlreiz atkārtoja Bagdādes režīma maiņas nepieciešamību. Saprazdams, ka situācija nemainīsies, Huseins piedraudēja bombardēt 11 Irānas pierobežas pilsētas, ja Irāna neatkāpsies. Irānas armija uz draudiem atbildējq ar masīvu, bet kārtējo reizi neveiksmīgu uzbrukumu ziemeļos. Sadams Huseins izpildīja draudus un divas nedēļas bombardēja Irānas pierobežas pilsētas, Irānas gaisa spēki uz to atbildēja, uzbrūkot Irākas pierobežas pilsētām — šādi uzbrukumi pilsētām drīz tika iesaukti par "kaujām par pilsētām" un līdzīgi scenāriji atkārtojās vēl piecas reizes. Februāra beigās Irānas armija centās ieņemt Kut-al-amaras pilsētu, kas atradās pie stratēģiski nozīmīgas šosejas, kas savienoja Basru ar Bagdādi. Ja Irānai izdotos ieņemt šo pilsētu, tad Irākas armijas pārvietošanās būtu krietni apgrūtināta. Taču Irānas armijai izdevās nonākt tikai 24 kilometru attālumā no pilsētas, kad irākieši atspieda uzbrukumu. Veiksmīgāka izrādījās kaujas operācija, kas tika vērsta pret Madžunas salām — lai gan Irāka izmantoja gan [[Sinepju gāze|sinepju gāzi]], gan [[Zarīns|zarīnu]], Irānas armijai izdevās iekarot salas un noturēt tās savā varā līdz pat kara beigām. === 1985. gada janvāris — 1986. gada februāris. Pretuzbrukumi turpinās === Tā kā Irāka sāka saņemt materiālo palīdzību no [[Rietumvalstis|rietumvalstīm]], lai apturētu Irānu, Sadams Huseins {{Dat|1985|1|28}} uzsāka pirmo uzbrukumu Irānai kopš 1980. gada beigām, taču šī operācija izgāzās un Irānas armija atbildēja ar pretuzbrukumu Basras virzienā. 1985. gadā Irānas armijas un pārējo bruņoto vienību organizācija uzlabojās un kopīgiem spēkiem izdevās daļēji ieņemt stratēģiski svarīgo Bagdādes — Basras šoseju. Irākas armija atbildēja ar ķīmisko ieroču uzbrukumu Irānas pozīcijām un vairāku Irānas pilsētu, ieskaitot Teherānas, apšaudi ar raķetēm. Šāda Irākas rīcība uzsāka kārtējo "kauju par pilsētām". === Uzbrukumi tankkuģiem un ASV atbalsts Irākai === Jau sākoties karam, abas valstis uzbruka naftas [[Tankkuģis|tankkuģiem]] Persijas līcī, taču uzbrukumi izrādījās neefektīvi un tankkuģu satiksme tika reorganizēta no citām ostām, tālāk no tiešas karadarbības zonas. 1982. gadā pēc Irānas veiksmīgā pretuzbrukuma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Ronalds Reigans]] paziņoja par ASV atbalstu Irākai, jo ASV nevēlējās pieļaut Irānas uzvaru un revolucionārā islāma nostiprināšanos reģionā. Palīdzība tika sniegta gan politiski, gan ekonomiski, gan arī militāri. Atbildot uz "tankkuģu karu", ASV paziņoja, ka jebkurš zem ASV karoga peldošs kuģis tiks konvojēts, attiecīgi sekojot starptautiskajiem likumiem. Uzbrukums šādam kuģim ļautu ASV jūras spēkiem atbildēt ar pretuzbrukumu. {{dat|1987|5|17}} Irākas iznīcinātājs uzbruka ASV fregatei ''Stark.'' nogalinot 37 cilvēkus. ASV gaisa spēki arī veica dažus uzbrukumus Irānas naftas laukiem, atbildot Irānas aviācijas uzbrukumam ASV tankuģiem [[Kuveita|Kuveitā]]. === Miera noslēgšana === 1987. gads sākās ar kārtējiem Irānas armijas uzbrukumiem dažādos frontes posmos. Pusotru mēnesi turpinājās smagas cīņas par Basru, taču Irākas armijai izdevās pilsētu nosargāt. Irānas armija centās iekarot ar naftu bagāto [[Kirkūka]]s pilsētu, taču šis uzbrukums neizdevās un arī 1987. gada laikā nenotika īpašas izmaiņas frontes līnijā. 20. jūlijā tika pieņemta ANO rezolūcija, kas pieprasīja karadarbības pārtraukšanu un atgriešanos pie pirmskara robežas. Irāka rezolūciju pieņēma, taču Irāna negribēja zaudēt iekaroto un vēl cerēja uz uzvaru. 1988. gada aprīlī Irākas armijai izdevās daži veiksmīgi pretuzbrukumi. Nemot vērā situāciju, arī Irāna pieņēma rezolūciju un {{Dat|1988|8|20}} karadarbība beidzās. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kari ar Irānu]] [[Kategorija:Kari ar Irāku]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Irākas vēsture]] [[Kategorija:Kari Āzijā]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] [[Kategorija:Persijas līcis]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] dkxibt6nfessvqqmbsoocje5yuki1kc 0 55202 4525965 2277815 2026-09-23T07:03:37Z Meistars Joda 781 4525965 wikitext text/x-wiki {{Kuģis |vārds = M/S Ask |attēls = |attēla paraksts = |kuģa tips = ro-pax |īpašnieks = ''[[Stena Line]]'' |pieraksta osta = [[Orhūsa]], [[Dānija]] {{flaga|Dānija}} |līnija = [[Liepāja]] - Trāveminde ([[Lībeka]]) |mezgli = 18 |Kilowati = 9,840 kv |tonnāža = 13,294 GRT |statuss = darbībā |pirmais brauciens = [[1982]]. gads |garums = 171,05 m |platums = 20,82 m |iegrime = |pasažieri = 186 cilvēki |gultas vietas = |kajītes = |līnijmetri = 1,598 m }} '''''Ask''''' ir kuģniecībai ''[[Stena Line]]'' piederošs prāmis. Tas bija viens no trim [[prāmis|prāmjiem]], kas 2008. gadā kopā ar [[Urd]] un [[M/S Fellow|Fellow]] kursēja līnijā [[Ventspils]] - [[Rostoka]]. Līdz 2011. gada 25. maijam M/S Ask kursēja maršrutā Liepāja - Trāveminde, bet septembrī atgriezās šajā pašā maršrutā. 2012. gada 11. oktobrī kuģi ''[[Scandlines]]'' pārdeva Zviedrijas uzņēmumam ''[[Stena Line]]''.<ref name="irLiepaja 2012" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="irLiepaja 2012">[http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/bizness/stena-line-sola-renovet-pramjus-ari-urd-un-ask/ „Stena Line” sola renovēt prāmjus, arī „Urd” un „Ask”] irLiepaja </ref> }} [[Kategorija:Prāmji]] kpgrwwyl6nuc9j1ae9wu9vpngce8h1m 0 55212 4525964 1997500 2026-09-23T07:02:45Z Meistars Joda 781 4525964 wikitext text/x-wiki {{Kuģis |vārds = M/V NIKOLAY KONAREV |attēls = |attēla paraksts = |kuģa tips = ro-pax |īpašnieks = SIA Batavia |pieraksta osta = [[Sentkitsa un Nevisa]] |mezgli = 15 [[Mezgls (ātruma mērvienība)|kn]] |Kilowati = 10,294 kv |tonnāža = 14 297 GRT |statuss = |pirmais brauciens = [[1973]]. gads |garums = 137,34 m |platums = 24,69 m |iegrime = |pasažieri = 111 |gultas vietas = |kajītes = |līnijmetri = 1 094 m }} '''Fellow''' bija viens no trim [[prāmis|prāmjiem]], kas 2008. gadā kursēja līnijā [[Ventspils]] - [[Rostoka]]. 2010. gadā kursēja kompānijas Navirail OU maršrutā Helsinki - Tallina, bet 2011. gadā prāmis pameta Baltijas jūru. {{Transports-aizmetnis}} [[Kategorija:Prāmji]] 17rg1hivou1yp8gqqzuhj26pc7vbqka 0 58551 4526061 4511091 2026-09-23T10:26:02Z ~2026-51304-64 150752 Man Rīga kabelī balticom uztver LRT+ 4526061 wikitext text/x-wiki '''Televīzija Latvijā''' aptver [[televīzija]]s apraidi, programmu veidošanu, izplatīšanu un nozares regulējumu [[Latvija]]s teritorijā. Pirmā eksperimentālā televīzijas pārraide Latvijā notika 1937. gada 10. novembrī [[Rīga|Rīgā]], bet regulāra apraide sākās 1954. gada 6. novembrī, Rīgai kļūstot par pirmo pilsētu [[Baltijas valstis|Baltijā]] ar televīzijas apraidi. Padomju periodā visā Latvijā izbūvēja retranslācijas staciju tīklu un ieviesa krāsu televīziju [[SECAM]] standartā. 1986. gadā darbu sāka [[Zaķusalas televīzijas tornis]] un studiju komplekss [[Zaķusala]]s krastmalā. Pēc neatkarības atjaunošanas [[Latvijas Televīzija]] kļuva par sabiedrisko raidorganizāciju, izveidojās komerctelevīzijas — [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] un [[TV3 Latvija|TV3]], 1998. gadā notika pāreja uz [[PAL]] krāsu standartu, bet 2010. gadā pabeigta pāreja no analogās uz ciparu zemes apraidi [[DVB-T]] formātā. 2025. gadā Latvijas Televīziju un [[Latvijas Radio]] apvienoja [[Latvijas Sabiedriskais medijs|Latvijas Sabiedriskajā medijā]]. == Vēsture == === Priekšvēsture: pirmais eksperiments (1937—1940) === [[Attēls:Magazina-1937-11-12.jpeg|thumb|Skats televīzijas studijā: izpildītājs, ikonoskopi un mikrofoni]] [[Attēls:Magazina-1937-11-26.jpeg|thumb|Latvijas radiobiedrība saņēmusi pirmo televīzijas raidītāju Latvijā]] Televīzijas pirmsākumi Latvijā meklējami vēl [[Latvijas vēsture#Neatkarīgā Latvija|pirmskara republikā]]. 1937. gada 10. novembrī [[Rīga|Rīgā]], Latvijas Radioamatieru biedrības telpās [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]], notika pirmā publiski dokumentētā eksperimentālā televīzijas ("tālredzes") pārraide Latvijā.<ref name="jaunalv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/443136-cilveku-simti-trauce-satiksmi-valdemara-iela-lai-verotu-vel-neredzetu-brinumu-televizijas-pirmsakumi-latvija|title=Cilvēku simti traucē satiksmi Valdemāra ielā, lai vērotu vēl neredzētu brīnumu: televīzijas pirmsākumi Latvijā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-16|date=2021-05-15|language=lv}}</ref> Interesentu bija tik daudz, ka daudzi zālē neiekļuva un aizgāja, pārraidi neredzējuši; skatītāju kopskaits presē tika lēsts ap 500. Pārraides attēls uz Brauna lampas ekrāna bija 45×50 milimetru liels; pirms pasākuma presē kļūdaini bija izziņots 45×50 centimetru attēls, un šo kļūdaino ziņu bija pārraidījis arī [[Latvijas radiofons]] un [[Lietuvas radiofons]].<ref name="bz2">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:919782&#124;page:7|title=Rīgā sāks darboties pirmais tālredzes raidītājs|publisher=A.-S. "Zeme"|work=Brīvā Zeme|date=1937-11-11|issue=Nr.257|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Raidītājā izmantoja mehānisko televīzijas sistēmu: elektromotora griezts Nipkova disks ar stroboskopu sadalīja attēlu gaismas punktos, atstaroto gaismu ar parabolisku spoguli novadīja uz fotošūnu, un iegūtos strāvas impulsus ar īsviļņu raidītāju (70—80 metru vilnī) pārraidīja uz uztvērēju blakus telpā. Uztvērējā izmantoja Brauna lampu ar fluorescējošu ekrānu, attēls bija zaļā fosforescējošā gaismā. Uztvērējs bija būvēts [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]] (VEF). Pārraidē demonstrēja baltu četrstūri, melnu bumbu un cilvēka seju, kurā bija izšķirama vaibstu spēle; mēģinājumus vairākkārt atkārtoja.<ref name="bz2"/> Latvijas radio biedrības televīzijas sekcija bija saņēmusi no ''[[Philips]]'' laboratorijas [[Eindhovena|Eindhovenā]] amatieru raidītāju aptuveni 2000 latu vērtībā. Biedrība plānoja regulārus mēģinājumu raidījumus divas reizes nedēļā vakaros un uztvērēju izmaksu samazināšanu līdz 200 latiem. Televīzijas jautājumus radiofona tehniskajā daļā pārzināja inženieris R. Martinsons, biedrības laboratorijā — laborants A. Putniņš; biedrību vadīja docents N. Vāvers.<ref name="bz1">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:938653&#124;page:3|title=Rīgā sāks darboties pirmais tālredzes raidītājs|publisher=A.-S. "Zeme"|work=Brīvā Zeme|date=1937-10-23|issue=Nr.241|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Pēc Putniņa teiktā, biedrība jau bija saņēmusi regulāras raidīšanas atļaujas, biedri būvēja televīzijas uztvērējus (pašbūvēta komplekta izmaksas — ap 230 latu: parasts trīs lampu uztvērējs un televīzijas daļa, kas pieslēdzama skaļruņa vietā), un normālais uztveršanas attālums bija ap 50 kilometru, labvēlīgos apstākļos — līdz 100 kilometriem. Skaņas pārraidīšanai būtu nepieciešams otrs raidītājs un otra antena.<ref name="bz1"/><ref name="bz2"/> 1938. gada 31. martā pieņemtais Radiosatiksmes un radiofonijas likums piešķīra Latvijas Radiofonam tiesības ierīkot un lietot radiostacijas "akustisku un vizuālu priekšnesumu raidīšanai". Izmēģinājuma raidījumus bija plānots sākt 20. gadsimta 40. gadu sākumā, taču tos pārtrauca [[Otrais pasaules karš]].<ref name="jaunalv"/> === Pirmsākumi: Rīgas televīzijas centrs (1949—1957) === {{skatīt arī|Latvijas Televīzija}} Pēckara gados doma par televīziju Rīgā vispirms atdzima radioamatieru vidē: 1949. gadā VEF darbinieku grupa ierosināja uzbūvēt rūpnīcā pirmo nelielo televīzijas centru Rīgas vajadzībām, izvietojot to rūpnīcas tornī, lai pilsētas iedzīvotāji pārraides varētu skatīties savos dzīvokļos. Iecere sekoja Maskavas, Ivanovas un Harkovas radioamatieru pieredzei nelielu "amatieru" televīzijas centru būvē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:94640&#124;article:DIVL28|title=Vefieši būves televīzijas centru Rīgai|work=Cīņa|date=26.02.1949}}</ref> Rīgas televīzijas centra būvniecība 1954. gada rudenī norisinājās kā vissavienības piegāžu projekts: televīzijas raidītāju pabeidza uzstādīt 1. oktobrī, pirmās kārtas iekārtu — televīzijas kameru, "mazās studijas" aparatūru diktora runai un nelielām pārraidēm, kā arī kinofilmu pārraides iekārtu ar trim projekcijas aparātiem — piegādāja Ļeņingrada, torņa antenu būvēja [[Čeļabinska]], un celtnieku mērķis bija pirmās pārraides ēterā raidīt līdz Oktobra svētkiem. Televizoru tirdzniecība no būvniecības atpalika: lai gan ceturksnī bija plānots ievest vairāk nekā 4000 aparātu, mēnesi pirms atklāšanas republikā bija saņemti vien 120 televizori ''Sever''.<ref name="pk54cina">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:921543&#124;article:DIVL322|title=Top Rīgas televīzijas centrs|work=Cīņa|date=05.10.1954}}</ref> [[Attēls:Mājup ar uzvaru.jpg|thumb|Kadrs no filmas "Mājup ar uzvaru"]] Regulāra televīzijas apraide Latvijā sākās 1954. gada 6. novembrī, kad Rīgas televīzijas centrs pēc mēnesi ilgiem pirmā posma iekārtu montāžas darbiem pulksten 19:00 pārraidīja pirmo izmēģinājuma raidījumu — [[Rīgas Kinostudija]]s filmu "[[Mājup ar uzvaru]]" (1947). Šo pārraidi rīdzinieki varēja skatīties klubos un dzīvokļos — līdz televīzijas centra atklāšanas dienai Rīgā bija iegādāti vairāk nekā 800 televizoru, un televizoru īpašniekiem uztveršanas iekārtu mājās palīdzēja iekārtot Rīgas televīzijas ateljē radiotehniķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/126056.html|title=Šodien uzsāk darbību Rīgas televīzijas centrs|publisher=Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas un Latvijas PSR augstākās padomes orgāns|work=Cīņa|date=06.11.1954|last=Sūna|first=P.}}</ref> Rīga bija pirmā pilsēta [[Baltijas valstis|Baltijā]] ar televīzijas apraidi,<ref name="jaunalv"/><ref name="lvrtc">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvrtc.lv/par-lvrtc/vesture-2/tv-apraides-vesture/|title=TV apraides vēsture|website=LVRTC|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref><ref name="lr2-54">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-simtgades-stastu-raksti/latvijas-televizija.a94696/|title=Latvijas Televīzija|website=lr2.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> un Rīgas televīzijas centrs sāka darbu kā ceturtais Padomju Savienībā — pēc Maskavas, Ļeņingradas un Kijevas.<ref name="cina84">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:883026&#124;article:DIVL220|title=Jaunus ceļus rodot|work=Cīņa|date=06.05.1984}}</ref> Pirmie diktori bija [[Aina Grīviņa]] un [[Jurijs Kočetkovs]]. Nākamajā dienā rādīja [[Kijivas kinostudija]]s filmu "[[Tālais jūras brauciens]]". Regulāri raidījumi sākās 20. novembrī.<ref name="jaunalv"/> 1955. gada sākumā pārraides notika izmēģinājuma režīmā divas reizes nedēļā — sestdienās un svētdienās pulksten 20:00 — un galvenokārt sastāvēja no kinofilmām. 1955. gada februārī sākās jauns posms, kad pārraides sāka ievadīt un noslēgt diktori, kuru attēlu raidīja no "mazās studijas" un kuri programmu pieteica latviešu un krievu valodā, bet republikas mākslinieku tiešos priekšnesumus no studijas vēl tikai plānoja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:821368&#124;article:DIVL257|title=RĪGAS ZIŅAS|work=Cīņa|date=01.02.1955}}</ref> Pārraides sākotnēji bija pieejamas tikai televizoru ''KVN'' īpašniekiem Rīgā. Aparāta ekrāns bija 18 centimetru diagonālē, un attēla palielināšanai izmantoja ar destilētu ūdeni vai glicerīnu pildītu lēcu.<ref name="lr2-54"/> 1955. gada aprīlī [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], L. Laicena (tagad [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu]]) ielā 62, uzbūvēja pirmo televīzijas torni Latvijā — pēc LTV vēstures datiem 110 metrus augstu — un darbu sāka pirmais Rīgas telecentra studiju komplekss.<ref name="ltv-fakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/par-ltv/fakti|title=Vēsture un fakti|website=ltv.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208001036/https://ltv.lsm.lv/lv/par-ltv/fakti}}</ref> Tā laika prese tikko pabeigto torni raksturoja kā 125 metrus augstu ar galotnē uzstādītu antenu, kuras montāžu pirms termiņa veica Minskas tēraudmontāžas kantora montētāji un kura ievērojami palielināja izmēģinājuma raidījumu rādiusu un kvalitāti. Tobrīd jau darbojās mazā studija, no kuras nesen bija sniegts pirmais televīzijas koncerts ar Latvijas PSR Valsts filharmonijas mākslinieku piedalīšanos, turpinājās lielās studijas būve, un centra pirmo kārtu bija paredzēts oficiāli nodot ekspluatācijā līdz Padomju Latvijas pasludināšanas 15. gadadienai 1955. gada jūlijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:984642&#124;article:DIVL116|title=RĪGAS TELEVĪZIJAS CENTRA BŪVE|work=Padomju Jaunatne|access-date=15.04.1955}}</ref> Studiju ēkā pēc kara pirms tam bija mitinājies Jelgavas teātris. Centra montāžā līdzās Ļeņingradas speciālistiem piedalījās arī VEF un Pavlova radiorūpnīcas inženieri, un studijas platībai pēc tā laika preses ziņām bija jāpārsniedz 4000 kvadrātmetru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:689790&#124;article:DIVL273|title=Rīgā ceļ televīzijas raidītāju|work=Londonas Avīze|date=12.11.1954}}</ref> Centra otrā kārta ar "lielo studiju", ko jau būvniecības laikā pieteica kā plašāko Padomju Savienībā, bija plānots pabeigt līdz 1955. gada vidum. Ļeņingrada tolaik solīja piegādāt arī pārvietojamo televīzijas staciju pārraidēm no stadioniem un teātriem.<ref name="pk54cina"/> === Apraides tīkla attīstība un krāsu televīzija (1958—1986) === Rīgas raidītāja signālu varēja uztvert 50—60 kilometru rādiusā, tāpēc būvēja televīzijas stacijas arī citviet Latvijā. Otro staciju nodeva ekspluatācijā 1958. gadā [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="lvrtc"/> [[Attēls:Panorama1958.jpg|thumb|Tituluzraksts LTV muzeja arhīvā]] 1958. gada 19. martā ēterā pirmo reizi izskanēja informatīvs ziņu raidījums — "[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]", kura nosaukums sākotnēji bija "TV Ziņas"<ref name="panorama65">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/18.03.2023-panoramas-panakumu-un-zurnalistes-aijas-kincas-moza-gara-noslepumi.a500969/|title=«Panorāmas» panākumu un žurnālistes Aijas Kincas možā gara noslēpumi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> un kurā ziņas lasīja aizkadrā. 1962. gada 1. martā ēterā pirmoreiz parādījās titri "Televīzijas Panorāma" ar kadrā redzamiem diktoriem Valdi Čukuru un Laimdotu Roni.<ref name="tvnet-ltv60">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4993157/daudz-laimes-ltv-60-gados-interesanti-fakti|title=Daudz laimes, LTV, 60 gados! Interesanti fakti...|website=TV & Radio|access-date=2026-07-20|date=2014-11-06|language=lv}}</ref> [[Attēls:Cesvaines RTV tornis.jpg|thumb|Cesvaines retranslācijas tornis]] [[Cesvaine]]s televīzijas tornis atrodas [[Karātavu kalns (Cesvaine)|Karātavu kalnā]], aptuveni 194 metrus virs jūras līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6026520/cesvainiesiem-ir-pasiem-savs-eifela-tornis|title=Cesvainiešiem ir pašiem savs Eifeļa tornis|website=Latvijā|access-date=2026-08-06|date=2018-08-02|language=lv}}</ref> 1958. gada martā valsts vērtēšanas komisijai nodeva 180 metrus augsto televīzijas retranslācijas torni, kas kopā ar 12 metrus augstu antenu virsotnē — līdz ar to torņa virsotne sniedzas gandrīz 400 metru virs jūras līmeņa<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:900024%7Carticle:DIVL177|title=Jauns televīzijas tornis Cesvainē|publisher=Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas un Latvijas PSR augstākās padomes orgāns|work=Cīņa}}</ref> un ir augstākais punkts Baltijā<ref name="lvrtc"/><ref name="cesvaine">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesvaine.lv/sakums/aktualitates/backPid/24/article/cesvaines-tv-un-radio-tornim-60.html|title=Cesvaines TV un radio tornim 60!}}</ref> Sākotnēji no torņa retranslēja Rīgas un Maskavas radiostaciju programmas,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:907757%7Carticle:DIVL55|title=Televīzijas un radiostacija Cesvainē|publisher=LPK Rīgas pilsētas komitejas un Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes avīze|work=Rīgas Balss}}</ref> bet eksperimentālās televīzijas pārraides Cesvaines retranslācijas stacija sāka 1960. gada oktobrī — pirmās pārraides bija labi redzamas [[Madona]]s apkārtnē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:888669%7Carticle:DIVL228|title=Cesvaines televīzijas centrs sāk pārraides|publisher=Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas un Latvijas PSR augstākās padomes orgāns|work=Cīņa}}</ref> Pie torņa esošā Cesvaines radio un televīzijas stacija darbu uzsāka 1959. gadā.<ref name="lvrtc"/><ref name="cesvaine"/> 1990. gadā, mainoties apraides tehnoloģijām, torni pārbūvēja un pagarināja līdz 204 metriem.<ref name="cesvaine"/> Raidījumi tolaik tapa tiešraidē, un koncertu sniegšanai uz Rīgas studiju brauca arī pašdarbības kolektīvi no visas Latvijas — piemēram, 1961. gada oktobrī PSKP XXII kongresam veltītā vakara koncertā uzstājās 130 dalībnieku no [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.livanub.lv/app/uploads/2025/06/19.10.1961_nr.73.pdf|title=Jēkabpilieši televizijā|publisher=Latvijas komunistiskās partijas Jēkabpils un Krustpils rajonu komiteju un rajonu darbaļaužu deputātu padomju orgāns|work=Brīvā Daugava|date=1961. gads 19. oktobris|volume=Nr. 73 (2610) 21. gads}}</ref> Televīzijas tīkla paplašināšana bija iekļauta arī partijas plānos: [[LKP CK]] pārskata referātā partijas 17. kongresā 1960. gada februārī paziņoja, ka tajā gadā ekspluatācijā nodos jaunas translācijas stacijas Cesvainē un Daugavpilī, ka Rīgā organizēs otrā raidījumu programma saskaņā ar Ļeņingradas—Tallinas—Rīgas—Viļņas—Minskas radioreleju līnijas būvi un ka radioreleju līniju ierīkošana jāpaātrina, lai tuvāko divu gadu laikā televīzijas raidījumus varētu skatīties visā republikas teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:469383&#124;article:DIVL10|title=LKP CK pārskata referāts Latvijas Komunistiskās partijas XVII kongresam|work=Ludzas Taisnība|date=20.02.1960}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:775854&#124;article:DIVL406|title=Pelše sauca: Davai! Davai!|work=Latvija|date=05.03.1960}}</ref> Tas pats kongress iezīmēja arī politisko kontroli pār ēteru: pēc nacionālkomunistu sagrāves, kā atstāstīja trimdas prese, rājienu kongresā saņēma arī Radioraidījumu un televīzijas komiteja — tās priekšsēdētājs rakstnieks [[Indriķis Lēmanis]] nomira dažas dienas pēc kongresa, un tika "nostiprināta" vadošo laikrakstu redakciju vadība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1010593&#124;article:DIVL10|title=Plašas tīrīšanas Latvijas kompartijas vadībā un rajonu komitejās|work=Londonas Avīze|date=04.03.1960}}</ref> 1960. gada aprīlī LKP Centrālās Komitejas birojs un [[PSRS Ministru padome|republikas Ministru padome]] pieņēma lēmumu par radio un televīzijas attīstību republikā: tajā kritizēja gauso Ļeņingradas—Tallinas—Rīgas radioreleju līnijas būvi, kuras dēļ Rīgas, Ļeņingradas un Tallinas televīzijas centri vēl nevarēja apmainīties ar programmām, un kavētā Cesvaines un Daugavpils staciju nodošana, kuras dēļ republikas austrumos televīzija nebija uztverama. Līniju uzdeva palaist 1960. gada pēdējā ceturksnī, bet [[PSRS Sakaru ministrija|Sakaru ministrijai]] — 1961. gada pirmajā ceturksnī nodot lietošanā raidītāju, kas ļautu Rīgā raidīt otru televīzijas programmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:816937&#124;article:DIVL48|title=Par radio un televīzijas attīstību republikā|work=Cīņa|date=15.04.1960}}</ref> [[Attēls:PJ (JB1) 1960-08-10.jpeg|thumb|Retranslācijas aparatūra televīzijas programmas pārraidīšanai no Rīgas telecentra uz Kuldīgu]] [[Attēls:PJ (JB2) 1960-08-10.jpeg|thumb|Televīzijas raidītāju zāle Rīgas telecentrā]] 1960. gada vasarā šie plāni sāka piepildīties: Tallinas—Rīgas releju līnijas izbūvi pabeidza Padomju Latvijas pasludināšanas 20. gadadienas priekšvakarā, arī Ļeņingradas—Tallinas posms bija stājies ierindā, un rīdzinieki uz saviem ekrāniem sāka redzēt arī Ļeņingradas un Tallinas televīzijas programmas. Tobrīd Latvijā darbojās Rīgas stacija 3. kanālā un Kuldīgas stacija 1. kanālā, kurai programmu piegādāja releju līnija ar starppunktiem Tukumā un [[Sabile|Sabilē]], kā arī mazjaudas retranslatori Liepājā un Ventspilī 5. kanālā. Pēc releju līnijas izbūves uz Cesvaini un Daugavpili bija paredzēts palaist Cesvaines staciju 8. kanālā un Daugavpils staciju 12. kanālā, bet teātru un koncertu translācijām jau kalpoja pārvietojamā televīzijas stacija, kuras aparatūru izvietoja divos autobusos. Otro televīzijas raidītāju Rīgā — 10. kanālā — paredzēja nodot ekspluatācijā 1961. gadā, lai skatītāji pēc izvēles varētu ieslēgt vietējo programmu 3. kanālā vai centrālās releju līnijas programmu 10. kanālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:813824&#124;article:DIVL184|title=KĀ VEIDOJAS televīzijas attēls|work=Padomju Jaunatne|date=10.08.1960}}</ref> 1960. gada septembrī televīzijas studijas vecākais inženieris lasītājiem precizēja, ka Cesvaines stacija, domājams, sāks darboties ap Oktobra svētkiem, Daugavpils staciju paredzēts nodot 1961. gadā un ka otrā programma 10. kanālā būs uztverama tikai ar 12 kanālu televizoriem — tādiem kā ''Temp 3'', ''Voroņež'', ''Belorus 5''vai lētākais ''Rekord'', kamēr pieckanālu aparāti tai nederēja. Interesentiem ieteica mēģināt uztvert arī kaimiņu raidītājus — Maskavu un Ļeņingradu 1. kanālā, Tallinu 2. un Viļņu 4. kanālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:753648&#124;article:DIVL148|title=Jaunieti, jautā — mēs atbildēsim!|work=Padomju Jaunatne|date=17.09.1960}}</ref> Tālo staciju uztveršana izauga par noturīgu radioamatieru aizraušanos: 1964. gadā konsultēja supratāluztveršanas jautājumos, skaidrojot arī Eiropas 405, 625 un 819 rindu standartu un skaņas nesējfrekvenču atšķirības, kuru dēļ ārzemju staciju skaņu ar padomju televizoriem uztvert nevarēja. Tā pati sleja, skaidrojot radiouztvērēju radītos traucējumus Rīgas telecentra raidītājam trešajā kanālā, netieši apliecina, ka Rīgas pirmā programma 3. kanālā darbojās vēl 1964. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa&#124;issue:617287&#124;article:DIVL567|title=«Zinātne un Tehnika» atbild|work=Zinātne un Tehnika|date=01.07.1964}}</ref> Rudenī pārraides no kaimiņu studijām jau bija kļuvušas regulāras: 1960. gada 27. septembrī rīdzinieki un daudzu rajonu iedzīvotāji pie televizoriem redzēja pārraidi no Ļeņingradas televīzijas studijas, tikšanās ar talliniešiem un ļeņingradiešiem ēterā notika gandrīz katru otrdienu, un prese izziņoja, ka divas televīzijas programmas, 3. un 10. kanālā, Rīga sāks raidīt 1961. gada otrajā pusē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:951549&#124;article:DIVL300|title="BURVJU SPOGULIS" KĻUVIS ĪSTENĪBA|work=Cīņa|date=29.09.1960}}</ref> 1960. gada 29. decembrī Rīgas studija pirmo reizi organizēja divu pilsētu sasaukšanās pārraidi, kurā Rīgas fabrika "Māra" ēterā tikās ar Tallinas "Maratu", bet Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca — ar "Voltu". Skatītāju gaume tolaik vēl bija kino veidota: daļa auditorijas, pēc telecentra atzinuma, uzskatīja televīziju vienīgi par filmu skatīšanās līdzekli un prasīja "filmas un vēlreiz filmas", kamēr studija centās audzēt koncertu un operas pārraižu publiku.<ref name="cina61">{{Ziņu atsauce|title=Mēs skatāmies pārraidi...|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:865026&#124;article:DIVL422|work=Cīņa|date=18.02.1961}}</ref> 1961. gada pašā sākumā līdz ar Maskavas—Ļeņingradas maģistrālās televīzijas līnijas atklāšanu Rīgu savienoja vienotā televīzijas sistēmā ar Tallinu, Ļeņingradu, Maskavu, Kijevu un [[Rostova pie Donas|Rostovu pie Donas]], paverot iespēju sistemātiskai televīzijas programmu apmaiņai starp šīm pilsētām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1056868&#124;article:DIVL53|title=VIENOTA Rīgas—Tallinas—Ļeņingradas—Maskavas—Kijevas—Rostovas pie Donas TELEVĪZIJAS SISTĒMA|work=Padomju Jaunatne|date=03.01.1961}}</ref> Praksē sistēma sākotnēji darbojās ierobežoti: 1961. gada februārī Rīgas telecentra galvenais inženieris skaidroja, ka Ļeņingradas pārraides Rīgā redzamas tikai otrdienās un tikai ar Tallinas starpniecību — kad Tallina raidīja savas vietējās pārraides, Ļeņingradu redzēt nevarēja. Maskavas raidījumu uztveršanai vajadzēja jau divus starpniekus, un līdz ar otrā raidītāja nodošanu tajā gadā Ļeņingradu solīja rādīt divas līdz trīs reizes nedēļā.<ref name="cina61"/> Televīzija Latvijā tikmēr strauji auga: 1961. gada pavasarī Rīgā vien televizorus bija iegādājušās vairāk nekā 60 tūkstoši ģimeņu. Programmu apmaiņa darbojās abos virzienos — dienās, kad Rīgas sastādīto programmu pārraidīja Vissavienības centrālā studija Maskavā, to pēc reportāžas ziņām redzēja ap 20 miljonu skatītāju citās republikās, bet Tallinas translētās Rīgas pārraides skatījās arī tūkstošiem skatītāju Dienvidsomijā. Sešos pastāvēšanas gados televīzija radīja arī jaunu žanru — televīzijas dramaturģiju ar uzvedumiem pēc [[Jānis Anerauds|Jāņa Anerauda]], [[Valdis Rūja|Valda Rūjas]], [[Valdis Klīvers|Valda Klīvera]] un citu autoru scenārijiem, un 1961. gada aprīlī studija izziņoja, ka otro programmu Rīga sāks izstarot vēl tajā gadā, bet ieplānota arī trešā — krāsainā.<!--Studijas radošo kolektīvu tolaik veidoja galvenie režisori Kārlis Piesis un Milda Puķe, jaunie režisori Aina Smildziņa, Jānis Dzenītis, Aija Zuze un Edgars Sāvējs, skaņu režisori Aleksandrs Grīva un Ģederts Ramanis, operatori Visvaldis Strēlis, Andris Indriksons un Paulis Liberts, mākslinieki Zigurds Filics un [[Ēriks Ošs]], kā arī programmu pieteicēji Laimdota Rone, Gerda Riekstiņa un Viktors Grundulis, kurš programmas pieteica latviešu, krievu un igauņu valodā.--><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1059424&#124;article:DIVL99|title=Ko Latvija redz uz televizoru ekrāniem|work=Dzimtenes Balss|date=19.04.1961}}</ref> Sporta pārraides tolaik notika pamīšus latviešu un krievu valodā, un nākotnē ar stereofonijas skaņas kanāliem bija iecerēts skatītājam dot iespēju ar slēdzi izvēlēties raidījuma valodu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:872845&#124;article:DIVL234|title=Radioelektronika dzīvē|work=Cīņa|date=17.05.1961}}</ref> Sešdesmitajos gados tiešraides televīzijas ērā visu republiku pie ekrāniem saistīja viktorīnas "[[Kurš no 26?]]" un "Kāda ir tava pilsēta?", bet raidījums "Globuss" bija viens no pirmajiem ar tiešo atgriezenisko saiti — skatītāji varēja piezvanīt uz studiju un uzdot jautājumus. Septiņdesmitajos gados tiešraides lielā mērā izspieda videoieraksts, kas kopā ar krāsu aparatūru mainīja pārraižu veidošanas tehnoloģiju.<ref name="zt86">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:617551&#124;article:DIVL135&#124;page:14|title=Televīzijas attīstība mūsu republikā|work=Zinātne un Tehnika|date=01.08.1986}}</ref><!--Tajā pašā gadā Rīgas televīzijas studija sāka otro programmu, retranslējot Maskavas Centrālo televīziju.<ref name="ltv-fakti"/>{{jāprecizē}}-->Otrais raidošais tīkls Latviju aptvēra pakāpeniski: Kurzemi otrā programma sasniedza 1967. gadā, kad liepājnieki to varēja uztvert ar jaunuzcelto [[Ēdole]]s un [[Dunalka]]s starpstaciju palīdzību, bet Kuldīgā izmēģinājuma ekspluatācijā otrās Rīgas programmas retranslēšanai darbu sāka Čehoslovākijā konstruēts raidītājs "Tesla" un blakus esošajam radiomastam vēl tajā pašā gadā paredzēja uzstādīt otru, 120 metrus augstu mastu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:949025&#124;article:DIVL147|title=Lielu pārmaiņu gads|work=Padomju Dzimtene|date=13.07.1967}}</ref> Latgalē otrā programma vietām ienāca ar vietējo iniciatīvu: Preiļu radioreleju stacijas darbinieki Maskavas programmas izplatīšanai izgatavoja speciālu raidītāju pēc pašu rasējumiem — pēc LTA ziņām, to uzbūvēja ap 1968. gadu,<ref name="kr71">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1042946&#124;article:DIVL149|title=Krāsainā televīzija|publisher=Komunisma Rīts|date=04.09.1971}}</ref> un 1971. gada janvārī rajonā jau varēja skatīties arī krāsainās pārraides, kuru uztveršanai stacijas speciālisti bija sagatavojuši iekārtu.<ref name="ljk71">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:535201&#124;article:DIVL139|title=Televizors - katrai trešajai ģimenei|work=Ļeņina Karogs|publisher=Latvijas Komunistiskās Partijas Preiļu rajona komitejas un rajiona darbaļaužu deputātu padomes laikraksts|date=19.01.1971}}</ref> Krāsainos raidījumus tobrīd līdzās rīdziniekiem jau skatījās arī daugavpilieši.<ref name="kr71"/> Televizoru izplatība laukos auga lēnāk nekā galvaspilsētā: ja 1961. gadā televizors Preiļu rajonā vēl bija retums, tad 1971. gada sākumā pārraides skatījās gandrīz katra trešā ģimene un atsevišķos kolhozos zilais ekrāns bija katrā otrajā sētā — 1970. gadā vien aparātus rajonā iegādājās ap 700 iedzīvotāju.<ref name="ljk71"/> [[Attēls:Rubīns-401.jpeg|thumb|Izmēģinājumu zāle, kurā pārbauda krāsainos televizorus ''Rubin-401'']] 1960. gada vasarā "[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" prese ziņoja, ka M. Bonč-Brujeviča institūta un Ļeņingradas un Maskavas uzņēmumu darbā panākta ekonomiskāka krāsainā attēla pārraide un ka mērķis ir pilnīga savietojamība — lai krāsu pārraides varētu skatīties jebkurā televizorā un krāsu televizori rādītu arī melnbaltās pārraides.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:869475&#124;article:DIVL172|title=Televīzija šodien un rīt|work=Cīņa|date=22.07.1960}}</ref> Krāsu televīzijas standartu PSRS izvēlējās saskaņā ar 1965. gada martā Parīzē parakstīto vienošanos ar Franciju par sadarbību krāsu televīzijā un vienotas Eiropas sistēmas veidošanu uz [[SECAM]] pamata.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1103076&#124;article:DIVL421|title=Cīņa krāsainās televīzijas dēļ|work=Rīgas Balss|date=26.04.1965}}</ref> 1966. gada jūnijā notika eksperimentāla krāsu pārraide no Parīzes uz Maskavu SECAM sistēmā caur padomju sakaru pavadoni ''Molņija-1'', un regulāras krāsu pārraides PSRS plānoja sākt 1968. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1085764&#124;article:DIVL424|title=Parīze — «Molņija-1» — Maskava|work=Rīgas Balss|date=17.06.1966}}</ref> 1967. gadā Maskavas televizoru rūpnīca sāka izgatavot SECAM sistēmas krāsu televizorus ''Rubin-401'' ar 59 centimetru ekrāna diagonāli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:869288&#124;article:DIVL374|title=Mūsu kalendārs|work=Rīgas Balss|date=22.08.1967}}</ref> 1968. gada sākumā PSRS ražoja jau četru tipu krāsu televizorus, kuru cena bija 900—1200 rubļu.<ref name="s1968">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:617328&#124;article:DIVL93|title=Padomju krāsainās televizors|publisher=Latvijas KP CK Laikrakstu un žurnālu izdevniecība|work=Zinātne un Tehnika|date=01.01.1968|volume=1|location=Rīga, Pils iela 23}}</ref> 1968. gada janvārī ziņoja, ka Maskavā un Ļeņingradā ir sākušās regulārās krāsu pārraides SECAM-3 sistēmā un ka drīzumā tās būs uztveramas visur, kur uztverama Maskavas pirmā programma, Latvijas ēterā ienākot Maskavas lietotajam SECAM standartam.<ref name="pal">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa&#124;issue:609427&#124;article:DIVL119|title=Latvijas televīzija raidīs PAL standartā|work=Neatkarīgā Rīta Avīze|date=1997. gads 10. oktobris|volume=Nr.236 (1880)}}</ref><ref name="s1968"/> Stacionāro krāsaino televīziju Rīgā paredzēja izveidot 1973. gadā saskaņā ar [[PSRS Ministru padome]]s 1971. gada 6. septembra lēmumu Nr. 640, taču telpu trūkuma dēļ Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteja šo uzdevumu neizpildīja.<ref name="zarins">{{Publikācijas atsauce|title=«Tas ir viens liels eksperiments, ko jūs esat ar cilvēkiem izdarījuši» — administrācijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Televīzijas Liepājas galvenās redakcijas kolektīvu 1973. gada 22. maijā: sarunas skaņu ieraksta transkripcija.|url=https://oldlvi.lu.lv/lv/LVIZ_2021_files/1_numurs/Zarins_LVIZ_2021_1.pdf|journal=}}</ref> Pirmā Latvijā veidotā krāsu pārraide notika 1974. gada 28. janvārī — no telekinoprojekcijas pārraidīja "[[Telefilma-Rīga|Telefilmas-Rīga]]" producēto koncertfilmu "[[Dzintariņš (koncertfilma)|Dzintariņš]]". Krāsu televizori tobrīd bija retums — pārdošanā bija tikai vienas markas aparāts ''Raduga 5'' (Ļeņingradas Kozicka rūpnīcas ražojums<ref name="s1968"/>), kas svēra aptuveni 60 kilogramus un maksāja 850 rubļus.<ref name="tvnet-ltv60"/> Pilnīga pāreja uz krāsām noslēdzās 1981. gada 1. janvārī, kad ierindā stājās trešās paaudzes krāsu televīzijas tehnika un Rīgas televīzijas centrs — pirmais starp savienoto republiku galvaspilsētu telecentriem — nodrošināja visu vietējo raidījumu veidošanu un centrālo programmu translāciju krāsās.<ref name="cina84"/> Padomju periodā izmēģināja arī reģionālo televīziju. Pēc citu padomju republiku parauga — Igaunijā kopš 1963. gada darbojās Tartu studija, Lietuvā Kauņas redakcija — 1971. gada rudenī izveidota Latvijas Televīzijas Liepājas galvenā redakcija, pirmā reģionālā televīzijas studija Latvijā. Tās pirmās divas pārraides izgāja ēterā 1972. gada 26. janvārī, tostarp pirmās iknedēļas "Liepājas ziņas" raidījuma "Televīzijas panorāma" noslēgumā. Tomēr jau 1973. gada 22. jūnijā Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas kolēģija nolēma redakciju un stacionāro pārraižu punktu likvidēt ar 1974. gada 1. janvāri, lēmumā norādot, ka pārraidēm no Liepājas "nav perspektīvas" un tās izmaksājot pārāk dārgi. Kolektīvs lēmumam nepiekrita un sūdzējās, taču redakciju slēdza.<ref name="zarins"/> {{Nepilnīga nodaļa}} 1975. gadā Rīgā darbu sāka trešais televīzijas raidītājs, ar ko aizsākās trešā televīzijas tīkla attīstība.{{jāprecizē}} 1983. gadā Rīgā varēja uztvert trīs televīzijas programmas — Latvijas televīzijas programma, Centrālās televīzijas pirmā Vissavienības programma un otrā Vissavienības programma. Otrā Vissavienības programma pa republiku izplatījās pakāpeniski līdz ar radioreleju līniju rekonstrukciju: 1983. gada 1. maijā sākās tās eksperimentālās pārraides Ventspilī, ko ļāva līnijas Rīga—Ventspils—Liepāja rekonstrukcija ar jaunu aparatūru astoņās stacijās un augstākiem torņiem Tukumā, Sabilē un Ventspilī, bet pēc līnijas Rīga—Daugavpils rekonstrukcijas programmu paredzēja ieviest arī republikas austrumu daļā. Tajā pašā gadā Kolkā pirmo Vissavienības programmu sāka saņemt ar kosmiskā pavadoņa starpniecību.<ref name="cina83-tt">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:755885&#124;article:DIVL30|title=NO TĀLES-TĀLĒS|work=Cīņa|date=14.05.1983}}</ref> ==== Zaķusalas komplekss (1986) ==== {{skatīt arī|Rīgas radio un televīzijas tornis}} [[Attēls:Zaķusalas televīzijas un radioraidījumu kompleksa makets.jpeg|thumb|Rīgas televīzijas un radioraidījumu kompleksa makets]] Par jauna televīzijas un radio kompleksa būvniecību nolēma jau 1973. gada oktobrī — tai vajadzēja atrisināt hronisko telpu trūkumu, kas Rīgā traucēja gan televīzijas, gan radio darbu un aizkavēja arī stacionārās krāsu televīzijas ieviešanu.<ref name="zarins"/> Televīzija līdz tam strādāja izkaisīta pa bijušā teātra, dzīvojamā nama, baznīcas un skolas ēkām, bet radio kopš 1947. gada mitinājās bijušajā bankas ēkā, kur veicamā darba apjoms pa šo laiku bija pieaudzis trīsarpus reizes.<ref name="pionieris">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:238993&#124;article:DIVL50|title=Pārmaiņas Zaķusalā|work=Pionieris|date=27.12.1983|last=Uralietis|first=A.}}</ref> Kompleksa vietai apsvēra vairākus variantus — Preču stacijas rajonu un vietu pie [[Bābelītis|Bābelītes ezera]] [[Jugla (Rīga)|Juglā]], taču izvēlējās Zaķusalu, jo tā atrodas cieši blakus Rīgas vēsturiskajam centram, ļāva torni būvēt kompleksa tuvumā un kalpot par maģistrālo radioreleju līniju galapunktu, turklāt salas ainavu ar mazajām būvēm un dārziņiem uzskatīja par nepievilcīgu.<ref name="zt85">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:617535&#124;article:DIVL89&#124;page:9|title=Televīzijas un radioraidījumu komplekss|work=Zinātne un Tehnika|date=01.04.1985}}</ref> Ģenerālprojektētājs bija PSRS Sakaru ministrijas Valsts projektu institūts, kompleksa celtnes projektēja institūts "Pilsētprojekts", un projekta galvenais arhitekts bija [[Andris Purviņš]].<ref name="zt85"/> Otrajā kārtā līdzās televīzijas korpusam bija paredzēts 27 stāvu radioraidījumu korpuss ar četrām studijām un 1000 kvadrātmetru koncertstudiju.<ref name="pionieris"/> Spēcīgs stimuls republikas televīzijas tehniskajai modernizācijai bija [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpiskās spēles]], kuru laikā televīzija apguva modernāko pārvietojamo tehniku, un astoņdesmito gadu sākumā telecentrs pilnībā pārgāja uz trešās paaudzes krāsu televīzijas iekārtām.<ref name="zt86"/> [[Attēls:TV Zaķusalā 1.jpeg|thumb|Zaķusalas televīzijas un radioraidījumu kompleksa ražošanas bāzes un redakciju korpuss būvniecības laikā]] [[Attēls:TV Zaķusalā 2.jpeg|thumb|Zaķusalas televīzijas tornis (1986)]] Kompleksu būvēja divās kārtās — pirmā televīzijai, otrā radio. Pirmās kārtas redakciju korpuss ar 23 stāviem sasniedza 80 metru augstumu un balstījās uz 39 grodu pāļiem ar 1,6 metru diametru, kas atdusējās uz dolomīta slāņa 24—26 metru dziļumā. Korpusa monolītā kodola novietojumu trīsstūra virsotnē republikā pielietoja pirmo reizi. Televīzijas ražošanas bāzi veidoja piecas studijas ar kopējo platību 1310 kvadrātmetru: lielākā C-600 (600 m²), C-450, C-100 informatīvajiem raidījumiem un divas C-80 studijas, no kurām viena bija paredzēta vietējās programmas raidīšanai. Klusuma nodrošināšanai studijas izbūvēja pēc principa "kārba kārbā" — uz atsevišķiem pamatiem vai amortizatoriem, no pārējās ēkas atdalītas ar gaisa spraugu. Tehnoloģiskā aparatūra bija paredzēta tikai krāsu raidījumu veidošanai — trešās paaudzes stacionārā tehnika ar KT-132 kamerām un videomagnetofoniem ''Kadr-3PM'', telefonu sakariem izvēloties VEF centrāli "Kvants". Daļu iekārtu importēja — akustiskās durvis no [[VDR]], liftus no [[Somija]]s, telekinoprojekcijas iekārtas no [[Anglija]]s un teležurnālistikas tehniku no [[Rietumvācija|VFR]].<ref name="zt85"/> Būvniecības laikā bija paredzēts, ka jaunais tornis paplašinās labas uztveršanas zonu — pēc aprēķiniem Latvijas un CT pirmajai programmai 80—90 kilometru, CT otrajai programmai 70 kilometru rādiusā ap Rīgu — un perspektīvā no tā raidīs četras televīzijas programmas.<ref name="cina83-tt"/><ref name="zt85"/> 1986. gadā apraidi uzsāka jaunā Rīgas radio un televīzijas stacija — [[Zaķusalas televīzijas tornis]]. Vecā [[Āgenskalna televīzijas tornis|Āgenskalna torņa]] augstums pēc LRTC direktora datiem bija 120 metru, jaunā — 368 metri.<ref name="zt85"/> Kompleksa celtniecība sākās ap 1979. gadu, un pirmās kārtas izmaksas pārsniedza 20 miljonus rubļu, no tiem aptuveni 12 miljoni — celtniecības un montāžas darbi. Pirmo nodošanas gatavību sasniedza 1985. gada trešajā ceturksnī, kad lielākajā, 600 kvadrātmetru, studijā jau bija samontēta televīzijas tehnika, taču pilnu pirmās kārtas pabeigšanu — ar koncertstudiju un redakciju korpusu — LRTC direktors 1986. gada sākumā prognozēja 1987. gadam.<ref name="z_tvz">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1256937&#124;article:DIVL57|title=TV Zaķusalā|work=Zvaigzne|date=05.01.1986}}</ref> Būvnieku kavēšanos, kuras dēļ piecos gados palika neapgūti kapitālieguldījumi vairāku miljonu rubļu apmērā, televīzijas un radioraidījumu komitejas vadība publiski kritizēja jau 1984. gadā. Tolaik republikā bija vairāk nekā 900 tūkstoši televizoru, no tiem 190 tūkstoši krāsu — televizors bija gandrīz katrā ģimenē, un Latvijas televīzijas programmas apjoms sasniedza vidēji septiņas stundas diennaktī līdzās centrālo programmu translācijām.<ref name="cina84"/> Pats raidītāju tornis atradās Sakaru ministrijas, nevis televīzijas pārziņā. Vienlaikus ar Zaķusalas torni modernizēja arī reģionālo tīklu: 1985. gada beigās un 1986. gada sākumā Latvijas un Vissavienības pirmās programmas jaunos raidītājus bija paredzēts uzstādīt Daugavpilī, Rēzeknē, [[Preiļi|Preiļos]] un Sabilē, vēlāk arī Cesvainē.<ref name="z_tvz"/> Programmas "TV-Rīga" un CT pirmo programmu no jaunā torņa bija paredzēts raidīt ierastajos 3. un 10. kanālos, bet CT otro programmu — pirmo reizi Rīgā decimetru viļņu diapazonā pa 28. kanālu, kas skatītājiem prasīja pārkārtot antenas vai ieslēgt konvertorus. Decimetru diapazons Latvijā tobrīd jau darbojās Valmierā (21. un 33. kanāls), Liepājā (21., 33. un 35.), Kuldīgā (40.) un Rēzeknē (27. kanāls), jo metru diapazons ar 12 kanāliem bija pārslogots un PSRS Elektrosakaru inspekcija jaunus raidītājus atļāva galvenokārt decimetros.<ref name="zt85"/> Kopš 1985. gada Latvijas televīzija raidīja vidēji deviņas stundas diennaktī, no kurām trīsarpus stundas bija pašu veidoti raidījumi, un jaunā Zaķusalas teleradiokompleksa ražošanas potenciāls bija paredzēts sešu stundu pašu raidījumu veidošanai diennaktī,<ref name="zt86"/> un kompleksa pirmajai kārtai vajadzēja ļaut televīzijas raidījumu stundu skaitu palielināt divkārt.<ref name="zt85"/> Zaķusalas tornis joprojām ir augstākais [[Baltijas valstis|Baltijā]] un visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un trešais augstākais Eiropā. 1986. gada 6. novembrī atklāja arī jauno televīzijas studiju kompleksu Zaķusalā, kur [[Latvijas Televīzija]] atrodas līdz šai dienai.<ref name="lr2-54"/><ref name="ltv-fakti"/> === Atmoda, barikādes un neatkarības atjaunošana (1988—1993) === [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas gados]] televīzija kļuva par vienu no galvenajām nacionālās kustības tribīnēm. [[Barikāžu laiks|1991. gada 12. janvārī]] valdība un [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronte]]s dome nolēma organizēt stratēģiski svarīgu objektu apsardzi, un līdzās Augstākajai padomei, Ministru padomei, Latvijas Radio, tālsarunu centrālei un telegrāfam starp apsargājamajiem objektiem bija arī televīzijas komplekss Zaķusalā. Nākamajā dienā, pēc ziņām par traģēdiju [[Viļņa|Viļņā]], kur padomju desantnieki pie televīzijas torņa nogalināja 14 cilvēkus, un [[Dainis Īvāns|Daiņa Īvāna]] radio aicinājuma tauta devās uz Rīgu, un sākās barikāžu laiks. Zaķusalas aizsardzības štābu vadīja Roberts Millers, aizsardzības fortifikācija abos Salu tilta galos ietvēra dubultas barikāžu "slūžas", un salā palika arī līdzšinējā televīzijas apsardze — sardzes pulka miliči. Barikāžu sargi neielaida teritorijā pat Baltijas kara apgabala virspavēlnieku ģenerālpulkvedi [[Fjodors Kuzmins|Fjodoru Kuzminu]], kurš atteicās uzrādīt caurlaidi un draudēja "noslaucīt no zemes virsas" gan televīziju, gan Zaķusalu. 16. janvāra omoniešu uzbrukumos Rīgā bojā gāja arī televīzijas operatori [[Andris Slapiņš]] un [[Gvido Zvaigzne]]. Lai gan valdība 20. janvārī paziņoja, ka barikādes savu uzdevumu izpildījušas, īpašo vienību dalībnieki Zaķusalā palika līdz pat 20. aprīlim, un barikāžu aizstāvju kodols vēlāk kļuva par pamatu Zemessardzes izveidei.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:721651&#124;article:DIVL323|title=Zemessardze dzima uz barikādēm|work=Latvijas Vēstnesis Plus|date=13.01.2006}}</ref> [[Augusta pučs|Augusta puča]] dienās 1991. gadā LTV darbs uz laiku tika pārtraukts, bet pēc puča sabrukuma apraide atjaunojās. Astoņdesmito gadu beigās Latvijā tehniski kļuva uztverama arī satelīttelevīzija. 1989. gada sākumā Eiropas teritorijā televīzijas programmas raidīja astoņi pavadoņi, un no Latvijas teritorijas vairums no tiem bija redzami aptuveni 20 grādu leņķī virs horizonta. Uztveršanai bija nepieciešama paraboliskā antena ar 0,6—3,7 metru diametru un speciāls satelītuztvērējs. PSRS pavadoņi "Horizont" retranslēja Vissavienības Centrālās televīzijas pirmo programmu, savukārt Eiropas pavadoņi (tostarp 1988. gada beigās palaistā "Astra") pārraidīja Rietumu kanālus — tādējādi Rietumu televīzijas programmas Latvijā kļuva tieši uztveramas vēl padomju varas gados.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigžņotā debess|publisher=Rīga "Zinātne" 1989|year=1989. gada rudens (125)|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29983472.pdf|edition=Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorija}}</ref> Pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas televīzija kļuva par neatkarīgās valsts sabiedrisko raidorganizāciju — Latvijas Televīziju. 1993. gada 1. janvārī LTV kļuva par pilntiesīgu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) locekli.<ref name="lr2-54"/><ref name="ltv-fakti"/> No padomju laika Latvija bija mantojusi trīs republikas mēroga televīzijas tīklus, un to izmantojums 1993. gada pavasarī vēl atspoguļoja veco kārtību: pirmais tīkls piederēja LTV pirmajai programmai, otrais — spēcīgākais — retranslēja Krievijas "Ostankino" programmu, bet LTV otrā programma bija ievietota trešajā, decimetru viļņu tīklā ar ierobežotu pārklājumu (ārpus tīkliem darbojās vēl Rīgas 7. un 31. kanāls un vietējie raidītāji). 1993. gada aprīlī Latvijas Radio un televīzijas padome kopā ar LTV vadību izziņoja pārkārtojumu: pirmais tīkls palika LTV1 nacionālajai programmai, kas pēc likuma raidīja vienīgi valsts valodā, otrajā tīklā no pulksten 17.30 (brīvdienās — visu dienu) ienāca LTV otrā programma, bet "Ostankino" tika pārcelts uz trešo tīklu, saglabājot otrajā tikai rīta un dienas bloku. Pārkārtojumu steidzināja gaidāmās Saeimas vēlēšanas un valodu likuma prasības, un to bija pieprasījušas daudzas sabiedrības grupas — nedzirdīgie, ticīgie, sporta skatītāji un reģionālās televīzijas, kuru raidījumi vājajā trešajā tīklā lielai daļai iedzīvotāju nebija redzami. Vienlaikus padomes priekšsēdētājs rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] atzina, ka daļa skatītāju skaļi pieprasīja tieši "Ostankino" saglabāšanu, un ierindoja pārkārtojumu cīņā par iziešanu no bijušās impērijas "vienotās informācijas telpas".<ref name="lj93">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:861440&#124;article:DIVL27|title=Cienījamie TV skatītāji!|work=Latvijas Jaunatne|date=28.04.1993}}</ref> Televīzija bija kļuvusi arī par tiešu sabiedriskā spiediena objektu: 1993. gada janvārī pie Zaķusalas ēkas piketēja nacionālradikālu organizāciju pārstāvji, pieprasot tiešā ētera diskusiju par iedzīvotāju reģistru, un LTV ģenerāldirektors Imants Rākins solīja prasības izskatīt televīzijas valdē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:847035&#124;article:DIVL265|title=Ziņas no Latvijas|work=Laiks|date=23.01.1993}}</ref> Pirms 1993. gada jūnija [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] televīzijā pirmo reizi darbojās vienlīdzīga bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas kārtība: visiem 23 kandidātu sarakstiem raidlaiku piešķīra izlozē trijos posmos abās programmās (no 10 līdz 5 minūtēm katrā), pirmajā — nacionālajā — programmā uzstāties drīkstēja tikai latviešu valodā, otrajā — jebkurā valodā, un Latvijas Televīzijas darbiniekiem, kas kandidēja vēlēšanās, saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu uz priekšvēlēšanu laiku bija jāatstāj raidījumu vadīšana.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:308275&#124;article:DIVL19|title=KAM LAIKS RUNĀT, KAM LAIKS - KLUSĒT|work=Latvijas Vēstnesis|date=22.05.1993}}</ref> Latvija tolaik bija viena no nedaudzajām valstīm, kur iedzīvotāji par televīzijas skatīšanos nemaksāja abonēšanas maksu.<ref name="lj93"/> === Komerctelevīzijas (1992—2003) === {{Nepilnīga nodaļa}} Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā parādījās pirmās privātās televīzijas sabiedrības. No agrīnajiem komercprojektiem izauga [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] (LNT), kas darbu valsts mēroga apraidē sāka 1996. gadā un ilgus gadus bija vecākā un viena no skatītākajām komerctelevīzijām Latvijā.<ref name="lnt">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lnt-neturpinas-darbu-esosaja-formata.a337723/|title=LNT neturpinās darbu esošajā formātā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 1998. gadā Latvijas tirgū nostiprinājās Zviedrijas mediju grupas ''[[MTG|Modern Times Group]]'' (MTG) kanāls [[TV3 Latvija|TV3]], kas kopā ar LNT un LTV veidoja Latvijas televīzijas "lielo trijnieku" nākamajās desmitgadēs. Deviņdesmito gadu beigās notika arī pāreja no padomju laika SECAM uz Rietumeiropā lietoto [[PAL]] krāsu standartu: [[Nacionālā radio un televīzijas padome]] (NRTP) 1997. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu, ka no 1998. gada 5. janvāra Latvijas Televīzija pāriet uz PAL standartu, kas nodrošināja kvalitatīvāku attēlu. Skatītāji, kuru televizoros nebija PAL bloka, programmu turpmāk redzēja melnbaltu. Vienlaikus ar LTV uz PAL standartu gatavojās pāriet arī LNT.<ref name="pal"/> Paralēli nacionālajiem kanāliem darbojās arī reģionālās televīzijas, kuru vietu ēterā regulēja ar valsts pasūtījuma konkursiem. Licencēšana sniedzās līdz pat mazpilsētu mērogam: 1997. gada janvārī NRTP izsludināja konkursu par televīzijas programmas izplatīšanu otrajā televīzijas programmu izplatīšanas kanālā Viļānos ar raidītāja aptvērumu 8 kilometru rādiusā — atļaujas termiņš bija septiņi gadi, minimālais raidlaiks vidēji trīs stundas diennaktī, un tehniskajās prasībās tolaik vēl bija pieļauts gan PAL, gan SECAM standarts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:343534&#124;article:DIVL362|title=Nacionālā radio un televīzijas padome. Lēmums Nr. 4 "Par konkursa izsludināšanu apraides atļaujas (licences) saņemšanai televīzijas programmas izplatīšanai 2. televīzijas programmu izplatīšanas kanālā Viļānos"|publisher=Latvijas Republikas oficiālais laikraksts|work=Latvijas Vēstnesis|date=29.01.1997}}</ref> Par konkursa uzvarētāju 1997. gada 11. septembrī tika atzīts Vitālijs Utināns, kuram apraides atļaujas saņemšanai vēl bija jānodibina un Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē raidorganizācija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:343661&#124;article:DIVL230|title=Nacionālā radio un televīzijas padome. Lēmums Nr. 151 1997. gada 11. septembrī|work=Latvijas Vēstnesis|date=26.09.1997}}</ref> Reģionālo televīziju vieta ēterā tika izšķirta konkursā, ko NRTP izsludināja ar 1997. gada 18. decembra lēmumu: [[Latgale|Latgalē]] par uzvarētāju jau 1998. gada 29. janvārī tika atzīta bezpeļņas organizācija SIA "[[Latgales Reģionālā Televīzija|Latgales televīzijas sabiedrība]]", bet [[Kurzeme]]s, [[Vidzeme]]s un [[Zemgale]]s pieteikumu termiņš tika pagarināts līdz 20. februārim.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1234289&#124;article:DIVL236|title=Nacionālā radio un televīzijas padome. Lēmums Nr.16 1998. gada 29. janvārī|work=Latvijas Vēstnesis|date=11.02.1998}}</ref> 1998. gada 29. decembrī NRTP paziņoja par informatīvas televīzijas programmas veidošanas tiesību piešķiršanu izplatīšanai otrajā nacionālajā televīzijas programmu izplatīšanas tīklā: Kurzemē tiesības ieguva SIA "TV Dzintare", Zemgalē — SIA "VTV grupa", Latgalē — bezpeļņas organizācija SIA "Latgales televīzijas sabiedrība", bet Vidzemē — SIA "Valmieras TV". Konkursa kārtībā NRTP izsniedza arī apraides atļaujas kabeļtelevīzijas programmu apraidei — 1998. gadā šādus konkursus izsludināja Rīgā, [[Limbaži|Limbažos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:368725&#124;article:DIVL324&#124;page:3|title="Par informatīvas televīzijas programmas veidošanas tiesību piešķiršanu" un "Par spēku zaudējušiem padomes lēmumiem"|publisher=Valsts uzņēmums "Latvijas Vēstnesis"|work=Latvijas Vēstnesis|date=1999. gads 7. janvāris|volume=NR. 4 (1464)|page=3}}</ref> Kabeļtelevīzijas tehnisko pusi reglamentēja Satiksmes ministrijas 1998. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 41, kas stājās spēkā 1. augustā: kabeļtīklu ierīkošanai un ekspluatācijai bija nepieciešamas Sakaru departamenta atļaujas, pašvaldības piekrišana un Valsts elektrosakaru inspekcijas ekspertīze, un kabeļtīklos obligāti bija jāizplata tās Latvijā raidītās programmas, kuru aptveršanas zonā attiecīgais tīkls atradās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-06|language=lv}}</ref> 2003. gadā Latvijas Televīzija definēja divas koncepcijā atšķirīgas programmas — [[LTV1]] un [[LTV7]] (LTV7 pirms tam pazīstama kā LTV2).<ref name="ltv-fakti"/> === Digitalizācija (2000—2013) === ==== Pirmais mēģinājums (2000) ==== Pirmais mēģinājums ieviest ciparu televīziju Latvijā beidzās ar tā saukto "Digitālās televīzijas afēru". 2000. gadā uzsāka vairākus desmitus miljonu latu vērtu digitālās televīzijas projektu, ko bija paredzēts pilnībā ieviest līdz 2006. gadam.<ref name="lsm-afera15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/digitalas-televizijas-kriminallieta-gaidams-spriedums.a129639/|title=Digitālās televīzijas krimināllietā gaidāms spriedums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> LVRTC akcionāru pilnsapulce 2000. gada 31. martā pieņēma lēmumu uzsākt uzņēmējdarbību digitālās televīzijas un datu pārraides nozarē un izveidot juridiski patstāvīgu meitasuzņēmumu — AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC), projekta īstenošanai tam nodeva LVRTC piederošās SIA "Latvijas Mobilais Telefons" 23 % kapitāla daļas.<ref name="arc_2549">{{Publikācijas atsauce|title=Latvijas Valsts arhīvs. 2549. fonds "LR Satiksmes ministrija. VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs»" — vēsturiskā izziņa un tās turpinājumi|url=https://archiv.org.lv/apraksti/F/LV_LVA_F2549_VI.pdf|journal=}}</ref> 2002. gadā DLRTC noslēdza līgumu ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] uzņēmumu ''Kempmayer Media Limited'' un tā meitasuzņēmumu ''Kempmayer Media Latvia'' — pirmajā posmā vien valstij bija jāmaksā vairāk nekā 53 miljoni ASV dolāru. Vēlāk izrādījās, ka ''Kempmayer'' ir pastkastītes firma ar nezināmiem īpašniekiem un bez pieredzes šādu projektu īstenošanā.<ref name="lsm-afera15"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/digitalgeitas-lieta-bus-jaskata-no-jauna-kas-tiesu-sistema-ir-nogajis-greizi.a383130/|title=«Digitālgeitas» lieta būs jāskata no jauna. Kas tiesu sistēmā ir nogājis greizi?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> 2006. gadā [[SCC šķīrējtiesa|Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa]] atzina līgumu par spēkā neesošu un piesprieda ''Kempmayer'' atmaksāt 3,8 miljonus latu.<ref name="lsm-afera21">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apelacijas-instance-attaisno-visus-digitalas-televizijas-lieta-apsudzetos.a412538/|title=Apelācijas instance attaisno visus digitālās televīzijas lietā apsūdzētos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Pēc afēras valsts ciparu televīzijas attīstību pārkārtoja: ar Ministru kabineta 2006. gada 11. oktobra rīkojumu Nr. 789 apstiprināja koncepciju "Par zemes ciparu televīzijas raidīšanas attīstību Latvijā", tās īstenošanu uzticot pašam LVRTC, un DLRTC darbību izbeidza — LVRTC padome to atbalstīja 2006. gada 15. decembrī, ārkārtas akcionāru sapulce piekrita 28. decembrī, un 2007. gada 4. janvārī Uzņēmumu reģistrā reģistrēja DLRTC likvidācijas procesa uzsākšanu.<ref name="arc_2549"/> Krimināllieta tiesā nonāca 2007. gadā ar sākotnēji 20 apsūdzētajiem, un process ar vairākkārtēju spriedumu atcelšanu turpinājās gadu desmitiem: 2021. gadā apelācijas instance visus apsūdzētos attaisnoja<ref name="lsm-afera21"/>, savukārt tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā [[Senāts]] vēl 2026. gada jūnijā atcēla attaisnojošo spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.<ref name="lsm-afera2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2026-apgabaltiesai-bus-atkartoti-jaskata-otra-digitalas-televizijas-kriminallieta.a652213/|title=Apgabaltiesai būs atkārtoti jāskata otrā digitālās televīzijas krimināllieta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Projekta izgāšanās dēļ ciparu apraides ieviešana Latvijā aizkavējās par vairākiem gadiem. ==== Otrais mēģinājums (2007—mūsdienas) ==== Lai gan pirmais digitalizācijas projekts izgāzās, apraides tīkla pamati pa to laiku jau bija modernizēti: ap 2000. gadu LVRTC veica maģistrālās radioreleju līnijas ģenerālo rekonstrukciju, pārejot uz ciparu [[Sinhronā digitālā hierarhija|SDH]] tehnoloģiju ar Japānas ''NEC Corporation'' aparatūru, un rekonstruētā līnija, kas savienoja radio un televīzijas stacijas visā Latvijā, bija paredzēta programmu izplatīšanai [[MPEG-2]] ciparu standartā.<ref name="arc_2549"/> Ēterā ciparu virszemes apraide ([[DVB-T]]) sākās 2007. gadā 20. septembrī, kad notika svinīgā raidītāju iedarbināšana, ar kuru ''Hannu Pro'' [[meitasuzņēmums]] ''Hannu Digital'' uzsāka ciparu televīzijas apraidi Rīgas apkārtnē ar sešiem 5 kW ''Thomson/Thales'' DVB-T raidītājiem, kas bija uzstādīti televīzijas tornī. Katrs raidītājs nodrošināja 25—31 Mbit/s datu plūsmu jeb līdz piecām TV programmām MPEG-2 vai līdz desmit programmām [[MPEG-4]] kodējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hannu-pro.com/info_DVB-T_2007_lv.html|title=Hannu Digital ievieš DVB-T apraidi Latvijā - Hannu Pro (profesionāli video, TV un apraides risinājumi)|website=www.hannu-pro.com|access-date=2026-07-20}}</ref> ''Hannu Digital'' bija pārņēmis ''Kempmayer'' saistības un mantu, un tā iesaiste ciparu televīzijas ieviešanā — prokuratūras ieskatā mākslīga piesaiste "Lattelecom" projektam, izspiežot LVRTC un nepamatoti sadārdzinot projektu par aptuveni trim miljoniem eiro — vēlāk kļuva par otrās digitālās televīzijas krimināllietas priekšmetu.<ref name="lsm-afera2"/> Valsts mēroga pāreju organizēja konkursa kārtībā: 2009. gada 27. janvārī Ministru kabinets apstiprināja [[Tet|SIA "Lattelecom"]] par uzvarētāju [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] rīkotajā pretendentu atlasē par televīzijas programmu zemes apraides ieviešanu ciparformātā, un 31. martā "Lattelecom" un [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs|VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"]] (LVRTC) parakstīja līgumu par infrastruktūras izmantošanu. Pāreju valsts uzdevumā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada 1. jūnijam īstenoja "Lattelecom" sadarbībā ar LVRTC, kas nodrošināja infrastruktūru. Testa režīmā bezmaksas programmas ciparformātā visā Latvijā bija pieejamas no 2009. gada Ziemassvētkiem, bet no 2010. gada 1. februāra LVRTC ciparu apraidi sāka nodrošināt komercrežīmā.<ref name="lvrtc"/> Pirmā analogo apraidi pārtrauca [[TV5 Latvija|TV5]], no 2009. gada 1. decembra tā kļuva par pirmo televīziju Latvijā, kas pilnībā pārgāja uz ciparu apraidi. Kanāla ģenerāldirektors Mihails Šeitelmans norādīja, ka analogajā apraidē TV5 skatījās vien 7 % skatītāju, taču tā izmaksāja 35 % no visiem kanāla translācijas izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/9755-telekompanija-tv5-no-ritdienas-paries-uz-ciparu-televizijas-apraidi.htm|title=Telekompānija "TV5" no rītdienas pāries uz ciparu televīzijas apraidi|website=nra.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Pēc [[Nacionālās radio un televīzijas padome]]s datiem, 2010. gada sākumā analogo ētera televīziju Latvijā skatījās ap {{sk|220000}} mājsaimniecību; līdz 19. janvārim uz "Lattelecom" virszemes ciparu televīziju bija pārslēgušās {{sk|30000}} mājsaimniecību.<ref name="lsm-2010p">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/no-analogas-apraides-atteikusas-jau-30-000-majsaimniecibu.a18343/|title=No analogās apraides atteikušās jau 30 000 mājsaimniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Pārējo analogās apraides atslēgšana 2010. gadā notika trīs posmos: * 1. martā uz ciparu apraidi pilnībā pārgāja [[LTV7]] * 1. aprīlī [[LTV1]] un LNT (kas vienošanos ar "Lattelecom" noslēdza 19. janvārī)<ref name="lsm-2010p"/> pārtrauca analogo apraidi Rīgā un 70 kilometru rādiusā ap to, bet no 1. jūnija — visā Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/ltv1-etera-bus-specializlaidums-digitala-televizija-latvija.a18034/|title=LTV1 ēterā būs speciālizlaidums «Digitālā televīzija Latvijā»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> * Pāreja visā valstī notika naktī no 31. maija uz 1. jūniju. Tajā pašā naktī pulksten 1:00 pārtrauca arī [[TV3 Latvija|TV3]] analogo apraidi, jo kanāls nebija vienojies ar LVRTC par palikšanu analogajā apraidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/lattelecom-tv3-paliksana-analogaja-apraide-nav-pamatojama-ar-biznesa-logiku|title=Lattelecom: TV3 palikšana analogajā apraidē nav pamatojama ar biznesa loģiku|website=Dienas Bizness|access-date=2026-07-20|date=2010-05-18|language=lv}}</ref> Ciparu televīzijas infrastruktūras izveidē (kopumā septiņi tīkli) LVRTC ieguldīja aptuveni 14 miljonus latu (20 miljonus eiro).<ref name="lvrtc"/> Pabeigto pāreju juridiski nostiprināja 2010. gada 12. jūlijā pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kura 12. pants nosaka: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide veicama ciparformātā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=214039|title=Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Likuma pārejas noteikumi ļāva reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ar saviem tehniskajiem līdzekļiem turpināt analogo apraidi — pārejas noteikumu 7. un 8. punkts paredzēja termiņu līdz 2011. gada 1. decembrim, bet tehniski iespējamajos gadījumos līdz 2015. gada 30. jūnijam. Pārejas īstenošana izpelnījās arī būtisku kritiku. [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrole]] jau 2009. gadā apšaubīja darījumu, uzsverot, ka konkurss bijis organizēts tā, lai bez ''Hannu Digital'' nevarētu iztikt: lai gan LVRTC tehniskā infrastruktūra visā Latvijā bijusi gatava pārejai, nolikums prasīja uzvarētājam tūlītēji nodrošināt apraidi Rīgā un apkārtnē, ko spēja tikai ''Hannu Digital''<ref name="lsm-afera2-21">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-iespejamam-nelikumibam-digitalas-tv-ieviesana-apsudzets-ari-bijusais-sm-valsts-sekretars-un-bijusais-lvrtc-vaditajs.a397807/|title=Par iespējamām nelikumībām digitālās TV ieviešanā apsūdzēts arī bijušais SM valsts sekretārs un bijušais LVRTC vadītājs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref>, turklāt nolikumā pretēji valdības lēmumam par jaunāko MPEG-4 tehnoloģiju bija iestrādāta vecākās MPEG-2 tehnoloģijas iegāde, kas bija tieši ''Hannu Digital'' rīcībā.<ref name="tv3-afera2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/prokuratura-uzradijusi-apsudzibas-tet-valdes-priekssedetajam-un-vel-cetram-personam/|title="Tet" vadītājam uzrādītas apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā|website=tv3.lv|access-date=2026-07-20|date=2020-10-25|language=lv|archive-date=2025-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20250916091727/https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/prokuratura-uzradijusi-apsudzibas-tet-valdes-priekssedetajam-un-vel-cetram-personam/}}</ref> Valsts kontroles ziņojums nonāca [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā]], un 2010. gadā ierosināja kriminālprocesu, kurā vērtēja gan konkursa likumību, gan vēlāk slēgto līgumu pamatotību.<ref name="lsm-afera2-21"/> Prokuratūra vēlāk lēsa "Lattelecom" nodarītos zaudējumus {{sk|7585533}} eiro apmērā.<ref name="tv3-afera2"/> Pārejas īstenošanu un komerciāla starpnieka izmantošanu kritizēja arī [[Konkurences padome]], savukārt "Lattelecom" konkurents "[[Baltcom]]" iesniedza sūdzību [[Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts|Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā]]. [[Saeima]]s darba grupa konstatēja, ka par pāreju nav notikušas pienācīgas diskusijas sabiedrībā, jo Satiksmes ministrija konsultējusies tikai ar industrijas pārstāvjiem. Lai gan valdības pārejas stratēģijā sākotnēji bija paredzēta palīdzība mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem uztveršanas iekārtu iegādei, subsīdijas tā arī nepiešķīra.<ref name="dmk">{{Publikācijas atsauce|title=DIGITĀLO MEDIJU KARTE: LATVIJA|url=https://www.opensocietyfoundations.org/uploads/ca8d3be6-f0ba-4bc7-9d69-3c509952078b/mapping-digital-media-latvia-latvian-20120829.pdf|journal=}}</ref> ''Hannu Digital'' iesaistes tiesiskais novērtējums vēlāk kļuva par otrās digitālās televīzijas krimināllietas priekšmetu.<ref name="lsm-afera2"/> Pēc pārejas lielākā daļa bijušo analogās virszemes televīzijas skatītāju pārgāja uz [[IPTV]] vai [[Kabeļtelevīzija|kabeļtelevīziju]]: virszemes uztveršana samazinājās par 9 procentpunktiem, kamēr IPTV pieauga par 3,5 un kabeļtelevīzija par 2,7 procentpunktiem; satelīttelevīzija no tirgus pārdales ieguva vismazāk — 0,5 procentpunktu pieaugumu. 2010. gadā vēl bija aptuveni {{sk|30000}} mājsaimniecību ar televizoru, kurām nebija pieejams neviens no nacionālajiem kanāliem — tajās televīziju neskatījās vispār vai skatījās kaimiņvalstu, galvenokārt Krievijas, analogos kanālus.<ref name="dmk"/> 2013. gadā LTV un [[Latvijas Radio]] izveidoja kopīgu sabiedrisko mediju ziņu portālu ''[[lsm.lv]]'' — pirmo lielo soli abu mediju satveršanai vienotā digitālā telpā. Tajā pašā gadā 1. jūnijā LTV1 un LTV7 pārgāja uz 24 stundu raidlaiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/ltv1-un-ltv7-pariet-uz-24-stundu-raidlaiku.a57669/|title=LTV1 un LTV7 pāriet uz 24 stundu raidlaiku|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> === Virszemes apraide (2014—mūsdienas) === No 2014. gada 1. janvāra bezmaksas televīzijas programmu zemes apraidi pārņēma LVRTC, bet "Lattelecom" (kopš 2019. gada — "Tet") turpināja nodrošināt tikai maksas programmu apraidi.<ref name="tvnet-virszeme">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8510118/tet-no-2027-gada-nenodrosinas-maksas-virszemes-tv-pakalpojumus|title=Tet no 2027. gada nenodrošinās maksas Virszemes TV pakalpojumus|website=Nozares|access-date=2026-07-21|date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 2021. gadā LVRTC visu gadu veica darbus televīzijas 700 megahercu frekvenču joslas atbrīvošanai, lai to nodotu mobilo sakaru operatoriem; darbi noslēdzās naktī no 2022. gada 5. uz 6. janvāri, kad LVRTC veica apjomīgas apraides tīkla izmaiņas visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar NEPLP lēmumu no 2022. gada bezmaksas zemes apraidē palika piecas programmas — LTV1, LTV7, [[ReTV]], [[TV24]] un [[TV4 (Latvija)|TV4]], un LTV1 un LTV7 kļuva pieejamas augstas izšķirtspējas (HD) kvalitātē. Skatītājiem 6. janvārī bija jāveic kanālu pārskaņošana dekoderos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/virszemes-tv-apraides-skatitajiem-no-6janvara-japarskano-kanali-savos-dekoderos.a436459/|title=Virszemes TV apraides skatītājiem no 6.janvāra jāpārskaņo kanāli savos dekoderos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/6-janvari-virszemes-tv-apraides-skatitajiem-visa-latvija-javeic-tv-programmu-parskanosana|title=6. janvārī virszemes TV apraides skatītājiem visā Latvijā jāveic TV programmu pārskaņošana|website=tet.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Frekvenču joslas nodošana mobilajiem sakariem samazināja apraides tīkla kapacitāti un piedāvāto kanālu skaitu.<ref name="tvnet-virszeme"/> Latvijas virszemes apraide joprojām izmanto pirmās paaudzes DVB-T standartu, ko Baltijas valstis ieviesa ap 2007. gadu. Otrās paaudzes standarts [[DVB-T2]] ļauj vienā frekvenču joslā pārraidīt vairāk kanālu, tostarp [[HD]] un [[4K]] [[Izšķirtspējs|izšķirtspējā]], ir izturīgāks pret traucējumiem un atbalsta interaktīvus pakalpojumus, taču prasa būtiskas investīcijas infrastruktūrā, un par desmit gadiem vecāki televizori to var neatbalstīt. 2024. gada vidū LVRTC vērtējumā par DVB-T2 ieviešanu Latvijā runāt bija pāragri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvrtc.lv/jaunumi/tv-un-radio-apraide/dvb-t2-tehnologija/|title=DVB-T2 tehnoloģija. Kas tā ir un kādas priekšrocības tā paver TV attīstībai|website=LVRTC|access-date=2026-07-21|language=lv-LV}}</ref> Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pasūtītā reprezentatīvā iedzīvotāju aptaujā 2024. gada augustā bezmaksas zemes apraidi izmantoja vairs tikai 5 % mājsaimniecību un maksas zemes apraidi — 8 %.<ref name="skds2024">{{Publikācijas atsauce|author=SKDS|title=Bezmaksas zemes apraide Latvijā. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti|date=2024. gada augusts|publisher=Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija|url=https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2024/12/petijums-par-bezmaksas-zemes-apraidi-latvija.pdf|access-date=2026-08-06}}</ref> Maksas virszemes televīzijas nozīme pakāpeniski samazinājās. Satiksmes ministrijas 2025.—2026. gadā izsludinātais konkurss par maksas televīzijas nodrošināšanu zemes apraidē 2027.—2030. gadā noslēdzās bez rezultāta — nepieteicās neviens komersants, jo spēkā esošā tarifu aprēķina metodika neatbilda tirgus situācijai un pakalpojums ar šādiem nosacījumiem nebija ekonomiski pamatots. "Tet" 2026. gada jūlijā paziņoja, ka no 2027. gada 1. janvāra maksas virszemes televīzijas pakalpojumu vairs nenodrošinās, klientiem piedāvājot pāreju uz citiem televīzijas risinājumiem.<ref name="tvnet-virszeme"/> === Tirgus pārmaiņas un informatīvās telpas aizsardzība (2017—mūsdienas) === {{Nepilnīga nodaļa}} 2017. gadā gadā MTG Baltijas biznesu pārņēma ''[[Providence Equity Partners]]'' izveidotā ''[[TV3 Group|All Media Baltics]]''. 2019. gada novembrī mediju grupa paziņoja, ka LNT darbu esošajā formātā neturpinās: zīmolus apvienoja zem TV3, LNT vietā nāca ''[[TV3 Life]]'', bet TV3 un LNT ziņu dienestus apvienoja.<ref name="lnt"/> Tā 2020. gadā beidza pastāvēt viens no Latvijas 90. gadu televīzijas simboliem. Sabiedriskajos medijos notika principiāla pārmaiņa: no 2021. gada 1. janvāra LTV un Latvijas Radio pameta reklāmas tirgu, pilnībā pārejot uz valsts budžeta finansējumu.{{Nepieciešama atsauce}} 2021. gadā LTV uzsāka pāreju uz apraidi HD izšķirtspējā un atklāja jauno Ziņu studiju.{{Nepieciešama atsauce}} Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] [[NEPLP]] jau 2022. gada 24. februārī aizliedza ''Rossija RTR'', ''Rossija 24'' un ''TV Centr International'' retranslāciju, pirmo reizi ES vēsturē iedarbinot [[Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva]]s ārkārtas procedūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/sabiedriba/2022-02-24/neplp-aizliedz-krievijas-kanalu-rossija-rtr-un-rossija-24-retranslaciju|title=NEPLP aizliedz Krievijas kanālu "Rossija RTR" un "Rossija 24" retranslāciju Latvijā|website=Sargs.lv|access-date=2026-07-16|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 7. martā aizliegtas vēl 18 ar ''[[Gazprom transgaz Belarus'|Gazprombank]]'' saistītas programmas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/338634-neplp-aizliedz-18-krievijas-televizijas-programmu-izplatisanu-2022|title=NEPLP aizliedz 18 Krievijas televīzijas programmu izplatīšanu - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> bet 2022. gada 6. jūnijā NEPLP nolēma aizliegt Latvijā izplatīt visus atlikušos 80 Krievijā reģistrētos TV kanālus — līdz brīdim, kad Krievija izbeigs karadarbību Ukrainā un atbrīvos okupētās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-raidit-visus-krievija-registretos-tv-kanalus.a460234/|title=NEPLP aizliedz Latvijā raidīt visus Krievijā reģistrētos TV kanālus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 2026. gadā Saeimā virzīti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā valsts valodas lomas stiprināšanai ēterā: 2026. gada 23. jūlijā otrajā lasījumā atbalstīta prasība Eiropas Savienības valstu svešvalodās veidotus televīzijas raidījumus vai to daļas ieskaņot, dublēt vai nodrošināt ar subtitriem latviešu valodā (tulkojuma veidu izvēloties pašam medijam), bet raidījumus citās svešvalodās — dublēt latviski; prasības neattiektos uz ziņu tiešraidēm, ziņu un valodu mācību raidījumiem, retranslāciju un ārvalstu auditorijai paredzētām satelītprogrammām. Grozījumi arī paredz radio apraides atļaujas izsniegt tikai apraidei valsts valodā, aizliegt programmās sankcionētu personu veidotus skaņdarbus un paplašināt NEPLP funkcijas, nosakot to par atbildīgo iestādi mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanai un publisko iestāžu valsts reklāmas finansējuma uzraudzībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2026-es-valstu-svesvalodas-veidoti-tv-raidijumi-varetu-but-janodrosina-ar-subtitriem-latviesu-valoda.a656142/|title=ES valstu svešvalodās veidoti TV raidījumi varētu būt jānodrošina ar subtitriem latviešu valodā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-06|language=lv}}</ref> === Apvienotais sabiedriskais medijs (2021—mūsdienas) === {{skatīt arī|Latvijas Sabiedriskais medijs}} [[Attēls:LSM logo 2026.svg|thumb|[[Latvijas Sabiedriskais medijs|Latvijas Sabiedriskā medija]] vienotais zīmols]] 2021. gadā gadā darbu sāka [[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (SEPLP), kas 2022. gada februārī iesniedza [[Saeima]]i koncepciju par apvienota sabiedriskā medija izveidi.<ref name="seplp-25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/jaunums/darbu-sacis-apvienotais-latvijas-sabiedriskais-medijs|title=Darbu sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 2023. gada rudenī Latvijas Televīzija uzsāka savu 70. raidīšanas sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/brivbridis/latvijas-televizija-sak-70-sezonu.5345|title=Latvijas Televīzija sāk 70. sezonu|website=lasi.lv|access-date=2026-08-06|language=lv}}</ref> Apvienošanas juridisko pamatu radīja Saeimas 2024. gada 18. janvārī pieņemtie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 3. februārī. Gala lēmumu par LTV un Latvijas Radio reorganizāciju SEPLP pieņēma 2024. gada 13. novembrī, vienlaikus apstiprinot jaunā uzņēmuma statūtus, un 2025. gada 2. janvārī abas kapitālsabiedrības ar ierakstu komercreģistrā apvienoja saplūšanas ceļā, dibinot jaunu valsts kapitālsabiedrību.<ref name="seplp-25"/><ref name="seplp-24">{{Publikācijas atsauce|title=Novērtējums par VSIA “Latvijas Televīzija” 2024. gada sabiedriskā pasūtījuma plāna izpildi|url=https://www.seplp.lv/lv/media/3102/download?attachment|journal=}}</ref> Latvijas Sabiedriskais medijs darbu sāka 2025. gada 1. janvārī ar vairāk nekā 850 darbiniekiem un vairāk nekā 51 miljona eiro budžetu; medijs nodrošina saturu latviešu un angļu valodā un kopumā 11 mazākumtautību valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/darbu-sacis-apvienotais-latvijas-sabiedriskais-medijs|title=Darbu sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Apvienošanas koncepcijā solīja saglabāt vēsturiskos programmu zīmolus, tostarp LTV1 un LTV7.<ref name="seplp">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/vienota-sabiedriska-medija-koncepcija|title=Vienota sabiedriskā medija veidošana {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Latvijas Televīzijas pēdējo patstāvīgo darbības gadu raksturoja lineārās auditorijas sarukums — vidējais televīzijas skatītāju skaits 2024. gadā samazinājās par 3,3 %, LTV1 un LTV7 kopējā skatīšanās laika daļa bija 14,9 %, un uzņēmums gadu noslēdza ar {{sk|873772}} eiro zaudējumiem, lielākajiem pēdējos piecos gados, vienlaikus strauji auga pieprasījuma platformas [[RePlay|replay.lsm.lv]] auditorija (+38 % gadā).<ref name="seplp-24"/> 2026. gada jūnijā vairāk nekā 200 sabiedrisko mediju darbinieku vēstulē uzņēmuma valdei iebilda pret vēsturisko zīmolu "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" pakāpenisku aizstāšanu ar zīmolu "LSM".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.06.2026-vairak-neka-200-lsm-darbinieku-aicina-saglabat-ltv-un-lr-zimolus-valde-norada-uz-kopigas-misijas-stiprinasanu.a651898/|title=Vairāk nekā 200 LSM darbinieku aicina saglabāt LTV un LR zīmolus; valde norāda uz kopīgas misijas stiprināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Pēc divu dienu sarunu foruma valde un visu struktūrvienību deleģētie pārstāvji 2026. gada jūlija sākumā vienojās par kompromisu: Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vēsturiskie zīmolvārdi saglabās kā daļu no Latvijas Sabiedriskā medija kopējās identitātes, valde apturēja turpmāku zīmola stratēģijas ieviešanu attiecībā uz šiem zīmolvārdiem un lineāro kanālu nosaukumiem, un līdz 2026. gada 15. septembrim paredzēts izstrādāt zīmola stratēģijas grozījumus. LSM arī aicināja SEPLP līdz gada beigām sagatavot likuma grozījumus, kas nostiprinātu zīmolvārdus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2026-lsm-valde-un-darbinieki-vienojas-par-kompromisu-zimola-jautajuma.a653990/|title=LSM valde un darbinieki vienojas par kompromisu zīmola jautājumā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Turpinās arī jautājuma izskatīšana par apvienotā medija ēku — Zaķusalas un [[Doma laukums|Doma laukuma]] namu likteni.<ref name="seplp-25"/> == Regulējums == Nepieciešama [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes]] (NEPLP) izsniegta apraides atļauja, lai Latvijā uzņēmums varētu izplatīt televīzijas programmas. Latvijā televīzijas programmu izplatīšanas iespējas ir attīstījušās, vienlaikus saglabājoties arī tradicionālajām izplatīšanas metodēm, piemēram, zemes bezmaksas un maksas apraidē, kā arī kabeļtelevīzijā un internetā. NEPLP kā mediju regulators nodrošina Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un mediju darbību demokrātisku vērtību ietvarā. Latvija izmanto [[Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva|AVMPD]] paredzēto iespēju noteikt stingrāku nacionālo regulējumu attiecībā uz alkohola, izložu un azartspēļu reklāmu, kā arī nepilngadīgu personu aizsardzību pret kaitīgu saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/summary/audiovisual-media-services-directive-avmsd.html|title=Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) {{!}} EUR-Lex|website=eur-lex.europa.eu|access-date=2024-07-20|language=en}}</ref> Šie ierobežojumi samazina finanšu resursu bāzi Latvijā veidotajām audiovizuālajām programmām, salīdzinot ar vairākām citām ES dalībvalstīm.<ref name="no18lidz22">{{Publikācijas atsauce|title=ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU NOZARES ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ STRATĒĢIJA 2018.–2022. GADAM|url=https://www.neplp.lv/lv/media/671/download?attachment}}</ref> Tomēr iekļautas normas arī nosaka, ka Latvija nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām [[Eiropas Savienības dalībvalsts|ES dalībvalstīm]], bet konkrētos gadījumos var ierobežot to izplatīšanu.<ref name="vestnesis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=https://www.vestnesis.lv/op/2023/18.2|access-date=2024-07-20|language=lv}}</ref> == Mediji == 2008. gada 2. septembrī pieņemtie [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumi Nr.714 nosaka kārtību, kādā tiek ieviesta programmu apraide ciparformātā un termiņu analogās televīzijas apraides slēgšanai — 2011. gada 1. decembris. Zemes ciparu televīzija ļaus efektīvāk izmantot pieejamo frekvenču spektru, jo katrā frekvencē var pārraidīt vairākas programmas vienlaikus. Ciparizācija nodrošina labāku attēla kvalitāti un iespēju ieviest jaunus pakalpojumus, piemēram, interaktivitāti un programmu piegādi pēc individuāla pasūtījuma. Kopš 2009. gada [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] tiek plānotas pārmaiņas, kā tas notiek arī citu Eiropas valstu sabiedriskajās raidorganizācijās. Latvijas Televīzija plāno attīstīties kā sabiedriskais elektroniskais medijs, kas apvieno televīziju un [[Interneta portāls|interneta portālu]], veidojot vienotu informācijas un tehnoloģiju sistēmu ar mērķi nodrošināt iespējami lielāku informācijas pieejamību Latvijas sabiedrībai.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepcija 2009.-2011. gadam|url=https://www.neplp.lv/lv/media/788/download?attachment}}</ref> No 2018. gada līdz 2023. gadam televīzijas mediju jomā ir notikušas vairākas izmaiņas, tostarp uzņēmumu apvienošanās un jaunu tirgus dalībnieku ienākšana. 2022. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 24 komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido televīzijas programmas. Sabiedriskais medijs "[[Latvijas Televīzija]]" (LTV) veido trīs televīzijas programmas (divas nacionālas — "[[LTV1]]", "[[LTV7]]" un vienu pārrobežu — "VISIEMLTV.LV"), spēlējot svarīgu lomu sabiedrības informēšanā. Komerciālie mediji arī saglabā un attīsta ziņu dienestus nacionālā un reģionālā līmenī, nodrošinot objektīvas un patiesas informācijas pieejamību. 2021. gadā komerciālajās televīzijās strādāja vairāk nekā 250 darbinieki, savukārt LTV nodarbināja vidēji 518 darbiniekus. Sākot no 2019. gada līdz 2024. gadam LTV neto apgrozījums palielinājies par 30%.<ref name="vestnesis"/> No 2022. gada līdz 2024. gadam bez maksas zemes apraidē ciparformātā ir pieejamas tādas programmas kā "LTV1" (SD un HD), "LTV7" (SD un HD), "[[ReTV]]", "[[TV24]]" un "[[TV4 (Latvija)|TV4]]". Uzdevumi šajā jomā ietver sociāli atbildīgu televīzijas uzņēmumu darbības veicināšanu, daudzveidīga satura nodrošināšanu, īpaši koncentrējoties uz kvalitatīvu, informatīvi analītisku un pētniecisku saturu, kā arī televīzijas žurnālistu un citu satura veidotāju prasmju pilnveides veicināšanu. No 2022. gada 12. augusta līdz 2023. gada 8. marta "[[RADA (televīzijas kanāls)|RADA]]" kanāls bija iekļauta bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā,<ref name="vestnesis"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/5661/download?attachment|title=Par izmaiņu veikšanu galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā|publisher=NEPLP|date=2023. gads 2. marts}}</ref> bet tas ir pagarināts saistība ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] turpināšanu. No 2025. gada 1. jūnija līdz 2026. gada beigām divus kanālus iekļāva bezmaksas zemes apraidē — "[[Radio SWH|Radio SWH TV]]" un kristīgo TV no ASV "EWTN Latvija", kas uzvarēja NEPLP konkursā komerciālajām televīzijām par divām brīvajām vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/jaunums/neplp-izsludina-konkursu-komercialo-tv-programmu-izplatisanai-bezmaksas-zemes-apraide|title=NEPLP izsludina konkursu komerciālo TV programmu izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē {{!}} Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.neplp.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}</ref><ref name="nacionālie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/bezmaksas-programmas#bez-maksas-zemes-apraide-ciparformata-izplatamo-televizijas-programmu-saraksts-no-2025-lidz-2026gadam|title=Bezmaksas programmas {{!}} Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.neplp.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}</ref> == Klasifikācija == Latvijā pieejamās televīzijas programmas iedalās nacionālajās, reģionālajās, vietējās, kabeļtelevīzijas un pārrobežu programmās. 2022. gadā kopumā bija 52 programmas, salīdzinot ar 66 programmām 2018. gadā.<ref name="vestnesis"/> 2017. gada beigās Latvijas jurisdikcijā bija 67 televīzijas programmas, kas saņēmušas apraides atļauju, un 41 kabeļoperators ar retranslācijas atļauju, no kuriem 12 sniedz IPTV pakalpojumu. NEPLP elektroniskajā reģistrācijas sistēmā retranslācijai Latvijā bija reģistrētas 376 televīzijas programmas, un saņemti 15 paziņojumi par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu, no kuriem 3 ir OTT pakalpojumu sniedzēji.<ref name="no18lidz22" /> {|class="wikitable" |+ Televīzijas programmas ! rowspan=2 width="100" | Gads ! colspan=2 | Nacionālais ! width="100" |Reģionālais ! width="100" |Vietējais ! width="100" |Kabelis ! colspan=2 width="100" |Pārrobežu |- !Komerciālais !Sabiedriskais ! colspan=4 width="400" | Komerciālais ! width="50" |Sabiedriskais |- !2022 |5 |2 |18 |5 |1 |20 |1 |- !2018 |5 |2 |24 |5 |1 |29 | - |- !2017 |5 |2 |22 |5 |9 |24 | - |} == Satura pieejamība == Kopš 2021. gada [[NEPLP]] ir sākusi veidot ziņojumus par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pieejamību. Šo ziņojumu mērķis ir sniegt informāciju par dažādiem pieejamības risinājumiem televīzijas programmās (ieskaitot nacionālās, reģionālās, vietējās un pārrobežu aptveršanas zonas, tai skaitā Latvijā), audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma un arī [[Radiostacijas Latvijā|radio programmās]].<ref name="pspr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.freefm.lv/downloads/neplp_zinojums_par_elektronisko_plassazinas_lidzeklu_veicinasanu_22_09_2022.pdf|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2021. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2022. gads 22. septembris|access-date={{dat|2024|07|21||bez}}|archive-date={{dat|2024|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240721080937/https://www.freefm.lv/downloads/neplp_zinojums_par_elektronisko_plassazinas_lidzeklu_veicinasanu_22_09_2022.pdf}}</ref> 2021. gadā kopumā izplatīja 33 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumus — lielākoties subtitrus — nodrošināja 15 TV programmās.<ref name="pspr"/> 2022. gadā kopumā izplatīja 37 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumus nodrošināja 17 televīzijas programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/5806/download?attachment|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2022. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2023. gads 12. aprīlis}}</ref> 2023. gadā kopumā izplatīja 40 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumus nodrošināja 18 televīzijas programmās. Kopumā subtitrētas 42812,04 stundas un tas ir par 185% vairāk nekā 2022. gadā. Strauju pieaugumu pieejamības pakalpojumu pieaugumā veicināja tas, ka pagājušā gadā vairākās televīzijas programmās saturam uzsāka subtitru nodrošināšanu 100% apjomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/7242/download?attachment|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PROGRAMMU UN PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2023. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2024. gads 7. marts}}</ref> {|class="wikitable" |+ ! rowspan=2 width="100" | ! rowspan=2 width="100" |Kanāls ! width="100" colspan=2 |2021. gads ! width="100" colspan=2 |2022. gads ! width="100" colspan=2 |2023. gads |- ! width="100" |Subtitri ! width="100" |[[Zīmju valoda|Surdo]] ! width="100" |Subtitri ! width="100" |Surdo ! width="100" |Subtitri ! width="100" |Surdo |- ! rowspan=7 |Nacionāla |[[LTV1]] |2105 st. (25,6%) |472 st. (5,74%) |30% |10% |2238,31 st. (26,69%) |925,23 st. (11,3%) |- |[[LTV7]] |2472 st. (30,39%) |51 st. (0,63%) |26% |1% |2396,92 st. (29,27%) |92,04 st. (1,12%) |- |[[TV4 (Latvija)|TV4]] | ND (0,05%) | ND (0,05%) | ND | 0 | 51 st. (0,6%) | 51 st. (0,6%) |- |[[ReTV]] | 17 st. (ND) | 12 st. (ND) | 4,17% | 0 | 300 st. (3,98%) | 0 |- |[[TV24]] | 14,6 st. (0,2%) | 0 | 1,9% | 0 | 140,6 st. (2%) | 0 |- |[[TV3 Latvija|TV3]] | 130 st. (1,8%) | 0 | 2,8% | 0 | 215,5 st. (3,07%) | 0 |- |''[[TV3 Life]]'' | 150 st. (2,09%) | 0 | 2,7% | 0 | 238,3 st. (3,4%) | 0 |- ! rowspan=2 |Reģionāla | [[STV Pirmā!]] | 526 st. (7,49%) | 0 | 7,5% | 0 | 543 st. (7,75%) | 0 |- | [[8TV]] | 2074 st. (49%) | 0 | 72% | 0 | 5077 st. (72,45%) | 0 |- ! rowspan=2 | Pārrobeža | ''[[TV3 Mini]]'' | 5,96 st. (0,07%) | 0 | 0,1% | 0 | 110,5 st. (1,57%) | 0 |- | [[TV6 Latvija|TV6]] | 90,07 st. (1,25%) | 0 | 0,9% | 0 | 291,25 st. (4,15%) | 0 |- ! rowspan=4 | Vietēja | [[Vidusdaugavas televīzija]] | 0 | 0 | 2,5% | 0 | 4,6 st. (0,09%) | 0 |- | [[Latgales Reģionālā Televīzija|LRT]] | 38 st. | 0 | 32 st. | 0 | 16 st. | 0 |- | [[LRT+]] | 7 st. | 0 | 2020 st. | 0 | 4040 st. (50,05%) | 0 |- | [[Vidzemes televīzija]] | 9 st. | 0 | 3,5 st. | 0 | 12,8 st. | 0 |} == Programmu izplatīšanas pakalpojumi == Latvijā vienlaikus darbojas mediji, kas veido televīzijas saturu, un programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji, kas retranslē programmas. 2022. gada beigās retranslācijas atļaujas bija izsniegtas 24 uzņēmumiem, un Latvijā retranslējamo programmu sarakstā bija 254 televīzijas programmas no 25 valstīm.<ref name="vestnesis"/> 2021. gadā satura pieejamību Latvijas elektroniskajos plašsaziņas medijos nodrošināja atšķirīgos veidos. Dažos gadījumos nodrošināja tikai dažas subtitrētas raidījumu stundas, savukārt audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma līdz pat 85% satura bija subtitrēti. Kopumā satura un informācijas pieejamība vērtējama kā zema, jo lielākoties subtitrus izmanto, lai izpildītu likuma prasības. NEPLP pētījums liecina, ka subtitrus izmanto plaša sabiedrības daļa, lai skatītos saturu klusumā, mācītos valodu vai labāk saprastu audiovizuālo saturu. Sabiedrisko mediju programmās 2022. gadā satura pieejamību nodrošināja trešdaļai satura. No 2023. gada līdz 2027. gadam plānots palielināt satura pieejamību, nodrošinot subtitrus, lai sasniegtu vismaz pusi satura LTV1 programmā, kas ir viena no populārākajām televīzijas programmām Latvijā. 2024. gada augustā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pasūtītās iedzīvotāju aptaujas (1002 respondenti) izplatītākie televīzijas programmu uztveršanas veidi mājsaimniecībās bija kabeļtelevīzija un interaktīvā televīzija ar fiksēto interneta pieslēgumu (katra 20 %), kā arī interneta televīzija (19 %); maksas zemes apraidi izmantoja 8 %, bet bezmaksas zemes apraidi — 5 % mājsaimniecību, un gandrīz piektā daļa (19 %) lineāro televīziju vairs neskatījās vispār. Atšķirībā no pārējiem uztveršanas veidiem, kuru izvēlē galvenais iemesls bija pieradums, bezmaksas zemes apraides lietotāji kā svarīgāko iemeslu visbiežāk (42 %) minēja finansiālus apsvērumus.<ref name="skds2024"/> {| class="wikitable" |+ Televīzijas programmu izplatīšanas veidi ! width="300" |TV pieslēgumu skaits pa tehnoloģijām ! width="100" |2018 ! width="100" |2021 |- !IP televīzija |269,414 |267,647 |- !Kabeļtelevīzija |209,805 |178,275 |- !Cita veida (internetā) |17,061 |102,185 |- !Digitālā virszemes TV |120,792 |67,684 |- !Satelīttelevīzija |39,969 |35,116 |- !Kopā |657,041 |650,907 |} [[Tet|SIA "Tet"]] ir lielākais televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, nodrošinot 41% pieslēgumu. [[Bite Latvija|SIA "BITE Latvija"]] piedāvā satelīttelevīzijas un interneta platformu ''[[Go3]]'' pakalpojumus, aptverot 16% tirgus daļas. "[[Baltcom]]" aptver 20% tirgus, bet pārējie pakalpojumu sniedzēji — 26%. == Tendence == Pieaug audiovizuālā satura patēriņš alternatīvās ierīcēs, piemēram, [[Planšetdators|planšetēs]], [[Viedtālrunis|viedtelefonos]] un [[Dators|datoros]]. Šī tendence ir saistīta ar straujo mobilā [[4G]] tīkla attīstību un ''[[Wi-Fi]]'' tehnoloģiju izplatību. Vidēji dienā TV skatīšanai veltītais laiks ir sarucis visos TV pieslēgumu veidos. 2014. gada pirmajā pusgadā vidēji dienā viens skatītājs TV skatīšanai veltīja 5 stundas un 13 minūtes, bet 2017. gada pirmajā pusgadā — 4 stundas un 30 minūtes. Vismazāk skatīšanās laiks ir sarucis starp zemes apraides TV skatītājiem, visvairāk — starp kabeļtelevīzijas skatītājiem.<ref name="no18lidz22" /> 2024. gada aptaujā gandrīz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju lineāro televīziju vairs neskatījās vispār, savukārt 65 % mēdza televīzijas programmas vai raidījumus skatīties internetā — vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem tā darīja 79 %, bet vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem tikai 31 %. Bezmaksas virszemes apraides auditoriju veidoja galvenokārt gados vecāki lauku iedzīvotāji, bieži bez interneta pieslēguma mājsaimniecībā, un lielākā daļa to skatījās katru dienu. No mājsaimniecībām, kurām interneta pieslēguma nebija (6 %), 91 % to neplānoja ierīkot arī tuvākajā gadā.<ref name="skds2024"/> == Finansējums == Latvijas televīzijas nozare tiek finansēta gan no valsts budžeta, gan no reklāmas ieņēmumiem. 2017. gadā valsts budžeta 47. programmā resoram "Radio un televīzija" nozares vajadzībām piešķirti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Sabiedriskajam pasūtījumam sabiedriskajās raidorganizācijās piešķirti vairāk nekā 16 miljoni eiro, bet citām raidorganizācijām — gandrīz 1,8 miljoni eiro. Latvijas Reklāmas asociācijas aprēķini liecina, ka mediju reklāmas tirgus kopapjoms Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 2016. gadā sasniedza 77,6 miljonus eiro, no tā radio un televīzijai kopā vairāk nekā 43 miljonus eiro. Daļa ieņēmumu par televīzijai līdzīgiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma iekļaujas interneta reklāmas apjomā.<ref name="no18lidz22" /> Latvijas televīzijas tirgus ienākumus būtiski ietekmē reklāmas ieņēmumi, kas 2021. gadā bija 42 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, šie ieņēmumi ir par 34% zemāki, kas ietekmē mediju tehnoloģisko attīstību.<ref name="vestnesis"/> == Televīziju uzskaitījums == === Sabiedriskās televīzijas kanāli === {| class="wikitable" ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="200" | Valoda |- | align="center" | [[Attēls:LTV1 (2022).svg|80px]] | [[LTV1]] | [[latviešu valoda|latviešu]],<br />oriģinālvalodā |- | align="center" | [[Attēls:LTV7 Logo 2021.svg|80px]] | [[LTV7]] | latviešu,<br />oriģinālvalodā |} === Privātās televīzijas kanāli === {{uzraksts|#FFFF99|Nacionālais televīzijas kanāls<ref name="nacionālie"></ref>}} {{uzraksts|#99F3FF|Vietējais televīzijas kanāls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://registrs.neplp.lv/visi-kanali|title=Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|access-date=2024-06-21|language=lv}}</ref>}} {|- |'''WM Latvija''' |(pārstāvis ''Duo Media Networks OÜ'' un ''Wide Media'' Latvijā) |} ==== Izklaide un dzīvesstils ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV3 Baltics (2019).svg|40px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV3 Latvija]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Group]]'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV4-2022.png|80px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV4 (Latvija)|TV4]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu | bgcolor="99f3ff"| ''4. vara'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV6 Latvija 2022.png|40px]] | bgcolor="99f3ff" | [[TV6 Latvija]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | bgcolor="FFFF99" align="center" | [[Attēls:ReTV_Zals.svg|80px]] | bgcolor="FFFF99" | [[ReTV]] | bgcolor="FFFF99" | latviešu | bgcolor="FFFF99" |''Re MEDIA'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:Tv24 logo.png|80px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV24]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu | bgcolor="99f3ff"| ''TV Latvija'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:360TV 2024.svg|80px]] | bgcolor="99f3ff" | [[360TV]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''[[Tet#Helio|Helio media]]'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Stv jaunais.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" | [[STV Pirmā!]] | bgcolor="99f3ff" |latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Helio media'' |- | align="center" | [[Attēls:3pluslv.png|80px]] | ''[[3 Plus]]''|| [[Krievu valoda|krievu]] |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:SuperBaltic.png|70px]] | ''[[Super Baltic]]'' || krievu |''Super Baltic OÜ'' |- | align="center" |[[Attēls:Super+.png|80px]] | ''[[Super Baltic|Super+]]'' || krievu |''Super Baltic OÜ'' |} ==== Filmas un seriāli ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:TV3 Life Logo 2020.svg|80px]] | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Life]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:8tvlv.png|70px]] | bgcolor="99f3ff" | [[8TV]] | bgcolor="99f3ff" | krievu,<br />latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" | ''Helio media'' |- | align="center" bgcolor="180288" | [[Attēls:Duo3.png|70px]] | ''[[Duo 3]]'' || [[Angļu valoda|angļu]],<br />krievu,<br />latviešu |''WM Latvija'' |- | align="center" bgcolor="180288" | [[Attēls:Duo6.png|70px]] | ''[[Duo 6]]'' || angļu,<br />krievu,<br />latviešu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Filmzone.svg|80px]] | ''[[Filmzone]]'' || latviešu,<br />oriģinālvalodā |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:FilmzonePlus.svg|80px]] | ''[[Filmzone Plus]]'' || latviešu,<br />oriģinālvalodā |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Kanal7.png|80px]] | ''[[Kanal 7]]'' || krievu,<br />latviešu (izņemot ziņas) |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:OTV.png|70px]] | [[OTV Baltija|OTV]] || krievu | ''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3_Films_Logo_2023.svg|70px]] | ''[[Go3 Films]]'' || latviešu, krievu | ''TV3 Group'' |} ==== Sports ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" |[[Attēls:Go3_Sport_Open_Logo_2023.svg|70px]] | bgcolor="99f3ff" |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport Open]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 1 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1]]''|| latviešu |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 2 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport 2]]''|| latviešu,<br />oriģinālvalodā |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 3 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport 3]]''|| latviešu |''TV3 Group'' |} ==== Bērniem ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:TV3 Mini logo.png|70px]] | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Mini]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) | bgcolor="99f3ff" | ''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Kidzone Max.png|80px]] | ''[[KidZone Max]]'' || latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Kidzone Mini.png|60px]] | ''[[KidZone Mini]]''|| latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Smartzone.png|70px]] | ''[[Smartzone]]''|| latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |} ==== Mūzika ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Latvijas šlāgerkanāls.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[Latvijas šlāgerkanāls]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Mūzikas Video Kanāls'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Logo muzikasvideo.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[Mūzikas video]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Mūzikas Video Kanāls'' |- | align="center" bgcolor="FFFF99" | [[Attēls:Radio SWH TV.png|60px]] | bgcolor="FFFF99" | [[Radio SWH|Radio SWH TV]] | bgcolor="FFFF99" | latviešu | bgcolor="FFFF99" | AS ''Radio SWH'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Atv.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[A TV]] | bgcolor="99f3ff" | krievu | bgcolor="99f3ff" |''Alise Plus FM'' |} ==== Populārzinātniskais ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="460907" | [[Attēls:Duo5.png|70px]] | ''[[Duo 5]]'' || angļu,<br />latviešu,<br />[[Lietuviešu valoda|lietuviešu]],<br />krievu<br /> |''WM Latvija'' |- |} ==== Reliģija ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="FFFF99" | [[Attēls:EWTN Latvija.png|70px]] | bgcolor="FFFF99" | ''EWTN Latvija'' | bgcolor="FFFF99" | angļu,<br />latviešu,<br />[[Vācu valoda|vācu]],<br />[[Poļu valoda|poļu]],<br />[[Itāļu valoda|itāļu]] |bgcolor="FFFF99" | ''Biedrība INICIA'' |- |} === Reģionālās televīzijas kanāli === {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda ! width="200" | Reģions !Īpašnieks |- | align="center" | [[Attēls:TV Kurzeme.png|80px]] | [[TV Kurzeme]] || latviešu |[[Liepāja]]s apkārtnē |''TV Kurzeme'' |- | align="center" | [[Attēls:LRT.svg|80px]] |[[Latgales Reģionālā Televīzija]] (LRT)|| latviešu | [[Latgale]] |''Latgales reģionālā televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:LRT+.jpg|80px]] | [[LRT+]] || latviešu | [[Daugavpils]] un Rīgā |''MEDIASTRIMS'' |- | align="center" | [[Attēls:Kurzemes TV.jpg|80px]] | [[Kurzemes televīzija]] || latviešu |[[Ventspils]] | ''Kurzemes televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:Skrundas TV.png|80px]] | [[Skrundas Televīzija|Skrundas TV]] || latviešu | [[Kuldīgas novads]] | ''TV KURSA'' |- | align="center" | [[Attēls:Vidzemes TV.png|80px]] | [[Vidzemes TV]] (kopš 2020. gada, bāzēta [[ReTV]]) || latviešu | [[Vidzeme]] | ''VIDZEMES TV'' |- | align="center" | [[Attēls:VidusdaugavasTelevīzija.png|80px]] | [[Vidusdaugavas Televīzija]] || latviešu | [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un [[Līvāni|Līvānos]], kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | ''Vidusdaugavas televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:TV9 Pakalni.png|80px]] | [[TV9 Pakalni]] || latviešu | [[Talsu novads]] | ''TV9 Pakalni'' |- | align="center" bgcolor="0f283a"| [[Attēls:TV Jūrmala.png|80px]] | [[TV Jūrmala]]|| latviešu | [[Jūrmala|Jūrmalā]], Rīgā un [[Tukums|Tukumā]], kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | ''Create & Develop'' |} === Bijušie kanāli === {| class="wikitable" ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda ! width="100" | Pārtrauca raidīt ! width="100" | Iemesls |- | [[Attēls:RBS TV.jpg|78x78px]] | [[RBS TV]] | latviešu | 1995. gada 30. oktobrī | bankrota dēļ<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/plano-pabeigt-rbs-tv-bankrota-proceduru-11617454 Plāno pabeigt RBS-TV bankrota procedūru], www.diena.lv, {{dat|2003|3|17|SK}}</ref> |- | [[Attēls:Ntv5.png|78x78px]] | [[NTV-5]] | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par [[LNT]] |- | [[Attēls:Picca TV logo.png|78x78px]] | ''[[Picca TV]]'' | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par [[LNT]] |- | [[Attēls:31kanāls.jpg|78x78px]] | [[31. kanāls]] | latviešu,<br />krievu | 1998. gada 19. septembrī | kļūst par [[TV3 Latvija]] |- | align="center" | [[Attēls:MTV Latvija logo.png|78x78px]] | [[MTV Latvija]] | latviešu | 2009. gada 19. novembrī (ar ''MTV Lietuva'') | maksātnespēja<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56508-mtv_latvia_uz_laiku_partrauc_darbibu |title="MTV Latvia" uz laiku pārtrauc darbību |access-date=2011-08-04 |archive-date=2018-03-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180302225445/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56508-mtv_latvia_uz_laiku_partrauc_darbibu }}</ref> |- | align="center" | [[Attēls:LZK LOGO.jpg|77x77px]] | [[Latvijas Ziņu Kanāls]] (LZK) | latviešu | 2011. gada 30. decembrī | likvidēts, pārveidojot uz ''Latvijas Mūzikas kanāls''<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/lnt-likvides-latvijas-zinu-kanalu-13919923 LNT likvidēs Latvijas ziņu kanālu :: Diena.lv<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> |- | align="center" | [[Attēls:Tv-5_jaunais_logo.jpg|60px]] | [[TV5 Latvija]] (agrāk ''TV Rīga'') | latviešu (līdz 2012. gadam),<br />krievu | 2016. gada martā | finansiālu apsvērumu dēļ |- | align="center" | [[Attēls:Pbmk 130x130.gif|50px]] | [[Pirmais Baltijas Muzikālais kanāls]] | krievu | 2017. gada 1. novembrī | aizstāts ar ''Dom Kino''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltcom.lv/jaunumi/izmainas-baltcom-kanalu-piedavajuma-no-2017-gada-1-novembra/|title=Izmaiņas Baltcom kanālu piedāvājumā no 2017. gada 1. novembra {{!}} Baltcom|website=web.archive.org|access-date=2024-07-21|date=2020-12-01|archive-date=2020-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20201201143417/https://baltcom.lv/jaunumi/izmainas-baltcom-kanalu-piedavajuma-no-2017-gada-1-novembra/}}</ref> |- | [[Attēls:Kanāls_2_logo_2017.png|78x78px]] | [[Kanāls 2]]<br />(sākot kā ''Latvijas Mūzikas kanāls'') | latviešu, <br />oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) | 2020. gada 1. martā | aizvietots ar ''[[TV3 Mini]]'' |- | align="center" | [[Attēls:LNT llogo.jpg|60px]] | [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] (LNT) | latviešu,<br />oriģinālvalodā | 2020. gada 1. martā | aizvietots ar ''[[TV3 Life]]'' |- | align="center" | [[Attēls:PBK 2021 logo.png|50px]] | [[Pirmais Baltijas kanāls]] | latviešu,<br />krievu | 2021. gada 26. oktobrī | apraides atļauju anulējums |- | align="center" | [[Attēls:SC logo.png|80px]] | [[Sportacentrs.com TV]] | latviešu | 2022. gada 1. janvārī | apvienots ar [[TV4 (Latvija)|TV4]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} {{Televīzija Latvijā}} [[Kategorija:Televīzija Latvijā| ]] [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli| ]] t0zoh0dltc5ku1ycgvukmnnk7b87piu 4526075 4526061 2026-09-23T11:03:18Z Meistars Joda 781 4526075 wikitext text/x-wiki '''Televīzija Latvijā''' aptver [[televīzija]]s apraidi, programmu veidošanu, izplatīšanu un nozares regulējumu [[Latvija]]s teritorijā. Pirmā eksperimentālā televīzijas pārraide Latvijā notika 1937. gada 10. novembrī [[Rīga|Rīgā]], bet regulāra apraide sākās 1954. gada 6. novembrī, Rīgai kļūstot par pirmo pilsētu [[Baltijas valstis|Baltijā]] ar televīzijas apraidi. Padomju periodā visā Latvijā izbūvēja retranslācijas staciju tīklu un ieviesa krāsu televīziju [[SECAM]] standartā. 1986. gadā darbu sāka [[Zaķusalas televīzijas tornis]] un studiju komplekss [[Zaķusala]]s krastmalā. Pēc neatkarības atjaunošanas [[Latvijas Televīzija]] kļuva par sabiedrisko raidorganizāciju, izveidojās komerctelevīzijas&nbsp;— [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] un [[TV3 Latvija|TV3]], 1998. gadā notika pāreja uz [[PAL]] krāsu standartu, bet 2010. gadā pabeigta pāreja no analogās uz ciparu zemes apraidi [[DVB-T]] formātā. 2025. gadā Latvijas Televīziju un [[Latvijas Radio]] apvienoja [[Latvijas Sabiedriskais medijs|Latvijas Sabiedriskajā medijā]]. == Vēsture == === Priekšvēsture: pirmais eksperiments (1937—1940) === [[Attēls:Magazina-1937-11-12.jpeg|thumb|Skats televīzijas studijā: izpildītājs, ikonoskopi un mikrofoni]] [[Attēls:Magazina-1937-11-26.jpeg|thumb|Latvijas radiobiedrība saņēmusi pirmo televīzijas raidītāju Latvijā]] Televīzijas pirmsākumi Latvijā meklējami vēl [[Latvijas vēsture#Neatkarīgā Latvija|pirmskara republikā]]. 1937. gada 10. novembrī [[Rīga|Rīgā]], Latvijas Radioamatieru biedrības telpās [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]], notika pirmā publiski dokumentētā eksperimentālā televīzijas ("tālredzes") pārraide Latvijā.<ref name="jaunalv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/443136-cilveku-simti-trauce-satiksmi-valdemara-iela-lai-verotu-vel-neredzetu-brinumu-televizijas-pirmsakumi-latvija|title=Cilvēku simti traucē satiksmi Valdemāra ielā, lai vērotu vēl neredzētu brīnumu: televīzijas pirmsākumi Latvijā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-16|date=2021-05-15|language=lv}}</ref> Interesentu bija tik daudz, ka daudzi zālē neiekļuva un aizgāja, pārraidi neredzējuši; skatītāju kopskaits presē tika lēsts ap 500. Pārraides attēls uz Brauna lampas ekrāna bija 45×50 milimetru liels; pirms pasākuma presē kļūdaini bija izziņots 45×50 centimetru attēls, un šo kļūdaino ziņu bija pārraidījis arī [[Latvijas radiofons]] un [[Lietuvas radiofons]].<ref name="bz2">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:919782&#124;page:7|title=Rīgā sāks darboties pirmais tālredzes raidītājs|publisher=A.-S. "Zeme"|work=Brīvā Zeme|date=1937-11-11|issue=Nr.257|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Raidītājā izmantoja mehānisko televīzijas sistēmu: elektromotora griezts Nipkova disks ar stroboskopu sadalīja attēlu gaismas punktos, atstaroto gaismu ar parabolisku spoguli novadīja uz fotošūnu, un iegūtos strāvas impulsus ar īsviļņu raidītāju (70—80 metru vilnī) pārraidīja uz uztvērēju blakus telpā. Uztvērējā izmantoja Brauna lampu ar fluorescējošu ekrānu, attēls bija zaļā fosforescējošā gaismā. Uztvērējs bija būvēts [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]] (VEF). Pārraidē demonstrēja baltu četrstūri, melnu bumbu un cilvēka seju, kurā bija izšķirama vaibstu spēle; mēģinājumus vairākkārt atkārtoja.<ref name="bz2"/> Latvijas radio biedrības televīzijas sekcija bija saņēmusi no ''[[Philips]]'' laboratorijas [[Eindhovena|Eindhovenā]] amatieru raidītāju aptuveni 2000 latu vērtībā. Biedrība plānoja regulārus mēģinājumu raidījumus divas reizes nedēļā vakaros un uztvērēju izmaksu samazināšanu līdz 200 latiem. Televīzijas jautājumus radiofona tehniskajā daļā pārzināja inženieris R. Martinsons, biedrības laboratorijā&nbsp;— laborants A. Putniņš; biedrību vadīja docents N. Vāvers.<ref name="bz1">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:938653&#124;page:3|title=Rīgā sāks darboties pirmais tālredzes raidītājs|publisher=A.-S. "Zeme"|work=Brīvā Zeme|date=1937-10-23|issue=Nr.241|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Pēc Putniņa teiktā, biedrība jau bija saņēmusi regulāras raidīšanas atļaujas, biedri būvēja televīzijas uztvērējus (pašbūvēta komplekta izmaksas&nbsp;— ap 230 latu: parasts trīs lampu uztvērējs un televīzijas daļa, kas pieslēdzama skaļruņa vietā), un normālais uztveršanas attālums bija ap 50 kilometru, labvēlīgos apstākļos&nbsp;— līdz 100 kilometriem. Skaņas pārraidīšanai būtu nepieciešams otrs raidītājs un otra antena.<ref name="bz1"/><ref name="bz2"/> 1938. gada 31. martā pieņemtais Radiosatiksmes un radiofonijas likums piešķīra Latvijas Radiofonam tiesības ierīkot un lietot radiostacijas "akustisku un vizuālu priekšnesumu raidīšanai". Izmēģinājuma raidījumus bija plānots sākt 20. gadsimta 40. gadu sākumā, taču tos pārtrauca [[Otrais pasaules karš]].<ref name="jaunalv"/> === Pirmsākumi: Rīgas televīzijas centrs (1949—1957) === {{skatīt arī|Latvijas Televīzija}} Pēckara gados doma par televīziju Rīgā vispirms atdzima radioamatieru vidē: 1949. gadā VEF darbinieku grupa ierosināja uzbūvēt rūpnīcā pirmo nelielo televīzijas centru Rīgas vajadzībām, izvietojot to rūpnīcas tornī, lai pilsētas iedzīvotāji pārraides varētu skatīties savos dzīvokļos. Iecere sekoja Maskavas, Ivanovas un Harkovas radioamatieru pieredzei nelielu "amatieru" televīzijas centru būvē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:94640&#124;article:DIVL28|title=Vefieši būves televīzijas centru Rīgai|work=Cīņa|date=26.02.1949}}</ref> Rīgas televīzijas centra būvniecība 1954. gada rudenī norisinājās kā vissavienības piegāžu projekts: televīzijas raidītāju pabeidza uzstādīt 1. oktobrī, pirmās kārtas iekārtu&nbsp;— televīzijas kameru, "mazās studijas" aparatūru diktora runai un nelielām pārraidēm, kā arī kinofilmu pārraides iekārtu ar trim projekcijas aparātiem&nbsp;— piegādāja Ļeņingrada, torņa antenu būvēja [[Čeļabinska]], un celtnieku mērķis bija pirmās pārraides ēterā raidīt līdz Oktobra svētkiem. Televizoru tirdzniecība no būvniecības atpalika: lai gan ceturksnī bija plānots ievest vairāk nekā 4000 aparātu, mēnesi pirms atklāšanas republikā bija saņemti vien 120 televizori ''Sever''.<ref name="pk54cina">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:921543&#124;article:DIVL322|title=Top Rīgas televīzijas centrs|work=Cīņa|date=05.10.1954}}</ref> [[Attēls:Mājup ar uzvaru.jpg|thumb|Kadrs no filmas "Mājup ar uzvaru"]] Regulāra televīzijas apraide Latvijā sākās 1954. gada 6. novembrī, kad Rīgas televīzijas centrs pēc mēnesi ilgiem pirmā posma iekārtu montāžas darbiem pulksten 19:00 pārraidīja pirmo izmēģinājuma raidījumu&nbsp;— [[Rīgas Kinostudija]]s filmu "[[Mājup ar uzvaru]]" (1947). Šo pārraidi rīdzinieki varēja skatīties klubos un dzīvokļos&nbsp;— līdz televīzijas centra atklāšanas dienai Rīgā bija iegādāti vairāk nekā 800 televizoru, un televizoru īpašniekiem uztveršanas iekārtu mājās palīdzēja iekārtot Rīgas televīzijas ateljē radiotehniķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/126056.html|title=Šodien uzsāk darbību Rīgas televīzijas centrs|publisher=Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas un Latvijas PSR augstākās padomes orgāns|work=Cīņa|date=06.11.1954|last=Sūna|first=P.}}</ref> Rīga bija pirmā pilsēta [[Baltijas valstis|Baltijā]] ar televīzijas apraidi,<ref name="jaunalv" /><ref name="lvrtc">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvrtc.lv/par-lvrtc/vesture-2/tv-apraides-vesture/|title=TV apraides vēsture|website=LVRTC|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref><ref name="lr2-54">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-simtgades-stastu-raksti/latvijas-televizija.a94696/|title=Latvijas Televīzija|website=lr2.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> un Rīgas televīzijas centrs sāka darbu kā ceturtais Padomju Savienībā&nbsp;— pēc Maskavas, Ļeņingradas un Kijevas.<ref name="cina84">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:883026&#124;article:DIVL220|title=Jaunus ceļus rodot|work=Cīņa|date=06.05.1984}}</ref> Pirmie diktori bija [[Aina Grīviņa]] un [[Jurijs Kočetkovs]]. Nākamajā dienā rādīja [[Kijivas kinostudija]]s filmu "[[Tālais jūras brauciens]]". Regulāri raidījumi sākās 20. novembrī.<ref name="jaunalv" />1955. gada sākumā pārraides notika izmēģinājuma režīmā divas reizes nedēļā&nbsp;— sestdienās un svētdienās pulksten 20:00&nbsp;— un galvenokārt sastāvēja no kinofilmām. 1955. gada februārī sākās jauns posms, kad pārraides sāka ievadīt un noslēgt diktori, kuru attēlu raidīja no "mazās studijas" un kuri programmu pieteica latviešu un krievu valodā, bet republikas mākslinieku tiešos priekšnesumus no studijas vēl tikai plānoja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:821368&#124;article:DIVL257|title=RĪGAS ZIŅAS|work=Cīņa|date=01.02.1955}}</ref> Pārraides sākotnēji bija pieejamas tikai televizoru ''KVN'' īpašniekiem Rīgā. Aparāta ekrāns bija 18 centimetru diagonālē, un attēla palielināšanai izmantoja ar destilētu ūdeni vai glicerīnu pildītu lēcu.<ref name="lr2-54"/> 1955. gada aprīlī [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], L. Laicena (tagad [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu]]) ielā 62, uzbūvēja pirmo televīzijas torni Latvijā&nbsp;— pēc LTV vēstures datiem 110 metrus augstu&nbsp;— un darbu sāka pirmais Rīgas telecentra studiju komplekss.<ref name="ltv-fakti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/par-ltv/fakti|title=Vēsture un fakti|website=ltv.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208001036/https://ltv.lsm.lv/lv/par-ltv/fakti}}</ref> Tā laika prese tikko pabeigto torni raksturoja kā 125 metrus augstu ar galotnē uzstādītu antenu, kuras montāžu pirms termiņa veica Minskas tēraudmontāžas kantora montētāji un kura ievērojami palielināja izmēģinājuma raidījumu rādiusu un kvalitāti. Tobrīd jau darbojās mazā studija, no kuras nesen bija sniegts pirmais televīzijas koncerts ar Latvijas PSR Valsts filharmonijas mākslinieku piedalīšanos, turpinājās lielās studijas būve, un centra pirmo kārtu bija paredzēts oficiāli nodot ekspluatācijā līdz Padomju Latvijas pasludināšanas 15. gadadienai 1955. gada jūlijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:984642&#124;article:DIVL116|title=RĪGAS TELEVĪZIJAS CENTRA BŪVE|work=Padomju Jaunatne|access-date=15.04.1955}}</ref> Studiju ēkā pēc kara pirms tam bija mitinājies Jelgavas teātris. Centra montāžā līdzās Ļeņingradas speciālistiem piedalījās arī VEF un Pavlova radiorūpnīcas inženieri, un studijas platībai pēc tā laika preses ziņām bija jāpārsniedz 4000 kvadrātmetru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:689790&#124;article:DIVL273|title=Rīgā ceļ televīzijas raidītāju|work=Londonas Avīze|date=12.11.1954}}</ref> Centra otrā kārta ar "lielo studiju", ko jau būvniecības laikā pieteica kā plašāko Padomju Savienībā, bija plānots pabeigt līdz 1955. gada vidum. Ļeņingrada tolaik solīja piegādāt arī pārvietojamo televīzijas staciju pārraidēm no stadioniem un teātriem.<ref name="pk54cina" /> === Apraides tīkla attīstība un krāsu televīzija (1958—1986) === Rīgas raidītāja signālu varēja uztvert 50—60 kilometru rādiusā, tāpēc būvēja televīzijas stacijas arī citviet Latvijā. Otro staciju nodeva ekspluatācijā 1958. gadā [[Kuldīga|Kuldīgā]].<ref name="lvrtc"/> [[Attēls:Panorama1958.jpg|thumb|Tituluzraksts LTV muzeja arhīvā]] 1958. gada 19. martā ēterā pirmo reizi izskanēja informatīvs ziņu raidījums&nbsp;— "[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]", kura nosaukums sākotnēji bija "TV Ziņas"<ref name="panorama65">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/18.03.2023-panoramas-panakumu-un-zurnalistes-aijas-kincas-moza-gara-noslepumi.a500969/|title=«Panorāmas» panākumu un žurnālistes Aijas Kincas možā gara noslēpumi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> un kurā ziņas lasīja aizkadrā. 1962. gada 1. martā ēterā pirmoreiz parādījās titri "Televīzijas Panorāma" ar kadrā redzamiem diktoriem Valdi Čukuru un Laimdotu Roni.<ref name="tvnet-ltv60">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4993157/daudz-laimes-ltv-60-gados-interesanti-fakti|title=Daudz laimes, LTV, 60 gados! Interesanti fakti...|website=TV & Radio|access-date=2026-07-20|date=2014-11-06|language=lv}}</ref> [[Attēls:Cesvaines RTV tornis.jpg|thumb|Cesvaines retranslācijas tornis]] [[Cesvaine]]s televīzijas tornis atrodas [[Karātavu kalns (Cesvaine)|Karātavu kalnā]], aptuveni 194 metrus virs jūras līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6026520/cesvainiesiem-ir-pasiem-savs-eifela-tornis|title=Cesvainiešiem ir pašiem savs Eifeļa tornis|website=Latvijā|access-date=2026-08-06|date=2018-08-02|language=lv}}</ref> 1958. gada martā valsts vērtēšanas komisijai nodeva 180 metrus augsto televīzijas retranslācijas torni, kas kopā ar 12 metrus augstu antenu virsotnē&nbsp;— līdz ar to torņa virsotne sniedzas gandrīz 400 metru virs jūras līmeņa<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:900024%7Carticle:DIVL177|title=Jauns televīzijas tornis Cesvainē|publisher=Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas un Latvijas PSR augstākās padomes orgāns|work=Cīņa}}</ref> un ir augstākais punkts Baltijā<ref name="lvrtc"/><ref name="cesvaine">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesvaine.lv/sakums/aktualitates/backPid/24/article/cesvaines-tv-un-radio-tornim-60.html|title=Cesvaines TV un radio tornim 60!}}</ref> Sākotnēji no torņa retranslēja Rīgas un Maskavas radiostaciju programmas,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:907757%7Carticle:DIVL55|title=Televīzijas un radiostacija Cesvainē|publisher=LPK Rīgas pilsētas komitejas un Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes avīze|work=Rīgas Balss}}</ref> bet eksperimentālās televīzijas pārraides Cesvaines retranslācijas stacija sāka 1960. gada oktobrī&nbsp;— pirmās pārraides bija labi redzamas [[Madona]]s apkārtnē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:888669%7Carticle:DIVL228|title=Cesvaines televīzijas centrs sāk pārraides|publisher=Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas un Latvijas PSR augstākās padomes orgāns|work=Cīņa}}</ref> Pie torņa esošā Cesvaines radio un televīzijas stacija darbu uzsāka 1959. gadā.<ref name="lvrtc" /><ref name="cesvaine" /> 1990. gadā, mainoties apraides tehnoloģijām, torni pārbūvēja un pagarināja līdz 204 metriem.<ref name="cesvaine" /> Raidījumi tolaik tapa tiešraidē, un koncertu sniegšanai uz Rīgas studiju brauca arī pašdarbības kolektīvi no visas Latvijas&nbsp;— piemēram, 1961. gada oktobrī PSKP XXII kongresam veltītā vakara koncertā uzstājās 130 dalībnieku no [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.livanub.lv/app/uploads/2025/06/19.10.1961_nr.73.pdf|title=Jēkabpilieši televizijā|publisher=Latvijas komunistiskās partijas Jēkabpils un Krustpils rajonu komiteju un rajonu darbaļaužu deputātu padomju orgāns|work=Brīvā Daugava|date=1961. gads 19. oktobris|volume=Nr. 73 (2610) 21. gads}}</ref> Televīzijas tīkla paplašināšana bija iekļauta arī partijas plānos: [[LKP CK]] pārskata referātā partijas 17. kongresā 1960. gada februārī paziņoja, ka tajā gadā ekspluatācijā nodos jaunas translācijas stacijas Cesvainē un Daugavpilī, ka Rīgā organizēs otrā raidījumu programma saskaņā ar Ļeņingradas—Tallinas—Rīgas—Viļņas—Minskas radioreleju līnijas būvi un ka radioreleju līniju ierīkošana jāpaātrina, lai tuvāko divu gadu laikā televīzijas raidījumus varētu skatīties visā republikas teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:469383&#124;article:DIVL10|title=LKP CK pārskata referāts Latvijas Komunistiskās partijas XVII kongresam|work=Ludzas Taisnība|date=20.02.1960}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:775854&#124;article:DIVL406|title=Pelše sauca: Davai! Davai!|work=Latvija|date=05.03.1960}}</ref> Tas pats kongress iezīmēja arī politisko kontroli pār ēteru: pēc nacionālkomunistu sagrāves, kā atstāstīja trimdas prese, rājienu kongresā saņēma arī Radioraidījumu un televīzijas komiteja&nbsp;— tās priekšsēdētājs rakstnieks [[Indriķis Lēmanis]] nomira dažas dienas pēc kongresa, un tika "nostiprināta" vadošo laikrakstu redakciju vadība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1010593&#124;article:DIVL10|title=Plašas tīrīšanas Latvijas kompartijas vadībā un rajonu komitejās|work=Londonas Avīze|date=04.03.1960}}</ref> 1960. gada aprīlī LKP Centrālās Komitejas birojs un [[PSRS Ministru padome|republikas Ministru padome]] pieņēma lēmumu par radio un televīzijas attīstību republikā: tajā kritizēja gauso Ļeņingradas—Tallinas—Rīgas radioreleju līnijas būvi, kuras dēļ Rīgas, Ļeņingradas un Tallinas televīzijas centri vēl nevarēja apmainīties ar programmām, un kavētā Cesvaines un Daugavpils staciju nodošana, kuras dēļ republikas austrumos televīzija nebija uztverama. Līniju uzdeva palaist 1960. gada pēdējā ceturksnī, bet [[PSRS Sakaru ministrija|Sakaru ministrijai]]&nbsp;— 1961. gada pirmajā ceturksnī nodot lietošanā raidītāju, kas ļautu Rīgā raidīt otru televīzijas programmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:816937&#124;article:DIVL48|title=Par radio un televīzijas attīstību republikā|work=Cīņa|date=15.04.1960}}</ref> [[Attēls:PJ (JB1) 1960-08-10.jpeg|thumb|Retranslācijas aparatūra televīzijas programmas pārraidīšanai no Rīgas telecentra uz Kuldīgu]] [[Attēls:PJ (JB2) 1960-08-10.jpeg|thumb|Televīzijas raidītāju zāle Rīgas telecentrā]] 1960. gada vasarā šie plāni sāka piepildīties: Tallinas—Rīgas releju līnijas izbūvi pabeidza Padomju Latvijas pasludināšanas 20. gadadienas priekšvakarā, arī Ļeņingradas—Tallinas posms bija stājies ierindā, un rīdzinieki uz saviem ekrāniem sāka redzēt arī Ļeņingradas un Tallinas televīzijas programmas. Tobrīd Latvijā darbojās Rīgas stacija 3. kanālā un Kuldīgas stacija 1. kanālā, kurai programmu piegādāja releju līnija ar starppunktiem Tukumā un [[Sabile|Sabilē]], kā arī mazjaudas retranslatori Liepājā un Ventspilī 5. kanālā. Pēc releju līnijas izbūves uz Cesvaini un Daugavpili bija paredzēts palaist Cesvaines staciju 8. kanālā un Daugavpils staciju 12. kanālā, bet teātru un koncertu translācijām jau kalpoja pārvietojamā televīzijas stacija, kuras aparatūru izvietoja divos autobusos. Otro televīzijas raidītāju Rīgā&nbsp;— 10. kanālā&nbsp;— paredzēja nodot ekspluatācijā 1961. gadā, lai skatītāji pēc izvēles varētu ieslēgt vietējo programmu 3. kanālā vai centrālās releju līnijas programmu 10. kanālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:813824&#124;article:DIVL184|title=KĀ VEIDOJAS televīzijas attēls|work=Padomju Jaunatne|date=10.08.1960}}</ref> 1960. gada septembrī televīzijas studijas vecākais inženieris lasītājiem precizēja, ka Cesvaines stacija, domājams, sāks darboties ap Oktobra svētkiem, Daugavpils staciju paredzēts nodot 1961. gadā un ka otrā programma 10. kanālā būs uztverama tikai ar 12 kanālu televizoriem&nbsp;— tādiem kā ''Temp 3'', ''Voroņež'', ''Belorus 5'' vai lētākais ''Rekord'', kamēr pieckanālu aparāti tai nederēja. Interesentiem ieteica mēģināt uztvert arī kaimiņu raidītājus&nbsp;— Maskavu un Ļeņingradu 1. kanālā, Tallinu 2. un Viļņu 4. kanālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:753648&#124;article:DIVL148|title=Jaunieti, jautā — mēs atbildēsim!|work=Padomju Jaunatne|date=17.09.1960}}</ref> Tālo staciju uztveršana izauga par noturīgu radioamatieru aizraušanos: 1964. gadā konsultēja supratāluztveršanas jautājumos, skaidrojot arī Eiropas 405, 625 un 819 rindu standartu un skaņas nesējfrekvenču atšķirības, kuru dēļ ārzemju staciju skaņu ar padomju televizoriem uztvert nevarēja. Tā pati sleja, skaidrojot radiouztvērēju radītos traucējumus Rīgas telecentra raidītājam trešajā kanālā, netieši apliecina, ka Rīgas pirmā programma 3. kanālā darbojās vēl 1964. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa&#124;issue:617287&#124;article:DIVL567|title=«Zinātne un Tehnika» atbild|work=Zinātne un Tehnika|date=01.07.1964}}</ref> Rudenī pārraides no kaimiņu studijām jau bija kļuvušas regulāras: 1960. gada 27. septembrī rīdzinieki un daudzu rajonu iedzīvotāji pie televizoriem redzēja pārraidi no Ļeņingradas televīzijas studijas, tikšanās ar talliniešiem un ļeņingradiešiem ēterā notika gandrīz katru otrdienu, un prese izziņoja, ka divas televīzijas programmas, 3. un 10. kanālā, Rīga sāks raidīt 1961. gada otrajā pusē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:951549&#124;article:DIVL300|title="BURVJU SPOGULIS" KĻUVIS ĪSTENĪBA|work=Cīņa|date=29.09.1960}}</ref> 1960. gada 29. decembrī Rīgas studija pirmo reizi organizēja divu pilsētu sasaukšanās pārraidi, kurā Rīgas fabrika "Māra" ēterā tikās ar Tallinas "Maratu", bet Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca&nbsp;— ar "Voltu". Skatītāju gaume tolaik vēl bija kino veidota: daļa auditorijas, pēc telecentra atzinuma, uzskatīja televīziju vienīgi par filmu skatīšanās līdzekli un prasīja "filmas un vēlreiz filmas", kamēr studija centās audzēt koncertu un operas pārraižu publiku.<ref name="cina61">{{Ziņu atsauce|title=Mēs skatāmies pārraidi...|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:865026&#124;article:DIVL422|work=Cīņa|date=18.02.1961}}</ref> 1961. gada pašā sākumā līdz ar Maskavas—Ļeņingradas maģistrālās televīzijas līnijas atklāšanu Rīgu savienoja vienotā televīzijas sistēmā ar Tallinu, Ļeņingradu, Maskavu, Kijevu un [[Rostova pie Donas|Rostovu pie Donas]], paverot iespēju sistemātiskai televīzijas programmu apmaiņai starp šīm pilsētām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1056868&#124;article:DIVL53|title=VIENOTA Rīgas—Tallinas—Ļeņingradas—Maskavas—Kijevas—Rostovas pie Donas TELEVĪZIJAS SISTĒMA|work=Padomju Jaunatne|date=03.01.1961}}</ref> Praksē sistēma sākotnēji darbojās ierobežoti: 1961. gada februārī Rīgas telecentra galvenais inženieris skaidroja, ka Ļeņingradas pārraides Rīgā redzamas tikai otrdienās un tikai ar Tallinas starpniecību&nbsp;— kad Tallina raidīja savas vietējās pārraides, Ļeņingradu redzēt nevarēja. Maskavas raidījumu uztveršanai vajadzēja jau divus starpniekus, un līdz ar otrā raidītāja nodošanu tajā gadā Ļeņingradu solīja rādīt divas līdz trīs reizes nedēļā.<ref name="cina61" /> Televīzija Latvijā tikmēr strauji auga: 1961. gada pavasarī Rīgā vien televizorus bija iegādājušies vairāk nekā 60 tūkstoši ģimeņu. Programmu apmaiņa darbojās abos virzienos&nbsp;— dienās, kad Rīgas sastādīto programmu pārraidīja Vissavienības centrālā studija Maskavā, to pēc reportāžas ziņām redzēja ap 20 miljonu skatītāju citās republikās, bet Tallinas translētās Rīgas pārraides skatījās arī tūkstošiem skatītāju Dienvidsomijā. Sešos pastāvēšanas gados televīzija radīja arī jaunu žanru&nbsp;— televīzijas dramaturģiju ar uzvedumiem pēc [[Jānis Anerauds|Jāņa Anerauda]], [[Valdis Rūja|Valda Rūjas]], [[Valdis Klīvers|Valda Klīvera]] un citu autoru scenārijiem, un 1961. gada aprīlī studija izziņoja, ka otro programmu Rīga sāks izstarot vēl tajā gadā, bet ieplānota arī trešā&nbsp;— krāsainā.<!--Studijas radošo kolektīvu tolaik veidoja galvenie režisori Kārlis Piesis un Milda Puķe, jaunie režisori Aina Smildziņa, Jānis Dzenītis, Aija Zuze un Edgars Sāvējs, skaņu režisori Aleksandrs Grīva un Ģederts Ramanis, operatori Visvaldis Strēlis, Andris Indriksons un Paulis Liberts, mākslinieki Zigurds Filics un [[Ēriks Ošs]], kā arī programmu pieteicēji Laimdota Rone, Gerda Riekstiņa un Viktors Grundulis, kurš programmas pieteica latviešu, krievu un igauņu valodā.--><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1059424&#124;article:DIVL99|title=Ko Latvija redz uz televizoru ekrāniem|work=Dzimtenes Balss|date=19.04.1961}}</ref> Sporta pārraides tolaik notika pamīšus latviešu un krievu valodā, un nākotnē ar stereofonijas skaņas kanāliem bija iecerēts skatītājam dot iespēju ar slēdzi izvēlēties raidījuma valodu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:872845&#124;article:DIVL234|title=Radioelektronika dzīvē|work=Cīņa|date=17.05.1961}}</ref> Sešdesmitajos gados tiešraides televīzijas ērā visu republiku pie ekrāniem saistīja viktorīnas "[[Kurš no 26?]]" un "Kāda ir tava pilsēta?", bet raidījums "Globuss" bija viens no pirmajiem ar tiešo atgriezenisko saiti&nbsp;— skatītāji varēja piezvanīt uz studiju un uzdot jautājumus. Septiņdesmitajos gados tiešraides lielā mērā izspieda videoieraksts, kas kopā ar krāsu aparatūru mainīja pārraižu veidošanas tehnoloģiju.<ref name="zt86">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:617551&#124;article:DIVL135&#124;page:14|title=Televīzijas attīstība mūsu republikā|work=Zinātne un Tehnika|date=01.08.1986}}</ref><!--Tajā pašā gadā Rīgas televīzijas studija sāka otro programmu, retranslējot Maskavas Centrālo televīziju.<ref name="ltv-fakti"/>{{jāprecizē}}--> Otrais raidošais tīkls Latviju aptvēra pakāpeniski: Kurzemi otrā programma sasniedza 1967. gadā, kad liepājnieki to varēja uztvert ar jaunuzcelto [[Ēdole]]s un [[Dunalka]]s starpstaciju palīdzību, bet Kuldīgā izmēģinājuma ekspluatācijā otrās Rīgas programmas retranslēšanai darbu sāka Čehoslovākijā konstruēts raidītājs "Tesla" un blakus esošajam radiomastam vēl tajā pašā gadā paredzēja uzstādīt otru, 120 metrus augstu mastu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:949025&#124;article:DIVL147|title=Lielu pārmaiņu gads|work=Padomju Dzimtene|date=13.07.1967}}</ref> Latgalē otrā programma vietām ienāca ar vietējo iniciatīvu: Preiļu radioreleju stacijas darbinieki Maskavas programmas izplatīšanai izgatavoja speciālu raidītāju pēc pašu rasējumiem&nbsp;— pēc LTA ziņām, to uzbūvēja ap 1968. gadu,<ref name="kr71">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1042946&#124;article:DIVL149|title=Krāsainā televīzija|publisher=Komunisma Rīts|date=04.09.1971}}</ref> un 1971. gada janvārī rajonā jau varēja skatīties arī krāsainās pārraides, kuru uztveršanai stacijas speciālisti bija sagatavojuši iekārtu.<ref name="ljk71">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:535201&#124;article:DIVL139|title=Televizors - katrai trešajai ģimenei|work=Ļeņina Karogs|publisher=Latvijas Komunistiskās Partijas Preiļu rajona komitejas un rajiona darbaļaužu deputātu padomes laikraksts|date=19.01.1971}}</ref> Krāsainos raidījumus tobrīd līdzās rīdziniekiem jau skatījās arī daugavpilieši.<ref name="kr71" /> Televizoru izplatība laukos auga lēnāk nekā galvaspilsētā: ja 1961. gadā televizors Preiļu rajonā vēl bija retums, tad 1971. gada sākumā pārraides skatījās gandrīz katra trešā ģimene un atsevišķos kolhozos zilais ekrāns bija katrā otrajā sētā&nbsp;— 1970. gadā vien aparātus rajonā iegādājās ap 700 iedzīvotāju.<ref name="ljk71" /> [[Attēls:Rubīns-401.jpeg|thumb|Izmēģinājumu zāle, kurā pārbauda krāsainos televizorus ''Rubin-401'']] 1960. gada vasarā "[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" prese ziņoja, ka M. Bonč-Brujeviča institūta un Ļeņingradas un Maskavas uzņēmumu darbā panākta ekonomiskāka krāsainā attēla pārraide un ka mērķis ir pilnīga savietojamība&nbsp;— lai krāsu pārraides varētu skatīties jebkurā televizorā un krāsu televizori rādītu arī melnbaltās pārraides.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:869475&#124;article:DIVL172|title=Televīzija šodien un rīt|work=Cīņa|date=22.07.1960}}</ref> Krāsu televīzijas standartu PSRS izvēlējās saskaņā ar 1965. gada martā Parīzē parakstīto vienošanos ar Franciju par sadarbību krāsu televīzijā un vienotas Eiropas sistēmas veidošanu uz [[SECAM]] pamata.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1103076&#124;article:DIVL421|title=Cīņa krāsainās televīzijas dēļ|work=Rīgas Balss|date=26.04.1965}}</ref> 1966. gada jūnijā notika eksperimentāla krāsu pārraide no Parīzes uz Maskavu SECAM sistēmā caur padomju sakaru pavadoni ''Molņija-1'', un regulāras krāsu pārraides PSRS plānoja sākt 1968. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1085764&#124;article:DIVL424|title=Parīze — «Molņija-1» — Maskava|work=Rīgas Balss|date=17.06.1966}}</ref> 1967. gadā Maskavas televizoru rūpnīca sāka izgatavot SECAM sistēmas krāsu televizorus ''Rubin-401'' ar 59 centimetru ekrāna diagonāli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:869288&#124;article:DIVL374|title=Mūsu kalendārs|work=Rīgas Balss|date=22.08.1967}}</ref> 1968. gada sākumā PSRS ražoja jau četru tipu krāsu televizorus, kuru cena bija 900—1200 rubļu.<ref name="s1968">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:617328&#124;article:DIVL93|title=Padomju krāsainās televizors|publisher=Latvijas KP CK Laikrakstu un žurnālu izdevniecība|work=Zinātne un Tehnika|date=01.01.1968|volume=1|location=Rīga, Pils iela 23}}</ref> 1968. gada janvārī ziņoja, ka Maskavā un Ļeņingradā ir sākušās regulārās krāsu pārraides SECAM-3 sistēmā un ka drīzumā tās būs uztveramas visur, kur uztverama Maskavas pirmā programma, Latvijas ēterā ienākot Maskavas lietotajam SECAM standartam.<ref name="pal">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa&#124;issue:609427&#124;article:DIVL119|title=Latvijas televīzija raidīs PAL standartā|work=Neatkarīgā Rīta Avīze|date=1997. gads 10. oktobris|volume=Nr.236 (1880)}}</ref><ref name="s1968" /> Stacionāro krāsaino televīziju Rīgā paredzēja izveidot 1973. gadā saskaņā ar [[PSRS Ministru padome]]s 1971. gada 6. septembra lēmumu Nr. 640, taču telpu trūkuma dēļ Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteja šo uzdevumu neizpildīja.<ref name="zarins">{{Publikācijas atsauce|title=«Tas ir viens liels eksperiments, ko jūs esat ar cilvēkiem izdarījuši» — administrācijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Televīzijas Liepājas galvenās redakcijas kolektīvu 1973. gada 22. maijā: sarunas skaņu ieraksta transkripcija.|url=https://oldlvi.lu.lv/lv/LVIZ_2021_files/1_numurs/Zarins_LVIZ_2021_1.pdf|journal=}}</ref> Pirmā Latvijā veidotā krāsu pārraide notika 1974. gada 28. janvārī&nbsp;— no telekinoprojekcijas pārraidīja "[[Telefilma-Rīga|Telefilmas-Rīga]]" producēto koncertfilmu "[[Dzintariņš (koncertfilma)|Dzintariņš]]". Krāsu televizori tobrīd bija retums&nbsp;— pārdošanā bija tikai vienas markas aparāts ''Raduga 5'' (Ļeņingradas Kozicka rūpnīcas ražojums<ref name="s1968" />), kas svēra aptuveni 60 kilogramus un maksāja 850 rubļus.<ref name="tvnet-ltv60" /> Pilnīga pāreja uz krāsām noslēdzās 1981. gada 1. janvārī, kad ierindā stājās trešās paaudzes krāsu televīzijas tehnika un Rīgas televīzijas centrs&nbsp;— pirmais starp savienoto republiku galvaspilsētu telecentriem&nbsp;— nodrošināja visu vietējo raidījumu veidošanu un centrālo programmu translāciju krāsās.<ref name="cina84" /> Padomju periodā izmēģināja arī reģionālo televīziju. Pēc citu padomju republiku parauga&nbsp;— Igaunijā kopš 1963. gada darbojās Tartu studija, Lietuvā Kauņas redakcija&nbsp;— 1971. gada rudenī izveidota Latvijas Televīzijas Liepājas galvenā redakcija, pirmā reģionālā televīzijas studija Latvijā. Tās pirmās divas pārraides izgāja ēterā 1972. gada 26. janvārī, tostarp pirmās iknedēļas "Liepājas ziņas" raidījuma "Televīzijas panorāma" noslēgumā. Tomēr jau 1973. gada 22. jūnijā Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas kolēģija nolēma redakciju un stacionāro pārraižu punktu likvidēt ar 1974. gada 1. janvāri, lēmumā norādot, ka pārraidēm no Liepājas "nav perspektīvas" un tās izmaksājot pārāk dārgi. Kolektīvs lēmumam nepiekrita un sūdzējās, taču redakciju slēdza.<ref name="zarins"/> {{Nepilnīga nodaļa}} 1975. gadā Rīgā darbu sāka trešais televīzijas raidītājs, ar ko aizsākās trešā televīzijas tīkla attīstība.{{jāprecizē}} 1983. gadā Rīgā varēja uztvert trīs televīzijas programmas&nbsp;— Latvijas televīzijas programma, Centrālās televīzijas pirmā Vissavienības programma un otrā Vissavienības programma. Otrā Vissavienības programma pa republiku izplatījās pakāpeniski līdz ar radioreleju līniju rekonstrukciju: 1983. gada 1. maijā sākās tās eksperimentālās pārraides Ventspilī, ko ļāva līnijas Rīga—Ventspils—Liepāja rekonstrukcija ar jaunu aparatūru astoņās stacijās un augstākiem torņiem Tukumā, Sabilē un Ventspilī, bet pēc līnijas Rīga—Daugavpils rekonstrukcijas programmu paredzēja ieviest arī republikas austrumu daļā. Tajā pašā gadā Kolkā pirmo Vissavienības programmu sāka saņemt ar kosmiskā pavadoņa starpniecību.<ref name="cina83-tt">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:755885&#124;article:DIVL30|title=NO TĀLES-TĀLĒS|work=Cīņa|date=14.05.1983}}</ref> ==== Zaķusalas komplekss (1986) ==== {{skatīt arī|Rīgas radio un televīzijas tornis}} [[Attēls:Zaķusalas televīzijas un radioraidījumu kompleksa makets.jpeg|thumb|Rīgas televīzijas un radioraidījumu kompleksa makets]] Par jauna televīzijas un radio kompleksa būvniecību nolēma jau 1973. gada oktobrī&nbsp;— tai vajadzēja atrisināt hronisko telpu trūkumu, kas Rīgā traucēja gan televīzijas, gan radio darbu un aizkavēja arī stacionārās krāsu televīzijas ieviešanu.<ref name="zarins"/> Televīzija līdz tam strādāja izkaisīta pa bijušā teātra, dzīvojamā nama, baznīcas un skolas ēkām, bet radio kopš 1947. gada mitinājās bijušajā bankas ēkā, kur veicamā darba apjoms pa šo laiku bija pieaudzis trīsarpus reizes.<ref name="pionieris">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:238993&#124;article:DIVL50|title=Pārmaiņas Zaķusalā|work=Pionieris|date=27.12.1983|last=Uralietis|first=A.}}</ref> Kompleksa vietai apsvēra vairākus variantus&nbsp;— Preču stacijas rajonu un vietu pie [[Bābelītis|Bābelītes ezera]] [[Jugla (Rīga)|Juglā]], taču izvēlējās Zaķusalu, jo tā atrodas cieši blakus Rīgas vēsturiskajam centram, ļāva torni būvēt kompleksa tuvumā un kalpot par maģistrālo radioreleju līniju galapunktu, turklāt salas ainavu ar mazajām būvēm un dārziņiem uzskatīja par nepievilcīgu.<ref name="zt85">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:617535&#124;article:DIVL89&#124;page:9|title=Televīzijas un radioraidījumu komplekss|work=Zinātne un Tehnika|date=01.04.1985}}</ref> Ģenerālprojektētājs bija PSRS Sakaru ministrijas Valsts projektu institūts, kompleksa celtnes projektēja institūts "Pilsētprojekts", un projekta galvenais arhitekts bija [[Andris Purviņš]].<ref name="zt85" /> Otrajā kārtā līdzās televīzijas korpusam bija paredzēts 27 stāvu radioraidījumu korpuss ar četrām studijām un 1000 kvadrātmetru koncertstudiju.<ref name="pionieris" /> Spēcīgs stimuls republikas televīzijas tehniskajai modernizācijai bija [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpiskās spēles]], kuru laikā televīzija apguva modernāko pārvietojamo tehniku, un astoņdesmito gadu sākumā telecentrs pilnībā pārgāja uz trešās paaudzes krāsu televīzijas iekārtām.<ref name="zt86" /> [[Attēls:TV Zaķusalā 1.jpeg|thumb|Zaķusalas televīzijas un radioraidījumu kompleksa ražošanas bāzes un redakciju korpuss būvniecības laikā]] [[Attēls:TV Zaķusalā 2.jpeg|thumb|Zaķusalas televīzijas tornis (1986)]] Kompleksu būvēja divās kārtās&nbsp;— pirmā televīzijai, otrā radio. Pirmās kārtas redakciju korpuss ar 23 stāviem sasniedza 80 metru augstumu un balstījās uz 39 grodu pāļiem ar 1,6 metru diametru, kas atdusējās uz dolomīta slāņa 24—26 metru dziļumā. Korpusa monolītā kodola novietojumu trīsstūra virsotnē republikā pielietoja pirmo reizi. Televīzijas ražošanas bāzi veidoja piecas studijas ar kopējo platību 1310 kvadrātmetru: lielākā C-600 (600 m²), C-450, C-100 informatīvajiem raidījumiem un divas C-80 studijas, no kurām viena bija paredzēta vietējās programmas raidīšanai. Klusuma nodrošināšanai studijas izbūvēja pēc principa "kārba kārbā"&nbsp;— uz atsevišķiem pamatiem vai amortizatoriem, no pārējās ēkas atdalītas ar gaisa spraugu. Tehnoloģiskā aparatūra bija paredzēta tikai krāsu raidījumu veidošanai&nbsp;— trešās paaudzes stacionārā tehnika ar KT-132 kamerām un videomagnetofoniem ''Kadr-3PM'', telefonu sakariem izvēloties VEF centrāli "Kvants". Daļu iekārtu importēja&nbsp;— akustiskās durvis no [[VDR]], liftus no [[Somija]]s, telekinoprojekcijas iekārtas no [[Anglija]]s un teležurnālistikas tehniku no [[Rietumvācija|VFR]].<ref name="zt85" /> Būvniecības laikā bija paredzēts, ka jaunais tornis paplašinās labas uztveršanas zonu&nbsp;— pēc aprēķiniem Latvijas un CT pirmajai programmai 80—90 kilometru, CT otrajai programmai 70 kilometru rādiusā ap Rīgu&nbsp;— un perspektīvā no tā raidīs četras televīzijas programmas.<ref name="cina83-tt" /><ref name="zt85" /> 1986. gadā apraidi uzsāka jaunā Rīgas radio un televīzijas stacija&nbsp;— [[Zaķusalas televīzijas tornis]]. Vecā [[Āgenskalna televīzijas tornis|Āgenskalna torņa]] augstums pēc LRTC direktora datiem bija 120 metru, jaunā&nbsp;— 368 metri.<ref name="zt85" /> Kompleksa celtniecība sākās ap 1979. gadu, un pirmās kārtas izmaksas pārsniedza 20 miljonus rubļu, no tiem aptuveni 12 miljoni&nbsp;— celtniecības un montāžas darbi. Pirmo nodošanas gatavību sasniedza 1985. gada trešajā ceturksnī, kad lielākajā, 600 kvadrātmetru, studijā jau bija samontēta televīzijas tehnika, taču pilnu pirmās kārtas pabeigšanu&nbsp;— ar koncertstudiju un redakciju korpusu&nbsp;— LRTC direktors 1986. gada sākumā prognozēja 1987. gadam.<ref name="z_tvz">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1256937&#124;article:DIVL57|title=TV Zaķusalā|work=Zvaigzne|date=05.01.1986}}</ref> Būvnieku kavēšanos, kuras dēļ piecos gados palika neapgūti kapitālieguldījumi vairāku miljonu rubļu apmērā, televīzijas un radioraidījumu komitejas vadība publiski kritizēja jau 1984. gadā. Tolaik republikā bija vairāk nekā 900 tūkstoši televizoru, no tiem 190 tūkstoši krāsu&nbsp;— televizors bija gandrīz katrā ģimenē, un Latvijas televīzijas programmas apjoms sasniedza vidēji septiņas stundas diennaktī līdzās centrālo programmu translācijām.<ref name="cina84" /> Pats raidītāju tornis atradās Sakaru ministrijas, nevis televīzijas pārziņā. Vienlaikus ar Zaķusalas torni modernizēja arī reģionālo tīklu: 1985. gada beigās un 1986. gada sākumā Latvijas un Vissavienības pirmās programmas jaunos raidītājus bija paredzēts uzstādīt Daugavpilī, Rēzeknē, [[Preiļi|Preiļos]] un Sabilē, vēlāk arī Cesvainē.<ref name="z_tvz" /> Programmas "TV-Rīga" un CT pirmo programmu no jaunā torņa bija paredzēts raidīt ierastajos 3. un 10. kanālos, bet CT otro programmu&nbsp;— pirmo reizi Rīgā decimetru viļņu diapazonā pa 28. kanālu, kas skatītājiem prasīja pārkārtot antenas vai ieslēgt konvertorus. Decimetru diapazons Latvijā tobrīd jau darbojās Valmierā (21. un 33. kanāls), Liepājā (21., 33. un 35.), Kuldīgā (40.) un Rēzeknē (27. kanāls), jo metru diapazons ar 12 kanāliem bija pārslogots un PSRS Elektrosakaru inspekcija jaunus raidītājus atļāva galvenokārt decimetros.<ref name="zt85" /> Kopš 1985. gada Latvijas televīzija raidīja vidēji deviņas stundas diennaktī, no kurām trīsarpus stundas bija pašu veidoti raidījumi, un jaunā Zaķusalas teleradiokompleksa ražošanas potenciāls bija paredzēts sešu stundu pašu raidījumu veidošanai diennaktī,<ref name="zt86" /> un kompleksa pirmajai kārtai vajadzēja ļaut televīzijas raidījumu stundu skaitu palielināt divkārt.<ref name="zt85" /> Zaķusalas tornis joprojām ir augstākais [[Baltijas valstis|Baltijā]] un visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un trešais augstākais Eiropā. 1986. gada 6. novembrī atklāja arī jauno televīzijas studiju kompleksu Zaķusalā, kur [[Latvijas Televīzija]] atrodas līdz šai dienai.<ref name="lr2-54"/><ref name="ltv-fakti"/> === Atmoda, barikādes un neatkarības atjaunošana (1988—1993) === [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas gados]] televīzija kļuva par vienu no galvenajām nacionālās kustības tribīnēm. [[Barikāžu laiks|1991. gada 12. janvārī]] valdība un [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronte]]s dome nolēma organizēt stratēģiski svarīgu objektu apsardzi, un līdzās Augstākajai padomei, Ministru padomei, Latvijas Radio, tālsarunu centrālei un telegrāfam starp apsargājamajiem objektiem bija arī televīzijas komplekss Zaķusalā. Nākamajā dienā, pēc ziņām par traģēdiju [[Viļņa|Viļņā]], kur padomju desantnieki pie televīzijas torņa nogalināja 14 cilvēkus, un [[Dainis Īvāns|Daiņa Īvāna]] radio aicinājuma tauta devās uz Rīgu, un sākās barikāžu laiks. Zaķusalas aizsardzības štābu vadīja Roberts Millers, aizsardzības fortifikācija abos Salu tilta galos ietvēra dubultas barikāžu "slūžas", un salā palika arī līdzšinējā televīzijas apsardze — sardzes pulka miliči. Barikāžu sargi neielaida teritorijā pat Baltijas kara apgabala virspavēlnieku ģenerālpulkvedi [[Fjodors Kuzmins|Fjodoru Kuzminu]], kurš atteicās uzrādīt caurlaidi un draudēja "noslaucīt no zemes virsas" gan televīziju, gan Zaķusalu. 16. janvāra omoniešu uzbrukumos Rīgā bojā gāja arī televīzijas operatori [[Andris Slapiņš]] un [[Gvido Zvaigzne]]. Lai gan valdība 20. janvārī paziņoja, ka barikādes savu uzdevumu izpildījušas, īpašo vienību dalībnieki Zaķusalā palika līdz pat 20. aprīlim, un barikāžu aizstāvju kodols vēlāk kļuva par pamatu Zemessardzes izveidei.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:721651&#124;article:DIVL323|title=Zemessardze dzima uz barikādēm|work=Latvijas Vēstnesis Plus|date=13.01.2006}}</ref> [[Augusta pučs|Augusta puča]] dienās 1991. gadā LTV darbs uz laiku tika pārtraukts, bet pēc puča sabrukuma apraide atjaunojās. Astoņdesmito gadu beigās Latvijā tehniski kļuva uztverama arī satelīttelevīzija. 1989. gada sākumā Eiropas teritorijā televīzijas programmas raidīja astoņi pavadoņi, un no Latvijas teritorijas vairums no tiem bija redzami aptuveni 20 grādu leņķī virs horizonta. Uztveršanai bija nepieciešama paraboliskā antena ar 0,6—3,7 metru diametru un speciāls satelītuztvērējs. PSRS pavadoņi "Horizont" retranslēja Vissavienības Centrālās televīzijas pirmo programmu, savukārt Eiropas pavadoņi (tostarp 1988. gada beigās palaistā "Astra") pārraidīja Rietumu kanālus&nbsp;— tādējādi Rietumu televīzijas programmas Latvijā kļuva tieši uztveramas vēl padomju varas gados.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigžņotā debess|publisher=Rīga "Zinātne" 1989|year=1989. gada rudens (125)|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29983472.pdf|edition=Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorija}}</ref> Pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas televīzija kļuva par neatkarīgās valsts sabiedrisko raidorganizāciju&nbsp;— Latvijas Televīziju. 1993. gada 1. janvārī LTV kļuva par pilntiesīgu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s (EBU) locekli.<ref name="lr2-54"/><ref name="ltv-fakti"/> No padomju laika Latvija bija mantojusi trīs republikas mēroga televīzijas tīklus, un to izmantojums 1993. gada pavasarī vēl atspoguļoja veco kārtību: pirmais tīkls piederēja LTV pirmajai programmai, otrais — spēcīgākais — retranslēja Krievijas "Ostankino" programmu, bet LTV otrā programma bija ievietota trešajā, decimetru viļņu tīklā ar ierobežotu pārklājumu (ārpus tīkliem darbojās vēl Rīgas 7. un 31. kanāls un vietējie raidītāji). 1993. gada aprīlī Latvijas Radio un televīzijas padome kopā ar LTV vadību izziņoja pārkārtojumu: pirmais tīkls palika LTV1 nacionālajai programmai, kas pēc likuma raidīja vienīgi valsts valodā, otrajā tīklā no pulksten 17.30 (brīvdienās — visu dienu) ienāca LTV otrā programma, bet "Ostankino" tika pārcelts uz trešo tīklu, saglabājot otrajā tikai rīta un dienas bloku. Pārkārtojumu steidzināja gaidāmās Saeimas vēlēšanas un valodu likuma prasības, un to bija pieprasījušas daudzas sabiedrības grupas — nedzirdīgie, ticīgie, sporta skatītāji un reģionālās televīzijas, kuru raidījumi vājajā trešajā tīklā lielai daļai iedzīvotāju nebija redzami. Vienlaikus padomes priekšsēdētājs rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] atzina, ka daļa skatītāju skaļi pieprasīja tieši "Ostankino" saglabāšanu, un ierindoja pārkārtojumu cīņā par iziešanu no bijušās impērijas "vienotās informācijas telpas".<ref name="lj93">{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:861440&#124;article:DIVL27|title=Cienījamie TV skatītāji!|work=Latvijas Jaunatne|date=28.04.1993}}</ref> Televīzija bija kļuvusi arī par tiešu sabiedriskā spiediena objektu: 1993. gada janvārī pie Zaķusalas ēkas piketēja nacionālradikālu organizāciju pārstāvji, pieprasot tiešā ētera diskusiju par iedzīvotāju reģistru, un LTV ģenerāldirektors Imants Rākins solīja prasības izskatīt televīzijas valdē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:847035&#124;article:DIVL265|title=Ziņas no Latvijas|work=Laiks|date=23.01.1993}}</ref> Pirms 1993. gada jūnija [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] televīzijā pirmo reizi darbojās vienlīdzīga bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas kārtība: visiem 23 kandidātu sarakstiem raidlaiku piešķīra izlozē trijos posmos abās programmās (no 10 līdz 5 minūtēm katrā), pirmajā — nacionālajā — programmā uzstāties drīkstēja tikai latviešu valodā, otrajā — jebkurā valodā, un Latvijas Televīzijas darbiniekiem, kas kandidēja vēlēšanās, saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu uz priekšvēlēšanu laiku bija jāatstāj raidījumu vadīšana.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:308275&#124;article:DIVL19|title=KAM LAIKS RUNĀT, KAM LAIKS - KLUSĒT|work=Latvijas Vēstnesis|date=22.05.1993}}</ref> Latvija tolaik bija viena no nedaudzajām valstīm, kur iedzīvotāji par televīzijas skatīšanos nemaksāja abonēšanas maksu.<ref name="lj93" /> === Komerctelevīzijas (1992—2003) === {{Nepilnīga nodaļa}} Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā parādījās pirmās privātās televīzijas sabiedrības. No agrīnajiem komercprojektiem izauga [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] (LNT), kas darbu valsts mēroga apraidē sāka 1996. gadā un ilgus gadus bija vecākā un viena no skatītākajām komerctelevīzijām Latvijā.<ref name="lnt">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lnt-neturpinas-darbu-esosaja-formata.a337723/|title=LNT neturpinās darbu esošajā formātā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 1998. gadā Latvijas tirgū nostiprinājās Zviedrijas mediju grupas ''[[MTG|Modern Times Group]]'' (MTG) kanāls [[TV3 Latvija|TV3]], kas kopā ar LNT un LTV veidoja Latvijas televīzijas "lielo trijnieku" nākamajās desmitgadēs. Deviņdesmito gadu beigās notika arī pāreja no padomju laika SECAM uz Rietumeiropā lietoto [[PAL]] krāsu standartu: [[Nacionālā radio un televīzijas padome]] (NRTP) 1997. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu, ka no 1998. gada 5. janvāra Latvijas Televīzija pāriet uz PAL standartu, kas nodrošināja kvalitatīvāku attēlu. Skatītāji, kuru televizoros nebija PAL bloka, programmu turpmāk redzēja melnbaltu. Vienlaikus ar LTV uz PAL standartu gatavojās pāriet arī LNT.<ref name="pal"/> Paralēli nacionālajiem kanāliem darbojās arī reģionālās televīzijas, kuru vietu ēterā regulēja ar valsts pasūtījuma konkursiem. Licencēšana sniedzās līdz pat mazpilsētu mērogam: 1997. gada janvārī NRTP izsludināja konkursu par televīzijas programmas izplatīšanu otrajā televīzijas programmu izplatīšanas kanālā Viļānos ar raidītāja aptvērumu 8 kilometru rādiusā — atļaujas termiņš bija septiņi gadi, minimālais raidlaiks vidēji trīs stundas diennaktī, un tehniskajās prasībās tolaik vēl bija pieļauts gan PAL, gan SECAM standarts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:343534&#124;article:DIVL362|title=Nacionālā radio un televīzijas padome. Lēmums Nr. 4 "Par konkursa izsludināšanu apraides atļaujas (licences) saņemšanai televīzijas programmas izplatīšanai 2. televīzijas programmu izplatīšanas kanālā Viļānos"|publisher=Latvijas Republikas oficiālais laikraksts|work=Latvijas Vēstnesis|date=29.01.1997}}</ref> Par konkursa uzvarētāju 1997. gada 11. septembrī tika atzīts Vitālijs Utināns, kuram apraides atļaujas saņemšanai vēl bija jānodibina un Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē raidorganizācija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:343661&#124;article:DIVL230|title=Nacionālā radio un televīzijas padome. Lēmums Nr. 151 1997. gada 11. septembrī|work=Latvijas Vēstnesis|date=26.09.1997}}</ref> Reģionālo televīziju vieta ēterā tika izšķirta konkursā, ko NRTP izsludināja ar 1997. gada 18. decembra lēmumu: [[Latgale|Latgalē]] par uzvarētāju jau 1998. gada 29. janvārī tika atzīta bezpeļņas organizācija SIA "[[Latgales Reģionālā Televīzija|Latgales televīzijas sabiedrība]]", bet [[Kurzeme]]s, [[Vidzeme]]s un [[Zemgale]]s pieteikumu termiņš tika pagarināts līdz 20. februārim.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:1234289&#124;article:DIVL236|title=Nacionālā radio un televīzijas padome. Lēmums Nr.16 1998. gada 29. janvārī|work=Latvijas Vēstnesis|date=11.02.1998}}</ref> 1998. gada 29. decembrī NRTP paziņoja par informatīvas televīzijas programmas veidošanas tiesību piešķiršanu izplatīšanai otrajā nacionālajā televīzijas programmu izplatīšanas tīklā: Kurzemē tiesības ieguva SIA "TV Dzintare", Zemgalē&nbsp;— SIA "VTV grupa", Latgalē&nbsp;— bezpeļņas organizācija SIA "Latgales televīzijas sabiedrība", bet Vidzemē&nbsp;— SIA "Valmieras TV". Konkursa kārtībā NRTP izsniedza arī apraides atļaujas kabeļtelevīzijas programmu apraidei&nbsp;— 1998. gadā šādus konkursus izsludināja Rīgā, [[Limbaži|Limbažos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:368725&#124;article:DIVL324&#124;page:3|title="Par informatīvas televīzijas programmas veidošanas tiesību piešķiršanu" un "Par spēku zaudējušiem padomes lēmumiem"|publisher=Valsts uzņēmums "Latvijas Vēstnesis"|work=Latvijas Vēstnesis|date=1999. gads 7. janvāris|volume=NR. 4 (1464)|page=3}}</ref> Kabeļtelevīzijas tehnisko pusi reglamentēja Satiksmes ministrijas 1998. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 41, kas stājās spēkā 1. augustā: kabeļtīklu ierīkošanai un ekspluatācijai bija nepieciešamas Sakaru departamenta atļaujas, pašvaldības piekrišana un Valsts elektrosakaru inspekcijas ekspertīze, un kabeļtīklos obligāti bija jāizplata tās Latvijā raidītās programmas, kuru aptveršanas zonā attiecīgais tīkls atradās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-06|language=lv}}</ref> 2003. gadā Latvijas Televīzija definēja divas koncepcijā atšķirīgas programmas&nbsp;— [[LTV1]] un [[LTV7]] (LTV7 pirms tam pazīstama kā LTV2).<ref name="ltv-fakti"/> === Digitalizācija (2000—2013) === ==== Pirmais mēģinājums (2000) ==== Pirmais mēģinājums ieviest ciparu televīziju Latvijā beidzās ar tā saukto "Digitālās televīzijas afēru". 2000. gadā uzsāka vairākus desmitus miljonu latu vērtu digitālās televīzijas projektu, ko bija paredzēts pilnībā ieviest līdz 2006. gadam.<ref name="lsm-afera15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/digitalas-televizijas-kriminallieta-gaidams-spriedums.a129639/|title=Digitālās televīzijas krimināllietā gaidāms spriedums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> LVRTC akcionāru pilnsapulce 2000. gada 31. martā pieņēma lēmumu uzsākt uzņēmējdarbību digitālās televīzijas un datu pārraides nozarē un izveidot juridiski patstāvīgu meitasuzņēmumu&nbsp;— AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC), projekta īstenošanai tam nodeva LVRTC piederošās SIA "Latvijas Mobilais Telefons" 23 % kapitāla daļas.<ref name="arc_2549">{{Publikācijas atsauce|title=Latvijas Valsts arhīvs. 2549. fonds "LR Satiksmes ministrija. VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs»" — vēsturiskā izziņa un tās turpinājumi|url=https://archiv.org.lv/apraksti/F/LV_LVA_F2549_VI.pdf|journal=}}</ref> 2002. gadā DLRTC noslēdza līgumu ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] uzņēmumu ''Kempmayer Media Limited'' un tā meitasuzņēmumu ''Kempmayer Media Latvia''&nbsp;— pirmajā posmā vien valstij bija jāmaksā vairāk nekā 53 miljoni ASV dolāru. Vēlāk izrādījās, ka ''Kempmayer'' ir pastkastītes firma ar nezināmiem īpašniekiem un bez pieredzes šādu projektu īstenošanā.<ref name="lsm-afera15" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/digitalgeitas-lieta-bus-jaskata-no-jauna-kas-tiesu-sistema-ir-nogajis-greizi.a383130/|title=«Digitālgeitas» lieta būs jāskata no jauna. Kas tiesu sistēmā ir nogājis greizi?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> 2006. gadā [[SCC šķīrējtiesa|Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa]] atzina līgumu par spēkā neesošu un piesprieda ''Kempmayer'' atmaksāt 3,8 miljonus latu.<ref name="lsm-afera21">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apelacijas-instance-attaisno-visus-digitalas-televizijas-lieta-apsudzetos.a412538/|title=Apelācijas instance attaisno visus digitālās televīzijas lietā apsūdzētos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Pēc afēras valsts ciparu televīzijas attīstību pārkārtoja: ar Ministru kabineta 2006. gada 11. oktobra rīkojumu Nr. 789 apstiprināja koncepciju "Par zemes ciparu televīzijas raidīšanas attīstību Latvijā", tās īstenošanu uzticot pašam LVRTC, un DLRTC darbību izbeidza&nbsp;— LVRTC padome to atbalstīja 2006. gada 15. decembrī, ārkārtas akcionāru sapulce piekrita 28. decembrī, un 2007. gada 4. janvārī Uzņēmumu reģistrā reģistrēja DLRTC likvidācijas procesa uzsākšanu.<ref name="arc_2549" /> Krimināllieta tiesā nonāca 2007. gadā ar sākotnēji 20 apsūdzētajiem, un process ar vairākkārtēju spriedumu atcelšanu turpinājās gadu desmitiem: 2021. gadā apelācijas instance visus apsūdzētos attaisnoja<ref name="lsm-afera21" />, savukārt tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā [[Senāts]] vēl 2026. gada jūnijā atcēla attaisnojošo spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.<ref name="lsm-afera2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2026-apgabaltiesai-bus-atkartoti-jaskata-otra-digitalas-televizijas-kriminallieta.a652213/|title=Apgabaltiesai būs atkārtoti jāskata otrā digitālās televīzijas krimināllieta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Projekta izgāšanās dēļ ciparu apraides ieviešana Latvijā aizkavējās par vairākiem gadiem. ==== Otrais mēģinājums (2007—mūsdienas) ==== Lai gan pirmais digitalizācijas projekts izgāzās, apraides tīkla pamati pa to laiku jau bija modernizēti: ap 2000. gadu LVRTC veica maģistrālās radioreleju līnijas ģenerālo rekonstrukciju, pārejot uz ciparu [[Sinhronā digitālā hierarhija|SDH]] tehnoloģiju ar Japānas ''NEC Corporation'' aparatūru, un rekonstruētā līnija, kas savienoja radio un televīzijas stacijas visā Latvijā, bija paredzēta programmu izplatīšanai [[MPEG-2]] ciparu standartā.<ref name="arc_2549"/> Ēterā ciparu virszemes apraide ([[DVB-T]]) sākās 2007. gadā 20. septembrī, kad notika svinīgā raidītāju iedarbināšana, ar kuru ''Hannu Pro'' [[meitasuzņēmums]] ''Hannu Digital'' uzsāka ciparu televīzijas apraidi Rīgas apkārtnē ar sešiem 5 kW ''Thomson/Thales'' DVB-T raidītājiem, kas bija uzstādīti televīzijas tornī. Katrs raidītājs nodrošināja 25—31 Mbit/s datu plūsmu jeb līdz piecām TV programmām MPEG-2 vai līdz desmit programmām [[MPEG-4]] kodējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hannu-pro.com/info_DVB-T_2007_lv.html|title=Hannu Digital ievieš DVB-T apraidi Latvijā - Hannu Pro (profesionāli video, TV un apraides risinājumi)|website=www.hannu-pro.com|access-date=2026-07-20}}</ref> ''Hannu Digital'' bija pārņēmis ''Kempmayer'' saistības un mantu, un tā iesaiste ciparu televīzijas ieviešanā&nbsp;— prokuratūras ieskatā mākslīga piesaiste "Lattelecom" projektam, izspiežot LVRTC un nepamatoti sadārdzinot projektu par aptuveni trim miljoniem eiro&nbsp;— vēlāk kļuva par otrās digitālās televīzijas krimināllietas priekšmetu.<ref name="lsm-afera2" /> Valsts mēroga pāreju organizēja konkursa kārtībā: 2009. gada 27. janvārī Ministru kabinets apstiprināja [[Tet|SIA "Lattelecom"]] par uzvarētāju [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] rīkotajā pretendentu atlasē par televīzijas programmu zemes apraides ieviešanu ciparformātā, un 31. martā "Lattelecom" un [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs|VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"]] (LVRTC) parakstīja līgumu par infrastruktūras izmantošanu. Pāreju valsts uzdevumā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada 1. jūnijam īstenoja "Lattelecom" sadarbībā ar LVRTC, kas nodrošināja infrastruktūru. Testa režīmā bezmaksas programmas ciparformātā visā Latvijā bija pieejamas no 2009. gada Ziemassvētkiem, bet no 2010. gada 1. februāra LVRTC ciparu apraidi sāka nodrošināt komercrežīmā.<ref name="lvrtc"/> Pirmā analogo apraidi pārtrauca [[TV5 Latvija|TV5]], no 2009. gada 1. decembra tā kļuva par pirmo televīziju Latvijā, kas pilnībā pārgāja uz ciparu apraidi. Kanāla ģenerāldirektors Mihails Šeitelmans norādīja, ka analogajā apraidē TV5 skatījās vien 7 % skatītāju, taču tā izmaksāja 35 % no visiem kanāla translācijas izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/9755-telekompanija-tv5-no-ritdienas-paries-uz-ciparu-televizijas-apraidi.htm|title=Telekompānija "TV5" no rītdienas pāries uz ciparu televīzijas apraidi|website=nra.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Pēc [[Nacionālās radio un televīzijas padome]]s datiem, 2010. gada sākumā analogo ētera televīziju Latvijā skatījās ap {{sk|220000}} mājsaimniecību; līdz 19. janvārim uz "Lattelecom" virszemes ciparu televīziju bija pārslēgušās {{sk|30000}} mājsaimniecību.<ref name="lsm-2010p">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/no-analogas-apraides-atteikusas-jau-30-000-majsaimniecibu.a18343/|title=No analogās apraides atteikušās jau 30 000 mājsaimniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Pārējo analogās apraides atslēgšana 2010. gadā notika trīs posmos: * 1. martā uz ciparu apraidi pilnībā pārgāja [[LTV7]] * 1. aprīlī [[LTV1]] un LNT (kas vienošanos ar "Lattelecom" noslēdza 19. janvārī)<ref name="lsm-2010p"/> pārtrauca analogo apraidi Rīgā un 70 kilometru rādiusā ap to, bet no 1. jūnija&nbsp;— visā Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/ltv1-etera-bus-specializlaidums-digitala-televizija-latvija.a18034/|title=LTV1 ēterā būs speciālizlaidums «Digitālā televīzija Latvijā»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> * Pāreja visā valstī notika naktī no 31. maija uz 1. jūniju. Tajā pašā naktī pulksten 1:00 pārtrauca arī [[TV3 Latvija|TV3]] analogo apraidi, jo kanāls nebija vienojies ar LVRTC par palikšanu analogajā apraidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/lattelecom-tv3-paliksana-analogaja-apraide-nav-pamatojama-ar-biznesa-logiku|title=Lattelecom: TV3 palikšana analogajā apraidē nav pamatojama ar biznesa loģiku|website=Dienas Bizness|access-date=2026-07-20|date=2010-05-18|language=lv}}</ref> Ciparu televīzijas infrastruktūras izveidē (kopumā septiņi tīkli) LVRTC ieguldīja aptuveni 14 miljonus latu (20 miljonus eiro).<ref name="lvrtc"/> Pabeigto pāreju juridiski nostiprināja 2010. gada 12. jūlijā pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kura 12. pants nosaka: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide veicama ciparformātā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=214039|title=Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> Likuma pārejas noteikumi ļāva reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ar saviem tehniskajiem līdzekļiem turpināt analogo apraidi&nbsp;— pārejas noteikumu 7. un 8. punkts paredzēja termiņu līdz 2011. gada 1. decembrim, bet tehniski iespējamajos gadījumos līdz 2015. gada 30. jūnijam. Pārejas īstenošana izpelnījās arī būtisku kritiku. [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrole]] jau 2009. gadā apšaubīja darījumu, uzsverot, ka konkurss bijis organizēts tā, lai bez ''Hannu Digital'' nevarētu iztikt: lai gan LVRTC tehniskā infrastruktūra visā Latvijā bijusi gatava pārejai, nolikums prasīja uzvarētājam tūlītēji nodrošināt apraidi Rīgā un apkārtnē, ko spēja tikai ''Hannu Digital''<ref name="lsm-afera2-21">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-iespejamam-nelikumibam-digitalas-tv-ieviesana-apsudzets-ari-bijusais-sm-valsts-sekretars-un-bijusais-lvrtc-vaditajs.a397807/|title=Par iespējamām nelikumībām digitālās TV ieviešanā apsūdzēts arī bijušais SM valsts sekretārs un bijušais LVRTC vadītājs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref>, turklāt nolikumā pretēji valdības lēmumam par jaunāko MPEG-4 tehnoloģiju bija iestrādāta vecākās MPEG-2 tehnoloģijas iegāde, kas bija tieši ''Hannu Digital'' rīcībā.<ref name="tv3-afera2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/prokuratura-uzradijusi-apsudzibas-tet-valdes-priekssedetajam-un-vel-cetram-personam/|title="Tet" vadītājam uzrādītas apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā|website=tv3.lv|access-date=2026-07-20|date=2020-10-25|language=lv|archive-date=2025-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20250916091727/https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/prokuratura-uzradijusi-apsudzibas-tet-valdes-priekssedetajam-un-vel-cetram-personam/}}</ref> Valsts kontroles ziņojums nonāca [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā]], un 2010. gadā ierosināja kriminālprocesu, kurā vērtēja gan konkursa likumību, gan vēlāk slēgto līgumu pamatotību.<ref name="lsm-afera2-21"/> Prokuratūra vēlāk lēsa "Lattelecom" nodarītos zaudējumus {{sk|7585533}} eiro apmērā.<ref name="tv3-afera2" /> Pārejas īstenošanu un komerciāla starpnieka izmantošanu kritizēja arī [[Konkurences padome]], savukārt "Lattelecom" konkurents "[[Baltcom]]" iesniedza sūdzību [[Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts|Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā]]. [[Saeima]]s darba grupa konstatēja, ka par pāreju nav notikušas pienācīgas diskusijas sabiedrībā, jo Satiksmes ministrija konsultējusies tikai ar industrijas pārstāvjiem. Lai gan valdības pārejas stratēģijā sākotnēji bija paredzēta palīdzība mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem uztveršanas iekārtu iegādei, subsīdijas tā arī nepiešķīra.<ref name="dmk">{{Publikācijas atsauce|title=DIGITĀLO MEDIJU KARTE: LATVIJA|url=https://www.opensocietyfoundations.org/uploads/ca8d3be6-f0ba-4bc7-9d69-3c509952078b/mapping-digital-media-latvia-latvian-20120829.pdf|journal=}}</ref> ''Hannu Digital'' iesaistes tiesiskais novērtējums vēlāk kļuva par otrās digitālās televīzijas krimināllietas priekšmetu.<ref name="lsm-afera2" /> Pēc pārejas lielākā daļa bijušo analogās virszemes televīzijas skatītāju pārgāja uz [[IPTV]] vai [[Kabeļtelevīzija|kabeļtelevīziju]]: virszemes uztveršana samazinājās par 9 procentpunktiem, kamēr IPTV pieauga par 3,5 un kabeļtelevīzija par 2,7 procentpunktiem; satelīttelevīzija no tirgus pārdales ieguva vismazāk&nbsp;— 0,5 procentpunktu pieaugumu. 2010. gadā vēl bija aptuveni {{sk|30000}} mājsaimniecību ar televizoru, kurām nebija pieejams neviens no nacionālajiem kanāliem&nbsp;— tajās televīziju neskatījās vispār vai skatījās kaimiņvalstu, galvenokārt Krievijas, analogos kanālus.<ref name="dmk"/> 2013. gadā LTV un [[Latvijas Radio]] izveidoja kopīgu sabiedrisko mediju ziņu portālu ''[[lsm.lv]]''&nbsp;— pirmo lielo soli abu mediju satveršanai vienotā digitālā telpā. Tajā pašā gadā 1. jūnijā LTV1 un LTV7 pārgāja uz 24 stundu raidlaiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/ltv1-un-ltv7-pariet-uz-24-stundu-raidlaiku.a57669/|title=LTV1 un LTV7 pāriet uz 24 stundu raidlaiku|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-20|language=lv}}</ref> === Virszemes apraide (2014—mūsdienas) === No 2014. gada 1. janvāra bezmaksas televīzijas programmu zemes apraidi pārņēma LVRTC, bet "Lattelecom" (kopš 2019. gada&nbsp;— "Tet") turpināja nodrošināt tikai maksas programmu apraidi.<ref name="tvnet-virszeme">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8510118/tet-no-2027-gada-nenodrosinas-maksas-virszemes-tv-pakalpojumus|title=Tet no 2027. gada nenodrošinās maksas Virszemes TV pakalpojumus|website=Nozares|access-date=2026-07-21|date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 2021. gadā LVRTC visu gadu veica darbus televīzijas 700 megahercu frekvenču joslas atbrīvošanai, lai to nodotu mobilo sakaru operatoriem; darbi noslēdzās naktī no 2022. gada 5. uz 6. janvāri, kad LVRTC veica apjomīgas apraides tīkla izmaiņas visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar NEPLP lēmumu no 2022. gada bezmaksas zemes apraidē palika piecas programmas&nbsp;— LTV1, LTV7, [[ReTV]], [[TV24]] un [[TV4 (Latvija)|TV4]], un LTV1 un LTV7 kļuva pieejamas augstas izšķirtspējas (HD) kvalitātē. Skatītājiem 6. janvārī bija jāveic kanālu pārskaņošana dekoderos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/virszemes-tv-apraides-skatitajiem-no-6janvara-japarskano-kanali-savos-dekoderos.a436459/|title=Virszemes TV apraides skatītājiem no 6.janvāra jāpārskaņo kanāli savos dekoderos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-tet/par-mums/jaunumi/6-janvari-virszemes-tv-apraides-skatitajiem-visa-latvija-javeic-tv-programmu-parskanosana|title=6. janvārī virszemes TV apraides skatītājiem visā Latvijā jāveic TV programmu pārskaņošana|website=tet.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Frekvenču joslas nodošana mobilajiem sakariem samazināja apraides tīkla kapacitāti un piedāvāto kanālu skaitu.<ref name="tvnet-virszeme"/> Latvijas virszemes apraide joprojām izmanto pirmās paaudzes DVB-T standartu, ko Baltijas valstis ieviesa ap 2007. gadu. Otrās paaudzes standarts [[DVB-T2]] ļauj vienā frekvenču joslā pārraidīt vairāk kanālu, tostarp [[HD]] un [[4K]] [[Izšķirtspējs|izšķirtspējā]], ir izturīgāks pret traucējumiem un atbalsta interaktīvus pakalpojumus, taču prasa būtiskas investīcijas infrastruktūrā, un par desmit gadiem vecāki televizori to var neatbalstīt. 2024. gada vidū LVRTC vērtējumā par DVB-T2 ieviešanu Latvijā runāt bija pāragri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvrtc.lv/jaunumi/tv-un-radio-apraide/dvb-t2-tehnologija/|title=DVB-T2 tehnoloģija. Kas tā ir un kādas priekšrocības tā paver TV attīstībai|website=LVRTC|access-date=2026-07-21|language=lv-LV}}</ref> Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pasūtītā reprezentatīvā iedzīvotāju aptaujā 2024. gada augustā bezmaksas zemes apraidi izmantoja vairs tikai 5 % mājsaimniecību un maksas zemes apraidi&nbsp;— 8 %.<ref name="skds2024">{{Publikācijas atsauce|author=SKDS|title=Bezmaksas zemes apraide Latvijā. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti|date=2024. gada augusts|publisher=Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija|url=https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2024/12/petijums-par-bezmaksas-zemes-apraidi-latvija.pdf|access-date=2026-08-06}}</ref> Maksas virszemes televīzijas nozīme pakāpeniski samazinājās. Satiksmes ministrijas 2025.—2026. gadā izsludinātais konkurss par maksas televīzijas nodrošināšanu zemes apraidē 2027.—2030. gadā noslēdzās bez rezultāta&nbsp;— nepieteicās neviens komersants, jo spēkā esošā tarifu aprēķina metodika neatbilda tirgus situācijai un pakalpojums ar šādiem nosacījumiem nebija ekonomiski pamatots. "Tet" 2026. gada jūlijā paziņoja, ka no 2027. gada 1. janvāra maksas virszemes televīzijas pakalpojumu vairs nenodrošinās, klientiem piedāvājot pāreju uz citiem televīzijas risinājumiem.<ref name="tvnet-virszeme"/> === Tirgus pārmaiņas un informatīvās telpas aizsardzība (2017—mūsdienas) === {{Nepilnīga nodaļa}} 2017. gadā gadā MTG Baltijas biznesu pārņēma ''[[Providence Equity Partners]]'' izveidotā ''[[TV3 Group|All Media Baltics]]''. 2019. gada novembrī mediju grupa paziņoja, ka LNT darbu esošajā formātā neturpinās: zīmolus apvienoja zem TV3, LNT vietā nāca ''[[TV3 Life]]'', bet TV3 un LNT ziņu dienestus apvienoja.<ref name="lnt"/> Tā 2020. gadā beidza pastāvēt viens no Latvijas 90. gadu televīzijas simboliem. Sabiedriskajos medijos notika principiāla pārmaiņa: no 2021. gada 1. janvāra LTV un Latvijas Radio pameta reklāmas tirgu, pilnībā pārejot uz valsts budžeta finansējumu.{{Nepieciešama atsauce}} 2021. gadā LTV uzsāka pāreju uz apraidi HD izšķirtspējā un atklāja jauno Ziņu studiju.{{Nepieciešama atsauce}} Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] [[NEPLP]] jau 2022. gada 24. februārī aizliedza ''Rossija RTR'', ''Rossija 24'' un ''TV Centr International'' retranslāciju, pirmo reizi ES vēsturē iedarbinot [[Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva]]s ārkārtas procedūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/sabiedriba/2022-02-24/neplp-aizliedz-krievijas-kanalu-rossija-rtr-un-rossija-24-retranslaciju|title=NEPLP aizliedz Krievijas kanālu "Rossija RTR" un "Rossija 24" retranslāciju Latvijā|website=Sargs.lv|access-date=2026-07-16|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 7. martā aizliegtas vēl 18 ar ''[[Gazprom transgaz Belarus'|Gazprombank]]'' saistītas programmas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/338634-neplp-aizliedz-18-krievijas-televizijas-programmu-izplatisanu-2022|title=NEPLP aizliedz 18 Krievijas televīzijas programmu izplatīšanu - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> bet 2022. gada 6. jūnijā NEPLP nolēma aizliegt Latvijā izplatīt visus atlikušos 80 Krievijā reģistrētos TV kanālus&nbsp;— līdz brīdim, kad Krievija izbeigs karadarbību Ukrainā un atbrīvos okupētās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-raidit-visus-krievija-registretos-tv-kanalus.a460234/|title=NEPLP aizliedz Latvijā raidīt visus Krievijā reģistrētos TV kanālus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 2026. gadā Saeimā virzīti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā valsts valodas lomas stiprināšanai ēterā: 2026. gada 23. jūlijā otrajā lasījumā atbalstīta prasība Eiropas Savienības valstu svešvalodās veidotus televīzijas raidījumus vai to daļas ieskaņot, dublēt vai nodrošināt ar subtitriem latviešu valodā (tulkojuma veidu izvēloties pašam medijam), bet raidījumus citās svešvalodās&nbsp;— dublēt latviski; prasības neattiektos uz ziņu tiešraidēm, ziņu un valodu mācību raidījumiem, retranslāciju un ārvalstu auditorijai paredzētām satelītprogrammām. Grozījumi arī paredz radio apraides atļaujas izsniegt tikai apraidei valsts valodā, aizliegt programmās sankcionētu personu veidotus skaņdarbus un paplašināt NEPLP funkcijas, nosakot to par atbildīgo iestādi mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanai un publisko iestāžu valsts reklāmas finansējuma uzraudzībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2026-es-valstu-svesvalodas-veidoti-tv-raidijumi-varetu-but-janodrosina-ar-subtitriem-latviesu-valoda.a656142/|title=ES valstu svešvalodās veidoti TV raidījumi varētu būt jānodrošina ar subtitriem latviešu valodā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-06|language=lv}}</ref> === Apvienotais sabiedriskais medijs (2021—mūsdienas) === {{skatīt arī|Latvijas Sabiedriskais medijs}} [[Attēls:LSM logo 2026.svg|thumb|[[Latvijas Sabiedriskais medijs|Latvijas Sabiedriskā medija]] vienotais zīmols]] 2021. gadā gadā darbu sāka [[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (SEPLP), kas 2022. gada februārī iesniedza [[Saeima]]i koncepciju par apvienota sabiedriskā medija izveidi.<ref name="seplp-25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/jaunums/darbu-sacis-apvienotais-latvijas-sabiedriskais-medijs|title=Darbu sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> 2023. gada rudenī Latvijas Televīzija uzsāka savu 70. raidīšanas sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/brivbridis/latvijas-televizija-sak-70-sezonu.5345|title=Latvijas Televīzija sāk 70. sezonu|website=lasi.lv|access-date=2026-08-06|language=lv}}</ref> Apvienošanas juridisko pamatu radīja Saeimas 2024. gada 18. janvārī pieņemtie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 3. februārī. Gala lēmumu par LTV un Latvijas Radio reorganizāciju SEPLP pieņēma 2024. gada 13. novembrī, vienlaikus apstiprinot jaunā uzņēmuma statūtus, un 2025. gada 2. janvārī abas kapitālsabiedrības ar ierakstu komercreģistrā apvienoja saplūšanas ceļā, dibinot jaunu valsts kapitālsabiedrību.<ref name="seplp-25"/><ref name="seplp-24">{{Publikācijas atsauce|title=Novērtējums par VSIA “Latvijas Televīzija” 2024. gada sabiedriskā pasūtījuma plāna izpildi|url=https://www.seplp.lv/lv/media/3102/download?attachment|journal=}}</ref> Latvijas Sabiedriskais medijs darbu sāka 2025. gada 1. janvārī ar vairāk nekā 850 darbiniekiem un vairāk nekā 51 miljona eiro budžetu; medijs nodrošina saturu latviešu un angļu valodā un kopumā 11 mazākumtautību valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/darbu-sacis-apvienotais-latvijas-sabiedriskais-medijs|title=Darbu sācis apvienotais Latvijas Sabiedriskais medijs {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Apvienošanas koncepcijā solīja saglabāt vēsturiskos programmu zīmolus, tostarp LTV1 un LTV7.<ref name="seplp">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/vienota-sabiedriska-medija-koncepcija|title=Vienota sabiedriskā medija veidošana {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Latvijas Televīzijas pēdējo patstāvīgo darbības gadu raksturoja lineārās auditorijas sarukums&nbsp;— vidējais televīzijas skatītāju skaits 2024. gadā samazinājās par 3,3 %, LTV1 un LTV7 kopējā skatīšanās laika daļa bija 14,9 %, un uzņēmums gadu noslēdza ar {{sk|873772}} eiro zaudējumiem, lielākajiem pēdējos piecos gados, vienlaikus strauji auga pieprasījuma platformas [[RePlay|replay.lsm.lv]] auditorija (+38 % gadā).<ref name="seplp-24"/> 2026. gada jūnijā vairāk nekā 200 sabiedrisko mediju darbinieku vēstulē uzņēmuma valdei iebilda pret vēsturisko zīmolu "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" pakāpenisku aizstāšanu ar zīmolu "LSM".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.06.2026-vairak-neka-200-lsm-darbinieku-aicina-saglabat-ltv-un-lr-zimolus-valde-norada-uz-kopigas-misijas-stiprinasanu.a651898/|title=Vairāk nekā 200 LSM darbinieku aicina saglabāt LTV un LR zīmolus; valde norāda uz kopīgas misijas stiprināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-16|language=lv}}</ref> Pēc divu dienu sarunu foruma valde un visu struktūrvienību deleģētie pārstāvji 2026. gada jūlija sākumā vienojās par kompromisu: Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vēsturiskie zīmolvārdi saglabās kā daļu no Latvijas Sabiedriskā medija kopējās identitātes, valde apturēja turpmāku zīmola stratēģijas ieviešanu attiecībā uz šiem zīmolvārdiem un lineāro kanālu nosaukumiem, un līdz 2026. gada 15. septembrim paredzēts izstrādāt zīmola stratēģijas grozījumus. LSM arī aicināja SEPLP līdz gada beigām sagatavot likuma grozījumus, kas nostiprinātu zīmolvārdus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2026-lsm-valde-un-darbinieki-vienojas-par-kompromisu-zimola-jautajuma.a653990/|title=LSM valde un darbinieki vienojas par kompromisu zīmola jautājumā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Turpinās arī jautājuma izskatīšana par apvienotā medija ēku&nbsp;— Zaķusalas un [[Doma laukums|Doma laukuma]] namu likteni.<ref name="seplp-25"/> == Regulējums == Nepieciešama [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes]] (NEPLP) izsniegta apraides atļauja, lai Latvijā uzņēmums varētu izplatīt televīzijas programmas. Latvijā televīzijas programmu izplatīšanas iespējas ir attīstījušās, vienlaikus saglabājoties arī tradicionālajām izplatīšanas metodēm, piemēram, zemes bezmaksas un maksas apraidē, kā arī kabeļtelevīzijā un internetā. NEPLP kā mediju regulators nodrošina Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un mediju darbību demokrātisku vērtību ietvarā. Latvija izmanto [[Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva|AVMPD]] paredzēto iespēju noteikt stingrāku nacionālo regulējumu attiecībā uz alkohola, izložu un azartspēļu reklāmu, kā arī nepilngadīgu personu aizsardzību pret kaitīgu saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/summary/audiovisual-media-services-directive-avmsd.html|title=Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) {{!}} EUR-Lex|website=eur-lex.europa.eu|access-date=2024-07-20|language=en}}</ref> Šie ierobežojumi samazina finanšu resursu bāzi Latvijā veidotajām audiovizuālajām programmām, salīdzinot ar vairākām citām ES dalībvalstīm.<ref name="no18lidz22">{{Publikācijas atsauce|title=ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU NOZARES ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ STRATĒĢIJA 2018.–2022. GADAM|url=https://www.neplp.lv/lv/media/671/download?attachment}}</ref> Tomēr iekļautas normas arī nosaka, ka Latvija nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām [[Eiropas Savienības dalībvalsts|ES dalībvalstīm]], bet konkrētos gadījumos var ierobežot to izplatīšanu.<ref name="vestnesis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=https://www.vestnesis.lv/op/2023/18.2|access-date=2024-07-20|language=lv}}</ref> == Mediji == 2008. gada 2. septembrī pieņemtie [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumi Nr.714 nosaka kārtību, kādā tiek ieviesta programmu apraide ciparformātā un termiņu analogās televīzijas apraides slēgšanai&nbsp;— 2011. gada 1. decembris. Zemes ciparu televīzija ļaus efektīvāk izmantot pieejamo frekvenču spektru, jo katrā frekvencē var pārraidīt vairākas programmas vienlaikus. Ciparizācija nodrošina labāku attēla kvalitāti un iespēju ieviest jaunus pakalpojumus, piemēram, interaktivitāti un programmu piegādi pēc individuāla pasūtījuma. Kopš 2009. gada [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] tiek plānotas pārmaiņas, kā tas notiek arī citu Eiropas valstu sabiedriskajās raidorganizācijās. Latvijas Televīzija plāno attīstīties kā sabiedriskais elektroniskais medijs, kas apvieno televīziju un [[Interneta portāls|interneta portālu]], veidojot vienotu informācijas un tehnoloģiju sistēmu ar mērķi nodrošināt iespējami lielāku informācijas pieejamību Latvijas sabiedrībai.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepcija 2009.-2011. gadam|url=https://www.neplp.lv/lv/media/788/download?attachment}}</ref> No 2018. gada līdz 2023. gadam televīzijas mediju jomā ir notikušas vairākas izmaiņas, tostarp uzņēmumu apvienošanās un jaunu tirgus dalībnieku ienākšana. 2022. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 24 komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas veido televīzijas programmas. Sabiedriskais medijs "[[Latvijas Televīzija]]" (LTV) veido trīs televīzijas programmas (divas nacionālas&nbsp;— "[[LTV1]]", "[[LTV7]]" un vienu pārrobežu&nbsp;— "VISIEMLTV.LV"), spēlējot svarīgu lomu sabiedrības informēšanā. Komerciālie mediji arī saglabā un attīsta ziņu dienestus nacionālā un reģionālā līmenī, nodrošinot objektīvas un patiesas informācijas pieejamību. 2021. gadā komerciālajās televīzijās strādāja vairāk nekā 250 darbinieki, savukārt LTV nodarbināja vidēji 518 darbiniekus. Sākot no 2019. gada līdz 2024. gadam LTV neto apgrozījums palielinājies par 30%.<ref name="vestnesis"/> No 2022. gada līdz 2024. gadam bez maksas zemes apraidē ciparformātā ir pieejamas tādas programmas kā "LTV1" (SD un HD), "LTV7" (SD un HD), "[[ReTV]]", "[[TV24]]" un "[[TV4 (Latvija)|TV4]]". Uzdevumi šajā jomā ietver sociāli atbildīgu televīzijas uzņēmumu darbības veicināšanu, daudzveidīga satura nodrošināšanu, īpaši koncentrējoties uz kvalitatīvu, informatīvi analītisku un pētniecisku saturu, kā arī televīzijas žurnālistu un citu satura veidotāju prasmju pilnveides veicināšanu. No 2022. gada 12. augusta līdz 2023. gada 8. marta "[[RADA (televīzijas kanāls)|RADA]]" kanāls bija iekļauta bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā,<ref name="vestnesis"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/5661/download?attachment|title=Par izmaiņu veikšanu galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā|publisher=NEPLP|date=2023. gads 2. marts}}</ref> bet tas ir pagarināts saistība ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] turpināšanu. No 2025. gada 1. jūnija līdz 2026. gada beigām divus kanālus iekļāva bezmaksas zemes apraidē&nbsp;— "[[Radio SWH|Radio SWH TV]]" un kristīgo TV no ASV "EWTN Latvija", kas uzvarēja NEPLP konkursā komerciālajām televīzijām par divām brīvajām vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/jaunums/neplp-izsludina-konkursu-komercialo-tv-programmu-izplatisanai-bezmaksas-zemes-apraide|title=NEPLP izsludina konkursu komerciālo TV programmu izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē {{!}} Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.neplp.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}</ref><ref name="nacionālie">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/bezmaksas-programmas#bez-maksas-zemes-apraide-ciparformata-izplatamo-televizijas-programmu-saraksts-no-2025-lidz-2026gadam|title=Bezmaksas programmas {{!}} Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.neplp.lv|access-date=2025-10-09|language=lv}}</ref> == Klasifikācija == Latvijā pieejamās televīzijas programmas iedalās nacionālajās, reģionālajās, vietējās, kabeļtelevīzijas un pārrobežu programmās. 2022. gadā kopumā bija 52 programmas, salīdzinot ar 66 programmām 2018. gadā.<ref name="vestnesis"/> 2017. gada beigās Latvijas jurisdikcijā bija 67 televīzijas programmas, kas saņēmušas apraides atļauju, un 41 kabeļoperators ar retranslācijas atļauju, no kuriem 12 sniedz IPTV pakalpojumu. NEPLP elektroniskajā reģistrācijas sistēmā retranslācijai Latvijā bija reģistrētas 376 televīzijas programmas, un saņemti 15 paziņojumi par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu, no kuriem 3 ir OTT pakalpojumu sniedzēji.<ref name="no18lidz22" /> {|class="wikitable" |+ Televīzijas programmas ! rowspan=2 width="100" | Gads ! colspan=2 | Nacionālais ! width="100" |Reģionālais ! width="100" |Vietējais ! width="100" |Kabelis ! colspan=2 width="100" |Pārrobežu |- !Komerciālais !Sabiedriskais ! colspan=4 width="400" | Komerciālais ! width="50" |Sabiedriskais |- !2022 |5 |2 |18 |5 |1 |20 |1 |- !2018 |5 |2 |24 |5 |1 |29 | - |- !2017 |5 |2 |22 |5 |9 |24 | - |} == Satura pieejamība == Kopš 2021. gada [[NEPLP]] ir sākusi veidot ziņojumus par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pieejamību. Šo ziņojumu mērķis ir sniegt informāciju par dažādiem pieejamības risinājumiem televīzijas programmās (ieskaitot nacionālās, reģionālās, vietējās un pārrobežu aptveršanas zonas, tai skaitā Latvijā), audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma un arī [[Radiostacijas Latvijā|radio programmās]].<ref name="pspr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.freefm.lv/downloads/neplp_zinojums_par_elektronisko_plassazinas_lidzeklu_veicinasanu_22_09_2022.pdf|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2021. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2022. gads 22. septembris|access-date={{dat|2024|07|21||bez}}|archive-date={{dat|2024|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240721080937/https://www.freefm.lv/downloads/neplp_zinojums_par_elektronisko_plassazinas_lidzeklu_veicinasanu_22_09_2022.pdf}}</ref> 2021. gadā kopumā izplatīja 33 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumus&nbsp;— lielākoties subtitrus&nbsp;— nodrošināja 15 TV programmās.<ref name="pspr"/> 2022. gadā kopumā izplatīja 37 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumus nodrošināja 17 televīzijas programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/5806/download?attachment|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2022. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2023. gads 12. aprīlis}}</ref> 2023. gadā kopumā izplatīja 40 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumus nodrošināja 18 televīzijas programmās. Kopumā subtitrētas 42812,04 stundas un tas ir par 185% vairāk nekā 2022. gadā. Strauju pieaugumu pieejamības pakalpojumu pieaugumā veicināja tas, ka pagājušā gadā vairākās televīzijas programmās saturam uzsāka subtitru nodrošināšanu 100% apjomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neplp.lv/lv/media/7242/download?attachment|title=ZIŅOJUMS PAR ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU PROGRAMMU UN PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU 2023. GADĀ|publisher=NEPLP|date=2024. gads 7. marts}}</ref> {|class="wikitable" |+ ! rowspan=2 width="100" | ! rowspan=2 width="100" |Kanāls ! width="100" colspan=2 |2021. gads ! width="100" colspan=2 |2022. gads ! width="100" colspan=2 |2023. gads |- ! width="100" |Subtitri ! width="100" |[[Zīmju valoda|Surdo]] ! width="100" |Subtitri ! width="100" |Surdo ! width="100" |Subtitri ! width="100" |Surdo |- ! rowspan=7 |Nacionāla |[[LTV1]] |2105 st. (25,6%) |472 st. (5,74%) |30% |10% |2238,31 st. (26,69%) |925,23 st. (11,3%) |- |[[LTV7]] |2472 st. (30,39%) |51 st. (0,63%) |26% |1% |2396,92 st. (29,27%) |92,04 st. (1,12%) |- |[[TV4 (Latvija)|TV4]] | ND (0,05%) | ND (0,05%) | ND | 0 | 51 st. (0,6%) | 51 st. (0,6%) |- |[[ReTV]] | 17 st. (ND) | 12 st. (ND) | 4,17% | 0 | 300 st. (3,98%) | 0 |- |[[TV24]] | 14,6 st. (0,2%) | 0 | 1,9% | 0 | 140,6 st. (2%) | 0 |- |[[TV3 Latvija|TV3]] | 130 st. (1,8%) | 0 | 2,8% | 0 | 215,5 st. (3,07%) | 0 |- |''[[TV3 Life]]'' | 150 st. (2,09%) | 0 | 2,7% | 0 | 238,3 st. (3,4%) | 0 |- ! rowspan=2 |Reģionāla | [[STV Pirmā!]] | 526 st. (7,49%) | 0 | 7,5% | 0 | 543 st. (7,75%) | 0 |- | [[8TV]] | 2074 st. (49%) | 0 | 72% | 0 | 5077 st. (72,45%) | 0 |- ! rowspan=2 | Pārrobeža | ''[[TV3 Mini]]'' | 5,96 st. (0,07%) | 0 | 0,1% | 0 | 110,5 st. (1,57%) | 0 |- | [[TV6 Latvija|TV6]] | 90,07 st. (1,25%) | 0 | 0,9% | 0 | 291,25 st. (4,15%) | 0 |- ! rowspan=4 | Vietēja | [[Vidusdaugavas televīzija]] | 0 | 0 | 2,5% | 0 | 4,6 st. (0,09%) | 0 |- | [[Latgales Reģionālā Televīzija|LRT]] | 38 st. | 0 | 32 st. | 0 | 16 st. | 0 |- | [[LRT+]] | 7 st. | 0 | 2020 st. | 0 | 4040 st. (50,05%) | 0 |- | [[Vidzemes televīzija]] | 9 st. | 0 | 3,5 st. | 0 | 12,8 st. | 0 |} == Programmu izplatīšanas pakalpojumi == Latvijā vienlaikus darbojas mediji, kas veido televīzijas saturu, un programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēji, kas retranslē programmas. 2022. gada beigās retranslācijas atļaujas bija izsniegtas 24 uzņēmumiem, un Latvijā retranslējamo programmu sarakstā bija 254 televīzijas programmas no 25 valstīm.<ref name="vestnesis"/> 2021. gadā satura pieejamību Latvijas elektroniskajos plašsaziņas medijos nodrošināja atšķirīgos veidos. Dažos gadījumos nodrošināja tikai dažas subtitrētas raidījumu stundas, savukārt audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma līdz pat 85% satura bija subtitrēti. Kopumā satura un informācijas pieejamība vērtējama kā zema, jo lielākoties subtitrus izmanto, lai izpildītu likuma prasības. NEPLP pētījums liecina, ka subtitrus izmanto plaša sabiedrības daļa, lai skatītos saturu klusumā, mācītos valodu vai labāk saprastu audiovizuālo saturu. Sabiedrisko mediju programmās 2022. gadā satura pieejamību nodrošināja trešdaļai satura. No 2023. gada līdz 2027. gadam plānots palielināt satura pieejamību, nodrošinot subtitrus, lai sasniegtu vismaz pusi satura LTV1 programmā, kas ir viena no populārākajām televīzijas programmām Latvijā. 2024. gada augustā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pasūtītās iedzīvotāju aptaujas (1002 respondenti) izplatītākie televīzijas programmu uztveršanas veidi mājsaimniecībās bija kabeļtelevīzija un interaktīvā televīzija ar fiksēto interneta pieslēgumu (katra 20 %), kā arī interneta televīzija (19 %); maksas zemes apraidi izmantoja 8 %, bet bezmaksas zemes apraidi — 5 % mājsaimniecību, un gandrīz piektā daļa (19 %) lineāro televīziju vairs neskatījās vispār. Atšķirībā no pārējiem uztveršanas veidiem, kuru izvēlē galvenais iemesls bija pieradums, bezmaksas zemes apraides lietotāji kā svarīgāko iemeslu visbiežāk (42 %) minēja finansiālus apsvērumus.<ref name="skds2024"/> {| class="wikitable" |+ Televīzijas programmu izplatīšanas veidi ! width="300" |TV pieslēgumu skaits pa tehnoloģijām ! width="100" |2018 ! width="100" |2021 |- !IP televīzija |269,414 |267,647 |- !Kabeļtelevīzija |209,805 |178,275 |- !Cita veida (internetā) |17,061 |102,185 |- !Digitālā virszemes TV |120,792 |67,684 |- !Satelīttelevīzija |39,969 |35,116 |- !Kopā |657,041 |650,907 |} [[Tet|SIA "Tet"]] ir lielākais televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, nodrošinot 41% pieslēgumu. [[Bite Latvija|SIA "BITE Latvija"]] piedāvā satelīttelevīzijas un interneta platformu ''[[Go3]]'' pakalpojumus, aptverot 16% tirgus daļas. "[[Baltcom]]" aptver 20% tirgus, bet pārējie pakalpojumu sniedzēji&nbsp;— 26%. == Tendence == Pieaug audiovizuālā satura patēriņš alternatīvās ierīcēs, piemēram, [[Planšetdators|planšetēs]], [[Viedtālrunis|viedtelefonos]] un [[Dators|datoros]]. Šī tendence ir saistīta ar straujo mobilā [[4G]] tīkla attīstību un ''[[Wi-Fi]]'' tehnoloģiju izplatību. Vidēji dienā TV skatīšanai veltītais laiks ir sarucis visos TV pieslēgumu veidos. 2014. gada pirmajā pusgadā vidēji dienā viens skatītājs TV skatīšanai veltīja 5 stundas un 13 minūtes, bet 2017. gada pirmajā pusgadā&nbsp;— 4 stundas un 30 minūtes. Vismazāk skatīšanās laiks ir sarucis starp zemes apraides TV skatītājiem, visvairāk&nbsp;— starp kabeļtelevīzijas skatītājiem.<ref name="no18lidz22" /> 2024. gada aptaujā gandrīz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju lineāro televīziju vairs neskatījās vispār, savukārt 65 % mēdza televīzijas programmas vai raidījumus skatīties internetā — vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem tā darīja 79 %, bet vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem tikai 31 %. Bezmaksas virszemes apraides auditoriju veidoja galvenokārt gados vecāki lauku iedzīvotāji, bieži bez interneta pieslēguma mājsaimniecībā, un lielākā daļa to skatījās katru dienu. No mājsaimniecībām, kurām interneta pieslēguma nebija (6 %), 91 % to neplānoja ierīkot arī tuvākajā gadā.<ref name="skds2024"/> == Finansējums == Latvijas televīzijas nozare tiek finansēta gan no valsts budžeta, gan no reklāmas ieņēmumiem. 2017. gadā valsts budžeta 47. programmā resoram "Radio un televīzija" nozares vajadzībām piešķirti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Sabiedriskajam pasūtījumam sabiedriskajās raidorganizācijās piešķirti vairāk nekā 16 miljoni eiro, bet citām raidorganizācijām&nbsp;— gandrīz 1,8 miljoni eiro. Latvijas Reklāmas asociācijas aprēķini liecina, ka mediju reklāmas tirgus kopapjoms Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 2016. gadā sasniedza 77,6 miljonus eiro, no tā radio un televīzijai kopā vairāk nekā 43 miljonus eiro. Daļa ieņēmumu par televīzijai līdzīgiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma iekļaujas interneta reklāmas apjomā.<ref name="no18lidz22" /> Latvijas televīzijas tirgus ienākumus būtiski ietekmē reklāmas ieņēmumi, kas 2021. gadā bija 42 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi, šie ieņēmumi ir par 34% zemāki, kas ietekmē mediju tehnoloģisko attīstību.<ref name="vestnesis"/> == Televīziju uzskaitījums == === Sabiedriskās televīzijas kanāli === {| class="wikitable" ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="200" | Valoda |- | align="center" | [[Attēls:LTV1 (2022).svg|80px]] | [[LTV1]] | [[latviešu valoda|latviešu]],<br />oriģinālvalodā |- | align="center" | [[Attēls:LTV7 Logo 2021.svg|80px]] | [[LTV7]] | latviešu,<br />oriģinālvalodā |} === Privātās televīzijas kanāli === {{uzraksts|#FFFF99|Nacionālais televīzijas kanāls<ref name="nacionālie"></ref>}} {{uzraksts|#99F3FF|Vietējais televīzijas kanāls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://registrs.neplp.lv/visi-kanali|title=Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|access-date=2024-06-21|language=lv}}</ref>}} {|- |'''WM Latvija''' |(pārstāvis ''Duo Media Networks OÜ'' un ''Wide Media'' Latvijā) |} ==== Izklaide un dzīvesstils ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV3 Baltics (2019).svg|40px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV3 Latvija]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Group]]'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV4-2022.png|80px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV4 (Latvija)|TV4]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu | bgcolor="99f3ff"| ''4. vara'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:TV6 Latvija 2022.png|40px]] | bgcolor="99f3ff" | [[TV6 Latvija]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | bgcolor="FFFF99" align="center" | [[Attēls:ReTV_Zals.svg|80px]] | bgcolor="FFFF99" | [[ReTV]] | bgcolor="FFFF99" | latviešu | bgcolor="FFFF99" |''Re MEDIA'' |- | bgcolor="99f3ff" align="center" | [[Attēls:Tv24 logo.png|80px]] | bgcolor="99f3ff"| [[TV24]] | bgcolor="99f3ff"| latviešu | bgcolor="99f3ff"| ''TV Latvija'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:360TV 2024.svg|80px]] | bgcolor="99f3ff" | [[360TV]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''[[Tet#Helio|Helio media]]'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Stv jaunais.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" | [[STV Pirmā!]] | bgcolor="99f3ff" |latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Helio media'' |- | align="center" | [[Attēls:3pluslv.png|80px]] | ''[[3 Plus]]''|| [[Krievu valoda|krievu]] |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:SuperBaltic.png|70px]] | ''[[Super Baltic]]'' || krievu |''Super Baltic OÜ'' |- | align="center" |[[Attēls:Super+.png|80px]] | ''[[Super Baltic|Super+]]'' || krievu |''Super Baltic OÜ'' |} ==== Filmas un seriāli ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:TV3 Life Logo 2020.svg|80px]] | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Life]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:8tvlv.png|70px]] | bgcolor="99f3ff" | [[8TV]] | bgcolor="99f3ff" | krievu,<br />latviešu,<br />oriģinālvalodā | bgcolor="99f3ff" | ''Helio media'' |- | align="center" bgcolor="180288" | [[Attēls:Duo3.png|70px]] | ''[[Duo 3]]'' || [[Angļu valoda|angļu]],<br />krievu,<br />latviešu |''WM Latvija'' |- | align="center" bgcolor="180288" | [[Attēls:Duo6.png|70px]] | ''[[Duo 6]]'' || angļu,<br />krievu,<br />latviešu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Filmzone.svg|80px]] | ''[[Filmzone]]'' || latviešu,<br />oriģinālvalodā |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:FilmzonePlus.svg|80px]] | ''[[Filmzone Plus]]'' || latviešu,<br />oriģinālvalodā |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Kanal7.png|80px]] | ''[[Kanal 7]]'' || krievu,<br />latviešu (izņemot ziņas) |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:OTV.png|70px]] | [[OTV Baltija|OTV]] || krievu | ''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3_Films_Logo_2023.svg|70px]] | ''[[Go3 Films]]'' || latviešu, krievu | ''TV3 Group'' |} ==== Sports ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" |[[Attēls:Go3_Sport_Open_Logo_2023.svg|70px]] | bgcolor="99f3ff" |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport Open]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 1 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1]]''|| latviešu |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 2 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport 2]]''|| latviešu,<br />oriģinālvalodā |''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Go3 Sport 3 Logo 2023.svg|70px]] |''[[Go3 Sport 1|Go3 Sport 3]]''|| latviešu |''TV3 Group'' |} ==== Bērniem ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:TV3 Mini logo.png|70px]] | bgcolor="99f3ff" | ''[[TV3 Mini]]'' | bgcolor="99f3ff" | latviešu,<br />oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) | bgcolor="99f3ff" | ''TV3 Group'' |- | align="center" | [[Attēls:Kidzone Max.png|80px]] | ''[[KidZone Max]]'' || latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Kidzone Mini.png|60px]] | ''[[KidZone Mini]]''|| latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |- | align="center" | [[Attēls:Smartzone.png|70px]] | ''[[Smartzone]]''|| latviešu,<br />krievu |''WM Latvija'' |} ==== Mūzika ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Latvijas šlāgerkanāls.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[Latvijas šlāgerkanāls]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Mūzikas Video Kanāls'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Logo muzikasvideo.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[Mūzikas video]] | bgcolor="99f3ff" | latviešu | bgcolor="99f3ff" |''Mūzikas Video Kanāls'' |- | align="center" bgcolor="FFFF99" | [[Attēls:Radio SWH TV.png|60px]] | bgcolor="FFFF99" | [[Radio SWH|Radio SWH TV]] | bgcolor="FFFF99" | latviešu | bgcolor="FFFF99" | AS ''Radio SWH'' |- | align="center" bgcolor="99f3ff" | [[Attēls:Atv.png|80px]] | bgcolor="99f3ff" |[[A TV]] | bgcolor="99f3ff" | krievu | bgcolor="99f3ff" |''Alise Plus FM'' |} ==== Populārzinātniskais ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="460907" | [[Attēls:Duo5.png|70px]] | ''[[Duo 5]]'' || angļu,<br />latviešu,<br />[[Lietuviešu valoda|lietuviešu]],<br />krievu<br /> |''WM Latvija'' |- |} ==== Reliģija ==== {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda !Īpašnieks |- | align="center" bgcolor="FFFF99" | [[Attēls:EWTN Latvija.png|70px]] | bgcolor="FFFF99" | ''EWTN Latvija'' | bgcolor="FFFF99" | angļu,<br />latviešu,<br />[[Vācu valoda|vācu]],<br />[[Poļu valoda|poļu]],<br />[[Itāļu valoda|itāļu]] |bgcolor="FFFF99" | ''Biedrība INICIA'' |- |} === Reģionālās televīzijas kanāli === {| class="wikitable" |+ ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda ! width="200" | Reģions !Īpašnieks |- | align="center" | [[Attēls:TV Kurzeme.png|80px]] | [[TV Kurzeme]] || latviešu |[[Liepāja]]s apkārtnē |''TV Kurzeme'' |- | align="center" | [[Attēls:LRT.svg|80px]] |[[Latgales Reģionālā Televīzija]] (LRT)|| latviešu | [[Latgale]] |''Latgales reģionālā televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:LRT+.jpg|80px]] | [[LRT+]] || latviešu | [[Daugavpils]] |''MEDIASTRIMS'' |- | align="center" | [[Attēls:Kurzemes TV.jpg|80px]] | [[Kurzemes televīzija]] || latviešu |[[Ventspils]] | ''Kurzemes televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:Skrundas TV.png|80px]] | [[Skrundas Televīzija|Skrundas TV]] || latviešu | [[Kuldīgas novads]] | ''TV KURSA'' |- | align="center" | [[Attēls:Vidzemes TV.png|80px]] | [[Vidzemes TV]] (kopš 2020. gada, bāzēta [[ReTV]]) || latviešu | [[Vidzeme]] | ''VIDZEMES TV'' |- | align="center" | [[Attēls:VidusdaugavasTelevīzija.png|80px]] | [[Vidusdaugavas Televīzija]] || latviešu | [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un [[Līvāni|Līvānos]], kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | ''Vidusdaugavas televīzija'' |- | align="center" | [[Attēls:TV9 Pakalni.png|80px]] | [[TV9 Pakalni]] || latviešu | [[Talsu novads]] | ''TV9 Pakalni'' |- | align="center" bgcolor="0f283a"| [[Attēls:TV Jūrmala.png|80px]] | [[TV Jūrmala]]|| latviešu | [[Jūrmala|Jūrmalā]], Rīgā un [[Tukums|Tukumā]], kā arī pieejams kabeļtelevīzijā un internetā | ''Create & Develop'' |} === Bijušie kanāli === {| class="wikitable" ! width="80" | Logo ! width="250" | Nosaukums ! width="100" | Valoda ! width="100" | Pārtrauca raidīt ! width="100" | Iemesls |- | [[Attēls:RBS TV.jpg|78x78px]] | [[RBS TV]] | latviešu | 1995. gada 30. oktobrī | bankrota dēļ<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/plano-pabeigt-rbs-tv-bankrota-proceduru-11617454 Plāno pabeigt RBS-TV bankrota procedūru], www.diena.lv, {{dat|2003|3|17|SK}}</ref> |- | [[Attēls:Ntv5.png|78x78px]] | [[NTV-5]] | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par [[LNT]] |- | [[Attēls:Picca TV logo.png|78x78px]] | ''[[Picca TV]]'' | latviešu | 1996. gada augustā | pārtapa par [[LNT]] |- | [[Attēls:31kanāls.jpg|78x78px]] | [[31. kanāls]] | latviešu,<br />krievu | 1998. gada 19. septembrī | kļūst par [[TV3 Latvija]] |- | align="center" | [[Attēls:MTV Latvija logo.png|78x78px]] | [[MTV Latvija]] | latviešu | 2009. gada 19. novembrī (ar ''MTV Lietuva'') | maksātnespēja<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56508-mtv_latvia_uz_laiku_partrauc_darbibu |title="MTV Latvia" uz laiku pārtrauc darbību |access-date=2011-08-04 |archive-date=2018-03-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180302225445/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56508-mtv_latvia_uz_laiku_partrauc_darbibu }}</ref> |- | align="center" | [[Attēls:LZK LOGO.jpg|77x77px]] | [[Latvijas Ziņu Kanāls]] (LZK) | latviešu | 2011. gada 30. decembrī | likvidēts, pārveidojot uz ''Latvijas Mūzikas kanāls''<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/lnt-likvides-latvijas-zinu-kanalu-13919923 LNT likvidēs Latvijas ziņu kanālu :: Diena.lv<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> |- | align="center" | [[Attēls:Tv-5_jaunais_logo.jpg|60px]] | [[TV5 Latvija]] (agrāk ''TV Rīga'') | latviešu (līdz 2012. gadam),<br />krievu | 2016. gada martā | finansiālu apsvērumu dēļ |- | align="center" | [[Attēls:Pbmk 130x130.gif|50px]] | [[Pirmais Baltijas Muzikālais kanāls]] | krievu | 2017. gada 1. novembrī | aizstāts ar ''Dom Kino''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltcom.lv/jaunumi/izmainas-baltcom-kanalu-piedavajuma-no-2017-gada-1-novembra/|title=Izmaiņas Baltcom kanālu piedāvājumā no 2017. gada 1. novembra {{!}} Baltcom|website=web.archive.org|access-date=2024-07-21|date=2020-12-01|archive-date=2020-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20201201143417/https://baltcom.lv/jaunumi/izmainas-baltcom-kanalu-piedavajuma-no-2017-gada-1-novembra/}}</ref> |- | [[Attēls:Kanāls_2_logo_2017.png|78x78px]] | [[Kanāls 2]]<br />(sākot kā ''Latvijas Mūzikas kanāls'') | latviešu, <br />oriģinālvalodā (tikai HD kanālā) | 2020. gada 1. martā | aizvietots ar ''[[TV3 Mini]]'' |- | align="center" | [[Attēls:LNT llogo.jpg|60px]] | [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] (LNT) | latviešu,<br />oriģinālvalodā | 2020. gada 1. martā | aizvietots ar ''[[TV3 Life]]'' |- | align="center" | [[Attēls:PBK 2021 logo.png|50px]] | [[Pirmais Baltijas kanāls]] | latviešu,<br />krievu | 2021. gada 26. oktobrī | apraides atļauju anulējums |- | align="center" | [[Attēls:SC logo.png|80px]] | [[Sportacentrs.com TV]] | latviešu | 2022. gada 1. janvārī | apvienots ar [[TV4 (Latvija)|TV4]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} {{Televīzija Latvijā}} [[Kategorija:Televīzija Latvijā| ]] [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli| ]] fhcd6giwpmkdjk5kbnrgp4460gargrq 4 58570 4525776 4524142 2026-09-22T15:16:49Z MediaWiki message delivery 42254 /* Your feedback wanted: Remove (Language link added:) and similar edits from Special:RecentChanges */ jauna sadaļa 4525776 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the ^{a b} (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]]: I put the wrong year on this request. I need the results from 1998. I think I had the right dates (December 22–23). I am not positive; I have difficulty navigating https://periodika.lndb.lv because i don't speak Latvian. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.47 (EEST) :::::I found a championship in 20 January 1999 - https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1127431|article:DIVL99 . Maybe it is the same. Winners: :::::Valērija Trifanceva, :::::juniors Aleksandra Petuškova, Dmitrijs Kašs. :::::pairs Tatjana Zaharjeva/Jurijs Saļmanovs. :::::dance Marina KudrjavceVa/Maksims Riks. :::::BTW, Jūlijas Šelepenas in 2000 evidently is Jūlija Šeļepena - -as is Lithuanian male form. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 11.58 (EEST) ::::::That is 1999, which I already had. I am missing 1998, which might have been held in late 1997 or early 1998. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 12.09 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) ::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> :{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST) == Translation request: [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] == Hi, I'm Johannes from [[:meta:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Our team is currently preparing an [[:meta:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|experiment to test potential changes for Reference Previews]]. Latvian Wikipedia will be one of the wikis taking part at the ~2 weeks A/B-test [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Reference Previews – experiment|as announced]] – but lvwiki is still missing a translation for [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ([https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special%3ATranslate&showMessage=cite-reference-previews-reflist-link&group=ext-cite-user&language=lv&filter=&optional=1&action=translate translation interface link] – [[:commons:File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|screenshot for context]]). Could someone help us by providing the translation? Thank you very much! [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 15.14 (EEST) == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas šķiet neveikli, bet es nerunāju latviski un izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju 1997. gada beigu vai 1998. gada sākuma rezultātus. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Jebkura palīdzība šo rezultātu pabeigšanā tiktu ļoti novērtēta! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.13 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Vote now in the 2026 U4C election</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Eligible voters are asked to participate in the 2026 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|2026 Election information page]]. The vote closes on 2 June 2026 at [https://zonestamp.toolforge.org/1780358400 00:00 UTC]. Please vote if your account is eligible. Results will be available by 14 June 2026. -- In cooperation with the U4C,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 20.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == RFC about AI-generated content in Wikimedia Commons == <bdi lang="en" dir="ltr">Apologies for writing in English, please help translate this message to your language. You are invited to participate in a [[c:Commons:Requests for comment/Policy update for AI content|request for comment on Wikimedia Commons about a policy update for AI content]]. This may affect files that are uploaded to Wikimedia Commons for use on this project. Thank you. [[m:User:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[m:User talk:Codename Noreste|diskusija]])</bdi> 2026. gada 23. jūnijs, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == <span lang="en" dir="ltr">Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="Message"/> '''Legal & Safety Contacts''' Hello community, the Wikimedia Foundation has provided a [[wmf:Special:MyLanguage/Legal:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contact Information|single legal and safety contact page]], to be linked in the footer of your wiki, to ensure access to accurate legal information. This is a regulatory requirement. We have already rolled out links to English, German, Italian, Spanish and other wikis and we will deploy to your wiki soon. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Legal_and_Safety_Contacts_FAQ|Please read more on the project page]] and leave any comments in this thread or on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contacts FAQ|talk page]]. <section end="Message"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&oldid=30731267 --> == Request for comment (the future of Abstract Wikipedia) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies if this has not yet been translated into your wiki's language. {{int:Please-translate}} You are invited to voice your opinions in a [[:m:Requests for comment/The future of Abstract Wikipedia|request for comment about the future of Abstract Wikipedia]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} [[:m:User:Kowal2701|Kowal2701]] ([[:m:User talk:Kowal2701|talk]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == no image - latviski == Ja kādam ir nedaudz brīvais laiks un vairāk saprašanas, lai kaut ko nesačakarētu, tad lūgums izveidot [[:File:No image available.svg]] latviešu versiju. Man domāt, ka teksts varētu būt:<br />ATTĒLS NAV<br />PIEEJAMS<br /> jau iepriekš paldies! [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) :{{Darīts}} —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.09 (EEST) ::(nav atbilde, bet vispār lietuviešiem ir bilde :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.10 (EEST) == Wikipedia Summer Days 2026 in Tartu == On August 22nd, there will be Wikipedia Summer Days in [[Tartu]]. This time the program is shorter. Starting at 14.00, there will be a boat ride on the river Emajõgi, and starting at 16:30, there will be a joint dinner. We are also expecting some participants from Finland. We would welcome people to stay longer in Tartu and could also arrange city tours and the like. Registration can be done [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfbIXI9o2Ymw5F1DvJOmXNlC73rM0KkDAeKDi4JEIjcAYwS2g/viewform?usp=sharing&ouid=100429693288927545115 here]. If there are any questions, feel free to contact me. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 11. augusts, plkst. 14.17 (EEST) == img-updater == nopublicēju mazu webtūli, varbūt kādam noder: [https://edgars.toolforge.org/img-updater/ img-updater] (piemēram, [https://edgars.toolforge.org/img-updater/?wiki=lv&category=Kan%C4%81die%C5%A1u+m%C5%ABzi%C4%B7i kanādiešu mūziķiem]). īsumā: tev ir kaut kāda lvwiki kategorija, kuras rakstiem vēlies pārskatīt "pamatattēlus", varbūt ir laiks apdeitot no citām wiki. protams, suports ir jebkuras valodas vikipēdijai. nedaudz garāk: # izvēlies kādu no wiki kategorijām (pagaidām netiek suportēts skatīties dziļāk par konkrēto kategoriju) # ej cauri rakstiem "Review" režīmā, izvēlies, kurus attēlus no kurām vikipēdijām var paņemt. rakstos var apdeitot esot jau šajā režīmā, bet teorētiski efektīvāk, iespējams, ir to darīt nākamajā solī. # kad esi izgājis cauri "Review" pilnībā vai daļēji, var pāriet uz "Decisions" sadaļu, kur var skriet pāri visiem rakstiem un ieviest labojumus rakstos. visām pogām neiešu cauri, gan jau pēc 60 sekundēm piešausieties, bet kas var izrādīties noderīgi, bet nav acīmredzams: "i" infopoga, ja uz tās uziet ar peli, atklās kkādu pamatinfo par attēlu no commons (primāri domāts, lai saprastu bildes vecumu). atceramies, ka ne vienmēr enwiki ir pieejama labākā bilde un ne vienmēr pati jaunākā bilde ir labākā. pagaidām rīkā nav nekādas servera puses (nekādi dati neglabājas nekādās datubāzēs, bet vienīgi tava pārlūkā), ir "Import" un "Export", kas ir sava veida "bekaps". un pagaidām arī rakstu labošana ir jāveic manuāli -- rīks vienkārši palīdz pārskatīt situāciju vikipēdijā. ir man kaut kādi plāni attīstībai, tai skaitā pieslēgt [[:m:View it! Tool|View it]] esošajā vai modificētā izskatā, bet nu skatīsimies :) preicāšos par fīdbeku vai jautājumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 23.19 (EEST) == CEE Technical Village Pump == {{int:please-translate}} [[File:CEE Technical Village Pump.webm|300px|right|thumb|A short introduction to the CEE Technical Village Pump]] The '''[[:m:CEE Technical Village Pump|CEE Technical Village Pump]]''' is a new space for Wikimedia contributors and communities across the CEE region to request technical help, exchange solutions, and get support from experienced contributors. To introduce the project and give a quick overview of how it works, we’ve prepared this short video. The page is currently available in English. We’d like to make it accessible to communities across the region in their local languages, and we’d appreciate your [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=page-Template%3ACEE+Technical+Village+Pump+header&language=en&action=page&filter=&action_source=translate_page help translating it]. Best regards, [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 12.09 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == wiki-patrol == biju manījis, ka [https://edgars.toolforge.org/wiki-patrol/ wiki-patrol] beidza strādāt. tagad jau kādu laiciņu strādā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 14.16 (EEST) == Message from Wikimedia Foundation Trust and Safety == Hello Latvian community members, We are reaching out to you from the Foundation's Trust and Safety Knowledge Integrity team. I apologise for this message being in English, if you would like to respond to this message or reach out to us in Latvian, please feel free to do so. We will do our best to understand with machine translation. This message relates to the upcoming Latvian parliamentary election on the 3rd of October, 2026. We know that election cycles can bring increased pressure to Wikimedia projects, particularly around fighting disinformation on the projects. This is why we are reaching out to you now to let you know that you can reach out to the T&S Knowledge Integrity team at any time if you are dealing with disinformation-related issues on the platform. Our election-related disinformation work is done in partnership with the volunteer communities. This is partly because Wikimedia Foundation teams only edit content on Wikipedia if we are legally compelled to do so. This means that we don’t directly intervene with content on the platforms unless we have no other choice. So, that said, how do we support communities in dealing with disinformation? * The T&S T&S Knowledge Integrity team can open investigations in serious cases that the community is struggling to deal with, or investigations into particular, highly disruptive users; * We can help with advice, guidance, or pointing you towards appropriate training materials that might help with any disinformation issues you may face; * We can share reports or information with trusted admins about disinformation on Latvian Wikipedia that are sent to the Foundation by press or other organisations; * The T&S Knowledge Integrity team can help you to liaise with other teams in the Foundation, for example if you need help from the Press or Communications Teams, from the Legal Team or from the Human Rights Team. Please know that you can reach out to us at any time, not just around elections, if you believe you or the community may benefit from support around disinformation issues. You can reach the T&S Knowledge Integrity team at drt@wikimedia.org and the general Trust and Safety Team at ca@wikimedia.org. Kind regards, The T&S Knowledge Integrity team [[Dalībnieks:KLevan (WMF)|KLevan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:KLevan (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.19 (EEST) == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2026-09-23|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2026-09-23T14:00|en}} {{#time:H:i e|2026-09-23T14:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' * Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2026-09-23|lv}}. * Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': * Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> [[m:user:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] 2026. gada 15. septembris, plkst. 15.58 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=30513874 --> == Filmas plakāts == Varbūt kaut ko nezinu, bet vai kāds zinа kur var lejupielādēt filmas plakātu ar latvisko nosaukumu Vikipēdijas rakstam? [[Dalībnieks:KartoshkaFri78|KartoshkaFri78]] ([[Dalībnieka diskusija:KartoshkaFri78|diskusija]]) 2026. gada 18. septembris, plkst. 16.34 (EEST) :Lejupielādē plakāta attēlu no kāda izplatītāja mājaslapas (piemēram forumcinemas), paskaties wikikodu kādam citam plakāta attēlam, augšupielādē. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 18. septembris, plkst. 16.44 (EEST) == Your feedback wanted: Remove ''(Language link added:) and similar'' edits from Special:RecentChanges == ''(Apologies for posting in English. You can help by translating it)'' Hello, I’m Danny from [[:en:w:Wikimedia_Deutschland|Wikimedia Deutschland’s]] [[m:Wikidata_For_Wikimedia_Projects|Wikidata For Wikimedia Projects]] team.<br/> We have been investigating and examining how Wikidata’s use in the [[Special:RecentChanges]] and [[Special:Watchlist]] pages can be made to be more useful, or less ‘noisy’ (fewer edits that have little value to the reader). We are currently exploring to make a change in the volume and the type of Wikidata edits that appear in these pages, and '''we need your feedback''' to help us ensure this is a positive change for the Wikis and won’t disrupt your workflows.<br/> Language links are also known as sitelinks or interlanguage links and describe when a Wikidata item is connected to a Wiki, adding it to the language dropdown tool for other connected Wikis. [[File:Types of Lang Link changes.png|x350px|frame|A variety of "Language Link" edits as seen in the Recent Changes feed]] The request for feedback is whether you support the removal of these language link edits from the Recent Changes and Watchlist feed, or would you oppose such a change and if so, why? Please share you thoughts on the dedicated '''[[m:Talk:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Clearer_Wikidata_Edit_Summaries/Hide_Language_Link_edits|metawiki Talk page]]'''. Further information about this change: [[m:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Clearer_Wikidata_Edit_Summaries/Hide_Language_Link_edits|m:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Hide_Language_Link_edits]] Thank you for any participation or feedback you give, -- [[m:User:Danny_Benjafield_(WMDE)|User:Danny Benjafield (WMDE)]] 2026. gada 22. septembris, plkst. 18.16 (EEST) <!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Danny_Benjafield_(WMDE)/MassMessage_test_list&oldid=31067455 --> 38difogtboc3pfvv9k8cqz50cqlpgtm 0 60065 4525814 4395367 2026-09-22T19:15:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525814 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Humpback Whale underwater shot.jpg | att_nosaukums = | attēls2 = Humpback whale size.svg | att2_nosaukums = Kuprvaļa salīdzinājums ar cilvēku | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Cetacea | kārta_lv = Vaļveidīgie | apakškārta = Mysticeti | apakškārta_lv = Plātņvaļi | dzimta = Balaenopteridae | dzimta_lv = Joslvaļu dzimta | ģints = Megaptera | ģints_lv = Kuprvaļi | ģints_r = Kuprvalis | suga = M. novaeangliae | suga_lv = Kuprvalis | binomial = Megaptera novaeangliae <br/><small>([[Georg Heinrich Borowski|Borowski]], 1781)</small> | izplatība = [[Attēls:Cetacea range map Humpback Whale.png|240px]]<br /> | kategorijas = nē }} '''Kuprvalis''' (''Megaptera novaeangliae'') ir [[joslvaļu dzimta]]s (''Balaenopteridae'') [[plātņvaļi|plātņvalis]], kas ir vienīgā suga '''kuprvaļu ģintī'''. Kuprvalis ir ļoti atraktīvs un atlētisks, tas bieži izslejas gandrīz pilnā augumā laukā no ūdens, pēc tam iegāžas uz muguras atpakaļ okeānā vai arī vienkārši sit pa ūdens virsmu ar garajām krūšu spurām vai asti, vai galvu. Šo sugu tādēļ ir ļoti iecienījuši vaļu vērotāji.<ref name=nooa/> Kuprvalis mājo visos pasaules [[okeāns|okeānos]]. Katru gadu tas veic garu migrācijas ceļu, līdz 25 000 km, no barošanās vietām polārajos reģionos uz vairošanās vietām tropu ūdeņos, kur tie nebarojas un iztiek tikai no uzkrātajām barības rezervēm. Līdzīgi kā citi vaļi, tie [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20 gadsimtā]] tika intensīvi medīti, līdz sugas izdzīvošana sasniedza kritisko robežu. [[1966]]. gadā, kad starptautiskie likumi aizliedza vaļu medības, kuprvaļu populācija bija samazinājusies par 90%. Kopš aizsardzības ieviešanas tā lēnām atjaunojas, un mūsdienās kopējā kuprvaļu populācijā ir vairāk nekā 60 000 īpatņu.<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/13006/0 IUCN: Megaptera novaeangliae]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Adult Humpback Whale breaching.jpg|thumb|left|260px|Kuprvalis pie [[Aļaska]]s krastiem]] [[Attēls:Whale_watching,_Vava%27u.jpg|thumb|left|260px|Katra īpatņa atšķirīgais astes raibumojums ļauj atpazīt vali un veikt tā novērojumus dažādos reģionos, attēlā kuprvalis pie [[Tonga]]s salu krastiem]] [[Attēls:Humpback_whale_fluke_(2).jpg|thumb|left|260px|Ienirstot kuprvalis izslien virs ūdens savu roboto astes spuru]] Kuprvalis sastopams visos pasaules okeānos, ziemeļos līdz 77° paralēlei. Izšķir četras lielas savstarpēji nodalītas populācijas: [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu, [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]], [[Dienvidu okeāns|Dienvidu]], un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] populācijas. Lai arī kuprvalis mājo visos okeānos, tas parasti nešķērso [[ekvators|ekvatoriālos]] ūdeņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nefsc.noaa.gov/program_review/2015%20%20Review/BACKGROUND/B2A5%20humpback%20seaonality.pdf |title=Seasonality of humpback whale Megaptera novaeangliae (Borowski, 1781) records in Cape Verde seas: evidence for the occurrence of stocks from both hemispheres? |access-date={{dat|2016|02|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307100905/http://www.nefsc.noaa.gov/program_review/2015%20%20Review/BACKGROUND/B2A5%20humpback%20seaonality.pdf |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> Kopumā kuprvaļi veic garus migrācijas ceļojumus, tomēr dažas grupas ir nometnieki: [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]]<ref name=arab>[http://acsonline.org/fact-sheets/humpback-whale/ American Cetacean Society Fact Sheet: Humpback whale]</ref> un [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]].<ref name=scot>[http://www.seawatchfoundation.org.uk/are-we-seeing-a-return-of-humpback-whales-to-scottish-waters/ Are we seeing a return of humpback whales to Scottish waters?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161105032210/http://www.seawatchfoundation.org.uk/are-we-seeing-a-return-of-humpback-whales-to-scottish-waters/ |date={{dat|2016|11|05||bez}} }} - Sea Watch Foundation</ref> Lai arī vēl nesenā pagātnē kuprvaļi nemēdza iegriezties [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], tomēr pēdējos gados šī suga arvien biežāk tiek novērota abās šajās jūrās.<ref name=medi>[https://www.researchgate.net/publication/261530754_Are_humpback_whales_electing_the_Mediterranean_Sea_as_new_residence Are humpback whales electing the Mediterranean Sea as new residence?]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://morse.cefe.cnrs.fr/?p=84. |title=Ancient whale exploitation in the Mediterranean: species matters |access-date={{dat|2017|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161220073138/http://morse.cefe.cnrs.fr/?p=84. |archivedate={{dat|2016|12|20||bez}} }}</ref><ref name=baltic>[http://scienceinpoland.pap.pl/en/news/news,401331,whales-seen-again-in-the-waters-of-the-baltic-sea.html Whales seen again in the waters of the Baltic Sea]</ref> Īpaši Vidusjūrā novērojumu skaits ik gadu pieaug, liekot domāt, ka kuprvaļi izraudzījušies Vidusjūru par savu jauno dzīves vietu.<ref name=medi/> Baltijas jūrā tie novēroti ļoti reti, gar [[Vācija]]s un [[Polija]]s krastiem, pie [[Gotlande]]s.<ref name=baltic/><ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/dziivnieki/dzive/baltijas-jura-redzets-kuprvalis.a94193/ Baltijas jūrā redzēts kuprvalis]</ref> [[Latvija]]s krastos ir redzēts tikai viens izskalots miris kuprvalis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/megaptera-nodosa-borowski/ |title=Latvijas daba: Kuprvalis |access-date={{dat|2017|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160415124159/http://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/megaptera-nodosa-borowski/ }}</ref> Kuprvaļi sāk atgriezties arī vietās, kurās tie nebija redzēti vairākus desmitus gadus: pie [[Skotija]]s krastiem,<ref name=scot/> [[Skageraks|Skagerakā]] un [[Kategats|Kategatā]],<ref>[http://www.thelocal.se/20141223/whale-escapes-sweden-after-five-hour-ordeal Whale escapes Sweden after five-hour ordeal]</ref> kā arī [[Skandināvija]]s fjordos, piemēram, [[Kvenangena fjords|Kvenangena fjordā]].<ref>Østvangs Perspektiv (2012). "Knølhval i Kvænangen". Retrieved 2015-01-05.</ref> Atlantijas okeāna ziemeļos barošanās areāls atrodas starp Skandināviju un [[Jaunanglija|Jaunangliju]], bet vairošanās areāls atrodas [[Karību reģions|Karību reģionā]] un pie [[Kaboverde]]s.<ref>[http://coastalstudies.org/programs/humpback-whale-research/yonah/ "YoNAH project"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150705124420/http://coastalstudies.org/programs/humpback-whale-research/yonah/ |date={{dat|2015|07|05||bez}} }}. Coastal Studies. Retrieved 2015-07-03.</ref> Atlantijas okeāna dienvidu un Indijas okeāna populācija vairojas pie [[Brazīlija]]s krastiem, kā arī pie [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]s un [[Āfrika]]s dienvidaustrumkrastiem, [[Madagaskara|Madagaskaru]] ieskaitot.<ref>Rosenbaum, H. C.; et al. (2009). "Population Structure of Humpback Whales from Their Breeding Grounds in the South Atlantic and Indian Oceans". PLoS ONE. 4 (10): e7318. doi:10.1371/journal.pone.0007318</ref> Pie [[Austrālija]]s krastiem mājo divas migrējošas populācijas, kuru ceļi kopumā nekrustojas: Austrālijas austrumkrasta un rietumkrasta populācijas. Izņēmums ir dažas mātītes no katras paaudzes, kas nomaina populācijas.<ref>[http://www.environment.gov.au/cgi-bin/sprat/public/publicspecies.pl?taxon_id=38 Megaptera novaeangliae in Species Profile and Threats Database]</ref> Pie [[Jaunzēlande]]s, [[Kermadeka salas|Kermadeka salām]] un [[Tasmānija]]s arī sākuši atgriezties kuprvaļi, bet lēnāk nekā pie Austrālijas krastiem. Pie [[Panama]]s un Kostarikas kuprvaļi ierodas gan no [[Dienvidu puslode|Dienvidu]], gan [[ziemeļu puslode]]s ūdens baseiniem. No decembra līdz martam šajā reģionā var novērot apmēram 300 ziemeļu kuprvaļus, bet no jūlija līdz oktobrim apmēram 2000 dienvidu kuprvaļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whalewatchingpanama.com/panama.html |title=Whale Watching Panama: Why Panama? |access-date={{dat|2017|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161112083735/http://www.whalewatchingpanama.com/panama.html |archivedate={{dat|2016|11|12||bez}} }}</ref> Liela Klusā okeāna kuprvaļu populācija ziemas periodā sastopama pie [[Havaju salas|Havaju salām]], areālam dienvidos sākoties ar [[Havaja|Havajas salu]] un turpinoties līdz [[Kures atols|Kures atolam]] ziemeļos.<ref>Lammers, Marc O.; Fisher-Pool, Pollyanna I.; Au, Whitlow W. L.; Meyer, Carl G.; Wong, Kevin B.; Brainard, Russell E. (February 1, 2011). "Humpback whale Megaptera novaeangliae song reveals wintering activity in the Northwestern Hawaiian Islands". Marine Ecology Progress Series. 423: 261–268. doi:10.3354/meps08959</ref> Šī grupa barojas pie [[Ziemeļamerika]]s krastiem, sākot ar [[Kalifornija|Kaliforniju]] un beidzot ar [[Beringa jūra|Beringa jūru]].<ref>[http://hawaiihumpbackwhale.noaa.gov/explore/humpback_whale.html The North Pacific stock of humpback whales]</ref> Kuprvaļi ir atgriezušies arī pie [[Japāna]]s krastiem, ieceļojot arī [[Japāņu jūra|Japāņu jūrā]]. Šīs grupas vaļi ir novēroti arī [[Ohotskas jūra|Ohotskas jūrā]] pie [[Kamčatka]]s krastiem un pie [[Komandora salas|Komandora salām]].<ref>[https://www.researchgate.net/publication/259842980_Silberg_JN_Acebes_JMV_Burdin_AM_Mamaev_EG_Dolan_KC_Layusa_CA_Aca_EQ_2013_New_insight_into_migration_patterns_of_western_North_Pacific_humpback_whales_between_Babuyan_Islands_Philippines_and_the_Comman New insight into migration patterns of western North Pacific humpback whales between Babuyan Islands, Philippines and the Commander Islands, Russia]</ref> Arvien biežāk ziemas periodā kuprvaļus var novērot jūrās uz dienvidiem gar [[Āzija]]s krastiem, piemēram, [[Sulu jūra|Sulu]] un [[Sulavesi jūra|Sulavesi jūrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.murdoch.edu.au/Research-capabilities/Asia-Research-Centre/_document/working-papers/wp161.pdf |title=A history of Whaling in Philippines |access-date={{dat|2017|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131224112328/http://www.murdoch.edu.au/Research-capabilities/Asia-Research-Centre/_document/working-papers/wp161.pdf }}</ref> === Arābijas jūras populācija === Nemigrējošā Ārābijas jūras populācija uzturas šajā reģionā visu gadu.<ref name=arab/> Tipiski kuprvalis gada laikā noceļo ap 25 000 km, tādējādi kļūstot par vienu no mobilākajiem dzīvniekiem pasaulē. [[ģenētika|Ģenētiskie]] pētījumi liecina, ka Arābijas jūras grupa ir visizolētākā un apdraudētākā kuprvaļu populācija, jo tajā ir mazāk kā 100 īpatņi.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/132835/0 IUCN: Megaptera novaeangliae (Arabian Sea subpopulation)]</ref> Vēsturiski kuprvaļi ir mājojuši gar krasta līniju jūras abās pusēs (pie [[Arābijas pussala]]s un [[Indija]]s krastiem), [[Persijas līcis|Persijas līcī]] un [[Adenas līcis|Adenas līcī]]. Daži īpatņi ir novēroti pie [[Maldīvija]]s un [[Šrilanka]]s.<ref name=iuc/> Šobrīd nav zināms, vai vaļi, kas novēroti [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]] pieder šai populācijai. Kopš 2006. gada Sarkanās jūras kuprvaļu skaits ir pieaudzis, un tie ir novēroti arī jūras ziemeļdaļā, [[Akabas līcis|Akabas līcī]]. === Migrācija un garākie migrācijas ceļi === Katru gadu kuprvaļi migrē no barošanās vietām polārajos ūdeņos uz vairošanās vietām tropiskajos ūdeņos, veicot vienus no garākajiem migrācijas ceļiem pasaulē.<ref name=adw/> Lai arī kuprvaļi nav teritoriāli, tomēr var novērot, ka grupām ir tendence atgriezties vienās un tajās pašās barošanās vai vairošanās vietās.<ref name=adw/> Klusajā okeānā pie [[Kostarika]]s krastiem 2007. gadā tika fiksēti septiņi kuprvaļi, kas bija atceļojuši no Atlantijas okeāna, veicot vienu no garākajiem migrācijas ceļiem, apmēram 8300 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsbl.royalsocietypublishing.org/content/3/3/302 |title=Southern Hemisphere humpback whales wintering off Central America: insights from water temperature into the longest mammalian migration |access-date={{dat|2017|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170323102044/http://rsbl.royalsocietypublishing.org/content/3/3/302 }}</ref> Tomēr garākais migrācijas ceļš ir bijis 18 840 km, kuprvalim veicot ceļu no [[ASV Samoa]] līdz [[Antarktīdas pussala]]i.<ref name=nooa/> Viens no visizpētītākajiem migrācijas ceļiem ir ceļš no Aļaskas līdz Havajas salai. Šajā posmā kuprvaļi nopeld 4830 km 36 dienās.<ref name=nooa/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Humpback_Whale,_blowholes.jpg|thumb|260px|Krūšu spuras kuprvalim ir garas un baltas]] [[Attēls:Megaptera novaeangliae (15194165793).jpg|thumb|260px|Salīdzinot ar citiem vaļiem, kuprvaļa galva ir smaila, ar trīsstūrvaida purna daļu]] Kuprvalis ir viens no lielākajiem un masīvākajiem mūsdienās dzīvojošajiem [[vaļi]]em. Tauku slānis atkarībā no sezonas ir atšķirīgi biezs, bet kopumā gan kuprvalis, gan [[zilais valis]] veido biezāko un lielāko [[tauki|tauku]] slāni no visiem [[joslvaļu dzimta|joslvaļiem]].<ref name=adw/> Kuprvalim uz muguras ir izteikts kupris, kas ir labi redzams, kad valis gatavojas ienirt dziļumā.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/humpback-whale/megaptera-novaeangliae/ |title=ARKive: Humpback whale (Megaptera novaeangliae) |access-date={{dat|2017|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161213121611/http://www.arkive.org/humpback-whale/megaptera-novaeangliae/ |archivedate={{dat|2016|12|13||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213121611/http://www.arkive.org/humpback-whale/megaptera-novaeangliae/ |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> [[Galva]] un pazode kuprvalim izskatās kā noklāta ar mezgliem. Tie ir [[mati|matu]] folikuli un raksturīgi tikai šai sugai. Ķermenis ir tumši pelēks, ar lielākiem vai mazākiem baltiem vai gaiši pelēkiem raibumiem uz spurām un vēdera.<ref name=nooa/><ref name=ark/> Kuprvalim ir visgarākās krūšu spuras no visiem vaļiem un ir apmēram vienādas ar ⅓ no ķermeņa garuma, ap 4,5—5 m.<ref name=nooa/><ref name=adw>[http://animaldiversity.org/accounts/Megaptera_novaeangliae/ ADW: Megaptera novaeangliae]</ref><ref name=ark/> Lielākā daļa spuras ir balta un tās ārējo malu sedz mezgli.<ref name=adw/> Toties [[aste]]s spuras mala ir robota, atgādinot vējā pluinītu jūras vilni.<ref>[http://www.nmfs.noaa.gov/pr/pdfs/recovery/whale_humpback.pdf Recovery Plan for the Humpback Whale (Megapten Novaeangliae)]</ref> Katra indivīda spurām ir atšķirīgs pelēki—baltais raibumojums. Īpaši labi tas redzams astes spurai, to var nofotografēt un pēc tās vēlāk atpazīt katru īpatni.<ref name=ark/> Trīsstūrainā muguras spura ir neliela un pelēka kā mugura, reizēm tās gals ir smails, sirpjveidīgs.<ref name=adw/> [[Attēls:Kuprvaļa skelets.jpg|thumb|Kuprvaļa skelets.]] Pieauguša kuprvaļa [[tēviņš|tēviņa]] garums ir 13—14 [[metrs|m]], [[mātīte]]s ir nedaudz lielākas, 15—16 m garumā. Lielākā datētā mātīte ir bijusi 19 m gara, un tās krūšu spuras bijušas 6 m garas.<ref>Clapham, Phil (2002). "Humpback Whale". Encyclopedia of Marine Mammals. San Diego: Academic Press. {{ISBN|0-12-551340-2}}.</ref> Kuprvaļa [[masa]] ir 25—36 [[tonna]]s, lielākajiem īpatņiem sverot 40 t.<ref>Burnie, David; Wilson, Don E. (2001). Animal: The Definitive Visual Guide to the World's Wildlife. DK. {{ISBN|978-0-7894-7764-4}}.</ref> Katrā [[mute]]s pusē kuprvalim ir 270—400 tumšas vaļa bārdas plātnes ar melniem sariņiem.<ref name=adw/><ref name=scien>Clapham, Phillip J.; Mead, James G. (1999) [http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-604-01-0001.pdf "Megaptera novaeangliae"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303221730/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-604-01-0001.pdf |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} Mammalian Species. 604: 1–9. doi:10.2307/3504352</ref> Tās mutes priekšpusē ir apmēram 46 cm garas, bet mutes dziļumā 91 cm. Uz vēdera, sākoties no apakšlūpas, ir 14—35 ieloces,<ref name=adw/> kas pēc skaita ir mazāk nekā citiem [[joslvaļi]]em, toties tās ir ļoti platas.<ref name=scien/> === Elpošana un gulēšana === Kuprvalis guļ zem ūdens, tādēļ tam ik pa laikam jāpaceļas līdz ūdens virsmai, lai ieelpotu. Uzskata, ka valis guļ ar vienu pusi no [[smadzenes|smadzenēm]], bet otra puse turpina kontrolēt vaļa pacelšanos līdz ūdens virsmai, lai nenoslīktu miegā. Naktī, tāpat kā dienā, kuprvalis izpūšot gaisu caur nāsīm, gaisā izspiež sirds veida ūdens strūklas mākoni līdz 3 m augstumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aquaticmammalsjournal.org/share/AquaticMammalsIssueArchives/2001/AquaticMammals_27-03/27-03_Lyamin.pdf |title=Resting behavior in a rehabilitating gray whale calf |access-date={{dat|2017|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140410225449/http://aquaticmammalsjournal.org/share/AquaticMammalsIssueArchives/2001/AquaticMammals_27-03/27-03_Lyamin.pdf }}</ref> == Uzvedība == [[Attēls:HumpbackWhaleBreaching.jpg|thumb|260px|Pārošanās laikā tēviņi īpaši aktīvi demonstrē savu veiklību mātītēm]] [[Attēls:Whales_Bubble_Net_Feeding-edit1.jpg|thumb|260px|Piecpadsmit kuprvaļu grupa, kas kopīgi medī zivis]] [[Attēls:Humpback_whale_Robert_Pitman_NOAA_PS9.jpg|thumb|260px|Kuprvalis pēc liela un bagātīga kampiena ar zivīm izspiež ūdeni cauri vaļa bārdai]] Kuprvaļi dzīvo pa vienam vai veido īslaicīgus, nelielus barus, kuri izjūk pēc dažām stundām, kopš izveidojušies. Vasaras laikā grupas ir stabilākas un mēdz ilgāk kopīgi baroties un ceļot. Visilgāk kopā paliek pāri vai ļoti nelielas grupas. Šādi apkopojumi var palikt kopā vairākus mēnešus vai pat gadus, lai gan tas notiek ļoti reti. Iespējams, dažas mātītes izveido savstarpējas attiecības pat mūža garumā. Kuprvaļi ir draudzīgi un bieži sajaucas ar citu [[vaļveidīgie|vaļveidīgo]] sugu bariem, piemēram, ar [[Antarktikas minkvalis|Antarktikas minkvaļiem]], [[pudeļdeguna delfīni]]em, [[gludvaļi]]em, [[zilais valis|zilajiem vaļiem]] un citām [[vaļi|vaļu]] sugām.<ref name=center>[http://coastalstudies.org/right-whale-research/field-notes/2007-2/may-2007/ Center for Coastal Studies, Right Whale Research, Field Notes, May 2007]</ref><ref>[http://scholarspace.manoa.hawaii.edu/bitstream/handle/10125/701/v53n4-341-345.pdf?sequence=1 Rare Sighting of a North Pacific Right Whale (Eubalaena glacialis) in Hawai'i]</ref><ref>[https://www.researchgate.net/publication/29737686_Fin_Whale_Sighting_North_of_Kaua%27i_Hawai%27i Fin Whale Sighting North of Kaua'i, Hawai'i]</ref> Kuprvaļi galvenokārt uzturas seklajos piekrastes ūdeņos. Vasasras periodā piekrastēs ir vairāk barības, bet ziemas periodā, kad dzimst mazuļi, seklajās piekrastes jūrās mazuļi ir pasargātāki no [[zobenvalis|zobenvaļiem]], kas ir galvenie mazuļu ienaidnieki. Pieaugušiem dzīvniekiem bieži uz ķermeņa var redzēt zobenvaļu atstātās rētas.<ref name=adw/> Arī, ja migrācijas laikā to ceļā ir [[sauszeme]], kuprvaļi peld gar krasta līniju.<ref name=adw/> Peldēšanas ātrums kuprvalim var sasniegt 27 km/h, bet migrācijas laikā tas peld lēnāk, līdz 14,3 km/h. Vislēnāk peld mātes ar mazuļiem un kuprvaļu grupas. Vientuļie vaļi ceļo ātrāk.<ref name=adw/> Kuprvalis ienirst 6—7 m dziļumā uz 15—20 minūtēm. Starp ieniršanas reizēm dzīvnieks atpūšas vismaz 4 minūtes.<ref name=adw/> === Kuprvaļu vokalizācija === Kuprvaļiem [[skaņa]]s izdod gan tēviņi, gan mātītes, bet tikai tēviņi veido garas, sarežģītas "dziesmas", ar kurām kuprvaļi izceļas starp pārējām vaļu sugām. Skaņa veidojas, ar [[spiediens|spiedienu]] cauri nāsu dobumiem izpūšot [[gaiss|gaisu]]. Katra dziesma sastāv no vairākām zema reģistra skaņām, kas variējas to amplitūdā un [[frekvence|frekvencē]]. To garums ir 10—20 minūtes.<ref name=arab/> Kuprvalis var dziedāt no vietas ilgāk kā 24 stundas. Turklāt noteiktā areālā visi tēviņi dzied vienu un to pašu dziesmu. Piemēram, visi Atlantijas okeāna ziemeļu tēviņi dzied vienu dziesmu, bet Klusā okeāna tēviņi citu. Katras populācijas dziesma lēnām izmainās ilgākā laika periodā.<ref name=arab/> To mērķis zinātniekiem nav zināms, bet, iespējams, tās saistītas ar pārošanos, ar mātītes pievilināšanu. Tomēr pie dziedātāja ierodas ne tikai mātītes, bet arī citi tēviņi, kas vairošanās perioda laikā bieži noved pie sasvstarpējiem konfliktiem.<ref name=arab/> Tādēļ otra izvirzītā [[hipotēze]] ir, ka dziedāšana nozīmē cita tēviņa izaicināšanu uz cīņu.<ref>"Humpback Whales. Song of the Sea.". Public Broadcasting Station. Retrieved 2007-04-22.</ref> Vēl viena no hipotēzēm skaidro dziesmas nozīmi kā eholokācijas funkciju.<ref>Mercado E III, Frazer LN (July 2001). "Humpback Whale Song or Humpback Whale Sonar? A Reply to Au et al" (PDF). IEEE Journal of Oceanic Engineering. 26 (3): 406–415. doi:10.1109/48.946514</ref> Barošanās sezonas laikā kuprvaļi izmanto atšķirīgu vokalizāciju, dzenot zivis blīvā lodē.<ref>Mercado E III; Herman LM; Pack AA (2003). "Stereotypical sound patterns in humpback whale songs: Usage and function" Aquatic Mammals. 29 (1): 37–52. doi:10.1578/016754203101024068</ref> == Barība un barošanās == Kuprvalis galvenokārt barojas vasaras periodā, bet ziemā iztiek ar uzkrātajām barības rezervēm [[tauki|tauku]] veidā.<ref>Encyclopedia of Life & Peter Saundry. 2011. Humpback whale. eds. C.Michael Hogan and C.J.Cleveland, Encyclopedia of Earth, National Council for Science and Environment, Washington, DC</ref> Ziemošanas vietās barošanās notiek ļoti reti un tām ir vairāk "laimīgas nejaušības" raksturs. Kopumā kuprvalis ir enerģisks un aktīvs mednieks, kas barojas ar [[krili]]em, [[planktons|planktonu]] un nelielām, baros dzīvojošām [[zivis|zivīm]].<ref name=nooa/> Katru dienu kuprvalis apēd ap 1360 kg barības.<ref name=nooa/> Piemēram, Atlantijas okeāna ziemeļos kuprvalis galvenokārt barojas ar [[siļķe|siļķēm]], [[lasis|lašiem]], [[moiva|moivām]], [[tūbīšu dzimta|tūbītēm]], [[Atlantijas makrele|makrelēm]] un [[saida|saidām]].<ref>Overholtz W.J.; Nicholas J.R. (1979). "Apparent feeding by the fin whale, Balaenoptera physalus and humpback whale, Megaptera novaeangliae, on the American sand lance, Ammodytes americanus, in the Northwest Atlantic". Fish. Bull. (77): 285–287.</ref><ref>Whitehead H. (1987). "Updated status of the humpback whale, Megaptera novaeangliae, in Canada". Canadian Field-Naturalist. 101 (2): 284–294.</ref> Dienvidu okeānā un pie Austrālijas krastiem galvenā barība ir [[krili]] un [[airkājvēži]].<ref>Nemoto T. (1959). "Food of baleen whales with reference to whale movements". Scientific Reports of the Whales Research Institute (14): 149–290.</ref> Kuprvalis medī ar diviem paņēmieniem: uzbrūkot medījumam tiešā veidā vai to apdullinot, sitot ar krūšu spuru vai astes spuru pa ūdens virsmu. === Burbuļu tīkla medības === [[Attēls:Humpback_whale_bubble_net_feeding_Christin_Khan_NOAA.jpg|thumb|left|260px|Kuprvalis burbuļu tīkla centrā]] No visiem [[plātņvaļi]]em kuprvaļiem ir visattīstītākie medību paņēmieni.<ref>Humpback Whale Recovery Team for the National Marine Fisheries Service, Silver Spring, Maryland (1991). Recovery Plan for the Humpback Whale (Megaptera novaeangliae). National Marine Fisheries Service. p. 105.</ref> Visintelektuālākais un sarežģītākais paņēmiens ir burbuļu tīkla medības,<ref name=nooa/> kurās var piedalīties līdz pat 20 īpatņi. Kuprvaļu grupa peld ap zivju baru un ar burbuļu palīdzību kā ar tīklu vada un ierobežo zivis, ar katru loku saspiežot zivis arvien ciešāk vienu pie otras, beigās veidojot blīvu zivju cilindru, kuru ietver burbuļu siena. Zinātnieki ar pie vaļu mugurām piestiprinātu kameru palīdzību ir novērojuši, kas notiek šo medību laikā. Iesākumā loka diametrs ir apmēram 30 m. Daži kuprvaļi no grupas pūš burbuļus, daži ienirst dziļāk un dzen zivis augšup, bet citi ar skaņu palīdzību zivis biedē un piespiež tās doties burbuļu tīkla iekšpusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.nationalgeographic.com/news/2002/06/0624_020624_TVbubble.html |title=Nationalgeographic: Crittercam Reveals Secrets of the Marine World |access-date={{dat|2017|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160115174349/http://news.nationalgeographic.com/news/2002/06/0624_020624_TVbubble.html}}</ref> Kad zivis sadzītas cieši kopā, kuprvaļi virzienā no apakšas uz augšu strauji metas cauri zivju cilindram ar plaši atvērtu muti. Pateicoties ielocēm uz vēdera, kuprvalis muti var atvērt ļoti plaši, sagrābjot vienā kampienā tūkstošiem zivju. Pēc tam ūdens tiek izspiests caur vaļu bārdu, bet zivis norītas. == Vairošanās== [[Attēls:Sanc0604.jpg|thumb|260px|Kuprvaļa mātīte ar mazuli]] Kuprvaļiem vairošanās sezona notiek ziemā, kad tie no polāriem ūdeņiem barošanās vietās migrē uz siltākiem ūdeņiem [[ekvators|ekvatora]] tuvumā.<ref name=adw/> Tie dzimumbriedumu sasniedz 4—10 gadu vecumā, kad mātītes ķermenis sasniedz 12 m garumu, bet tēviņa 11,6 m.<ref name=arab/><ref name=adw/> Pārošanās sezonas laikā starp tēviņiem veidojas saspringtas attiecības ar sīvu konkurenci. Mātītei seko vairāki tēviņi, kas viens ar otru cīnās, lai iegūtu tiesības sapāroties.<ref>Clapham, Phillip J. (26 February 2009). "Humpback Whale Megaptera novaeangliae". In Perrin, William F.; Wursig, Bernd; Thewissen, J.G.M. 'Hans'. Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. pp. 582–84. {{ISBN|978-0-08-091993-5}}.</ref> Grupas lielums ir nepārtraukti mainīgs, jo kāds mazāk spēcīgs tēviņš grupu pamet, bet cits ierodas. [[Riests|Riesta]] laikā var novērot aktīvu tēviņu izrādīšanos ar iespaidīgo izsliešanos ārpus ūdens un gāšanos atpakaļ okeānā, ar lēcieniem un ar sitieniem pa ūdens virsmu ar krūšu spurām un asti.<ref name=nooa/> Neatņemama riesta sastāvdaļa ir tēviņu garās dziesmas.<ref>Darling, J.; et al. (2006). "Humpback whale songs: Do they organize males during the breeding season?" Behavior. 143: 1051–1101. doi:10.1163/156853906778607381</ref> Pārošanās laikā tēviņi kļūst agresīvi un nervozi, savstarpējā izrādīšanās mēdz pāraugt arī tiešā vardarbībā, kas ietver vājākā īpatņa dzenāšanu, grūstīšanu un citāda veida fizisku ietekmēšanu. Grupā peldošie tēviņi ir daudz agresīvāki nekā, ja tēviņš kādu laiku ir bijis viens pats. Šajā periodā tēviņi var uzbrukt arī citu vaļu sugu tēviņiem.<ref name=adw/> === Mazuļa aprūpe === Mazuļi dzimst ik pēc 2—3 gadiem, piedzimstot vienam mazulim. Grūsnības periods ir apmēram 11—11,5 mēneši.<ref name=nooa/><ref name=adw/> Dzimšanas maksimums ir janvāra un februāra mēnesī Ziemeļu puslodes kuprvaļiem, bet Dienvidu puslodes vaļiem tas ir jūlijā un augustā. Piedzimušais mazulis ir apmēram vienā lielumā ar mātes galvu, tas ir apmēram 4,5 m. Toties mazuļa svars ir ap 1 tonnu.<ref name=nooa>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nmfs.noaa.gov/pr/species/mammals/whales/humpback-whale.html |title=NOOA Fisheries: Humpback Whale (Megaptera novaeangliae) |access-date={{dat|2017|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161226203406/http://www.nmfs.noaa.gov/pr/species/mammals/whales/humpback-whale.html |archivedate={{dat|2016|12|26||bez}} }}</ref> Mazais valis barojas tikai ar [[piens|pienu]] apmēram 6 mēnešus, pēc tam tas barojas gan patstāvīgi pats ar zivīm vai kriliem, gan turpina joprojām zīst pienu papildu 6 mēnešus. Kuprvaļa piena tauku saturs ir 50%, un tas ir rozā krāsā. Kuprvalis dzīvo 45—100 gadus.<ref>Dawes, John; Campbell, Andrew (2008). Exploring the World of Aquatic Life. Infobase Publishing. {{ISBN|978-1-60413-255-7}}.</ref> Mātes ļoti rūpējas par saviem mazuļiem, tos agresīvi aizstāvot pret ienaidniekiem. Mazulis visu laiku peld cieši blakus mātes, turklāt māte to ik pa brīdim aptausta ar savu krūšu spuru. Tēviņš mazuļu audzināšanā nepiedalās.<ref name=nooa/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://raksti.daba.lv/referaati/2005/dbusa/i_text.html Kuprvaļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201030043143/http://raksti.daba.lv/referaati/2005/dbusa/i_text.html |date={{dat|2020|10|30||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20161230180652/http://wildwhales.org/humpback-whale/ Wild Whales: Humpback Whale (Megaptera novaeangliae)] *[http://marinebio.org/species.asp?id=39 Marinebio: Humpback Whales, Megaptera novaeangliae] *[http://www.oceania.org.au/whales/whales.html Humpbacks of Hervey Bay, Queensland, Australia] *[http://news.bbc.co.uk/earth/hi/earth_news/newsid_8318000/8318182.stm Epic humpback whale battle filmed] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Joslvaļu dzimta]] [[Kategorija:Baltijas jūras fauna]] [[Kategorija:Vidusjūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Indijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Klusā okeāna fauna]] [[Kategorija:Dienvidu okeāna fauna]] [[Kategorija:Eiropas fauna]] [[Kategorija:Islandes fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] [[Kategorija:Austrālijas fauna]] [[Kategorija:Jaunzēlandes fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Grenlandes fauna]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] ip0pq33uzhlciou29yzegnq6wyfsj4r 0 61665 4526022 4518833 2026-09-23T08:30:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526022 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #F00F00 | nos = ''Atlético de Madrid'' | logo = Atletico Madrid Logo 2024.svg | logo_izm = 170px | pilns = ''Club Atlético de Madrid, S.A.D.'' | iesauka = ''Colchoneros'' (matračnieki)<br/>''Rojiblancos'' (sarkani-baltie) <br/>''Atleti'' | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Madride}} | dib = 1903 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 26 | stad = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' | ietilp = 67 703 | prez = {{flaga|Spānija}} Enrike Sereso | tren = {{flaga|Argentīna}} [[Djego Simeone]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 4. vieta | pattern_la1 = _atleticomadrid2526h | pattern_b1 = _atleticomadrid2526h | pattern_ra1 = _atleticomadrid2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _atleticomadrid2526a | pattern_b2 = _atleticomadrid2526a | pattern_ra2 = _atleticomadrid2526a | pattern_sh2 = _atleticomadrid2526a | pattern_so2 = _atleticomadrid2526al | leftarm2 = 3B3C62 | body2 = 3B3C62 | rightarm2 = 3B3C62 | shorts2 = 3B3C62 | socks2 = 3B3C62 | pattern_la3 = _atleticomadrid2526t | pattern_b3 = _atleticomadrid2526t | pattern_ra3 = _atleticomadrid2526t | pattern_sh3 = _atleticomadrid2526t | pattern_so3 = | leftarm3 = 0088FF | body3 = 0088FF | rightarm3 = 0088FF | shorts3 =0088FF | socks3 = 0088FF }} '''Madrides "Atlético"''' ({{val|es|Club Atlético de Madrid}}) ir profesionāla [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] komanda no [[Madride]]s, kas spēlē Spānijas futbola čempionāta augstākajā līgā — [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. Klubs dibināts 1903. gadā. No 2017. gada mājas spēles aizvada [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] (pirms tam: [[Visentes Kalderona stadions|Visentes Kalderona stadionā]]). ''Atlético'' 11 reizes ir kļuvuši par Spānijas čempioniem un desmit reizes izcīnījuši [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]]. Komanda ir trīs reizes uzvarējusi [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], kā arī vienu reizi izcīnījusi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|title=Grande de España y Europa|publisher=Atlético de Madrid|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019003913/http://clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}</ref> ''Atlético'' futbolisti ir arī trīs reizes iekļuvuši [[UEFA Čempionu līga]]s (agrāk — Eiropas Čempionvienību kauss) finālā (1974., 2014. un 2016. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1973/index.html|title=UEFA Champions League 1973/74 - History|publisher=UEFA.com|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|archive-date={{dat|2017|07|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170713140952/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1973/index.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History|publisher=UEFA.com|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607135804/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/index.html}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2026|09|07||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atleticodemadrid.com/jugadores-primer-equipo/ |title=Primer Equipo|language=es |publisher=''Atlético Madrid''|accessdate={{dat|2026|09|07||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ARG|pos=GK|name=[[Huans Muso]]}} {{Fs player|no=3|nat=MEX|pos=MF|name=[[Obeds Vargass]]}} {{Fs player|no=4|nat=ESP|pos=MF|name=[[Rodrigo Mendosa]]}} {{Fs player|no=5|nat=USA|pos=MF|name=[[Džonijs Kardoso]]}} {{Fs player|no=6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=7|nat=KOR|pos=MF|name=[[I Kanins]]}} {{Fs player|no=8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Barrjoss]]}} {{Fs player|no=9|nat=NOR|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]}} {{Fs player|no=10|nat=ESP|pos=MF|name=[[Alekss Baena]]}} {{Fs player|no=11|nat=NGA|pos=FW|name=[[Ademola Lukmans]]}} {{Fs player|no=13|nat=SVN|pos=GK|name=[[Jans Oblaks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=15|nat=CAN|pos=FW|name=[[Džonatans Deivids]]|other=īrē no [[Juventus FC|Juventus]]}} {{Fs player|no=16|nat=ESP|pos=MF|name=[[Arnau Ortiss]]}} {{Fs player|no=17|nat=SVK|pos=DF|name=[[Dāvids Hancko]]}} {{Fs player|no=18|nat=ESP|pos=DF|name=[[Marks Pubiļs]]}} {{Fs player|no=19|nat=ARG|pos=FW|name=[[Hulians Alvaress]]}} {{Fs player|no=20|nat=ARG|pos=FW|name=[[Džuljano Simeone]]}} {{Fs player|no=21|nat=ARG|pos=DF|name=[[Kristians Romero]]}} {{Fs player|no=22|nat=ESP|pos=DF|name=[[Alekss Grimaldo]]}} {{Fs player|no=23|nat=DEN|pos=MF|name=[[Mortens Hjulmands]]}} {{Fs player|no=24|nat=ESP|pos=DF|name=[[Robēns Lenormāns]]}} {{Fs player|no=25|nat=ESP|pos=GK|name=[[Salvi Eskivels]]}} {{Fs player|no=30|nat=ESP|pos=DF|name=[[Dani Martiness]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]''' ** Čempioni (11): 1939–40, 1940–41, 1949–50, 1950–51, 1965–66, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1995–96, 2013–14, [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]] ** Vicečempioni (10): 1943–44, 1957–58, 1960–61, 1962–63, 1964–65, 1973–74, 1984–85, 1990–91, [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018–19]] * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (10): 1959–60, 1960–61, 1964–65, 1971–72, 1975–76, 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1995–96, 2012–13 ** Finālisti (10): 1921, 1926, 1956, 1963–64, 1974–75, 1986–87, 1998–99, 1999—00, 2009–10, 2025–26 * '''[[Spānijas Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1985, 2014 ** Finālisti (5): 1991, 1992, 1996, 2013, 2019–20 * '''Spānijas Čempionu kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1940 * '''FEF Prezidenta kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1947 * '''Evas Duartes kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1951 ** Finālisti (1): 1950 * '''[[Spānijas Līgas kauss]]''' ** Finālisti (2): 1983–84, 1984–85 * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni (1): 2001–02 ** Vicečempioni (2): 1932–33, 1933–34 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (3): 1973–74, 2013–14, 2015–16 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1961–62 ** Finālisti (2): 1962–63, 1985–86 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 2009–10, 2011–12, 2017–18 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 2010, 2012, 2018 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1) 2007 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1974 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Atlético de Madrid|Madrides "Atletico"}} * [https://www.atleticodemadrid.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Madrides "Atletico"]] qoz9wm52eu5gfsy2hlbylret1zq4szh 0 65410 4526039 4492845 2026-09-23T08:59:00Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4526039 wikitext text/x-wiki '''28. septembris''' ir gada 271. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (272. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 94 dienas. == Vārda dienas == [[Lana]], [[Sergejs]], [[Svetlana]] == Notikumi == * [[1322. gads]] — [[Kauja pie Mīldorfas|kaujā pie Mīldorfas]] [[Bavārijas Ludvigs IV]] sakāva savu brālēnu [[Frīdrihs III Skaistais|Austrijas Frīdrihu I Skaisto]]. * [[1832. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Leons XII]]. * [[1917. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Taizemes karogs]]. * [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] atklāta [[Latvijas Universitāte]]. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]]s spēki ieņēma [[Varšava|Varšavu]]. * [[1950. gads]] — [[Indonēzija]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[1961. gads]] — militārais apvērsums [[Damaska|Damaskā]] izraisīja [[Apvienotā Arābu Republika|Apvienotās Arābu Republikas]] ([[Ēģipte]]s un [[Sīrija]]s savienības) beigas * [[1994. gads]] — [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] nogrima prāmis ''[[Estonia (prāmis)|Estonia]]'', bojā gāja 852 cilvēki. * [[1999. gads]] — beidzās [[Dagestānas karš]]. * [[2008. gads]] — notika pirmās [[nakts]] sacīkstes [[Formula 1|F1 čempionāta]] vēsturē ([[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']]). === Kultūra === * [[2021. gads]] — [[Karaliskā Alberthola|Karaliskajā Albertholā]] notika filmas "[[Nav laiks mirt]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[551. gads p.m.ē.]] — [[Konfūcijs]] (''孔子''), ķīniešu domātājs, filozofs un skolotājs (šis datums tradicionāli tiek uzskatīts par Konfūcija dzimšanas dienu) * [[1740. gads]] — [[Johans Frīdrihs Hartknohs]] (''Johann Friedrich Hartknoch''), vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs (miris 1789. gadā) * [[1765. gads]] — [[Johans Frīdrihs Šillings]] (''Johann Friedrich Schilling''), vācbaltiešu izcelsmes Vācijas būvmeistars (miris 1859. gadā) * [[1803. gads]] — [[Prospērs Merimē]] (''Prosper Mérimée''), franču rakstnieks (miris 1870. gadā) * [[1841. gads]] — [[Žoržs Klemanso]] (''Georges Clemenceau''), franču politiķis, ārsts un žurnālists (miris 1929. gadā) * [[1852. gads]] — [[Džons Frenčs]] (''John French''), britu feldmaršals (miris 1925. gadā) * [[1865. gads]] — [[Voldemārs Zālītis]], latviešu rakstnieks (miris 1934. gadā) * [[1871. gads]] — [[Pjetro Badoljo]] (''Pietro Badoglio''), itāliešu ģenerālis un politiķis (miris 1956. gadā) * [[1877. gads]] — [[Valters Teisens]] (''Walter Thijssen''), nīderlandiešu airētājs (miris 1943. gadā) * [[1905. gads]] — [[Maksis Šmēlings]] (''Max Schmeling''), vācu bokseris (miris 2005. gadā) * [[1908. gads]] — [[Karlušs I]] (''Carlos I''), Portugāles karalis (miris 1908. gadā) * [[1924. gads]] — [[Marčello Mastrojanni]] (''Marcello Mastroianni''), itāliešu aktieris (miris 1996. gadā) * [[1929. gads]]: ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (mirusi 2022. gadā) ** [[Nikolajs Rižkovs]] (''Никола́й Рыжко́в''), krievu un padomju politiķis (miris 2024. gadā) * [[1934. gads]] — [[Brižita Bardo]] (''Brigitte Bardot''), franču dziedātāja (mirusi 2025. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Atis Lejiņš]], Latvijas politiķis * [[1944. gads]] — [[Milošs Zemans]] (''Miloš Zeman''), čehu politiķis * [[1950. gads]] — [[Kristīna Hofa Zommersa]] (''Christina Hoff Sommers''), amerikāņu autore un filozofe * [[1955. gads]]: ** [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] (''Gary Johnson''), britu futbola treneris ** [[Viktors Freibergs]], latviešu kinozinātnieks un rakstnieks (miris 2022. gadā) * [[1963. gads]] — [[Luiss Arse]] (''Luis Arce''), bolīviešu politiķis * [[1964. gads]]: ** [[Oļegs Boiko]] (''Олег Бойко''), krievu uzņēmējs un investors ** [[Džanīne Garofalo]] (''Janeane Garofalo''), ASV kinoaktrise ** [[Mārtiņš Roze]], Latvijas politiķis (miris 2012. gadā) * [[1968. gads]]: ** [[Mika Hekinens]] (''Mika Häkkinen''), somu autosportists ** [[Naomi Votsa]] (''Naomi Watts''), angļu aktrise * [[1971. gads]] — [[Aleksejs Ovčiņins]] (''Алексей Овчинин''), Krievijas kosmonauts * [[1975. gads]] — [[Ana Brnabiča]] (''Ана Брнабић''), Serbijas premjerministre * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Uģis Viļums]], latviešu basketbolists * [[1982. gads]] — [[Rejs Emerijs]] (''Ray Emery''), Kanādas hokejists (miris 2018. gadā) * [[1986. gads]] — [[Andress Gvardado]] (''Andrés Guardado''), meksikāņu futbolists * [[1987. gads]] — [[Hilarija Dafa]] (''Hilary Duff''), ASV kinoaktrise == Miruši == * [[935. gads]] — [[Svētais Vāclavs]] (''Svatý Václav''), Bohēmijas kņazs un Čehijas svētais (dzimis ap 907. gadu) * [[1197. gads]] — [[Heinrihs VI]] (''Heinrich VI.''), Svētās Romas imperators (dzimis 1165. gadā) * [[1826. gads]] — [[Dmitrijs Bortņanskis]] (''Дмитрий Бортнянский''), ukraiņu/krievu komponists (dzimis 1751. gadā) * [[1859. gads]] — [[Kārlis Riters]] (''Carl Ritter''), vācu ģeogrāfs (dzimis 1779. gadā) * [[1875. gads]] — [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Алексей Толстой''), krievu rakstnieks (dzimis 1817. gadā) * [[1891. gads]] — [[Hermans Melvils]] (''Herman Melville''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1819. gadā) * [[1895. gads]] — [[Luijs Pastērs]] (''Louis Pasteur''), franču ķīmiķis, mikrobiologs (dzimis 1822. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Andrejs Jurjāns]], latviešu komponists (dzimis 1856. gadā) * [[1947. gads]] — [[Oskars Greguārs]] (''Oscar Grégoire''), beļģu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1877. gadā) * [[1951. gads]] — [[Karls Alberts Andersens]] (''Carl Albert Andersen''), norvēģu vieglatlēts un vingrotājs (dzimis 1876. gadā) * [[1953. gads]]: ** [[Edvīns Habls]] (''Edwin Hubble''), ASV astronoms (dzimis 1881. gadā) ** [[Moriss Viņero]] (''Maurice Vignerot''), franču kroketa spēlētājs (dzimis 1879. gadā) * [[1956. gads]] — [[Viljams Boings]] (''William Boeing''), amerikāņu aviokonstruktors (dzimis 1881. gadā) * [[1966. gads]] — [[Andrē Bretons]] (''André Bretoñ''), franču rakstnieks, sirreālisma teorētiķis (dzimis 1896. gadā) * [[1970. gads]] — [[Gamāls Abdels Nāsers]] (''جمال عبد الناصر‎''; ''Gamāl ‘Abd an-Nāṣir''), Ēģiptes prezidents (dzimis 1918. gadā) * [[1975. gads Latvijā|1975. gads]] — [[Jānis Sieriņš]], latviešu mūziķis un koru diriģents (dzimis 1889. gadā) * [[1978. gads]] — [[Jānis Pāvils I]] (''Ioannes Paulus PP. I''), Romas pāvests (dzimis 1912. gadā) * [[1989. gads]] — [[Ferdinands Markoss]] (''Ferdinand Marcos''), Filipīnu prezidents (dzimis 1917. gadā) * [[1991. gads]] — [[Mailss Deiviss]] (''Miles Davis''), amerikāņu trompetists (dzimis 1926. gadā) * [[2010. gads]] — [[Arturs Penns]] (''Arthur Penn''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * [[2016. gads]] — [[Šimons Peress]] (''שמעון פרס''), Izraēlas prezidents (dzimis 1923. gadā) * [[2022. gads]] — ''[[Coolio]]'', amerikāņu mūziķis, reperis, aktieris un producents (dzimis 1963. gadā) * [[2024. gads]] — [[Kriss Kristofersons]] (''Kris Kristofferson''), amerikāņu aktieris un mūziķis (dzimis 1936. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] 1sn3qu4lk3gqc467je2w174ddgjbu30 0 66493 4526026 4227674 2026-09-23T08:35:14Z ~2026-51325-55 150747 /* */ 4526026 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Resnais daunis | vārds_orig = ''Robert Falcon Scott'' | attēls = Scott of the Antarctic crop.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1868 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Devonporta]], {{GBR}} | m_dat_alt = | m_gads = 1912 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Rosa šelfa ledājs]], [[Antarktīda]] }} '''Roberts Falkons Skots''' ({{val|en|Robert Falcon Scott}}, dzimis {{dat|1868|6|6}} [[Devonporta|Devonportā]], [[Anglija|Anglijā]], miris, domājams, {{dat|1912|3|29}} uz [[Rosa šelfa ledājs|Rosa šelfa ledāja]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]) bija britu jūrnieks, karaliskās [[kara flote|flotes]] virsnieks un polārpētnieks, viens no [[Dienvidpols|Dienvidpola]] pirmatklājējiem. Vadīja divas ekspedīcijas uz Antarktīdu: ar kuģiem "Discovery" (1901—1904) un "Terra Nova" (1910—1913). Pirms savas pirmās Antarktiskās ekspedīcijas Roberts Skots bija britu karaliskās flotes virsnieks. Līdz tam īpašas intereses par polāro apgabalu izpēti viņam nebija, taču iespēja vadīt ekspedīciju ar kuģi ''Discovery'' bija lieliska iespēja veidot spožu karjeru flotē. Skots bija ekspedīcijas kapteinis, viņa pakļautībā atradās arī tādi nākotnē pazīstami Antarktikas pētnieki kā [[Ernests Šekltons]] un [[Edvards Vilsons]]. Ekspedīcija sasniedza Antarktīdu [[1902. gads|1902. gada]] janvārī, izpētīja piekrasti [[Rosa jūra]]s rajonā un arī kontinenta iekšzemes apgabalus, veicot novērojumus [[ģeogrāfija|ģeogrāfijā]], [[bioloģija|bioloģijā]], [[ģeoloģija|ģeoloģijā]], [[meteoroloģija|meteoroloģijā]] un [[zemes fizika|zemes fizikā]]. Skots, Šekltons un Vilsons devās arī iekšzemes pārgājienā uz dienvidiem, sasniedzot 82° 11’ dienvidu platumu (aptuveni 850 km no Dienvidpola). Ekspedīcija pārlaida Antarktīdā divas ziemas un [[Portsmuta|Portsmutā]] atgriezās [[1904. gads|1904. gada]] septembrī. [[1910. gads|1910. gadā]] Roberts Skots vadīja jaunu ekspedīciju uz Antarktīdu ar kuģi "Terra Nova", kuras mērķis bija sasniegt [[Dienvidpols|Dienvidpolu]] pirmajiem, apsteidzot līdzīgu [[Norvēģija]]s ekspedīciju [[Roalds Amundsens|Roalda Amundsena]] vadībā. {{dat|1911|11|1}} Roberts Skots devās gājienā uz polu (daļa ekspedīcijas ceļu uzsāka jau ātrāk, tika izveidota bāze ar pārtikas rezervēm, daļa vēlāk). Jau no paša sākuma Skota ekspedīciju vajāja nelaimes: motorkamanas izgāja no ierindas, bet [[Mandžūrija]]s [[ponijs|ponijus]], kurus Skots izvēlējās suņu vietā, nācās nošaut, jo tie nespēja panest aukstumu un smagās nastas. Pēc tam smagās kamanas nācās vilkt pašiem polārpētniekiem. {{dat|1912|1|17}} Skota piecu cilvēku ekspedīcija sasniedza Dienvidpolu, kurā atrada [[Norvēģijas karogs|Norvēģijas karogu]] un Amundsena vēstuli (konkurenti polu bija sasnieguši 33 dienas ātrāk). Vilšanās atpakaļceļu padarīja vēl grūtāku, un, nesasniedzot aptuveni 20 km attālumā esošo piekrastes bāzi ar pārtikas rezervēm, {{dat|1912|3|29}} vai dažas dienas vēlāk Skots gāja bojā. Viņa un pārējo divu tik tālu nokļuvušo ekspedīcijas dalībnieku līķus un dienasgrāmatas atrada tikai 12. novembrī. == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skots, Roberts}} [[Kategorija:1868. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1912. gadā mirušie]] [[Kategorija:Devonā dzimušie]] [[Kategorija:Ceļotāji]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes polārpētnieki]] i8zvlwxh7ivsrupcek8geru509dp90r 4526027 4526026 2026-09-23T08:36:52Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-51325-55|~2026-51325-55]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 3871850 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Falkons Skots | vārds_orig = ''Robert Falcon Scott'' | attēls = Scott of the Antarctic crop.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1868 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Devonporta]], {{GBR}} | m_dat_alt = | m_gads = 1912 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Rosa šelfa ledājs]], [[Antarktīda]] }} '''Roberts Falkons Skots''' ({{val|en|Robert Falcon Scott}}, dzimis {{dat|1868|6|6}} [[Devonporta|Devonportā]], [[Anglija|Anglijā]], miris, domājams, {{dat|1912|3|29}} uz [[Rosa šelfa ledājs|Rosa šelfa ledāja]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]) bija britu jūrnieks, karaliskās [[kara flote|flotes]] virsnieks un polārpētnieks, viens no [[Dienvidpols|Dienvidpola]] pirmatklājējiem. Vadīja divas ekspedīcijas uz Antarktīdu: ar kuģiem "Discovery" (1901—1904) un "Terra Nova" (1910—1913). Pirms savas pirmās Antarktiskās ekspedīcijas Roberts Skots bija britu karaliskās flotes virsnieks. Līdz tam īpašas intereses par polāro apgabalu izpēti viņam nebija, taču iespēja vadīt ekspedīciju ar kuģi ''Discovery'' bija lieliska iespēja veidot spožu karjeru flotē. Skots bija ekspedīcijas kapteinis, viņa pakļautībā atradās arī tādi nākotnē pazīstami Antarktikas pētnieki kā [[Ernests Šekltons]] un [[Edvards Vilsons]]. Ekspedīcija sasniedza Antarktīdu [[1902. gads|1902. gada]] janvārī, izpētīja piekrasti [[Rosa jūra]]s rajonā un arī kontinenta iekšzemes apgabalus, veicot novērojumus [[ģeogrāfija|ģeogrāfijā]], [[bioloģija|bioloģijā]], [[ģeoloģija|ģeoloģijā]], [[meteoroloģija|meteoroloģijā]] un [[zemes fizika|zemes fizikā]]. Skots, Šekltons un Vilsons devās arī iekšzemes pārgājienā uz dienvidiem, sasniedzot 82° 11’ dienvidu platumu (aptuveni 850 km no Dienvidpola). Ekspedīcija pārlaida Antarktīdā divas ziemas un [[Portsmuta|Portsmutā]] atgriezās [[1904. gads|1904. gada]] septembrī. [[1910. gads|1910. gadā]] Roberts Skots vadīja jaunu ekspedīciju uz Antarktīdu ar kuģi "Terra Nova", kuras mērķis bija sasniegt [[Dienvidpols|Dienvidpolu]] pirmajiem, apsteidzot līdzīgu [[Norvēģija]]s ekspedīciju [[Roalds Amundsens|Roalda Amundsena]] vadībā. {{dat|1911|11|1}} Roberts Skots devās gājienā uz polu (daļa ekspedīcijas ceļu uzsāka jau ātrāk, tika izveidota bāze ar pārtikas rezervēm, daļa vēlāk). Jau no paša sākuma Skota ekspedīciju vajāja nelaimes: motorkamanas izgāja no ierindas, bet [[Mandžūrija]]s [[ponijs|ponijus]], kurus Skots izvēlējās suņu vietā, nācās nošaut, jo tie nespēja panest aukstumu un smagās nastas. Pēc tam smagās kamanas nācās vilkt pašiem polārpētniekiem. {{dat|1912|1|17}} Skota piecu cilvēku ekspedīcija sasniedza Dienvidpolu, kurā atrada [[Norvēģijas karogs|Norvēģijas karogu]] un Amundsena vēstuli (konkurenti polu bija sasnieguši 33 dienas ātrāk). Vilšanās atpakaļceļu padarīja vēl grūtāku, un, nesasniedzot aptuveni 20 km attālumā esošo piekrastes bāzi ar pārtikas rezervēm, {{dat|1912|3|29}} vai dažas dienas vēlāk Skots gāja bojā. Viņa un pārējo divu tik tālu nokļuvušo ekspedīcijas dalībnieku līķus un dienasgrāmatas atrada tikai 12. novembrī. == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skots, Roberts}} [[Kategorija:1868. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1912. gadā mirušie]] [[Kategorija:Devonā dzimušie]] [[Kategorija:Ceļotāji]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes polārpētnieki]] kun44w9k0i5h34lxx4b9oz47poec1cc 0 67339 4525888 4500302 2026-09-22T22:30:13Z Teatrālis 82063 /* Teātra trupa (2026) */ 4525888 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Dailes teātris | orig_nosaukums = | attēls = | attēla izmērs = | paraksts = Dailes teātra ēka 2016. gadā | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Brīvības iela 75|3s=Brīvības iela (Rīga)}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 34.61 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 7 | gar_s = 34.6 | gar_EW = E | arhitekts = [[Marta Staņa]] | dibināšanas gads = {{dat|1920|11|19||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = [[Juris Žagars]] | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | diriģents = | lielā zāle = līdz 883 sēdvietām | zāle1 = Jaunā zāle | zāle1_vietas = līdz 306 sēdvietām | zāle2 = Dailes dārzs | zāle2_vietas = līdz 200 sēdvietām | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Dailes teātris | numurs = 7963 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} | mājas lapa = {{URL|http://www.dailesteatris.lv/}} }} '''Dailes teātris''' ir {{dat|1920|11|19||bez}} dibināts profesionāls latviešu [[teātris]]. Pirmā teātra mājvieta bija [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s nams [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] (toreiz Romanova) ielā 25, kur mūsdienās atrodas [[Jaunais Rīgas teātris]]. Sākotnēji bija vēlme dibināt Raiņa tautas namu, kurā notiktu publiski priekšlasījumi un dažādi izglītojoši pasākumi, taču iecere par teātra sekcijas dibināšanu vērsās plašumā un nolēma dibināt teātri, domu par tautskolu atstājot vēlākiem laikiem. == Vēsture == Teātra galvenais režisors no tā dibināšanas 1920. gadā līdz 1964. gadam bija [[Eduards Smiļģis]]. Dailes teātra stilistika vienmēr ir bijusi atšķirīga no t.s. naturālpsiholoģiskās ievirzes teātru stilistikas. Saskaņā ar Smiļģa izvirzītajiem pamatprincipiem teātris "necenšas pēc pilnīgas ilūzijas (un aktieris nav dzīves imitators), bet, lugu uzvedot, rada mākslas īstenību, kas ir augstāka par dzīves īstenību."<ref>E. Smiļģis "Pārdomas. Dailes teātra desmit gadi: 1920—1930". — Rīga: Dailes teātris, 1930.</ref> Visās Smiļģa izrādēs strāvoja sakāpināta tēlu emocionalitāte, kas ietverta spilgtā, izkoptā formā. Pirmie Smiļģa palīgi, tā sauktie konsultanti, bija kustību konsultante [[Felicita Ertnere]], [[scenogrāfs]] [[Jānis Muncis]], muzikālās daļas vadītājs [[Burhards Sosārs]]. Dailes teātra pirmā izrāde bija [[Rainis|Raiņa]] lugas "[[Indulis un Ārija]]" iestudējums, kas vienlaikus bija Smiļģa pirmā režija. Teātra pirmais darbības gads bija grūts materiālajā ziņā, jo viss balstījās tikai uz darbinieku entuziasmu, taču pamazām tika iegūti līdzekļi, veikti remonti un teātris guva skatītāju atzinību. Eduards Smiļģis repertuāram izvēlējās gan vērienīgus latviešu autoru — [[Rainis|Raiņa]], [[Aspazija]]s, [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]], [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] u.c. darbus, gan pasaules klasiku — [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]], [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]], [[Karlo Goldoni]] lugas, kā arī tālaika Eiropas jaunākās paaudzes dramaturgu lugas vai prozas dramatizējumus. Galvenās vīriešu lomas bieži spēlēja pats Smiļģis, viņam līdzās bija [[Gustavs Žibalts]], [[Rūdolfs Kreicums]], [[Arveds Mihelsons]], Kārlis Pabriks, Emīls Mačs, Augusts Mitrēvics, Kārlis Veics u.c.; aktrises — [[Emīlija Viesture]], [[Lilita Bērziņa]], Elvīra Bramberga, Austra Baldone, [[Lilija Žvīgule]] u.c. 1926. gadā teātri papildināja Dailes teātra dramatiskos kursus (vēlāk sauktus par Dailes teātra I studiju) absolvējušie jaunie aktieri, to starpā — [[Artūrs Filipsons]], Alberts Miķelsons, [[Benita Ozoliņa]]. Lai 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmit gadu mijas ekonomiskās krīzes laikā piesaistītu skatītājus, Eduards Smiļģis teātrī ieviesa jauninājumus: viens no tiem bija klasikas darbu modernizācija, otrs — teātris sāka iestudēt dziesmu spēles. Lāčplēša ielā 25 teātris veiksmīgi darbojās gandrīz 60 gadus. Kopš 1977. gada teātris atrodas [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 75, ēkā, kuru projektējis arhitektu kolektīvs ar latviešu arhitekti [[Marta Staņa|Martu Staņu]] priekšgalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2016/06/13/padomju-arhitekturas-mantojums-latvija-padomju-modernisms-1970-%e2%80%93-1980/|title=Padomju arhitektūras mantojums Latvijā. Padomju modernisms, 1970 – 1980 {{!}} Laikmeta zīmes|last=Jākobsons|first=Ervīns|access-date=2020-06-18|date=2016-06-13|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191227143450/http://www.laikmetazimes.lv/2016/06/13/padomju-arhitekturas-mantojums-latvija-padomju-modernisms-1970-%E2%80%93-1980/|archivedate=2019-12-27}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikos teātra nosaukums bija '''J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris'''. Eduarda Smiļģa laika teātris iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/6/221/|title=Eduarda Smiļģa Dailes Teātris no 1920. gada līdz 1960. gadam|author=Lilija Dzene|accessdate={{dat|2013|3|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150927025009/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/6/221/|archivedate={{dat|2015|09|27||bez}}}}</ref> bet kanona arhitektūras un dizaina sadaļā iekļauta arī [[Dailes teātra ēka]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/9/17/|title=Dailes teātris 1959-1976|author=Jānis Lejnieks|accessdate={{dat|2013|3|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130610052732/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/9/17|archivedate={{dat|2013|06|10||bez}}}}</ref> == Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji == * [[Eduards Smiļģis]] (1920—1964) * [[Pēteris Pētersons]] (1964—1969) * [[Arnolds Liniņš]] (1971—1987) * [[Kārlis Auškāps]] (1987—2002) * [[Mihails Gruzdovs]] (2002—2009) * [[Mārtiņš Vilkārsis]] (2010—2011) * [[Dž. Dž. Džilindžers]] (2011—2019) * [[Viesturs Kairišs]] (no 2020. gada) == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Dailes teātra izrāžu saraksts}} == Teātra trupa (2026) == === Štata aktieri === {{div col}} * [[Gints Andžāns]] * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Juris Bartkevičs]] * [[Indra Briķe]] * [[Andris Bulis]] * [[Kaspars Dumburs]] * [[Lauris Dzelzītis]] * [[Ērika Eglija|Ērika Eglija-Grāvele]] * [[Dainis Gaidelis]] * [[Gints Grāvelis]] * [[Katrīna Griga]] * [[Čulpana Hamatova]] * [[Jana Herbsta]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Ģirts Krūmiņš]] * [[Arturs Krūzkops]] * [[Niklāvs Kurpnieks]] * [[Anete Kursīte]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] * [[Marta Lovisa Jančevska]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] * [[Milēna Miškēviča]] * [[Kristīne Nevarauska]] * [[Artis Robežnieks]] * [[Ieva Segliņa]] * [[Aldis Siliņš]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Imants Strads]] * [[Lauris Subatnieks]] * [[Mārtiņš Upenieks]] * [[Vita Vārpiņa]] * [[Toms Veličko]] * [[Madara Viļčuka]] {{div col end}} === Ārštata aktieri === {{div col}} * [[Dārta Daneviča]] * [[Olga Dreģe]] * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] * [[Lidija Pupure]] * [[Juris Strenga]] {{div col end}} === Režisori === {{div col}} * [[Mārtiņš Eihe]] * [[Viesturs Kairišs]] * [[Klāvs Mellis]] * [[Dmitrijs Petrenko]] * [[Gatis Šmits]] * [[Toms Treinis]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://izrades.lv/teatris/dailes-teatris Dailes teātris] izrades.lv {{Rīgas kultūras iestādes}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dailes teātris| ]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 430tvj50g5cljt4ljn4jrxqyne4twoe 0 70941 4526038 4495829 2026-09-23T08:58:24Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4526038 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1950. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1950. gads Latvijā}} {{Gads|1950}} {{Gada citi notikumi|1950}} {{Gads citos kalendāros|1950}} '''1950. gads''' ({{Rom sk gadam|1950}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[26. janvāris]] — [[Indija]] pasludināta par [[republika|republiku]]. * [[31. janvāris]] — [[ASV prezidents]] [[Harijs Trumens]] paziņoja par [[ūdeņraža bumba]]s izstrādi. === Februāris === * [[15. februāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ķīna]]s Tautas Republika noslēdza mutisku aizsardzības līgumu. === Marts === * [[17. marts]] — [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]] [[Bērkli]] zinātnieki paziņoja par 98. ķīmiskā elementa radīšanu, kurš tika nosaukts par [[kalifornijs|kaliforniju]]. * [[23. marts]] — izveidota [[Pasaules Meteoroloģijas organizācija]]. === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Francija]]s ārlietu ministrs [[Robērs Šūmanis]] izklāstīja savu redzējumu par apvienoto [[Eiropa|Eiropu]], kas pasaulē varētu nodrošināt mieru. * [[13. maijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] ([[Silverstonas trase|Silverstonas trasē]]) sākās pirmais [[Formula 1]] čempionāts. === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — notika pirmā vācu TV kanāla [[ARD]] pārraide. * [[12. jūnijs]] — izveidota [[Korejas Banka]]. * [[25. jūnijs]] — sākās [[Korejas karš]], [[Ziemeļkoreja]]s armijai šķērsojot 38. paralēli. * [[28. jūnijs]] — Korejas karš: Ziemeļkorejas karaspēks ieņēma [[Seula|Seulu]]. * [[30. jūnijs]] — [[Mičigana]]s štata [[Kalamazū]] pilsētā dibināta [[Kalamazū Latviešu biedrība]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — izveidota [[Hondurasas Centrālā banka]]. * [[11. jūlijs]] — [[Pakistāna]] pievienojās [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskajam Valūtas fondam]] (SVF) un [[Pasaules Banka]]i. === Augusts === * [[28. augusts]] — izveidota [[Šrilankas Centrālā banka]]. === Septembris === * [[15. septembris]] ;— [[Korejas karš]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Inčhonas kauja|izsēdināja desantu Inčhonā]] (pie Seulas). * [[26. septembris]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] karaspēks atguva [[Seula|Seulu]] no [[Ziemeļkoreja]]s. == Dzimuši == === Janvāris === * [[29. janvāris]] — [[Džodijs Šekters]] (''Jody Scheckter''), Dienvidāfrikas Republikas autobraucējs === Februāris === * [[10. februāris]] — [[Herberts Nikols]] (''Herbert Nicol''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā) * [[12. februāris]] — [[Maikls Aironsaids]] (''Michael Ironside''), kanādiešu aktieris * [[13. februāris]] — [[Pīters Geibriels]] (''Peter Brian Gabriel''), angļu mūziķis, dziedātājs * [[22. februāris]] — [[Džūlija Voltersa]] (''Julie Walters''), angļu aktrise === Marts === * [[8. marts]] — [[Mihkels Smeļanskis]] (''Mihkel Smeljanski''), igauņu aktieris un dziedātājs (miris 2020. gadā) * [[20. marts]] — [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (miris 2022. gadā) * [[22. marts]] — [[Gorans Bregovičs]] (''Горан Бреговић, Goran Bregović''), mūziķis no Bosnijas un Hercegovinas * [[26. marts]] — [[Mārtins Šorts]] (''Martin Short''), Kanādas komiķis * [[30. marts]] — [[Robijs Koltreins]] (''Robbie Coltrane''), skotu aktieris (miris 2022. gadā) === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Angnēta Feltskūga]] (''Agnetha Fältskog''), zviedru mūziķe * [[8. aprīlis]] — [[Gžegožs Lato]] (''Grzegorz Lato''), poļu futbolists un treneris * [[12. aprīlis]] — [[Flavio Briatore]] (''Flavio Briatore''), Itālijas biznesmenis * [[13. aprīlis]] — [[Rons Pērlmans]] (''Ronald Perlman''), amerikāņu aktieris === Maijs === * [[6. maijs]] — [[Mihails Mjasņikovičs]] (''Міхаіл Уладзіміравіч Мясніковіч''), Baltkrievijas politiķis * [[13. maijs]] — [[Stīvijs Vonders]] (''Stevie Wonder''), ASV mūziķis * [[17. maijs]] — [[Valērija Novodvorska]] (''Валерия Ильинична Новодворская''), padomju disidente, žurnāliste, politiķe, cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2014. gada) * [[31. maijs]] — [[Edgars Savisārs]] (''Edgar Savisaar''), Igaunijas politiķis (miris 2022. gadā) === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Genādijs Manakovs]] (''Геннадий Михайлович Манаков''), Krievijas kosmonauts (miris 2019. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mišels Lotito]] (''Michel Lotito''), franču izklaides jomas darbonis (miris 2007. gadā) * [[24. jūnijs]]: ** [[Nensija Allena]] (''Nancy Allen''), amerikāņu aktrise ** [[Jans Kulčiks]] (''Jan Kulczyk''), poļu uzņēmējs (miris 2015. gadā) === Jūlijs === * [[9. jūlijs]] — [[Viktors Janukovičs]] (''Віктор Федорович Янукович''), Ukrainas prezidents * [[18. jūlijs]] — [[Ričards Brensons]] (''Richard Branson''), angļu uzņēmējs === Augusts === * [[15. augusts]] — [[Princese Anna]] (''Anne, Princess Royal''), angļu augstmane * [[16. augusts]] — [[Mirko Cvetkovičs]] (''Мирко Цветковић''), Serbijas premjerministrs === Septembris === * [[7. septembris]] — [[Džūlija Kavnere]] (''Julie Kavner''), amerikāņu aktrise * [[11. septembris]] — [[Eimija Medigana]] (''Amy Madigan''), amerikāņu aktrise * [[21. septembris]] — [[Bills Marijs]] (''Bill Murray''), amerikāņu aktieris, komiķis un rakstnieks * [[28. septembris]] — [[Kristīna Hofa Zommersa]] (''Christina Hoff Sommers''), amerikāņu autore un filozofe === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Boriss Morukovs]] (''Борис Владимирович Моруков''), Krievijas kosmonauts, ārsts, zinātnieks (miris 2015. gadā) * [[31. oktobris]]: ** [[Zaha Hadīda]] (''Zaha Hadid''), britu/irākiešu arhitekte (mirusi 2016. gadā) ** [[Džons Kendijs]] (''John Candy''), kanādiešu aktieris (miris 1994. gadā) == Miruši == * [[7. janvāris]] — [[Fransisko Viljota]] (''Francisco Villota''), spāņu basku pelotas spēlētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1873. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Džordžs Orvels]] (''George Orwell''), angļu rakstnieks (dzimis 1903. gadā) * [[3. februāris]] — [[Kārlis Zeics]] (''Karl Seitz''), Austrijas prezidents (dzimis 1869. gadā) * [[21. februāris]] — [[Frederiks Kīpings]] (''Frederick Keeping''), britu riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1867. gadā) * [[6. marts]] — [[Albērs Lebrēns]] (''Albert Lebrun''), Francijas prezidents (dzimis 1871. gadā) * [[11. marts]] — [[Heinrihs Manns]] (''Heinrich Mann''), vācu rakstnieks (dzimis 1871. gadā) * [[19. marts]] — [[Edgars Raiss Barouzs]] (''Edgar Rice Burroughs''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1875. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Žans Peronē]] (''Joanni Perronet''), franču paukotāks un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Kurts Veils]] (''Kurt Weill''), vācu komponists (dzimis 1900. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Anderss Peters Nīlsens]] (''Anders Peter Nielsen''), dāņu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1867. gadā) * [[1. maijs]] — [[Žoržs Leijē]] (''Georges Leuillieux''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā) * [[30. maijs]] — [[Leons Blūms]] (''Léon Blum''), franču politiķis (dzimis 1872. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Eliels Sārinens]] (''Eliel Saarinen''), somu arhitekts (dzimis 1873. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Tomass Bērdžess]] (''Thomas Burgess''), britu izcelsmes franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Artūrs Lī Ņūtons]] (''Arthur Lee Newton''), amerikāņu vieglatlēts un trīs olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1883. gadā) * [[8. augusts]] — [[Nikolajs Mjaskovskis]] (''Николай Яковлевич Мясковский''), krievu padomju komponists (dzimis 1881. gadā) * [[6. septembris]] — [[Olafs Stepldons]] (''William Olaf Stapledon''), angļu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1886. gadā) * [[11. septembris]] — [[Jans Smetss]] (''Jan Christian Smuts''), Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes karavīrs un politiķis (dzimis 1870. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann''), Latvijā dzimis vācbaltu filozofs (dzimis 1882. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Čārlzs Gmelins]] (''Charles Gmelin''), britu vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā) * [[20. oktobris]] — [[Henrijs Stimsons]] (''Henry L. Stimson''), amerikāņu politiķis (dzimis 1867. gadā) * [[29. oktobris]] — [[Gustavs V]] (''Gustaf V''), Zviedrijas karalis (dzimis 1858. gadā) * [[2. novembris]] — [[Džordžs Bernards Šovs]] (''George Bernard Shaw''), Īru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1856. gadā) * [[22. decembris]] — [[Frederiks Frīks]] (''Frederick Freake''), britu polo spēlētājs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[31. decembris]] — [[Kārlis Renners]] (''Karl Renner''), Austrijas prezidents (dzimis 1870. gadā) {{pg7}} {{Commons|1950}} [[Kategorija:1950. gads| ]] dfpmy4erlt8bqcbsd1ak9ao4ljjguym 0 78025 4525898 4279961 2026-09-23T01:26:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525898 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Latvija | valsts_angl = Latvia | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = [[1938]] | federācija = [[Latvijas Basketbola savienība]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = [[FIBA Europe]] | vieta rangā = 25. | rangs max = | rangs max date = | rangs min = | rangs min date = | iesauka = | arēna = [[Arēna Rīga|''Xiaomi'' Arēna]]<br>[[Rimi Olimpiskais centrs|Olimpiskais centrs]] <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|LAT}} [[Matīss Rožlapa]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | pers03 = | pers03_vārds = | pers04 = | pers04_vārds = | kapteinis = | visv spēles = [[Gunta Baško]] (152) | visv punktu = [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1934) <!--- OS ---> | OS reizes = 1 ([[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|2008]]) | OS medaļas = | OS lab sasn = 9. vieta <!--- PČ ---> | PČ nos = [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|Pasaules kauss]] | PČ reizes = 1 (2018) | PČ medaļas = | PČ lab sasn = 13. vieta <!--- Zona ---> | zona nos = [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | zona reizes = 9 ([[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999]], [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005]], [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007]], [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]], [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011]], [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013]], [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2015]], [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2017]], [[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2019]]) | zona medaļas = | zona lab sasn = 4. vieta (2007) <!--- Turn ---> | turn nos = [[FIBA Dimanta bumba]] | turn reizes = 1 (2008) | turn medaļas = | turn lab sasn = <!--- Turn_2 ---> | turn2 nos = | turn2 reizes = | turn2 medaļas = | turn2 lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = | pēdējā spēle = | liel uzvara = | liel zaud = | pašreizējais = }} '''Latvijas sieviešu basketbola izlase''' ir nacionālā basketbola sieviešu komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas Republiku]] starptautiskās basketbola sacensībās, kā [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]], [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|Pasaules kauss]], [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|olimpiskās spēles]]. Pašlaik (2023. gada jūnijs) Latvijas izlase [[FIBA Pasaules rangs|FIBA Pasaules izlašu rangā]] ieņem 25. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/rankingwomen|title=FIBA World Ranking Presented by NIKE, women|website=FIBA.basketball|access-date=2023-06-16|language=en}}</ref> Latvijas izlases labākais panākums ir 4. vieta [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada]] [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]]. Olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase ir spēlējusi vienu reizi ({{oss|V=2008}}), vienu reizi arī Pasaules kausā (2018). Latvijas izlase kopš 2010. gada aizvada īpašo Rozā lentītes spēli, tādējādi piedaloties [[krūts vēzis|krūts vēža]] informatīvajā kampaņā "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/basketball/news/latvijas-basketbolistes-aizvadis-tradicionalo-roza-lentites-speli.d?id=44530160|title=Latvijas basketbolistes aizvadīs tradicionālo Rozā lentītes spēli|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|5|28||bez}}}}</ref> == Vēsture == === Pirmā izlase === [[Attēls:Latvijas sieviešu basketbola izlase 1938.jpg|thumb|left|Latvijas pirmā sieviešu basketbola izlase (1938).]] Latvijas sieviešu basketbola izlase savu pirmo spēli aizvadīja {{dat|1938|5|28}} [[Rīga|Rīgā]] pret [[Lietuvas sieviešu basketbola izlase|Lietuvas]] nacionālo izlasi, kurai tika piedzīvots zaudējums ar rezultātu 5:14. Arī savu otro spēli Latvija aizvadīja pret Lietuvu, taču šoreiz tas notika [[Kauņa|Kauņā]] {{dat|1939|1|4}}. Arī šajā spēlē tika piedzīvots zaudējums ar rezultātu 7:27. Latvijas izlasē punktus guva [[Alise Gailīte]], [[Velta Jansone]] un [[Ņina Konce]]. === Atjaunotā Latvijas izlase === Pirmo oficiālo spēli atjaunotā Latvijas izlase aizvadīja 1993. gada 14. maijā, [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra pirmajā mačā [[Orhūsa|Orhūsā]] ar 75:81 piekāpjoties Zviedrijas izlasei. Atjaunotās Latvijas laikā ir spēlēts desmit Eiropas čempionātu finālturnīros — [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999]]., [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005]]., [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007]]., [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]., [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011]]., [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013]]., [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2015]]., [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2017]]., [[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2019]]. un [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023]]. gadā. 2007. gadā sasniegts labākais rezultāts — 4. vieta. Mazajā finālā Latvijas izlasi uzvarēja [[Baltkrievijas sieviešu basketbola izlase|Baltkrievijas]] izlasi. === 1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā dāmām === Spēlēšana Eiropas čempionātā izlasei bija jāsāk ar pirmo kvalifikācijas kārtu, bet [[1993]]. gada maijā debija šāda ranga turnīrā sākās ar nepatīkamu zaudējumu Zviedrijai (75:81). Toties nākamajos divos mačos tika piedzīvota uzvara — pret Dāniju (66:55) un Skotiju (104:33). Vēl pēc gada, 1994. gada maijā, otrajā kvalifikācijas kārtā Viļņā pretinieces bija daudz nopietnākas. Pirmajos trijos mačos tika piedzīvoti zaudējumi — pret Ungāriju (50:60), Itāliju (44:63) un Lietuvu (51:62) — un tas praktiski pārvilka strīpu cerībām jau ar pirmo piegājienu spēlēt Eiropas čempionātā. Uzvaras pēdējās divās spēlēs — pret Somiju (84:69) un Horvātiju (70:68) — nepalīdzēja Latvijas izlasei vismaz pietuvoties Eiropas čempionātam. {| class="wikitable" !Datums !Pretinieks !Rezultāts |- |{{dat|1993|5|14|SK}} |[[Zviedrija]] |75:81 |- |{{dat|1993|5|15|SK}} |[[Dānija]] |66:55 |- |{{dat|1993|5|16|SK}} |[[Skotija]] |104:33 |- |{{dat|1994|5|18|SK}} |[[Ungārija]] |50:60 |- |{{dat|1994|5|19|SK}} |[[Itālija]] |44:63 |- |{{dat|1994|5|20|SK}} |[[Lietuva]] |51:62 |- |{{dat|1994|5|21|SK}} |[[Somija]] |84:69 |- |{{dat|1994|5|22|SK}} |[[Horvātija]] |70:68 |} === 1997. gada Eiropas čempionāts basketbolā dāmām === [[1997]]. gada EČ bija jāsāk ar pirmo atlases kārtu. [[1995]]. gada maijā [[Ankara|Ankarā]] latvietēm bija jāaizvada 7 spēles 7 dienās. Kaut arī pretinieces bija uzvaramas, taču neizdevās kvalificēties nākamajai kārtai. Ar 20 punktu starpību tika zaudēts [[Nīderlande]]i (64:84), neizdevās uzvarēt [[Zviedrija|Zviedriju]] (69:70). Šajās spēlēs tika pazaudēta cerība tikt nākamajā kārtā. Vēl mūsējās zaudēja Polijai (84:96) un Turcijai (61:67), taču uzvaras tika izcīnītas pret Portugāli (71:58), Azerbaidžānu (118:37) un Angliju (87:43). === Izlase pēc 2009. gada Eiropas čempionāta === Pēc [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionāta]] Latvijas izlasē bija daudz nepatīkamu notikumu. Jau pēc čempionāta pusfinālspēles (t.s. "mazais pusfināls" (cīņa par 5.—8. vietu)) pret [[Itālijas sieviešu basketbola izlase|Itālijas izlasi]] atlūgumu iesniedza [[Ainars Zvirgzdiņš]] sakarā ar neveiksmīgo startu Eiropas čempionātā. Neskatoties uz atlūgumu, Ainars vadīja Latvijas izlasi arī spēlē par 7. vietu pret [[Slovākijas sieviešu basketbola izlase|Slovākijas izlasi]], kurai jau čempionāta otrajā posmā tika zaudēts, taču šajā spēlē Latvija piedzīvoja uzvaru. Vēl par aiziešanu no izlases paziņoja tās ilggadējā spēlētāja [[Ieva Tāre]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://parsportu.lv/articles/1/23760/|title= Tāre: "Prieks noslēgt karjeru izlasē pie saviem līdzjutējiem"|accessdate= {{dat|2010|02|06}}|author= Dāvis Dedumets|date= {{dat|2009|06|20|SK}}|publisher= parsportu.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kura Latvijas izlases sastāvā ir spēlējusi visos pirmos četros Eiropas čempionātu finālturnīros. Arī izlases līdere [[Anete Jēkabsone-Žogota]] paziņoja par nespēlēšanu izlasē, taču atšķirībā no Ievas, viņa nepaziņoja par aiziešanu no izlases vispār, taču tikai uz laiku. Anete savu lēmumu pamatoja ar savu karjeru [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|WNBA]] un lielo noslogotību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/article.php?id=184651|title= Jēkabsone-Žogota: Nevis nespēlēšu izlasē, bet došu priekšroku WNBA|accessdate= |author= |date= {{dat|2009|09|25|SK}}|format= |publisher= tvnet.lv|archiveurl= |archivedate=}}</ref> [[Latvijas Gada balva sportā 2009|2009. gada Latvijas Gada balvas sportā]] pasniegšanas ceremonijā pati izlase netika nominēta uz balvu "Latvijas gada labākā komanda", kur izlase uzvarēja visos četros iepriekšējos gados. taču izlases līdere Anete Jēkabsone-Žogota otro gadu pēc kārtas tika atzīta par gada labāko sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://ww.sportacentrs.com/citi/23122009-latvijas_gada_sportisti_minins_un_jekabso|title= Latvijas gada sportisti - Miņins un Jēkabsone|accessdate= {{dat|2010|02|06}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2009|12|23|SK}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> {{dat|2010|01|16}} notika [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas grupu izloze. Izlases bija sadalītas pa groziem, kuri tika veidoti ņemot vērā izlases vietu 2009. gada Eiropas čempionātā. Latvijas izlase tika iekļauta 1. grozā, tas nozīmēja, ka Latvija nevarēja būt kopā ar [[Itālijas sieviešu basketbola izlase|Itālijas]], [[Slovākijas sieviešu basketbola izlase|Slovākijas]] un [[Turcijas sieviešu basketbola izlase|Turcijas]] izlasēm, jo arī tās tika iekļautas 1. grozā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://parsportu.lv/articles/1/34261/|title= Gan vīriešu, gan sieviešu izlase 1.grozā|accessdate= {{dat|2010|02|06}}|author= Kristaps Zaļkalns|date= {{dat|2010|01|06|SK}}|publisher= parsportu.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Izlase kvalifikācijas turnīrā spēlēs kopā ar [[Rumānijas sieviešu basketbola izlase|Rumānijas]], [[Izraēlas sieviešu basketbola izlase|Izraēlas]] un [[Serbijas sieviešu basketbola izlase|Serbijas]] izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://parsportu.lv/articles/1/34802/|title= Dāmu izlase kopā ar Izraēlu, Serbiju un Rumāniju|accessdate= {{dat|2010|02|06}}|author= Dāvis Dedumets|date= {{dat|2010|01|16|SK}}|publisher= parsportu.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2009. gads|2009]]. gada beigās un [[2010. gads|2010]]. gada sākumā tika daudz diskutēts par kandidātiem uz izlases galvenā trenera amatu. Kā pirmais kandidāts tika nosaukts [[Jekaterinburgas "UGMK"]] galvenais treneris [[Gundars Vētra]], taču viņš netika izvirzīts kā oficiāls kandidāts uz šo amatu. {{dat|2010|02|03}} tika paziņoti trīs oficiālie kandidāti uz Latvijas izlases trenera amatu. [[Latvijas Basketbola savienība|LBS]] nolēma, ka izlasi vadīs ārzemju speciālists. Izvirzītie kandidāti bija [[Spānija|spānis]] [[Manolo Reals]], [[Grieķija|grieķis]] [[Jorgs Dikeulaks]] un [[Itālija|itālis]] [[Fabio Fossati]]. {{dat|2010|03|5}} par valstsvienības galveno treneri tika apstiprināts Jorgs Dikeulaks.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/05032010-georgs_dikeoulakoss_vadis_sieviesu_izlasi Sieviešu izlasi vadīs Dikeoulakoss]</ref> == Olimpiskās spēles == {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Treneris !Gads !Uzvaras !Zaudējumi !Vieta |- |style="text-align: left;"|[[Ainars Zvirgzdiņš]] |[[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|Pekinas OS kvalifikācijas turnīrs]] |3 |0 |Kvalificējas Pekinas OS |- |style="text-align: left;"|[[Ainars Zvirgzdiņš]] |[[Basketbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2008]] |1 |4 |9. vieta |} * [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]]—[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]]: ''nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]]—[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]]: ''nekvalificējās'' * [[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Sieviešu turnīrs|2008]]: 9. vieta * [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]]—[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]]: ''nekvalificējās'' == Pasaules kauss == * [[1953. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1953]]—[[1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1990]]: ''nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1994]]—[[2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2014]]: ''nekvalificējās'' * [[2018. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|2018]]: 13. vieta * [[2022. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|2022]]: ''nekvalificējās'' == Eiropas čempionāti == * [[1938. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1938]]: ''nepiedalījās'' * [[1950. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1950]]—[[1991. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1991]]: ''nepiedalījās, atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā'' * [[1993. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1993]]: ''nepiedalījās'' * [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1995]]: ''nekvalificējās'' (16. vieta — 5. vieta kvalifikācijas grupā) * [[1997. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1997]]: ''nekvalificējās'' (28. vieta — 6. vieta 1.kārtas kvalifikācijas grupā) * [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999]]: 9. vieta * [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2001]]: ''nekvalificējās'' (17. vieta) * [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2003]]: ''nekvalificējās'' (13. vieta) * [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005]]: 6. vieta * [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007]]: 4. vieta * [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]: 7. vieta * [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011]]: 8. vieta * [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013]]: 15. vieta * [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2015]]: 13. vieta * [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2017]]: 6. vieta * [[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2019]]: 11.vieta * [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2021]]: ''nekvalificējās'' * [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023]]: 13. vieta {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Treneris !Turnīrs !Vieta |- |style="text-align: left;"|1993 |[[Juris Garkalns]] |[[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 1995 1. kvalifikācijas kārta]] |Kvalificējas 2.posmam |- |style="text-align: left;"|1994 |[[Juris Garkalns]] |[[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 1995 2. kvalifikācijas kārta]] |Nekvalificējas EČ |- |style="text-align: left;"|1995 |[[Inārs Vāvere]] |[[1997. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 1997 1. kvalifikācijas kārta]] |Nekvalificējas 2.posmam |- |style="text-align: left;"|1997 |[[Aivars Vīnbergs]] |[[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 1999 1. kvalifikācijas kārta]] |Kvalificējas 2.posmam |- |style="text-align: left;"|1998 |[[Aivars Vīnbergs]] |[[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 1999 2. kvalifikācijas kārta]] |Kvalificējas EČ |- |style="text-align: left;"|1999 |[[Aivars Vīnbergs]] |[[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 1999]] |9. vieta |- |style="text-align: left;"|1999—2000 |[[Aivars Vīnbergs]] |[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2001 2. kvalifikācijas kārta]] |Nekvalificējas EČ |- |style="text-align: left;"|2001—2002 |[[Aivars Vīnbergs]] |[[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2003 2. kvalifikācijas kārta]] |Nekvalificējas EČ |- |style="text-align: left;"|2004 |[[Armands Krauliņš]] |[[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2005 2. kvalifikācijas kārta]] |Kvalificējas EČ |- |style="text-align: left;"|2005 |[[Raivo Otersons]] |[[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2005]] |6. vieta |- |style="text-align: left;"|2006 |[[Ainārs Čukste]] |[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2007 2. kvalifikācijas kārta]] |Kvalificējas EČ |- |style="text-align: left;"|2007 |[[Ainars Zvirgzdiņš]] |[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2007]] |4. vieta |- |style="text-align: left;"|2009 |[[Ainars Zvirgzdiņš]] |[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2009]] |7. vieta |- |style="text-align: left;"|2010 |[[Jorgs Dikeulaks]] |[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2011 kvalifikācija]] |Kvalificējas EČ |- |style="text-align: left;"|2011 |[[Jorgs Dikeulaks]] |[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2011]] |8. vieta |- |style="text-align: left;"|2013 |[[Aigars Nerips]] |[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2013]] |15. vieta |- |style="text-align: left;"|2015 |[[Ainars Zvirgzdiņš]] |[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2015]] |13. vieta |- |style="text-align: left;"|2017 |[[Mārtiņš Zībarts]] |[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2017]] |6.vieta |- |style="text-align: left;"|2019 |[[Mārtiņš Zībarts]] |[[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2019]] |11.vieta |-0 |style="text-align: left;"|2023 |[[Gundars Vētra]] |[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|EuroBasket Women 2023]] |13.vieta |} == Jaunatnes izlases == === U-16 === {{skatīt arī|Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-16 izlasēm}} {| class="wikitable" width=400px |- !Gads !! Vieta |- | 1993 || 11. |- | 1999 || 19.—21. |- | 2001 || 5. |- | 2003 || 16.—18. |- | 2004 || 23. |- | 2005 || 26. |- | 2006 || ''nekvalificējās'' |- | 2007 || 7. |- | 2008 || 15. |- | 2009 || 21. (5. vieta B divīzijā) |- | 2010 || 25. |- | 2011 || 19. (3. vieta B divīzijā) |- | 2012 || 19. (3. vieta B divīzijā) |- | 2013 || 7. |- | 2014 || 5. |- | 2015 || 5. |- | 2016 || 10. |- | 2017 || 4. |- | 2018 || 9. |- | 2019 || 8. |- | 2022 || 9. |} === U-18 === {{skatīt arī|Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-18 izlasēm}} {| class="wikitable" width=400px |- !Gads !! Vieta |- | 1998 || 12. |- | 2000 || 10. |- | 2007 || 20. |- | 2008 || 17. |- | 2009 || 7. |- | 2010 || 16. |- | 2011 || 19. (3. vieta B divīzijā) |- | 2012 || 27. (9. vieta B divīzijā) |- | 2013 || 20. (4. vieta B divīzijā) |- | 2014 || 20. (4. vieta B divīzijā) |- | 2015 || 18. (2. vieta B divīzijā) |- | 2016 || 4. |- | 2017 || 13. |- | 2018 || 4. |- | 2019 || 7. |- | 2022 || 9. |} === U-20 === {{skatīt arī|Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm}} {| class="wikitable" width=400px |- !Gads !! Vieta |- | 2000 || 12. |- | 2002 || 4. |- | 2004 || Nekvalificējās |- {{medal-bg|bronze}} | [[2005. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2005]] || 3. |- | 2006 || 12. |- | 2007 || 12. |- | 2008 || 5. |- {{medal-bg|bronze}} | [[2009. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2009]] || 3. |- {{medal-bg|bronze}} | [[2010. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2010]] || 3. |- | 2011 || 12. |- | 2012 || 15. |- | 2013 || 19. (3. vieta B divīzijā) |- | 2014 || 5. |- | 2015 || 12. |- | 2016 || 7. |- | 2017 || 8. |- | 2018 || 11. |- | 2019 || 10. |- | 2022 || 10. |} === U-21 === * [[2003. gads]] — 8. vieta Pasaules čempionātā == Galveno treneru uzskaitījums == {{Columns-list|colwidth=22em| *{{flaga|LAT}} [[Juris Garkalns]] – (1992—1994) *{{flaga|LAT}} [[Jānis Zeltiņš]] – (1993) *{{flaga|LAT}} [[Inārs Vāvere]] – (1995) *{{flaga|LAT}} [[Armands Krauliņš]] – (2004) *{{flaga|LAT}} [[Raivo Otersons]] – (2005) *{{flaga|LAT}} [[Ainārs Čukste]] – (2006) *{{flaga|LAT}} [[Ainars Zvirgzdiņš]] – (2007—2009) *{{flaga|GRE}} [[Jorgs Dikeulaks]] – (2010—2011) *{{flaga|LAT}} [[Aigars Nerips]] – (2011—2013) *{{flaga|LAT}} [[Ainars Zvirgzdiņš]] – (2014—2015) *{{flaga|LAT}} [[Mārtiņš Zībarts]] – (2015—2019) *{{flaga|LAT}} [[Mārtiņš Gulbis]] – (2019—2021) *{{flaga|LAT}} [[Gundars Vētra]] — (2021—2023) *{{flaga|LAT}} [[Mārtiņš Gulbis]] – (2023—2025) *{{flaga|LAT}} [[Matīss Rožlapa]] — (2025—pašlaik) }} == Sastāvs == Šādā sastāvā izlase startēja [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://latvijas.basket.lv/sieviesu/|title=Sieviešu valstsvienība pirms starta EuroBasket2023: desmit odziņas|accessdate= {{dat|2023|06|16||bez}}|date= {{dat|2023|06|14|N|bez}}|website= basket.lv}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- !# !Spēlētāja !Klubs !Pozīcija !Augums !Dzimšanas datums |- |4 |align=left|[[Paula Strautmane]] |align=left|{{flaga|Spānija}} [[Cadi La Seu]] |3. |185 |23.03.1997. |- |6 |align=left|[[Ketija Vihmane]] |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Inexio Royals Saarlouis]] |1. |174 |05.03.2001. |- |10 |align=left|[[Karlīne Pilābere]] |align=left|{{flaga|ITA}} [[Alma Basket Patti]] |4. |190 |16.11.1990. |- |11 |align=left|[[Aija Jurjāne]] |align=left|{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Galatasaray]] |4. |190 |15.01.1988. |- |12 |align=left|[[Anete Šteinberga]] |align=left|{{flaga|FRA}} [[Tango Bourges Basket]] |4. |190 |29.01.1990. |- |15 |align=left|[[Ieva Pulvere]] |align=left|{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Galatasaray]] |2. |172 |22.07.1990. |- |16 |align=left|[[Ilze Jākobsone]] |align=left|{{flaga|LAT}} [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] |1. |168 |19.04.1994. |- |21 |align=left|[[Vanesa Jasa]] |align=left|{{flaga|LAT}} [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] |1./2. |178 |09.07.2003. |- |23 |align=left|[[Aleksa Gulbe]] |align=left|{{flaga|Spānija}} [[Salamankas "Perfumerias Avenida"|Perfumerias Avenida]] |4./5. |190 |05.02.2000. |- |25 |align=left|[[Marta Miščenko]] |align=left|{{flaga|LAT}} [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] |5. |196 |27.11.1995. |- |33 |align=left|[[Kitija Laksa]] |align=left|{{flaga|ITA}} [[Boloņas "Virtus" (sieviešu basketbola klubs)|Virtus Bologna]] |3. |186 |21.05.1996. |- |35 |align=left|[[Kate Vilka]] |align=left|{{flaga|LAT}} [[Rīgas TTT|TTT Rīga]] |2. |185 |14.04.1996. |} Piezīme. Pozīcijas: 1 — saspēles vadītājs; 2 — uzbrūkošais aizsargs; 3 — vieglais uzbrucējs; 4 — spēka uzbrucējs; 5 — centrs. === Izlases vadība === * Galvenais treneris — [[Gundars Vētra]] * Treneri — [[Mārtiņš Zībarts]], [[Ainars Zvirgzdiņš]], [[Matīss Rožlapa]] * Fiziskās sagatavotības treneris — Ivars Ikstens * Ārsti — Mārtiņš Pulveris, Mārcis Jakovičs * Fizioterapeiti — Līga Folkmane-Eglīte, Ansis Biedris * LBS sieviešu izlašu koordinators — Edijs Eglītis <!-- === Spēlētājas === {| class="sortable wikitable" style="text-align: left;" |- !# !Spēlētāja !Klubs !Pozīcija !Augums !Svars !Dzimšanas datums !Dzimšanas vieta |- |4 |[[Elīna Babkina]] |{{flaga|Francija}} [[Challes-les-Eaux Basket]] <small>([[Šallesa]], [[Francija]])</small> |1 |1,72 |65 |{{dat|1989|4|24|SK}} |[[Rīga]] |- |5 |[[Anda Eibele]] |{{flaga|Latvija}} [[TTT Rīga]] <small>([[Rīga]], [[Latvija]])</small> |1 |1,70 |65 |{{dat|1984|7|30|SK}} |[[Rīga]] |- |6 |[[Zane Eglīte]] |{{flaga|Latvija}} [[SK Cēsis (sieviešu basketbola komanda)|SK Cēsis]] <small>([[Cēsis]], [[Latvija]])</small> |1 |1,70 |65 |{{dat|1984|12|10|SK}} |[[Jūrmala]] |- |7 |[[Zane Tamane]] |{{flaga|Čehija}} [[USK Praha]] <small>([[Prāga]], [[Čehija]])</small> |5 |1,94 |77 |{{dat|1983|9|24|SK}} |[[Rīga]] |- |8 |[[Gunta Baško]] |{{flaga|Itālija}} [[Umana Reyer]] <small>([[Venēcija]], [[Itālija]])</small> |2/3 |1,81 |74 |{{dat|1980|4|27|SK}} |[[Olaine]] |- |9 |[[Liene Jansone]] |{{flaga|Itālija}} [[Liomatic Umbertide]] <small>([[Umbertīde]], [[Itālija]])</small> |4 |1,88 |89 |{{dat|1981|5|22|SK}} |[[Rīga]] |- |10 |[[Anete Jēkabsone-Žogota]] |{{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Spartak"]] <small>([[Vidnoje]], [[Krievija]])</small> |2 |1,76 |73 |{{dat|1983|8|12|SK}} |[[Rīga]] |- |11 |[[Aija Putniņa]] |{{flaga|Francija}} [[USO Mondeville]] <small>([[Mondeville]], [[Francija]])</small> |4/5 |1,92 |82 |{{dat|1988|1|15|SK}} |[[Rīga]] |- |12 |[[Dita Krūmberga]] |{{flaga|Latvija}} [[TTT Rīga]] <small>([[Rīga]], [[Latvija]])</small> |2/3 |1,80 |68 |{{dat|1984|3|20|SK}} |[[Rīga]] |- |13 |[[Ieva Tāre]] |{{flaga|Latvija}} [[LU(sieviešu basketbola komanda)|Latvijas Universitāte]] <small>([[Cēsis]], [[Latvija]])</small> |3 |1,85 |71 |{{dat|1974|3|15|SK}} |[[Rīga]] |- |15 |[[Aija Klakocka|Aija Brumermane]] |{{flaga|Latvija}} [[TTT Rīga]] <small>([[Rīga]], [[Latvija]])</small> |4/5 |1,91 |90 |{{dat|1986|10|17|SK}} |[[Rīga]] |- |16 |[[Santa Dreimane]] |{{flaga|Latvija}} [[TTT Rīga]] <small>([[Rīga]], [[Latvija]])</small> |2 |1,76 | |{{dat|1985|7|27|SK}} |[[Cēsis]] |- |17 |[[Kristīne Kārkliņa]] |{{flaga|Latvija}} [[TTT Rīga]] <small>([[Rīga]], [[Latvija]])</small> |1 |1,75 |58 |{{dat|1983|9|30|SK}} |[[Rīga]] |- |21 |[[Sabīne Niedola]] |{{flaga|Latvija}} [[Liepājas Metalurgs (basketbols)|Liepājas Metalurgs]] <small>([[Liepāja]], [[Latvija]])</small> |3 |1,82 | |{{dat|1991|4|29|SK}} |[[Liepāja]] |- |14 |[[Ieva Kubliņa]] |{{flaga|Čehija}} [[USK Praha]] <small>([[Prāga]], [[Čehija]])</small> |4 |1,92 |85 |{{dat|1982|7|8|SK}} |[[Rīga]] |- | |[[Edīte Kresa]] | |2 |1,70 | |{{dat|1987|1|4|SK}} | |- | |[[Ieva Veinberga]] |{{flaga|Latvija}} [[TTT Rīga]] <small>([[Rīga]], [[Latvija]])</small> |3 |1,87 | |{{dat|1984|11|27|SK}} | |- | |[[Anete Šteinberga]] |{{flaga|ASV}} [[UTEP]] <small>([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])</small> |5 |1,86 | |{{dat|1990|1|29|SK}} | |- | |[[Kristīne Vītola]] |{{flaga|ASV}} [[UTEP]] <small>([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])</small> |5 |1,97 | |{{dat|1991|6|2|SK}} |[[Rīga]] |- | |[[Anita Teilāne]] |{{flaga|Spānija}} [[Burgos]] <small>([[Spānija]])</small> |5 |1,96 | |{{dat|1985|8|27|SK}} |[[Rīga]] |- | |[[Lāsma Jēkabsone]] | |5 |1,91 | |{{dat|1985|1|30|SK}} |[[Smiltene]] |- | |[[Līga Šurkusa]] |{{flaga|Latvija}} [[TTT Rīga]] <small>([[Rīga]], [[Latvija]])</small> |5 |1,92 | |{{dat|1991|7|16|SK}} |[[Saldus]] |- | |[[Lauma Reķe]] |{{flaga|Spānija}} [[Cajacanarias]] <small>([[Spānija]])</small> |3 |1,72 | |{{dat|1986|3|2|SK}} |[[Jūrmala]] |- | |[[Elīna Zīke]] | |3 |1,85 | |{{dat|1985|2|15|SK}} |[[Rīga]] |- | |[[Baiba Eglīte]] |{{flaga|ASV}} [[UTEP]] <small>([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])</small> |2 |1,75 | |{{dat|1989|1|9|SK}} |[[Rīga]] |- | |[[Dace Cinīte]] |{{flaga|Spānija}} [[Navarra (basketbols)|Navarra]] <small>([[Spānija]])</small> |3 |1,86 | |{{dat|1982|2|26|SK}} |[[Rīga]] |- | |[[Laine Kurpniece]] |{{flaga|Spānija}} [[Burgos]] <small>([[Spānija]])</small> |5 |1,83 | |{{dat|1986|5|14|SK}} |[[Valka]] |} --> === Izlases sastāvs iepriekšējās sacensībās === '''1995. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija''': ''nekvalificējās'' (tika līdz 2.kvalifikācijas kārtai) [[Anete Muižniece-Brice]], [[Anita Eglīte]], [[Linda Eglīte]], [[Ilze Ieviņa]], [[Anda Jēkabsone]], [[Dace Krūmiņa]], [[Līvija Medne]], [[Ilze Ose]], [[Zane Rozīte]], [[Diāna Skrastiņa]], [[Ieva Tāre]], [[Svetlana Zitāne]]. (Treneris: Juris Garkalns) '''1997. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija''': ''nekvalificējās'' [[Evija Āzace]], [[Ināra Jākobsone]], [[Ieva Tāre]], [[Ilze Ose-Hlebovicka]], [[Anete Brice]], [[Ilze Ieviņa]], [[Diāna Krastiņa]], [[Svetlana Zitāne]], [[Sanita Depaškuale Šrance]], [[Dace Krūmiņa]], [[Anda Jēkabsone]], [[Anita Eglīte]]. (Treneris: Inārs Vāvere) '''1999. gada Eiropas čempionāts''': 9. vieta [[Gunta Baško]], [[Ilze Ieviņa]], [[Ināra Jākobsone]], [[Dace Krūmiņa]], [[Svetlana Zitāne]], [[Zanda Redāle]], [[Ilze Ose]], [[Diāna Skrastiņa]], [[Ieva Tāre]], [[Linda Eglīte]], [[Anda Jēkabsone]], [[Inga Kvasņika]]. (Treneris: Aivars Vīnbergs) '''2005. gada Eiropas čempionāts''': 6. vieta [[Evija Āzace]], [[Gunta Baško]], [[Aija Klakocka|Aija Brumermane]], [[Zane Eglīte]], [[Anda Eibele]], [[Liene Jansone]], [[Anete Jēkabsone-Žogota]], [[Ieva Kubliņa]], [[Anita Mikāle]], [[Zane Tamane]], [[Ieva Tāre]], [[Elīna Zīke]] '''2007. gada Eiropas čempionāts''': 4. vieta Gunta Baško, Aija Brumermane, Santa Dreimane, Zane Eglīte, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Dita Krūmberga, Ieva Kubliņa, Ilze Ose-Hlebovicka, Zane Tamane, Ieva Tāre, Anita Teilāne '''FIBA "Dimanta bumba" 2008''': 5. vieta Elīna Babkina, Gunta Baško, Aija Brumermane, Zane Eglīte, Anda Eibele, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Dita Krūmberga, Ieva Kubliņa, Aija Putniņa, Zane Tamane, Ieva Tāre '''Pekinas Olimpiskās spēles''': 9. vieta Elīna Babkina, Gunta Baško, Aija Brumermane, Zane Eglīte, Anda Eibele, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Dita Krūmberga, Ieva Kubliņa, Aija Putniņa, Zane Tamane, Ieva Tāre '''2009. gada Eiropas čempionāts''': 7. vieta Gunta Baško, Aija Brumermane, Zane Eglīte, Anda Eibele, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Kristīne Kārkliņa, Dita Krūmberga, Sabīne Niedola, Aija Putniņa, Zane Tamane, Ieva Tāre '''2011. gada Eiropas čempionāts''':<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.fiba.com/pages/eng/fa/team/p/sid/7622/tid/2134/_/2011_EuroBasket_Women/index.html |title=Latvia - Eurobasket Women 2011 |access-date={{dat|2023|6|17||bez}} |website=fiba.com |archive-date={{dat|2023|06|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230617104958/https://archive.fiba.com/pages/eng/fa/team/p/sid/7622/tid/2134/_/2011_EuroBasket_Women/index.html}}</ref> 8. vieta Elīna Babkina, Sabīne Niedola, Zane Eglīte, Zane Tamane, Gunta Baško, Liene Jansone, Liene Priede, Aija Putniņa, Karlīne Pilābere, Kristīne Kārkliņa, Ieva Kubliņa, Zane Jākobsone, '''2013. gada Eiropas čempionāts''':<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.fiba.com/pages/eng/fa/team/p/sid/8743/tid/2134/_/2013_EuroBasket_Women/index.html |title=Latvia - Eurobasket Women 2013 |access-date={{dat|2023|6|17||bez}} |website=fiba.com |archive-date={{dat|2023|04|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230409211327/https://archive.fiba.com/pages/eng/fa/team/p/sid/8743/tid/2134/_/2013_EuroBasket_Women/index.html}}</ref> 15. vieta Kitija Laksa, Anda Eibele, Līga Šurkusa, Elīna Babkina, Dita Liepkalne, Liene Jansone, Anete Horelika, Ieva Krastiņa, Zane Jākobsone, Kristīne Kārkliņa, Anete Šteinberga, Aija Brumermane '''2015. gada Eiropas čempionāts''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.fiba.com/pages/eng/fa/team/p/sid/9464/tid/2134/_/2015_EuroBasket_Women/index.html|title=Latvia - Eurobasket Women 2015|access-date={{dat|2023|6|17||bez}}|website=fiba.com|archive-date={{dat|2023|04|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230407184617/https://archive.fiba.com/pages/eng/fa/team/p/sid/9464/tid/2134/_/2015_EuroBasket_Women/index.html}}</ref> 13. vieta Dita Rozenberga, Zane Eglīte, Ieva Kūlīte, Gunta Baško, Anete Jēkabsone-Žogota, Aija Putniņa, Anete Šteinberga, Dita Liepkalne, Kristīne Vītola, Kate Aizsila, Zenta Meļņika, Kitija Laksa '''2017. gada Eiropas čempionāts''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/eurobasketwomen/2017/Latvia |title=Latvia - Eurobasket Women 2017 |access-date={{dat|2023|6|17||bez}} |website=fiba.basketball}}</ref> 6. vieta Paula Strautmane, Elīna Babkina, Gunta Baško, Aija Putniņa, Anete Šteinberga, Aija Brumermane, Anna Dreimane, Ieva Krastiņa, Ilze Jākobsone, Kristīne Vītola, Kitija Laksa, Kate Krēsliņa '''2018. gada FIBA Pasaules kauss''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/womensbasketballworldcup/2018/team/Latvia |title=Latvia - FIBA Women's Basketball World Cup 2018 |access-date={{dat|2023|6|17||bez}} |website=fiba.basketball}}</ref> 13. vieta Dita Rozenberga, Elīna Babkina, Gunta Baško, Aija Putniņa, Anete Šteinberga, Aija Brumermane, Ieva Pulvere, Kristīne Vītola, Kitija Laksa, Kate Krēsliņa, Baiba Eglīte, Digna Strautmane '''2019. gada Eiropas čempionāts''':<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/womenseurobasket/2019/team/Latvia |title=Latvia - Eurobasket Women 2019 |access-date={{dat|2023|6|17||bez}} |website=fiba.basketball}}</ref> 11. vieta Paula Strautmane, Laura Ikstena, Elīna Babkina, Karlīne Pilābere, Aija Brumermane, Luīze Šepte, Ieva Pulvere, Ilze Jākobsone, Zenta Meļņika, Kristīne Vītola, Kate Krēsliņa, Digna Strautmane <!-- {{atdalīt}} == Basketbolistu tituli ārzemju klubos == === FIBA Eiropas kauss === * [[2003. gads|2003]]: [[Anda Jēkabsone]] ({{flaga|Francija}} Aix en Provence) * [[2007. gads|2007]]: [[Anete Jēkabsone-Žogota]] ({{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (sieviešu basketbola komanda)|Maskavas "Dinamo"]]) === FIBA Superkauss === * [[2009. gads|2009]]: [[Anete Jēkabsone-Žogota]] ({{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Spartak"]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/20102009-jekabsone_izcina_eiropas_superkausu|title= Jēkabsone un "Spartak" izcīna Eiropas Superkausu|accessdate= {{dat|2009|10|21}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2009|10|20|SK}}|format= |publisher= [[sportacentrs.com]]|archiveurl= |archivedate=}}</ref> === Anglija === * [[2005. gads|2005]]: [[Ilze Zeķīte]] (Rhondda Rebels) === Austrija === * [[2005. gads|2005]]: [[Anda Eibele]] (Powerbasket) === Bosnija === * [[1998]]: [[Zane Rozīte]] (Železničar) === Čehija === * [[2009. gads|2009]]: [[Ieva Kubliņa]] ([[Prāgas "USK"]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://ww.sportacentrs.com/basketbols/damas/jaunumi/04042009-kublina_kluvusi_par_cehijas_cempioni|title= Kubliņa kļuvusi par Čehijas čempioni|accessdate= {{dat|2010|02|06}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2009|04|04}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> === Francija === * [[2006. gads|2006]]: [[Anete Jēkabsone-Žogota]] ([[CJM Bourges Basket|Bourges Basket]]) === Kipra === * [[2006. gads|2006]]: [[Anda Eibele]] (EKA AEL Limassol) === Lietuva === * [[1998]]: [[Dace Krūmiņa]] (Kauņas Laisve) * [[1999]]: [[Dace Krūmiņa]] (Kauņas Laisve) * [[2001. gads|2001]]: [[Dace Krūmiņa]] (Viļņas Lietuvos Telekomas) * [[2005. gads|2005]]: [[Ieva Kubliņa]] (Viļņas Lietuvos Telekomas) === Polija === * [[2003. gads|2003]]: [[Ilze Ose-Hlebovicka]] ([[Gdiņas "Lotos VBW Clima"]]) {{atdalīt}} == Latvijas basketbolistes 20. gadsimtā == === Olimpiskās spēles === '''PSRS izlase''' * [[1976]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1976]] — [[Tamāra Dauniene]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1980]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) === Pasaules čempionāti === '''PSRS izlase''' * [[1957]] — [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] (2. vieta [[Attēls:Med 2.png]]) * [[1959]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1959]] — [[Helēna Bitnere-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1964]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1967]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1967]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1971]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1975]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1983]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) '''Austrālijas izlase''' * [[1975]] — [[Ilze Blicava]] (10. vieta) === Eiropas čempionāti === '''PSRS izlase''' * [[1952]] — [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1954]] — [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1956]] — [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1958]] — [[Helēna Bitnere-Hehta]] (2. vieta [[Attēls:Med 2.png]]) * [[1960]] — [[Helēna Bitnere-Hehta]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1960]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1962]] — [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1962]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1964]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1964]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1966]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1966]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1968]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1968]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1970]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1972]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1974]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1976]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1976]] — [[Tamāra Dauniene]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1978]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1980]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1981]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1981]] — [[Marianna Feodorova-Krišuka]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1983]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1985]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) === PSRS junioru (U-18) izlase === * [[1967]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1969]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1969]] — [[Silvija Skulme]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1971]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1973]] — [[Gunta Kauķe]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1975]] — [[Maija Floretaka]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1977]] — [[Maija Feodorova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1979]] — [[Maija Feodorova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) === PSRS kadetu (U-16) izlase === * [[1976]] — [[Ilze Šulca]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1978]] — [[Marianna Feodorova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1978]] — [[Dace Zeltiņa]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1987]] — [[Zanda Redāla]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1989]] — [[Diāna Skrastiņa]] (3. vieta [[Attēls:Med 3.png]]) * [[1989]] — [[Daiga Zariņa]] (3. vieta [[Attēls:Med 3.png]]) * [[1991]] — [[Ieva Tāre]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1991]] — [[Ieva Auziņa]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) === PSRS studentu izlase === * [[1954]] — [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] (2. vieta [[Attēls:Med 2.png]]) * [[1965]] — [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1965]] — [[Silvija Ravdone-Krodere]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1973]] — [[Uļjana Semjonova]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1981]] — [[Marianna Feodorova-Krišuka]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1985]] — [[Marianna Feodorova-Krišuka]] ('''1. vieta''' [[Attēls:Med 1.png]]) * [[1987]] — [[Anete Muižniece-Brice]] (2. vieta [[Attēls:Med 2.png]]) --> == Izmantotā literatūra == * Guntis Keisels "Basketbols latviešu gaumē" * {{LBV}} == Skatīt arī == * [[Latvijas vīriešu basketbola izlase]] * [[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2008. gadā]] * [[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2009. gada Eiropas čempionātā]] * [[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2011. gada Eiropas čempionātā]] * [[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2013. gada Eiropas čempionātā]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20191026224803/http://basketinfo.blogspot.com/ Latvijas Sieviešu basketbola Jumtalapa] * [https://latvijas.basket.lv/ Sieviešu izlase — Basket.lv] {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Latvijas gada balva sportā|Latvijas gada labākā komanda]] | periods = [[Latvijas gada balva sportā 2005|2005]]—[[Latvijas gada balva sportā 2008|2008]] | pēc = [[Jānis Miņins|Jāņa Miņina]] [[Bobslejs|bobsleja]] četrnieku ekipāža }} {{kastes beigas}} {{Template group | title = FIBA turnīri | list = {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2011}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2009}} {{LV basketbola sastāvs OS 2008}} {{LV sastāvs Eurobasket Women 2007}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2005‎}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 1999}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 1997}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 1995}} }} {{Eiropas sieviešu basketbola izlases}} {{Basketbols Latvijā}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sieviešu basketbola izlases]] [[Kategorija:Basketbols Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sieviešu basketbola izlase]] 06swdamjc218dvlunwsevh9lvxwdxeg 0 80247 4525891 4485845 2026-09-22T23:45:09Z Sabelöga 71844 4525891 wikitext text/x-wiki {{coord|56.9799903|24.2092202|display=title|format=dms}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas Kinostudija | native_name = | logo = [[Attēls:Rīgas Kinostudija logo.jpg|235px]] | logo_size = | logo_caption = | image = Rīgas kinostudijas ēka.jpg | image_size = 235px | image_caption = Rīgas Kinostudijas ēka | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1948. gads]] | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = Šmerļa iela 3, LV-1006 | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[kino]], paviljonu noma, kostīmu un rekvizītu noma, [[digitalizācija]], analogā ierakstīšana, ekskursijas | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.studio.lv}} | footnotes = | intl = }} '''Rīgas Kinostudija''' ('''RKS''') ir vecākā filmu studija [[Latvija|Latvijā]]. Tās agrākie nosaukumi bija '''Rīgas Mākslas filmu studija''' (arī '''Valsts filmu uzņēmums''') (1940—1948), '''Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija''' (1948—1958). Rīgas kinostudijas rīcībā ir 1960. gados uzbūvētie filmēšanas paviljoni, kas ir lielākie [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.studio.lv/html/index.php?&225 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090301041005/http://www.studio.lv/html/index.php?&225 |archivedate={{dat|2009|03|01||bez}} }}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā tā izveidojās kā filmu ražošanas uzņēmums, kas nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu un ietvēra sevī posmus no idejas līdz gatavam darbam. 1970. un 1980. gados uzņēma vidēji 15 [[spēlfilma|spēlfilmu]] gadā, kas nodrošināja darbu aptuveni tūkstotim darbinieku. Mūsdienās Rīgas Kinostudijas paviljonus iznomā pasākumu organizēšanai un televīzijas raidījumu uzņemšanai ("[[X Faktors (Latvija)|X Faktors]]", "[[Super Bingo]]" u.c.). Notiek kostīmu un rekvizītu noma. Tāpat arī Rīgas Kinostudija nodarbojas ar [[Digitalizācija|digitalizāciju]] un analogo ierakstīšanu. Tiek organizētas ekskursijas tās teritorijā. == Vēsture == Līdz 1940. gadam filmu ražošanu Latvijā veica īpaša sabiedriski kulturālā departamenta '''Filmu nozare''', kas pakļāvās Sabiedrisko lietu ministrijai. Tās studijās 1939. gadā uzfilmēja spēlfilmu "[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]". Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā nodibināja '''Rīgas Mākslas filmu kinostudiju''', kuras pirmā spēlfilma bija "[[Kaugurieši]]" (1941). [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā filmu ražošana ar visiem palikušajiem īpašumiem un daļu darbiniekiem pārgāja [[Ostlande|Ostlandē]] izveidotās ''Ostland Film G. m.b. H.'' Rīgas nozares pārziņā. 1942. gadā režisors Konstantīns Tumils-Tumilovičs šajā studijā uzņēma propagandas filmu "Sarkanā migla" par 1940. gada notikumiem Latvijā. 1943. gadā no ''Ostland Film'' atdalīja atsevišķu filmu ražošanas struktūru "Rīgas Filma". Pēc Otrā pasaules kara krievu padomju režisors Aleksandrs Ivanovs daļēji Rīgas studijā uzņēma filmas "[[Dēli (filma)|Dēli]]" (1946) un "[[Mājup ar uzvaru]]" (1947). 1948. gadā izveidoja '''Rīgas Mākslas un hronikalo filmu studiju''', apvienojot '''Mākslas filmu studiju''' ar '''Kinohronikas studiju'''. Studijas telpas bija [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]], bet uzņemšanas paviljoni atradās vairākās Rīgas vietās: tagadējā [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]], bijušajā kinoteātrī [[Pionieris (kinoteātris)|"Pionieris"]], tagadējā [[Rīgas Filharmonija]]s kamermūzikas zālē un [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|kultūras pilī "Ziemeļblāzma"]]. 1958. gadā Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studiju pārdēvēja par '''Rīgas Kinostudiju'''. Jau 1954. gadā arhitekti V. Voronovs un A. Okuņevs izveidoja projektu jaunam Rīgas Kinostudijas ēku kompleksam [[Šmerļa iela|Šmerļa ielā 3]] ar trim filmēšanas paviljoniem (platība 950, 800 un 140 m²).<ref>Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis "Riga. The Complеtе Guide to Architecture"; Rīga, Projekts 2004.</ref> Celtniecības pirmo kārtu pabeidza 1961. gadā un otro kārta 1963. gadā. Kopš 1964. gada kinostudija ar pilnu jaudu uzsāka darbu jaunajās ēkās. Studijā darbojās [[Scenārijs|scenāriju]] redakcijas kolēģija, hronikas sektors, leļļu filmu grupa un mākslas un režisoru padomes. 1964. gadā apstiprināja Rīgas kinostudijas emblēmu — kinolentē ietvertu gaiļa zīmi. Padomju gados studijā filmu uzņemšanu nodrošināja filmēšanas sagatavošanas, uzņemšanas tehnikas, dekorāciju un tehnisko būvju, elektroapgaismes, skaņu tehnikas, filmu apstrādes, montāžas, mehāniskais un autotransporta cehs. 20. gadsimta 70-80. gados gada laikā uzņēma 10 līdz 15 filmas (no tām puse bija pilnmetrāžas spēlfilmas), kas nodrošināja darbu aptuveni 1000 darbiniekiem. Kinostudijas mākslas padomes biedri tās pirmsākumos bija pazīstami latviešu teātra darbinieki, režisori un aktieri: [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Vija Artmane]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Elza Radziņa]]. Kopš 1965. gada kinostudijā darbojās [[Tautas kinoaktieru studija]], kas ļāva studiju beidzējiem iestāties profesionālajās izglītības iestādēs. Vēl studijā darbojās Jauno kinematogrāfistu klubs un [[Kaskadieris|kaskadieru]] grupa. 1988. gadā Rīgas Kinostudija tika iekļauta Radošajā ražošanas apvienībā "Latvijas Kino" kā vadošā organizācija.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studio.lv/lv/par-kinostudiju/musu-vesture/|title=Vēsture|website=www.studio.lv|access-date=2025-07-19|language=lv}}</ref> Ar 1990. gada 1. janvārī izveidota Latvijas republikāniskā radošā ražošanas apvienība "Latvijas Kino" ar ārpusresora statusu un savu pārvaldi, iekļautās struktūras saglabāja saimniecisko autonomiju.<ref name=":4" /> 1990. gada aprīlī Rīgas Kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot 6 vienības: '''Rīgas Kinostudiju''' kā filmu ražošanas tehnisko bāzi, kas saglabāja kinostudijas juridisko pārmantotību, un 5 atsevišķas mazas radošās studijas: filmu studiju '''AL KO''', piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju '''Dekrim''', filmu studiju '''Trīs''', zīmēto un leļļu animācijas studiju '''Dauka''' un '''Rīgas dokumentālo filmu studiju'''. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukšanas]] filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. Rīgas Kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder [[Latvijas Kino muzejs|Latvijas Kino muzejam]]. === Privatizācija === 1991. gada 19. septembrī reģistrēja valsts uzņēmumu "Valsts Rīgas kinostudija",<ref name=":4" /> kas tobrīd vēl ietilpa LRRRA "Latvijas kino". Tā paša gada decembrī LRRRA likvidēja. 1996. gadā valsts uzņēmumu "Valsts Rīgas kinostudija" nodeva privatizācijai un 1997. gadā to pārsauca par Privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Rīgas kinostudija", bet pēc privatizācijas — par Akciju sabiedrību "Rīgas kinostudija".<ref name=":4" /> 1997. gadā valsts īpašumā palika 31,3% akciju. Studija pelnīja ar telpu, inventāra īri un speciālistu pakalpojumiem. 2007. gadā Ministru kabinetā nonāca likumprojekts, saskaņā ar kuru arī 125 Rīgas Kinostudijas filmas būtu jānodod privatizācijai. Pārveidotajā akciju sabiedrībā 42,23% akciju īpašnieks bija jurists Armands Liberts, 24,31% kapitāla piederēja Kultūras ministrijai, bet pārējie 33,45% bija publiskās emisijas akcijas. Kinostudijas valdes priekšsēdētājs bija A. Liberts. 2008. gadā Rīgas Kinostudija sāka izplatīt savas filmas ārpus Latvijas. 2012. gadā akciju sabiedrības padomes priekšsēdētāja bija Ieva Romanova, padomē darbojās [[Gvido Straube]], Jolanta Treile, Ieva Krūmiņa un Gints Grīnbergs. === Tiesvedība === 2007. gadā akciju sabiedrība "Rīgas kinostudija" nodeva veco filmu izplatīšanas tiesības [[Dānija]]s kompānijai ''[[Voxell Aps]]''. Valsts uzskatīja, ka tiesības uz filmām pieder tai, un strīds neatrisinājās mierīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kultursoks-tiesvediba-rigas-kinostudijas-filmu-lieta-apstajusies-digitalizacija-turpinas.a199183/|title=«Kultūršoks»: Tiesvedība Rīgas kinostudijas filmu lietā apstājusies, digitalizācija turpinās|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-19|language=lv}}</ref> Kultūras Ministrija 2007. gadā lūdza Latvijas ģenerālprokuroru izvērtēt līgumu ar ''Voxell App''.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/_rigas-kinostudija_-at-lemums-joprojam-nav-atrisinajis-filmu-autortiesibu-jautajumu-14165068|title=Rīgas kinostudija: AT lēmums joprojām nav atrisinājis filmu autortiesību jautājumu|website=www.diena.lv|access-date=2025-07-19}}</ref> 2009. gadā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra izbeidza kriminālprocesu pret Rīgas kinostudiju, secinot, ka tās darbībā nav padomju laikā uzņemto filmu autortiesību pārkāpumu.<ref name=":2" /> 2013. gadā Kultūras ministrija vērsās tiesā par [[Autortiesības|autortiesību]] atzīšanu, darbu izmantošanas aizliegšanu (tai skaitā līguma ar ''Voxell Aps'' atzīšanu par spēkā neesošu) un zaudējumu atlīdzības piedziņu tiesā par 973 [[Latvijas PSR]] periodā uzņemto kinofilmu pārdošanu vai iznomāšanu, gribot pārņemt šīs tiesības sev.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Līdzīgu prasību par autortiesību atzīšanu un atlīdzības piedziņu iesniedza arī [[Rīgas Kinematogrāfistu savienība]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/augstaka-tiesa-lpsr-valsts-uznemuma-rigas-kinostudija-autortiesibas-uz-padomju-laika-uznemtajam-filmam-ir-beigusas-pastavet-uz-likuma-pamata-8101|title=Augstākā tiesa: LPSR valsts uzņēmuma „Rīgas kinostudija” autortiesības uz padomju laikā uzņemtajām filmām ir beigušas pastāvēt uz likuma pamata|last=|first=|website=AT.GOV.LV|access-date=2025-07-19|language=lv}}</ref> Pirmā tiesas instance 2013. gadā Kultūras ministrijas prasību apstiprināja, tomēr 2014. gadā apgabaltiesa abas prasības noraidīja.<ref name=":0" /> Sekoja kasācijas sūdzība, ko iesniedza Kultūras Ministrija, Kinematogrāfistu savienība un 44 filmu autori.<ref name=":3" /> Turpmākajā tiesvedībā 2017. gadā tiesa apstiprināja apgabaltiesas lēmumu par prasību noraidīšanu, taču sniedza paskaidrojumu, kas apstiprināja jau tāpat pastāvošās autoru — fizisko personu autortiesības, par kuru ievērošanu privātajā AS valsts bija izrādījusi bažas,<ref name=":0">[https://www.tvnet.lv/4590633/km-rigas-kinostudija-vairs-nevares-izmantot-filmas-bez-autoru-piekrisanas KM: «Rīgas kinostudija» vairs nevarēs izmantot filmas bez autoru piekrišanas, TVNET, 2017. gada 31. janvāris]</ref> un norādīja, ka to pārkāpuma gadījumā autori var vērsties tiesā šādiem gadījumiem parastajā kārtībā.<ref name=":3" /> Tiesa noraidīja prasību par atlīdzības piedziņu kā faktiski neiespējamu, kā arī atzina autortiesības par piederošām tikai pašiem autoriem, nevis Kultūras ministrijai, Rīgas Kinostudijai vai jebkādai juridiskai personai,<ref name=":3" /> jo likums šādu iespēju neparedzot.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/at-autortiesibas-uz-padomju-laika-latvijas-filmam-nepieder-ne-valstij-ne-rigas-kinostudijai.a221605/|title=AT: Autortiesības uz padomju laika Latvijas filmām nepieder ne valstij, ne «Rīgas kinostudijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Kultūras ministrija paziņoja, ka ir gandarīta par tiesas lēmumu, lai gan nesaņēma sev prasīto.<ref name=":1" /> Arī Kinematogrāfistu savienība paziņoja, ka to apmierina 2017. gada lēmums, kas apstiprināja jau pastāvošās autoru tiesības.<ref name=":1" /> Maksātnespējas datu bāze norāda, ka vairākkārt pieprasīta komercsabiedrības maksātnespēja un vadības laikā komercsabiedrība bijusi spiesta ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pieprasa-rigas-kinostudijas-maksatnespeju.d?id=42797668 DELFI: Pieprasa 'Rīgas kinostudijas' maksātnespēju]</ref> no 2016. gada līdz 2017. gadam virknes saistību atlikšanai, tajā skaitā nodokļu prasījumu pamatparāda samaksas atlikšanai, nokavējuma procentu un līgumsodu dzēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119 |title=Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. septembra lēmums Nr. C30747816 |access-date=2024. gada 28. Septembris |archive-date=2024. gada 25. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20240525201552/https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119 }}</ref> == Darbinieki == === Studijas vadītāji === * no 1940 — Alberts Jekste * 1944—1945 — Augusts Aure-Pavluss * 1945—1947 — Nikolajs Kiva * 1947—1948 — Igors Čerņaks * 1948—1964 — Pāvels Jankovskis * 1964—1968 — Frīdens Koroļkēvičs * 1968—1987 — Heinrihs Lepeško * 1987—1990 — [[Rihards Pīks]] === Scenāriju redakcijas kolēģijas vadītāji === * 1962—1967 — [[Arvīds Grigulis]] * 1967—1972 — [[Jāzeps Osmanis]] * 1973—1976 — [[Uldis Norietis]] * 1976—1981 — [[Osvalds Kublanovs]] * 1981—1982 — [[Leo Rage]] * 1982—1987 — [[Lija Brīdaka]] * 1987—1990 — [[Tālivaldis Margēvičs]] == Rīgas Kinostudijā uzņemto mākslas filmu saraksts == Šajā sadaļā uzskaitītas visas 217 pilnmetrāžas spēlfilmas, īsmetrāžas spēlfilmas, TV spēlfilmas, kā arī muzikālās filmas, kuras uzņemtas Rīgas Kinostudijā vai sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju laika posmā no 1941. līdz 2000. gadam (ieskaitot laika posmu no 1941. līdz 1958. gadam, kad Rīgas Kinostudija vēl nebija dibināta un studija saucās '''Rīgas Mākslas filmu studija''' un '''Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija'''). Sarakstā nav iekļautas dokumentālās filmas un pasūtījuma filmas, kuru uzskaitījumu ir iespējams atrast Latvijas gada notikumu rakstos. === 1940—1949 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" | [[1941. gads Latvijā|1941]] | [[Kaugurieši]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Voldemārs Pūce]] |- | align="center" | [[1946. gads Latvijā|1946]] | [[Dēli (filma)|Dēli]]<ref>Sadarbībā ar kinostudiju "Ļenfiļm"</ref> | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Aleksandrs Ivanovs (režisors)|Aleksandrs Ivanovs]] |- | align="center" | [[1947. gads Latvijā|1947]] | [[Mājup ar uzvaru]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aleksandrs Ivanovs |- | align="center" | [[1949. gads Latvijā|1949]] | [[Rainis (filma)|Rainis]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Jūlijs Raizmans]] |} === 1950—1959 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" rowspan="2" | [[1955. gads Latvijā|1955]] | [[Salna pavasarī (filma)|Salna pavasarī]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Pāvels Armands]] un [[Leonīds Leimanis]] |- | [[Uz jauno krastu]]<ref name="nosaukums-1">Sadarbībā ar Maksima Gorkija kinostudiju</ref> | align="center" | Krāsaina | [[Leonīds Lukovs]] |- | align="center" rowspan="3" | [[1956. gads Latvijā|1956]] | [[Cēloņi un sekas]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Varis Krūmiņš (režisors)|Varis Krūmiņš]] |- | [[Pēc vētras]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Eduards Penclins]] un [[Fjodors Knorre]] |- | [[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Pāvels Armands |- | align="center" rowspan="3" | [[1957. gads Latvijā|1957]] | [[Nauris (filma)|Nauris]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Rita (filma)|Rita]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Ada Neretniece|Ada Armīda Neretniece]] |- | [[Zvejnieka dēls (1957. gada filma)|Zvejnieka dēls]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Varis Krūmiņš |- | align="center" rowspan="2" | [[1958. gads Latvijā|1958]] | [[Latviešu strēlnieka stāsts]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Pāvels Armands |- | [[Svešiniece ciemā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece |- | align="center" rowspan="3" | [[1959. gads Latvijā|1959]] | [[Šķēps un roze]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Atbalss (filma)|Atbalss]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Varis Krūmiņš |- | [[Ilze (filma)|Ilze]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Rolands Kalniņš]] |} === 1960—1969 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" rowspan="2" | [[1960. gads Latvijā|1960]] | [[Tava laime]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece |- | [[Vētra (filma)|Vētra]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Varis Krūmiņš un Rolands Kalniņš |- | align="center" rowspan="4" | [[1961. gads Latvijā|1961]] | [[Kārkli pelēkie zied]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Gunārs Piesis]] |- | [[Pieviltie]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece, [[Māris Rudzītis]] |- | [[Velna ducis (filma)|Velna ducis]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Pāvels Armands |- | [[Baltie zvani]] (Baltie zvaniņi) | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Ivars Kraulītis]] |- | align="center" rowspan="2" | [[1962. gads Latvijā|1962]] | [[Diena bez vakara]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Māris Rudzītis |- | [[Mocarts un Saljēri]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Vladimirs Gorikers]] |- | align="center" rowspan="7" | [[1963. gads Latvijā|1963]] | [[Mājiņa kāpās]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Arkādijs Koļcatijs]], [[Anatolijs Markelovs]] |- | [[Trīs plus divas]]<ref name="nosaukums-1" /> | align="center" | Krāsaina | [[Henrihs Oganesjans]] |- | [[Jolanta (filma)|Jolanta]] | align="center" | Krāsaina | Vladimirs Gorikers |- | [[Nekur vairs nav jāiet]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Gunārs Piesis |- | [[Pazemē]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Rolands Kalniņš |- | [[Uz trases]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Rostislavs Gorjajevs]] |- | [[Viņš dzīvs]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece |- | align="center" rowspan="4" | [[1964. gads Latvijā|1964]] | [[Cielaviņas armija]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Aleksandrs Leimanis]] |- | [[Kapteinis Nulle]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Līdz rudenim vēl tālu]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Aloizs Brenčs]] |- | [[Cara līgava]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Vladimirs Gorikers |- | align="center" rowspan="4" | [[1965. gads Latvijā|1965]] | [["Tobago" maina kursu]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aleksandrs Leimanis |- | [[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece |- | [[Sūtņu sazvērestība]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Nikolajs Rozancevs]] |- | [[Divi (filma)|Divi]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Mihails Bogins]] |- | align="center" rowspan="7" | [[1966. gads Latvijā|1966]] | [[Noktirne (filma)|Noktirne]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Rostislavs Gorjajevs |- | [[Pēdējais blēdis]] | align="center" | Krāsaina | [[Vadims Mass]] un [[Jans Ebners]] |- | [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Rīta miglā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Imants Krenbergs]] |- | [[Akmens un šķembas]] (Es visu atceros, Ričard!) | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Rolands Kalniņš |- | [["Ciklons" sāksies naktī]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Neretniece |- | [[Diena bez datuma]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Vladimirs Kočetovs]] |- | align="center" rowspan="4" | [[1967. gads Latvijā|1967]] | [[Elpojiet dziļi]] (Četri balti krekli) | align="center" | Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Kapteiņa Enriko pulkstenis]] | align="center" | Krāsaina | [[Jānis Streičs]] un [[Ēriks Lācis]] |- | [[Cīruļi atlaižas pirmie]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Māris Rudzītis |- | [[Kad lietus un vēji sitas logā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | align="center" rowspan="5" | [[1968. gads Latvijā|1968]] | [[Ilgās dienas rīts]] | align="center" | Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[24-25 neatgriežas]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aloizs Brenčs un Rostislavs Gorjajevs |- | [[Cielaviņas armija atkal cīnās]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aleksandrs Leimanis |- | [[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]] | align="center" | Krāsaina | Voldemārs Pūce |- | [[Ceļa zīmes (filma)|Ceļa zīmes]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Oļģerts Dunkers]] |- | align="center" rowspan="5" | [[1969. gads Latvijā|1969]] | [[Pie bagātās kundzes]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Līvsalas zēni]] | align="center" | Krāsaina | Jānis Streičs un Ēriks Lācis |- | [[Trīskārtējā pārbaude]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Stari stiklā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Imants Krenbergs |- | [[Baltās kāpas (īsfilma)|Baltās kāpas]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Sergejs Tarasovs (režisors)|Sergejs Tarasovs]] |} === 1970—1979 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" rowspan="7" | [[1970. gads Latvijā|1970]] | [[Vella kalpi]] | align="center" | Krāsaina | Aleksandrs Leimanis |- | [[Šauj manā vietā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Jānis Streičs |- | [[Klāvs — Mārtiņa dēls]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Oļģerts Dunkers |- | [[Karalienes bruņinieks]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Rolands Kalniņš |- | [[Vārnu ielas republika]] | align="center" | Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Šūpoles (filma)|Šūpoles]] | align="center" | Krāsaina | Rostislavs Gorjajevs |- | [[Uzbērums (filma)|Uzbērums]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ēriks Lācis |- | align="center" rowspan="7" | [[1971. gads Latvijā|1971]] | [[Pilsēta zem liepām]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Meldru mežs]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ēriks Lācis |- | [[Nāves ēnā (filma)|Nāves ēnā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Gunārs Piesis |- | [[Kara ceļa mantinieki]] | align="center" |Krāsaina | Varis Krūmiņš |- | [[Tauriņdeja]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Apprecējās vecītis ar večiņu savu]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Garniks Arazjans]] |- | [[Salātiņš]] | align="center" |Krāsaina | [[Varis Brasla]] |- | align="center" rowspan="7" | [[1972. gads Latvijā|1972]] | [[Kapteinis Džeks]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Peterss (filma)|Peterss]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Sergejs Tarasovs (režisors)|Sergejs Tarasovs]] |- | [[Lielais dzintars (filma)|Lielais dzintars]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] | align="center" |Krāsaina | Aleksandrs Leimanis |- | [[Ceplis (filma)|Ceplis]] | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Egle rudzu laukā]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Vālodzīte]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | align="center" rowspan="7" | [[1973. gads Latvijā|1973]] | [[Cāļus skaita rudenī]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Šahs briljantu karalienei]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Rostislavs Gorjajevs |- | [[Dāvana vientuļai sievietei]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Piesis |- | [[Pilsētas atslēgas]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Oļegs un Aina]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aleksandrs Leimanis |- | align="center" rowspan="7" | [[1974. gads Latvijā|1974]] | [[Gaisma tuneļa galā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Dunduriņš]] | align="center" |Krāsaina | [[Boļeslavs Ružs]] |- | [[Uzbrukums slepenpolicijai]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Uzticamais draugs Sančo]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Ābols upē]] | align="center" |Krāsaina | [[Aivars Freimanis]] |- | [[Jūras vārti (filma)|Jūras vārti]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | [[Sergejs Tarasovs (režisors)|Sergejs Tarasovs]] |- | [[Pirmā vasara]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | align="center" rowspan="7" | [[1975. gads Latvijā|1975]] | [[Motociklu vasara]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Uldis Brauns]] |- | [[Mans draugs — nenopietns cilvēks]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Melnā vēža spīlēs]] | align="center" |Krāsaina | Aleksandrs Leimanis |- | [[Paradīzes atslēgas]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Parunā ar mani]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Biruta Veldre]] |- | [[Robina Huda bultas]] | align="center" |Krāsaina | [[Sergejs Tarasovs (režisors)|Sergejs Tarasovs]] |- | [[Liktenim spītējot]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | align="center" rowspan="7" | [[1976. gads Latvijā|1976]] | [[Ezera sonāte]] | align="center" |Krāsaina | [[Gunārs Cilinskis]], Varis Brasla |- | [[Šīs bīstamās balkona durvis]] | align="center" |Krāsaina | [[Dzidra Ritenberga]] |- | [[Liekam būt]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Ģimenes melodrāma]] | align="center" |Krāsaina | [[Boriss Frumins]] |- | [[Zobena ēnā]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Meistars (filma)|Meistars]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Nāve zem buras]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | align="center" rowspan="8" | [[1977. gads Latvijā|1977]] | [[Zem apgāztā mēness]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Atspulgs ūdenī]] | align="center" |Krāsaina | [[Andris Rozenbergs]] |- | [[Vīrietis labākajos gados]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Oļģerts Dunkers |- | [[Kļūstiet mana sievasmāte!]] | align="center" |Krāsaina | [[Kārlis Mārsons]] |- | [[Dāvanas pa telefonu]] | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Puika (filma)|Puika]] | align="center" |Krāsaina | Aivars Freimanis |- | [[Buras (filma)|Buras]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Un rasas lāses rītausmā]] | align="center" |Krāsaina | [[Pēteris Krilovs]] |- | align="center" rowspan="9" | [[1978. gads Latvijā|1978]] | [[Teātris (filma)|Teātris]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Lielā Jaungada nakts]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Tavs dēls]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Piesis |- | [[Vīru spēles brīvā dabā]] | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš, Gunārs Piesis |- | [[Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks]] | align="center" |Krāsaina | Biruta Veldre |- | [[Pavasara ceļazīme]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Rallijs (filma)|Rallijs]] | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Aiz stikla durvīm]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Ģimenes albums]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | align="center" rowspan="10" | [[1979. gads Latvijā|1979]] | [[Nakts bez putniem]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Atklātā pasaule]] | align="center" |Krāsaina | Aleksandrs Leimanis |- | [[Nepabeigtās vakariņas]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Tās dullās Paulīnes dēļ]] | align="center" |Krāsaina | [[Vija Beinerte|Vija Ramāne]] |- | [[Trīs minūšu lidojums]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Gaidiet "Džonu Graftonu"]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Andris Rozenbergs |- | [[Satikšanās (filma)|Satikšanās]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Oļegs Rozenbergs]] |- | [[Sitiens (filma)|Sitiens]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Rihards Pīks]] |- | [[Vainīgais (filma)|Vainīgais]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Arvīds Krievs]] |- | [[Agrā rūsa]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |} === 1980—1989 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" rowspan="7" | [[1980. gads Latvijā|1980]] | [[Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Spāņu variants]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Vakara variants]] | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Ja nebūtu šī skuķa]] | align="center" |Krāsaina | Rihards Pīks |- | [[Cīrulīši (filma)|Cīrulīši]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Trīs dienas pārdomām]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Vasara bija tikai vienu dienu]] | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | align="center" rowspan="7" | [[1981. gads Latvijā|1981]] | [[Laikmetu griežos]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Piesis |- | [[Ilgais ceļš kāpās]] <small>(7 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Izmeklēšanā noskaidrots]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Atcerēties vai aizmirst]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Spēle (filma)|Spēle]] | align="center" |Krāsaina | Arvīds Krievs |- | [[Rudais terorists]] | align="center" |Krāsaina | [[Lūcija Ločmele]] |- | [[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | align="center" rowspan="8" | [[1982. gads Latvijā|1982]] | [[Tarāns (filma)|Tarāns]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Tereona galva]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Lietus blūzs]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Pats garākais salmiņš]] | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Īsa pamācība mīlēšanā]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Mana ģimene]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | [[Aizmirstās lietas]] | align="center" |Krāsaina | Vija Ramāne (Beinerte) |- | [[Salavecīša personiskā dzīve]] | align="center" |Krāsaina | Andris Rozenbergs |- | align="center" rowspan="8" | [[1983. gads Latvijā|1983]] | [[Svešās kaislības]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Akmeņainais ceļš]] | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Vilkatis Toms]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Dārzs ar spoku]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Šāviens mežā]] | align="center" |Krāsaina | Rihards Pīks |- | [[Laika prognoze augustam]] | align="center" |Krāsaina | Lūcija Ločmele |- | [[Mirāža (filma)|Mirāža]] <small>(3 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Trīs citroni mīļotajai]]<ref>Sadarbībā ar "Mosfiļm" eksperimentālo jaunatnes radošo apvienību "Debija"</ref> | align="center" |Krāsaina | Oļegs Rozenbergs |- | align="center" rowspan="8" | [[1984. gads Latvijā|1984]] | [[Parāds mīlestībā]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Fronte tēva pagalmā]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]] | align="center" |Krāsaina | Arvīds Krievs |- | [[Vajadzīga soliste]] | align="center" |Krāsaina | [[Genādijs Zemels]] |- | [[Kad bremzes netur]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Durvis, kas tev atvērtas]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | [[Mans draugs Sokrātiņš]] | align="center" |Krāsaina | Andris Rozenbergs |- | [[Pēdējā vizīte]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | align="center" rowspan="8" | [[1985. gads Latvijā|1985]] | [[Dubultslazds]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Emīla nedarbi]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Tikšanās uz Piena Ceļa]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]<ref>Sadarbībā ar Čehoslovākijas kinostudiju "Barrandov"</ref> | align="center" |Krāsaina | Gunārs Piesis |- | [[Pēdējā indulgence]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Spēle notiks tik un tā]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Svešs gadījums]] | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Nomale]] (Trīs dienas Sašas dzīvē) | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | align="center" rowspan="10" | [[1986. gads Latvijā|1986]] | [[Viņš, viņa un bērni]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers, Oļegs Rozenbergs |- | [[Dubultnieks (filma)|Dubultnieks]] | align="center" |Krāsaina | Rihards Pīks |- | [[Saulessvece (filma)|Saulessvece]] | align="center" |Krāsaina | Lūcija Ločmele |- | [[Apbraucamais ceļš]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Bailes (filma)|Bailes]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Kroņa numurs]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Aizaugušā grāvī viegli krist]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Pēdējā reportāža]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Es gribu tavu foto]] | align="center" |Krāsaina | [[Leo Rage]] |- | [[Kā mēs aizgājām no mājām]] | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | align="center" rowspan="7" | [[1987. gads Latvijā|1987]] | [[Svītas cilvēks]] | align="center" |Krāsaina | Andris Rozenbergs |- | [[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]] | align="center" |Krāsaina | Arvīds Krievs |- | [[Apstākļu sakritība]] | align="center" |Krāsaina | Vija Beinerte |- | [[Dīvainā mēnessgaisma]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Ja mēs visu to pārcietīsim]] | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Aija (filma)|Aija]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Uzvarētāja]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | [[Ādolfs Šapiro]], Andris Rozenbergs |- | align="center" rowspan="8" | [[1988. gads Latvijā|1988]] | [[Par mīlestību pašreiz nerunāsim]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Viktorija (filma)|Viktorija]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Viss kārtībā]] | align="center" |Krāsaina | Oļegs Rozenbergs |- | [[Sižeta pagrieziens]] | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | [[Māja bez izejas]] | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Zīlēšana uz jēra lāpstiņas]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Sēklis (filma)|Sēklis]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Svešais (filma)|Svešais]] | align="center" |Krāsaina | Lūcija Ločmele |- | align="center" rowspan="6" | [[1989. gads Latvijā|1989]] | [[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aivars Freimanis |- | ''[[Carmen Horrendum]]'' | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Latvieši?!]] | align="center" |Krāsaina | Genādijs Zemels |- | [[Tapers (filma)|Tapers]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]] (Vecā jūrnieku ligzda) <small>(6 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Cilvēka dienas]] | align="center" |Krāsaina | [[Jevgēņijs Paškēvičs]] |} === 1990—2000 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" | [[1990. gads Latvijā|1990]] | [[Maestro (1990. gada filma)|Maestro]] | align="center" | Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | align="center" | [[1997. gads Latvijā|1997]] | [[Likteņdzirnas]] | align="center" | Krāsaina | Jānis Streičs |- | align="center" | [[2000. gads Latvijā|2000]] | [[Vecās pagastmājas mistērija]] | align="center" | Krāsaina | Jānis Streičs |} == Visvairāk skatītās Rīgas kinostudijas filmas PSRS kinoteātros == Pēc krievu kinokritiķa [[:ru:Кудрявцев, Сергей Валентинович (кинокритик)|Sergeja Kudrjavceva]] datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/14172.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|last2=|first2=|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/14886.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 2|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|last2=|first2=|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/16047.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 3|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|last2=|first2=|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/18383.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 4|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|last2=|first2=|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/20119.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 5|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/21246.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 6|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/25331.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 7|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref> {| class="wikitable" |- ! # ! Nosaukums ! Gads ! Žanrs ! Skatītāji (mlj.)<ref>Divsēriju filmām norādīts skatītāju skaits uz sēriju</ref> |- | 1 | [[Dubultslazds]] | 1985 | detektīvs | 42,9 |- | 2 | [[Trīs plus divas]] | 1963 | komēdija | 35 |- | 3 | [[Vella kalpi]] | 1970 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 33,6 |- | 4 | [[Cielaviņas armija atkal cīnās]] | 1968 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 32,2 |- | 5 | [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] | 1972 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 30,5 |- | 6 | [[Gaisma tuneļa galā]] | 1974 | detektīvs | 30,1 |- | 7 | [[Robina Huda bultas]] | 1975 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 28,9 |- | 8 | [[Trīskārtējā pārbaude]] | 1969 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 28,7 |- | 9 | [[24-25 neatgriežas]] | 1968 | detektīvs | 28,4 |- | 10 | [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] | 1966 | melodrāma | 26,6 |- | 11 | [[Šahs briljantu karalienei]] | 1973 | detektīvs | 24,4 |- | 12 | [[Salna pavasarī (filma)|Salna pavasarī]] |1955 | melodrāma | 23,6 |- | 13 | [[Kad lietus un vēji sitas logā]] | 1967 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 21 |- | 15 | [[Pieviltie]] | 1961 | melodrāma | 20,5 |- | 16 | [[Dēli (filma)|Dēli]] | 1946 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 18,6 |- | 17 | [[Sūtņu sazvērestība]] |1965 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 17,9 |- | 18 | [[Dāvanas pa telefonu]] | 1977 | detektīvs | 17,4 |- | 19 | [[Noktirne (filma)|Noktirne]] | 1966 | melodrāma | 17,1 |- | 20 | [[Ezera sonāte]] | 1976 | melodrāma | 14,1 |- |} == Kinostudijas ēka == [[Rīga|Rīgā]], Šmerļa ielā esošais Rīgas Kinostudijas komplekss sastāv no 3 paviljoniem un viena foto paviljona. * 1. paviljons — 38 x 26 metri (988 m²) griestu augstums 12,5 metri. * 2. paviljons — 32 x 26 metri (832 m²) griestu augstums 9,0 metri. * 3. paviljons — 14 x 10 metri (140 m²) griestu augstums 5,0 metri. * Foto paviljons — 5,04 x 9,28 metri (46,56 m²) Studijā ir arī lielākais zaļais fons [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.studio.lv/html/index.php?&230 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090301041034/http://www.studio.lv/html/index.php?&230 |archivedate={{dat|2009|03|01||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Mēmais kino Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.studio.lv Rīgas Kinostudijas oficiālā mājas lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Kinostudija|*]] [[Kategorija:Latvijas kinostudijas]] [[Kategorija:Mežciems (Rīga)|Kinostudija]] tq2opusmt2tnolzkplzgsvkccwnq5wi 4525929 4525891 2026-09-23T05:31:27Z Baisulis 11523 Atcēlu [[Special:Contributions/Sabelöga|Sabelöga]] ([[User talk:Sabelöga|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4525891 - lai paliek šis gads...... 4525929 wikitext text/x-wiki {{coord|56.9799903|24.2092202|display=title|format=dms}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Rīgas Kinostudija | native_name = | logo = [[Attēls:Rīgas Kinostudija logo.jpg|235px]] | logo_size = | logo_caption = | image = Rīgas kinostudijas ēka.jpg | image_size = 235px | image_caption = Rīgas Kinostudijas ēka | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1958. gads]] | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = Šmerļa iela 3, LV-1006 | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[kino]], paviljonu noma, kostīmu un rekvizītu noma, [[digitalizācija]], analogā ierakstīšana, ekskursijas | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.studio.lv}} | footnotes = | intl = }} '''Rīgas Kinostudija''' ('''RKS''') ir vecākā filmu studija [[Latvija|Latvijā]]. Tās agrākie nosaukumi bija '''Rīgas Mākslas filmu studija''' (arī '''Valsts filmu uzņēmums''') (1940—1948), '''Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija''' (1948—1958). Rīgas kinostudijas rīcībā ir 1960. gados uzbūvētie filmēšanas paviljoni, kas ir lielākie [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.studio.lv/html/index.php?&225 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090301041005/http://www.studio.lv/html/index.php?&225 |archivedate={{dat|2009|03|01||bez}} }}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā tā izveidojās kā filmu ražošanas uzņēmums, kas nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu un ietvēra sevī posmus no idejas līdz gatavam darbam. 1970. un 1980. gados uzņēma vidēji 15 [[spēlfilma|spēlfilmu]] gadā, kas nodrošināja darbu aptuveni tūkstotim darbinieku. Mūsdienās Rīgas Kinostudijas paviljonus iznomā pasākumu organizēšanai un televīzijas raidījumu uzņemšanai ("[[X Faktors (Latvija)|X Faktors]]", "[[Super Bingo]]" u.c.). Notiek kostīmu un rekvizītu noma. Tāpat arī Rīgas Kinostudija nodarbojas ar [[Digitalizācija|digitalizāciju]] un analogo ierakstīšanu. Tiek organizētas ekskursijas tās teritorijā. == Vēsture == Līdz 1940. gadam filmu ražošanu Latvijā veica īpaša sabiedriski kulturālā departamenta '''Filmu nozare''', kas pakļāvās Sabiedrisko lietu ministrijai. Tās studijās 1939. gadā uzfilmēja spēlfilmu "[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]". Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā nodibināja '''Rīgas Mākslas filmu kinostudiju''', kuras pirmā spēlfilma bija "[[Kaugurieši]]" (1941). [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā filmu ražošana ar visiem palikušajiem īpašumiem un daļu darbiniekiem pārgāja [[Ostlande|Ostlandē]] izveidotās ''Ostland Film G. m.b. H.'' Rīgas nozares pārziņā. 1942. gadā režisors Konstantīns Tumils-Tumilovičs šajā studijā uzņēma propagandas filmu "Sarkanā migla" par 1940. gada notikumiem Latvijā. 1943. gadā no ''Ostland Film'' atdalīja atsevišķu filmu ražošanas struktūru "Rīgas Filma". Pēc Otrā pasaules kara krievu padomju režisors Aleksandrs Ivanovs daļēji Rīgas studijā uzņēma filmas "[[Dēli (filma)|Dēli]]" (1946) un "[[Mājup ar uzvaru]]" (1947). 1948. gadā izveidoja '''Rīgas Mākslas un hronikalo filmu studiju''', apvienojot '''Mākslas filmu studiju''' ar '''Kinohronikas studiju'''. Studijas telpas bija [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]], bet uzņemšanas paviljoni atradās vairākās Rīgas vietās: tagadējā [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]], bijušajā kinoteātrī [[Pionieris (kinoteātris)|"Pionieris"]], tagadējā [[Rīgas Filharmonija]]s kamermūzikas zālē un [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|kultūras pilī "Ziemeļblāzma"]]. 1958. gadā Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studiju pārdēvēja par '''Rīgas Kinostudiju'''. Jau 1954. gadā arhitekti V. Voronovs un A. Okuņevs izveidoja projektu jaunam Rīgas Kinostudijas ēku kompleksam [[Šmerļa iela|Šmerļa ielā 3]] ar trim filmēšanas paviljoniem (platība 950, 800 un 140 m²).<ref>Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis "Riga. The Complеtе Guide to Architecture"; Rīga, Projekts 2004.</ref> Celtniecības pirmo kārtu pabeidza 1961. gadā un otro kārta 1963. gadā. Kopš 1964. gada kinostudija ar pilnu jaudu uzsāka darbu jaunajās ēkās. Studijā darbojās [[Scenārijs|scenāriju]] redakcijas kolēģija, hronikas sektors, leļļu filmu grupa un mākslas un režisoru padomes. 1964. gadā apstiprināja Rīgas kinostudijas emblēmu — kinolentē ietvertu gaiļa zīmi. Padomju gados studijā filmu uzņemšanu nodrošināja filmēšanas sagatavošanas, uzņemšanas tehnikas, dekorāciju un tehnisko būvju, elektroapgaismes, skaņu tehnikas, filmu apstrādes, montāžas, mehāniskais un autotransporta cehs. 20. gadsimta 70-80. gados gada laikā uzņēma 10 līdz 15 filmas (no tām puse bija pilnmetrāžas spēlfilmas), kas nodrošināja darbu aptuveni 1000 darbiniekiem. Kinostudijas mākslas padomes biedri tās pirmsākumos bija pazīstami latviešu teātra darbinieki, režisori un aktieri: [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Vija Artmane]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Elza Radziņa]]. Kopš 1965. gada kinostudijā darbojās [[Tautas kinoaktieru studija]], kas ļāva studiju beidzējiem iestāties profesionālajās izglītības iestādēs. Vēl studijā darbojās Jauno kinematogrāfistu klubs un [[Kaskadieris|kaskadieru]] grupa. 1988. gadā Rīgas Kinostudija tika iekļauta Radošajā ražošanas apvienībā "Latvijas Kino" kā vadošā organizācija.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.studio.lv/lv/par-kinostudiju/musu-vesture/|title=Vēsture|website=www.studio.lv|access-date=2025-07-19|language=lv}}</ref> Ar 1990. gada 1. janvārī izveidota Latvijas republikāniskā radošā ražošanas apvienība "Latvijas Kino" ar ārpusresora statusu un savu pārvaldi, iekļautās struktūras saglabāja saimniecisko autonomiju.<ref name=":4" /> 1990. gada aprīlī Rīgas Kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot 6 vienības: '''Rīgas Kinostudiju''' kā filmu ražošanas tehnisko bāzi, kas saglabāja kinostudijas juridisko pārmantotību, un 5 atsevišķas mazas radošās studijas: filmu studiju '''AL KO''', piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju '''Dekrim''', filmu studiju '''Trīs''', zīmēto un leļļu animācijas studiju '''Dauka''' un '''Rīgas dokumentālo filmu studiju'''. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukšanas]] filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. Rīgas Kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder [[Latvijas Kino muzejs|Latvijas Kino muzejam]]. === Privatizācija === 1991. gada 19. septembrī reģistrēja valsts uzņēmumu "Valsts Rīgas kinostudija",<ref name=":4" /> kas tobrīd vēl ietilpa LRRRA "Latvijas kino". Tā paša gada decembrī LRRRA likvidēja. 1996. gadā valsts uzņēmumu "Valsts Rīgas kinostudija" nodeva privatizācijai un 1997. gadā to pārsauca par Privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Rīgas kinostudija", bet pēc privatizācijas — par Akciju sabiedrību "Rīgas kinostudija".<ref name=":4" /> 1997. gadā valsts īpašumā palika 31,3% akciju. Studija pelnīja ar telpu, inventāra īri un speciālistu pakalpojumiem. 2007. gadā Ministru kabinetā nonāca likumprojekts, saskaņā ar kuru arī 125 Rīgas Kinostudijas filmas būtu jānodod privatizācijai. Pārveidotajā akciju sabiedrībā 42,23% akciju īpašnieks bija jurists Armands Liberts, 24,31% kapitāla piederēja Kultūras ministrijai, bet pārējie 33,45% bija publiskās emisijas akcijas. Kinostudijas valdes priekšsēdētājs bija A. Liberts. 2008. gadā Rīgas Kinostudija sāka izplatīt savas filmas ārpus Latvijas. 2012. gadā akciju sabiedrības padomes priekšsēdētāja bija Ieva Romanova, padomē darbojās [[Gvido Straube]], Jolanta Treile, Ieva Krūmiņa un Gints Grīnbergs. === Tiesvedība === 2007. gadā akciju sabiedrība "Rīgas kinostudija" nodeva veco filmu izplatīšanas tiesības [[Dānija]]s kompānijai ''[[Voxell Aps]]''. Valsts uzskatīja, ka tiesības uz filmām pieder tai, un strīds neatrisinājās mierīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kultursoks-tiesvediba-rigas-kinostudijas-filmu-lieta-apstajusies-digitalizacija-turpinas.a199183/|title=«Kultūršoks»: Tiesvedība Rīgas kinostudijas filmu lietā apstājusies, digitalizācija turpinās|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-19|language=lv}}</ref> Kultūras Ministrija 2007. gadā lūdza Latvijas ģenerālprokuroru izvērtēt līgumu ar ''Voxell App''.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/_rigas-kinostudija_-at-lemums-joprojam-nav-atrisinajis-filmu-autortiesibu-jautajumu-14165068|title=Rīgas kinostudija: AT lēmums joprojām nav atrisinājis filmu autortiesību jautājumu|website=www.diena.lv|access-date=2025-07-19}}</ref> 2009. gadā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra izbeidza kriminālprocesu pret Rīgas kinostudiju, secinot, ka tās darbībā nav padomju laikā uzņemto filmu autortiesību pārkāpumu.<ref name=":2" /> 2013. gadā Kultūras ministrija vērsās tiesā par [[Autortiesības|autortiesību]] atzīšanu, darbu izmantošanas aizliegšanu (tai skaitā līguma ar ''Voxell Aps'' atzīšanu par spēkā neesošu) un zaudējumu atlīdzības piedziņu tiesā par 973 [[Latvijas PSR]] periodā uzņemto kinofilmu pārdošanu vai iznomāšanu, gribot pārņemt šīs tiesības sev.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Līdzīgu prasību par autortiesību atzīšanu un atlīdzības piedziņu iesniedza arī [[Rīgas Kinematogrāfistu savienība]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/augstaka-tiesa-lpsr-valsts-uznemuma-rigas-kinostudija-autortiesibas-uz-padomju-laika-uznemtajam-filmam-ir-beigusas-pastavet-uz-likuma-pamata-8101|title=Augstākā tiesa: LPSR valsts uzņēmuma „Rīgas kinostudija” autortiesības uz padomju laikā uzņemtajām filmām ir beigušas pastāvēt uz likuma pamata|last=|first=|website=AT.GOV.LV|access-date=2025-07-19|language=lv}}</ref> Pirmā tiesas instance 2013. gadā Kultūras ministrijas prasību apstiprināja, tomēr 2014. gadā apgabaltiesa abas prasības noraidīja.<ref name=":0" /> Sekoja kasācijas sūdzība, ko iesniedza Kultūras Ministrija, Kinematogrāfistu savienība un 44 filmu autori.<ref name=":3" /> Turpmākajā tiesvedībā 2017. gadā tiesa apstiprināja apgabaltiesas lēmumu par prasību noraidīšanu, taču sniedza paskaidrojumu, kas apstiprināja jau tāpat pastāvošās autoru — fizisko personu autortiesības, par kuru ievērošanu privātajā AS valsts bija izrādījusi bažas,<ref name=":0">[https://www.tvnet.lv/4590633/km-rigas-kinostudija-vairs-nevares-izmantot-filmas-bez-autoru-piekrisanas KM: «Rīgas kinostudija» vairs nevarēs izmantot filmas bez autoru piekrišanas, TVNET, 2017. gada 31. janvāris]</ref> un norādīja, ka to pārkāpuma gadījumā autori var vērsties tiesā šādiem gadījumiem parastajā kārtībā.<ref name=":3" /> Tiesa noraidīja prasību par atlīdzības piedziņu kā faktiski neiespējamu, kā arī atzina autortiesības par piederošām tikai pašiem autoriem, nevis Kultūras ministrijai, Rīgas Kinostudijai vai jebkādai juridiskai personai,<ref name=":3" /> jo likums šādu iespēju neparedzot.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/at-autortiesibas-uz-padomju-laika-latvijas-filmam-nepieder-ne-valstij-ne-rigas-kinostudijai.a221605/|title=AT: Autortiesības uz padomju laika Latvijas filmām nepieder ne valstij, ne «Rīgas kinostudijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Kultūras ministrija paziņoja, ka ir gandarīta par tiesas lēmumu, lai gan nesaņēma sev prasīto.<ref name=":1" /> Arī Kinematogrāfistu savienība paziņoja, ka to apmierina 2017. gada lēmums, kas apstiprināja jau pastāvošās autoru tiesības.<ref name=":1" /> Maksātnespējas datu bāze norāda, ka vairākkārt pieprasīta komercsabiedrības maksātnespēja un vadības laikā komercsabiedrība bijusi spiesta ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pieprasa-rigas-kinostudijas-maksatnespeju.d?id=42797668 DELFI: Pieprasa 'Rīgas kinostudijas' maksātnespēju]</ref> no 2016. gada līdz 2017. gadam virknes saistību atlikšanai, tajā skaitā nodokļu prasījumu pamatparāda samaksas atlikšanai, nokavējuma procentu un līgumsodu dzēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119 |title=Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. septembra lēmums Nr. C30747816 |access-date=2024. gada 28. Septembris |archive-date=2024. gada 25. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20240525201552/https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119 }}</ref> == Darbinieki == === Studijas vadītāji === * no 1940 — Alberts Jekste * 1944—1945 — Augusts Aure-Pavluss * 1945—1947 — Nikolajs Kiva * 1947—1948 — Igors Čerņaks * 1948—1964 — Pāvels Jankovskis * 1964—1968 — Frīdens Koroļkēvičs * 1968—1987 — Heinrihs Lepeško * 1987—1990 — [[Rihards Pīks]] === Scenāriju redakcijas kolēģijas vadītāji === * 1962—1967 — [[Arvīds Grigulis]] * 1967—1972 — [[Jāzeps Osmanis]] * 1973—1976 — [[Uldis Norietis]] * 1976—1981 — [[Osvalds Kublanovs]] * 1981—1982 — [[Leo Rage]] * 1982—1987 — [[Lija Brīdaka]] * 1987—1990 — [[Tālivaldis Margēvičs]] == Rīgas Kinostudijā uzņemto mākslas filmu saraksts == Šajā sadaļā uzskaitītas visas 217 pilnmetrāžas spēlfilmas, īsmetrāžas spēlfilmas, TV spēlfilmas, kā arī muzikālās filmas, kuras uzņemtas Rīgas Kinostudijā vai sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju laika posmā no 1941. līdz 2000. gadam (ieskaitot laika posmu no 1941. līdz 1958. gadam, kad Rīgas Kinostudija vēl nebija dibināta un studija saucās '''Rīgas Mākslas filmu studija''' un '''Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija'''). Sarakstā nav iekļautas dokumentālās filmas un pasūtījuma filmas, kuru uzskaitījumu ir iespējams atrast Latvijas gada notikumu rakstos. === 1940—1949 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" | [[1941. gads Latvijā|1941]] | [[Kaugurieši]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Voldemārs Pūce]] |- | align="center" | [[1946. gads Latvijā|1946]] | [[Dēli (filma)|Dēli]]<ref>Sadarbībā ar kinostudiju "Ļenfiļm"</ref> | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Aleksandrs Ivanovs (režisors)|Aleksandrs Ivanovs]] |- | align="center" | [[1947. gads Latvijā|1947]] | [[Mājup ar uzvaru]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aleksandrs Ivanovs |- | align="center" | [[1949. gads Latvijā|1949]] | [[Rainis (filma)|Rainis]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Jūlijs Raizmans]] |} === 1950—1959 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" rowspan="2" | [[1955. gads Latvijā|1955]] | [[Salna pavasarī (filma)|Salna pavasarī]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Pāvels Armands]] un [[Leonīds Leimanis]] |- | [[Uz jauno krastu]]<ref name="nosaukums-1">Sadarbībā ar Maksima Gorkija kinostudiju</ref> | align="center" | Krāsaina | [[Leonīds Lukovs]] |- | align="center" rowspan="3" | [[1956. gads Latvijā|1956]] | [[Cēloņi un sekas]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Varis Krūmiņš (režisors)|Varis Krūmiņš]] |- | [[Pēc vētras]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Eduards Penclins]] un [[Fjodors Knorre]] |- | [[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)|Kā gulbji balti padebeši iet]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Pāvels Armands |- | align="center" rowspan="3" | [[1957. gads Latvijā|1957]] | [[Nauris (filma)|Nauris]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Rita (filma)|Rita]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Ada Neretniece|Ada Armīda Neretniece]] |- | [[Zvejnieka dēls (1957. gada filma)|Zvejnieka dēls]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Varis Krūmiņš |- | align="center" rowspan="2" | [[1958. gads Latvijā|1958]] | [[Latviešu strēlnieka stāsts]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Pāvels Armands |- | [[Svešiniece ciemā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece |- | align="center" rowspan="3" | [[1959. gads Latvijā|1959]] | [[Šķēps un roze]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Atbalss (filma)|Atbalss]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Varis Krūmiņš |- | [[Ilze (filma)|Ilze]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Rolands Kalniņš]] |} === 1960—1969 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" rowspan="2" | [[1960. gads Latvijā|1960]] | [[Tava laime]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece |- | [[Vētra (filma)|Vētra]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Varis Krūmiņš un Rolands Kalniņš |- | align="center" rowspan="4" | [[1961. gads Latvijā|1961]] | [[Kārkli pelēkie zied]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Gunārs Piesis]] |- | [[Pieviltie]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece, [[Māris Rudzītis]] |- | [[Velna ducis (filma)|Velna ducis]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Pāvels Armands |- | [[Baltie zvani]] (Baltie zvaniņi) | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Ivars Kraulītis]] |- | align="center" rowspan="2" | [[1962. gads Latvijā|1962]] | [[Diena bez vakara]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Māris Rudzītis |- | [[Mocarts un Saljēri]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Vladimirs Gorikers]] |- | align="center" rowspan="7" | [[1963. gads Latvijā|1963]] | [[Mājiņa kāpās]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Arkādijs Koļcatijs]], [[Anatolijs Markelovs]] |- | [[Trīs plus divas]]<ref name="nosaukums-1" /> | align="center" | Krāsaina | [[Henrihs Oganesjans]] |- | [[Jolanta (filma)|Jolanta]] | align="center" | Krāsaina | Vladimirs Gorikers |- | [[Nekur vairs nav jāiet]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Gunārs Piesis |- | [[Pazemē]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Rolands Kalniņš |- | [[Uz trases]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Rostislavs Gorjajevs]] |- | [[Viņš dzīvs]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece |- | align="center" rowspan="4" | [[1964. gads Latvijā|1964]] | [[Cielaviņas armija]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Aleksandrs Leimanis]] |- | [[Kapteinis Nulle]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Līdz rudenim vēl tālu]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Aloizs Brenčs]] |- | [[Cara līgava]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Vladimirs Gorikers |- | align="center" rowspan="4" | [[1965. gads Latvijā|1965]] | [["Tobago" maina kursu]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aleksandrs Leimanis |- | [[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Armīda Neretniece |- | [[Sūtņu sazvērestība]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Nikolajs Rozancevs]] |- | [[Divi (filma)|Divi]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Mihails Bogins]] |- | align="center" rowspan="7" | [[1966. gads Latvijā|1966]] | [[Noktirne (filma)|Noktirne]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Rostislavs Gorjajevs |- | [[Pēdējais blēdis]] | align="center" | Krāsaina | [[Vadims Mass]] un [[Jans Ebners]] |- | [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Rīta miglā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Imants Krenbergs]] |- | [[Akmens un šķembas]] (Es visu atceros, Ričard!) | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Rolands Kalniņš |- | [["Ciklons" sāksies naktī]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ada Neretniece |- | [[Diena bez datuma]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Vladimirs Kočetovs]] |- | align="center" rowspan="4" | [[1967. gads Latvijā|1967]] | [[Elpojiet dziļi]] (Četri balti krekli) | align="center" | Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Kapteiņa Enriko pulkstenis]] | align="center" | Krāsaina | [[Jānis Streičs]] un [[Ēriks Lācis]] |- | [[Cīruļi atlaižas pirmie]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Māris Rudzītis |- | [[Kad lietus un vēji sitas logā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | align="center" rowspan="5" | [[1968. gads Latvijā|1968]] | [[Ilgās dienas rīts]] | align="center" | Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[24-25 neatgriežas]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aloizs Brenčs un Rostislavs Gorjajevs |- | [[Cielaviņas armija atkal cīnās]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aleksandrs Leimanis |- | [[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]] | align="center" | Krāsaina | Voldemārs Pūce |- | [[Ceļa zīmes (filma)|Ceļa zīmes]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Oļģerts Dunkers]] |- | align="center" rowspan="5" | [[1969. gads Latvijā|1969]] | [[Pie bagātās kundzes]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Leonīds Leimanis |- | [[Līvsalas zēni]] | align="center" | Krāsaina | Jānis Streičs un Ēriks Lācis |- | [[Trīskārtējā pārbaude]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Stari stiklā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Imants Krenbergs |- | [[Baltās kāpas (īsfilma)|Baltās kāpas]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | [[Sergejs Tarasovs (režisors)|Sergejs Tarasovs]] |} === 1970—1979 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" rowspan="7" | [[1970. gads Latvijā|1970]] | [[Vella kalpi]] | align="center" | Krāsaina | Aleksandrs Leimanis |- | [[Šauj manā vietā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Jānis Streičs |- | [[Klāvs — Mārtiņa dēls]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Oļģerts Dunkers |- | [[Karalienes bruņinieks]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Rolands Kalniņš |- | [[Vārnu ielas republika]] | align="center" | Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Šūpoles (filma)|Šūpoles]] | align="center" | Krāsaina | Rostislavs Gorjajevs |- | [[Uzbērums (filma)|Uzbērums]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ēriks Lācis |- | align="center" rowspan="7" | [[1971. gads Latvijā|1971]] | [[Pilsēta zem liepām]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Meldru mežs]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Ēriks Lācis |- | [[Nāves ēnā (filma)|Nāves ēnā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" | Melnbalta | Gunārs Piesis |- | [[Kara ceļa mantinieki]] | align="center" |Krāsaina | Varis Krūmiņš |- | [[Tauriņdeja]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Apprecējās vecītis ar večiņu savu]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Garniks Arazjans]] |- | [[Salātiņš]] | align="center" |Krāsaina | [[Varis Brasla]] |- | align="center" rowspan="7" | [[1972. gads Latvijā|1972]] | [[Kapteinis Džeks]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Peterss (filma)|Peterss]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Sergejs Tarasovs (režisors)|Sergejs Tarasovs]] |- | [[Lielais dzintars (filma)|Lielais dzintars]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] | align="center" |Krāsaina | Aleksandrs Leimanis |- | [[Ceplis (filma)|Ceplis]] | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Egle rudzu laukā]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Vālodzīte]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | align="center" rowspan="7" | [[1973. gads Latvijā|1973]] | [[Cāļus skaita rudenī]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Šahs briljantu karalienei]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Rostislavs Gorjajevs |- | [[Dāvana vientuļai sievietei]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Piesis |- | [[Pilsētas atslēgas]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Oļegs un Aina]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aleksandrs Leimanis |- | align="center" rowspan="7" | [[1974. gads Latvijā|1974]] | [[Gaisma tuneļa galā]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Dunduriņš]] | align="center" |Krāsaina | [[Boļeslavs Ružs]] |- | [[Uzbrukums slepenpolicijai]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Uzticamais draugs Sančo]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Ābols upē]] | align="center" |Krāsaina | [[Aivars Freimanis]] |- | [[Jūras vārti (filma)|Jūras vārti]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | [[Sergejs Tarasovs (režisors)|Sergejs Tarasovs]] |- | [[Pirmā vasara]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | align="center" rowspan="7" | [[1975. gads Latvijā|1975]] | [[Motociklu vasara]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Uldis Brauns]] |- | [[Mans draugs — nenopietns cilvēks]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Melnā vēža spīlēs]] | align="center" |Krāsaina | Aleksandrs Leimanis |- | [[Paradīzes atslēgas]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Parunā ar mani]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Biruta Veldre]] |- | [[Robina Huda bultas]] | align="center" |Krāsaina | [[Sergejs Tarasovs (režisors)|Sergejs Tarasovs]] |- | [[Liktenim spītējot]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | align="center" rowspan="7" | [[1976. gads Latvijā|1976]] | [[Ezera sonāte]] | align="center" |Krāsaina | [[Gunārs Cilinskis]], Varis Brasla |- | [[Šīs bīstamās balkona durvis]] | align="center" |Krāsaina | [[Dzidra Ritenberga]] |- | [[Liekam būt]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Aloizs Brenčs |- | [[Ģimenes melodrāma]] | align="center" |Krāsaina | [[Boriss Frumins]] |- | [[Zobena ēnā]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Meistars (filma)|Meistars]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Nāve zem buras]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | align="center" rowspan="8" | [[1977. gads Latvijā|1977]] | [[Zem apgāztā mēness]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Atspulgs ūdenī]] | align="center" |Krāsaina | [[Andris Rozenbergs]] |- | [[Vīrietis labākajos gados]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | Oļģerts Dunkers |- | [[Kļūstiet mana sievasmāte!]] | align="center" |Krāsaina | [[Kārlis Mārsons]] |- | [[Dāvanas pa telefonu]] | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Puika (filma)|Puika]] | align="center" |Krāsaina | Aivars Freimanis |- | [[Buras (filma)|Buras]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Un rasas lāses rītausmā]] | align="center" |Krāsaina | [[Pēteris Krilovs]] |- | align="center" rowspan="9" | [[1978. gads Latvijā|1978]] | [[Teātris (filma)|Teātris]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Lielā Jaungada nakts]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Tavs dēls]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Piesis |- | [[Vīru spēles brīvā dabā]] | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš, Gunārs Piesis |- | [[Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks]] | align="center" |Krāsaina | Biruta Veldre |- | [[Pavasara ceļazīme]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Rallijs (filma)|Rallijs]] | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Aiz stikla durvīm]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Ģimenes albums]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | align="center" rowspan="10" | [[1979. gads Latvijā|1979]] | [[Nakts bez putniem]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Atklātā pasaule]] | align="center" |Krāsaina | Aleksandrs Leimanis |- | [[Nepabeigtās vakariņas]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Tās dullās Paulīnes dēļ]] | align="center" |Krāsaina | [[Vija Beinerte|Vija Ramāne]] |- | [[Trīs minūšu lidojums]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Gaidiet "Džonu Graftonu"]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Andris Rozenbergs |- | [[Satikšanās (filma)|Satikšanās]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Oļegs Rozenbergs]] |- | [[Sitiens (filma)|Sitiens]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Rihards Pīks]] |- | [[Vainīgais (filma)|Vainīgais]] | align="center" style="background: #DDDDDD;" |Melnbalta | [[Arvīds Krievs]] |- | [[Agrā rūsa]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |} === 1980—1989 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" rowspan="7" | [[1980. gads Latvijā|1980]] | [[Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Spāņu variants]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Vakara variants]] | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Ja nebūtu šī skuķa]] | align="center" |Krāsaina | Rihards Pīks |- | [[Cīrulīši (filma)|Cīrulīši]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Trīs dienas pārdomām]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Vasara bija tikai vienu dienu]] | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | align="center" rowspan="7" | [[1981. gads Latvijā|1981]] | [[Laikmetu griežos]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Piesis |- | [[Ilgais ceļš kāpās]] <small>(7 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Izmeklēšanā noskaidrots]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Atcerēties vai aizmirst]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Spēle (filma)|Spēle]] | align="center" |Krāsaina | Arvīds Krievs |- | [[Rudais terorists]] | align="center" |Krāsaina | [[Lūcija Ločmele]] |- | [[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | align="center" rowspan="8" | [[1982. gads Latvijā|1982]] | [[Tarāns (filma)|Tarāns]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Tereona galva]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Lietus blūzs]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Pats garākais salmiņš]] | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Īsa pamācība mīlēšanā]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Mana ģimene]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | [[Aizmirstās lietas]] | align="center" |Krāsaina | Vija Ramāne (Beinerte) |- | [[Salavecīša personiskā dzīve]] | align="center" |Krāsaina | Andris Rozenbergs |- | align="center" rowspan="8" | [[1983. gads Latvijā|1983]] | [[Svešās kaislības]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Akmeņainais ceļš]] | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Vilkatis Toms]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Dārzs ar spoku]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Šāviens mežā]] | align="center" |Krāsaina | Rihards Pīks |- | [[Laika prognoze augustam]] | align="center" |Krāsaina | Lūcija Ločmele |- | [[Mirāža (filma)|Mirāža]] <small>(3 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Trīs citroni mīļotajai]]<ref>Sadarbībā ar "Mosfiļm" eksperimentālo jaunatnes radošo apvienību "Debija"</ref> | align="center" |Krāsaina | Oļegs Rozenbergs |- | align="center" rowspan="8" | [[1984. gads Latvijā|1984]] | [[Parāds mīlestībā]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Fronte tēva pagalmā]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]] | align="center" |Krāsaina | Arvīds Krievs |- | [[Vajadzīga soliste]] | align="center" |Krāsaina | [[Genādijs Zemels]] |- | [[Kad bremzes netur]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Durvis, kas tev atvērtas]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | [[Mans draugs Sokrātiņš]] | align="center" |Krāsaina | Andris Rozenbergs |- | [[Pēdējā vizīte]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | align="center" rowspan="8" | [[1985. gads Latvijā|1985]] | [[Dubultslazds]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Emīla nedarbi]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Tikšanās uz Piena Ceļa]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]<ref>Sadarbībā ar Čehoslovākijas kinostudiju "Barrandov"</ref> | align="center" |Krāsaina | Gunārs Piesis |- | [[Pēdējā indulgence]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Spēle notiks tik un tā]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Svešs gadījums]] | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Nomale]] (Trīs dienas Sašas dzīvē) | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | align="center" rowspan="10" | [[1986. gads Latvijā|1986]] | [[Viņš, viņa un bērni]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers, Oļegs Rozenbergs |- | [[Dubultnieks (filma)|Dubultnieks]] | align="center" |Krāsaina | Rihards Pīks |- | [[Saulessvece (filma)|Saulessvece]] | align="center" |Krāsaina | Lūcija Ločmele |- | [[Apbraucamais ceļš]] | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Bailes (filma)|Bailes]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Kroņa numurs]] | align="center" |Krāsaina | Imants Krenbergs |- | [[Aizaugušā grāvī viegli krist]] | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Pēdējā reportāža]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Es gribu tavu foto]] | align="center" |Krāsaina | [[Leo Rage]] |- | [[Kā mēs aizgājām no mājām]] | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | align="center" rowspan="7" | [[1987. gads Latvijā|1987]] | [[Svītas cilvēks]] | align="center" |Krāsaina | Andris Rozenbergs |- | [[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]] | align="center" |Krāsaina | Arvīds Krievs |- | [[Apstākļu sakritība]] | align="center" |Krāsaina | Vija Beinerte |- | [[Dīvainā mēnessgaisma]] | align="center" |Krāsaina | Gunārs Cilinskis |- | [[Ja mēs visu to pārcietīsim]] | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Aija (filma)|Aija]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Uzvarētāja]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | [[Ādolfs Šapiro]], Andris Rozenbergs |- | align="center" rowspan="8" | [[1988. gads Latvijā|1988]] | [[Par mīlestību pašreiz nerunāsim]] | align="center" |Krāsaina | Varis Brasla |- | [[Viktorija (filma)|Viktorija]] | align="center" |Krāsaina | Oļģerts Dunkers |- | [[Viss kārtībā]] | align="center" |Krāsaina | Oļegs Rozenbergs |- | [[Sižeta pagrieziens]] | align="center" |Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | [[Māja bez izejas]] | align="center" |Krāsaina | Dzidra Ritenberga |- | [[Zīlēšana uz jēra lāpstiņas]] | align="center" |Krāsaina | Ada Neretniece |- | [[Sēklis (filma)|Sēklis]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Ēriks Lācis |- | [[Svešais (filma)|Svešais]] | align="center" |Krāsaina | Lūcija Ločmele |- | align="center" rowspan="6" | [[1989. gads Latvijā|1989]] | [[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aivars Freimanis |- | ''[[Carmen Horrendum]]'' | align="center" |Krāsaina | Jānis Streičs |- | [[Latvieši?!]] | align="center" |Krāsaina | Genādijs Zemels |- | [[Tapers (filma)|Tapers]] <small>(2 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Rolands Kalniņš |- | [[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]] (Vecā jūrnieku ligzda) <small>(6 sērijas)</small> | align="center" |Krāsaina | Aloizs Brenčs |- | [[Cilvēka dienas]] | align="center" |Krāsaina | [[Jevgēņijs Paškēvičs]] |} === 1990—2000 === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | Gads ! width="300" | Nosaukums ! width="80" | Formāts ! width="250" | Režisors |- | align="center" | [[1990. gads Latvijā|1990]] | [[Maestro (1990. gada filma)|Maestro]] | align="center" | Krāsaina | Pēteris Krilovs |- | align="center" | [[1997. gads Latvijā|1997]] | [[Likteņdzirnas]] | align="center" | Krāsaina | Jānis Streičs |- | align="center" | [[2000. gads Latvijā|2000]] | [[Vecās pagastmājas mistērija]] | align="center" | Krāsaina | Jānis Streičs |} == Visvairāk skatītās Rīgas kinostudijas filmas PSRS kinoteātros == Pēc krievu kinokritiķa [[:ru:Кудрявцев, Сергей Валентинович (кинокритик)|Sergeja Kudrjavceva]] datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/14172.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|last2=|first2=|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/14886.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 2|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|last2=|first2=|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/16047.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 3|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|last2=|first2=|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/18383.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 4|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|last2=|first2=|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/20119.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 5|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/21246.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 6|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kinanet.livejournal.com/25331.html|title=Отечественные фильмы в советском кинопрокате, часть 7|last=Kudrjavcevs|first=Sergejs|website=kinanet.livejournal.com|access-date=2019-06-20|date=|language=ru}}</ref> {| class="wikitable" |- ! # ! Nosaukums ! Gads ! Žanrs ! Skatītāji (mlj.)<ref>Divsēriju filmām norādīts skatītāju skaits uz sēriju</ref> |- | 1 | [[Dubultslazds]] | 1985 | detektīvs | 42,9 |- | 2 | [[Trīs plus divas]] | 1963 | komēdija | 35 |- | 3 | [[Vella kalpi]] | 1970 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 33,6 |- | 4 | [[Cielaviņas armija atkal cīnās]] | 1968 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 32,2 |- | 5 | [[Vella kalpi Vella dzirnavās]] | 1972 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 30,5 |- | 6 | [[Gaisma tuneļa galā]] | 1974 | detektīvs | 30,1 |- | 7 | [[Robina Huda bultas]] | 1975 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 28,9 |- | 8 | [[Trīskārtējā pārbaude]] | 1969 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 28,7 |- | 9 | [[24-25 neatgriežas]] | 1968 | detektīvs | 28,4 |- | 10 | [[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]] | 1966 | melodrāma | 26,6 |- | 11 | [[Šahs briljantu karalienei]] | 1973 | detektīvs | 24,4 |- | 12 | [[Salna pavasarī (filma)|Salna pavasarī]] |1955 | melodrāma | 23,6 |- | 13 | [[Kad lietus un vēji sitas logā]] | 1967 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 21 |- | 15 | [[Pieviltie]] | 1961 | melodrāma | 20,5 |- | 16 | [[Dēli (filma)|Dēli]] | 1946 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 18,6 |- | 17 | [[Sūtņu sazvērestība]] |1965 | vēsturiska piedzīvojumu filma | 17,9 |- | 18 | [[Dāvanas pa telefonu]] | 1977 | detektīvs | 17,4 |- | 19 | [[Noktirne (filma)|Noktirne]] | 1966 | melodrāma | 17,1 |- | 20 | [[Ezera sonāte]] | 1976 | melodrāma | 14,1 |- |} == Kinostudijas ēka == [[Rīga|Rīgā]], Šmerļa ielā esošais Rīgas Kinostudijas komplekss sastāv no 3 paviljoniem un viena foto paviljona. * 1. paviljons — 38 x 26 metri (988 m²) griestu augstums 12,5 metri. * 2. paviljons — 32 x 26 metri (832 m²) griestu augstums 9,0 metri. * 3. paviljons — 14 x 10 metri (140 m²) griestu augstums 5,0 metri. * Foto paviljons — 5,04 x 9,28 metri (46,56 m²) Studijā ir arī lielākais zaļais fons [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.studio.lv/html/index.php?&230 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090301041034/http://www.studio.lv/html/index.php?&230 |archivedate={{dat|2009|03|01||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Mēmais kino Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.studio.lv Rīgas Kinostudijas oficiālā mājas lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas Kinostudija|*]] [[Kategorija:Latvijas kinostudijas]] [[Kategorija:Mežciems (Rīga)|Kinostudija]] f3lqynva4txqe9x692js3yye9l4x0ra 100 80630 4525803 4525271 2026-09-22T18:34:19Z Dainis 876 4525803 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[28. septembris]] — 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', supersmagais nesējs ''[[Starship]]''. * [[26. septembris]] — militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[26. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[1. oktobris]] — pavadoņi ''[[FORMOSAT-8B/GTM]]'', ''[[OSSIE]]'', 24 pavadoņi, nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[7. oktobris]] — pavadoņi ''[[NeonSat x5]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]'', nesējraķete ''[[KSLV-2]]''. * [[7. oktobris]] — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * [[10. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[15. oktobris]] — navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. <!-- * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> o3h2j6wtj5xdpafn371sukru6lf2nmr 3 86110 4525873 4505437 2026-09-22T21:20:23Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4525873 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) == Iekavas (10.08.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505398 šis labojums] lapā [[Dons Nelsons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dons Nelsons|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Čikāgas &quot;Zephyrs&quot;]] ([[Nacionālā basketbola asociācija{{!}}NBA]]) * 1963-1965: [[Losandželosas &quot;Lakers&quot;]] (NBA<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>) * 1965-1976: [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] (NBA) == Atsauces == &#123;&#123;Atsauces&#125;&#125; == Ārējās saites == &#123;&#123; |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.40 (EEST) == Iekavas (22.09.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4525865 šis labojums] lapā [[Aleksandrs Zverevs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Aleksandrs Zverevs|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 2R{{!}}3R{{!}}4R{{!}}3R{{!}}1R{{!}}NH{{!}}4R{{!}}A{{!}}3R{{!}}4R{{!}}1R{{!}}F&#125;&#125; &#123;&#123;Tenisa stats{{!}}ASV{{!}}pg=2014{{!}}Q2{{!}}1R{{!}}2R{{!}}2R{{!}}3R{{!}}4R{{!}}F{{!}}SF{{!}}A{{!}}QF{{!}}QF{{!}}3R&#125;&#125; {{!}}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> == Ārējās saites == &#123;&#123;sisterlinks-inline&#125;&#125; &#123;&#123;Sporta ārējās saites&#125;&#125; &#123;&#123;Tenisists-aizmetnis&#125;&#125; &#123;&#123; |} Paldies! <!-- (0, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. septembris, plkst. 00.20 (EEST) bpd236xwghcxprorb4jeuzwbnyx1sft 4525931 4525873 2026-09-23T05:36:21Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/EdgarsBot|EdgarsBot]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4500317 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) naymie1mgfnuakp94z98rsi7j1e6r1a 4525990 4525931 2026-09-23T07:40:20Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4525990 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) == Iekavas (23.09.2026) == {{subst:Iekavu paziņojums|diff=4525981|page=Fridmans|debug=(-1, 0, 1, 0)|list=yes|remaining=&#x27;&#x27;&#x27;Fridmans&#x27;&#x27;&#x27; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span>sieviešu dzimtē: [[Fridmane]]) ir [[jidišs{{!}}ebreju]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar &#x27;&#x27;&#x27;Fridmans&#x27;&#x27;&#x27; {sieviešu dzimtē: [[Fridmane]]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> ir [[jidišs{{!}}ebreju]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Daniels|lines=3}} rvx6jxndto16o7erdsen1cvlbcz7uj8 4525994 4525990 2026-09-23T07:43:25Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/EdgarsBot|EdgarsBot]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4500317 wikitext text/x-wiki {{informācija|Limp Bizkit}} Lūdzu turpmāk nedzēs ārā veselas rindkopas, bet centies piestrādāt pie raksta, lai tas vizuāli labi izskatās. Šoreiz brīdinu un pats izlabošu, bet nākamreiz tā vairs nebūs. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 22:52, 24 maijā, 2009 (UTC) ==Atsauces== Paldies par ieguldīto darbu. Būtu ļoti labi, ja tu rakstos varētu arī ielikt pa kādai atsaucei un citu resursu, piemēram rakstu kādā mājas lapā. Sīkās viss izskaidrots [[Vikipēdija:Pamācība_(Ārējas_saites)#Atsauces|šajā pamācībā]]. Paldies. --'''[[Lietotājs:Digital1|<font color="#203E6B">Digital1</font>]]''' [[Lietotāja diskusija:Digital1|<font color="#39597A"><small>(uzrunāt)</small></font>]] 00:04, 25 maijā, 2009 (UTC) == Auto == Būtu labi, ja tu lapā, kuru šobrīd apstrādā, pašā aukšā ievietotu veidni <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, lai citi ir lietas kursā, ka tas nav huligānisms. Vari rakstā [[ Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]] veidni <nowiki>{{dzēst}}</nowiki> aizvietot ar <nowiki>{{inuse}}</nowiki> un, kad būsi beidzis, novākt. Veiksmi darbā! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 12:40, 11 augustā, 2009 (UTC) == Lindemans == Šādās situācijās jālieto poga "pārvietot". lai saglabātos hronoloģija. Un vērtīgi ir paretam uzmest acis sadaļai "Pēdējās izmaiņas". --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:01, 29 augustā, 2009 (UTC) :Paldies! [[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] -- 08:05, 29 augustā, 2009 (UTC) == Raksti par singliem == Pievērs lūdzu uzmanību šai [[Diskusija:Angst|diskusijai]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:18, 14 septembrī, 2009 (UTC) == Automobīlis vs automobilis == Vajadzētu censties rakstīt "automob'''i'''lis", nevis "automob'''ī'''lis" - tā, kā latviešu valodā ir pareizi. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:41, 23 oktobrī, 2009 (UTC) : Paldies par piezīmi. Turpmāk rakstīšu pareizi. --Baisulis 09:02, 25 oktobrī, 2009 (UTC) == Rakstu uzlabošana == Ņemot vērā līdz šim izrādīto interesi, informēju, ka nākamais raksts ir [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Ņemot vērā panīkumu pēdējo pāris rakstu uzlabošanā, ja neviens neiesaistīsies (un es vēlos uzsvērt, ka par iesaistīšanos tiek uzskatīta pieteikšanās rakstīt konkrētu sadaļu) es beigšu organizēt šo pasākumu, jo neredzu no tā jēgu. Šķiet, ka informāciju par to, ka raksts tiek mainīts viegli palaist garām, tāpēc ja gadījumā (pieņemot, ka tauta tomēr atkal ieintresēsies) ir intrese turpmāk saņemt šādu ziņu, lūdzu, piesakies manā diskusijā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>}} <small>([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])</small> 22:09, 18 februārī, 2010 (UTC) == Vajadzīgie raksti == Esmu ievērojis, ka Jūs rakstat rakstus no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgo rakstu]] uzskaitījuma, kuriem visilgāk nav atjaunotas starpwiki saites. Aicinu Jūs rakstīt rakstus, kas atrodas šī uzskaitījuma augšgalā. Protams, Vikipēdija balstās uz brīvprātību, tādēļ tas nav obligāti jādara. Paldies Jums par līdzšinējo ieguldījumu Vikipēdijas uzlabošanā! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:43, 15 maijā, 2010 (UTC) :Paldies par padomu, kā jau teici balstīšos uz brīvprātību. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 15:59, 16 maijā, 2010 (UTC) == Mūzikas žanri == Paldies par mūzikas žanru [[bigbīts]] un [[breikbīts]] rakstiem! ;) --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#006600">GreenZeb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 17:27, 22 maijā, 2010 (UTC) :Vienmēr laipni... tādēļ jau šeit arī esam! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 17:45, 22 maijā, 2010 (UTC) == Nedaudz par atsaucēm == Es sapratu, ka man tas būtu jāraksta vairāk citiem vikipēdistiem kā FRK, kam ir problēmas ar atsauču noformēšanu. Tu savu darbu šajā ziņā paveic nesalīdzināmi labāk. Man ir draudzīgs ieteikums, ja vēlies būt vēl ''advancētāks'' šajā ziņā, pilnīgi pareizi noformēt atsauces uz drukāto literatūru latviešu valodā kā rakstā [[Noktirne]], tad ir jāizmanto bibliogrāfiskā apraksta standarts: [http://www.biblio.lv/Bgr_aprakst_standarti.html]. Būtībā Tev pašam nav jāmācās visi tie principi kā noformēt, ja vien nevēlies to lietot arī retai un ārzemju literatūrai. Vienkārši jāatrod vajadzīgā grāmata kādā elektroniskajā katalogā, piemēram, vislabāk šeit: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv]. Jānokopē ''Copy->Paste'' pats sākums (pārsvarā beidzas ar ''.lpp''), vari arī iekopēt ISBN numuru, oriģinālo nosaukumu — tas pēc paša vēlēšanās, galvenais, ka ir pats sākums (es gan rekomendētu to ISBN numuru). Piemēram, pareiza bibliogrāfiska atsauce grāmatai "Harijs Poters un jauktasiņu princis", kas ņemta no šejienes: [http://katalogs.rcb.lv/Alise/alise3i.asp?critattr=TITLE&critval=Harijs+Poters+un+jauktasi%C5%86u+princis&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=on&Hid2=on&Hid3=on&lang=lv], būs: :"''Roulinga, Dž. K. Harijs Poters un jauktasiņu princis / Dž.K.Roulinga ; [no angļu val. tulk.: Ingus Josts, Sabīne Ozola, Māra Poļakova ; red. Anna Pavlovska]. - Rīga : Jumava : J.L.V., 2006. - 573, [1] lpp. ISBN 9984-380-80-7''". Un tad Tu būsi ''ahujenais māsters'', ka es Tev saku! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> 22:35, 15 martā, 2011 (UTC) == [[:Attēls:Kino pionieris.jpg]] == Vajag attēla lapā ierakstīt, no kurienes attēls ņemts. Iespējams, ka var lietot {{Tl|PD-padomju prese}}. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:49, 19 martā, 2011 (UTC) : Paldies!!! Biju pavisam aizmirsis par šo veidni... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:44, 19 martā, 2011 (UTC) ::Žurnāla gads, numurs, lappuse nav zināms? Ideāli, ja būtu arī fotogrāfa vārds. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:25, 19 martā, 2011 (UTC) :::Ja tas viss man būtu zināms, es jau būtu pievienojis... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:42, 19 martā, 2011 (UTC) == Aktuāls balsojums == Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:56, 9 maijā, 2011 (UTC) == Ne-Yo no '''Ā'''rkanzasa == [[Ārkanzasa]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:28, 30 maijā, 2011 (UTC) :dik, smieklīgi izskatās, varbūt tādēļ ka nav pierasts. Lai jau būtu '''Ā'''rkanzasa '''Ā'''merikā !!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 09:31, 30 maijā, 2011 (UTC) ::Es zinu, man arī tas neliekas pareizi, bet ja jau tā ir rakstīts [[Lielais pasaules atlants|Lielajā pasaules atlantā]], tad tas vairs nav diskutējams. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 09:47, 30 maijā, 2011 (UTC) == Kalnu augstumi == Lūgums nejaukt kalnu absolūtos (vjl - virs jūras līmeņa) un relatīvos augstumus. Drīkst arī kartēs skatīties ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:30, 21 jūlijā, 2011 (UTC) :Kurās kartēs! Es jau labprāt, man tik tās kartes tādas knapas! Iedod lūdzu saiti, ja Tev ir!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 11:42, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::Lūdzu! [http://www.gisnet.lv//////topo/?map=topokartes&cps=532883.2455763808,272474.1195306422,12000&layers=__base__ Vecas, bet liela mēroga un ar augstumiem], [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=abyzxh&centerx=532259&centery=6273145&zoom=3&layer=topo&ls=o LĢIA topene un Jāņa sētas kartes] (džentlmeņa komplekts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:55, 21 jūlijā, 2011 (UTC) ::: Paldies!!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 19:31, 21 jūlijā, 2011 (UTC) == Статья о Латышской Википедии в русском разделе == Коллега, хочу попросить Вас о помощи. В русском разделе систематически удаляют полупустые статьи о различных языковых разделах Википедии по причине их малой информативности и "незначимости". В частности, вчера была выставлена на удаление статья [[:ru:Латышская Википедия]]. Было бы очень хорошо, если бы участники, знающие русский, дополнили эту статью хотя бы парой-тройкой абзацев с историей раздела (хотя бы просто более детальную статистику - не просто рост числа статей, а какой-то качественный обзор), с описанием текущего состояния, освещения Википедии в латышских медиа. Возможно были какие-то мероприятия с участием википедистов? В общем, будет полезен любой вклад. Мне кажется, что такие статьи "друг о друге" должны быть, это стимулирует участников как-то больше интересоваться жизнью и судьбой "вики-соседей". Как Вы думаете? --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 16:09, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :Не думаю, что статью такого уровня удалят. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:06, 4 oktobrī, 2011 (UTC) :: Могут, могут. И потом, это что - причина не улучшать статью, так что ли? Ну вот мне, например, тоже интересно, что у вас тут происходит и как вы себя ощущаете (сами по себе, и по отношению к остальной вики-вселенной)? Какие проблемы? Какие достижения? Какие планы? Или всё сонно, грустно и уныло? Это всё, на самом деле, не ерунда и не шутка. Одно дело, когда удаляют или собираются удалять статью о разделе на языке, о котором до этого никто не слышал, и представителями которого нет никакой осмысленной коммуникации. И другое дело - здесь. Совсем другое. Это пример очень печальной разобщённости разделов, которую, я считаю, нужно стараться преодолевать сознательными усилиями. Жаль, конечно, что не нашлось более позитивного повода - но уж что есть, то есть, извиняйте, братцы. Давайте вместе придумывать позитивные поводы. :: Так что вы уж как-нибудь соберитесь к нам на огонёк - глядишь, и ещё темы для совместной деятельности найдутся. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 21:40, 4 oktobrī, 2011 (UTC) ::: U menja s ruskoj pismennostju tak ne ochen! No posmotru i poprbuju kak nibutj pomoch! Ja za sohronenie [[:ru:Латышская Википедия]] !!! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 07:46, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: Спасибо! Если естъ любая полезная информация, которой еще нету в статье - освещение в латышской прессе, отзывы авторитетных людей и прочее - пишите прямо здесь, латиницей (или на английском, если так проще) - я переведу и добавлю в статью. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:27, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::: На самом деле - ведь есть же статья [[Latviešu valodas Vikipēdija]] ?! Попробуйте улучшить и развить её, а мы просто переведём. Так всем будет польза. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 11:35, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::Добрый день Kaganer. Вкратце можна сказать что у нас всё потихоньку приходит и набираем обороты! Главное различие между латышский википедий и википедий других стран Прибалтики такая, что мы жмём на качество а не на колйичество — об этом говорит [[:ru:Википедия:Глубина|глубина]] нашей википедии — потому у нас меньше статей чем у Литовцев и Эстонцев. Были у нас и свои скандалы и противостояния, но щас всё уладилось. Однако скучать не приходится — вандализм не спит. :) :::::Есть у нас еще такая статистика: [[Vikipēdija:Aktualitātes|Хронология развития]]. --[[Lietotājs:Digital1|<font color="144b66">D</font><font color="175473">i</font><font color="1a5e80">g</font><font color="1c678c">i</font><font color="1f7099">t</font><font color="217aa6">a</font><font color="2483b3">l</font><font color="268cbf">1</font>]] 15:00, 5 oktobrī, 2011 (UTC) :::::: Это хорошо, что жизнь есть ;) Вам бы надо всё же свою историю потихоньку начать записывать. Кстати, повторю: вот сейчас статья [[:ru:Латышская Википедия]] стала немного интереснее, чем [[Latviešu valodas Vikipēdija]] - а должно быть наоборот! --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 23:43, 9 oktobrī, 2011 (UTC) == Zvaigzne == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[File:Copyeditor Barnstar Hires.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''Pareizrakstības zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Par pareizrakstības kļūdu labošanu jaunajos rakstos.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' <small>''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''</small> 16:21, 15 oktobrī, 2011 (UTC) |} == Перевод заглавной страницы на Мета-вики == Коллеги, ещё одна просьба - нужна помощь в переводе латышской версии заглавной стр. Мета-вики ([[m:Sākumlapa]]) на унифицированный дизайн. Всё довольно просто: нужно перейти [http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Template:Main_Page/lv&uselang=lv&action=edit&preload=Template%3AMain+Page по ссылке], перевести названия разделов и сохранить. После чего редактировать каждую секцию в том же режиме, глядя на старые переводы в [[m:Sākumlapa]]. --[[Lietotājs:Kaganer|Kaganer]] 07:32, 17 oktobrī, 2011 (UTC) == Loguči == Lūgums augšuplādēt pašus logo.svg, nevis to png preview. (Tie ir jāsaglabā ar "save file" opciju.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:00, 31 decembrī, 2011 (UTC) :Paldies! Tagad pielēca, kā to dabūt gatavu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] 18:02, 31 decembrī, 2011 (UTC) ::Atgādinājums par svg failiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:09, 18 oktobrī, 2014 (EEST) :::Atgādināšana zināšanu māte! Paldies! Biju piemirsis. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:16, 18 oktobrī, 2014 (EEST) == Vāgners == Paldies par "ķeršanos klāt" Vāgneram. Cerams nebūs tā, ka pašlaik izdzēstā informācija pazudīs uz neatgriešanos. Priecīgus Ziemassvētkus. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:37, 24 decembrī, 2012 (UTC) :Pēc iespējas viss daudz maz sakarīgais un manuprāt lietderīgais tiks salikts vēlāk atpakaļ.... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:41, 26 decembrī, 2012 (UTC) == Par ielām == Ielas vari pārbaudīt te - https://www.kadastrs.lv/ bet ja iela ir vienīgā, tad nekāds precizējums nav vajadzīgs, sk. [[Bākūžu iela]] --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Lietotāja diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 16:39, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Paldies! Noderīga saite! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 17:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::ja nu pēkšņi ir vēlēšanās - Rīgas ielām, par kurām es esu rakstījis, nav sadaļas Vēsture. vnk man nav tās grāmatas. esu par kādu čupiņu sarakstījis, pārsvarā uz A burtu, mazāk uz B, gandrīz nemaz uz citiem. ja sanāk laiks un vēlēšanās - priecāšos, ja pierakstīsi tām k-ko par vēsturi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:25, 13 maijā, 2013 (EEST) :::Vēlēšanās ir. Obligāti kādreiz pieķeršos - tikai pagaidām lēnām pabeigšu B burtu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 13 maijā, 2013 (EEST) ::::paldies jau iepriekš! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 23:24, 14 maijā, 2013 (EEST) == kadastrs.lv == Sveiks. Skatos, ka tu sev nepieciešamajās lietās esi pievienojis kadastrs.lv. Vai tev ir kaut kāda veia piekļuva viņu datiem, kuriem ir nepieciešama autorizācija? --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 17:36, 5 janvārī, 2013 (UTC) :Nē, es izmantoju tikai bezmaksas sadaļu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 18:05, 5 janvārī, 2013 (UTC) ::OK, nu tad neko. Paldies. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 18:12, 5 janvārī, 2013 (UTC) == Wikidata == {{Wikidata paziņojums}} --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<font color="003300">G</font><font color="006600">reen</font><font color="003300">Z</font><font color="006600">eb</font>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2013. gada 9. martā, plkst. 23.57 <small>(EET)</small> == Par Kinoakadēmijas balvām == Redzu, ka esi ķēries pie kategoriju izmaiņām. Vai nevarētu tevi no tā atrunāt? Tik gari izteiktas kategorijas raksta apakšā bojā uzskatāmību. Pie tam, ja viens cilvēks ir saņēmis balvas dažādās kategorijās (piem, [[Billijs Vailders]], [[Frānsiss Fords Kopola]] utt.), vai agrāko apkopojošo kategoriju "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" tu tagad nomainīsi ar trim gariem izteicieniem par dažādām kategorijām? Tas galīgi ne pēc kā neizskatīsies. Un tad konsekventi tas būs jāpievieno visiem laureātiem. Tik daudz izmaiņu, un priekš kam? Uzskatāmība zūd. Vai negribi labāk turpināt savu iesākto rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]]? Es jau sen gaidu turpinājumu, bet negribu tur iejaukties un turpināt tavā vietā.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:58, 9 februārī, 2014 (EET) :Zini! Visticamāk Tev jau sanāca mani atrunāt, jo es pats skatos, ka izskatās ērmīgi garas tās kategorijas, bet uzskatu, ka jaukāk būtu, ja būtu pa kategorijām, nevis viss kopā. Atliek izdomāt kategorijas nosaukumus, kas precīzi apzīmē kategoriju un īss un viegli saprotams. Un tas galīgi nav traki, ja vienai personai vai filmai ir vairākas kategorijas ar dažādām balvām, ja protams, kā jau Tu pareizi atzīmēji tās nav tik ērmīgas ka patreiz. Goda balvai es gaidu iedvesmu un, ja Tev tāda ir tad es tikai priecāšos par raksta papildināšanu un uzlabošanu, šī tomēr ir kopējā smilškaste, un ja es vēlētos, lai neviens pagaidām neiejaucas, tad būtu uzlicis aizmetni ''inuse''. Pats galvenais, patīkami, ka ir vēl kāds domubiedrs, lai varētu šīs kino lietas sakārtot un padarīt patīkami pārskatāmas. Veiksmi! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 20:29, 10 februārī, 2014 (EET) ::Ja tomēr gribi sadalīt "Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji" pa atsevišķām balvām, tad īsāk būtu: "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori", "Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi", "Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji". Bet nezinu, vai dalīt "aktieri" un "aktrises", vai kategorijā salikt visus kopā. Un vai scenāristus dalīt pa oriģinālscenārijiem un adaptētajiem, varbūt nedalīt. Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:10, 10 februārī, 2014 (EET) :::Jā, man arī tie jaunie kategoriju nosaukumi īsti nepatika (tie, manuprāt, arī nebija īpaši veiksmīgi izvēlēti). Par dalīšanu pēc dzimuma: domāju, ka tas nav vajadzīgs. Un MC2013 — administratori ir vienkārši ''ļautiņi'', kam vienkārši ir iespēja izdzēst rakstus, nobloķēt lietotājus u.c., bet tā viņi neatšķiras no citiem, tāpēc teksta "Labprāt sagaidītu kādus Vikipēdijas administratoru viedokļus" vietā labāk ir "Labprāt sagaidītu kādus ''citu lietotāju'' viedokļus" :) --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:02, 11 februārī, 2014 (EET) ::::Nu protams, ka interesē arī citu lietotāju viedoklis. Varbūt pāris dienas pagaidām, vai kādam ir kādi labi priekšlikumi par kategorijām. Baisuli, ceru, ka pēc tam sakārtosi tās kategorijas. No savas puses - pabeigšu tavu rakstu [[Kinoakadēmijas goda balva]].--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:29, 11 februārī, 2014 (EET) :::::ok, pagaidīs, ko teiks vēl kāds un tad jau visu sakārtošu --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:01, 11 februārī, 2014 (EET) == Filmu infokastes == Sveiks! Es tikai vēlējos informēt, ka jau kādu laiciņu filmu infokastēs nav vairs jāliek attēliem priekšā tas "Attēls:", tagad var rakstīt [[Veidne:Infokastes attēls|gandrīz kā grib]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 05:27, 27 aprīlī, 2014 (EEST) :OK! Noderīga informācija! Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:33, 27 aprīlī, 2014 (EEST) Tagad ir arī veidne [[Veidne:Filmas plakāts|filmu plakātiem]] pieejama augšupielādēs lapā. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:39, 19 maijā, 2014 (EEST) Vēl kaut kas jauns parādījies: tagad infokastē vari neizmantot {{tl|ubl}} vai {{tl|plainlist}} veidni vai <nowiki><br/></nowiki> tagus, tagad pietiks ar parastajām zvaigznītēm ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bada_sp%C4%93les_%28filma%29&curid=201437&diff=2191812&oldid=2103297 piemērs]). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<span style="color:#FF6600;">FRK</span>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:38, 30 jūnijā, 2014 (EEST) == Pilsētu infokastes == Lūgums infokastes nemainīt - mēs pieturamies pie unificētajām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:00, 31 maijā, 2014 (EEST) :Lūgums pieņemts, tikai tad kam paredzēta '''Latvijas pilsētas infokaste'''? Ja to nevajag, tad lai turpmāk nerastos pārpratumi - jāizdzēš, varbūt? Es samainīju infokastes, jo vēlējos, lai pilsētas ģerbonis darbotos kā saite uz rakstu. Iespējams to var izveidot arī unificētajā kārbā? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:05, 31 maijā, 2014 (EEST) ::To var izdarīt arī unificētajā kārbā. (ja kāds censonis nav to kārbu salabojis tā, lai nevarētu) :) sk. [[Aloja]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:09, 31 maijā, 2014 (EEST) :::Nu re, atkal par vienu krunku vairāk smadzeņu daivā! Paldies! Ja Vikipēdijā nebūtu pieejama diskusiju sadaļa, tad tā vienkārši nebūtu izmantojama. :) --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:29, 31 maijā, 2014 (EEST) ::::Latvijas pislētas infokaste būs likvidējama, kad vairāk nebūs saišu uz to. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:07, 31 maijā, 2014 (EEST) == Par kategorijām == {{ping|Baisulis|Edgars2007}} Skatos, tu labo daudziem ar kino saistītajiem cilvēkiem kategorijas. Kāda ir tava ideja? Redzu, ka tu aizstāj "Kategorija:Kinoscenāristi" ar "Kategorija:ASV kinoscenāristi" (tāpat ar producentiem). Bet ko darām ar "Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri" un "Kategorija:Amerikāņu kinorežisori"? Vai taisies tās arī aizstāt ar ASV kinoaktieri un ASV kinorežisori? Redzu, ka darbojies attiecīgi arī ar PSRS xxxx un Padomju xxxx Vai esmu ko palaidusi garām? Varbūt ir kāda noruna par kategorijām - kad lietot "ASV" un kad "Amerikāņu" (un PSRS / Padomju)? Dažas kategorijas arī dublējas. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 00:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :Jā, tas '''ASV''' un '''amerikāņu''', un ne tikai - vēl jau arī '''Latvijas''' un '''latviešu''', tā joprojām man ir neskaidrība. Vajadzētu kādu gudro, kas var argumentēt šo abu vārdu pareizo pielietojumu šajā situācijā. Man liekas tā jau iepriekš kustināta tēma vikipēdijā.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Uh, šī valsts/tautība kategoriju sistēma ir viena no lielajām latviešu valodas Vikipēdijas problēmām (ir, piemēram, '''gan''' ASV fiziķi, '''gan''' amerikāņu fiziķi, ok varbūt tieši šo kategoriju nav, bet domu, cerams, sapratāt), līdzās sporta klubu nosaukumiem. Gan jau kādreiz tas viss tiks salabots, cerams :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:22, 6 augustā, 2014 (EEST) ::Un [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija%3ALatvie%C5%A1u_producenti&diff=2200473&oldid=1836266 šādi] gan nevajadzētu darīt (ir dzēst veidne, tas tikai tā, atgādinājums) :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:23, 6 augustā, 2014 (EEST) :::Ok! Man jau likās, ka pasteidzos! Kad būs kāda skaidrība kārtošanā - piesakos palīgā!--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:22, 6 augustā, 2014 (EEST) == Nav ar ko nodarboties? == Kāpēc Tu veici šīs izmaiņas? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anatolijs_Berzovojs&diff=prev&oldid=2217023] --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 11:09, 4 oktobrī, 2014 (EEST) :Palielam laikam jau ir ar ko nodarboties, tik tas slinkums. Tas par virsrakstu. Izmaiņas veicu, jo kaut kā ir iegājies, ka diez gan regulāri skatos [[Special:NewPages|jaunos rakstus]], pie reizes pa laboju drukas kļūdas, ko pamana dators (tur arī pirmo reizi sastapos ar vārdu ''pletums'', izlaboju to uz ''platums'', bet kad tu novērsi šo izmaiņu, sāku meklēt šī vārda nozīmi, un jā, tagad esmu par vienu vārdu gudrāks), retāk palaboju teksta kļūdas, lai manuprāt teksts izklausītos sakarīgāks, bieži vien pievienoju vēl vienu līniju līdz aizmetnim (jo ar 2 ''enter'' līdz aizmetnim no raksta beigām izskatās labāk). Šajā tevis minētajā gadījumā, izmaiņu veicu tīri automātiski, jo gala variantā tāpat viss teksts ir vienā rindkopā. Nevēlējos neko ļaunu. --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:43, 4 oktobrī, 2014 (EEST) ::Jaunā rindā sadalīts tāpēc, lai labotājam būtu vieglāk: ātri var atrast gadaskaitli utt. Lasītājam vienalga teksts parādīsies kā vienota rindkopa. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 20:17, 6 oktobrī, 2014 (EEST) :::ok! Es to sapratu, ka tas visticamāk bija ar nodomu, tiklīdz Tu uzsāki šo diskusiju. Cienot citu darbu, turpmāk šādus labojumus vairs neveikšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:45, 6 oktobrī, 2014 (EEST) Diemžēl ir jāatsāk šī diskusija. Neuztver šo kā ''uzbraucienu'', vienīgi kā draudzīgu ''stop, padomā'' atgādinājumu (Tu jau zini, es neesmu ''agresīvs'' kolēģis :) ). Pa lielam jau ir ok kārtošanas labojumi, bet daži ir tiešām, atvaino, bezjēdzīgi. It īpaši pāradresāciju "kārtošana". OK, [[Special:Diff/2311243|šādi]] labojumi vēl ir ok, bet [[Special:Diff/2311246|šis]] gan ir pilnīgi bezjēdzīgs. Arī daudz ko no Tevis paveiktā var darīt ar [[WP:AWB]] un/vai botu, kas krietni ietaupa laiku, piemēram, kategoriju nomaiņas (tas par Kurzemes hercogisti). Vienkārši jāpalūdz :) Ja vēlies ''kārtot'' Vikipēdiju, tad varu piedāvāt kaudzēm samērā vienkāršu sakarīgāku (pēc maniem ieskatiem; par MAZ) darbu, kam man vienam nav laika, jo kādreiz jau arī kāds raksts ir jāuzraksta :) Vēlreiz — neuztver kā uzbraucienu, es vienkārši cenšos Tevi pasargāt no ieslīgšanas pamatīgā [[Vikipēdija:Vikiholisms#FRK stadija|vikiholismā]]. Priecīgas Lieldienas! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:37, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :Par MAZ — tas novērš mazās pāradresācijas rindiņas parādīšanos rakstā, bet, protams, bots šeit būtu ražīgāks :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:30, 5 aprīlī, 2015 (EEST) ::Jā, bet tas ir ''štrunc''. Mums katrā rakstā gandrīz vai ir vismaz pa kādai pāradresācijai (man visas pāradresācijas ir zaļā krāsā, līdzīgi kā jums pārējiem, kas ieslēguši attiecīgo gadžetu, disambigi ir sarkanā), dažas lapas/raksti man vispār rādās zaļi melnas. Pāradresācijas vērtīgi (precīzāk, nav bezjēdzīgi) ir novērst veidnēs, bet rakstos tas tiešām ir vienīgi lieks laika/resursu patēriņš. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 15:08, 5 aprīlī, 2015 (EEST) :::Labāk veikt sīkumainas izmaiņas, nekā sīkumaini kasīties. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2015. gada 5. aprīlī, plkst. 15.21 <small>(EEST)</small> ::::{{ping|Edgars2007}} nojautu, ka agri vai vēlu pacelsies jautājums vai precīzāk viedoklis par maniem ''precizējumiem''. Tātad: uzskatu, ka rakstiem jābūt ar precīzām adresēm uz citiem rakstiem, nevis jāiet caur pāradresāciju. Neiet runa par Īpašvārdiem, kas ir atveidojami un rakstāmi tikai tajā formā, kādā ir pretī kaut vai neliels raksts. Pārējās pāradresācijas galvenokārt manuprāt paredzētas rakstu meklēšanai. Zinu, ka tas viss kopumā ir diezgan bezjēdzīgi, bet tāpat tā ir kārtība, pavisam maz mazītiņa, tomēr kārtība. Man ļoti patīk VP un šīs vietnes lietotāju devums. Ir cilvēki, kuri dienā var uzrakstīt kaudzi ar rakstiem, ir attēlu speciālisti, vēstures, bioloģijas un medicīnas speciālisti, kas veido rakstus. Tas ir lieliski! Man reti ir iedvesma rakstīt rakstus, bet patīk, ja raksti izskatās vienādi noformēti, bet drukas kļūdām, ar precīzām "zilajām saitēm", īsāk sakot tā kā enciklopēdijā tam vajadzētu būt. Vikiholisms domāju man nedraud, jo varu atmest jebkurā brīdī :P Labprāt pamācītos, ko vairāk par botu veidošanu un lietošanu, jo pats labi saprotu, ka lielāko daļu no maniem precizējumiem var uzticēt botam.--[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 21:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) Vari palasīt [[WP:AWB]] (un attiecīgo lapu enwiki). Un vari darboties ar AWB ar botu. Par pāradresācijām - es gan joprojām pieturos pie viedokļa, ka tā ir lieka laika šķērdēšana un ir citas, svarīgākas ''miskastes'', ko tīrīt (piemēram, uzlabojamo rakstu kategorija), bet šīs trīs rindiņas [[Special:Mypage/common.css|šajā]] lapā Tev uzdzīs matus un visu citu (nepārproti par visu citu :) ) stāvus gaisā: <source lang=css> .mw-redirect, .mw-redirect:visited { color: green; } </source> Tas gan tev aizēnos pāradresācijas uz disambigiem, bet to es risinu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:03, 6 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} ja nemaldos, tad priekš AWB vajag adminu atļauju? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:20, 6 aprīlī, 2015 (EEST) ::Nē. Vienīgi setingos (kaut kur augšā) jāatķeksē lv wiki. Citādi gan neļaus neko izdarīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 23:23, 6 aprīlī, 2015 (EEST) [[Special:WantedCategories]], arī šis būtu noderīgi, forši būtu, ja liktu arī Vikidatu saites. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) :...kam ir sava [[Special:UnconnectedPages|īpašā lapa]]. Un vispār — iedomājos, ka šādi var arī salauzt lietas (es vēl joprojām par pāradresāciju "labošanu" runāju). Piemēram, ir pāradresācija no kāda šaurāka termina uz nedaudz plašāku, ar domu tādu, ka gan kādreiz būs raksts. Bet, ja šādi samaina vietu, uz kuru ved saite, tad ir vairāk ļaunuma nekā labuma. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:22, 7 aprīlī, 2015 (EEST) ::tagad, kad arī mana vikipēdija ir palikusi raiba no pāradresācijām, es varu pilnīgi piekrist Edgars2007 teiktajam - viss nav jāpāradresē, jo ļoti daudzas tēmas ir sajūgtas kopā uz vienu atsevišķu. Mūžu dzīvo un tāpat visu laiku brīnies cik stulbs tomēr esi :D --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:48, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :::Nevajag jau tā sevi šaustīt. Es tev vienkārši gribēju parādīt, ka Tu ar visiem botiem, AWB un 24/7 ilgu sēdēšanu pie tās nedabūsi Vikipēdiju brīvu no zaļas krāsas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:56, 8 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Galīgi ne! Un es nešaustu, tik ieņirdzu :) bet tāpat turpināšu rušināties... --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 22:58, 8 aprīlī, 2015 (EEST) :ok, ļoti labi, tātad (paldies {{ping|Edgars2007}}). Baisulis - brīdinu, ka turpmāk visus tavus šādus: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2016._gads_Latvij%C4%81&diff=2476422&oldid=2476409] labojumus atcelšu. jo tie ir bezjēdzīgi. un ja man tas apniks, sākšu karināt vandalēšanas brīdinājumus tavā lietotāja lapā. (jau iepriekš atvainojos visiem, kas atsevišķas līdzīgas manas darbības uzskata par bezjēdzīgām). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.02 (EET) ::Pa lielam es nevaru izvērtēt, kas kam liekas bezjēdzīgs, jo manā uztverē tas ir dziļi subjektīvi, it sevišķi mūsdienu modernajā laikmetā. Vandalisms!?! Tas gan man nav saprotams? Es taču neko nevandalizēju! Raksts vizuāli nemainījās! Saite arī ved rakstu, uz kuru bija paredzēts! Kur ir vandalisms? Es zinu, ka "piekakāju" ļaudīm pēdējo izmaiņu sarakstu, un manuprāt tas ir ļaunākais ko daru. Bet vai tas ir vandalisms. Es uzskatu, ka neko postošu, degradējošu vai citus aizskarošu šeit neveicu. Jā man patīk lasīt citu rakstītos rakstus un pie reizes sakārtot pāradresācijas. Bieži vien ir nepareizi atveidots vārds vai uzvārds, vietvārds vai pat vispār pieņemts nosaukums (līdz pat lielo un mazo burtu atšķirībai). Ja citi ļaudis savām vai publiskām vajadzībām izmanto Vikipēdiju, tad tas nav pieļaujams, ka kāda nepareiza burtu sakārtojuma dēļ viņš pieļauj kļūdu, par ko šejienes diskusijās ir cīnījušies vairākus mēnešus. {{ping|Biafra}} saprotu, ka Tu caurskati visas pēdējās izmaiņas un mani sīkie labojumi, tikai pagarina tavus sarakstus. Ja izvēlējies tādu lietu darīt, tad nāksies to paciest, jo mēs visi (es vismaz tā uzskatu) esam šeit tikai un vienīgi brīvprātīgi.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 12.42 (EET) :::Par vandalismu saišu sakārtošanas darbu nekādi nevarētu uzskatīt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.31 (EET) ::::Nepareizi atveidoti vārdi ir viena lieta, bet pavisam korektas pāradresācijas nevienam netraucē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 13.52 (EET) :::::labo kļūdas rakstos, labo redzamo tekstu, labo saites no nozīmju atdalīšanām uz rakstiem utt. es jau arī to daru, gandrīz tikai to daru vikipēdijā. bet labot saiti no pāradresācijas '''Kučinska valdība''' uz rakstu '''Kučinska Ministru kabinets''', kas abas ir vienlīdz korektas un vienlīdz pareizas, ir marasms. jā, mani tas traucē un tērē manu laiku. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 15.00 (EET) ::::::Es nesapratu, kāpēc saitē jāraksta "Māra Kučinska Ministru kabinets", ja raksta nosaukums ir "Kučinska Ministru kabinets"? Un ja to kāds ir izlabojis, kāpēc spītīgi jāmaina atpakaļ. Varbūt tur ir kāds funktieris, piemēram, doma rakstu pārdēvēt par "Māra Kučinska Ministru kabinets"? --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 16.31 (EET) :{{ping|Papuass}}, es arī tā domāju, ka korektas pāradresācijas nevienam netraucē, gluži tāpat kā precīzas pāradresācijas. Tur jau tā lieta - nevēlos nevienam traucēt. Līdz šim neesmu mēģinājis labot kāda konkrēta lietotāja devumu, viss ir ''randomā''. {{ping|Biafra}} galīgi nevēlos tērēt tavu laiku, jo tu veic lielu pienesumu, tieši tāpat kā jebkurš cilvēks, kas kaut ko dara Vikipēdijā. Es labprāt paņemtu bota statusu, lai mani labojumi nerādītos parastajā listē, bet nevaru paredzēt, kā jutīšos brīdī, kad sēžos pie datora. Iespējams nāks mirkļa iedvesma un taps kāds raksts, bet iespējams nosēdēšu vairākas stundas kārtojot, piemēram [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]], pāradresācijas. Vai ir jēga manam darbam? Es uzskatu, ka ir!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.02 (EET) a) [[:en:WP:NOTBROKEN]] b) Dainis, protams, ir tas dalībnieks, kura rakstos nav nevienas pāradresācijas... c) par spītīgu atcelšanu es gan piekrītu d) es vairākas reizes esmu atkārtojis, ka var izveidot jaunu botu kontu e) ja mēs par tēmu, tad ir vēl pietiekoši daudz darba navigācijas veidnēs, kur gan pāradresācijām (un disambigiem) nav jābūt f) nav gan randomā, bet nu labi, tas tā f) vari nākt palīgā Vikidatos, tur mums ir vienmēr palīdzīgas rokas vajadzīgas - tieši šādiem vienveidīgiem darbiem - labot ''salauztus'' URL, piemēram. Iegūs visi Wikimedia projekti :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 12. februāris, plkst. 17.36 (EET) paldies par tavu ieguldījumu vikipēdijā! īpaši esošo rakstu sakārtošanā. tas ir lieliski! diemžēl man atkal jāatgriežas pie jau cilāta jautājuma. jā, cienītais kolēģi, mani pilnīgi bezjēdzīgi labojumi traucē. un ne mani vienu. atkārtoti lūdzu ar tādiem nenodarboties: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inesis_Bo%C4%B7is&curid=156303&diff=2845834&oldid=2807461. šis konkrētais labojums nepadarīja vikipēdiju ne par vienu baitu labāku, bet man (un gan jau vēl kādam) bija jāpatērē savs laiks, lai paskatītos, kādu gan kļūdu esi atradis rakstā. piepingošu arī iepriekšējās diskusijas dalībniekus {{ping|Dainis}} {{ping|Edgars2007}} {{ping|ScAvenger}} {{ping|Papuass}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 13.21 (EEST) :Mēs taču vienreiz jau runājām, ka LLU tipa gadījumus nepārveidojam. Šoreiz varbūt mazāk reāli, bet pastāv varbūtība, ka parādās atsevišķs raksts par LLA. Un kurš tad rakstīs botu, kas rakstu hronoloģijās meklē, kur LLA nomainīts uz LLU? :) Bet vispār - joprojām palieku pie uzskata, ka pāradresācijas SPECIĀLI jālabo nav. Protams, ir izņēmumi. Piemēram, navigācijas veidnes, kur vari izpausties. Anyway, mana iepriekšējā posta d un f punkts. Kā arī Kopienas portāla sadaļa par "Tev nav ko darīt?" (vai kaut kā tā, neatceros un ar Vācijas viesnīcas Wifi negribas lieki tērēt laiku meklējot). --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 14.29 (EEST) ::dievinu konstruktīvu kritiku! Turpinu cīnīties ar saviem pāradresāciju dēmoniem, bet diemžēl tie dažreiz ņem pārsvaru pār jebkādu loģiku. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 21. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) == Disambigi == Sveiciens Jaunajā gadā! Ir vēl šāda lapa: [[Special:DisambiguationPageLinks]]. Gan jau sapratīsi, kas un kā :) Protams, tam sarakstam nav jākļūst par tukšu (kaut vai tāpēc, ka rakstos ir {{tl|citas nozīmes}} veidne); [[Veidne:Ienākošās saites|šo veidni]] ir paredzēts (vismaz es tā "nolēmu") likt tur, kur ir vairāk par kādām 30-50 saitēm. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:12, 2 janvārī, 2015 (EET) Vēl vari ielikt ķeksi [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets]] pie "Iekrāso saites uz nozīmju atdalīšanas lapām (piemērs)", varēsi uzreiz redzēt, kur ir problēmas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:12, 5 janvārī, 2015 (EET) == Dublikāti == Sveiks! Ja nu gadījumā kaut kad apnīk tie ''disambigi'' un vēlies kam citam pievērsties (aptūtai no disambigiem), varu piedāvāt darbiņu :) Mums ir viena [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|liela kategorija]]. Īsumā — ja lapā vienā veidnē viens parametrs izmantots vairāk par vienu reizi, raksts nokļūst tajā kategorijā. Un rakstā parādās tas teksts, kas ievadīts pie pēdējās rakstīšanas reizes, t.i., ja ir <nowiki>{{veidne|para1=kaut kas|para2=vēl cits|para1=atkal para1 parametrs}}</nowiki>, tad parādīsies ''atkal para1 parametrs'', nevis ''kaut kas''. Tāpēc derētu vismaz pamazām atbrīvoties no kategorijas satura. Viena forša ''džekene'' ir uztaisījusi skriptu, kas atvieglo darbu pie kategorijas satura samazināšanas. [[Special:Mypage/common.js|Šajā lapā]] iekopē šīs 2 rindiņas: <source lang=javascript>mediaWiki.loader.load( '//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]';</source> Un tad iztīri kešatmiņu ([[Special:Mypage/common.js|te ir arī instrukcijas]], ja nezini, kā). Tad vari ieiet kādā [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|šīs kategorijas]] rakstā (piemēram, [[Atlantijas Pireneji|šajā]]) un labošanas režīmā kreisajā pusē nospied "Find dups". Skripts Tev atradīs parametru, kas jāsalabo. Parasti viens vai abi parametri ir tukši, tad to tukšo var arī dzēst ārā. Protams, vēlāk jau zināsi, kuri parametri ir vainīgie, tad var arī nespiest uz tā skripta. Ja Tu atver lapu, bet pēc pogas nospiešanas Tev neviens parametrs nerādās (neatveras tas logs), tad droši vari iet pie nākamā raksta. Riteņbraukšanas rakstos ir šī problēma, ko pagaidām vēl neesmu atkodis :) Ja šī problēma parādās kādā ne-riteņbraukšanas rakstā vai arī rodas citi jautājumi, droši pingo vai raksti manā diskusiju lapā. Protams, tai kategorijai nav jāiztukšojas tuvākajās dienās, bet ar laiku jau vajadzētu mēģināt. Ja šo lasa kāds cits palīdzēt gribošs kolēģis — droši pievienojies, darba roku nekad nav par daudz :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:42, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007|Baisulis}} interesanta štelle. Pamēģināšu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:03, 17 februārī, 2015 (EET) :{{ping|Edgars2007}} šajā [[Atklātne (šahs)|rakstā]] man nav īsti skaidrs, kas vainas tai šaha diagrammai....? --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 11:25, 21 februārī, 2015 (EET) ::Ok, vēlāk apskatīšos. Es pieņemu, ka šī pati problēma būs arī citos rakstos ar diagrammu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 21 februārī, 2015 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} darīts - paliek tikt skaidrībā ar velo pasauli un šahu! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 00:56, 12 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Liels paldies :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:46, 12 aprīlī, 2015 (EEST) == Translating the interface in your language, we need your help == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Hello Baisulis, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done! [[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]] Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:06, 26 aprīlī, 2015 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&oldid=12031713 --> == Baznīcas == Uzmanīgi. Bija jāieliek ķeksis aizvietotājā pie ''match case'' un jāieliek divas rindiņas - viena lielajam burtam un otra - mazajam. Kā organizācija "baznīca" būtu rakstāma ar lielo burtu. Salabo līdzšinējo burtu maiņu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:12, 31 maijā, 2015 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! Visu sakārtoju! ''Mūžu dzīvo - mūžu mācies!'' :P --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 09:42, 31 maijā, 2015 (EEST) ::Es gan arī domāju, ka nav īsti labi "atlinkot" rakstu, tas nekas, ka būtu sarkana saite. Tā kā nebija īsti variantu, kādu saiti likt, tāpēc šo disambigu atstāju uz vēlāku laiku. P.S. Tur ir poga "Disambiguations" apakšā (kaut kāda otrā vai trešā), ja kas... var noderēt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 31 maijā, 2015 (EEST) ::: Daudzos rakstos par konkrētas konfesijas baznīcu ir links uz baznīcu, bet patiesībā tas links aizvestu uz šo pašu rakstu, kurā ir links. Kā arī, ja bieži sanāk dubultie linki, jo ir rakstīts katoļu baznīca un nav tur jēga linkot katru vārdu atsevišķi, jo tad vai nu zūd pamatdoma, vai arī links dubultojas. Speciāli ''kakas'' netaisu, bet diskusija ir civilizācijas pamatakmens! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 10:39, 31 maijā, 2015 (EEST) ::::Ok, ok. Starp citu, [[quarry:query/2951|te]] ir darbs mums abiem vairākiem gadiem :) Dažus disambigus gan nevajadzētu aiztikt (piemēram, basketbola uzbrucējus un aizsargus). Bet tad laikam Tev tiešām ir jēga darboties AWB bota režīmā ([[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi#Nesen apstiprinātie pieteikumi / Recently approved requests|vari apskatīt manu paraugu]]). Protams, šādi ir grūtāk ''kačāt'' pamatkonta labojumu skaitu, bet tad vismaz kolēģi Tevi nesāks dažādos vārdos ''apsaukāt''. Ja vajag atjaunot saraksta datus, saki. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:56, 31 maijā, 2015 (EEST) == Zvaigzne Tavā kabatā == {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[Attēls:Tireless Contributor Barnstar Hires.gif|100px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" | '''Vikipēdijas kārtošanas zvaigzne''' |- |style="vertical-align: middle; padding: 3px;" | Par līdzšinējo devumu un palīdzību Vikipēdijas kārtošanā! --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) |} Te, starp citu, [[:quarry:query/4176|vēl viens noderīgs saraksts]] — raksti, kuros ir visvairāk disambig saišu. Tikai cerams, ka tagad nesāksi mani par nepieklājīgu džeku, kas cenšas visu darbu uzgrūzt, uzskatīt. Es cenšos Tev kaut kā atvieglot darbu (ja jau tāpat darbojies šajā sfērā), tāds vismaz ir mērķis :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 00:18, 2 jūlijā, 2015 (EEST) :Paldies! --[[Lietotājs:Baisulis|Baisulis]] ([[Lietotāja diskusija:Baisulis|diskusija]]) 23:11, 2 jūlijā, 2015 (EEST) == Pings == Atvainojos par brutālo izmantošanu, bet vai Tu kaut kādu pingu saņēmi no [[Dalībnieka diskusija:Experts/Smilšu kaste|šīs lapas]]? Un ja jā, tad no kura dalībnieka — manis vai dalībnieka "Experts"? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 09.39 (EET) :{{ping|Edgars2007}} nop! neesmu neko saņēmis! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.17 (EET) ::Ok, paldies. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 10. decembris, plkst. 10.29 (EET) == Lobijs == Es te nodarbojos ar savu ierosināto Vikidatu īpašību lobiju... Šoreiz nonācu līdz Tavai diskusiju lapai. Varbūt vari atbalstīt [[:d:Wikidata:Property proposal/Authority control#Turner Classic Movies film ID|Tērneru]], ar divām balsīm būtu jāpavirzās tam procesam uz priekšu. Nav aizliegts atbalstīt arī citas īpašības :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 9. marts, plkst. 18.02 (EET) == Nikolajus Noskovs == Sveiki mīļā Baisulis! Es nezinu jūsu latviešu valodu, bet jūs to secību: Jūs varat padarīt savu rakstu par latviešu mūziķa Nikolajus Noskovs? Ja jūs šo rakstu, es būšu ļoti pateicīgs jums! Pateicība! --[[Special:Contributions/217.66.152.243|217.66.152.243]] 2016. gada 11. augusts, plkst. 13.29 (EEST) :Paldies par centību uzrakstīt aicinājumu manā dzimtajā valodā, bet labāk tas būtu rakstīts krieviski :) Rakstu par [[Nikolajs Noskovs|Nikolaju Noskovu]] es visticamāk nerakstīšu, iespējams kāds cits uzrakstīs.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 11. augusts, plkst. 14.48 (EEST) == Gibraltārs == Kā? Izmantoji kaut kādus ''neatļautus'' paņēmienus? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.02 (EEST) :''Sorry'', nesapratu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.04 (EEST) ::Kā Tu varēji pārvietot rakstu, izdzēšot pāradresāciju? Tev parādījās tas sarkanais logs ("Vai gribi izdzēst bla bla bla")? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.07 (EEST) :::Nop! Nebija nekāds logs, viss kā parasti!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.08 (EEST) ::::Nu labi. <s>Šodien tomēr ceturtdiena (ok, jau piektdiena, bet tas ir sīkums) - diena, ka Vikipēdijā notiek brīnumu lietas.</s>Izskatās, ka nevērīgi lasīju tehniskās ziņas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 26. augusts, plkst. 01.13 (EEST) == Baisuli, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.08 (EEST) == Šķiltavas == Man šķiet, ka rakstā par serbu krustu ne visai iederas "firesteel" burtiskais tulkojums "tērauda šķiltavas". Šķiltavas galu galā tomēr asociējas ar jaunākos laikos radītu daiktu, varbut pareizāk būtu "krams"? Skat. piem. [http://www.qsl.net/4n1fog/E11.htm šajā tekstā]. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{ping|Zuiks}} es arī ilgi domāju, kā pareizi latviski būs ''ugunstērauds'', un paliku pie šķiltavām. Vēl apsveru ''šķiļakmeni'', bet tas vairāk ir izdomāts vārds. Nezinu vai krams būtu labākais variants, jo [[krams]] man asociējās ar iezi. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 12.45 (EEST) ::Kā būtu ar [https://www.google.lv/search?hl=lv&source=android-unknown&q=%C5%A1%C4%B7i%C4%BCamdzelzs&gws_rd=cr,ssl&ei=ZgYHWaXBIong6ASgyaS4BQ šķiļamdzelzi?]--[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.00 (EEST) :::{{ping|Zuiks}} super! Lielisks variants! Paldies, nomainīju. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 1. maijs, plkst. 13.11 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) == PMLP == Labāk pagaidīt jauno failu. a) Tagad ir ideja, kā to puslīdz ne-parāk-čakarīgi-bet-eleganti apstrādāt, iekļaujot {{tl|iedzsk}} b) tāpat visa infokaste jāmaina. c) blīvumu aizmirsi :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.29 (EEST) :aizmirsu gan! :P ok, gaidīšu failu --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> :ok, thanks! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.59 (EET) == Olimpiskais konkurss == Atvaino, ka uzliku reklāmu par ātru - konkursu sākam tikai pēc pāris stundām pusnaktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.17 (EET) :{{ping|Papuass}} nav ko atvainoties!!! Pats muļķis, ka lasu un nesaprotu, ko izlasu! Viss ok! Rīt turpināsim tālāk! Paldies par konkursu!!!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2018. gada 17. janvāris, plkst. 20.34 (EET) == Atslēgas == Sveicināts! Esam Atslēgu raidījuma radošā komanda no VFS Films - paldies par radīto Atslēgu lapu, mēs vēlētos to ieteikt papildināt. Vai varam sazināties? paldies Ilze (ilze@vfs.lv) [[Special:Contributions/213.226.141.176|213.226.141.176]] 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.48 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.36 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Pīters Pens (filma) == This page should be renamed to [[Pīters Pens (1953. gada filma)]], because there are already other films called Peter Pan, and there will be another Disney version as well. Also, I don't know what Dove Cameron, Joey Bragg, Kali Rocha, and Lauren Lindsey Donzis should be on [[Līva un Medija]]. Should it be Kemerons for Cameron? All I knew for Joey Bragg was Džoija for Joey. Also, on [[Sivēntiņa lieliskais piedzīvojums]] and [[Šarlotes tīkls (1973. gada filma)]], some of the names in the infobox seem untranslated, which is also a problem on [[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]]. Charlotte's Web 2 wasn't actually released in theaters, it was a direct-to-video film. Līva un Medija is also incomplete, along with Šarlotes tīkls (2006. gada filma). On Līva un Medija, it should say that "The series stars [[Dove Cameron]] in a dual role as identical twin sisters with entirely different personalities, with Liv being a girly girl who was an actress in Hollywood for four years and Maddie being a tomboy with a facility for sports, particularly basketball. The series revolves around Liv readjusting to normal family life after production on her hit television program ''Sing It Loud!'' ended, as well as the two sisters being best friends despite their opposing personalities and different interests." Also, there is a plot summary in English and some other languages, including [[ru:Лив и Мэдди|Russian]]. Although the Russian summary is shorter. Russian also has a short summary on Šarlotes tīkls (1973. gada filma). Finally, there should be more information in [[Olivers un draugi]] as well. But I was glad that you at least improved it a little bit. Can you do that on the other pages too? [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E|2602:306:83A9:3D00:99C9:1132:E0E3:499E]] 2019. gada 26. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST) :Another one that should be renamed is [[Robins Huds (filma)]], because just like Peter Pan, there is more than one Robin Hood film, and it too is getting a live-action remake. Also, on [[Dambo]], the information on the remake was copied from [[Lēdija un Klaidonis]]. It was supposed to say "A live-action adaptation of the film directed by Tim Burton was released on March 29, 2019." It should also mention how it was made to recoup the financial losses of ''Fantasia'', and was a deliberate pursuit of simplicity and economy for the Disney studio. And at 64 minutes, it is one of Disney's shortest animated features. ''Dumbo'' just so happens to be one of the most popular Disney animated films, and the live-action version has become popular as well despite its mixed reception. I think it deserves an article as well. Its made over $311 million worldwide in revenue so far, against a $170 million budget. Likewise, the remake of ''Charlotte's Web'' also was a commercial success, having grossed $144.9 million against an $85 million budget. ''Lady and the Tramp'' was the first animated feature filmed in the CinemaScope widescreen film process, while ''Oliver & Company'' is inspired by the classic Charles Dickens novel ''Oliver Twist''. ''Oliver & Company'' tells the story of a homeless kitten who joins a gang of dogs to survive in the streets. It received mixed reviews from film critics, but was a box office success, similar to the live-action Dumbo. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 28. aprīlis, plkst. 01.26 (EEST) ::Further note: I tried revising the infobox names for Līva un Medija [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 here], but I don't know if what I did was correct, or if further edits are needed. The same goes for [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C5%A0arlotes_t%C4%ABkls_(2006._gada_filma)&diff=3055935&oldid=3055109 Šarlotes tīkls (2006. gada filma)]. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.40 (EEST) :::I turned [[Aladins]] into a disambiguation page based on [[101 dalmācietis]]. There are possibly more meanings that should be discussed. See [[en:Aladdin (disambiguation)]]. Also, [[Alise Brīnumzemē]] should be moved to [[Alise Brīnumzemē (2010. gada filma)]] to distinguish [[Alise Brīnumzemē (1951. gada filma)]]. Again, there are more meanings per [[en:Alice in Wonderland (disambiguation)]]. [[Special:Contributions/2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A|2602:306:83A9:3D00:8DFB:D4A9:1B7C:1E1A]] 2019. gada 28. jūlijs, plkst. 23.00 (EEST) == PSRS == Kāda jēga ir visur aizvietot [[PSRS]] ar [[Padomju Savienība]]? ''Editcountitis''? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2020. gada 8. februāris, plkst. 10.54 (EET) :Neuztver to personīgi. Es apšaubu, ka kādam dzīvē kaut kas mainās no tā, ka es salīdzinoši dažos rakstos izlaboju pāradresāciju vikisaites uz tiešām vikisaitēm. Un lielākoties es mēģinu saglabāt raksta autora tekstu nemainot PSRS un Padomju Savienību (ir bijuši arī izņēmumi). Veiksmi man un tev [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]]. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 9. februāris, plkst. 10.43 (EET) == Gadi == Esmu pamanījusi, ka tu sakārto rakstus par gadiem. Ļoti labi, ka pārnes latviešus pie ...gads Latvijā. Man ir pāris jautājumi. 1) Vai ir kāda vienošanās, kurus ierakstām? Kaut kur lasīju, ka ārzemniekiem jābūt 20 stapvikipēdiju saitēm, vai tomēr ne vienmēr? Piemēram, PSRS aktieri, ko mēs labi zinām, bet varbūt nav tik daudz to saišu, tos taču var? 2) Tu, kārtojot gadu rakstus, dzēs nevajadzīgās saites pie gadiem nodaļā "Dzimuši", bet nedzēs pie "Miruši". Tā kā es arī diezgan bieži palaboju gadu rakstus, gribētu zināt īsto pieeju, par ko varbūt sen jau ir izrunāts. Pievienoju arī {{ping|Edgars2007|Biafra}}.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 12.44 (EET) :Reālā pieeja ir, ka katrs anonīms pieskrīvē gandrīz visu ko pagadās gan pie gadiem, gan pie ievērojamiem ļaudīm, un daļa Vikipēdistu to atbalsta. Neredzu, ka būtu palikuši kādi standarti, tikai subjektīvisms. Ja nu kāds standarts būtu publicēts un attiecīgi saite uz viņu, kā te rakstīt, stāvētu visos gadu rakstos vai vismaz Vikipēdijas palīdzības sadaļā (un rakstā par Latvijas vēstures hronoloģiju arī)... bet tas nav, un tāpēc nav tehniska pamatojuma spamu apturēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 13.20 (EET) ::Atbildēšu pēc kārtas: 1) Latviešus uz ...gads Latvijā pārnesu vadoties pēc pēdējo gadu (2019/2020) rakstu principa, kur visi latvieši un notikumi Latvijā ir rakstā ... gads Latvijā, savukārt ārzemnieki +20 vikisaites un notikumi, kas notiek ārpus mūsu valsts ir konkrētā gada lapā. 2) Ļoti atbalstu, ka konkrēta gada lapā (ne Latvijas gada lapā) ir tikai personas ar +20 vikisaitēm. Pagaidām pie gadiem esmu pievienojis pārsvarā personas, kas ir mirušas 2020. gadā un ir raksts par to. Ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu. 3) Atsevišķas nodaļu kārtošanas - piekrītu, ka izskatās raibi. Arī esmu par to domājis un domāju, ka sakārtošu visus rakstus uzreiz vienādi, nevis tikai to nodaļu, kuru papildinu, vai kura ir saistīta ar personu vai notikumu no kura es nokļuvu konkrētajā rakstā. 4) Tā kā laika man nav daudz, ko varu atvēlēt Vikipēdijai, tad esmu nolēmis lēnu garu "karāties" gadu, bet pārsvarā dienu lapās tās lēnām papildinot un piekārtojot, lai izskatās visas līdzīgi.<br> Paldies par diskusiju un viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 17.24 (EET) :::šī ir ļoti slavējama iniciatīva! no jums abiem. par principiem man nekādu iebildumu vai citu komentāru nebūs. ja ir, kas tāds, par ko kopienai būtu jāvienojas, noteikti var virzīt uz diskusiju vai izlemšanu ar balsojumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 5. decembris, plkst. 20.54 (EET) == Latvijas vs. latviešu == {{ping|Biafra}} varbūt vari norādīt, kur palasīt, kādos gadījumos ir Latvijas aktieris un kuros latviešu aktieris. Pēc manām domām (kas pamatotas tikai uz maniem pieņēmumiem un novērojumiem) Latvijas var būt: valdnieks, prezidents, politiķis, vēstnieks - īsumā tāds, kurš pārstāv valsti. Vēl variants, ja viņš ir vienas valstiskās izcelsmes, bet nu savu artavu devis otrai valstij (piemēram: krievu izcelsmes Latvijas sportists), tādējādi pārstāvot valsti. Bet visas pārējās profesijas ir latviešu. Gribu saprast.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 21.50 (EET) :nav kur palasīt. manuprāt, jebkurš, kurš dzīvo un strādā Latvijā ir "Latvijas". jebkurš, kurš ir latvietis ir "latviešu". vai "latvietis" ir tas, kurš ir arī "Latvijas krievs", vai piemēram, "Latvijas vjetnamietis" - es personīgi uzskatu, ka nē. taču es galīgi neesmu gatavs ielaisties diskusijā starp tautas un nācijas jēdzieniem un trauslajām robežām starp tām. laikam gan par to nav tavs jautājums. ja jautājums ir, vai, manuprāt, labāk rakstīt "latviešu aktieris" vai "Latvijas aktieris" - manuprāt, pilnīgi vienalga, kā vienu tā otru var vienlīdz labi. vai kāds mans labojums ir izaucis šo tavu jautājumu? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. decembris, plkst. 22.14 (EET) ::Taisnība par tām trauslajām robežām. Jautājums izveidojās pie Dienvidkorejas režisora / dienvidkorejiešu režisora - bet piekrītu, nav ko diži iespringt. Kad lielie prāti (valodnieki) norādīs, kā ir pareizāk, tad arī domās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 11.01 (EET) :::paldies, vismaz sapratu, par kuru labojumu reflektē. šeit man ir ciešāka pārliecība, ka nav tādi "dienvidkorejieši". tauta ir viena: "korejieši", līdz ar to viņš ir, manuprāt: "korejiešu režisors no Dienvidkorejas". taču noteikti nepretendēju uz galvenā eksperta lomu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 17.53 (EET) ::::bet piezīme vietā un labs pamatojums!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 12. decembris, plkst. 18.05 (EET) == aizgājēji == sveiks! ja ieliec kādu aizgājēju sportistu kopējā xx gada rakstā, tad būtu labi pievienot arī rakstā "xx gads sportā". paldies! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.16 (EET) :ok! Tiks darīts!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. marts, plkst. 15.52 (EET) ::atgādinu par šo, pāris reižu biji piemirsis :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == [[Laima (ugunskuģis)]] == Hello, the ''Bürgermeister Abendroth'' is the later latvian vessel ''Laima''. You can see/read this: https://de.wikipedia.org/wiki/B%C3%BCrgermeister_Abendroth#Andere_Schiffe_mit_Namen_B%C3%BCrgermeister_Abendroth. The source for this thesis can you read at Erich Gröner: Die deutschen Kriegsschiffe. Vol. 5 Hilfsschiffe II: Lazarettschiffe, Wohnschiffe, Schulschiffe, Forschungsfahrzeuge, Hafenbetriebsfahrzeuge (I). Bernard&Graefe, Koblenz 1988, p. 238–241. Best regards [[Dalībnieks:URTh|URTh]] ([[Dalībnieka diskusija:URTh|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 12.54 (EEST) :Hello, thanks for explaining! I put this old ships name back. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) == Domuzīme NAV mīnuss == [[Diskusija:2021. gada laikapstākļi Latvijā]] --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 2. maijs, plkst. 12.04 (EEST) == Atcelšana == Tu man atcēli ierakstu 1963. gada rakstā par Tigranu Hzmaljanu, jo viņam nav nepieciešamais starpwiki skaits. Bet es jau tikai no tevis to noskatīju, jo biji ielicis viņu rakstā 8. aprīlis. Vai tad tur viņš klasificējas? :) Bet, ja nopietni, jā tev taisnība, ka jāievēro 20 starpwiki, bet redzu, ka 2022. gada rakstā tiek likti iekšā visi krievu ģenerāļi, kaut arī viņi neklasificējas. Tā vien gribas izdzēst, bet ielikuši nopietni mūsu kolēģi vikipēdisti, tāpēc nedzēšu. Varbūt ir kāda konkrēta doma {{ping|Biafra}}? Es gan ieteiktu kritušiem ģenerāļiem izveidot tabulu rakstā "Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā", nevis likt 2022. gada rakstā.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 15.55 (EET) : kas es pa nopietnu vikipēdistu, es jau tāds huligāns :) ja nopietnāk, a) nekad īsti neatceros, cik tās saites īsti vajag, b) lieku neskaitot saites, ar domu, ka parasti, kad cilvēks nomirst, par to top daudzi jauni raksti un starpviki skaits pieaug, sasniedz līmeni. ja izdomājat, ka nevajag krievu ģenerāļus un cits, kas neatbilst, — tikai nedzēsiet, bet ieslēpjiet. varbūt noteikumi mainās, varbūt iw saišu skaits pieaug. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 16.26 (EET) :: Es vairs neatceros, kur, bet kaut kur bija apspriede, vai arī kaut kur kāds teica.... īsāk sakot — gadu rakstos esot jābūt rakstam ar vismaz vai arī gandrīz (18 vai 19) divdesmit starpwiki saitēm. Bet par datumu rakstiem nekur nekas nebija minēts. Lūk tādēļ es nekautrējos stūķēt datumu rakstos visus pēc kārtas, bet gadu raksti ir tikai "izredzētajiem". :) Par šo gadu — piekrītu, ka nevajag dzēst, bet var paslēpt līdz starpwiki skaits būs vismaz virs 15.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.09 (EET) ::: [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti]] --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. marts, plkst. 17.21 (EET) :::: {{ping|Egilus}} paldies! Bet ir pagājuši 12 gadi. Vai tu nebūtu tik jauks un neatjaunoto šo balsojumu un diskusiju. Man liekas, ka neliels apdeits noderētu, jo neredzu saprātīgu iemeslu [[19. februāris|19. februārī]] ierobežot cilvēkus ar starpwiki saitēm. Par gadiem piekrītu — tur vajag robežu. Tāpat arī ar personām uz kurām neattiecas ierobežojumi — tos varētu pārskatīt un aktualizēt.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 09.40 (EET) :::::Ja nu es te neskaitītos par disidentu, kura viedoklim jāiebilst vienkārši tādēļ, ka tas ir manējais, tad es daudz ko uzliktu uz jaunu vai atkārtotu balsošanu :) Piemēram, baļķa domuzīmi vai VVC uzskatīšanu par autoritatīvu avotu valodas jautājumos. Bet tā, labāk man pašam ar karogu rokās nelīst. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 12.16 (EET) ::::::Atliek apvienoties un veidot opozīciju! :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 25. marts, plkst. 14.25 (EET) :::::::kāpēc baisulim liekas, ka balsojumus atsākt var tikai administratori? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 09.27 (EEST) :Mans priekšlikums: ja latviešu valoda ir jau uzrakstīts raksts par starptautiski zināmu cilvēku, tad pietiktu ar 10 starpwiki saitēm, lai liktu par viņu ierakstu gadu rakstos (miršana/dzimšana). Ja mums raksta nav, tad gan vajag tās pašas 20 saites, kā iepriekš, lai būtu pamatojums sarkanajiem ierakstiem. Mani apsvērumi ir diezgan pragmatiski. Bieži vien par cilvēku nevar atrast linkus no citiem mūsu rakstiem. Tad sanāk pilnīgi izolēts raksts. Ieliekot gadu rakstos šo cilvēku, nebūtu vairs izolēts. Piemēram, tikko uzrakstīju rakstu "Pavlo Li", par kuru tagad ir raksti 15 vikipēdijās. Tad nu lieku iekšā 1988.g. un 2022.g. rakstos. Ja citiem ir lieli iebildumi, tad ieslēpiet. Es gan nezinu, vai kāds tai ieslēpšanai seko un noņem, ja izpildās nosacījumi. Varbūt ir kāds bots iespējams? {{ping|Edgars2007}}? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 13.56 (EET) == Borgward == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) == Module:Country alias == Hello! Can you open the Country alias module for editing I know it is only possible for administrators to edit it. You can ask a moderator about it?. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.10 (EET) :Nē --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 19.42 (EET) == Module:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module?. Can you update it with the flags that I have added in the sandbox module and I have also updated the competition names and country names as well. Check the changes and then update the live version [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) == <nowiki>{{val|uk...</nowiki> noformējums == Sveiki! Gribēju pajautāt, vai pareizi jādara tā, kā tu to dari? Vai tas viengalga? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.01 (EEST) :Sveiki! "Pareizi" visticamāk ir katram savs, bet pārsvarā (lasīt ''nomācošais pārsvars daudzu valodu rakstos'') rakstos izmanto veidni. Es uzskatu, kā tā ir vieglāk un ātrāk. Bet nezinu, kur būtu rakstīts, ka to obligāti jāizmanto.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 13.12 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 1. maijs, plkst. 18.08 (EEST) :::Es teiktu, ka nav svarīgi. Pats svarīgākais no devuma vispār ir saturiskais teksts, noformējumu vienmēr par piekārtot mazāk zinošie. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 00.42 (EEST) ::::Bet ja arī noformējums ir līmenī, tad pārējo dalībnieku gods un cieņa! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 2. maijs, plkst. 08.47 (EEST) ::Sveiki! Atvainojos par pieļautajām kļūdām, tu dāžreiz labo to <nowiki>''</nowiki>tas tika...<nowiki>''</nowiki>, vai tā rakstīt nepareizi? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 12.39 (EEST) :::Sveiciens, nav par ko atvainoties, viss ir lieliski. Ar to "tika", kā arī [[instrumentālis|instrumentāļa]] lietošanu ir diezgan spocīgi, nav aizliegts, nav nepareizi un tā drīkst rakstīt un runāt. Tomēr mēģinu dažās lietās būt pedants un uzskatu, ja mums valodā ir pagātne un locījumi, tad tos var un vajag izmantot. Dažreiz "tas tika" arī paliek, jo tas ir vietā un ir labskanīgs. Tāpat bieži dzēšu ārā liekos "ir", jo ļoti labi teikums skan arī bez šī nevajadzīgā saikļa, kas manuprāt ir ievazājies no angļu valodas (pārsvarā izmantojot tulkošanas palīgrīkus). Īsāk sakot cenšos enciklopēdijas rakstos iztikt bez liekvārdības, saglabāt labskanību un pārlieku neiejaukties raksta autora stilā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 14.13 (EEST) ::::Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 27. maijs, plkst. 16.01 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 15. maijs, plkst. 08.12 (EEST) == 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET) :Oho! Negaidīti! Liels paldies!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 21.37 (EET) == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to a newer interface which is more compliant with nowadays because you use an older version of the module. That version hasn't been used for a long time. I have been updating the sandbox with new flag files and also corrected some mistakes regarding competition names and country names also. Take a look at the module and see what you can do about it. It hasn't been updated since October last year. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2024. gada 6. marts, plkst. 19.58 (EET) == Psihodēlija vs psihedēlija == Tas gadījumā nav tāds filozofijas/filosofijas gadījums, kad abi varianti ir pareizi? Vismaz pēc tezaurs.lv tā sanāk. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 08.43 (EEST) :[[Diskusija:Psihedēlija]], gan jau šī ietekmē [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 09.54 (EEST) ::Nu jā, pirms padsmit gadiem laikam Tēzaurs vēl nebija, bet jau tad secinājām, ka principā ir vienalga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 10.05 (EEST) :::Sākotnēji vadījos pēc [https://enciklopedija.lv/skirklis/38058-psihed%C4%93liskais-roks enciklopedija.lv].--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 30. maijs, plkst. 19.01 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Modulis:Country alias == Hello! Can you do something regarding the Country alias module so the flags which are shown are correct. You use an old version which needs to be updated to keep up with the other pages on the encyclopedia. I have added the rigbt flags in the sandbox module and also the right competition names and so on [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 3. oktobris, plkst. 16.01 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Krishanis Karins (premjerministrs == Ludzu pievienot Krishanis Karins (premjerministrs) textu Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Tomēr laikā, kad bijušais Ministru prezidents, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savos ārvalstu braucienos devās ar privātiem reisiem, gan viņam, gan viņa delegācijai būtu bijušas brīvas vietas pasažieru avioreisos, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā nonākusī informācija. https://www.la.lv/video-karina-privatie-lidojumi-atklajies-ka-bijusas-brivas-vietas-pasazieru-avioreisos [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.14 (EEST) : Brīva enciklopēdija — piereģistrēties, lai nav anonīms profils un tad ievērojot pareizrakstību un izmantojot atsauces arī veikt rakstu papildināšanu un jaunu rakstu veidošanu. Veiksmi!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 12.48 (EEST) ::No telefona nedaudz gruti diemzel. Plus personas profila veikt izmainjas anonimi nevar. Ludzu izlidzet :( [[Special:Contributions/91.105.38.196|91.105.38.196]] 2024. gada 13. oktobris, plkst. 13.43 (EEST) == Pirātisko serveru publicēšana == Sveiki. Šeit jūsu administrators Egilus - https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Egilus publicē saites uz pirātiskiem serveriem oficiālajā MU Online lapā. Vienīgā oficiālā spēles mājaslapa ir https://muonline.webzen.com/, pārējais ir pirātiski serveri. Lūk, pati raksta lapa: https://lv.wikipedia.org/wiki/MU_Online. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :Spameris uzdarbojies [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Biafra#Pir%C4%81tisko_serveru_public%C4%93%C5%A1ana arī te]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 8. janvāris, plkst. 22.09 (EET) ::Es arī esmu Vikimafijas loceklis ;) --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 06.59 (EET) :::Nemaz neesmu pārsteigts. [[Dalībnieks:Nebraska Ivan|Nebraska Ivan]] ([[Dalībnieka diskusija:Nebraska Ivan|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 14.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Module:Country alias == Hello! Can you do something with the country alias module so it can be opened for registered users and also unregistered users. I think that the module needs to be updated to a new version instead of the old one that you are using. The competition names doesn't match your language and some country names is wrong and the flags hasn't been updated for years see what you can do about that. [[Special:Contributions/&#126;2025-28129-44|&#126;2025-28129-44]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-28129-44|talk]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 15.48 (EEST) == Update request == Hello, Baisulis. Can you rename [[Princis Endrū]] into the Latvian version of [[Andrew Mountbatten Windsor]]? After all his titles, honours and styles were stripped of him on 30 October 2025, he became plain (Mr.) Andrew Mountbatten Windsor. Here is the official statement from Buckingham Palace: https://www.royal.uk/news-and-activity/2025-10-30/a-statement-from-buckingham-palace Yours sincerely, [[Special:Contributions/&#126;2025-30815-81|&#126;2025-30815-81]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-30815-81|talk]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 19.03 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == Modulis:Country alias == Hello! Is it possible for you to correct the errors in the Country alias module concerning countries and competitions?. I think the module needs a update can you do that to make it contrary to the one that you copied over the template from. [[Special:Contributions/&#126;2025-35844-84|&#126;2025-35844-84]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-35844-84|talk]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 15.17 (EET) == Raksts "datubāze" == Pamanīju, ka biji izdzēsis rakstu [[datubāze]]. Es šo rakstu tomēr atgriezu atpakaļ, jo tam ir arī gana labas versijas. Šajā gadījumā būtu bijis labāk, ja atgrieztu atpakaļ to versiju, kas vēl nebija sacūkāta, nevis izdzēst visu rakstu. PS: Šovakar plānoju mazliet padarboties pie šī raksta, tas ir, atgriezt to versiju, kas nebija sacūkāta. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 18.13 (EET) :Lieliski! Es tikai un vienīgi par sakārtotu vikipēdiju. Lai veicas ar raksta uzlabošanu!--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 21.02 (EET) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 22.50 (EEST) == Krasta artilērijas pulks == Sveiciens. Esmu mazliet apmulsis, ka rakstā tika izmainīts formatējums no [[<del>Motorlaiva|motorlaivas</del>]] uz [[<ins>motorlaiva</ins>]]<ins>s</ins> , kas šķiet visai lieki, jo | funkcija šķiet ļoti normāla. Vai tad kaut kur ir nobalsots, ka saites būtu jānoformē tā? [[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :To parasti dara automātiski visiem rakstiem ar Vikifikatoru (ieslēdzams [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets '''te''']), lai īsinātu rakstus. Cik zinu, tas ir standarts visās Vikipēdijās, pie mums rekomendācija tā darīt atrodama [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s_saites_un_tabulas#K%C4%81_veidot_saites '''te''']. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 15.07 (EEST) ::Pirmkārt paldies Egīlam par atbildi manā vietā. Otrkārt esmu viens no wiki dalībniekiem, kas veic daudz cituprāt nevajadzīgas darbības, un vikifikācija ir mazākā no tām, tomēr vēlos norādīt, ka lielākoties tās neizmaina autora tekstu, bet gan tikai precizē vikisaites. Izņēmums ir liekvārdība, it sevišķi '''tika''' izmantošana, tad gan es bieži laboju pašu tekstu, jo mūsu valodā ir skaisti locījumi, kurus vajag izmantot un atcerēties (savādāk drīz mums būs ''simple'' latviešu valodas Vikipēdija).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 30. maijs, plkst. 09.16 (EEST) == Arābu īpašvārdi == Varbūt vajadzētu padiskutēt, pirms labot spēlētāju vārdus. Arābu valoda ir īpašs gadījums, kad atveidošanā vienmēr jāņem vērā vietējais dialekts. Tas, kas vienā arābu pasaules galā atveidojams ar garo patskani, otrā var reducēties par īso. Tas pats ar līdzskaņie, sevišķi tiem, kas transliterācijā rakstās ar j, q, k, kh. Un omārs ir vēzis, bet cilvēks ir Omars (عمر) - neviena garā patskaņa. Es akurāti izgāju cauri visam sarakstam. Iespējams, kaut kur palika kļūdas, bet nevajadzētu būt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST) :Diskusija ir ļoti laba lieta, tikai vai šeit ir kāds ar ko diskutēt. :) Paldies par tavu ieguldījumu svešvalodu īpašvārdu atveidē, tas ir MEGA ieguldījums šajā kopienā. Visus futbolistus nepārbaudīju, bet lielo lielumu pats esi pārvietojis uz pašreizējo atveidi. Es tikai salaboju, lai visur vārds un uzvārds būtu uzrakstīts vienādi. Bet man ir acis, tādēļ ieklausīšos tavā komentārā un ņemšu to vērā. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 21.16 (EEST) ::Diskusija vienmēr ir laba lieta (pieļauju, ka Apekribo tam visam seko līdzi). "Vārds un uzvārds vienādi" ir saistoši tikai vienas izlases/dialekta robežās un arī ne viemēr - tur kur valstī ir kāda mazākumtauta (berberi, kurdi piem.), tur var būt atšķirības arī vienā izlasē. Tas pats Omars citviet var būt Umars vai Umers vai Omers. Turpinām tāpat tālāk, četras acis vienmēr labāk kā divas ;) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 9. jūnijs, plkst. 08.51 (EEST) naymie1mgfnuakp94z98rsi7j1e6r1a 0 86833 4526063 4522190 2026-09-23T10:36:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526063 wikitext text/x-wiki {{Atjaunināt}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Marko Jaričs | vārds_orig = ''Марко Јарић'' | attēls = Marko Jarić (2011).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|12}} | dz_viet = {{vieta|Dienvidslāvija|Belgrada}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=201}} | svars = {{mērvienība|kg=102}} | poz = {{Basketbola pozīcija|2}} | kar_sāk = 1995 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 30., otrajā kārtā | dr_gads = [[2000. gada NBA drafts|2000]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Losandželosas "Clippers"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1995–1996 | klubs 1 = {{flaga|SCG}} [[Radnički Belgrade]] | kl_sez 2 = 1996–1998 | klubs 2 = {{flaga|Grieķija}} [[Peristeri BC|Peristeri]] | kl_sez 3 = 1998–2000 | klubs 3 = {{flaga|Itālija}} [[Fortitudo Pallacanestro Bologna|Boloņas "Fortitudo"]] | kl_sez 4 = 2000–2002 | klubs 4 = {{flaga|Itālija}} [[Virtus Pallacanestro Bologna|Boloņas "Virtus"]] | kl_sez 5 = 2002–2005 | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Clippers"]] | kl_sez 6 = 2005–2008 | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 7 = 2008–2009 | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 8 = 2009–2010 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | kl_sez 9 = 2011 | klubs 9 = {{flaga|Itālija}} [[Sjēnas "Montepaschi"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Dienvidslāvija}} | taut_sez 2 = | taut 2 = {{Bk|Serbia and Montenegro}} | taut_sez 3 = | taut 3 = {{Bk|Serbija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions (2002) * Eirolīgas simboliskā pirmā izlase (2002) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Marko Jaričs''' ({{val|sr|Марко Јарић}}; dzimis {{Dat|1978|10|12}} [[Belgrada|Belgradā]], [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]]) ir profesionāls [[Serbija|serbu]] [[basketbols|basketbolists]], [[Serbijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2013) ir bez kluba. [[2000. gada NBA drafts|2000. gada NBA draftā]] viņu ar kopējo 30. numuru izvēlējās [[Losandželosas "Clippers"]]. 2002. gada Pasaules čempions un 2001. gada Eiropas čempions kopā ar [[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas basketbola izlasi]]. == Karjera == M. Jariču [[2000. gada NBA drafts|2000. gada NBA draftā]] ar kopējo 30. numuru izvēlējās [[Losandželosas "Clippers"]]. Tur viņš aizvadīja trīs sezonas, un tika aizmainīts uz [[Minesotas "Timberwolves"]] kopā ar Laionelu Čalmersu. Pretī "Clippers" saņēma [[Sems Kesels|Semu Keselu]] un nākotnes izvēles tiesības drafta pirmajā kārtā.<ref>[http://www.nba.com/timberwolves/news/clippers_trade.html Timberwolves Acquire Guards Marko Jaric & Lionel Chalmers from the L.A. Clippers for Guard Sam Cassell & First-Round Draft Pick] {{en ikona}}</ref> {{dat|2008|6|26||bez}} M. Jaričs tika aizmainīts uz [[Memfisas "Grizzlies"]].<ref>[http://www.startribune.com/sports/wolves/21828189.html?location_refer=Homepage:highlightModules:1 Wolves pick Mayo, swap him for Love in 8-player deal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090206014817/http://www.startribune.com/sports/wolves/21828189.html?location_refer=Homepage:highlightModules:1 |date={{dat|2009|02|06||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 2009. gada 22. decembrī parakstīja līgumu ar [[Spānijas basketbola līga]]s klubu [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]].<ref>[http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/es/1202807951641/noticia/Noticia/Marko_Jaric,_nuevo_jugador_del_Real_Madrid.htm Marko Jaric, nuevo jugador del Real Madrid] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091225175706/http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/es/1202807951641/noticia/Noticia/Marko_Jaric,_nuevo_jugador_del_Real_Madrid.htm |date={{dat|2009|12|25||bez}} }} {{es ikona}}</ref> 2011. gada janvārī viņš parakstīja līgumu ar [[Sjēnas "Montepaschi"]], taču 2012. gada oktobrī pievienojās [[Čikāgas "Bulls"]], taču viņš neiekļuva komandas galīgajā sastāvā. Viņš ir spēlējis arī nacionālajā izlasē. Labākais sasniegums — [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2002. gada Pasaules čempiona]] gods. Viņš ieguvis arī [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2001. gada Eiropas čempiontitulu]]. M. Jaričs ir vienīgais basketbolists, kurš uzvarējis Itālijas spēcīgākajā basketbola līgā divus gadus pēc kārtas ar divām dažādām komandām. 2000. gadā basketbolists triumfēja ar "Paf Bologna", bet gadu vēlāk — ar [[Boloņas "Kinder"]]. == Privātā dzīve == Marko ir [[Srečko Jaričš|Srečko Jariča]], viena no visu laiku labākajiem [[Serbija|serbu]] basketbolistiem, dēls.<ref>[http://www.nba.com/playerfile/marko_jaric/bio.html NBA.com : Marko Jaric Bio Page] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090101061355/http://www.nba.com/playerfile/marko_jaric/bio.html |date={{dat|2009|01|01||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Marko Jaričam ir dubultā pilsonība, arī [[Grieķija|grieķu]].<ref>[http://195.56.77.208/player/?id=JAR-MAR-78 Lega A Basket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927184819/http://195.56.77.208/player/?id=JAR-MAR-78 |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} {{en ikona}}</ref> {{dat|2008|6|12||bez}} M. Jaričs saderinājās ar [[Brazīlija|brazīļu]] supermodeli [[Adriana Lima|Adrianu Limu]], bildinot topošo sievu viņas 27. dzimšanas dienā.<ref>[http://www.people.com/people/article/0,,20206509,00.html Supermodel Adriana Lima Engaged to Basketball Star] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131004223357/http://www.people.com/people/article/0,,20206509,00.html |date={{dat|2013|10|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Pāris apprecējās 2009. gada Valentīndienā.<ref>[http://www.people.com/people/article/0,,20261007,00.html Supermodel Adriana Lima Elopes!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160224020911/http://www.people.com/people/article/0,,20261007,00.html |date={{dat|2016|02|24||bez}} }} People, February 23, 2009 {{en ikona}}</ref> Pēc pieciem gadiem pāris izšķīrās, lai gan oficiāli laulība tika šķirta vēl 2 gadus vēlāk — 2016. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zeltene.lv/adriana-lima-oficiali-izskirusies-no-vira-marko-jarica/93138|title=Adriana Lima oficiāli izšķīrusies no vīra Marko Jariča|last=|website=Zeltene|access-date=2021-10-16|date=2016-03-15|language=lv}}</ref> M. Jariča un A. Limas laulībā piedzima divas meitas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-2619079/Adriana-Lima-splits-Marko-Jari-five-years-marriage.html|title=Adriana Lima splits from Marko Jaric after five years of marriage|last=Tillett|first=Andy|website=Mail Online|access-date=2021-10-16|date=2014-05-02|language=angliski}}</ref> == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | align="left" | 2002—2003 | align="left" | [[Losandželosas "Clippers"|"Clippers"]] | 66 || 12 || 20,9 || 40,1 || 31,9 || 75,2 || 2,4 || 2,9 || 1,5 || 0,2 || 7,4 |- | align="left" | 2003—2004 | align="left" | "Clippers" | 58 || 50 || 30,3 || 38,8 || 34,0 || 73,3 || 3,0 || 4,8 || 1,6 || 0,3 || 8,5 |- | align="left" | 2004—2005 | align="left" | "Clippers" | 50 || 41 || '''33,1''' || 41,4 || 37,1 || 72,0 || '''3,2''' || '''6,1''' || '''1,7''' || 0,3 || '''9,9''' |- | align="left" | 2005—2006 | align="left" | [[Minesotas "Timberwolves"|"Timberwolves"]] | '''75''' || 49 || 28,0 || 39,9 || 30,1 || 68,8 || 3,1 || 3,9 || 1,4 || 0,3 || 7,8 |- | align="left" | 2006—2007 | align="left" | "Timberwolves" | 70 || 13 || 22,2 || 41,8 || 37,6 || '''76,1''' || 2,6 || 2,1 || 1,1 || 0,2 || 5,3 |- | align="left" | 2007—2008 | align="left" | "Timberwolves" | '''75''' || '''56''' || 29,2 || '''43,0''' || 36,2 || 74,2 || 3,0 || 4,1 || 1,3 || ''',4''' || 8,3 |- | align="left" | 2008—09 | align="left" | [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 53 || 0 || 11,4 || 33,1 || '''39,3''' || 70,7 || 1,2 || 1,4 || 0,6 || 0,2 || 2,6 |- | align="left" | Karjera | align="left" | | 447 || 221 || 25,2 || 40,4 || 34,4 || 73,0 || 2,7 || 3,6 || 1,3 || 0,2 || 7,1 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jariczs, Marko}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas basketbolisti]] [[Kategorija:Serbijas un Melnkalnes basketbolisti]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Losandželosas "Clippers" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] ed0dzwktm62q2o02463f00p63sut7lu 0 87650 4526079 4356938 2026-09-23T11:20:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526079 wikitext text/x-wiki {{Futbolista info | vārds = Masimo Bonīni | foto = Massimo Bonini.jpg | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1959|10|13}} | dzimtā pilsēta = [[Sanmarīno (pilsēta)|Sanmarīno]] | dzimtene = [[Sanmarīno]] | klubs = beidzis karjeru | augums = | pozīcija = [[Pussargs (futbols)|Balsta pussargs]] | jauniešu sezonas = 1973-1977 | jauniešu klubi = {{flaga|Sanmarīno}} [[A.C. Juvenes/Dogana|Juvenes]] | sezonas = 1977-1978<br />1978-1979<br />1979-1981<br />1981-1988<br />1988-1992 | klubi = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Bellaria Igea Marina|Bellaria Igea]]<br />{{flaga|Itālija}} [[A.C. Forlì|Forlì]]<br />{{flaga|Itālija}} [[A.C. Cesena|Cesena]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | spēles(vārti) = {{0}}33 (0)<br />{{0}}23 (1)<br />{{0}}60 (5)<br />192 (5)<br />112 (5) | ni sezonas = <br />1990-1995 | ni komanda = {{flaga|Itālija}} Itālijas U-21<br /> {{fb|SMR}} | ni spēles(vārti) = {{0}}{{0}}9 (0)<br />{{0}}19 (0) | ni izmaiņas = | pk izmaiņas = |trenera klubi={{fb|SMR}} (galvenais treneris)|trenera sezonas=1996-1998}} '''Masimo Bonīni''' ({{val-it|Massimo Bonini}}; dzimis {{dat|1959|10|13}} [[Sanmarīno]]) ir bijušais Sanmarīno futbolists, kurš tiek uzskatīts par labāko futbolistu un vienu no labākajiem sportistiem Sanmarīno vēsturē. Viņš bija balsta pussargs un savas karjeras laikā spēlēja [[A.C. Bellaria Igea Marina|Bellaria]], [[A.C. Forlì|Forlì]], [[A.C. Cesena|Cesena]], [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] un [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] klubos. Nozīmīgāko karjeras daļu Bonīni aizvadīja Turīnas "Juventus" komandā no 1981. līdz 1988. gadam. Klubā viņš nospēlēja 296 spēles un guva 6 vārtus. Viņš ieguva 3 ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Scudetti]]'', 1 [[Coppa Italia|Itālijas kausu]], 1 [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] kausu, 1 [[Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]], 1 [[Eiropas superkauss|Eiropas superkausu]] un 1 [[Starpkontinentālais kauss (futbols)|Starpkontinentālo kausu]] (vai Pasaules klubu čempionātu). Viņš ir vienīgais Sanmarīno futbolists, kas ieguvis Eiropas kausu. Bez viņa vēl tikai [[motocikls|motociklists]] [[Manuels Podžiali]] kā [[Sanmarīno]] pārstāvis ir uzvarējis pasaules līmeņa sporta sacensībās. Tā kā [[UEFA]] līdz 1990. gadam nebija oficiāli atzinusi [[Sanmarīno Futbola federācija|Sanmarīno Futbola federāciju]], spēlētāji no Sanmarīno tika pieskaitīti Itālijas spēlētājiem. Šī iemesla dēļ Bonīni varēja spēlēt Itālijas izlasē un viņš arī aizvadīja 9 spēles Itālijas U21 izlasē. Tā kā Bonīni nevēlējās atteikties no Sanmarīno pilsonības, viņam bija jāgaida līdz 1990. gadam, līdz viņš varēja spēlēt [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno izlasē]], kur viņš nospēlēja 19 spēles jau savā karjeras beigu daļā. Īsu brīdi pēc karjeras beigšanas Bonīni bija arī Sanmarīno izlases treneris. [[UEFA]] 50. gadadienas sakarā 2004. gadā katrai no 52 dalībvalstīm bija jānosauc savs izcilākais spēlētājs periodā no 1954. līdz 2003. gadam. [[Sanmarīno Futbola federācija]] izvēlējās Bonīni kā savu [[UEFA jubilejas apbalvojumi|Zelta spēlētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/news/Kind=256/newsId=130150.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2008|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080102162300/http://www.uefa.com/uefa/news/Kind=256/newsId=130150.html}}</ref> == Sasniegumi == '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: 1981–82, 1983–84, 1985–86 * [[Coppa Italia]]: 1982–83 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: 1984–85 * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1983–84 * [[UEFA Superkauss|Eiropas Superkauss]]: 1984 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1985 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bonīni, Masimo}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Sanmarīno futbolisti]] [[Kategorija:Sanmarīno izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanmarīno futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:A.C. Cesena spēlētāji]] 4f6tgzw749lepb2ywesic4r6bcl2wfc 0 90814 4525785 4395582 2026-09-22T16:27:56Z Meistars Joda 781 4525785 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas Gada balva sportā 2007.jpg|thumb|Latvijas Gada balva sportā 2007]] '''[[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas Gada balvas sportā]] 2007''' ceremonija notika [[Arēna Rīga|Arēnā ''Rīga'']] {{dat|2007|12|27}}. Balvas tika pasniegtas 14 nominācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 |title='Latvijas Gada balva sportā' vēsture: 2007. gads — Viktors Ščerbatihs un Jeļena Prokopčuka |access-date={{dat|2011|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120402201834/http://sports.delfi.lv/news/gada_balva2008/news/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 }}</ref> == Laureāti == {| class="wikitable" style="width:77%;" |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada labākais sportists ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada labākā sportiste |- | valign="top" | * '''[[Viktors Ščerbatihs]] (svarcelšana)''' ** [[Andris Biedriņš]] (basketbols) ** [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (teniss) ** [[Vadims Vasiļevskis]] (vieglatlētika) ** [[Kārlis Skrastiņš]] (hokejs) | valign="top" | * '''[[Jeļena Prokopčuka]] (vieglatlētika)''' ** [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (basketbols) ** [[Aiga Grabuste]] (vieglatlētika) ** [[Madara Līduma]] (biatlons) ** [[Jeļena Maļuka|Jeļena Rubļevska]] (modernā pieccīņa) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada labākais tehnisko sporta veidu sportists ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada labākais treneris |- | valign="top" | * '''[[Jānis Vinters (motociklists)|Jānis Vinters]] (motosports)''' ** [[Uģis Gross]] (ūdens motosports) ** [[Kristers Serģis]]/[[Kaspars Stupelis]] (motokross ar blakusvāģi) ** [[Haralds Šlēgelmilhs]] (autosports) ** [[Karlīne Štāla]] (autosports) | valign="top" | * '''[[Eduards Andruškevičs]] (svarcelšana)''' ** [[Valentīna Eiduka]] (vieglatlētika) ** [[Ainars Zvirgzdiņš]] (basketbols) ** [[Aleksandrs Starkovs]] (futbols) ** [[Oļegs Znaroks]] (hokejs) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada labākā sporta spēļu komanda ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada uzlecošā<!-- varbūt uzlēcošā --> zvaigzne |- | valign="top" | * '''[[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]''' ** [[ASK Rīga]] (basketbols) ** Latvijas U-18 vīriešu basketbola izlase ** Latvijas tenisa komanda Deivisa kausā ** [[Jānis Miņins]]/[[Daumants Dreiškens]]/[[Ainārs Podnieks]]/[[Reinis Rozītis]] (bobslejs) | valign="top" | * '''[[Aiga Grabuste]] (vieglatlētika)''' ** [[Dairis Bertāns]] (basketbols) ** [[Daniela Fetcere]] (vieglatlētika) ** [[Anastasija Sevastova]] (teniss) ** [[Haralds Šlēgelmilhs]] (autosports) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada sporta notikums Latvijā ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada ieguldījums Latvijas sportā |- | valign="top" | * '''Eiropas čempionāts modernajā pieccīņā''' ** [[Baltijas Basketbola līga]]s fināla turnīrs ** Deivisa kausa izcīņas spēles tenisā Jūrmalā ** ULEB atklāšanas spēle ** World Series GP spīdvejā Daugavpilī | valign="top" | * '''[[Jeļena Prokopčuka]] un [[Aleksandrs Prokopčuks]]''' ** [[Andris Biedriņš]] (basketbols) ** [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (teniss) ** [[Kārlis Skrastiņš]] (hokejs) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Par cīņas gribu ! style="background:#eedd82; width:50%"| Gada sporta skolotājs |- | valign="top" | * '''[[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]''' ** [[FK Ventspils]] ** [[Sandis Ozoliņš]] (hokejs) | valign="top" | * '''Tija Tripāne''' — [[Rīgas 41. vidusskola]] ** Agris Sprincis — [[Dauguļu speciālā internātpamatskola]] ** Ivars Caune — [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]] ** Dzintra Freimane — [[Vilgāles pamatskola]] ** Daiga Gabrūna — [[Rucavas pamatskola]] ** Georgijs Sidorovs — [[Rīgas 86. vidusskola]] ** Ingrīda Slaktere — [[Bauskas 1. vidusskola]] ** Jānis Zakarītis — [[Balvu pilsētas ģimnāzija]] |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Par godīgu cīņu ! style="background:#eedd82; width:50%"| Paraugs sportā |- | valign="top" | * '''[[Sandris Šika]]''' <small>(nefinišēja EČ modernajā pieccīņā, lai glābtu zirga dzīvību)</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/dzivibai-deva-prieksroku-120|title=Dzīvībai deva priekšroku|website=Diena|access-date=2026-09-22|date=2007-12-26|language=lv}}</ref> ** [[Kārlis Skrastiņš]] <small>(allaž korekts un godīgs pret savu komandu un pretiniekiem)</small> ** [[Olimps/RFS|FK Olimps]] <small>(uzdrīkstēšanās runāt par korupciju sportā)</small> | valign="top" | * '''[[Modris Liepiņš]] (vieglatlētika)''' ** [[Ivo Lakučs]] (BMX) ** [[Vsevolods Zeļonijs]] (džudo) |- ! style="background:#eedd82; width:50%"| Sports visiem ! style="background:#eedd82; width:50%"| Mūža ieguldījums Latvijas sportā |- | valign="top" | ''Piezīme: līdzjutēju balsojums'' * '''Basketbols''' (6063 punkti) ** Orientēšanās (5527) ** Futbols (3863) | valign="top" | * '''[[Uļjana Semjonova]]''' |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071230003803/http://www.easyget.lv/sports/read/4380/ Šodien paziņo "Latvijas Gada balva sportā 2007" uzvarētājus], easyget.lv * [https://web.archive.org/web/20080607214335/http://www.sporto.lv/node/912 Četrpadsmit Latvijas virsotnes], sporto.lv * [http://www.olimpiade.lv/index.php?id=aktualitates&article=266 Latvijas Gada balvas sportā LAUREĀTI], olimpiade.lv {{Latvijas Gada balva sportā}} [[Kategorija:Latvijas Gada balva sportā]] [[Kategorija:2007. gads sportā]] [[Kategorija:2007. gads Latvijā]] 65t4bpatrqs593sufwjjxpmwkhn6779 0 92960 4526035 4466322 2026-09-23T08:49:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526035 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kurukshetra.jpg|thumb|235px|Eposa "Mahābhārata" [[manuskripts|manuskripta]] ilustrācija]] '''"Mahābhārata"''' ({{val|sa|महाभारतम्}}, ''Mahābhāratam'', {{izrunā|məɦaːˈbʱaːrət̪əm}}) ir viens no diviem nozīmīgākajiem [[sanskrits|sanskrita]] eposiem [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]; otrs ir "[[Rāmājana]]". Šis [[eposs]] ir daļa no hindu [[itihāsa]]s (vēstures) un nozīmīga daļa no [[hindu mitoloģija]]s. Eposā izklāstīta ne tikai Indijas tautu ikdienas dzīve, ticējumi un paražas, bet arī estētiskie un ētiskie uzskati. "Mahābhārata" tiek uzskatīta par garāko eposu pasaulē.<ref name="Lochtefeld2002"/><ref name="SharmaGaur2000"/> "Mahābhārata" sastāv no 18 grāmatām. Tās {{nobr|100 000}} vārsmās ir aptuveni trīs miljoni vārdu. == Eposa atstāstījums == Eposs "Mahābhārata" stāsta par divu indiešu dzimtu līdzāspastāvēšanu. Senajā [[Kuru (karaļvalsts)|Kuru]] valstī par varu cīnījās divi brāļi — vecākais no viņiem bija [[Dhritaraštra]], bet jaunākais — [[Pandu]]. Tā kā vecākais brālis bija akls, tad tronī kāpa jaunākais brālis Pandu. Abiem brāļiem bija pēcnācēji. Dhritaraštram bija 100 dēli, saukti par kauraviem, bet jaunākam Pandu — 5 dēli, kurus sauca par pandaviem. Kad valdnieks Pandu nomira, viņa dēli vēl bija nepilngadīgi, tāpēc troni centās pārņemt kauravi. Tas viņiem izdevās, bet pandavi vēlāk centās troni atgūt. Eposā aprakstīta cīņa starp šīm dzimtām. Viena no pēdējām kaujām norisinājās Kurukšretras laukā. Šī kauja ir ļoti plaši un detalizēti aprakstīta. Tā bija ļoti asiņaina. Eposā aprakstīts, ka bojā gāja miljoniem karavīru. Pēc kaujas palika dzīvi visi pieci pandavi, bet no kauraviem izdzīvoja tikai trīs no 100. Viens no pandaviem bija [[Ardžuna]], kas kļuva par valdnieku. Eposā ir stāstīts arī par viņa līgavu [[Draupada|Draupadu]]. Eposā bieži pieminēts arī dievs [[Krišna]]. Daļu no eposa "Mahābhārata" veido poēma "[[Bhagavadgīta]]", kurā izklāstīta hinduistu reliģija un filozofija. == Grāmatas jeb parvas == [[Attēls:Ganesa writing the Mahabharat.jpeg|thumbnail|200px|Dievība [[Ganēša]] raksta eposu "Mahābhārata"]] Eposs "Mahābhārata" dalās 18 grāmatās jeb parvās. Tās ir šādas: # ''[[Adi Parva]]'' # ''[[Sabha Parva]]'' # ''[[Vana Parva]]'' # ''[[Virata Parva]]'' # ''[[Udyoga Parva]]'' # ''[[Bhishma Parva]]'' # ''[[Drona Parva]]'' # ''[[Karna Parva]]'' # ''[[Shalya Parva]]'' # ''[[Sauptika Parva]]'' # ''[[Stri Parva]]'' # ''[[Shanti Parva]]'' # ''[[Anushasana Parva]]'' # ''[[Ashvamedhika Parva]]'' # ''[[Ashramavasika Parva]]'' # ''[[Mausala Parva]]'' # ''[[Mahaprasthanika Parva]]'' # ''[[Svargarohana Parva]]'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lochtefeld2002">{{grāmatas atsauce | author= James G. Lochtefeld | title= The Illustrated Encyclopedia of Hinduism: A-M | url= http://books.google.com/books?id=5kl0DYIjUPgC&pg=PA399 | year= 2002 | publisher= The Rosen Publishing Group | isbn= 978-0-8239-3179-8 | page= 399}}</ref> <ref name="SharmaGaur2000">{{grāmatas atsauce | author1= T. R. S. Sharma | author2= June Gaur | author3= Sahitya Akademi (New Delhi, Inde). | title= Ancient Indian Literature: An Anthology | url= http://books.google.com/books?id=IRp1PKX0BXoC&pg=PA137 | year= 2000 | publisher= Sahitya Akademi | isbn= 978-81-260-0794-3 | page= 137}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{grāmatas atsauce | title= Mahabharata, jeb, Teiksma par Bharatas pēcteču vareno kauju | publisher= Liesma | location= Rīga | url= http://www.ibook.lv/BD_mahabharata-jeb-teiksma-par-bharatas-pectecu.aspx?BID=1fb259c5-c42b-4cfb-b487-50a61362faf5 | language= latviski | year= 1975 | author= N. Gusevas atstāstījums }}{{Novecojusi saite}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/1_sanskr/2_epic/mbh/sas/mahabharata.htm | title= Mahābhārata tiešsaistē | language= sanskritā latīņu transkripcijā | access-date= {{dat|2015|11|11||bez}} | archive-date= {{dat|2010|11|07||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20101107222102/http://www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/1_sanskr/2_epic/mbh/sas/mahabharata.htm }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.holybooks.com/mahabharata-all-volumes-in-12-pdf-files/ | title= Mahabharata – All Volumes im 12 PDF-files (Mahābhārata – visi sējumi 12 PDF failos) | publisher= Holybooks.com, kopā 181 MB | language= angliski | access-date= {{dat|2015|11|11||bez}} | archive-date= {{dat|2021|03|02||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20210302075556/http://www.holybooks.com/mahabharata-all-volumes-in-12-pdf-files/}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hindu teksti]] [[Kategorija:Eposi]] doy41qrrw626zn4ead8regdhjxb9x3h 0 94841 4525949 4387796 2026-09-23T06:35:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525949 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Ludza (nozīmju atdalīšana)|Ludza}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ludza | tips = stacija | attēls = Ludzas dzelzceļa stacija.jpg | attēla_apraksts = Ludzas stacijas ēka | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne II—Zilupe]] | atvērta = <!-- tikai gadaskaitlis --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = malas | karte = Latvijas dzelzceļi |latd = 56.5330661 |longd=27.7214956 | sliežu_ceļi = 4 + strupceļi un pievedceļi | adrese = | tuvākās_stacijas = [[Istalsna (stacija)|Istalsna]] (9 km) <br /> [[Cirma (stacija)|Cirma]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 248 }} '''Ludza''' ir viena no [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|līnijas Rēzekne II—Zilupe]] [[dzelzceļš|dzelzceļa]] stacijām, atrodas [[Ludza|Ludzā]]. Atklāta 1901. gadā kā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] stacija un sākumā saukusies Ļucina, 1919. gadā Ludze, bet vēl pēc 2 gadiem pārdēvēta mūsdienu nosaukumā. Pēc Otrā pasaules kara vecās koka ēkas vietā šeit uzbūvēta liela mūra ēka, kas tiek izmantota arī mūsdienās.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 106. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> No 2025. gada 14. decembra ikdienas ekspreša dīzeļvilciena maršruts Rīga—Rēzekne II tika pagarināts līdz Ludzai.<ref>[https://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/riga/ludza/100001/100065/diena/2025-12-14 Rīga—Ludza]</ref> == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="4"|{{flaga|Latvija}} [[Pasažieru vilciens]] |Rīga - Zilupe | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Zilupe - Rīga |1,2,3,4,5,6,7 |- |Rīga - Ludza | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Ludza - Rīga | 1,2,3,4,5,6,7 |} == Ārējās saites == * [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=48&pos=41 Ludzas stacijas foto 2007. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304142636/http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=48&pos=41 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe}} [[Kategorija:Ludza]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rēzekne II—Zilupe stacijas un pieturas punkti]] 061erjozebjda27c4soj6q6p3r9xmyt 0 95196 4525842 3089091 2026-09-22T20:19:35Z Baisulis 11523 + skatīt arī..... 4525842 wikitext text/x-wiki '''Zemgale''' var būt: * [[Zemgale]] — viens no [[Latvija]]s kultūrvēsturiskajiem novadiem; * [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] — bijusī Latvijas robežstacija dzelzceļa līnijā [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga - Varšava|Sanktpēterburga — Varšava]]. * [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], seno zemgaļu ķēniņvalsts ;Apdzīvotās vietas * [[Zemgale (Demenes pagasts)|Zemgale]] — apdzīvotā vieta [[Demenes pagasts|Demenes pagastā]] * [[Zemgale (Glūdas pagasts)|Zemgale]] — apdzīvotā vieta [[Glūdas pagasts|Glūdas pagastā]] * [[Zemgale (Sventes pagasts)|Zemgale]] — apdzīvotā vieta [[Sventes pagasts|Sventes pagastā]] * [[Pilskalne]]s cits nosaukums == Skatīt arī == * [[Zemgals]] {{Nozīmju atdalīšana}} t1xz1powcxwfc47bpcvymc1ukzdxkz5 0 112581 4526065 4134330 2026-09-23T10:43:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526065 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Marks Štreits | attēls = Mark Streit 2017-06-11 1.jpg | att_izm = | paraksts = Štreits 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1977|12|11}} | dz_viet = [[Englisberga]], {{SUI}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 95 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1995 | kar_beig = 2017 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 262., 9. kārtā | dr_gads = [[2004. gada NHL drafts|2004]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Monreālas "Canadiens"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 1997—2017 | taut = {{ih|SUI}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2017 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2009<ref>{{cite web|last1=Gormley|first1=Chuck|title=Streit's persistence pays off with All-Star nod|url=https://www.nhl.com/news/streits-persistence-pays-off-with-all-star-nod/c-404341|website=NHL.com|access-date=31 October 2017|date=16 January 2009|archive-date={{dat|2022|11|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221108050241/https://www.nhl.com/news/streits-persistence-pays-off-with-all-star-nod/c-404341}}</ref> | slavz = [[IIHF Slavas zāle]] (2020)<ref name="inductees-2020">{{cite web|url=https://www.iihf.com/en/news/17847/iihf-hall-of-fame-welcomes-class-of-2020|title=Legends join IIHF Hall of Fame|last=Podnieks|first=Andrew|date=February 4, 2020|website=International Ice Hockey Federation|access-date=February 4, 2020}}</ref> | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|9|19}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Marks Štreits''' ({{val|de|Mark Streit}}; dzimis {{dat|1977|12|11}} [[Englisberga|Englisbergā]], [[Šveice|Šveicē]]) ir bijušais profesionāls [[Šveice|šveiciešu]] [[hokejists]], spēlēja [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Šveices hokeja izlase]]s dalībnieks un bija arī izlases [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]. Karjeras laikā pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubus [[Pitsburgas "Penguins"]], [[Monreālas "Canadiens"]], [[Filadelfijas "Flyers"]], [[Ņujorkas "Islanders"]] un Šveices [[Nacionālā līga]]s klubus [[Cīrihes "Lions"]], [[HC Davos]], [[SC Bern]], [[HC Fribourg-Gottéron]]. == Spēlētāja karjera == Savu profesionāļa karjeru sāka 18 gadu vecumā nacionālajā čempionātā [[Fribourg-Gottéron]] klubā 1995.—1996. gada sezonā. [[2004. gada NHL drafts|2004. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Monreālas "Canadiens"]] ar kopējo 262. kārtas numuru, kad Štreitam bija jau 26 gadi. 2011. gada septembrī Štreits kļuva par [[Ņujorkas "Islanders"]] [[kapteinis (hokejs)|kapteini]]. 2013. gada vasarā noslēdza četru gadu līgumu ar [[Filadelfijas "Flyers"]]. 2017. gada [[1. marts|1. martā]] vispirms tika aizmainīts uz [[Tampabejas "Lightning"]], taču pāris stundas vēlāk tika aizmainīts uz [[Pitsburgas "Penguins"]]. Kopā ar "Penguins" sezonas izskaņā Štreits izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2017. gada 30. oktobrī Streits paziņoja, ka beidz profesionālā hokejista karjeru pēc aizvadītām 12 [[NHL]] sezonām.<ref>{{cite web|title=Streit announces retirement from hockey|url=https://www.nhl.com/news/defenseman-mark-streit-retires-from-hockey/c-292438064|website=NHL.com|access-date=31 October 2017|date=30 October 2017|archive-date={{dat|2022|11|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221108051840/https://www.nhl.com/news/defenseman-mark-streit-retires-from-hockey/c-292438064}}</ref> Kopā ar Šveices izlasi ir cīnījies visos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]] kopš 1998. gada, vēl spēlēja [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]] un [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]. gada Olimpiskajās spēlēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{eliteprospects|4092}} * [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=32708 The Internet Hockey Database profils] {{en ikona}} * [http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8468309 NHL.com profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100307163649/http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8468309 |date={{dat|2010|03|07||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Ņujorkas "Islanders"]] komandas kapteinis |pirms={{flaga|ASV}} [[Dags Vīts]]|pēc={{flaga|CAN}} [[Džons Tavaress]]|periods=2011—2013}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Štreits, Marks}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bernes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices hokejisti]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Šveices hokeja līgas čempioni]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] q2d6o3fsn4gkzi4s093j5njsbhbb3jq 0 115177 4526047 4179570 2026-09-23T09:16:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526047 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Make Her Say |Attēls = MakeHerSayKidCudiCover.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Kid Cudi]] |Albums = [[Man on the Moon: The End of Day]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2009|6|9|L}} |Formāts = [[lejupielāde]], [[Kompaktdisks|CD]] |Ierakstīts = 2009. gads |Žanrs = [[Hiphops]] |Garums = 03:36 <small> (Albuma versija) </small> <br /> 03:57 <small> (Singla versija) </small> |Izdevējs = Dream On, [[GOOD Music]], [[Universal Motown]] |Autors = [[Kid Cudi|Skots Meskudi]], [[Kanje Vests]], [[Common (mūziķis)|Lonnijs Lins]] |Producents = [[Kanje Vests]] |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Attēls:Day N Night-Kid Cudi .jpg|60px]] <br /> [[Day 'n' Nite]]<br />([[2008. gads|2008]]) |Šis singls = [[Attēls:MakeHerSayKidCudiCover.png|60px]] <br /> '''Make Her Say'''<br />([[2009. gads|2009]]) |Nākamais singls = [[Attēls:Pursuitofhappinesscover.png|60px]] <br /> [[Pursuit of Happiness]]<br />([[2010. gads|2010]]) }} "'''Make Her Say'''" (sākotnēji "'''I Poke Her Face'''") ir dziesma no amerikāņu repera [[Kid Cudi]], kas tika izdota, kā otrais singls no viņa albuma ''[[Man on the Moon: The End of Day]]''. Singls tika digitāli izdots [[2009. gads|2009]]. gada 9. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/viewAlbum?id=318465908&s=143441|title=Make Her Say — Single|work=[[iTunes Store]]|publisher=[[Apple Inc]]|date=2009-06-09|accessdate=2009-06-09|archive-date=2012-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20121104151448/https://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/viewAlbum?id=318465908&s=143441}}</ref> Dziesmas sākotnējais nosaukums bija "I Poke Her Face", taču tas tika mainīts, lai būtu pieņemamāks radio. Dziesmā piedalās arī [[Kanje Vests]], kurš arī producēja dziesmu, [[Common (mūziķis)|Common]], kā arī DJ [[A-Trak]]. Dziesma izmanto [[Lady GaGa]] dziesmas "[[Poker Face (Lady gaga dziesma)|Poker Face]]" akustiskās versijas semplu. Akustiskā versija bija iekļauta EP "The Cherrytree Sessions", kura liels fans ir Vests.<ref>{{Tīmekļa atsauce | author=Reid, Shaheem | title=Kanye West 'Inspired' By Lady Gaga's 'Poker Face' For Kid Cudi Single | url=http://www.mtv.com/news/articles/1612265/20090527/west_kanye.jhtml | work=[[MTV]] | publisher=[[MTV Networks]] | date=2009-05-28 | accessdate=2009-05-28 | archive-date=2009-05-29 | archive-url=https://web.archive.org/web/20090529194827/http://www.mtv.com/news/articles/1612265/20090527/west_kanye.jhtml }}</ref> Gaga pati apstiprināja, ka atļāva Vestam izmantot semplu, un piebilda, ka viņai patīk dziesma.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.mtv.com/news/articles/1610702/20090505/lady_gaga.jhtml | title=Lady Gaga Says Kanye West Saw Past Her 'Poker Face' | work=MTV | publisher=MTV Networks | author=Reed, Shaheim | date=2009-05-06 | accessdate=2009-05-06 | archive-date=2009-05-08 | archive-url=https://web.archive.org/web/20090508091344/http://www.mtv.com/news/articles/1610702/20090505/lady_gaga.jhtml }}</ref> Dažās nedēļas vēlāk abi pieļāva iespēju doties kopā tūrē, bet vēlāk tā tika atcelta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Vena, Jocelyn|url=http://www.mtv.com/news/articles/1613630/20090610/west_kanye.jhtml|title=Kanye West To Tour With Lady Gaga|date=2009-06-10|accessdate=2009-06-10|work=MTV|publisher=MTV Networks Inc|archive-date=2010-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20101210202610/http://www.mtv.com/news/articles/1613630/20090610/west_kanye.jhtml}}</ref> Dziesma tika nominēta [[Grammy balva]]i, kā labākā repa grupas vai duo dziesma. == Dziesmu saraksts == '''Man on the Moon CD: The End of Day''' # "Make Her Say" - 3:36 '''Digitālais singls''' # "Make Her Say" — 3:57 '''Promo CD singls''' # "Make Her Say" (Clean) — 3:58 # "Make Her Say" (Dirty) — 3:58 # "Make Her Say" (Instrumental) — 3:57 '''ASV CD singls''' # "Make Her Say" — 3:59 # "Day 'N' Night" — 3:42 # "Day 'N' Night" (Crookers Remixkss) — 4:41 == Topu pozīcijas == {| class="wikitable sortable" !Tops (2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce |author= |title= Kid Cudi featuring Kanye West and Common — Make Her Say|url= http://acharts.us/song/44235|date=2009-06-18 |work= acharts.us|publisher= |accessdate=2009-06-18}}</ref> !Augstākā<br />pozīcija |- |{{karogs|Austrālija}} |align="center"|27<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ariacharts.com.au/pages/charts_display_urban.asp?chart=1Q40RB&chart2=1R40RB |title=Top 40 Urban Albums & Singles Chart - Australian Record Industry Assocation<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|04|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090218175151/http://ariacharts.com.au/pages/charts_display_urban.asp?chart=1Q40RB&chart2=1R40RB |archivedate={{dat|2009|02|18||bez}} }}</ref> |- |{{karogs|Beļģija}} (Flandrija) |align="center"|18<ref name=ultratop>{{Tīmekļa atsauce | title=Kid Cudi Feat. Kanye West & Common — Make Her Say| url=http://www.ultratop.be/nl/showitem.asp?interpret=Kid+Cudi+feat%2E+Kanye+West+%26+Common&titel=Make+Her+Say&cat=s| work=ultratop.be | publisher=Ultratop/Hung Medien | date=2009-07-18 | accessdate=2009-08-24}}</ref> |- |{{karogs|Kanāda}} |align="center"|78<ref>http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=793&cfgn=Singles&cfn=Canadian+Hot+100&ci=3109249&cdi=10227223&cid=06%2F27%2F2009{{Novecojusi saite}}</ref> |- |{{karogs|Vācija}} |align="center"|85<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viva.tv/Charts/Detail/id/6/part/8/name/VIVA+TOP+100 |title=Viva.tv - Charts - VIVA TOP 100<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100722095222/http://www.viva.tv/Charts/Detail/id/6/part/8/name/VIVA+TOP+100 |archivedate={{dat|2010|07|22||bez}} }}</ref> |- |align="left"|{{karogs|Jaunzēlande}} |align="center"|35<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |title=RIANZ<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|06|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110709193151/http://www.rianz.org.nz/rianz/chart.asp |archivedate={{dat|2011|07|09||bez}} }}</ref> |- |{{karogs|Apvienotā Karaliste}} |align="center"|67<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://acharts.co/song/44235|title=Make Her Say by Kid Cudi featuring Kanye West and Common - Music Charts|website=acharts.co}}</ref> |- |{{karogs|ASV}} Hot 100 |align="center"|43<ref>http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=379&cfgn=Singles&cfn=The+Billboard+Hot+100&ci=3109966&cdi=10249739&cid=07%2F25%2F2009{{Novecojusi saite}}</ref> |- |{{karogs|ASV}} Hot R&B/Hip-Hop Songs |align="center"|39<ref>http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=367&cfgn=Singles&cfn=Hot+R%26amp%3BB%2FHip-Hop+Songs&ci=3109947&cdi=10248912&cid=07%2F25%2F2009{{Novecojusi saite}}</ref> |- |{{karogs|ASV}} Hot Rap Tracks |align="center"|11<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/|title=Billboard - Music Charts, News, Photos & Video|website=Billboard}}</ref> |} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.youtube.com/watch?v=Xt22KvnRSL4 Youtube] {{Kid Cudi}} {{Kanje Vesta singli}} [[Kategorija:2009. gada singli]] [[Kategorija:Kid Cudi dziesmas]] [[Kategorija:Kanjes Vesta dziesmas]] [[Kategorija:Common dziesmas]] 7cpmrrcnqeaf1p9i7co19hjb1duhrsp 0 116390 4525920 4408089 2026-09-23T04:33:18Z Lasks 38532 4525920 wikitext text/x-wiki Līdz 2026. gada 23. septembrim '''[[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir spēlējuši 32 [[Latvija]]s hokejisti''' (alfabētiskā secībā): {{div col|2}} * [[Kaspars Astašenko]] [[Aizsargs (hokejs)|A]] * [[Rodrigo Ābols]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Rūdolfs Balcers]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Helmuts Balderis]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Uvis Jānis Balinskis]] [[Aizsargs (hokejs)|A]] * [[Oskars Bārtulis]] [[Aizsargs (hokejs)|A]] * [[Teodors Bļugers]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Kaspars Daugaviņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Zemgus Girgensons]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Kristers Gudļevskis]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]] * [[Viktors Ignatjevs]] [[Aizsargs (hokejs)|A]] * [[Artūrs Irbe]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]] * [[Raitis Ivanāns]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Mārtiņš Karsums]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Aleksandrs Kerčs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Matīss Kivlenieks]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]] * [[Artūrs Kulda]] [[Aizsargs (hokejs)|A]] * [[Ronalds Ķēniņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Dans Ločmelis]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Elvis Merzļikins]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]] * [[Sandis Ozoliņš]] [[Aizsargs (hokejs)|A]] * [[Grigorijs Panteļejevs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Kristiāns Rubīns]] [[Aizsargs (hokejs)|A]] * [[Kārlis Skrastiņš]] [[Aizsargs (hokejs)|A]] * [[Pēteris Skudra]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]] * [[Jānis Sprukts]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Artūrs Šilovs]] [[Vārtsargs (hokejs)|V]] * [[Alberts Šmits]] [[Aizsargs (hokejs)|A]] * [[Herberts Vasiļjevs]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Sandis Vilmanis]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] * [[Sergejs Žoltoks]] [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] {{div col end}} == Latvijas hokejistu sasniegumi NHL == 1995.-1996. gada sezonā pirmais NHL čempionāta trofeju — [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] — no latviešiem ieguva [[Sandis Ozoliņš]], spēlējot [[Kolorādo "Avalanche"]] komandas sastāvā. "Avalanche" finālsērijā ar 4:0 (3:1; 8:1; 3:2 (papildlaiks); 1:0) pieveica [[Floridas "Panthers"]]. Šis arī ir S. Ozoliņš veiksmīgākais izlsēgšanas spēļu turnīrs, 22 nospēlētajās spēlēs, gūstot 5 vārtus un atdodot 14 rezultatīvas piespēles, kopā iegūstot 19 punktus un 16 soda minūtes. 2001.-2002. gada sezonā [[Artūrs Irbe]] ar [[Karolīnas "Hurricanes"]] aizspēlējās līdz [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] finālam, bet finālsērijā ar 1:4 (3:2 (papildlaiks); 1:3; 2:3 (papildlaiks); 0:3; 1:3) piekāpās [[Detroitas "Red Wings"]]. A. Irbe visā izslēgšanas spēļu turnīrā nospēlēja 18 spēles, gūstot 10 uzvaras un 8 zaudējumus, atvairot 1078 metienus no 1108 (ielaida 30 vārtus, vidēji spēlē ielaižot 1,67 vārtus), un šo izslēgšanas spēļu kārtu noslēdza ar atvairīto metienu procentu 93,8%. 2002.-2003. gada sezonā S. Ozoliņš, šoreiz [[Anahaimas "Mighty Ducks"]] sastāvā, vēlreiz spēlēja [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā ar 3:4 (0:3; 0:3; 3:2 (papildlaiks); 1:0; 3:6; 5:2; 0:3) piekāpjoties [[Ņūdžersijas "Devils"]] komandai. Šajā izslēgšanas spēļu turnīrā S. Ozoliņš nospēlēja 21 spēli, gūstot 2 vārtus un atdeva 6 rezultatīvas piespēles, kopā iegūstot 8 punktus un 10 soda minūtes. 2009.-2010. gada sezonā [[Oskars Bārtulis]] [[Filadelfijas "Flyers"]] komandas sastāvā bija iekļuvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā, bet no visām komandas ''play-off'' nospēlētajām 17 spēlēm piedalījās tikai divās. 2012.-2013. gada sezonā [[Kaspars Daugaviņš]] [[Bostonas "Bruins"]] komandas sastāvā iekļuva [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālā, kaut gan no visām izslēgšanas spēlēs aizvadītajām spēlēm piedalījās tikai 6. 2013. gada 2. oktobrī [[Zemgus Girgensons]] aizvadīja savu pirmo spēli NHL, spēlējot [[Bufalo "Sabres"]] sastāvā pret [[Detroitas "Red Wings"]] un jau debijas spēlē guva savus pirmos vārtus NHL. Gadu vēlāk, pateicoties līdzjutēju balsojumam, viņš piedalījās [[2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|2015. gada NHL Visu zvaigžņu spēlē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/hokejs/girgensons-nhl-zvaigznu-spele-bez-rezultativitates-punktiem-14085244|title=Girgensons NHL Zvaigžņu spēlē bez rezultativitātes punktiem|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-14}}</ref> 2023. gadā [[Teodors Bļugers]] ar [[Lasvegasas "Golden Knights"]] komandu ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], taču finālsērijas spēlēs Latvijas hokejists palika rezervē un laukumā nedevās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/14.06.2023-hokejista-blugera-parstaveta-vegasas-golden-knights-izcina-stenlija-kausu.a512709/|title=Hokejista Bļugera pārstāvētā Vegasas «Golden Knights» izcīna Stenlija kausu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-14|language=lv}}</ref> Visā izslēgšanas spēļu garumā viņš piedalījās 6 spēlēs, iemetot 1 vārtus un atdodot 1 rezultatīvu piespēli. 2024. gadā [[Uvis Jānis Balinskis]] ar [[Floridas "Panthers"]] komandu ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], taču izslēgšanas spēlēs Latvijas hokejists palika rezervē un laukumā nedevās. == NHL spēlējušo Latvijas hokejistu statistika == Sandis Ozoliņš starp Latvijas hokejistiem ir rekordists visās statistikas kategorijās, lai gan Kārlim Skrastiņam pieder NHL rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm starp aizsargiem.{{Nepieciešama atsauce}} === Regulārās sezonas statistika === ==== Laukuma spēlētāji ==== {| class="wikitable sortable" width="75%" ! bgcolor="#e0e0e0" width="25%" | Vārds, uzvārds ! bgcolor="#e0e0e0" width="5%" | {{Piezīme|Poz|Spēlētāja pozīcija}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | {{Piezīme|SS|Spēlētās spēles}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | {{Piezīme|V|Vārti}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | {{Piezīme|P|Punkti}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- align="center" | align="left" | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 875 || 167 || 397 || '''564''' || 638 |- align="center" | align="left" | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 588 || 111 || 147 || '''258''' || 166 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 816 || 97 || 110 || '''207'''|| 257 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 427 || 54 || 104 || '''158'''|| 168 |- align="center" | align="left" | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 832 || 32 || 104 || '''136''' || 375 |- align="center" | align="left" | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 170 || 28 || 34 || '''62''' || 50 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" | [[Uvis Jānis Balinskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 148 || 9 || 24 || '''33'''|| 63 |- align="center" | align="left" | [[Raitis Ivanāns]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 282 || 12 || 6 || '''18''' || 569 |- align="center" | align="left" | [[Herberts Vasiļjevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 51 || 8 || 7 || '''15''' || 22 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 91 || 6 || 9 || '''15''' || 21 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 64 || 5 || 10 || '''15'''|| 26 |- align="center" | align="left" | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 54 || 8 || 6 || '''14''' || 12 |- align="center" | align="left" | [[Ronalds Ķēniņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 38 || 4 || 8 || '''12''' || 14 |- align="center" | align="left" | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 26 || 3 || 6 || '''9''' || 2 |- align="center" | align="left" | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 66 || 1 || 8 || '''9''' || 32 |- align="center" | align="left" | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 24 || 1 || 5 || '''6''' || 6 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" |[[Sandis Vilmanis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 12 || 2 || 2 || '''4''' || 2 |- align="center" | align="left" | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 14 || 1 || 2 || '''3''' || 2 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 23 || 1 || 2 || '''3''' || 8 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 15 || 0 || 2 || '''2''' || 8 |- align="center" | align="left" | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 11 || 0 || 1 || '''1''' || 6 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 8 || 0 || 0 || '''0''' || 4 |- align="center" | align="left" | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 5 || 0 || 0 || '''0''' || 2 |- align="center" | align="left" | [[Kristiāns Rubīns]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 3 || 0 || 0 || '''0'''|| 4 |} ==== Vārtsargi ==== {| class="wikitable sortable" width="75%" ! bgcolor="#e0e0e0" width="18%" | Vārds, uzvārds ! bgcolor="#e0e0e0" width="6.5%" | {{Piezīme|SS|Spēlētās spēles}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="8.5%" | {{Piezīme|Sl|Spēles laiks}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="5.5%" | {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="5.5%" | {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | {{Piezīme|IV|Ielaistie vārti}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="6.5%" | {{Piezīme|VivS|Vidēji spēlē ielaistie vārti}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="6.5%" | {{Piezīme|U|Uzvara}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="6.5%" | {{Piezīme|Z|Zaudējums}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="6.5%" | {{Piezīme|N|Neizšķirts}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="6.5%" | {{Piezīme|SaS|Sausās spēles}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="9.5%" | {{Piezīme|AtvM|Atvairītie metieni}} ! bgcolor="#e0e0e0" width="6.5%" | {{Piezīme|AtvM%|Atvairīto metienu procents}} |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Irbe]] || '''568''' || 32 066 || 9 || 90 || 1 513 || 2.83 || 218 || 236 || 79 || 33 || 14 092 || 0.899 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" | [[Elvis Merzļikins]] || '''258''' || 14 425|| 6|| 24|| 780|| 3.24 || 100 || 106 || 36|| 11 || 7036|| 0.900 |- align="center" | align="left" | [[Pēteris Skudra]] || '''147''' || 7 162 || 2 || 6 || 326 || 2.22 || 51 || 47 || 20 || 6 || 2 935 || 0.9 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" | [[Artūrs Šilovs]] || '''37'''|| 2124 || 2 || 4 || 112 || 3.16 || 15 || 13 || 2 || 1 || 871 || 0.884 |- align="center" | align="left" | [[Matīss Kivlenieks]] || '''8''' || 408|| 0|| 0|| 21|| 3.09 || 2 || 2|| 2|| 0|| 187|| 0.899 |- align="center" | align="left" | [[Kristers Gudļevskis]] || '''3''' || 131 || 0 || 0 || 3 || 1.37 || 1 || 0 || 1 || 0 || 70 || 0.959 |} <small>Ar <span style="background-color:#A0F0A0;"> zaļu </span> ir iekrāsoti šobrīd (22.01.2025.) aktīvie NHL spēlētāji. Poz — spēlētāja pozīcija; SS — spēlētās spēles; RP — rezultatīvas piespēles; P — punkti; SM — soda minūtes; Sl — spēles laiks; IV — ielaistie vārti; VivS — vidēji spēlē ielaistie vārti; U — Z - N — Uzvara — Zaudējums — Neizšķirts; SaS — sausās spēles; AtvM — atvairītie metieni; AtvM% — atvairīto metienu procents.</small> === Izslēgšanas spēles === ==== Laukuma spēlētāji ==== [[Attēls:Karlis Skrastins.jpg|thumb|180px|[[Kārlis Skrastiņš]]]] {| class="wikitable sortable" width="75%" ! bgcolor="#e0e0e0" width="25%" | Vārds, uzvārds ! bgcolor="#e0e0e0" width="5%" | Poz ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | SP ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | V ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | RP ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | P-ti ! bgcolor="#e0e0e0" width="7.5%" | SM |- align="center" | align="left" | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 137 || 23 || 67 || '''90''' || 131 |- align="center" | align="left" | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 45 || 4 || 14 || '''18''' || 0 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 37 || 2 || 4 || '''6''' || 10 |- align="center" | align="left" | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 20 || 0 || 3 || '''3''' || 12 |- align="center" | align="left" | [[Ronalds Ķēniņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || 5 || 1 || 1 || '''2''' || 4 |- align="center" | align="left" | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 7 || 0 || 0 || '''0''' || 4 |- align="center" | align="left" | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || 1 || 0 || 0 || '''0''' || 2 |} ==== Vārtsargi ==== {| class="wikitable sortable" width="75%" ! bgcolor="#e0e0e0" width="19%" | Vārds, uzvārds ! bgcolor="#e0e0e0" width="9%" | SS ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Sl ! bgcolor="#e0e0e0" width="9%" | IV ! bgcolor="#e0e0e0" width="9%" | VivS ! bgcolor="#e0e0e0" width="9%" | U ! bgcolor="#e0e0e0" width="9%" | Z ! bgcolor="#e0e0e0" width="8%" | SaS ! bgcolor="#e0e0e0" width="9%" | AtvM ! bgcolor="#e0e0e0" width="9%" | AtvM% |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Irbe]] || '''51''' || 2 981 || 142 || 2.86 || 23 || 27 || 0 || 1 439 || 0.901 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" | [[Artūrs Šilovs]] || '''10''' || 598 || 29 || 2.91 || 5 || 5 || 1 || 254 || 0.898 |- align="center" | align="left" | [[Pēteris Skudra]] || '''3''' || 116 || 6 || 2.00 || 0 || 1 || 0 || 51 || 0.895 |- align="center" | align="left" | [[Kristers Gudļevskis]] || '''2''' || 40 || 2 || 3.02 || 0 || 1 || 0 || 18 || 0.900 |- align="center" bgcolor="#A0F0A0" | align="left" |[[Elvis Merzļikins]] |'''2''' |123 |4 |1.96 |1 |1 |0 |70 |0.946 |} <small>Poz — spēlētāja pozīcija; SS — spēlētās spēles; RP — rezultatīvas piespēles; P — punkti; SM — soda minūtes; Sl — spēles laiks; IV — ielaistie vārti; VivS — vidēji spēlē ielaistie vārti; U — Z - N — Uzvara — Zaudējums — Neizšķirts; SaS — sausās spēles; AtvM — atvairītie metieni; AtvM% — atvairīto metienu procents.</small> == NHL draftētie Latvijas hokejisti == [[Attēls:Kaspars_Daugavins.JPG|thumb|180px|right|[[Kaspars Daugaviņš]]]] [[Attēls:Arturs_Kulda.jpg|thumb|180px|right|[[Artūrs Kulda]]]] [[Attēls:Jekabs_Redlihs.jpg|thumb|180px|right|[[Jēkabs Rēdlihs]]]] Līdz šim [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] draftēti 40 [[Latvija]]s hokejisti. Par pirmo [[1975]]. gadā kļuva [[Viktors Hatuļevs]], kurš arī vienlaicīgi kļuva par pirmo [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejistu, kas draftēts [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet tā kā PSRS liedza spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam izredžu spēlēt NHL nebija. Līgā ir spēlējuši pieci latvieši, kas nav tikuši draftēti: [[Raitis Ivanāns]], [[Pēteris Skudra]], [[Herberts Vasiļjevs]], [[Ronalds Ķēniņš]] un [[Uvis Jānis Balinskis]]. {| class="wikitable sortable" width="80%" ! bgcolor="#e0e0e0" width="20%" | Spēlētājs ! bgcolor="#e0e0e0" width="5%" | Pozīcija ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Gads ! bgcolor="#e0e0e0" width="30%" | Komanda ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Kārta ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Numurs |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Viktors Hatuļevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1975. gada NHL drafts|1975.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 9 || 160 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1988. gada NHL drafts|1988.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 9 || 228 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Irbe]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 10 || 196 |- align="center" | align="left" | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 12 || 238 |- align="center" | align="left" | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1991. gada NHL drafts|1991.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 2 || 30 |- align="center" | align="left" | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 3 || 55 |- align="center" | align="left" | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 6 || 136 |- align="center" | align="left" | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 11 || 243 |- align="center" | align="left" | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 3 || 60 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Vinipegas "Jets" (agrākie)|Vinipegas "Jets"]] || 9 || 228 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Aleksandrs Andrejevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1997. gada NHL drafts|1997.]] || [[Fīniksas "Coyotes"]] || 8 || 207 |- align="center" | align="left" | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1998. gada NHL drafts|1998.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 8 || 230 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 127 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Georgijs Pujacs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 9 || 264 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Agris Saviels]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Kolorādo "Avalanche"]] || 2 || 63 |- align="center" | align="left" | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 8 || 234 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Juris Štāls]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2001. gada NHL drafts|2001.]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] || 9 || 269 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Jēkabs Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 4 || 119 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Krišjānis Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Ņūdžersijas "Devils"]] || 5 || 154 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Armands Bērziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]]|| [[Minesotas "Wild"]] || 5 || 155 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raimonds Daņiličs]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 8 || 255 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Lauris Dārziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 9 || 268 |- align="center" | align="left" | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2004. gada NHL drafts|2004.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 2 || 64 |- align="center" | align="left" | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2005. gada NHL drafts|2005.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Otavas "Senators"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Atlantas "Thrashers"]] || 7 || 200 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kristiāns Pelšs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2010. gada NHL drafts|2010.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 7 || 181 |- align="center" | align="left" | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Bufalo "Sabres"]] || 1 || 14 |- align="center" | align="left" | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 2 || 52 |- align="center" | align="left" | [[Kristers Gudļevskis]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2013. gada NHL drafts|2013.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 124 |- align="center" | align="left" | [[Elvis Merzļikins]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 3 || 76 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Edgars Kulda]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 7 || 193 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mārtiņš Dzierkals]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 3 || 68 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kārlis Čukste]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 130 |- align="center" | align="left" | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 142 |- align="center" | align="left" | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2016. gada NHL drafts|2016.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 7 || 184 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Šilovs]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2019. gada NHL drafts|2019.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 6 || 156 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raivis Ansons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2020. gada NHL drafts|2020.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 5 || 149 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Dans Ločmelis]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 4 || 119 |- align="center" | align="left" | [[Sandis Vilmanis]]|| [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 5 || 157 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Klāvs Veinbergs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 7 || 224 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Ēriks Mateiko]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Vašingtonas "Capitals"]] || 3 || 90 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mikus Vecvanags]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 5 || 134 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Darels Uļjanskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Anahaimas "Ducks"]] || 7 || 214 |} {{legend|#CFECEC|Spēlētāji, kas nav aizvadījuši nevienu spēli NHL|border=solid 1px #AAAAAA}} == Ziemeļamerikā dzimuši latviešu izcelsmes spēlētāji NHL == * [[Harolds Šnepsts]] * [[Maiks Knuble]] * [[Āris Brīmanis]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nacionālā hokeja līga]] [[Kategorija:Hokejs Latvijā]] gv0z2sr1g9b4746u9phifdowqkg5ppd 0 121668 4525928 4211680 2026-09-23T05:16:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525928 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Liks Burdons | attēls = Luc Bourdon.jpg | att_izm = | paraksts = L. Burdons 2005. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1987|2|16}} | dz_viet = [[Šipigana]], {{CAN}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2008|5|29|1987|2|16}} | mir_viet = [[Lameka]], {{CAN}} | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 96 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2006 | kar_beig = 2008 | izglītība = <!------ Drafts ------> | drafts = 10., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2005. gada NHL drafts|2005]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Vankūveras "Canucks"]] <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2014|6|29}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Liks Burdons''' ({{val|fr|Luc Bourdon}}; dzimis {{dat|1987|2|16}} [[Šipigana|Šipiganā]], [[Kanāda|Kanādā]], miris {{dat|2008|5|29}} [[Lameka|Lamekā]], [[Kanāda|Kanādā]]) bija profesionāls kanādiešu [[hokejists]], spēlēja [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Savas karjeras laikā spēlēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vankūveras "Canucks"]] sastāvā, kas viņu [[2005. gada NHL drafts|2005. gada NHL draftā]] izraudzījās ar kopējo 10. kārtas numuru. NHL kopumā aizvadījis 36 spēles, vēl spēlēja "Canucks" fārmklubā [[Manitobas "Moose"]]. L. Burdons mira 21 gada vecumā, kad savā dzimtajā reģionā viņš ar motociklu ietriecās traktorā.<ref>[http://sportacentrs.com/hokejs/jaunumi/30052008-tragiski_iet_boja_vankuveras_canucks_spel Traģiski gājis bojā Vankūveras "Canucks" spēlētājs]</ref> Pirms profesionālās karjeras sākuma Burdons vairākas sezonas aizvadīja dažādos [[QMJHL]] klubos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *{{eliteprospects|9185}} * [http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8471684 NHL profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090612133250/http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8471684 |date={{dat|2009|06|12||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=73268 The Internet Hockey Database profils] {{en ikona}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Burdons Liks}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ņūbransvikā dzimušie]] bnm48bmiw5e31ezo83vopxvp0cot8lc 0 122353 4525798 4339097 2026-09-22T18:18:45Z ZANDMANIS 91184 4525798 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Pasaules čempionāts motokrosā | aktuāla_sezona = 2026. gada Pasaules čempionāts motokrosā | logo = Fédération_Internationale_de_Motocyclisme_-_Motocross_World_Championship_MXGP(logo).jpg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[motokross]] | dibin = | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = {{dat|1957}} | komandas = | valsts = | reģions = starptautiski | čempions = | čempions_br = {{flaga|NED}} [[Džefrijs Herlings]] {{small|(MXGP)}} (2026) | čempions_km = ''[[Honda]]'' {{small|(MXGP)}} (2026) | čempions_valsts = | čempions_visv = {{flaga|Beļģija}} [[Stefans Evertss]]<br />(10 tituli) | TV = | mlapa = https://www.mxgp.com/ | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2026|9|22}} }} '''Pasaules čempionāts motokrosā''' ir pasaules [[Motokross|motokrosa]] sacensību sērija, kuru organizē [[Fédération Internationale de Motocyclisme|FIM]]. Čempionāts iedalās trīs klasēs - MX1, MX2 un MX3. Sacīkstes sastāv kvalifikācijas un 2 finālbraucieniem, katrs ar ilgumu 35 minūtes plus divi apļi. Vienā čempionāta sezonā vidēji norisinās vairāk nekā 16 sacensības. == Vēsture == Pirmais čempionāts norisinājās 1957. gadā, un tajā piedalījās [[Motocikls|motocikli]] ar 500 cm³ dzinējiem. 1962. gadā tika izveidota 250 cm³ dzinēju klase un 1975. gadā 125 cm³ dzinēju klase. Pirms 1957. gada šis čempionāts bija pazīstams kā [[Eiropa]]s čempionāts. 2002. gadā FIM izmainīja sacensību nolikumu, lai atspoguļotu izmaiņas dzinēju tehnoloģijās un pārietu uz videi draudzīgākiem četrtaktu dzinējiem. Tika izveidotas '''MX1''' klase, kas kļuva par čempionāta augstāko klasi, kurā varēja piedalīties motocikli, kas aprīkoti ar divtaktu dzinējiem līdz 250 cm³ un četrtaktu dzinējiem līdz 450 cm³. '''MX2''' klasē atļauts piedalīties motocikliem, kas aprīkoti ar divtaktu dzinējiem līdz 125 cm³ un četrtaktu dzinējiem līdz 250 cm³. '''MX3''' klasē atļauts piedalīties motocikliem, kas aprīkoti ar divtaktu dzinējiem līdz 500 cm³ un četrtaktu dzinējiem līdz 650 cm³. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.motocrossmx1.com Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140208011057/http://motocrossmx1.com/ |date={{dat|2014|02|08||bez}} }} {{Motoru sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Motosports]] [[Kategorija:Pasaules čempionāti]] hldby0lebr1c670amuagbqis0wo5y27 0 122575 4525906 4109804 2026-09-23T02:43:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525906 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Liger couple.jpg | att_nosaukums = Mātīte un tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Felidae | dzimta_lv = Kaķu dzimta | apakšdzimta=Pantherinae | apakšdzimta_lv=Panteru apakšdzimta | ģints = Panthera | ģints_lv = Panteras | suga = P. leo♂ × P. tigris♀ | suga_lv =Lauvtīģeris | kategorijas=nē | binomial= Panthera leo♂ × Panthera tigris♀ }} '''Lauvtīģeris''' jeb '''līģeris''' ir [[lauva]]s tēviņa un [[tīģeris|tīģerienes]] mazulis-[[hibrīds (bioloģija)|hibrīds]]. Pretstats, kad sapārojas lauvene ar tīģeri, tiek saukts par [[tīģerlauva|tīģerlauvu]].<ref>[http://www.mango.lv/zinas/divainibas/pasaule/taivana-piedzimusi-hibriddzivnieki-ligeri.m?id=33575549 Taivānā piedzimuši hibrīddzīvnieki līģeri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820055932/http://www.mango.lv/zinas/divainibas/pasaule/taivana-piedzimusi-hibriddzivnieki-ligeri.m?id=33575549 |date={{dat|2010|08|20||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Gan lauvtīģeri, gan tīģerlauvas sastopamas tikai [[zoodārzs|zoodārzos]], tomēr pirmie daudz biežāk nekā otrie, jo lauvtīģeri ir daudz lielāki, iespaidīgāki un izrādīšanai apmeklētājiem daudz atraktīvāki, kā arī lauvas daudz labprātāk sapārojas ar tīģerienēm, nekā tīģeri ar lauvenēm.<ref name=xlion/> Hibrīdi pārmanto abu sugu raksturīgās īpašības, tāpēc lauvtīģeriem var būt veselības vai uzvedības problēmas abu sugu [[gēns|gēnu]] sajaukšanās dēļ, tie praktiski nevar izdzīvot savvaļā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/342417-taivana_piedzimst_ligeri_tigermates_un_lauvas_mazuli Taivānā piedzimst līģeri - tīģermātes un lauvas mazuļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100820103121/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/342417-taivana_piedzimst_ligeri_tigermates_un_lauvas_mazuli |date={{dat|2010|08|20||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Dzīvnieki nav sastopami savvaļā arī tādēļ, ka lauvu un tīģeru izplatības areāli mūsdienās nepārklājas. Pagātnē, kad [[Āzijas lauva]]s izplatība pārklājās ar [[Bengālijas tīģeris|Bengālijas tīģera]] izplatību, iespējams, šādi gadījumi ir bijuši, par ko liecina vietējo leģendas par milzīgajiem lauvtīģeriem.<ref name=bbc/><ref name=liger/> Tomēr tas nevarēja notikt pārāk bieži, jo abu sugu pārstāvju raksturs, uzvedība un ieradumi ir ļoti atšķirīgi.<ref name=big/> == Hibrīdu audzēšanas vēsture == [[Attēls:Korea Liger.jpg|thumb|left|240px|Mūsdienās joprojām dažos zoodārzos tiek audzēti lauvu un tīģeru hibrīdi]] Lauvtīģeru audzēšanai ir sena [[vēsture]], bet visdziļākās tradīcijas un pieredze šo plēsēju hibridizēšanā ir [[Indija|Indijā]]. Zoodārzos hibrīdi [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] kļuva populāri visā pasaulē. Vissenākais datētais gadījums bijis 1788. gadā. Mūsdienās zoodārzi kopumā ir mainījuši savu attieksmi pret hibridizēšanu, to neatbalstot un neveicinot. Arī Indijas valdība 1985. gadā ir aizliegusi iegūt un audzināt plēsēju hibrīdus.<ref name=xlion/> Mūsdienās joprojām dažos zoodārzos tiek audzēti lauvu un tīģeru hibrīdi, tādējādi piesaistot lielāku apmeklētāju skaitu. Sabiedrībai šie zoodārzi aizbildinās, ka tādējādi viņi saglabā retu plēsēju sugu. Tomēr jāatzīmē, ka tā nav dabiski veidojusies suga, savvaļā tāda neeksistē, un nevar aizsargāt un saglabāt to, kā nav.<ref name=liger/> Turklāt tīģerienei ir ļoti grūti piedzemdēt milzīgos mazuļus, bieži dzemdībās tā aiziet bojā. Hibrīdu [[DNS]] ir nepilnīga, daudzi mazuļi dzimst nedzīvi vai ar dažādām iedzimtām kaitēm.<ref name=liger/><ref name=big/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:ALiger.jpg|thumb|left|240px|Lauvtīģera tēviņa krēpes ir īsākas un mazāk apjomīgas kā lauvam]] Lauvtīģeris ir vislielākais mūsdienās dzīvojošais kaķu dzimtas plēsējs.<ref name=bbc>[http://www.bbc.com/news/world-asia-pacific-13520472 Liger cubs nursed by dog in China's Xixiakou Zoo]</ref><ref name=liger>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ligerfacts.org/ |title=Ligers: Info and Facts |access-date={{dat|2017|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160715034500/http://ligerfacts.org/ }}</ref> [[Tēviņš]] sasniedz 3—3,66 m garumu, un tā masa ir līdz 470—550 [[kilograms|kg]],<ref name=xlion>[http://www.macroevolution.net/liger.html Liger (Lion x Tigress)]</ref><ref name=liger/> pārsniedzot [[Amūras tīģeris|Amūras tīģera]] lielumu (liels savvaļas Amūras tīģeris ir lielāks par jebkuru savvaļas [[lauva|lauvu]]).<ref> Vratislav Mazák: Der Tiger. Westarp Wissenschaften; Auflage: 5 (April 2004), unveränd. Aufl. von 1983 {{ISBN|3-89432-759-6}}</ref> Mātītes ir mazākas par tēviņiem, bet arī tās ir liela auguma plēsēji, sasniedzot apmēram 3 m garumu un 320 kg masu. Gandrīz lauvtīģera augumā ir arī lauvas tēviņa un [[tīģerlauva]]s mātītes hibrīds jeb lauvtīģerlauva, kura lielākais īpatnis ir bijis 363 kg smags.<ref>[http://messybeast.com/genetics/hyb-tigon.htm Genetics: Tigon]</ref> Otrās paaudzes hibrīdi kopumā ir ļoti reti sastopami. Lauvtīģera lielumā apmēram bijis arī aizvēsturiskais [[Amerikas lauva]]. Bieži nepamatoti tiek apgalvots, ka lauvtīģeris aug visu mūžu, tomēr, lai arī šie hibrīdi pilnu augumu sasniedz vēlāk, nekā savvaļas plēsēji, tomēr apmēram 6 gadu vecumā tas pārtrauc augt. Lauvtīģera kažoks ir svītrains, nedaudz atgādinot tīģera matojumu. Reizēm svītru vietā ir plankumi un raibumi, kas atgādina maza lauvēna raibumus. Kažoka pamatkrāsa ir smilšu brūna, bet svītras un raibumi tumšāk brūni, rudi vai gandrīz melni. Pavēdere gaiša, gandrīz balta. Lauvtīģera tēviņa krēpes ir mazākas nekā lauvam, reizēm gandrīz nemanāmas. <ref name=xlion/> === Lauvtīģera spēja skriet === Neskatoties uz milzīgo, smago augumu, lauvtīģeris ir ļoti veikls un īsā distancē spēj pārsniegt ātrumu 80 km/h.<ref name=liger/><ref name=speed/> Tas skrien ātrāk gan par lauvu, gan tīģeri.<ref name=speed>[http://www.ligerworld.com/speed-of-ligers.html Speed of the Ligers]</ref> Lauvtīģeris ierindojas starp pasaules ātrākajiem dzīvniekiem. Par to ātrāk pārvietojas tikai daži dzīvnieki pasaulē, [[putni|putnus]] un [[zivis]] ieskaitot. No [[kaķveidīgie|kaķveidīgajiem]] plēsējiem tikai [[gepards]] skrien ātrāk, bet [[Servals|servala]] un lauvtīģera ātrums ir vienāds.<ref>[http://dinoanimals.com/animals/the-fastest-animals-in-the-world-top-100/ The fastest animals Top 10. Animals speed]</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Liger狮虎.jpg|thumb|240px|Lauvtīģerim piemīt gan lauvas, gan tīģera īpašības]] Lai arī lauvtīģerim piemīt gan lauvas, gan tīģera īpašības, tomēr kopumā vairāk kopīgo iezīmju tam ir ar lauvu.<ref name=liger/> Līdzīgi kā tīģerim, lauvtīģerim patīk peldēt, toties lauvam ūdens nepatīk. Tas spēj izdot rēcienus tādus pašus kā lauva un kā tīģeris, tos spējot pat sapludināt kopā vienā rēcienā.<ref name=xlion/><ref name=liger/> Līdzīgi kā lauva, lauvtīģeris ir ļoti sabiedrisks plēsējs un indivīdi viens ar otru sadarbojas.<ref name=big>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.nationalgeographic.com/news/2012/09/120921-liliger-liger-lion-tiger-big-cats-animals-science/ |title="Liliger" Born in Russia No Boon for Big Cats |access-date={{dat|2017|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120924001616/http://news.nationalgeographic.com/news/2012/09/120921-liliger-liger-lion-tiger-big-cats-animals-science/}}</ref> == Spēja vairoties == Ilgu laiku uzskatīja, ka lauvtīģeri ir sterili, tomēr atklājās, ka vienmēr neauglīgi ir tikai tēviņi, bet mātītes reizēm ir vairoties spējīgas un spēj radīt pēcnācējus gan ar lauvu, gan tīģeru tēviņiem.<ref name=xlion/><ref name=big/> Lauvtīģerim ir salīdzinoši vāja veselība, tas bieži saslimst ar [[vēzis (slimība)|vēzi]], un tā dzīves ilgums ir īsāks nekā savvaļas plēsējiem. Turklāt tas bieži nomirst jau mazuļa vecumā.<ref name=liger/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167528-10_visneticamakie_hibridi_dzivnieku_pasaule 10 visneticamākie hibrīdi dzīvnieku pasaulē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604041646/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167528-10_visneticamakie_hibridi_dzivnieku_pasaule |date={{dat|2011|06|04||bez}} }} *[http://www.lairweb.org.nz/tiger/ligers.html Description of ligers at Lairweb.org.nz] *[http://www.guinnessworldrecords.com/world-records/largest-living-cat/ Largest living cat] *[http://www.liger-hercules.com/liger-hercules-speed-60-miles-per-hour Liger Hercules Speed - 60 Miles Per Hour] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170505011912/http://www.liger-hercules.com/liger-hercules-speed-60-miles-per-hour |date={{dat|2017|05|05||bez}} }} *[http://bestiarium.kryptozoologie.net/artikel/liger-die-grosten-raubkatzen-der-welt/ Liger – die größten Raubkatzen der Welt] [[Kategorija:Panteru sugu hibrīdi]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Indijas fauna]] [[hu:Panthera hibridek#Liger]] [[sv:Lejonhybrid#Liger och tigon]] 9gwyj45i4t9sq553317kdzh7bfu41kz 0 125489 4525737 4455006 2026-09-22T12:29:47Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4525737 wikitext text/x-wiki '''Ebreju vēsture Latvijā''' apkopo svarīgākos [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] kopienas vēstures posmus no [[Livonijas Konfederācija]]s laikiem 16. gadsimtā līdz neatkarīgās Latvijas valsts izveidei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2010|09|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref> == Livonijas periods == [[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa mestrs]] Zigfrīds fon Feihtvangens 1306. vai 1309. gadā aizliedza ebrejiem ieceļot [[Livonija|Livonijā]], kas netieši norāda, ka ebreji radīja konkurenci vācu tirgotājiem. Sekojošajos pāris gadsimtos ebreji Livonijas teritorijā visticamāk ieradās kā citu valstu un pilsētu pilnvaroti tirgotāji, taču uz ilgstošu dzīvi neapmetās. Pēc [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem [[Sigismunds II Augusts]] garantēja [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s autonomiju, tādēļ turpinājās aizliegums ebrejiem [[Tirdzniecība|tirgoties]], vākt [[Nodoklis|nodokļus]] un iekasēt [[muita]]s nodevas. [[Rīgas brīvpilsēta]], 1582. gadā padodoties Polijas-Lietuvas valdniekam [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]], ieguva tiesības pati regulēt ebreju uzturēšanās atļaujas. Tā Rīgā uzturējās vācu ebreju ārsts K. Fīdlers, kas vēlāk kļuva par [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Boriss Godunovs|Borisa]] ārstu Maskavā. Šīs privilēģijas saglabājās arī pēc 1621. gada, kad Rīga kļuva par [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētu. == Sadalītajā Latvijā == === Piltenes apgabalā === [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskaps]] [[Johans IV fon Minhauzens]] Livonijas sabrukuma periodā aicināja ebreju tirgotājus apmesties [[Piltene|Piltenē]], lai tie veicinātu viņa pārvaldīto teritoriju ekonomisko attīstību. Pirmā Piltenes un visas Latvijas ebreju kopiena tika nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. 1585. gadā Stefans Batorijs savā kontrolē pārņēma arī Piltenes apgabalu un tajā dzīvojošajiem ebrejiem deva plašas tiesības, kas saglabājās līdz pat 1717. gadam, kad pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām teritorijas pārvaldē tika veiktas izmaiņas. Paralēli [[Lejaskurzeme|Lejaskurzemē]], kas bija nodota Polijas-Lietuvas vasaļa [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas]] kūrfirsta pārvaldē, sāka ieceļot ebreji no netālās [[Prūsijas hercogiste]]s un izveidojās [[Aizpute]]s ebreju kopiena. Ebreju tirgotāji [[Liepāja]]s apkārtnē iepirka [[Dzintars|dzintaru]], ko tālāk pārdeva Prūsijā. Šie no rietumiem nākošie ebreji pārsvarā runāja vāciski un [[Jidišs|jidišā]]. [[Attēls:Polish Jew trader by Brotze.jpg|thumb|150px|Polijas ebrejs Rīgā. Broces zīmējums]] === Kurzemes un Zemgales hercogistē === Nostabilizējoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, ebreji sāka apmesties [[Jelgava|Jelgavā]] un pārējā hercogistes teritorijā. Viņi bija veiksmīgi tirdzniecības starpnieki starp poļu un zviedru pakļautībā esošajām Latvijas daļām. Kurzemes hercogi vēlējās nostiprināt savu neatkarību, tāpēc viņiem bija nepieciešami ekonomiski aktīvi iedzīvotāji. Ebreju ienākšanu sevišķi stimulēja [[Jēkabs Ketlers|hercogs Jēkabs]], kurš uzticēja viņiem muitnieku pienākumus un nodokļu ievākšanu. Ebrejs Zaharijs Daniels pat tika iecelts par Liepājas jūrmalas zonas fogtu (pārvaldnieku), uzdodot viņam tur kārtot visas hercoga īpašumu tirdzniecības lietas. (...) Jēkaba pēcnācējs hercogs [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] jau atļāva savas kases labā vietējiem ebrejiem veikt liela mēroga finanšu operācijas, organizēt spirta ražošanu un naudas maiņu Jelgavā, kur pulcējās tirgotāji no dažādām valstīm. Arī muitas dienestu viņš gandrīz pilnīgi nodeva ebreju muitniekiem. Tā ievērojami palielinājās hercoga ienākumi, un daļa no tiem tika ieguldīta manufaktūru un ostu celtniecībā, kuģu būvē, kā arī galma greznības spodrināšanā. Šādi ebreju panākumi izsauca vietējās vācu [[muižniecība]]s elites protestus. 1648., 1688. un 1698. gadā [[Kurzemes landtāgs]] hercogiem pieprasīja ebrejus izraidīt. Hercogi bija spiesti ievērot kompromisa kursu, ierobežojot ebrejus, taču tos neizraidot. Jelgavā tiem tika ļauts dzīvot tikai ''Judengasse'' (tagad Dobeles iela). Jaunu [[sinagoga|sinagogu]] celtniecība un ebreju kapsētu izveidošana tika aizliegta, tāpēc ebreji savus mirušos bija spiesti vest uz Lietuvu. 18. gadsimta beigās Jelgavas ebreji tomēr ieguva atļauju uzcelt sinagogu un ierīkot kapus. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] epidēmijas hercogs [[Ferdinands Ketlers]] 1714. gadā pavēlēja ebrejus padzīt no hercogistes, bet no tiem, kuri izvairījās pildīt šo pavēli, iekasēt vienu [[dālderis|dālderi]] par katru uzturēšanās dienu. Bagātākie palika, samaksājot uzreiz 400 dālderu par visu gadu, bet muižniekiem ebreju parādniekiem lika šo parādu pakāpeniski atmaksāt valstij kā soda naudu par ebreju palikšanu uz viņu zemes. Tā ebreju izraidīšanas kampaņa pārvērtās par uzturēšanās nodokļa maksāšanas procedūru. Hercogs [[Ernsts Johans Bīrons]] centās modernizēt savu valsti, pielāgojoties Eiropas [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] laika [[Absolūtisms|absolūtismam]]. Par savu galveno padomnieku hercogs izvēlējās finansistu ebreju [[Levijs Lipmans|Leviju Lipmanu]], kurš sagādāja Kurzemei [[Kredīts|kredītus]] no ārvalstīm, veicināja ebreju uzņēmēju un amatnieku ieceļošanu no vācu zemēm. Ieradās skārdnieki, galdnieki, stiklotāji, jumiķi, mēbeļu izgatavotāji un izgreznotāji, juvelieri. Šie amatnieki un meistari piedalījās arī [[Jelgavas pils]] un [[Rundāles pils]] celtniecībā, bet hercoga [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] valdīšanas laikā [[Pētera akadēmija]]s būvē. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistē ieceļoja arī daudz izglītotu ebreju: skolotāju, ārstu, juristu u.c., kuri bija mācījušies un studējuši Vācijas ģimnāzijās un augstskolās. Viņi bija integrējušies vācu sabiedrībā, taču saglabāja savu reliģisko pārliecību un jūdaistiskās tradīcijas. Jelgavā 18. gadsimta beigās dzīvoja Vācijas ebreju emancipatora izcilā filozofa [[Mozess Mendelszons|Mozesa Mendelszona]] līdzgaitnieks medicīnas un filozofijas doktors [[Markuss Heress]]. Jelgavā darbojās vāciska ebreju skola, kas mācīja bērnus ebreju apgaismības [[haskala]]s ideju garā. 18. gadsimta beigās Kurzemē un Zemgalē pastāvīgi dzīvoja ap 9 tūkstošiem ebreju. === Latgalē === Pirmie ebreji [[Latgale|Latgalē]] 16. gadsimta beigās apmetās [[Krāslava]]s apkārtnē kā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] bēgļi no [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēka sirojumiem [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] teritorijā. 17. gadsimtā daudzi ebreji bēga no [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajiem [[kazaki]]em, kas pret poļiem un ebrejiem bija uzsākuši asiņainu slaktiņu [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s teritorijā. 17. gs beigās [[Inflantijas vaivadija|poļu Latgalē]] dzīvoja kādi divi tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. Krāslavā un [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidojās ebreju kopienas [[Viļņa]]s [[rabīns|rabīnu]] reliģiskā virsvadībā, kas runāja poliskā jidišā. Zināms, ka no 1766. gada Latgalē dzīvojošiem 3 tūkstošiem ebreju lielākā daļa bija amatnieki un sīktirgotāji-pauninieki. Uzņēmīgākie uzturēja viesu namus un krogus, paši raudzēja degvīnu un alu. === Zviedru Vidzemē === 17. gadsimtā Rīgā regulāri tirgojās ebreju tirgotāji no Prūsijas, Brandenburgas un Polijas-Lietuvas. 1638. gadā [[Rīgas rāte]] noteica šiem viesiem konkrētu apmešanās vietu tagadējās [[Latgales priekšpilsēta]]s teritorijā, aiz pilsētas mūriem un vaļņiem, ko dēvēja par ''Judenherberge'', kur rāte tajā pašā gadā atļāva Heinriham Rozenam uzcelt vairākas viesnīcas, kas nodega [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā. == Krievijas Impērijas periodā == 1721. gadā [[Krievijas Impērija]] anektēja Rīgu un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemi]]. Pēc [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]], [[Bads|bada]] un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] izdzīvojušos Rīgas ebrejus pēc krievu komandanta rīkojuma padzina no pilsētas. Kad rāte viņiem tomēr drīz atļāva atgriezties, šie cilvēki dedzīgi piedalījās Rīgas atjaunošanā. 1727. gadā Krievijas ķeizariene [[Katrīna I]] izdeva ukazu par viņu izraidīšanu, taču rāte, izmantojot [[Pēteris I|Pētera I]] dotās privilēģijas, padzina tikai iebraucējus no Polijas-Lietuvas, atļaujot palikt vācu ebrejiem, gan iesakot pāriet kristietībā un pārvācoties. Ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete Petrovna]] aizliedza Rīgā ienākt arī ārzemju tirgotājiem ebrejiem no Rietumeiropas. Ķeizariene [[Katrīna II Lielā|Katrīna II]] 1764. gadā daļēji atcēla aizliegumus pret ebrejiem. 1766. gadā [[Baltijas ģenerālgubernators]] [[Džordžs Brauns]] izdeva īpašus 14 punktu noteikumus par ebreju atrašanos Rīgas pilsētā, kas ebrejiem atļāva ierasties un 6 nedēļas tirdzniecības nolūkā dzīvot Rīgā tiem norādītā rajonā tagadējo Latgales un Dzirnavu ielu krustojumā Latgales priekšpilsētā. 1767. gadā turpat atļāva ierīkot arī pirmo [[Rīgas sinagogas|ebreju lūgšanu namu]]. Rīgas aptieķnieks [[Ābrams Kunce]] radīja alkoholisku dzērienu, kas vēlāk guva [[Rīgas Melnais balzams|Rīgas balzama]] nosaukumu. Pēc [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]] pievienošanas [[Vidzemes guberņa]]i 1785. gadā Katrīna II izsludināja dekrētu, kas deva bijušajiem Kurzemes ebrejiem kā Slokas pilsoņiem pastāvīgi tirgoties Rīgā. Tā ap 400 ebreju tirgotāju ieguva pilsētas pagaidu iedzīvotāju statusu. 1829. gadā Rīgā izveidoja medicīniskās aprūpes un slimo kopšanas biedrību ''Bikur Holim''. Pēc Latgales pievienošanas Krievijas Impērijai 1772. gadā Latgales ebreju stāvokli zināmā mērā noteica viņu tiesiskais sadalījums divās kārtās — tirgotājos un sīkpilsoņos. 18. gadsimta beigās apmēram puse Latgales pilsētiņu iedzīvotāju bija ebreji, bet Daugavpilī no 2200 pilsētniekiem 1373 jeb vairāk nekā 60% bija ebreji. Ķeizaru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] un [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas gados (1801—1855) Krievijas Impērijas valdība centās īstenot tā saucamo "ebreju pārveidošanu". Latgales ebrejiem ([[kahali]]em) uzlika lielākus nodokļus, ebreji drīkstēja mainīt dzīvesvietu tikai ar varas iestāžu atļauju, daudzus ebreju zēnus no 12 gadu vecuma iesauca kareivju sagatavošanas bataljonos, kur viņus centās pievērst [[pareizticība]]i. Latgalē 19. gadsimta pirmajā pusē ebreju skaits 1850. gadā sasniedza 11 tūkstošus. [[Attēls:Rīgas lielā horālā sinagoga.jpg|thumb|300px|[[Rīgas Horālā sinagoga|Rīgas Lielā horālā sinagoga]] pirms Pirmā pasaules kara]] Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas Impērijai 1795. gadā izveidotajā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] pēc 1834. gada [[dvēseļu revīzijas]] datiem kā ebreji bija uzskaitīti 11 150 iedzīvotāji, vairumā amatnieki, sīktirgotāji un vīndeģi muižu spirta brūžos.<ref name="Bienenstamm1841">{{Grāmatas atsauce|author=Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm|title=Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten — S. 67|url=http://books.google.com/books?id=w5RKAAAAcAAJ|accessdate=12 December 2012|year=1841|publisher=G. A. Reyher}}</ref> Kurzemes guberņas ebrejus pārveidošanas politika skāra mazāk. 1835. gadā stājās spēkā nolikums, kas piešķīra vietējiem ebrejiem pasi, bieži dodot jaunu vācisku uzvārdu, bet aizliedza ieceļošanu no Polijas un Lietuvas guberņām. Kurzemes guberņā 19. gadsimta vidū dzīvoja 23 tūkstoši ebreju, pie kam tajā laikā notika ap 2500 ebreju izceļošana uz [[Osmaņu impērija]]i atkarotajiem t.s. [[Jaunkrievija]]s apgabaliem (tagadējā [[Odesa]]s, [[Hersona]]s u.c. [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes pilsētu apkārtni), lai tur veicinātu ebreju nodarbošanos ar lauksaimniecību. Ebreju izceļošana pēc 1835. gada ierosināja latviešu zemnieku "Siltās zemes kustību" un masveida [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|pāreju pareizticībā]] Vidzemes guberņā. 1841. gada 17. decembrī Krievijas Senāts izdeva noteikumus par Rīgas ebreju pāreju pastāvīgu iedzīvotāju statusā, bet bez pilsoņu tiesībām. 1840. gadā Rīgā atvēra valsts finansētu ebreju laicīgo skolu, ko vadīja no Vācijas atbraukušais [[Maksis Lilientāls]], 1851. gadā Rīgā pirmoreiz tika atļauta sinagogas celtniecība. Pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa]] atklāšanas Latvijā ieceļoja daudzi tūkstoši ebreju no Baltkrievijas, Lietuvas un Polijas. Ja Rīgā 1867. gadā pastāvīgi dzīvoja 5 254 ebreji jeb 5,1% no pilsētas iedzīvotājiem, 1881. gadā jau 14 222 jeb 8,4%. Rīgas ebreju lielākā daļa sabiedriskā dzīvē lietoja vācu valodu, bet ap 6 tūkstošiem arī savā ģimenē galvenokārt runāja vāciski. Kurzemes guberņā 1881. gadā dzīvoja 47 671 ebrejs jeb 8,2 % no iedzīvotājiem, pie kam [[Jaunjelgavas vēsture#Jaunjelgavas ebreji|Jaunjelgavas ebreji]] bija 69,5%, [[Bauskas ebreji]] 59,4%, bet [[Tukums|Tukuma]] 46,5% no visiem iedzīvotājiem. Jaunie ebreju ieceļotāji tur galvenokārt runāja jidiša un poļu valodā. Jelgavā un Liepājā ebreji joprojām runāja vācu valodā. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanas Latgales ebreji pakāpeniski pārgāja uz krievu valodu, taču savā starpā, ģimenē turpināja lietot jidišu, saglabāja arī savu jidiša kultūru. Daugavpilī 19. gadsimta beigās ebreji veidoja 46%, Rēzeknē 54%, bet Ludzā 54,5% visu iedzīvotāju. Pēc ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] nogalināšanas 1881. gada pavasarī Krievijas Impērijā uzbangoja politisks un ekonomisks [[antisemītisms]], dienvidu guberņās notika ebreju grautiņi. 1882. gada 3. maijā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] izsludināja ebreju dzīves pagaidu noteikumus, kas bija spēkā līdz [[Februāra revolūcija|1917. gada februārim]]. Bēgot no [[pogroms|pogromiem]] (grautiņiem), Latvijā ieradās ap 20 tūkstošiem ebreju bēgļu no Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas. Latviešu un vācbaltiešu iedzīvotāju vairākumam pret bēgļiem bija iecietīga attieksme. 1890. gados sākās Latvijas ebreju izceļošana uz [[Palestīna|Palestīnu]], kur piedalījās [[Hadera]]s ebreju apmetnes ierīkošanā. Daugavpilī un Rīgā izveidojās Ebreju sociāldemokrātiskās savienības "[[Bunds (partija)|Bunds]]" vietējās organizācijas. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 142 315 ebreji jeb 7,4% no visiem iedzīvotājiem (Latgalē 63 851, Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā 51 169, Rīgā un Vidzemē 27 295). Nabadzīgo ebreju vidū arvien spēcīgāk izplatījās [[Sociālisms|sociālisma]] idejas. 1904. gada rudenī [[LSDSP vēsture|Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] Rīgas komiteja un Bunda Rīgas komiteja noslēdza sadarbības līgumu un nodibināja koordinējošo Rīgas Federatīvo komiteju. [[1905. gada revolūcija Latvijā]] sākās ar 1905. gada 13. (26.) janvāra LSDSP un Bunda kopīgi organizēto [[vispārējs streiks|vispārējo streiku]] un masu demonstrāciju [[11. novembra krastmala|Daugavmalā]]. Pēc revolūcijas apspiešanas 1907.—1914. gadā Latvijā atkal ieceļoja daudz ebreju strādnieku no Lietuvas un Polijas, un ebreju kopskaits 1914. gadā sasniedza 170-190 tūkstošus,<ref name="Revolūcijas">Aivars Stranga. "''Latvijas ebreji revolūciju un °Neatkarības kara laikā: 1917-1920''", 2023., LU Akadēmiskais apgāds, ISBN 978-9934-36-029-9.</ref> no kuriem ap 20 tūkstošiem skaitījās īslaicīgi iebraucēji vai arī dzīvoja bez atļaujas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā, kad [[Vācijas Impērija|Vācijas]] armija 1915. gadā ielauzās Lietuvā, ebrejus apvainoja spiegošanā Vācijas labā. Krievijas armijas virspavēlnieks lielkņazs [[Nikolajs Nikolajevičs (lielkņazs)|Nikolajs Nikolajevičs]] 1915. gada 17. (30.) aprīlī izdeva pavēli par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]] - Lietuvas un Kurzemes ebreju deportāciju uz Iekškrieviju 24 stundu laikā, brīdinot viņus par to tikai divas dienas iepriekš. Lopu vagonos no Kurzemes guberņas aizveda ap 40 tūkstošiem ebreju, deportētos nometināja [[Poltavas guberņa|Poltavas]], [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas]], [[Vladimiras guberņa|Vladimiras]] un [[Voroņežas guberņa|Voroņežas]] guberņās. Neizsūtītajos rajonos no ebreju vidus 1915. gadā tika ņemti ķīlnieki, lai piespiestu kopienas būt lojālas, lai gan galvenokārt aizdomas par ebreju nelojalitāti bija nepatiesas un gada beigās šī ķīlnieku prakse atslāba.<ref name="Revolūcijas" /> Pavisam kara laikā uz Iekškrieviju kara laikā spiesti vai labprātīgi aizceļoja ap 75% Latvijas ebreju, vairums no kuriem vairs neatgriezās.<ref name="Revolūcijas" /> Mazāk cietušie Latgales ebreji saglabāja savu lojalitāti Krievijai arī pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]], balsojot pret Latgales apvienošanos ar Latviju 1917. gada decembra kongresā.<ref name="Revolūcijas" /> Arī Rīgā ebreju organizācijas iebilda pret latviešu slieksmi uz autonomiju no Krievijas, tomēr ebreju viedoklis mainījās Rīgas vācu okupācijas priekšvakarā, kad bēgošā krievu armija izlaupīja ebreju veikalus, un tā rezultātā daļa ebreju sveica vācu armiju kā atbrīvotājus.<ref name="Revolūcijas" /> Savukārt vācu varas iestādes to izmantoja, ieceļot ebrejus atbildīgos amatos, piemēram, par [[Daugavpils]] pilsētas galvu kļuva [[Jakovs Movšenzons]]. Tāpat kreiso ebreju simpātijas ātri zaudēja komunisti, kad Padomju Latvijas spēki iekaroja gandrīz visu Latviju un sāka ieviest radikālu sociālisma paveidu, lai kļūtu par paraugšūniņu, viņuprāt, nepietiekami radikālajiem Krievijas komunistiem, kas tieši skāra tirgotājus-ebrejus.<ref name="Revolūcijas" /> Lai gan [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Stučkas valdība]] nebija antisemītiska. neviens ebrejs tās laikā nesaņēma nozīmīgu amatu, tika aizliegta ivrita mācīšana un cionistu darbība.<ref name="Revolūcijas" /> Valdības 1919. gada sākumā pieņemtie lēmumi par spaidu darbiem buržuāzijai un valsts monopolu uz dažādu preču ražošanu; pārkāpējus ieslodzīja cietumā vai [[Mežaparka koncentrācijas nometne|Kaizervaldes koncentrācijas nometnē]], daļa varai politiski vai saimnieciski nevēlamu ebreju tika nošauta.<ref name="Revolūcijas" /> Pēc tam, kad Polijas armija izdzina lieliniekus no Daugavpils, tās kareivji pastrādāja daudzas ebreju aplaupīšanas.<ref name="Revolūcijas" /> Zināmas arī vairākas Latvijas armijas pastrādātas laupīšanas, īpaši Jaunjelgavā un Kārsavā.<ref name="Revolūcijas" /> == Neatkarīgajā Latvijā == [[Attēls:M.Dubins.JPG|right|180px|thumb|Politiķis [[Mordehajs Dubins]]]] 1919. gada 8. decembrī izdotie izglītības likumi noteica, ka minoritātēm ir tiesības organizēt savas nacionālās skolas un pašām pārvaldīt tās, t.i., īstenot savu izglītības autonomiju. No 1919. gada augusta [[Tautas padome|Tautas padomē]] darbojās 14 ebreju partiju un organizāciju pārstāvji ([[Mordehajs Dubins]], [[Leopolds Fišmanis]], [[Judels Markss]], [[Filips Lackis]], [[Zamuels Henkins]], [[Jēkabs Landaus]] u.c.). Atbilstoši jaunajam pilsonības likumam par Latvijas pilsoņiem kļuva ap 77% Latvijā dzīvojošo ebreju, kas varēja pierādīt, ka bija šeit dzīvojuši līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gada 1. augustā. 1920. gada 1.-2. jūnijā Rīgā notika masu nekārtības ar vairākiem simtiem nezināmu personu uzkūdītu dauzoņu, kas uzbruka ebrejiem. Nopietni ievainoto starp ebrejiem nebija (smagi cieta daži pūli savaldošie policisti), tomēr notikušais izraisīja politisku trauksmi; 6. jūnijā tika mēģināts sarīkot ebreju grautiņus Rēzeknē, kur vietējiem krieviem pievienojās piedzērušies zaldāti, un Daugavpilī. No Rīgas pienāca pavēle rīkoties nesaudzīgi, un Rēzeknē pūli izklīdināja ar ložmetēju.<ref name="Revolūcijas" /> Tomēr mazāka mēroga nekārtības un laupīšanas līdz vasaras beigām turpinājās, turklāt tās bija vērstas ne tikai pret ebrejiem, īpaši Daugavpilī, kur armijas vadība bija zaudējusi kontroli pār kareivjiem. Viens no iemesliem bija Ernesta Blanka antisemītiskie raksti armijas laikrakstā [[Latvijas Kareivis]], kuros ebreji tika raksturoti kā valsts ienaidnieki.<ref name="Revolūcijas" /> 1928. gada 11. novembrī [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Rīgas Ebreju klubā]] [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 6 nodibināja “Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrību”, kurā sākumā reģistrējās ap 200 cilvēku. Biedrības pirmais valdes priekšsēdētājs bija Ābrams Margolis, vēlāk Mihails Eljašovs, vietnieks Maksims Krāmers, valdes locekļi – Ichaks Vaispaps, Jēkabs Fains, Meiers Blumenaus un Leiba Models. Nodibināja arī biedrības Liepājas un Daugavpils nodaļu, 1930. gada janvārī biedru skaits sasniedza 289 cilvēkus, bet 1931. gada sākumā biedrībā bija 596 biedri (325 – Rīgā, 210 – Liepājā, 23 – Daugavpilī un 38 – citās Latvijas vietās), un biedrības valde bija reģistrējusi arī 212 Latvijas brīvības cīņu dalībniekus, kuri biedrībā nebija iestājušies.<ref name="Jēkabsons">[https://www.academia.edu/27525839/Aizmirstie_karav%C4%ABri_ebreji_Latvijas_armij%C4%81_1918_1940_gad%C4%81_Forgotten_soldiers_Jews_in_the_Army_of_Latvia_1918_1940_R%C4%ABga_2013 Aizmirstie karavīri — ebreji Latvijas armijā 1918.-1940. gados] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]], Rīgā: 2013. — 43 lpp.</ref> Ebrejus šķēla principiāli politiski jautājumi starp kreiso Bundu, dažādu virzienu cionistiem un reliģiskajiem ebrejiem, kā arī starp [[Jidišs|jidiša]] un [[Ivrits|ivrita]] piekritējiem.<ref name="Revolūcijas" /> Aktīvi darbojās ebreju sporta biedrības, kuru lielākie panākumi bija [[Futbols|futbolā]] un [[Galda teniss|galda tenisā]], arī [[Basketbols|basketbolā]].<ref name="Revolūcijas" /> [[Attēls:20181224 110855 jewish school riga ghetto and holocaust museum.jpg|thumb|Rīgas ebreju pamatskola (1930).]] 1923.—1936. gadā ap 4500 Latvijas ebreju pārcēlās uz dzīvi Palestīnā, 2207 ebreji emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], vairāki simti izceļoja uz [[Padomju Savienība|PSRS]]. Kad 1927. gadā Maskavā arestēja hasīdisma ''Habada'' kustības galvu [[Josifs Ichaks Šneersons|Josifu Ichaku Šneersonu]] (''Schneersohn''), Latvijas valdība deva Šneersonam patvērumu un Latvijas pilsonību. 1930. gadu otrajā pusē Latvijā iebrauca vairāk nekā tūkstoš ebreju bēgļu no [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās okupētās [[Anšluss|Austrijas]] un [[Čehoslovākija]]s, ebreju skaits Latvijā pārsniedza 95 tūkstošus. Savukārt Rīgas ebreju skaits no 1920. līdz 1935. gadam palielinājās no 24 līdz 44 tūkstošiem cilvēku, veidojot 11% no tās iedzīvotājiem. Tā 1937./1938. gada sezonā Nacionālās operas orķestri diriģēja bijušais Vācijas Valsts operas Berlīnē galvenais diriģents [[Leo Blehs]], Latvijā uz dzīvi apmetās "Pasaules ebreju vēstures" autors [[Simons Dubnovs]]. 1930. gadā 45,8% Latvijas ebreju skolu skolēnu mācījās jidiša, 36,1% ivrita, 13,1% vācu un 5,1% krievu valodā. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] likvidēja ebreju skolu pārvaldes autonomiju un noteica, ka ebreju skolās mācībām jābūt vienīgi latviešu un ebreju valodās. 1936. gadā vairāk nekā puse no Latvijas ebrejiem prata trīs vai četras valodas. 1930. gadā 62,5% Latvijas ebreju prata runāt latviski (Jelgavā 90,5%, Liepājā 88,4%, Rīgā 68,9%, Daugavpilī 18,6%). 1937. gada 27. septembrī [[Tautu Savienība]]s Latvijas pārstāvis [[Ludvigs Sēja]] Ženēvā oficiāli apliecināja, ka Latvijā nav ebreju jautājuma un ka "latviešu tauta ar lielām simpātijām vēro ebreju tautas centienus atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē Palestīnā". Daļa [[kreisā politika|kreisi]] noskaņoto ebreju ar prieku apsveica [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Sarkanās armijas kontingenta]] ierašanos Latvijas teritorijā 1939. gada oktobrī un 1940. gada 17. jūnijā sagaidīja [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas karaspēku]] kā draugus un glābējus. == Okupētajā Latvijā == [[Attēls:LiepajaLatvia1941.jpg|300px|thumb|right|Latviešu pašaizsardzības vienības dalībnieki 1941. gada 15. decembrī pludmalē netālu no [[Liepāja]]s nošaušanai sapulcē ebreju sievietes]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-N1212-319, Riga, Juden müssen aus dem Fahrdamm gehen..jpg|300px|thumb|right|1942. gadā ar [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigznēm]] uz [[apģērbs|apģērba]] atzīmēti ebreji ejam pa [[Rīga]]s ielas brauktuvi (iet pa ietvi ebrejiem bija aizliegts)]] Padomju varas iestādes līdz 1941. gada pavasarim slēdza visas [[Cionisms|cionistu]], konservatīvo un reliģisko ebreju biedrības, klubus un mācības iestādes, kā pēdējās slēdza Ebreju kultūras biedrību un ''Bikur Holim'' biedrību. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem vadīja no PSRS atsūtītais LPSR iekšlietu komisāra vietnieks, no 1941. gada aprīļa LPSR valsts drošības komisārs ebrejs [[Semjons Šustins]]. Zināms, ka [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā uz Krieviju izsūtīja 1212 Latvijas ebreju. Vīriešus ieslodzīja [[Usoļlags|Soļikamskas]], [[Vjatlags|Vjatkas]] un [[Vorkutlags|Vorkutas]] soda nometnēs, viņu sievas un bērnus nometināja vairākos [[Sibīrija]]s ciemos. Izsūtījumā bojā gāja Latvijas ebreju politiķi [[Pauls Mincs]], N. Maizels, I. Rabinovičs, vēlāk [[Mordehajs Dubins]] u.c. Pēc tam, kad nacistiskā [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācija okupēja Latviju]], uz PSRS izdevās evakuēties tikai apmēram 15 tūkstošiem Latvijas ebreju, vairāk nekā 75 tūkstoši nokļuva nacistu varā. Jau 1941. gada jūlijā ap 4 tūkstošiem Rīgas ebreju nogalināja [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] un [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] ierīkoja [[Rīgas geto]], kur līdz 1941. gada 25. oktobrim nometināja vairāk nekā 29 tūkstošus ebreju. 1941. gada jūlija beigās [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]] izveidoja [[Daugavpils]] geto, kur nometināja ap 15 tūkstošiem Latgales ebreju. 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nošāva lielāko daļu Rīgas geto ieslodzīto ebreju, kas vēsturē pazīstama kā [[Rumbulas traģēdija]]. Kurzemes ebrejus nogalināja 1941. gada 15.—17. decembrī [[Šķēdes kāpas|Šķēdes kāpās]] pie [[Liepāja]]s. Pēc masu slepkavībām dzīvi palikušos Latvijas ebrejus 1943. gadā no geto pārveda uz [[Mežaparka koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēm Mežaparkā]] (''KZ Kaiserwald''), Strazdu muižā, [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspilī]] un Dundagā. 1944. gadā ieslodzītos no Latvijas pārveda uz nometnēm Vācijā un Polijā, daudzi Latvijas ebreji 1943.—1945. gadā tika noindēti gāzes kamerās [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicas]], [[Būhenvaldes koncentrācijas nometne|Būhenvaldes]] un [[Treblinkas nāves nometne|Treblinkas]] nometnēs, dzīvi palika tikai mazliet vairāk nekā tūkstotis no tur aizsūtītajiem Latvijas ebrejiem. Pēc Rīgas ebreju kopienas muzeja datiem, zināmi 220 ebreju slēpšanas gadījumi, kuros bija iesaistīti vairāk nekā 400 glābēju, ir noskaidroti 32 represēto "žīdu glābēju" vārdi, astoņi no viņiem gājuši bojā ieslodzījumā (Anna Alma Pole, Andrejs Graubiņš, Ditrihs Feinmans, Jānis Šusters, Gerhards Šusters, Kārlis un Žanis Pūķi, Ieva Dzene), citu 16 apcietināto glābēju likteni nav izdevies noskaidrot. Pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā atgriezās ap 14 tūkstošiem Latvijas ebreju, viņiem pievienojās daudzi ebreji no PSRS republikām. Padomju totalitārais režīms rīkoja vairākas politiskas kampaņas pret ebrejiem, tā 1949. gadā vairākus pazīstamus Latvijas ebrejus apcietināja par [[Kosmopolītisms|kosmopolītiskiem]] uzskatiem un to propagandēšanu, bet 1953. gada sākumā sakarā ar t.s. antisemītisko "[[Ārstu lieta|Ārstu-indētāju lietu]]" (''Дело врачей-отравителей''). Cietumā ieslodzīja rakstnieku Maksi Šacu-Aņinu un citus ebreju pedagogus, ārstus un kultūras darbiniekus. Tikai 1962. gadā Rumbulā atļāva uzstādīt piemiņas plāksni ar uzrakstu latviešu, krievu un jidiša valodā "Fašisma upuriem, 1941—1944". 1959. gadā Latvijā pastāvīgi dzīvoja ap 36,6 tūkstošiem ebreju, lielākā daļa no viņiem Rīgā (gandrīz 30 tūkstoši), veidojot ap 5% pilsētas iedzīvotāju. Pēc [[Izraēla]]s uzvaras [[Sešu dienu karš|Sešu dienu karā]] 1967. gada jūnijā sākās spēcīgs ebreju nacionālās apziņas pacēlums, kam sekoja ebreju tiesību tālāki ierobežojumi un [[pārkrievošana]]s pastiprināšanās. 1968. gadā [[Iļja Ripss]] mēģināja sadedzināties pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], protestējot pret padomju invāziju Čehoslovākijā, Latvijas okupāciju un pret ebreju nacionālo centienu apspiešanu. Rīgā atradās viens no PSRS ebreju nacionālās atmodas kustības galvenajiem centriem, kam bija sakari ar Izraēlu un ebreju [[diaspora|diasporu]]. Laikā no 1968. līdz 1980. gadam no Latvijas uz Izraēlu un Rietumvalstīm izceļoja 13 153 ebreji jeb 35,8% Latvijas ebreju, kopumā līdz 1989. gadam no Latvijas izceļoja vairāk nekā 16 tūkstošu ebreju, no tiem 70% apmetās uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā. 1989. gadā Latvijā dzīvoja vairs tikai 22 900 ebreju jeb 0,9% no kopējā iedzīvotāju kopskaita, no viņiem vairs tikai 22,5% Latvijas ebreju par savu ģimenes valodu atzina jidišu. Tikai 27% Latvijā dzīvojošo ebreju prata runāt latviski. Pazīstamākie Latvijas ebreji tajā laikā bija [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūta]] direktors [[Solomons Hillers]], ārsti [[Jūlijs Anšeļevičs]], [[Zeliks Čerfass]], [[Anatolijs Bļugers]], [[Maksis Beļeņkijs]], [[Eiženija Krupņikova]], vēsturnieki [[Joels Veinbergs]] un [[Pēteris Krupņikovs]], kinorežisors [[Hercs Franks]], režisori [[Arkādijs Kacs]] un [[Ādolfs Šapiro]], pianists [[Hermanis Brauns]], aktrise [[Jekaterina Bunčuka]], šahists [[Mihails Tāls]]. == Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā == [[Attēls:Museum "Jews in Latvia".jpg|300px|thumb|right|[[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs „Ebreji Latvijā”]]]] [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] laikā arī Latvijas ebreji piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā. [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s un citu radošo apvienību plēnumā 1988. gada 1. jūnijā [[Mavriks Vulfsons]] atklāti kvalificēja padomju karaspēka ienākšanu Latvijā 1940. gada 17. jūnijā kā Latvijas varmācīgu okupāciju. Sabiedrisko kustību aktīvisti bija dizainers [[Herberts Dubins]], M. Šaca-Aņina meita juriste [[Ruta Marjaša]], uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs, kinokritiķis un žurnālists [[Ābrams Kleckins]] (Kļockins), vēsturnieks Marģers Vestermanis, fiziķis [[Boriss Cilevičs]], žurnālists Zalmans Kacs u.c. Ļoti stipra šīs kustības iezīme bija tieksme nodibināt tiešus sakarus ar Izraēlu un atkal kļūt par pasaules ebrejības sastāvdaļu. 1988. gada vidū notika pirmās nelegālās apspriedes par Latvijas ebreju sabiedriskā centra dibināšanu notika Finanšu ministrijas ēkā Smilšu ielā 1 un Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības namā Vaļņu ielā 32. 1988. gada oktobrī Skolas ielā 6 notika Latvijas ebreju 1. kongress, bet novembra beigās Latvijas ebreju 2. kongress, kurā oficiāli nodibināja Latvijas Ebreju kultūras biedrību (LEKB). 1989. gada 1. septembrī nodibināja [[Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola|Rīgas ebreju vidusskolu]], kurā mācījās ap 500 skolēnu. Ebreju kopienas izveidojās arī Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Ludzā. 1990. gada sākumā [[Latvijas PSR]] [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]] ievēlēja M. Vulfsonu, I. Movelu un R. Marjašu, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu]]. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] 1990. gada 19. septembrī pieņēma deklarāciju "Par genocīda un antisemītisma nosodījumu un nepieļaujamību Latvijā", bet 1991. gada 29. augustā lēmumu "Par attiecībām ar Izraēlu", kurā atzina Izraēlas valsti un vēlēšanos nodibināt diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Izraēlu. 1994. gada 14.—16. jūnijā Rīgā notika pasaules Ebreju kultūras memoriālā fonda kongress, Rīgā notika vairāki Latvijas ebreju kongresi (1994, 1997, 2001), starptautiskās konferences "Ebreji mainīgā pasaulē". 1992. gadā atjaunoja slimnīcu ''Bikur Holim'', 1998. gada jūlijā nodibināja [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centru. 1995. gadā 45% Latvijas ebreju bija Latvijas pilsoņi, bet 2001. gadā jau 61%. Ja 1996. gadā 43% ebreju prata latviešu valodu, tad 2000. gadā jau vairāk nekā 68%. Vienlaikus no 1989. līdz 2000. gadam uz Izraēlu [[Repatriācija|repatriējās]] 12 624 Latvijas ebreji un viņu ģimenes locekļi. Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 10 376 ebreji, no viņiem Rīgā 8249, Daugavpilī 680, Jūrmalā 292, Rīgas rajonā 215, Liepājā 214, Jelgavā 142, Rēzeknē 107, Jēkabpils rajonā 79, Ventspilī 54, Ogres rajonā 51, Ludzas rajonā 41 ebrejs. == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/kurzeme/some-aspects-of-jewish-history-in-the-duchy-of-courland-1561-1795/ Some Aspects of Jewish history in the Duchy of Courland (1561—1795)] * [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/kurzemes-and-zemgales-jews/ Kurzeme's and Zemgale's Jews] * [http://www.referats.lv/index.php?action=show_referat&itemid=5938 Ebreju dzīve Rīgas pilsētā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta beigām]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses] [[Kategorija:Latvijas ebreji| ]] [[Kategorija:Ebreju vēsture]] [[Kategorija:Ebreji un Jūdaisms Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] eogcnqy44ctf5ksbzkr13wbwpuzeoul 0 126372 4525794 4171237 2026-09-22T17:38:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4525794 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada septembrī,}} [[Attēls:Kris bali.jpg|thumb|right|150px|upright|Kriss no [[Džokjakarta]]s - ''Dapur Carubuk'']] '''Kriss''' ir [[asimetrija|asimetrisks]] duncis, ko lietoja vietējie [[Indonēzija]]s, [[Malaizija]]s, [[Singapūra]]s, [[Taizeme]]s un [[Bruneja]]s iedzīvotāji. Lai gan kriss savu atpazīstamību ir ieguvis, pateicoties tā viļņveidīgajam asmenim, tam var būt arī taisns [[asmens]]. Tas tika izmantots gan kā ierocis, gan [[rituāls|rituāliem]]. == Etimoloģija == Vārda "kriss" izcelsme ir [[vecjaviešu valoda]]s vārds "''ngiris''", kas nozīmē - nodurt, ķīlis vai sudrabs. Vārds "kris" ir biežāk lietotā rietumu rakstība, no kā arī tas ir [[aizgūts vārds|aizgūts]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20121014163744/http://thestar.com.my/news/story.asp?file=%2F2003%2F6%2F26%2Fnation%2Fdrkeris&sec=nation Surprising find at Okinawa temple – ''The Star'' online] * [https://web.archive.org/web/20120130073342/http://iweb.tntech.edu/cventura/kris.htm The Kris in Java and Bali, Indonesia] * [http://old.blades.free.fr/ OLD BLADES (introducing krises)] * [https://www.bawarasa.org/makna-ricikan-keris/ Makna Ricikan Keris (Meaning of Kris accessories)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210301013106/https://www.bawarasa.org/makna-ricikan-keris/ |date={{dat|2021|03|01||bez}} }} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aukstie ieroči]] [[Kategorija:Dunči]] [[Kategorija:Indonēzijas saimniecība]] gxop0psbof7xgp3bat52j600lpf7ob4 0 137438 4526085 4121996 2026-09-23T11:38:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526085 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Matss Sundīns | vārds_orig = ''Mats Sundin'' | attēls = Mats Sundin 1997.jpg | att_izm = | paraksts = Matss Sundīns 1997. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Matss Johans Sundīns | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1971|2|13}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Bromma}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 105 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 1988 | kar_beig = 2009 | izglītība = <!------ Drafts ------> | drafts = 1., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1989. gada NHL drafts|1989]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Kvebekas "Nordiques"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1990—2006 | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Marka Mesjē balva]] — 2008 | slavz = [[Hokeja slavas zāle]] (2012) | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2014|3|1||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}} {{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|Itālija 2006]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 1990]]}} {{MedalGold2|[[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 1991]]}} {{MedalGold2|[[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehoslovākija 1992]]}} {{MedalBronze2|[[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|Itālija 1994]]}} {{MedalGold2|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 1998]]}} {{MedalBronze2|[[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2001]]}} {{MedalSilver2|[[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2003]]}} }} '''Matss Sundīns''' ({{val|sv|Mats Johan Sundin}}; dzimis {{dat|1971|2|13}} [[Bromma|Brommā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]) ir bijušais zviedru [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], [[Zviedrijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 1346 spēles [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubos [[Toronto "Maple Leafs"]], [[Kvebekas "Nordiques"]] un [[Vankūveras "Canucks"]]. No [[1997]]. līdz [[2008]]. gadam bijis "Maple Leafs" [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]. [[2012]]. gadā uzņemts [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]]. Sundīns ir [[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|2006]]. gada [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskais]] čempions, kā arī trīskārtējs [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempions]]. == Spēlētāja karjera == [[1989. gada NHL drafts|1989. gada NHL draftā]] [[Kvebekas "Nordiques"]] viņu izraudzījās ar kopējo 1. kārtas numuru (joprojām vienīgais ar pirmo numuru draftētais zviedrs). "Nordiques" sastāvā aizvadījis 4 sezonas, pēc tam tika aizmainīts uz [[Toronto "Maple Leafs"]], kura sastāva aizvadīja 13 sezonas, 11 sezonās no tām esot komandas kapteinis. Viņš kļuva par visilgāk NHL komandas kapteiņa pienākumus pildījušo ārpus [[Ziemeļamerika]]s dzimušo hokejistu. Neskaitot debijas sezonu, saīsināto lokauta sezonu un pusi sezonas ar [[Vankūveras "Canucks"]], viņš ir guvis vismaz 70 punktus katrā sezonā, katru sezonu aizvadot vismaz 70 spēles. Par karjeras beigšanu viņš paziņoja {{dat|2009|9|30||bez}}. Kopā ar Zviedrijas izlasi ir izcīnījis uzvaru [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes kļuvis par [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8451774 NHL profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100107134849/http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8451774 |date={{dat|2010|01|07||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110120221412/http://www.tsn.ca/nhl/teams/players/bio/?id=1215 TSN.ca profils] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] drafta pirmais numurs |pirms={{flaga|ASV}} [[Maiks Modano]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Ovens Nolans]]|periods=[[1989. gada NHL drafts|1989]]}} {{kastes beigas}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Zviedrijas sportists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sundins, Matss}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokeja slavas zālē uzņemtie]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Kvebekas "Nordiques" spēlētāji]] [[Kategorija:IIHF slavas zālē uzņemtie]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 0i28sj6a5svtte42ftxnu04ka3uk9x8 0 140942 4526033 3149771 2026-09-23T08:44:55Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4526033 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Znotiņš''' (sieviešu dzimtē [[Znotiņa]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[znots]]” [[deminutīvs|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Jānis Znotiņš]] (1983) — latviešu režisors; * [[Kaspars Znotiņš]] (1975) — latviešu aktieris; * [[Reinis Znotiņš]] (1992) — latviešu uzņēmējs un politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] jf1vyg8huj385xbo2oh8ctqzmg8hspv 0 144830 4525941 4048777 2026-09-23T06:19:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525941 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Love Story |Attēls = Taylor Swift - Love Story.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] |Albums = [[Fearless]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2008|9|12|N|bez}} |Formāts = CD singls, ciparu lejupielāde |Ierakstīts = 2008. gada marts |Žanrs = [[Kantripops]], [[Popmūzika|pops]] |Garums = 3:57 |Izdevējs = [[Big Machine Records|Big Machine]] |Autors = |Komponists = |Vardi = |Producents = |Audio piemērs? = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = "[[Should've Said No]]"<br />(2008) |Šis singls = "Love Story"<br />(2008) |Nākamais singls = "[[White Horse]]"<br />(2008) }} "'''Love Story'''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājas [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] singls no viņas studijas albuma ''[[Fearless]]''. Tas tika izdots {{dat|2008|9|12||bez}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Big Machine Records]], tas tika izdots kā ''Fearless'' albuma vadošais singls. Dziesmas vārdu dēļ tā tika salīdzināta ar angļu dramaturga [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] 1597. gada lugu "[[Romeo un Džuljeta]]". Dziesma saņēma pozitīvus kritiķu vērtējumus, viņi novērtēja autores labo dziesmu rakstīšanas prasmi un dziesmas sižetisko līniju. Dziesma sasniedza labus komerciālos panākumus. "Love Story" singls tika pārdots vairāk nekā 6,5 miljonos kopiju, kas to padara par vienu no visu laiku vislabāk pādrotākajiem singliem. Pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas dziesma tika sertificēta ar pieckāršo platīna disku. == Dziesmu saraksts == {| |- style="vertical-align: top;" | * '''Veicināšanas CD singla versija / ciparu lejupielādes versija'''<ref name="aus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://australian-charts.com/showitem.asp?interpret=Taylor+Swift&titel=Love+Story&cat=s|title=Taylor Swift - Love Story (Song)|work=''Australian-charts.com''|publisher=[[Australian Recording Industry Association]]|accessdate=March 6, 2011}}</ref> # "Love Story" <small>(Album Version)</small> – 3:57 * '''''Pop mix'' ciparu lejupielādes versija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/us/album/love-story-pop-mix-single/id300719058|title=Love Story (Pop Mix) - Single by Taylor Swift|work=''[[iTunes Store]]''|date=January 6, 2009|publisher=[[Apple, Inc.|Apple, Inc]]|accessdate=March 6, 2011|archive-date={{dat|2011|02|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110219030603/http://itunes.apple.com/us/album/love-story-pop-mix-single/id300719058}}</ref> # "Love Story" <small>(US Pop Mix)</small> – 3:53 * '''ASV CD singla versija'''<ref name="aus" /> # "Love Story" <small>(US Pop Mix)</small> – 3:53 # "Love Story" <small>(Album Version)</small> – 3:57 * '''Austrālijas / Eiropas CD singla versija'''<ref name="aus" /> # "Love Story" <small>(Album Version)</small> – 3:57 # "Love Story" <small>([[Digital Dog]] Radio Mix)</small> – 3:11 * '''Apvienotās Karalistes CD singla versija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amazon.co.uk/Love-Story-Taylor-Swift/dp/B001R4KK26/ref=sr_1_15?ie=UTF8&qid=1299445637&sr=8-15|title=Love Story: Taylor Swift: Amazon.co.uk: Music|work=''Amazon.co.uk''|publisher=[[Amazon|Amazon.com]]|accessdate=March 6, 2011}}</ref> # "Love Story" <small>(Album Version)</small> – 3:57 # "Beautiful Eyes" – 2:56 # "Love Story" <small>(Digital Dog Radio Mix)</small> – 3:11 | * '''Vācijas CD singla versija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amazon.de/Love-Story-Taylor-Swift/dp/B001T188FS/ref=sr_1_11?ie=UTF8&qid=1299446273&sr=8-11|title=Love Story: Taylor Swift: Amazon.de: Music|work=''Amazon.de''|publisher=Amazon.co|accessdate=March 6, 2011}}</ref> # "Love Story" <small>(Album Version)</small> – 3:57 # "Beautiful Eyes" – 2:56 # "Love Story" <small>(Digital Dog Radio Mix)</small> – 3:11 # "Love Story" <small>(Music Video)</small> – 3:54 * '''''The Remixes Maxi-CD'' singla versija'''<ref name="aus" /> # "Love Story" <small>(Digital Dog Remix)</small> – 5:59 # "Love Story" <small>(Digital Dog Radio Mix)</small> – 3:11 # "Love Story" <small>(Digital Dog Dub)</small> – 5:38 # "Love Story" <small>(J Stax Club Mix)</small> – 5:29 # "Love Story" <small>(J Stax Radio Mix)</small> – 3:42 # "Love Story" <small>(Album Version)</small> – 3:57 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.taylorswift.com/ Teiloras Sviftas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.vevo.com/watch/taylor-swift/love-story/USCJY0803276 Mūzikas videoklips] {{en ikona}} {{Mūzika-aizmetnis}} {{Teilora Svifta}} [[Kategorija:2008. gada singli]] [[Kategorija:Teiloras Sviftas dziesmas]] 2ey9rciaosurp6v17u5blup1leve9sd 0 145083 4526051 4503854 2026-09-23T09:37:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526051 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #6A9AFC | nos = ''Malmö FF'' | logo_links = Malmo FF.png | logo_izm = 200px | pilns = ''Malmö Fotbollförening'' | iesauka = ''Di blåe'' (zilie) <br />''Himmelsblått'' (debesszilie) | pilsēta = {{Vieta|Zviedrija|Malme}} | līga = ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' | sez = 2025. | poz = 6. vieta | dib = 1910 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 24 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Eleda'' stadions | ietilp = 24 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Zviedrija}} Andešs Polsons | menedžeris = | tren = {{flaga|Zviedrija}} Gaute Helstrups | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Zviedrijas čempionu | uzvaras1 = 23 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 = _malmo21h | pattern_b1 = _malmo21h | pattern_ra1 = _malmo21h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 77BBFF | body1 = 77BBFF | rightarm1 = 77BBFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 77BBFF | pattern_la2 = _malmo21a | pattern_b2 = _malmo21a | pattern_ra2 = _malmo21a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 000060 | body2 = 000060 | rightarm2 = 000060 | shorts2 = 000060 | socks2 = 000060 | pattern_la3 = _malmo19t | pattern_b3 = _malmo19t | pattern_ra3 = _malmo19t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 880000 | body3 = 880000 | rightarm3 = 880000 | shorts3 = 880000 | socks3 = 880000 }} '''Malmes FF''' ({{val|sv|Malmö Fotbollförening}}, ''Malmö FF'') ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Klubs spēlē Zviedrijas augstākajā futbola līgā ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''. Malmes FF tika dibināts {{dat|1910|2|24||bez}}. Pastāvēšanas laikā tas ir izcīnījis 23 Zviedrijas čempionu titulus un 15 Zviedrijas kausus, kas to padara par Zviedrijas visu laiku sekmīgāko futbola klubu izcīnīto titulu ziņā.<ref name="Facts">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.mff.se/Ditt_MFF/Om_klubben/Fakta.aspx | title=Fakta | work=mff.se | accessdate={{dat|2009|11|24||bez}} | language=Swedish | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120910212225/http://www.mff.se/Ditt_MFF/Om_klubben/Fakta.aspx | archivedate={{dat|2012|09|10||bez}} }}</ref> Vēl Malmes FF ir trīs reizes uzvarējis ''Allsvenskan'' līgā, kad Zviedrijas čempioni netika noskaidroti ar šī turnīra palīdzību.<ref name="Svff">{{Tīmekļa atsauce| url=http://svenskfotboll.se/allsvenskan/lag/?flid=25517 | title=Malmö FF |work=svenskfotboll.se |accessdate={{dat|2011|1|1||bez}}|language=Swedish}}</ref> 1979. gadā klubs sasniedza [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausa]] finālu, kur ar rezultātu 0:1 zaudēja angļu klubam [[Notingemas "Forest"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1978/index.html | title=UEFA Champions League 1978/79 - History | work=UEFA.com | accessdate={{dat|1915|12|15||bez}} | archive-date={{dat|2017|12|21||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20171221094333/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1978/index.html }}</ref> Līdz pat 2011. gadam Malmes FF ir vienīgie, kas sasnieguši šī turnīra finālu, par šo sasniegumu klubs tika apbalvots ar ''Svenska Dagbladet'' zelta medaļu.<ref name="Svdmedal">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.svd.se/sportspel/bragdguldet/bragdmedaljorer-genom-tiderna_485089.svd | title=Bragdmedaljörer genom tiderna |work=svd.se|accessdate={{dat|2011|1|2||bez}} |language=Swedish}}</ref> Klubs savas mājas spēles aizvada ''Swedbank'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.skaneboll.se/forbund/foreningar/?feid=10661 |title= Kontaktuppgifter och tävlingar – Skånes Fotbollförbund – Skaneboll.se |format= |work= |accessdate= {{dat|2011|1|12||bez}} |language= Swedish |archive-date= {{dat|2012|03|17||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20120317024838/http://www.skaneboll.se/forbund/foreningar/?feid=10661 }}</ref> Klubs pirmoreiz ''Allsvenskan'' līgā uzvarēja 1944. gadā.<ref name="Allsvenskan & Swedish champions">{{Tīmekļa atsauce| url=http://svenskfotboll.se/allsvenskan/historik/ | title=Svenska mästare 1896–1925, 1931– |work=svenskfotboll.se|accessdate={{dat|2009|11|25||bez}}|language=Swedish}}</ref> Lielākos panākumus tas guva [[1970. gadi|1970. gados]], kad ieguva 5 Zviedrijas čempiona titulus un izcīnīja 4 Zviedrijas kausus. == Sasniegumi == === Nacionālie === * Zviedrijas čempioni<ref name="Facts"/> ** '''Uzvarētāji (24):''' 1943–44, 1948–49, 1949–50, 1950–51, 1952–53, 1965, 1967, 1970, 1971, 1974, 1975, 1977, 1986, 1988, 2004, 2010, 2013, 2014, 2016, 2017, 2020, 2021, 2023, 2024 ==== Līgas ==== * ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''<ref name="Facts"/> ** '''Uzvarētāji (26):''' 1943–44, 1948–49, 1949–50, 1950–51, 1952–53, 1965, 1967, 1970, 1971, 1974, 1975, 1977, 1985, 1986, 1987, 1988, 1989, 2004, 2010, 2013, 2014, 2016, 2017, 2020, 2021, 2023 ** Otrā vieta (15): 1945–46, 1947–48, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964, 1968, 1969, 1976, 1978, 1980, 1983, 1996, 2002, 2019 ==== Kausi ==== * Zviedrijas kauss<ref name="Facts"/> ** '''Uzvarētāji (15):''' 1944, 1946, 1947, 1951, 1953, 1967, 1972–73, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1979–80, 1983–84, 1985–86, 1988–89, 2021–22 ** Finālisti (6): 1945, 1970–71, 1995–96, 2015–16, 2017–18, 2019–20 ==== Dubultie ==== * Zviedrijas čempioni un Zviedrijas kausa ieguvēji<ref name="Facts"/> ** '''Uzvarētāji (7):''' 1943–44, 1950–51, 1952–53, 1967, 1974, 1975, 1986 === Starptautiskie === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=UEFA Champions League - History |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}</ref> ** Finālisti (1): 1978–79 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2015|12|15||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 1979 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.mff.se/ Kluba oficiālā vietne] {{se ikona}} {{en ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Allsvenskan}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas futbola klubi]] [[Kategorija:Malmes FF]] ttwazk9gtpwyk1hsmfn5i3jgj2iylpg 0 145231 4525986 4155513 2026-09-23T07:27:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525986 wikitext text/x-wiki {{Konflikta infokaste |konflikts = 2011. gada Lībijas pilsoņu karš |attēls = BM-21 Bengasi 0589 b1.JPG |paraksts = Iznīcināts [[Muammars Kadāfi|Kadāfi]] spēku [[BM-21 Grad]] netālu no [[Bengāzī]]. |sāklaiks = {{dat|2011|02|15||bez}} |vieta = [[Attēls:Flag of Libya.svg|24px]] / [[Attēls:Flag of Libya (1977-2011).svg|24px]] [[Lībija]] |puse1 = [[Attēls:Flag of Libya.svg|24px]] [[Lībijas Nacionālā pārejas padome]] * [[Nacionālās atbrīvošanas armija (Lībija)|Nacionālās atbrīvošanas armija]] * Pret Kadāfi noskaņotas cilitis<ref name="tribewsj">{{ziņu atsauce|url=http://online.wsj.com/article/SB10001424052702304887904576395143328336026.html|work=[[The Wall Street Journal]]|date={{dat|2011|6|21||bez}}|title=Libya City Torn by Tribal Feud|accessdate={{dat|2011|7|26||bez}}|first=Sam|last=Dagher|language=angliski}}</ref><ref name="tribespiegel">{{ziņu atsauce|date={{dat|2011|7|26||bez}}|url=http://www.spiegel.de/international/world/0,1518,776695,00.html|work=[[Der Spiegel]]|accessdate={{dat|2011|7|26||bez}}|title=Tribal Rivalries Complicate Libyan War|last=Von Rohr|first=Mathieu|language=angliski}}</ref> {{vieta|Katara}} ---- Izpildīja [[ANO Drošības padomes rezolūcija 1973|ANO DP rezolūciju 1973]]: * {{vieta|NATO}} {{Collapsible list |title = NATO dalībvalstis |bullets = yes |frame_style = border:none; padding: 0; |title_style = |list_style = |1 = {{vieta|ASV}} |2 = {{vieta|Beļģija}} |3 = {{vieta|Bulgārija}} |4 = {{vieta|Dānija}} |5 = {{vieta|Francija}} |6 = {{vieta|Grieķija}} |7 = {{vieta|Itālija}} |8 = {{vieta|Kanāda}} |9 = {{vieta|Lielbritānija}} |10 = {{vieta|Nīderlande}} |11 = {{vieta|Norvēģija}}<ref>{{ziņu atsauce |date=29 July 2011 |url=http://www.agi.it/english-version/world/elenco-notizie/201107291140-pol-ren1034-last_libyan_mission_for_norway_s_f16s_to_fly_tomorrow |title=Last Libyan Mission for Norway's F16S To Fly Tomorrow |agency=[[Agenzia Giornalistica Italia]] |accessdate=11 August 2011 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121123033546/http://www.agi.it/english-version/world/elenco-notizie/201107291140-pol-ren1034-last_libyan_mission_for_norway_s_f16s_to_fly_tomorrow |archivedate={{dat|2012|11|23||bez}} |language=angliski }}</ref> |12 = {{vieta|Rumānija}} |13 = {{vieta|Spānija}} |14 = {{vieta|Turcija}} }} {{Collapsible list |title = Citas valstis |bullets = yes |frame_style = border:none; padding: 0; |title_style = |list_style = |1 = {{vieta|AAE}} |2 = {{vieta|Jordānija}}<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.jordantimes.com/?news=36218|title=Jordanian Fighters Protecting Aid Mission|work=The Jordan Times|date=6 April 2011|accessdate=6 April 2011|language=angliski}}</ref> |3 = {{vieta|Zviedrija}}<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.wam.org.ae/servlet/Satellite?c=WamLocEnews&cid=1300255413630&p=1135099400124&pagename=WAM%2FWamLocEnews%2FW-T-LEN-FullNews|title=UAE Updates Support to UN Resolution 1973|agency=[[Emirates News Agency]]|date=25 March 2011|accessdate=26 March 2011|language=angliski}}</ref> }} ---- Pierobežā:<br /> {{vieta|Tunisija}} |puse2 = [[Attēls:Flag of Libya (1977-2011).svg|24px]] [[Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija]] * Lībijas bruņotie spēki * Paramilitāri spēki * Kadāfi atbalstošas ciltis <ref name="tribewsj"/><ref name="tribespiegel"/><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.stabroeknews.com/2011/archives/02/23/libya%E2%80%99s-tribal-politics-key-to-gaddafi%E2%80%99s-fate/|agency=[[Reuters]]|location=London|work=Stabroek News|date=23 February 2011|accessdate=26 July 2011|title=Libya's Tribal Politics Key to Gaddafi's Fate|language=angliski}}</ref> * Ārzemju algotņi <small>(iespējams)</small><ref>{{ziņu atsauce|url=http://af.reuters.com/article/drcNews/idAFLDE71N11N20110224|title=Is Libya's Gaddafi Turning to Foreign Mercenaries?|agency=Reuters Africa|date=24 February 2011|accessdate=6 June 2011|language=angliski|archive-date={{dat|2011|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111130075253/http://af.reuters.com/article/drcNews/idAFLDE71N11N20110224}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.news24.com/Africa/News/Mali-fears-as-Tuaregs-return-from-Libya-20111016|title=Mali fears as Tuaregs return from Libya|date=16 October 2011|work=News24|location=Cape Town, South Africa|accessdate=5 November 2011|language=angliski|archive-date={{dat|2018|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180913112851/https://www.news24.com/Africa/News/Mali-fears-as-Tuaregs-return-from-Libya-20111016}}</ref> |karavad1 = [[Attēls:Flag of Libya.svg|24px]] [[Mustaga Abduls Džalils]] u.c. |karavad2 = [[Attēls:Flag of Libya (1977-2011).svg|24px]] [[Muammars Kadāfi]] {{Kritis kaujā}} u.c. |zaud1 = 5 904—6 626 kaujinieku krituši |zaud2 = 3 309—4 227 karavīru krituši |kaujas = [[Tripoles kauja (2011)|Tripoles kauja]]<br />[[Sirtes kauja (2011)|Sirtes kauja]] |beiglaiks = {{dat|2011|10|23||bez}} |līgums = |iznāk = [[Muammara Kadāfi valdīšnas laiks Lībijā|Kadāfi režīma]] gāšana:<br /> * [[Lībijas Nacionālā pārejas padome]] pārņēma varu Lībijā * 105 valstis, kā arī [[ANO]], [[Eiropas Savienība|ES]], [[Arābu Līga|AL]] un [[Āfrikas Savienība|ĀS]] atzina Lībijas NPP par vienīgo leģitīmo varu Lībijā * Frakciju cīņas noveda līdz [[Lībijas pilsoņu karš (2014—)|jaunam pilsoņu karam 2014. gadā]] }} '''2011. gada Lībijas pilsoņu karš''', arī '''2011. gada sacelšanās Lībijā''', bija no 2011. gada marta līdz oktobrim [[Ziemeļāfrika]]s valstī [[Lībija|Lībijā]] notiekošs pilsoņu karš ar virknes Rietumu valstu līdzdalību, kurā tika gāzts [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] 42 gadus ilgais režīms. 2014. gadā karadarbība Lībijā atjaunojās kā [[Lībijas pilsoņu karš (no 2014)]]. == Nemieri == {{dat|2011|2|15}} Lībijā sākās masu protesti lielākajās pilsētās, kurus drošības spēki vardarbīgi izdzenāja. Policijas vardarbīgās rīcības Bengāzī dēļ protesti strauji pārauga austrumu cilšu bruņotā dumpī, dumpinieku zemessargiem pārņemot kontroli pār valsts austrumu apgabaliem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.abc.net.au/news/stories/2011/02/24/3147195.htm |title=Time running out for cornered Gaddafi |date=24 February 2011 |publisher=ABC |access-date={{dat|2011|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110707171159/http://www.abc.net.au/news/stories/2011/02/24/3147195.htm}}</ref> Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas konstatēja virkni nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, [[Starptautiskā krimināltiesa]] brīdināja M. Kadāfi par viņa režīma veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://af.reuters.com/article/topNews/idAFJOE71R0H820110228 |title=Libyan attacks could be crime vs humanity: ICC |date=28 February 2011 |publisher=Reuters |access-date={{dat|2011|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121040951/http://af.reuters.com/article/topNews/idAFJOE71R0H820110228 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121040951/http://af.reuters.com/article/topNews/idAFJOE71R0H820110228 |date={{dat|2012|01|21||bez}} }}</ref> Lībija kategoriski noliedza jebkādus noziegumus pret savu tautu, kategoriski noraidīja apsūdzības uzbrukumos civiliedzīvotājiem, apgalvojot, ka lojālie spēki cīnās nevis ar civiliedzīvotājiem, bet gan ar "[[Al-Qaida]]" teroristiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/al-qaeda-musulmaniem-butu-jacinas-gan-ar-nato-gan-ar-kadafi-spekiem.d?id=38044747 |title="Al Qaeda" līdera Osamas bin Ladena tuvākais līdzgaitnieks Aimans az Zavahri aicinājis Ziemeļāfrikas musulmaņus iesaistīties cīņā ar Lībijas valdības spēkiem |publisher=www.DELFI.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> kas nostiprinājušies Bengāzī pilsētā. Tripole piedāvāja ASV un "Human Rights Watch" nosūtīt misiju, kas iepazītos ar situāciju Lībijā klātienē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/kadafi-dels-libija-grib-jau-rit-redzet-valsti-asv-un-tiesibu-aizstavju-misiju.d?id=38079685 |title=Kadafi dēls: Lībija grib jau rīt redzēt valstī ASV un tiesību aizstāvju misiju |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> Šāda misija netika nosūtīta. == Starptautiskās sabiedrības reakcija == Marta sākumā valdības spēki uzsāka virzību uz austrumiem, tika atjaunota kontrole pār vairākām ostas pilsētām, tai skaitā Bregu, Relanufu un Binjevadu. Dumpiniekiem ciešot militāru sakāvi un strauji atkāpjoties uz valsts austrumiem, virkne Rietumu valstu nosodīja Kadāfi par bruņota spēka pielietošanu pret tautu. 18. martā M. Kadāfi gan paziņoja par uguns pārtraukšanu, taču jau nākamajā dienā sākās apšaudes Bengāzī pievārtē. Apvienoto Nāciju Organizācija sāka īstenot lidojumu aizliegumu virs Lībijas. Rietumu valstis nosodīja Lībijas valdību par spēka lietošanu pret civiliedzīvotājiem.<ref name="Gadhafi's Name">{{ziņu atsauce | title = Where Gadhafi's Name Is Still Gold | author1 = Casey, Nicholas |author2= de Córdoba, José |url= http://online.wsj.com/article/SB10001424052748704150604576166452254733490.html?mod=googlenews_wsj |work=The Wall Street Journal | date = 26 February 2011}}</ref> [[Apvienoto Nāciju Drošības padome]] pieņēma rezolūciju par M. Kadāfi un desmit tā radinieku un valdības locekļu lielā apļa aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežošanu. Tāpat šajā rezolūcijā tika uzdots [[Starptautiskā Krimināltiesa|Starptautiskajai Krimināltiesai]] uzsākt Lībijas valdības darbības izmeklēšanu un izvērtēšanu.<ref>{{ziņu atsauce|last=Wyatt|first=Edward|title = Security Council Calls for War Crimes Inquiry in Libya |url = http://www.nytimes.com/2011/02/27/world/africa/27nations.html?hp | accessdate = 27 February 2011 |work=The New York Times |date= 26 February 2011}}</ref> 10. martā [[Francija]] kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atzīst Bengāzī izveidoto Lībijas pagaidu padomi par oficiālo Lībijas valdību.<ref>{{tīmekļa atsauce |url = http://english.aljazeera.net/news/europe/2011/03/2011310101413705407.html |title=France Supports Libya Rebel Council |date=10 March 2011 |publisher=Al Jazeera English}}</ref> 23. martā tika izveidota Lībijas Pagaidu pārejas nacionālā padome, kuru veido 31 cilts pārstāvji. Tās priekšsēdētāji: sākotnēji Mahmuds Džebrils, kuru atstādināja un par priekšsēdētāju kļuva Mustafa Abdels Džalils.<ref>Vairākums Eiropas valstu, ASV un Nigērija atzina Pagaidu pārejas nacionālo padomi 22. augustā, bet Ķīna to atzina 12. septembrī - [http://www.diena.lv/pasaule/afrikas-savieniba-atzist-libijas-pagaidu-parejas-nacionalo-padomi-13904555 Āfrikas Savienība atzīst Lībijas Pagaidu pārejas nacionālo padomi]</ref> == Starptautiskās koalīcijas iesaistīšanās un plaša mēroga karadarbība == [[Attēls:2011 War On Libya Belligerents.svg|280px|thumb|left|Valstis, kas iesaistījās [[ANO Drošības padomes rezolūcija 1973|ANO DP rezolūcijas 1973]] izpildē.]] 17. martā ANO DP pieņema rezolūciju par lidojumu aizlieguma zonas izveidošanu virs Lībijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/370265-ano_drosibas_padome_atlauj_veikt_uzlidojumus_libijai|title= Gatavo uzlidojumu Lībijai; tā paziņo par uguns pārtraukšanu|accessdate= {{dat|2011|3|21|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|21|N|bez}}|publisher= TvNet|archive-date= {{dat|2011|03|21||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110321042021/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/370265-ano_drosibas_padome_atlauj_veikt_uzlidojumus_libijai}}</ref> (Ķīna un Krievija atturējās balsojumā), uzliekot par pienākumu rezolūcijas parakstītājvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus,<ref>Tā kā ANO rezolūcijas nedod tiesības uzsākt karadarbību pret rezolūciju neievērojošu valsti - tām ir ieteikuma raksturs, - dzīvi palikušie gāztā Lībijas vadītāja ģimenes locekļi vairākkārt nākuši klajā ar paziņojumu, ka sūdzēšot NATO starptautiskajā tiesā.</ref> lai aizsargātu Lībijas civiliedzīvotājus.<ref name="UN News Centre">{{tīmekļa atsauce |url= http://www.un.org/apps/news/story.asp?NewsID=37800&Cr=libya&Cr1= |title=Security Council Authorizes 'All Necessary Measures' To Protect Civilians in Libya |author= UN | date = 17 March 2011 |work=UN News Centre |accessdate= 17 March 2011}}</ref> Savukārt 19. martā Francija, Lielbritānija, ASV un virkne citu Rietumu valstu uzsāka militāru gaisa uzbrukumu stratēģiskajiem mērķiem Lībijas teritorijā, Lībijas pretgaisa aizsardzības sistēmai un armijas bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/articles/232806|title= Sākusies militāra iejaukšanās Lībijas konfliktā|accessdate= {{dat|2011|3|21|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|19|N|bez}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110322030432/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/232806|archivedate= {{dat|2011|03|22||bez}}}}</ref> [[Apvienotā Karaliste]] veica operāciju ''Ellamy'', Francija — ''Harmattan'', [[Kanāda]] — ''Mobile'' un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — ''Odyssey Dawn'', iznīcinot Lībijas pretgaisa aizsardzības spēkus.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/42164455/ns/world_news-mideastn_africa/?gt1=43001 |title=US fires 110 missiles at targets in Libya - World news - Mideast/N. Africa - msnbc.com |publisher=MSNBC |date= |accessdate=2011-03-19 |archive-date=2011-08-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110812060231/http://www.msnbc.msn.com/id/42164455/ns/world_news-mideastn_africa/?gt1=43001 }}</ref> Marta beigās karadarbību pret Lībiju uzņēmās vadīt [[NATO]]. Augusta beigās NATO spēki bija pilnībā sagrāvuši Lībijas armiju gaisa uzlidojumos, ļaujot dumpinieku bruņotajiem spēkiem ieņemt lielāko daļu valsts, ieskaitot galvaspilsētu Tripoli. Šajā laikā Rietumu valstis, ieskaitot ASV un [[Krievija|Krieviju]], jau bija atzinušas Lībijas Pagaidu pārejas nacionālās padomes leģitimitāti. Režīma maiņu Lībijā apsveica arī virkne islāma valstu, bet Venecuēlas prezidents [[Irāna]]s Ārlietu ministrija paziņoja, ka sekulārā Kadāfi režīma likvidācija uzskatāma par "lielu uzvaru".<ref name="delfilv">{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/arvalstu-mediji-libijas-nakotne-dubaija-vai-iraka.d?id=41396843 |title=Ārvalstu mediji: Lībijas nākotne – Dubaija vai Irāka? |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> === NATO uzbrukuma izmaksas === Francijas aizsardzības ministrs [[Žerārs Longē]] informēja, ka uzbrukums Lībijai izmaksājis Francijai 300 000 000 [[eiro]] ( 210 miljonus [[Lats|latu]]). Lielbritānija novērtējusi savu spēku uzbrukumu Lībijai ar 343 000 000 eiro (240 miljoniem latu), bet ASV, kuras ieguldījums bijis vislielākais, vēl nav publiskojusi atskaiti, taču jūnijā tās izdevumi bija sasnieguši 500 000 000 eiro ( 350 miljonus latu).<ref name="delfilv"/> Cik lielā mērā izpostīta Lībijas ekonomikas un militārā infrastruktūra, aprēķini nav veikti. == Pilsoņu kara oficiālās beigas == Gāztais Lībijas līderis Muammars Kadāfi, par kura atrašanās vietu pēdējā laikā nebija ticamu ziņu, kopš viņa pretinieki augustā ieņēma galvaspilsētu Tripoli, kaut viņa atrašānās vietas noskaidrošanā tika iesaistītas visas koalīcijas rīcībā esošās [[augstās tehnoloģijas]], pēc galvaspilsētas pamešanas esot uzturējies savā dzimtajā pilsētā Sirtē. Sirtes iedzīvotāju zemessardze kopā ar pēdējām lojālajām armijas vienībām izrādīja sīvu pretošanos Lībijas pagaidu padomes spēkiem. Septembrī opozīcijas spēkiem vienreiz jau izdevās ielauzties Sirtē, taču Kadāfi atbalstītāji pilsētu atkal atguva un uzsāka pretuzbrukumu, taču tikai pateicoties NATO uguni, pilsētas aizstāvjus izdevās sakaut. 20. oktobrī gāztā valdība ar apsardzi mēģinājuši automašīnās pamest dumpinieku spēku ielenkto Sirtes pilsētu, izlaužoties ar kauju, bet konvoju sabombardēja [[NATO]] kontingenta [[Francija]]s kara lidmašīnas "Mirage-2000". Pulkvedis un tā apsardze patvērušies [[apūdeņošana]]s kanālos pie ceļa, kur tos ielenca dumpinieku vienības. M. Kadāfi tika sagūstīts un nogalināts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pec-sagustisanas-miris-bijusais-libijas-lideris-muamars-kadafi-nogalinats-ari-vina-dels-2300.d?id=41293323 |title=Pēc sagūstīšanas miris bijušais Lībijas līderis Muamars Kadāfi, nogalināts arī viņa dēls |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref><ref>Saskaņā ar Ženēvas Konvenciju, tiklīdz bruņota konflikta dalībnieks ir sagūstīts, viņam jāpiemēro īpašas procedūras, ieskaitot medicīniskās palīdzības sniegšanu, turklāt kategoriski ir aizliegts viņu nogalināt. Ja gūstekni nogalina, tad tas klasificējams kā kara noziegums.</ref> 23. oktobrī Lībija pasludināja tautas atbrīvošanos pēc 42 gadus ilgušās diktatora Muammara Kadāfi valdīšanas, kas beidzās ar viņa sagūstīšanu un nogalināšanu, kas nozīmēja faktisko astoņus mēnešus ilgušā pilsoņu kara beigas. Uzstājoties svinīgā ceremonijā par godu šim notikumam, Lībijas Pagaidu pārejas nacionālās padomes vadītājs Mustafā Abdels Džalils paziņoja, ka jaunā valsts, kas tiks izveidota pēc atbrīvošanās no Muammara Kadāfi režīma, dzīvos pēc [[Šariats|šariata]] likumiem, un visas Kadāfi ieviestās modernizācijas normas, kas tiem neatbilst, tiks atceltas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/libija-bus-islamistu-valsts.d?id=41348487 |title=Lībija būs islāmistu valsts |publisher=www.DELFI.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> Savukārt Tripolē tika kā valsts augstākā institūcija izveidota Augstākā drošības padome (ADP), kas informēja pasaules sabiedrību, ka uzskata austrumu cilšu šeihu un monarhijas piekritēju izveidoto Pagaidu pārejas nacionālo padomi nevis par nacionālās varas pārstāvjiem, bet gan tikai Bengāzī pašvaldību. Ar šo formālo prezentāciju Lībijā atsākās tradicionālā cīņa par varu starp Tripoli un Bengāzī. Vēl par varu Lībijā cīnās islāmisti, kuru līderis ir bijušais džihādists Abdels Fahims Belhadži un nacionālā armija, kuru vada ģenerālis Suleimans Mahmuds, taču nopietnu militāru sadursmju starp visiem šiem spēkiem nav, tāpēc pilsoņu karu Lībijā uzskata par beigušos.<ref name="delfilv"/> === Pilsoņu kara turpināšanās === 2011. gada nogalē pakāpeniski atjaunojās sadursmes starp jaunajai varai nelojālo klanu zemessardzi un valdības spēkiem. 2012. gada 23. janvārī gāztajam režīmam uzticīgās vienības pēc 4 h ilgām ielu kaujām ieņēma Benivalidu (175 km uz dienvidaustrumiem no Tripoles), piespiežot atkāpties 28. kājnieku brigādes spēkus un pārņemot varu pilsētā un tā apkaimē.<ref>[http://www.gazeta.ru/politics/2012/01/24_a_3972365.shtml Джамахирия наносит ответный удар. - gazeta.ru 24.01.12.]</ref> == Kara noziegumi == === Lībijas gāztās valdības spēku veiktie kara noziegumi === === Pagaidu pārejas nacionālās padomes spēku veiktie kara noziegumi === 21. oktobrī Sirtes pilsētā cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" (HRW) pārstāvji fiksējuši 53 cilvēku mirstīgās atliekas, kurus opozīcijas kaujinieki ir sodījuši ar nāvi. Cilvēķi nogalināti vienādā veidā: rokas sasietas uz muguras, un viņi miruši no šāvieniem galvā. Līķi jau bija diezgan satrūdējuši, līdz ar to var secināt, ka cilvēki nogalināti pirms nedēļas, kad noritēja izšķirošās kaujas par Sirti. Atpazīti tika daži no bojāgājušajiem, to skaitā kāds augsta ranga armijas virsnieks un Sirtes pilsētas mērs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/cilvektiesibu-aizstavji-sirte-noslepkavoti-53-kadafi-atbalstitaji.d?id=41354289 |title=Cilvēktiesību aizstāvji: Sirtē noslepkavoti 53 Kadafi atbalstītāji |publisher=www.DELFI.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> == Skatīt arī == * [[2011. gada Ēģiptes revolūcija]] == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} ;Ziņu apkopojumi * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/theme/4295/|title= Tēmas «Nemieri arābu pasaulē» raksti|accessdate= |author= |date= |publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110302150942/http://www.apollo.lv/portal/news/theme/4295|archivedate= {{dat|2011|03|02||bez}}}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis+libijas_konflikts|title= Lībijas konflikts|accessdate= |author= |date= |publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|03|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110323101640/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis+libijas_konflikts}} * {{ziņu atsauce | url = http://english.aljazeera.net/indepth/spotlight/libya/ | title = Libya Uprising |publisher=Al Jazeera English}} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://blogs.aljazeera.net/live/africa/live-blog-libya-feb-27 | title = Live Blog | publisher = Al Jazeera English | access-date = {{dat|2011|03|21||bez}} | archive-date = {{dat|2011|03|08||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110308080819/http://blogs.aljazeera.net/live/africa/live-blog-libya-feb-27 }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-12480844 | title = Libya Revolt |publisher=BBC News }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/world/blog/2011/feb/21/libya-uprising-middle-east-protests | title = Libya in Crisis |work=The Guardian |location=UK }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://topics.nytimes.com/top/news/international/countriesandterritories/libya/ | title = Libya&nbsp;–The Protests (2011) |work=The New York Times }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.reuters.com/places/libya | title = Libya |agency=Reuters }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://en.rian.ru/trend/libya_2011/ | title = Libya 2011 | work = [[RIA Novosti]] | access-date = {{dat|2011|03|20||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110227075451/http://en.rian.ru/trend/libya_2011 | archivedate = {{dat|2011|02|27||bez}} }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.spiegel.de/international/topic/libya/ | title = Libya | work = Der Spiegel | access-date = {{dat|2011|03|21||bez}} | archive-date = {{dat|2011|03|08||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110308195654/http://www.spiegel.de/international/topic/libya/ }} {{en ikona}} ;Raksti * {{ziņu atsauce | url = http://freearabvoice.org/?p=980 | publisher=[[Free Arab Voice]] | title = A Call To Defend Libya's Unity, Sovereignty, and Independence from Imperialist Aggression}} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.visionofhumanity.org/gpi-data/#/2010/scor/LY/detail | publisher = [[Vision of Humanity]] | title = Libya 2007–2010 Data, 23 Indicators Related to Peace, Democracy and Other Aspects | access-date = {{dat|2010|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100601214002/http://www.visionofhumanity.org/gpi-data/#/2010/scor/LY/detail | archivedate = {{dat|2010|06|01||bez}} }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | last=Clark | first=Campbell | last2=Chase | first2=Steven | title=Canada Girds for Substantial Military Role in North Africa | work=The Globe and Mail | location=Canada | date=1 March 2011 | accessdate=3 March 2011 | url=http://www.theglobeandmail.com/news/politics/with-special-forces-on-ground-ottawa-sends-frigate-to-libyan-coast/article1925022/?utm_medium=Feeds%3A%20RSS%2FAtom&utm_source=Politics&utm_content=1925022 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20110309222122/http://www.theglobeandmail.com/news/politics/with-special-forces-on-ground-ottawa-sends-frigate-to-libyan-coast/article1925022/ | archivedate={{dat|2011|03|09||bez}} }} ;Intervijas * [http://www.presstv.ir/detail/176776.html Interview with Dr. Paul Craig Roberts, former assistant secretary to US Treasury, Panama City] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110717162230/http://www.presstv.ir/detail/176776.html |date={{dat|2011|07|17||bez}} }} [[Kategorija:Lībija]] [[Kategorija:2011. gads]] [[Kategorija:Kari Āfrikā]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[Kategorija:Pilsoņu kari]] [[gl:Libia - ليبيا#Protestas en contra do Goberno en 2011]] aqu6dcbnujygqz67hsrxp912p2etpq0 0 146838 4525824 2920947 2026-09-22T19:47:19Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525824 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Zelčs''' (sieviešu dzimtē [[Zelča]]) ir [[latgaliešu valoda|latgaliešu]] cilmes [[uzvārds]], kas cēlies no [[apvidvārds|apvidvārda]] „zelčs” ar nozīmi '[[parastais zalktis|zalktis]]' Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Artūrs Zelčs]] (1985) — futbolists; * [[Kristaps Zelčs]] (1988) — hokeja vārtsargs; * [[Vitālijs Zelčs]] (1952) — ģeologs, ģeogrāfs un augstskolas pasniedzējs. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latgaliešu uzvārdi]] 946i746jzuyf8r2rwtw87yg1qj700hd 0 147082 4526060 4302956 2026-09-23T10:17:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526060 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Marija Geperte-Maiere | vārds_orig = ''Maria Goeppert-Mayer'' | attēls = Maria Goeppert-Mayer.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Marija Geperte-Maiere 1963. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 28 | dz_vieta = Katovica, [[Vācijas Impērija]]<br />(mūsdienās [[Katovice]], {{POL}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1972 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Sandjego]], [[Kalifornija]], {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vāciete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Maria Goeppert-Mayer signature.JPG | darba_vietas =[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]], [[Argonnas Nacionālā laboratorija]], [[Kalifornijas Universitāte, Sandjego]] | alma_mater =[[Getingenes Universitāte]] | zinātne =[[fizika]] | pasniedzēji =[[Makss Borns]], [[Džeimss Franks]], [[Ādolfs Vindauss]] | studenti = | sasniegumi =[[atoms|atoma]] [[atoma kodols|kodola]] struktūra | apbalvojumi = 1963. gada [[Nobela prēmija fizikā]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Marija Geperte-Maiere''' ({{val|en|Maria Goeppert-Mayer}}; dzimusi {{dat|1906|06|28}}, mirusi {{dat|1972|02|20}}) bija [[vācieši|vācu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] fiziķe. 1963. gada [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]] laureāte par [[atoms|atoma]] [[atoma kodols|kodola]] struktūras pētījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1963 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1963/}}</ref> Otrā sieviete pēc [[Marija Kirī|Marijas Kirī]], kura ieguvusi Nobela prēmiju fizikā. == Biogrāfija == Dzimusi [[Katovice|Katovicē]]. 1910. gadā ģimene paŗcēlās uz [[Getingene|Getingeni]], kur tēvs ieguva [[pediatrija]]s profesora vietu Getingenes Universitātē. Jau agrā jaunībā uzturējās Getingenes zinātnieku aprindās, piemēram, bija pazīstama ar [[Enriko Fermi]], [[Verners Heizenbergs|Verneru Heizenbergu]] un [[Pols Diraks|Polu Diraku]]. 1924. gadā iestājās Getingenes Universitātē, kur mācījās pie trim topošajiem Nobela prēmijas laureātiem — [[Makss Borns|Maksa Borna]], [[Džeimss Franks|Džeimsa Franka]] un [[Ādolfs Vindauss|Ādolfa Vindausa]]. 1930. gadā pabeidza mācības universitātē. [[Attēls:Maria Goeppert-Mayer (3321963421).jpg|thumb|left|220px|Geperte-Maiere un Zviedrijas karalis [[Gustavs VI Ādolfs]] Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijā 1963. gadā.]] Tajā pašā gadā apprecējās ar Džeimsa Franka asistentu Edvardu Maieru un pārcēlās uz vīra dzimteni — ASV, kur Edvardam Maieram piedāvāja ķīmijas asociētā profesora vietu [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džonsa Hopkinsa Universitātē]]. Tā kā Geperte-Maiere bija profesora sieva, [[nepostisms|antinepotisma]] (pretradniecības) likuma, daļēji arī [[seksisms|seksisma]] dēļ, ar viņu netika noslēgts darba līgums. Viņai bija divi bērni, kuru audzināšana sakrita ar laiku, kad veikti svarīgi pētījumi. Marija Geperte-Maiere vairākus gadus strādāja vienkārši kā asistente Džonsa Hopkinsa Universitātē, pasniedzot arī kursos un rakstot zinātniskus rakstus. Vēlāk Geperte-Maiere veica brīvprātīgu darbu bez atalgojuma [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]]. Tikai 1946. gadā, pārceļoties uz [[Čikāga|Čikāgu]], Geperte-Maiere saņēma profesora vietu [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]]. 1942. gadā Geperte-Maiere iesaistījās [[Manhatanas projekts|Manhatanas projektā]], sadarbojās ar [[Enriko Fermi]]. 1948. gadā [[Argonas Nacionālā laboratorija|Argonas Nacionālajā laboratorijā]] viņa izstrādāja [[Atoma kodols|kodola]] čaulas struktūras matemātisko modeli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ne.anl.gov/About/hn/news961213.shtml |title=Maria Goeppert Mayer is role model for women scientists |publisher=Argonne National Laboratory}}</ref> Vienlaicīgi pie līdzīgiem secinājumiem bija nākuši arī trīs vācu zinātnieki (Oto Haksels, [[Hanss Jensens]], Hanss Suess). Geperte-Maiere 1950. gadā tikās ar Jensenu un viņi izlēma darbu turpināt sadarbībā. Rezultātā Hanss Jensens un Geperte-Maiere 1955. gadā publicēja grāmatu par kodola čaulas struktūras pamatteoriju (''Elementary Theory of Nuclear Shell Structure'').<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Sachs |first=Robert |authorlink=Robert G. Sachs |title=Maria Goeppert Mayer 1906 – 1972 |url=http://www.nasonline.org/publications/biographical-memoirs/memoir-pdfs/mayer-maria.pdf Biographical Memoir |publisher=National Academy of Sciences |series=Biographical Memoirs |year=1979 |ref=harv |access-date={{dat|2014|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131017045225/http://www.nasonline.org/publications/biographical-memoirs/memoir-pdfs/mayer-maria.pdf }}</ref> 1956. gadā Geperte-Maiere tika ievēlēta par Nacionālās Zinātņu akadēmijas locekli. 1960. gadā viņu pieņēma darbā par fizikas profesori [[Kalifornijas Universitāte, Sandjego|Kalifornijas Universitātē]]. Lai gan drīz pēc tam Geperte-MaiereGeperte-Maiere cieta no triekas, viņa turpināja gan pasniedzēja darbu, gan zinātniskos pētījumus. Geperte-Maiere mira 1972. gada 20. februārī no [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]]. Par godu viņai Amerikas fizikas biedrība nodibinājusi Marijas Gepertes-Maieres balvu, ko pasniedz [[Ph.D.|fizikas zinātnes doktorēm]] sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aps.org/programs/honors/awards/goeppert-mayer.cfm |title=Maria Goeppert Mayer Award |publisher=American Physical Society}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1963/mayer-bio.html Marijas Gepertas-Maieras biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Ļevs Landaus]]| virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1963]]<br />kopā ar [[Jūdžīns Vīgners|Jūdžinu Vīgneru]] un [[Hanss Jensens|Hansu Jensenu]]| pēc = [[Čārlzs Taunss]],<br />[[Nikolajs Basovs]],<br />[[Aleksandrs Prohorovs]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Geperta-Maiera, Marija}} [[Kategorija:Vācijas fiziķi]] [[Kategorija:ASV fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Zinātnieces]] [[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]] qn8rtwzatt4zm51xs5n3nhrw75n78d2 0 147369 4526040 4337648 2026-09-23T09:00:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526040 wikitext text/x-wiki {{Diskogrāfijas infokaste |Nosaukums = [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] |Image = Michael Jackson 1984.jpg |Caption = |Studio = 10 |Live = |Singles = 103 |Compilation = |EP = |Soundtrack = |Option = |Option name = |Option color = |Comp link = |References = |Ref link = }} Šī ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] mūziķa '''[[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] diskogrāfija'''. == Albumi == === Studijas albumi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- !rowspan="2"|Gads !rowspan="2"|Albums !colspan="15"|Topa pozīcijas |- style="font-size:smaller;" !width="30"|{{flaga|ASV}}<br /><ref name="United States Chart albums">ASV topi: * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/#/artist/michael-jackson/chart-history/4902?f=305&g=Albums|title=Michael Jackson – Billboard 200 (1983-to date) |publisher=''[[Billboard]]'' |accessdate=2010-01-14}}</ref> !width="30"|{{flaga|Kanāda}}<br /><ref name="Canadian Chart albums">Kanādas albumu topi: * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-100.01-e.php?PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=Canadian Albums Chart 1968-2000 |publisher=RPM |accessdate=2009-06-14 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://jam.canoe.ca/JamMusicCharts/prev_albumscharts.html |title=Canadian Albums Chart 2001-2004 |publisher=Jam! Showbiz |accessdate=2009-06-14 |archive-date=2004-12-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20041204141537/http://jam.canoe.ca/JamMusicCharts/prev_albumscharts.html }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://hitsofalldecades.com/chart_hits/index.php?option=com_content&task=section&id=12&Itemid=52 |title=Hits of all decades - Weekly Charts |publisher=Hits of all Decades |accessdate=2010-04-20 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.4233&volume=18&issue=15&issue_dt=November%2025%201972&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=November 25, 1972 Canadian Albums Chart 1968-2000 (Ben) |publisher=RPM |accessdate=2009-06-14 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0168a&volume=33&issue=9&issue_dt=May%2024%201980&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=May 24, 1980 Canadian Albums Chart 1968-2000 (Off the Wall) |publisher=RPM |accessdate=2009-06-14 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6212a&volume=38&issue=5&issue_dt=April%2002%201983&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=April 02 1983 Canadian Albums Chart 1968-2000 (Thriller) |publisher=RPM |accessdate=2009-06-14 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0880&volume=46&issue=26&issue_dt=October%2003%201987&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=October 03 1987 Canadian Albums Chart 1968-2000 (Bad) |publisher=RPM |accessdate=2009-06-14 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.1703&volume=55&issue=3&issue_dt=December%2021%201991&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=December 21, 1991 Canadian Albums Chart 1968-2000 (Dangerous) |publisher=RPM |accessdate=2009-06-14 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.9031&volume=61&issue=22&issue_dt=July%2003%201995&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=July 03 1995 Canadian Albums Chart 1968-2000 (HIStory: Past, Present and Future, Book I) |publisher=RPM |accessdate=2009-06-14 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://jam.canoe.ca/JamMusicCharts/ALBUMS.html |title=November 08 2001 Canadian Albums Chart 2001-2004 (Invincible) |publisher=Jam! Showbiz |accessdate=2009-06-14 |archive-date=2001-11-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20011109231957/http://jam.canoe.ca/JamMusicCharts/ALBUMS.html }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6785b&volume=40&issue=18&issue_dt=July%2007%201984&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=July 07 1984 Canadian Album Chart 1968-2000 (Farewell My Summer Love) |publisher=RPM |accessdate=2009-06-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090630194344/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6785b&volume=40&issue=18&issue_dt=July%2007%201984&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2009-06-30 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://jam.canoe.ca/Music/Charts/ALBUMS.html |title=Canadian Weekly Albums Chart (20th Century Masters, Off the Wall/Thriller, Ultimate Collection and Gold) |publisher=Jam! Showbiz |accessdate=2009-07-16 }} {{Novecojusi saite}} * {{tīmekļa atsauce |url=http://hitsofalldecades.com/chart_hits/index.php?option=com_content&task=view&id=1383&Itemid=52 |title=Canoe (Canada) Weekly Album Charts For 2009 (Greatest Hits: HIStory - Vol. 1, Number Ones, The Essential Michael Jackson and Michael Jackson's This Is It) |publisher=Hits of all Decades |accessdate=2010-04-20 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://hitsofalldecades.com/chart_hits/index.php?option=com_content&task=view&id=1496&Itemid=52 |title=CANADIAN (Canoe) WEEKLY ALBUM CHARTS FOR 2010 (Michael) |publisher=Hits of all Decades |accessdate=2011-01-11 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.3222&volume=65&issue=13&issue_dt=June%2002%201997&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=June 02 1997 Canadian Album Chart 1968-2000 (Blood on the Dance Floor: HIStory in the Mix) |publisher=RPM |accessdate=2009-06-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090630194339/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.3222&volume=65&issue=13&issue_dt=June%2002%201997&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2009-06-30 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://hitsofalldecades.com/chart_hits/index.php?option=com_content&task=view&id=1186&Itemid=52 |title=CANADA'S (CANOE) WEEKLY ALBUM CHARTS FOR 2008 (Thriller - 25th Anniversary Edition) |publisher=Hits of all Decades |accessdate=2009-06-14 }}</ref> !width="30"|{{flaga|Lielbritānija}}<br /><ref name="United Kingdom Chart albums">Apvienotās Karalistes topi: * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.everyhit.com/ |title=UK Top 40 Hit Database |publisher=everyHit|accessdate=2008-09-15}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.chartstats.com/artistinfo.php?id=285 |title=Michael Jackson on Chart Stats |publisher=Chart Stats|accessdate=2009-06-09}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.chartstats.com/artistinfo.php?id=11818 |title=DianaRoss/Michael Jackson/Gladys Knight/Stevie Wonder on Chart Stats |publisher=Chart Stats|accessdate=2009-08-20}}</ref> !width="30"|{{flaga|Francija}}<br /><ref name="French Chart albums"> Francijas topi: * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.infodisc.fr/Album_J.php |title=French Albums Charts Archive (from 1968 to 2007) |publisher=InfoDisc |accessdate=2009-06-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100929085627/http://infodisc.fr/Album_J.php |archivedate=2010-09-29 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://lescharts.com/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=a |title=Michael Jackson - French Albums Charts (from 1996 to date) |publisher=lescharts.com |accessdate=2009-06-29 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.disqueenfrance.com/fr/page-257573.xml?cid=296661 |title=Le Classement Compilations (Semaine du 12/07/2009 au 19/07/2009) (The Best of Michael Jackson) |publisher=SNEP |accessdate=2009-07-24 |archiveurl=https://archive.today/20121204142924/http://www.disqueenfrance.com/fr/page-257573.xml?cid=296661 |archivedate=2012-12-04 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.disqueenfrance.com/fr/page-257573.xml?cid=295546 |title=Le Classement Compilations (Semaine du 06/07/2009 au 12/07/2009) (Anthology and 50 Best Songs: The Motown Years) |publisher=SNEP |accessdate=2009-07-16 |archiveurl=https://archive.today/20121204160755/http://www.disqueenfrance.com/fr/page-257573.xml?cid=295546 |archivedate=2012-12-04 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.disqueenfrance.com/fr/page-257573.xml?cid=293343 |title=Le Classement Compilations (Semaine du 22/06/2009 au 28/06/2009) (King of Pop) |publisher=SNEP |accessdate=2009-07-02 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6I6frYXEg?url=http://www.snepmusique.com/fr/page-257573.xml?cid=293343 |archivedate=2013-07-14 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.disqueenfrance.com/fr/page-257573.xml?cid=315879 |title=Le Classement Compilations (Semaine du 02/11/2009 au 08/11/2009) (La Legende de la Pop) |publisher=SNEP |accessdate=2009-07-24 |archiveurl=https://archive.today/20121205224616/http://www.disqueenfrance.com/fr/page-257573.xml?cid=315879 |archivedate=2012-12-05 }} </ref> !width="30"|{{flaga|Vācija}}<br /><ref name="German Chart albums">Vācijas topi: * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.charts.de/charts.asp?cat=a&country=de&year=1980&date=19800107&x=26&y=11 |title=Official Media Control Top Longplays (07.01.1980) (16-100 positions only with subscription) |publisher=Media Control |accessdate=2010-07-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724001137/http://www.charts.de/charts.asp?cat=a&country=de&year=1980&date=19800107&x=26&y=11 |archivedate=2011-07-24 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.charts-surfer.de/musiksuche.php |title=German Charts Archive |publisher=Charts-Surfer |accessdate=2010-05-15 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.charts.de/charts.asp?cat=a&country=de&year=1984&date=19840716&x=13&y=14 |title=Official Media Control Top Longplays (16.07.1984) (16-100 positions only with subscription) |publisher=Media Control |accessdate=2010-07-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724001224/http://www.charts.de/charts.asp?cat=a&country=de&year=1984&date=19840716&x=13&y=14 |archivedate=2011-07-24 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Jackson%2CMichael/?type=longplay |title=Michael Jackson - German Longplays Chart (from 1992 to date) |publisher=Musicline.de |accessdate=2009-07-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090713213948/http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Jackson%2CMichael/?type=longplay |archivedate=2009-07-13 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Jackson%2CMichael+%26+Jackson+5%2CThe/longplay |title=Michael Jackson & the Jackson Five German Longplays Chart (from 1992 to date) |publisher=Musicline.de |accessdate=2009-12-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110829115553/http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Jackson%2CMichael+%26+Jackson+5%2CThe/longplay |archivedate=2011-08-29 }}</ref> !width="30"|{{flaga|Nīderlande}}<br /><ref name="Netherlands Chart albums">Nīderlandes topi: * {{tīmekļa atsauce|url=http://members.chello.nl/f.jans/albums/jaren70_1.html|title=Jaren '70 lijst (1-1000) Chart|publisher=michajans.nl|accessdate=2010-05-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110607014354/http://members.chello.nl/f.jans/albums/jaren70_1.html|archivedate=2011-06-07}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://members.chello.nl/f.jans/albums/jaren80_1.html|title=Jaren '80 lijst (1-1000) Chart|publisher=michajans.nl|accessdate=2010-05-13|archiveurl=https://www.webcitation.org/6FyMBVeJo?url=http://members.chello.nl/f.jans/albums/jaren80_1.html|archivedate=2013-04-18}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://members.chello.nl/f.jans/albums/jaren80_2.html|title=Jaren '80 lijst (1001-2000) Chart|publisher=michajans.nl|accessdate=2010-05-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110607014451/http://members.chello.nl/f.jans/albums/jaren80_2.html|archivedate=2011-06-07}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://members.chello.nl/f.jans/albums/jaren90_1.html|title=Jaren '90 lijst (1-1000) Chart|publisher=michajans.nl|accessdate=2010-05-13|archiveurl=https://www.webcitation.org/6FyzT5K4G?url=http://members.chello.nl/f.jans/albums/jaren90_1.html|archivedate=2013-04-18}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.dutchcharts.nl/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=a|title=Michael Jackson - Dutch Albums Chart (from 1993 to date)|publisher=dutchcharts.nl|accessdate=2010-05-13}}</ref> !width="30"|{{flaga|Itālija}}<br /><ref name="Italian Chart albums">Itālijas topi: * {{grāmatas atsauce|title = Michael Jackson in Italy | author = Bruno Marzi | pages=103–105 | id = ISSN 1594-0500, 9771594050016 | year = 2009 | publisher = Pieroni Distribuzioni, S.r.l.}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.musicaedischi.it/classifiche_archivio_dettaglio.php?evidenzia=13&tipo=1&anno=2009&sett=29|title=Classifiche della 29° settimana del 2009 (Off the Wall)|publisher=M&D Musica e Dischi|accessdate=2010-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722043718/http://www.musicaedischi.it/classifiche_archivio_dettaglio.php?evidenzia=13&tipo=1&anno=2009&sett=29|archivedate=2011-07-22}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.musicaedischi.it/classifiche_archivio_dettaglio.php?evidenzia=43&tipo=1&anno=2009&sett=28|title=Classifiche della 28° settimana del 2009 (Thriller)|publisher=M&D Musica e Dischi|accessdate=2010-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722043715/http://www.musicaedischi.it/classifiche_archivio_dettaglio.php?evidenzia=43&tipo=1&anno=2009&sett=28|archivedate=2011-07-22}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=07&id=257|title=Classifica settimanale dal 20/07/2009 al 26/07/2009 (Greatest Hits: HIStory - Vol. 1, The Essential Michael Jackson and 50 Best Songs: The Motown Years)|publisher=FIMI|accessdate=2010-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322031654/http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=07&id=257|archivedate=2012-03-22}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=08&id=260|title=Classifica settimanale dal 10/08/2009 al 16/08/2009 (The Ultimate Collection)|publisher=FIMI|accessdate=2010-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306195121/http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=08&id=260|archivedate=2016-03-06}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=07&id=256|title=Classifica settimanale dal 13/07/2009 al 19/07/2009 (King of Pop)|publisher=FIMI|accessdate=2010-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120223060353/http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=07&id=256|archivedate=2012-02-23}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=07&id=258|title=Classifica settimanale dal 27/07/2009 al 02/08/2009 (The Collection)|publisher=FIMI|accessdate=2010-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110519063248/http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=07&id=258|archivedate=2011-05-19}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2010&mese=12&id=348|title=Classifica settimanale dal 06/12/2010 al 12/12/2010 (Michael)|publisher=FIMI|accessdate=2010-12-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120404144218/http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2010&mese=12&id=348|archivedate=2012-04-04}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=10&id=278|title=Classifica settimanale dal 26/10/2009 al 01/11/2009 (Michael Jackson's This Is It)|publisher=FIMI|accessdate=2010-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120223051818/http://www.fimi.it/classifiche_result_artisti.php?anno=2009&mese=10&id=278|archivedate=2012-02-23}}</ref> !width="30"|{{flaga|Spānija}}<br /><ref name="Spanish Chart albums">Spānijas topi: * {{grāmatas atsauce|title = Sólo éxitos: año a año, 1959-2002 | author = Fernando Salaverri | id = {{ISBN|84-8048-639-2}}, 9788480486392 | year = 2005 | publisher = Fundación Autor-SGAE, 2005}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://spanishcharts.com/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=a|title=Michael Jackson - Spanish Albums Chart (from 2005 to date)|publisher=spanishcharts.com|accessdate=2010-01-24}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.promusicae.es/files/listassemanales/albumes/historial/TOP%20100%20ALBUMES%2006_17.pdf|title=TOP 100 ALBUMES (Lista de los títulos más vendidos del 24.04.06 al 30.04.06)|publisher=PROMUSICAE|accessdate=2010-10-17|archive-date=2013-10-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20131017085616/http://promusicae.es/files/listassemanales/albumes/historial/TOP%20100%20ALBUMES%2006_17.pdf}}</ref> !width="30"|{{flaga|Zviedrija}}<br /><ref name="Swedish Chart albums">{{tīmekļa atsauce|url=http://swedishcharts.com/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=a |title = Michael Jackson - Swedish Albums Chart |publisher=swedishcharts.com|accessdate=2010-03-27}}</ref> !width="30"|{{flaga|Norvēģija}}<br /><ref name="Norwegian Chart albums">Norvēģijas topi: * {{tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=968|title=Michael Jackson - Norwegian Charts|publisher=VG-lista|accessdate=2010-02-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090904125015/http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=968|archivedate=2009-09-04}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/album_info.php?AlbumOp=show&albumId=11141&albumtype=album&albumtype_id=1|title=The Motown Years - Norwegian Albums Chart|publisher=VG-lista|accessdate=2010-02-08}}{{Novecojusi saite}}</ref> !width="30"|{{flaga|Šveice}}<br /><ref name="Swiss Chart albums">{{tīmekļa atsauce|url=http://swisscharts.com/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=a |title = Michael Jackson - Swiss Albums Chart |publisher=IFPI Switzerland|accessdate=2010-03-27}}</ref> !width="30"|{{flaga|Austrija}}<br /><ref name="Austrian Chart albums">{{tīmekļa atsauce|url=http://austriancharts.at/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=a |title = Michael Jackson - Austrian Albums Chart |publisher=austriancharts.at|accessdate=2010-03-28}}</ref> !width="30"|{{flaga|Japāna}}<br /><ref name="Japanese Chart albums">Japānas topi: * {{tīmekļa atsauce|url=http://www7a.biglobe.ne.jp/~yamag/album/al_michaelj.html|title=マイケル・ジャクソン (Off the Wall, Thriller and Farewell My Summer Love in Japanese Albums Chart)|publisher=Biglobe|accessdate=2009-08-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090820063537/http://www7a.biglobe.ne.jp/~yamag/album/al_michaelj.html|archivedate=2009-08-20}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/search.asp?bs2=1&artist=%83%7D%83C%83P%83%8B%81E%83W%83%83%83N%83%5C%83%93&artist_cmd=1&title=&title_cmd=1&search.x=34&search.y=14|title=Michael Jackson - Japanese Charts|publisher=ORICON|accessdate=2009-08-24|archive-date=2022-04-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220414232858/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/search.asp?bs2=1&artist=%83%7D%83C%83P%83%8B%81E%83W%83%83%83N%83%5C%83%93&artist_cmd=1&title=&title_cmd=1&search.x=34&search.y=14}} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=13416&samecd=3&chart_kbn=11A&linkcd=30003278 |title=Bad in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190107072124/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=13416&samecd=3&chart_kbn=11A&linkcd=30003278 |archivedate=2019-01-07 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=104554&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30018333 |title=Dangerous in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094458/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=104554&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30018333 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=105134&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30029845 |title=HIStory: Past, Present and Future, Book I in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094514/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=105134&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30029845 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=460750&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30054640 |title=Invincible in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094528/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=460750&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30054640 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=104725&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30021243 |title=Tour Souvenir Pack in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094509/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=104725&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30021243 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=831873&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31448305 |title=The Very Best of Michael Jackson with The Jackson Five in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094442/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=831873&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31448305 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=432861&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30054985 |title=Greatest Hits: HIStory, Vol. 1 in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094610/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=432861&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30054985 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=853941&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31460463 |title=The Classic in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-12-23 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=525248&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30067023 |title=Number Ones in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094436/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=525248&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30067023 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=568003&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30070903 |title=The Ultimate Collection in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094516/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=568003&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30070903 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=593921&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31305352 |title=The Best of Michael Jackson and the Jackson Five in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094556/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=593921&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31305352 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=609914&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31314406 |title=The Essential Michael Jackson in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094539/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=609914&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31314406 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=793885&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31423526 |title=50 Best Songs: The Motown Years in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094509/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=793885&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31423526 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=756777&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31403962 |title=Thriller - 25th Anniversary Limited Japanese Single Collection in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094533/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=756777&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31403962 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=781827&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31416404 |title=King of Pop in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094515/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=781827&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31416404 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=832345&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31447734 |title=Hello World: The Motown Solo Collection in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-11-08 |archive-date=2025-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250224022357/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=832345&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31447734 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=831875&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31447430 |title=Mellow Michael Jackson in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2019-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191128094443/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=831875&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31447430 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=828660&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31445347 |title=Best Selection in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-11-08 |archive-date=2025-01-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250119155657/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=828660&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31445347 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=898130&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31486363 |title=Michael in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2010-12-22 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=104805&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30023679 |title=Dangerous Remix in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 }}{{Novecojusi saite}} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=105549&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=30037293 |title=Blood on the Dance Floor: HIStory in the Mix in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 }}{{Novecojusi saite}} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=750072&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31397269 |title=Thriller - 25th Anniversary Edition in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-08-24 |archive-date=2025-01-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250122012504/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=750072&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31397269 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=837507&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31450963 |title=Michael Jackson: The Remix Suite in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-11-08 |archive-date=2025-02-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250223151603/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=837507&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31450963 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=844609&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31455092 |title=Michael Jackson's This Is It in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2009-11-07 |archive-date=2025-01-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250126064016/https://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=844609&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31455092 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://ranking.oricon.co.jp/free_contents/search/ranking_list.asp?itemcd=867925&samecd=1&chart_kbn=11A&linkcd=31470635 |title=Hiroshi Fujiwara & K.U.D.O. Presents: Michael Jackson/Jackson 5 Remixes in Japanese Albums Chart |publisher=ORICON |accessdate=2010-06-19 }}</ref> !width="30"|{{flaga|Austrālija}}<br /><ref name="Australian Chart albums">Austrālijas topi: * {{grāmatas atsauce|title = Australian Chart Book 1970 - 1992 | author = [[David Kent (historian)|David Kent]] | id = {{ISBN|0-646-11917-6}}, 9780646119175 | year = 1993 | publisher = Australian Chart Book, St Ives, N.S.W.}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://australian-charts.com/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=a |title = Michael Jackson - Australian Albums Chart (from 1988 to date) |publisher=australian-charts.com|accessdate=2009-06-28}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.ariacharts.com.au/pages/chartifacts.htm |title=ARIA Chartifacts (51-100 positions archive weekly available only with subscriptions to the ARIA Report) |publisher=ARIA Charts|accessdate=2009-07-12}}</ref> !width="30"|{{flaga|Jaunzēlande}}<br /><ref name="New Zealand Chart albums">{{tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=a|title=Michael Jackson - New Zealand Albums Chart|publisher=charts.org.nz|accessdate=2010-02-06|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024041935/http://charts.org.nz/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=a}}</ref> |- | style="text-align:center;" rowspan="2"|1972 |'''''[[Got to Be There]]'''''<!-- *Released: January 24, 1972 *Label: [[Motown]]--> | style="text-align:center;"|14 | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|37 | style="text-align:center;"|121 | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— |- |'''''[[Ben]]'''''<!-- *Released: August 4, 1972 *Label: Motown--> | style="text-align:center;"|5 | style="text-align:center;"|12 | style="text-align:center;"|17 | style="text-align:center;"|162 | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|13 | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|65 | style="text-align:center;"|— |- | style="text-align:center;"|1973 |'''''[[Music & Me]]'''''<!-- *Released: April 13, 1973 *Label: Motown--> | style="text-align:center;"|92 | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|108 | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|27 | style="text-align:center;"|— |- | style="text-align:center;"|1975 |'''''[[Forever, Michael]]'''''<!-- *Released: January 16, 1975 *Label: Motown--> | style="text-align:center;"|101 | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|— |- | style="text-align:center;"|1979 |'''''[[Off the Wall]]'''''<!-- *Released: August 10, 1979 *Label: [[Epic Records|Epic]] <small>(EK #35745)</small>--> | style="text-align:center;"|3 | style="text-align:center;"|4 | style="text-align:center;"|3 | style="text-align:center;"|27 | style="text-align:center;"|25 | style="text-align:center;"|7 | style="text-align:center;"|7 | style="text-align:center;"|11 | style="text-align:center;"|26 | style="text-align:center;"|4 | style="text-align:center;"|27 | style="text-align:center;"|— | style="text-align:center;"|26 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|2 |- | style="text-align:center;"|1982 |'''''[[Thriller]]'''''<!-- *Released: November 30, 1982 *Label: Epic <small>(EK #38112)</small>--> | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|4 | style="text-align:center;"|3 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 |- | style="text-align:center;"|1987 |'''''[[Bad]]'''''<!-- *Released: August 31, 1987 *Label: Epic <small>(EK #40600)</small>--> | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|2 | style="text-align:center;"|1 |- | style="text-align:center;"|1991 |'''''[[Dangerous]]'''''<!-- *Released: November 13, 1991 *Label: Epic <small>(EK #45400)</small>--> | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|3 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|3 | style="text-align:center;"|2 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|2 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|2 | style="text-align:center;"|4 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 |- | style="text-align:center;"|1995 |'''''[[HIStory: Past, Present and Future, Book I]]'''''<!-- *Released: June 16, 1995 *Label: Epic <small>(EK #59000)</small>--> | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|2 | style="text-align:center;"|3 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|2 | style="text-align:center;"|4 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 |- | style="text-align:center;"|2001 |'''''[[Invincible]]'''''<!-- *Released: October 30, 2001 *Label: Epic <small>(EK #69400)</small>--> | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|3 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|3 | style="text-align:center;"|2 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|2 | style="text-align:center;"|5 | style="text-align:center;"|1 | style="text-align:center;"|4 |- | colspan="17" style="text-align:center; font-size:8pt;"| "—" norāda, ka albums neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī. |} == Singli == {| class="wikitable" style="text-align:center;" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Singls ! colspan="13"| Topa pozīcija ! rowspan="2"| Albums |- style="font-size:smaller;" ! width="30"| {{flaga|ASV}}<!-- <br /><ref name="United States Chart singles">ASV topi: *{{tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist|id=p4576|pure_url=yes}}|title=Michael Jackson – Artist US chart history |publisher=[[AllMusic]] |accessdate=2009-06-04}} *[[Nelson George|George, Nelson]] (2004). ''[[Michael Jackson: The Ultimate Collection]]'' booklet p, 48. [[Sony BMG]]. *{{tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist|id=p4855|pure_url=yes}} |title=Dave Mason – Artist US chart history |publisher=[[AllMusic]] |accessdate=2009-06-04}} *{{tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist|id=p5308|pure_url=yes}} |title=Diana Ross – Artist US chart history |publisher=[[AllMusic]] |accessdate=2010-01-28}} *{{tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist|id=p5556|pure_url=yes}} |title=Donna Summer – Artist US chart history |publisher=[[AllMusic]] |accessdate=2010-02-07}} *{{tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist|id=p5294|pure_url=yes}}|title=Rockwell – Artist US chart history |publisher=[[AllMusic]] |accessdate=2009-06-04}} *{{tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist|id=p24019|pure_url=yes}} |title=Rebbie Jackson – Artist US chart history |publisher=[[AllMusic]] |accessdate=2010-02-07}} *{{tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist|id=p193572|pure_url=yes}}|title=USA for Africa – Artist US chart history |publisher=[[AllMusic]] |accessdate=2009-06-04}} *{{tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist|id=p139462|pure_url=yes}}|title=Stevie Wonder – Artist US chart history |publisher=[[AllMusic]] |accessdate=2009-06-04}}</ref> --> ! width="30"| {{flaga|Kanāda}}<br /><ref name="Canadian Chart singles">Kanādas topi: * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-100.01-e.php?PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=Canadian Singles Chart 1964-2000 |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.5321&volume=16&issue=17&issue_dt=December11,1971&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=December 11, 1971 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Got to be There) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.7632&volume=17&issue=15&issue_dt=May27,1972&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=May 27, 1972 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Rockin' Robin) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.7680&volume=17&issue=23&issue_dt=July22,1972&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=July 22, 1972 Canadian Singles Chart 1964-2000 (I Wanna Be Where You Are) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.4210&volume=18&issue=12&issue_dt=November04,1972&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=November 04, 1972 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Ben) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033623/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.4210&volume=18&issue=12&issue_dt=November04,1972&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?brws_s=1&file_num=nlc008388.4860&volume=19&issue=19&issue_dt=June23,1973&type=1&interval=24&PHPSESSID=pp307qah8pvalhmepdbuppeqa3 |title=June 23, 1973 Canadian Singles Chart 1964-2000 (With A Child's Heart) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 }}{{Novecojusi saite}} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.4011a&volume=23&issue=24&issue_dt=August09,1975&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=August 09, 1975 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Just A Little Bit Of You) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033639/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.4011a&volume=23&issue=24&issue_dt=August09,1975&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.3948b&volume=23&issue=7&issue_dt=April12,1975&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=April 12, 1975 Canadian Singles Chart 1964-2000 (We're Almost There) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6912a&volume=32&issue=10&issue_dt=December01,1979&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=December 01, 1979 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Don't Stop 'Til You Get Enough) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033656/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6912a&volume=32&issue=10&issue_dt=December01,1979&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.9461a&volume=32&issue=23&issue_dt=March01,1980&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=March 01, 1980 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Rock With You) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033742/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.9461a&volume=32&issue=23&issue_dt=March01,1980&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0173a&volume=33&issue=10&issue_dt=May31,1980&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=May 31, 1980 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Off the Wall) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0209a&volume=33&issue=19&issue_dt=August02,1980&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=August 02, 1980 Canadian Singles Chart 1964-2000 (She's Out Of My Life) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033839/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0209a&volume=33&issue=19&issue_dt=August02,1980&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6192&volume=37&issue=19&issue_dt=December25,1982&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=December 25, 1982 Canadian Singles Chart 1964-2000 (The Girl Is Mine) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6203&volume=38&issue=4&issue_dt=March26,1983&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=March 26, 1983 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Billie Jean) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6269&volume=38&issue=11&issue_dt=May14,1983&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=May 14, 1983 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Beat It) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160316205816/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6269&volume=38&issue=11&issue_dt=May14,1983&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2016-03-16 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6312&volume=38&issue=21&issue_dt=July23,1983&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=July 23, 1983 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Wanna Be Startin' Somethin') |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.4315&volume=39&issue=5&issue_dt=October01,1983&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=October 01, 1983 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Human Nature) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033854/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.4315&volume=39&issue=5&issue_dt=October01,1983&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.4377&volume=39&issue=13&issue_dt=November26,1983&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=November 26, 1983 Canadian Singles Chart 1964-2000 (P.Y.T. (Pretty Young Thing)) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6705&volume=40&issue=1&issue_dt=March10,1984&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=March 10, 1984 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Thriller) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6728&volume=40&issue=17&issue_dt=June30,1984&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=June 30, 1984 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Farewell My Summer Love) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160314061210/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6728&volume=40&issue=17&issue_dt=June30,1984&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2016-03-14 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0881&volume=46&issue=26&issue_dt=October03,1987&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=October 03, 1987 Canadian Singles Chart 1964-2000 (I Just Can't Stop Loving You) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033909/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0881&volume=46&issue=26&issue_dt=October03,1987&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0896&volume=47&issue=5&issue_dt=November07,1987&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=November 07, 1987 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Bad) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033929/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0896&volume=47&issue=5&issue_dt=November07,1987&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0932&volume=47&issue=16&issue_dt=February06,1988&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=February 06, 1988 Canadian Singles Chart 1964-2000 (The Way You Make Me Feel) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033941/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0932&volume=47&issue=16&issue_dt=February06,1988&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0959&volume=47&issue=25&issue_dt=April09,1988&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=April 09, 1988 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Man in the Mirror) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021033956/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0959&volume=47&issue=25&issue_dt=April09,1988&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.8732&volume=48&issue=12&issue_dt=July09,1988&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=July 09, 1988 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Dirty Diana) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021034002/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.8732&volume=48&issue=12&issue_dt=July09,1988&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.8552&volume=48&issue=21&issue_dt=September10,1988&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=November 10, 1988 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Another Part Of Me) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.2030&volume=55&issue=4&issue_dt=January18,1992&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=January 18, 1992 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Black or White) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.2078&volume=55&issue=12&issue_dt=March14,1992&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=March 14, 1992 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Remember the Time) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160317103541/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.2078&volume=55&issue=12&issue_dt=March14,1992&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2016-03-17 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.2144&volume=55&issue=22&issue_dt=May30,1992&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=May 30, 1992 Canadian Singles Chart 1964-2000 (In the Closet) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.1980&volume=56&issue=9&issue_dt=August29,1992&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=August 29, 1992 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Jam) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.1713&volume=57&issue=19&issue_dt=May22,1993&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=May 22, 1993 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Who Is It) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.1825&volume=57&issue=3&issue_dt=January30,1993&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=January 30, 1993 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Heal the World) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.2242&volume=58&issue=10&issue_dt=September18,1993&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=September 18, 1993 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Will You Be There) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.8531&volume=61&issue=24&issue_dt=July17,1995&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=July 17, 1995 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Scream) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.8537&volume=61&issue=27&issue_dt=July07,1995&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=July 07, 1995 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Childhood) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021034008/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.8537&volume=61&issue=27&issue_dt=July07,1995&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.2794&volume=62&issue=13&issue_dt=October30,1995&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=October 30, 1995 Canadian Singles Chart 1964-2000 (You Are Not Alone) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160315183222/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.2794&volume=62&issue=13&issue_dt=October30,1995&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2016-03-15 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.2878&volume=62&issue=25&issue_dt=February05,1996&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=February 05, 1996 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Earth Song) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce|url={{Allmusic|class=artist|id=p4576|pure_url=yes}}|title=Michael Jackson – Artist CAN chart history (Blood on the Dance Floor, You Rock My World and This Is It) |publisher=[[AllMusic]] |accessdate=2009-06-04}} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/#/artist/michael-jackson/chart-history/4902?f=793&g=Singles |title=Michael Jackson - Canadian Hot 100 (2007-to date) |publisher=Billboard |accessdate=2010-01-11 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0039a&volume=30&issue=9&issue_dt=November25,1978&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=November 25, 1978 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Ease On Down the Road) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6168&volume=37&issue=17&issue_dt=December%2011%201982&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=December 11, 1982 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Muscles) |publisher=RPM |accessdate=2010-02-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121013025302/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6168&volume=37&issue=17&issue_dt=December%2011%201982&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-13 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.4426&volume=39&issue=16&issue_dt=December17,1983&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=December 17, 1983 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Say Say Say) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6316&volume=40&issue=5&issue_dt=April07,1984&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=April 07, 1984 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Somebody's Watching Me) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121021034043/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.6316&volume=40&issue=5&issue_dt=April07,1984&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-21 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0518&volume=42&issue=8&issue_dt=May04,1985&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=May 04, 1985 Canadian Singles Chart 1964-2000 (We Are The World) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210034723/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php |archivedate=2010-02-10 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0599&volume=43&issue=10&issue_dt=November%2016%201985&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=November 16, 1985 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Eaten Alive) |publisher=RPM |accessdate=2010-01-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121012180450/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.0599&volume=43&issue=10&issue_dt=November%2016%201985&type=1&interval=36&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-12 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.1436&volume=53&issue=10&issue_dt=February%2009%201991&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |title=February 09, 1991 Canadian Singles Chart 1964-2000 (Do the Bartman) |publisher=RPM |accessdate=2010-02-08 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121013025850/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?&file_num=nlc008388.1436&volume=53&issue=10&issue_dt=February%2009%201991&type=1&interval=24&PHPSESSID=sp19smnjn4io5g2nmhli5tdfo5 |archivedate=2012-10-13 }}</ref> ! width="30"| {{flaga|Lielbritānija}}<br /><ref name="United Kingdom Chart singles">Apvienotās Karalistes topi: * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.chartstats.com/artistinfo.php?id=285 |title=Michael Jackson on Chart Stats |publisher=Chart Stats|accessdate=2009-06-09}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.everyhit.com/ |title=UK Top 40 Hit Database |publisher=everyHit|accessdate=2008-09-15}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.chartstats.com/artistinfo.php?id=3033 |title=Diana Ross And Michael Jackson on Chart Stats (Ease On Down the Road) |publisher=Chart Stats|accessdate=2009-06-09}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.chartstats.com/artistinfo.php?id=2192 |title=Diana Ross on Chart Stats (Eaten Alive) |publisher=Chart Stats|accessdate=2010-01-28}}</ref> !width="30"|{{flaga|Vācija}}<br /><ref name="German Chart singles">Vācijas singlu tops: * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Jackson%2CMichael/?type=single |title=Michael Jackson - German Singles Chart |publisher=Musicline.de |accessdate=2009-07-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090728132947/http://musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Jackson,Michael/?type=single |archivedate=2009-07-28 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Michael+Jackson+Duet+with+Akon/single |title=Michael Jackson & Akon - German Singles Chart |publisher=Musicline.de |accessdate=2010-12-17 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121011014552/http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/Michael+Jackson+Duet+with+Akon/single |archivedate=2012-10-11 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://charts.de/charts.asp?cat=s&country=de&year=1984&date=19840416&x=24&y=12 |title=Official Media Control Top Singles (16.04.1984) |publisher=Media Control |accessdate=2010-10-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110718211944/http://charts.de/charts.asp?cat=s&country=de&year=1984&date=19840416&x=24&y=12 |archivedate=2011-07-18 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://charts.de/charts.asp?cat=s&country=de&year=1985&date=19850429&x=28&y=12 |title=Official Media Control Top Singles (29.04.1985) |publisher=Media Control |accessdate=2010-10-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110718212046/http://charts.de/charts.asp?cat=s&country=de&year=1985&date=19850429&x=28&y=12 |archivedate=2011-07-18 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/ROSS%2CDIANA/single |title=Diana Ross - German Singles Chart |publisher=Musicline.de |accessdate=2010-01-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120929115221/http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/ROSS,DIANA/single |archivedate=2012-09-29 }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/OST%A5Simpsons%2CThe/single |title=The Simpsons - German Singles Chart |publisher=Musicline.de |accessdate=2010-02-08 |archive-date=2012-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120929235257/http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/OST%A5Simpsons,The/single }} * {{tīmekļa atsauce |url=http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/3T/single |title=3T - German Singles Chart |publisher=Musicline.de |accessdate=2009-07-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120927211422/http://www.musicline.de/de/chartverfolgung_summary/artist/3T/single |archivedate=2012-09-27 }}</ref> ! width="30"| {{flaga|Nīderlande}}<br /><ref name="Netherlands Chart singles">Nīderlandes topi: * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=13489&jaar=2010&maand=5&week=19|title=Michael Jackson - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=230038&jaar=2010&maand=5&week=19|title=Michael Jackson & Janet Jackson - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=177441&jaar=2010&maand=5&week=19|title=Michael Jackson & Siedah Garrett - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=226476&jaar=2010&maand=5&week=19|title=Michael Jackson & Will.i.am - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=488291&jaar=1987&maand=10&week=40|title=Michael Jackson & Akon - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2011-01-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=148805&jaar=1988&maand=6&week=23#|title=The Wiz Stars featuring Diana Ross & Michael Jackson - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=1649&jaar=1979&maand=10&week=40|title=Diana Ross - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=2614&jaar=1993&maand=1&week=5#|title=Donna Summer - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=255501&jaar=2010&maand=5&week=19|title=Michael Jackson & Paul McCartney - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=64069&jaar=1983&maand=10&week=44#|title=Rockwell - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=228090&jaar=1984&maand=3&week=12#|title=USA for Africa - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=154660&jaar=2010&maand=5&week=19|title=Michael Jackson & Stevie Wonder - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/search.aspx?keyword=I%20Want%20You%20Back&jaar=2010&maand=7&week=28|title=I Want You Back in Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-07-19}}{{Novecojusi saite}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=163983&jaar=1977&maand=10&week=44#|title=The Simpsons - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=124088&jaar=1991&maand=3&week=12|title=3T & Michael Jackson - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/artist.aspx?contributor_id=20148&jaar=1991&maand=3&week=12#|title=3T - Dutch Top 40 Chart|publisher=top40.nl|accessdate=2010-05-14}}</ref> !width="30"|{{flaga|Itālija}}<br /><ref name="Italian Chart singles">Itālijas singlu tops: * {{grāmatas atsauce| title = Michael Jackson in Italy | author = Bruno Marzi | pages=106–112 | id = ISSN 1594-0500, 9771594050016 | year = 2009 | publisher = Pieroni Distribuzioni, S.r.l.}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://italiancharts.com/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=s |title = Michael Jackson - Italian Singles Chart (from 2000 to date) |publisher=italiancharts.com|accessdate=2010-09-06}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://musicaedischi.it/pdf/bm_artisti.pdf |title = Artisti in classifica/Singoli |publisher=M&D Musica e Dischi|accessdate=2010-09-06}}</ref> !width="30"|{{flaga|Spānija}}<br /><ref name="Spanish Chart singles">Spānijas singlu tops: * {{grāmatas atsauce| title = Sólo éxitos: año a año, 1959-2002 | author = Fernando Salaverri | id = {{ISBN|84-8048-639-2}}, 9788480486392 | year = 2005 | publisher = Fundación Autor-SGAE, 2005}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://spanishcharts.com/search.asp?cat=s&search=Michael+Jackson |title = Michael Jackson - Spanish Singles Chart (from 2005 to date) |publisher=spanish-charts.com|accessdate=2010-02-17}}</ref> !width="30"|{{flaga|Zviedrija}}<br /><ref name="Swedish Chart singles">Zviedrijas singlu tops: * {{tīmekļa atsauce|url=http://swedishcharts.com/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=s |title = Michael Jackson - Swedish Singles Chart |publisher=swedishcharts.com|accessdate=2010-03-30}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://swedishcharts.com/search.asp?search=Diana+Ross&cat=s |title = Diana Ross - Swedish Singles Chart |publisher=swedishcharts.com|accessdate=2010-03-30}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://swedishcharts.com/search.asp?cat=s&search=Rockwell |title = Rockwell - Swedish Singles Chart |publisher=swedishcharts.com|accessdate=2010-03-30}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://swedishcharts.com/search.asp?cat=s&search=USA+for+Africa |title = USA for Africa - Swedish Singles Chart |publisher=swedishcharts.com|accessdate=2010-03-30}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://swedishcharts.com/search.asp?cat=s&search=The+Simpsons |title = The Simpsons - Swedish Singles Chart |publisher=swedishcharts.com|accessdate=2010-03-30}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://swedishcharts.com/search.asp?search=3T&cat=s |title = 3T - Swedish Singles Chart |publisher=swedishcharts.com|accessdate=2010-03-30}}</ref> !width="30"|{{flaga|Norvēģija}}<br /><ref name="Norwegian Chart singles">Norvēģijas singlu tops: * {{tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=968|title=Michael Jackson - Norwegian Charts|publisher=VG-lista|accessdate=2010-03-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090904125015/http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=968|archivedate=2009-09-04}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=1560|title=Paul McCartney/Michael Jackson - Norwegian Charts|publisher=VG-lista|accessdate=2010-03-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20051129111347/http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=1560|archivedate=2005-11-29}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=1024|title=Michael Jackson/Janet Jackson - Norwegian Charts|publisher=VG-lista|accessdate=2010-03-28|archiveurl=https://web.archive.org/web/20051109044643/http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=1024|archivedate=2005-11-09}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=5620|title=Michael Jackson duet with Akon - Norwegian Charts|publisher=VG-lista|accessdate=2010-11-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101201154307/http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=5620|archivedate=2010-12-01}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=1580|title=Rockwell - Norwegian Charts|publisher=VG-lista|accessdate=2010-03-28}}{{Novecojusi saite}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=1419|title=USA for Africa - Norwegian Charts|publisher=VG-lista|accessdate=2010-03-28}}{{Novecojusi saite}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://lista.vg.no/artist_info.php?ArtistOp=show&artistId=1159|title=The Simpsons - Norwegian Charts|publisher=VG-lista|accessdate=2010-03-28}}{{Novecojusi saite}}</ref> !width="30"|{{flaga|Šveice}}<br /><ref name="Swiss Chart singles">Šveices singlu tops: * {{tīmekļa atsauce|url=http://swisscharts.com/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=s |title = Michael Jackson - Swiss Singles Chart |publisher=IFPI Switzerland|accessdate=2010-03-29}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://swisscharts.com/search.asp?search=Rockwell&cat=s |title = Rockwell - Swiss Singles Chart |publisher=IFPI Switzerland|accessdate=2010-03-29}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://swisscharts.com/search.asp?cat=s&search=USA+for+Africa |title = USA for Africa - Swiss Singles Chart |publisher=IFPI Switzerland|accessdate=2010-03-29}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://swisscharts.com/search.asp?cat=s&search=The+Simpsons |title = The Simpsons - Swiss Singles Chart |publisher=IFPI Switzerland|accessdate=2010-03-29}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://swisscharts.com/search.asp?cat=s&search=3T |title = 3T - Swiss Singles Chart |publisher=IFPI Switzerland|accessdate=2010-03-29}}</ref> !width="30"|{{flaga|Austrija}}<br /><ref name="Austrian Chart singles">Austrijas singlu tops: * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.austriancharts.at/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=s |title = Michael Jackson - Austrian Singles Chart |publisher=austriancharts.at|accessdate=2010-03-30}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.austriancharts.at/search.asp?search=Rockwell&cat=s |title = Rockwell - Austrian Singles Chart |publisher=austriancharts.at|accessdate=2010-03-30}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.austriancharts.at/search.asp?search=USA+for+Africa&cat=s |title = USA for Africa - Austrian Singles Chart |publisher=austriancharts.at|accessdate=2010-03-30}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.austriancharts.at/search.asp?search=The+Simpsons&cat=s |title = The Simpsons - Austrian Singles Chart |publisher=austriancharts.at|accessdate=2010-03-30}}</ref> !width="30"|{{flaga|Austrālija}}<br /><ref name="Australian Chart">Austrālijas singlu tops: * {{grāmatas atsauce| title = Australian Chart Book 1970 - 1992 | author = [[David Kent (historian)|David Kent]] | id = {{ISBN|0-646-11917-6}} | year = 1993 | publisher = Australian Chart Book, St Ives, N.S.W.}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://australian-charts.com/search.asp?cat=s&search=Michael+Jackson |title = Michael Jackson - Australian Singles Chart (from 1988 to date) |publisher=australian-charts.com|accessdate=2009-06-28}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.ariacharts.com.au/pages/chartifacts.htm |title=ARIA Chartifacts (51-100 positions archive weekly available only with subscriptions to the ARIA Report) |publisher=ARIA Charts|accessdate=2009-07-12}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://australian-charts.com/search.asp?cat=s&search=The+Simpsons |title = The Simpsons - Australian Singles Chart |publisher=australian-charts.com|accessdate=2010-02-08}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://australian-charts.com/search.asp?search=3T&cat=s |title = 3T - Australian Singles Chart |publisher=australian-charts.com|accessdate=2010-02-07}}</ref> !width="30"|{{flaga|Jaunzēlande}}<br /><ref name="New Zealand Chart">Jaunzēlandes singlu tops: * {{grāmatas atsauce|last=Scapolo |first=Dean |title=The Complete New Zealand Music Charts, 1966-2006: Singles, Albums DVDs, Compilations |year=2007 |publisher=Maurienne House |id={{ISBN|1-877443-00-X}}}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=s|title=Michael Jackson - New Zealand Singles Chart|publisher=charts.org.nz|accessdate=2010-02-26|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024013933/http://charts.org.nz/search.asp?search=Michael+Jackson&cat=s}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?search=Diana+Ross&cat=s|title=Diana Ross - New Zealand Singles Chart|publisher=charts.org.nz|accessdate=2010-02-26|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024013952/http://charts.org.nz/search.asp?search=Diana+Ross&cat=s}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?cat=s&search=Rockwell|title=Rockwell - New Zealand Singles Chart|publisher=charts.org.nz|accessdate=2010-02-26|archive-date=2011-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20110826040548/http://charts.org.nz/search.asp?search=rockwell&cat=s}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?cat=s&search=Rebbie+Jackson|title=Rebbie Jackson - New Zealand Singles Chart|publisher=charts.org.nz|accessdate=2010-02-26|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024014011/http://charts.org.nz/search.asp?cat=s&search=Rebbie+Jackson}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?cat=s&search=USA+for+Africa|title=USA for Africa - New Zealand Singles Chart|publisher=charts.org.nz|accessdate=2010-02-26|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024014019/http://charts.org.nz/search.asp?cat=s&search=USA+for+Africa}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?cat=s&search=The+Simpsons|title=The Simpsons - New Zealand Singles Chart|publisher=charts.org.nz|accessdate=2010-02-26|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024014028/http://charts.org.nz/search.asp?cat=s&search=The+Simpsons}} * {{tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/search.asp?cat=s&search=3T|title=3T - New Zealand Singles Chart|publisher=charts.org.nz|accessdate=2010-02-26|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024014041/http://charts.org.nz/search.asp?cat=s&search=3T}}</ref> |- |align="center"|1971 |align="left"|"[[Got to Be There]]" |align="center"|4 |align="center"|3 |align="center"|5 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|83 |align="center"|— |align="left" rowspan="4"|''[[Got to Be There]]'' |- |align="center" rowspan="4"|1972 |align="left"|"[[Rockin' Robin]]" |align="center"|2 |align="center"|13 |align="center"|3 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|19 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|16 |align="center"|16 |- |align="left"|"[[I Wanna Be Where You Are]]" |align="center"|16 |align="center"|57 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |- |align="left"|"[[Ain't No Sunshine]]" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|8 |align="center"|— |align="center"|16 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|99 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |- |align="left"|"[[Ben (dziesma)|Ben]]" |align="center"|1 |align="center"|6 |align="center"|7 |align="center"|— |align="center"|2 |align="center"|— |align="center"|19 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|1 |align="center"|12 |align="left"|''[[Ben]]'' |- |align="center" rowspan="4"|1973 |align="left"|"[[With a Child's Heart]]" |align="center"|50 |align="center"|60 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="left" rowspan="4"|''[[Music & Me]]'' |- |align="left"|"Morning Glow" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|98 |align="center"|— |- |align="left"|"[[Music and Me]]" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|34 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |- |align="left"|"[[Happy]]" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|52 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|31 |align="center"|21 |- |align="center" rowspan="2"|1975 |align="left"|"[[Just a Little Bit of You]]" |align="center"|23 |align="center"|43 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="left" rowspan="2"|''[[Forever, Michael]]'' |- |align="left"|"[[We're Almost There]]" |align="center"|54 |align="center"|79 |align="center"|46 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|21 |- |align="center" rowspan="3"|1979 |align="left"|"[[Don't Stop 'til You Get Enough]]" |align="center"|1 |align="center"|3 |align="center"|3 |align="center"|13 |align="center"|2 |align="center"|6 |align="center"|2 |align="center"|18 |align="center"|1 |align="center"|4 |align="center"|11 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="left" rowspan="5"|''[[Off the Wall]]'' |- |align="left"|"[[Rock with You]]" |align="center"|1 |align="center"|3 |align="center"|7 |align="center"|58 |align="center"|— |align="center"|9 |align="center"|1 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|68 |align="center"|— |align="center"|4 |align="center"|3 |- |align="left"|"[[Off the Wall (dziesma)|Off the Wall]]" |align="center"|10 |align="center"|11 |align="center"|7 |align="center"|— |align="center"|23 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|9 |align="center"|4 |align="center"|81 |align="center"|— |align="center"|94 |align="center"|14 |- |align="center" rowspan="2"|1980 |align="left"|"[[She's Out of My Life]]" |align="center"|10 |align="center"|15 |align="center"|3 |align="center"|— |align="center"|19 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|97 |align="center"|— |align="center"|17 |align="center"|6 |- |align="left"|"[[Girlfriend]]" ² |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|41 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|49 |- |align="center"|1981 |align="left"|"[[One Day in Your Life (dziesma)|One Day in Your Life]]" |align="center"|55 |align="center"|— |align="center"|1 |align="center"|— |align="center"|1 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|9 |align="center"|48 |align="left"|''[[One Day in Your Life]]'' |- |align="center" rowspan="1"|1982 |align="left"|"[[The Girl Is Mine]]" <small>(with [[Paul McCartney]])</small> |align="center"|2 |align="center"|8 |align="center"|8 |align="center"|53 |align="center"|— |align="center"|22 |align="center"|1 |align="center"|— |align="center"|2 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|4 |align="center"|3 |align="left" rowspan="7"|''[[Thriller]]'' |- |align="center" rowspan="5"|1983 |align="left"|"[[Billie Jean]]" |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|5 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|2 |- |align="left"|"[[Beat It]]" |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|12 |align="center"|1 |align="center"|19 |align="center"|8 |align="center"|2 |align="center"|6 |align="center"|2 |align="center"|1 |- |align="left"|"[[Wanna Be Startin' Somethin']]" |align="center"|5 |align="center"|1 |align="center"|8 |align="center"|16 |align="center"|1 |align="center"|14 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|30 |align="center"|— |align="center"|25 |align="center"|35 |- |align="left"|"[[Human Nature]]" |align="center"|7 |align="center"|11 |align="center"|62 |align="center"|64 |align="center"|14 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|38 |align="center"|— |align="center"|46 |align="center"|— |align="center"|63 |align="center"|33 |- |align="left"|"[[P.Y.T. (Pretty Young Thing)]]" |align="center"|10 |align="center"|17 |align="center"|11 |align="center"|51 |align="center"|13 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|92 |align="center"|— |align="center"|40 |align="center"|— |- |align="center" rowspan="3"|1984 |align="left"|"[[Thriller (dziesma)|Thriller]]" |align="center"|4 |align="center"|3 |align="center"|10 |align="center"|9 |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|10 |align="center"|7 |align="center"|3 |align="center"|5 |align="center"|3 |align="center"|6 |- |align="left"|"[[Farewell My Summer Love]]" |align="center"|38 |align="center"|46 |align="center"|7 |align="center"|51 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|68 |align="center"|35 |align="left" rowspan="2"|''[[Farewell My Summer Love]]'' |- |align="left"|"Girl You're So Together" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|33 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |- |align="center" rowspan="4"|1987 |align="left"|"[[Twenty-Five Miles]]" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="left"|''[[The Original Soul of Michael Jackson]]'' |- |align="left"|"[[I Just Can't Stop Loving You]]" <small>(with [[Siedah Garrett]])</small> |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|5 |align="center"|4 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|5 |align="center"|10 |align="center"|3 |align="left" rowspan="9"|''[[Bad]]'' |- |align="left"|"[[Bad (dziesma)|Bad]]" |align="center"|1 |align="center"|5 |align="center"|3 |align="center"|4 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|4 |align="center"|2 |align="center"|3 |align="center"|9 |align="center"|4 |align="center"|2 |- |align="left"|"[[The Way You Make Me Feel]]" |align="center"|1 |align="center"|7 |align="center"|3 |align="center"|12 |align="center"|6 |align="center"|4 |align="center"|1 |align="center"|24 |align="center"|— |align="center"|8 |align="center"|15 |align="center"|5 |align="center"|2 |- |align="center" rowspan="4"|1988 |align="left"|"[[Man in the Mirror]]" |align="center"|1 |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|23 |align="center"|16 |align="center"|16 |align="center"|11 |align="center"|19 |align="center"|15 |align="center"|22 |align="center"|10 |align="center"|8 |align="center"|4 |- |align="left"|"[[Dirty Diana]]" |align="center"|1 |align="center"|5 |align="center"|4 |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|6 |align="center"|1 |align="center"|29 |align="center"|17 |align="center"|3 |align="center"|7 |align="center"|26 |align="center"|5 |- |align="left"|"[[Another Part of Me]]" |align="center"|11 |align="center"|28 |align="center"|15 |align="center"|10 |align="center"|10 |align="center"|— |align="center"|31 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|5 |align="center"|20 |align="center"|44 |align="center"|14 |- |align="left"|"[[Smooth Criminal]]" |align="center"|7 |align="center"|— |align="center"|8 |align="center"|9 |align="center"|1 |align="center"|6 |align="center"|1 |align="center"|12 |align="center"|— |align="center"|5 |align="center"|17 |align="center"|16 |align="center"|29 |- |align="center" rowspan="2"|1989 |align="left"|"[[Leave Me Alone]]" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|2 |align="center"|16 |align="center"|6 |align="center"|8 |align="center"|1 |align="center"|19 |align="center"|6 |align="center"|10 |align="center"|15 |align="center"|37 |align="center"|9 |- |align="left"|"[[Liberian Girl]]" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|13 |align="center"|23 |align="center"|15 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|12 |align="center"|— |align="center"|50 |align="center"|31 |- |align="center"|1991 |align="left"|"[[Black or White]]" |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|3 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="left" |''[[Dangerous]]'' |- |align="center" rowspan="6"|1992 |align="left"|"Black or White (The Clivillés & Coles Remixes)" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|14 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|18 |align="center"|— |align="left" rowspan="1"|''[[Black or White|Black or White (The Clivillés & Coles Remixes) CDS]]'' |- |align="left"|"[[Remember the Time]]" |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|3 |align="center"|8 |align="center"|3 |align="center"|6 |align="center"|2 |align="center"|8 |align="center"|10 |align="center"|4 |align="center"|16 |align="center"|6 |align="center"|1 |align="left" rowspan="8"|''[[Dangerous]]'' |- |align="left"|"[[In the Closet]]" |align="center"|6 |align="center"|16 |align="center"|8 |align="center"|15 |align="center"|9 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|29 |align="center"|10 |align="center"|25 |align="center"|23 |align="center"|5 |align="center"|5 |- |align="left"|"[[Jam]]" |align="center"|26 |align="center"|29 |align="center"|13 |align="center"|18 |align="center"|9 |align="center"|3 |align="center"|1 |align="center"|30 |align="center"|— |align="center"|22 |align="center"|28 |align="center"|11 |align="center"|2 |- |align="left"|"[[Who Is It]]" |align="center"|14 |align="center"|6 |align="center"|10 |align="center"|9 |align="center"|15 |align="center"|17 |align="center"|19 |align="center"|24 |align="center"|10 |align="center"|14 |align="center"|5 |align="center"|34 |align="center"|16 |- |align="left"|"[[Heal the World]]" |align="center"|27 |align="center"|21 |align="center"|2 |align="center"|3 |align="center"|6 |align="center"|4 |align="center"|1 |align="center"|15 |align="center"|3 |align="center"|5 |align="center"|4 |align="center"|20 |align="center"|3 |- |align="center" rowspan="3"|1993 |align="left"|"[[Give In to Me]]" ² |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|2 |align="center"|10 |align="center"|3 |align="center"|— |align="center"|6 |align="center"|15 |align="center"|7 |align="center"|7 |align="center"|12 |align="center"|4 |align="center"|1 |- |align="left"|"[[Will You Be There]]" |align="center"|7 |align="center"|6 |align="center"|9 |align="center"|12 |align="center"|3 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|22 |align="center"|— |align="center"|3 |align="center"|11 |align="center"|42 |align="center"|2 |- |align="left"|"[[Gone Too Soon]]" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|33 |align="center"|45 |align="center"|31 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|33 |align="center"|— |align="center"|76 |align="center"|6 |- |align="center" rowspan="4"|1995 |align="left"|"[[Scream/Childhood|Scream]]" <small>(with [[Janet Jackson]])</small> |align="center" rowspan="2"|5 |align="center"|12 |align="center" rowspan="2"|3 |align="center" rowspan="2"|8 |align="center" rowspan="2"|3 |align="center"|1 |align="center" rowspan="2"|1 |align="center" rowspan="2"|8 |align="center" rowspan="2"|2 |align="center" rowspan="2"|3 |align="center" rowspan="2"|9 |align="center" rowspan="2"|2 |align="center" rowspan="2"|1 |align="left" rowspan="6"|''[[HIStory: Past, Present and Future, Book I]]'' |- |align="left"|"[[Scream/Childhood|Childhood]]" |align="center"|73 |align="center"|— |- |align="left"|"[[You Are Not Alone]]" |align="center"|1 |align="center"|11 |align="center"|1 |align="center"|4 |align="center"|6 |align="center"|3 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|9 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|7 |align="center"|1 |- |align="left"|"[[Earth Song]]" |align="center"|— |align="center"|40 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|4 |align="center"|6 |align="center"|1 |align="center"|4 |align="center"|4 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|15 |align="center"|4 |- |align="center" rowspan="2"|1996 |align="left"|"[[They Don't Care About Us]]" |align="center"|30 |align="center"|— |align="center"|4 |align="center"|1 |align="center"|4 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|3 |align="center"|6 |align="center"|3 |align="center"|2 |align="center"|16 |align="center"|9 |- |align="left"|"[[Stranger in Moscow]]" |align="center"|91 |align="center"|— |align="center"|4 |align="center"|21 |align="center"|9 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|21 |align="center"|— |align="center"|5 |align="center"|7 |align="center"|14 |align="center"|6 |- |align="center" rowspan="2"|1997 |align="left"|"[[Blood on the Dance Floor]]" |align="center"|42 |align="center"|4 |align="center"|1 |align="center"|5 |align="center"|4 |align="center"|2 |align="center"|1 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|5 |align="center"|9 |align="center"|5 |align="center"|1 |align="left" rowspan="2"|''[[Blood on the Dance Floor: HIStory in the Mix]]'' |- |align="left"|"[[HIStory/Ghosts]]" ² |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|5 |align="center"|14 |align="center"|16 |align="center"|— |align="center"|4 |align="center"|12 |align="center"|— |align="center"|16 |align="center"|36 |align="center"|43 |align="center"|29 |- |align="center" rowspan="2"|2001 |align="left"|"[[You Rock My World]]" |align="center"|10 |align="center"|2 |align="center"|2 |align="center"|6 |align="center"|3 |align="center"|3 |align="center"|1 |align="center"|5 |align="center"|2 |align="center"|5 |align="center"|9 |align="center"|4 |align="center"|13 |align="left" rowspan="2"|''[[Invincible]]'' |- |align="left"|"[[Cry]]" ² |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|25 |align="center"|76 |align="center"|— |align="center"|21 |align="center"|6 |align="center"|48 |align="center"|— |align="center"|42 |align="center"|65 |align="center"|43 |align="center"|— |- |align="center"|2003 |align="left"|"[[One More Chance]]" |align="center"|83 |align="center"|— |align="center"|5 |align="center"|29 |align="center"|23 |align="center"|7 |align="center"|7 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|24 |align="center"|58 |align="center"|— |align="center"|— |align="left"|''[[Number Ones]]'' |- |align="center" rowspan="2"|2008 |align="left"|"[[The Girl Is Mine 2008]]" <small>(with [[will.i.am]])</small> |align="center"|— |align="center"|76 |align="center"|32 |align="center"|21 |align="center"|17 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|41 |align="center"|— |align="center"|47 |align="center"|51 |align="center"|60 |align="center"|— |align="left" rowspan="2"|''[[Thriller 25|Thriller - 25th Anniversary Edition]]'' |- |align="left"|"[[Wanna Be Startin' Somethin' 2008]]" <small>(with [[Akon]])</small> |align="center"|81 |align="center"|32 |align="center"|69 |align="center"|63 |align="center"|— |align="center"|20 |align="center"|— |align="center"|3 |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|8 |align="center"|4 |- |align="center"|2010 |align="left"|"[[Hold My Hand]]" <small>(with Akon)</small> |align="center"|39 |align="center"|16 |align="center"|10 |align="center"|7 |align="center"|28 |align="center"|4 |align="center"|7 |align="center"|8 |align="center"|9 |align="center"|9 |align="center"|9 |align="center"|37 |align="center"|6 |align="left" rowspan="2"|''[[Michael (albums)|Michael]]'' |- |align="center"|2011 |align="left"|"[[Hollywood Tonight]]" |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |align="center"|— |- |align="center" colspan="18" style="font-size:8pt"| "—" norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī. |- |} == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == * [http://www.michaeljackson.com/ Maikla Džeksona oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} [[Kategorija:Maikls Džeksons]] [[Kategorija:Diskogrāfijas]] c4fjcpoxzeybg523h2j16pr50uduphn 0 148037 4526062 3952242 2026-09-23T10:30:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526062 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Mariāns Gāboriks | vārds_orig = ''Marián Gáborík'' | attēls = Marian Gaborik.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|2|14}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Trenčīna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērv|cm=185}} | svars = {{mērv|kg=90}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2018 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 3., 1. kārtā | dr_gads = [[2000. gada NHL drafts|2000]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Minesotas "Wild"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2001—2015 | taut 1 = {{ih|SVK}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2014 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2021|11|06}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mariāns Gāborīks''' ({{val|sk|Marián Gáborík}}; dzimis {{dat|1982|2|14}} [[Trenšina|Trenčīnā]], [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]) ir bijušais slovāku [[hokejists]], spēlēja [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Slovākijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pēdējā komanda kurā spēlēja (2018) bija [[Nacionālā hokeja līga]]s klubs [[Otavas "Senators"]]. == Spēlētāja karjera == Karjeru uzsāka [[Slovākijas Ekstralīga]]s klubā [[Trenčīnas "Dukla"]]. Pēc divām sezonām viņu [[2000. gada NHL drafts|2000. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Minesotas "Wild"]] ar kopējo trešo kārtas numuru. "Wild" viņš pavadīja astoņas sezonas, 2009. gada vasarā pārceļoties uz [[Ņujorkas "Rangers"]]. M. Gāboriks ir "Wild" kluba visu laiku rezultatīvākais hokejists. 2012.—13. gada sezonā Gāborīks tika aizmainīts uz [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] vienību, taču jau nākamās sezonas vidū uzbrucējs nonāca [[Losandželosas "Kings"]] sastāvā. 2013.—14. gada sezonā kopā ar "Kings" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2014.—15. gada sezonā Gāborīks atzīmējās ar 47 rezultativitātes punktiem, taču turpmākajās sezonās viņa rezultativitātes kritās. 2018. gada februāra vidū uzbrucējs tika aizmainīts uz [[Otavas "Senators"]]. Slovākijas izlases sastāvā piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs ([[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]], [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]), četros Pasaules čempionātos ([[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]), kā arī ir izcīnījis bronzas medaļu 1999. gada Pasaules čempionātā junioriem. Bija iekļauts arī [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpisko spēļu]] turnīra izlases sastāvā, taču traumas dēļ uz to nedevās. 2021. gada 4. novembrī Mariāns Gāborīks oficiāli paziņoja par karjeras noslēgšanu [[NHL]]. == Ārējās saites == *{{eliteprospects|3665}} * [http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8468483 NHL profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110412062308/http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8468483 |date={{dat|2011|04|12||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=51238 The Internet Hockey Database profils] {{en ikona}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Slovākija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gaboriks, Marians}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Trenčīnas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas hokejisti]] [[Kategorija:Minesotas "Wild" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] kgik8j1snqzd9fefzczl50989hpi428 0 149191 4526007 4265219 2026-09-23T08:05:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526007 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Lūks Šenns | vārds_orig = ''Luke Schenn'' | attēls = Lukeschenn.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|2}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Saskačevana|Saskatuna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[Centimetrs|cm]] | svars = 107 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|CAN}} [[Vinipegas "Jets"]] | numurs = 5 | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 5., 1. kārtā | dr_gads = [[2008. gada NHL drafts|2008]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Toronto "Maple Leafs"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| sasniegumi = * [[Stenlija kauss]] — 2020, 2021 * [[NHL Labāko jauno spēlētāju izlase]] — 2009 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|4|21}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļu infodaļa |turnīrs 1= |zelts 1= |sudrabs 1= |bronza 1= |turnīrs 2= [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]] |zelts 2= 0 |sudrabs 2= 1 |bronza 2= 0 |turnīrs 3= Pasaules junioru čempionāts |zelts 3= 1 |sudrabs 3= 0 |bronza 3= 0 }} }} '''Lūks Šenns''' ({{val|en|Luke Schenn}}; dzimis {{dat|1989|11|2}} [[Saskatuna|Saskatunā]]) ir profesionāls kanādiešu [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā, [[Kanādas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2025) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Vinipegas "Jets"]]. L. Šena brālis [[Breidens Šenns]] arī ir profesionāls hokejists. == Spēlētāja karjera == [[2008. gada NHL drafts|2008. gada NHL draftā]] viņu "Maple Leafs" izraudzījās ar kopējo 5. kārtas numuru. Pirms karjeras NHL viņš trīs sezonas spēlēja [[WHL]] klubā ''[[Kelowna Rockets]]''. Debijas sezonā NHL (2008—2009) L. Šenns tika iekļauts līgas simboliskajā debitantu izlasē.<ref name=art>{{Tīmekļa atsauce|title=NHL announces 2008–09 All-Rookie Team|url=http://www.nhl.com/ice/news.htm?id=426041|accessdate=2010-04-16|date=2009-06-18|publisher=[[National Hockey League]]|archive-date=2010-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20101117105820/http://www.nhl.com/ice/news.htm?id=426041}}</ref> "Maple Leafs" rindās Šenns ātri kļuva par vienu no komandas vadošajiem aizsargiem. [[2012]]. gada vasarā "Maple Leafs" aizmainīja Šennu uz [[Filadelfijas "Flyers"]]. Tās sastāvā viņš aizvadīja nākamās četras sezonas, līdz 2015.—16. gada sezonas vidū tika aizmainīts uz [[Losandželosas "Kings"]]. [[2016]]. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Arizonas "Coyotes"]], taču divus gadus vēlāk pievienojās [[Anahaimas "Ducks"]]. Šennam neizdevās nostiprināties "Ducks" pamatsastāvā un sezonas gaitā viņš tika aizmainīts uz [[Vankūveras "Canucks"]]. Nākamo sezonu aizvadīja [[Tampabejas "Lightning"]] rindās. Tās sastāvā viņš devās laukumā tikai 25 spēlēs, taču kopā ar komandu izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2021. gadā aizmainīts atpakaļ uz "Canucks", bet 2023. gadā atgriezies "Maple Leafs". Kā brīvais aģents no "Maple Leafs" kluba starpsezonā, Šenns 2023. gada 1. jūlijā parakstīja trīs gadu līgumu par 8,25 miljoniem ASV dolāru ar [[Našvilas Predators]] komandu.<ref>{{cite web | url = https://www.nhl.com/predators/news/nashville-predators-sign-luke-schenn-to-three-year-825-million-contract/c-345164448 | title = Predators sign Luke Schenn to three-year contract | publisher = [[Nashville Predators]] | date = July 1, 2023 | accessdate = July 1, 2023 | archive-date = {{dat|2023|07|11||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20230711170146/https://www.nhl.com/predators/news/nashville-predators-sign-luke-schenn-to-three-year-825-million-contract/c-345164448}}</ref> 2024. gada 17. oktobrī, 2024.–2025. gada sezonas sākumā, Šenns aizvadīja savu 1000. NHL spēli; to vēlāk pieminēja Predators pirmsspēles ceremonijā 19. oktobrī.<ref>{{cite web |last=Kulesa |first=Anna |url=https://www.nhl.com/news/nashville-predators-luke-schenn-1000th-game-ceremony |title=Predators celebrate Schenn's 1,000th NHL game with special ceremony |website=NHL.com |date=October 19, 2024 |access-date=October 23, 2024}}</ref> Vairākus mēnešus vēlāk, 2025. gada 5. martā, Šenns tika aizmainīts uz [[Pitsburgas Penguins]] komandu kopā ar Tomiju Novāku, apmaiņā pret Maiklu Bantingu un NHL drafta ceturtās kārtas izvēli.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/news/pittsburgh-penguins-trade-michael-bunting-to-nashville-predators-for-luke-schenn-tommy-novak |title=Penguins trade Bunting to Predators for Schenn, Novak, ship Desharnais to Sharks|website=NHL.com |publisher=National Hockey League |date=March 5, 2025 |access-date=March 6, 2025}}</ref> Pēc tam ŠenNs tika aizmainīts uz [[Vinipegas Jets]] komandu apmaiņā pret 2026. gada NHL drafta otrās kārtas izvēli un 2027. gada NHL drafta ceturtās kārtas izvēli divas dienas vēlāk, 2025. gada 7. martā.<ref>{{Cite web |last=Staff |first=TSN ca |date=March 7, 2025 |title=Winnipeg Jets acquire D Luke Schenn from Pittsburgh Penguins, F Brandon Tanev from Seattle Kraken |url=https://www.tsn.ca/nhl/winnipeg-jets-acquire-d-luke-schenn-from-pittsburgh-penguins-1.2266763 |access-date=March 7, 2025 |website=TSN |language=en-CA}}</ref> L. Šenns Kanādas junioru izlases sastāvā ir izcīnījis zelta medaļu 2008. gada Pasaules junioru čempionātā, kā arī pieaugušo izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites|nhl=8474568}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šenns, Lūks}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Našvilas "Predators" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Saskačevanā dzimušie]] mg1c7mnj8mo02hnvhqlks68fv3g41ci 0 155000 4525999 4516010 2026-09-23T07:59:18Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4525999 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora.]] [[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020).]] {{nosaukums slīprakstā}} '''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem. ''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]]. Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu ("Rīgas loks")<ref>[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā</ref> 263 km garumā. Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā "Rīga". Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī</ref> 2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidostas "Rīga" stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā</ref> == Pamatojums un solījumi == Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā. Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa. ''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]". Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas 13 000 darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus euro.<ref name="ReferenceA"/> === Raksturojums === ''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. ''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}</ref> Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī. Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām. Citi tehniskie parametri: * maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri; * maksimālā ass slodze — 25 tonnas; * Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami; * dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos; * dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš; * enerģētikas sistēma — 2x25kV; * ETRMSL2 satiksmes vadība.<ref name="railbaltica.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā.]] [[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]] 1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).<ref>Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca "Fēnikss"]] uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h. 1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā). Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.<ref name=":3">Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]</ref> == Projektēšana == [[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017).]] [[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]] [[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā.]] [[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma.]] [[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu]] Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. 2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem. 2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.<ref name="railbaltica.org"/> Kustība posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km. Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas "Rīga" staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā. Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija. === Rīgas loks === Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidostas "Rīga" stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi. 2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.</ref> Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> === Reģionālās stacijas === Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas. 2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.<ref>[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021</ref> Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: [[Salacgrīva]], [[Skultes muiža]], [[Vangaži]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], [[Baldone]], [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], [[Ķekava]], [[Bērzpils (Jaunolaine)]], [[Jaunmārupe]], [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]], [[Zasulauks]], Saurieši.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]</ref> 2014. gada novembrī Mārupes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}</ref> un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> kā arī Ķekavas<ref>[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.</ref> un Sējas<ref>[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris. </ref> novada pašvaldība, Limbažu<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts</ref> novada iedzīvotāji. === Rīgas Centrālā stacija === Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]]. ''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}</ref> Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoni eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī</ref> 2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> Aprīlī "Eiropas Dzelzceļa līnijas" informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī</ref> === Rīgas lidostas dzelzceļa stacija === Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus "Rail Baltica" stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.<ref name="lidosta"/> ''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā</ref> Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.<ref>[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"]</ref> 2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku. Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī</ref> "Rail Baltica" Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV"/> 2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošās konstrukcijas, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā</ref> === Projekta ieviesēji === 2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}</ref> "RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}</ref> 2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.<ref>[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019</ref> 2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> == Finansēšanas problēmas == Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā "Rīga" Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā. Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c. 2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.<ref name="ReferenceA"/> Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}</ref> Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}</ref> Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}</ref> taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma "RB Rail" vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī</ref> 2023. gada novembrī kļuva zināms, ka "RB Rail" kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī</ref> 2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}</ref> 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā</ref> 27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā</ref> 2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no "RB Rail" darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}</ref> === Izmeklēšana Latvijā === 2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva Ministru Prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS "RB Rail" stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> 2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī</ref> ==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ==== 2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> 6. novembrī "RB Rail" informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> # izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa; # pabeigt būvdarbus "Rail Baltica" pasažieru stacijā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un dzelzceļa stacijas "Rīgas Centrālā stacija" dienvidu daļā; # izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju "Daugavkrasti" Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu; # izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu. 2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu "Rail Baltica" projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā</ref> 11. jūlijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un "ERB Rail" parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu "Rail Baltica" pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā</ref> 2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo "Rail Baltica" pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026</ref> == Būvdarbu gaita == === Polijā === [[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte.]] "Rail Baltica" Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> <gallery> 07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018) WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015) Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018) 20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz [[Suvalki]]em Bjalistokas stacijā (2024) 2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020) </gallery> === Lietuvā === 2026. ɡada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. ɡadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.<ref name=“lsm19.02.2026”>[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026</ref> === Latvijā === 2026. ɡada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet ɡalvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. ɡadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas "Rīga" dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.<ref name=“lsm19.02.2026”/> === Igaunijā === 2026. ɡada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām "Rail Baltica" plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.<ref name=“lsm19.02.2026”/> == Hronoloģija == [[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.]] * Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava. * 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai. * 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}</ref> * Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei. * 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā. * Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas. * 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem. * 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi. * 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. * 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). * 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā. * 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''. * 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> * 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs [[Anrijs Matīss]], kā arī Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}</ref> * 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}</ref> * 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu. * 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}} </ref> * 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> * 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}</ref> * 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}</ref> * 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu "Rīga"]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība "Prosiv" ([[Itālija]]s uzņēmums "Sintagma", [[Slovākija]]s uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T"). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā</ref> * 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> * 2020. gada februārī SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", "RB Rail" un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.<ref name="lidosta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> * 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.</ref> * 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> * 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas "Rīga".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī</ref> * 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref> * 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka "ERB Rail" ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalgas—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Vikiprojekts:Rail Baltica]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija) * [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)] * [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš "Rail Baltica" — ir.lv Dzīvie šķirkļi] * [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Limbažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Siguldas novads]] [[Kategorija:Salaspils novads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] [[Kategorija:Mārupes novads]] [[Kategorija:Olaines novads]] [[Kategorija:Bauskas novads]] f5w4ga8f3ssembe9msh7rojum7oujce 4526005 4525999 2026-09-23T08:05:00Z Baisulis 11523 /* Pirmās kārtas plāns Latvijā */ papildināts..... 4526005 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora.]] [[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020).]] {{nosaukums slīprakstā}} '''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem. ''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]]. Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu ("Rīgas loks")<ref>[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā</ref> 263 km garumā. Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā "Rīga". Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī</ref> 2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidostas "Rīga" stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā</ref> == Pamatojums un solījumi == Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā. Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa. ''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]". Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas 13 000 darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus euro.<ref name="ReferenceA"/> === Raksturojums === ''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. ''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}</ref> Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī. Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām. Citi tehniskie parametri: * maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri; * maksimālā ass slodze — 25 tonnas; * Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami; * dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos; * dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš; * enerģētikas sistēma — 2x25kV; * ETRMSL2 satiksmes vadība.<ref name="railbaltica.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā.]] [[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]] 1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).<ref>Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca "Fēnikss"]] uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h. 1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā). Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.<ref name=":3">Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]</ref> == Projektēšana == [[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017).]] [[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]] [[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā.]] [[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma.]] [[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu]] Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. 2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem. 2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.<ref name="railbaltica.org"/> Kustība posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km. Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas "Rīga" staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā. Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija. === Rīgas loks === Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidostas "Rīga" stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi. 2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.</ref> Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> === Reģionālās stacijas === Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas. 2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.<ref>[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021</ref> Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: [[Salacgrīva]], [[Skultes muiža]], [[Vangaži]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], [[Baldone]], [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], [[Ķekava]], [[Bērzpils (Jaunolaine)]], [[Jaunmārupe]], [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]], [[Zasulauks]], Saurieši.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]</ref> 2014. gada novembrī Mārupes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}</ref> un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> kā arī Ķekavas<ref>[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.</ref> un Sējas<ref>[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris. </ref> novada pašvaldība, Limbažu<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts</ref> novada iedzīvotāji. === Rīgas Centrālā stacija === Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]]. ''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}</ref> Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoni eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī</ref> 2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> Aprīlī "Eiropas Dzelzceļa līnijas" informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī</ref> === Rīgas lidostas dzelzceļa stacija === Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus "Rail Baltica" stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.<ref name="lidosta"/> ''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā</ref> Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.<ref>[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"]</ref> 2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku. Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī</ref> "Rail Baltica" Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV"/> 2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošās konstrukcijas, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā</ref> === Projekta ieviesēji === 2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}</ref> "RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}</ref> 2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.<ref>[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019</ref> 2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> == Finansēšanas problēmas == Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā "Rīga" Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā. Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c. 2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.<ref name="ReferenceA"/> Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}</ref> Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}</ref> Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}</ref> taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma "RB Rail" vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī</ref> 2023. gada novembrī kļuva zināms, ka "RB Rail" kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī</ref> 2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}</ref> 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā</ref> 27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā</ref> 2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no "RB Rail" darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}</ref> === Izmeklēšana Latvijā === 2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva Ministru Prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS "RB Rail" stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> 2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī</ref> ==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ==== 2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> 6. novembrī "RB Rail" informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> # izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa; # pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un dzelzceļa stacijas "Rīgas Centrālā stacija" dienvidu daļā; # izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju "Daugavkrasti" Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu; # izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu. 2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā</ref> 11. jūlijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un "ERB Rail" parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā</ref> 2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo "Rail Baltica" pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026</ref> 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> == Būvdarbu gaita == === Polijā === [[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte.]] "Rail Baltica" Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> <gallery> 07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018) WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015) Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018) 20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz [[Suvalki]]em Bjalistokas stacijā (2024) 2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020) </gallery> === Lietuvā === 2026. ɡada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. ɡadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.<ref name=“lsm19.02.2026”>[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026</ref> === Latvijā === 2026. ɡada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet ɡalvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. ɡadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas "Rīga" dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.<ref name=“lsm19.02.2026”/> === Igaunijā === 2026. ɡada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām "Rail Baltica" plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.<ref name=“lsm19.02.2026”/> == Hronoloģija == [[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.]] * Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava. * 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai. * 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}</ref> * Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei. * 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā. * Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas. * 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem. * 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi. * 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. * 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). * 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā. * 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''. * 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> * 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs [[Anrijs Matīss]], kā arī Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}</ref> * 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}</ref> * 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu. * 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}} </ref> * 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> * 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}</ref> * 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}</ref> * 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu "Rīga"]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība "Prosiv" ([[Itālija]]s uzņēmums "Sintagma", [[Slovākija]]s uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T"). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā</ref> * 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> * 2020. gada februārī SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", "RB Rail" un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.<ref name="lidosta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> * 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.</ref> * 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> * 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas "Rīga".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī</ref> * 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref> * 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka "ERB Rail" ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalgas—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Vikiprojekts:Rail Baltica]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija) * [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)] * [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš "Rail Baltica" — ir.lv Dzīvie šķirkļi] * [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Limbažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Siguldas novads]] [[Kategorija:Salaspils novads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] [[Kategorija:Mārupes novads]] [[Kategorija:Olaines novads]] [[Kategorija:Bauskas novads]] rlz61ygtsyvh9udb757omaeuw0ra7wy 4526012 4526005 2026-09-23T08:13:02Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4526012 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora.]] [[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020).]] {{nosaukums slīprakstā}} '''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem. ''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]]. Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu ("Rīgas loks")<ref>[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā</ref> 263 km garumā. Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā "Rīga". Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī</ref> 2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidostas "Rīga" stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā</ref> == Pamatojums un solījumi == Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā. Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa. ''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]". Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus euro.<ref name="ReferenceA"/> === Raksturojums === ''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. ''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}</ref> Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī. Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām. Citi tehniskie parametri: * maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri; * maksimālā ass slodze — 25 tonnas; * Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami; * dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos; * dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš; * enerģētikas sistēma — 2x25kV; * ETRMSL2 satiksmes vadība.<ref name="railbaltica.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā.]] [[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]] 1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).<ref>Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca "Fēnikss"]] uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h. 1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā). Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.<ref name=":3">Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]</ref> == Projektēšana == [[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017).]] [[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]] [[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā.]] [[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma.]] [[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu]] Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. 2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem. 2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.<ref name="railbaltica.org"/> Kustība posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km. Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas "Rīga" staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā. Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija. === Rīgas loks === Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidostas "Rīga" stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi. 2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.</ref> Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> === Reģionālās stacijas === Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas. 2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.<ref>[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021</ref> Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]], Zasulauks, Saurieši.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]</ref> 2014. gada novembrī Mārupes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}</ref> un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> kā arī Ķekavas<ref>[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.</ref> un Sējas<ref>[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris. </ref> novada pašvaldība, Limbažu<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts</ref> novada iedzīvotāji. === Rīgas Centrālā stacija === Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]]. ''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}</ref> Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoni eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī</ref> 2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> Aprīlī "Eiropas Dzelzceļa līnijas" informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī</ref> === Rīgas lidostas dzelzceļa stacija === Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus "Rail Baltica" stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.<ref name="lidosta"/> ''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā</ref> Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.<ref>[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"]</ref> 2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku. Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī</ref> "Rail Baltica" Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV"/> 2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošās konstrukcijas, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā</ref> === Projekta ieviesēji === 2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}</ref> "RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}</ref> 2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.<ref>[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019</ref> 2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> == Finansēšanas problēmas == Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā "Rīga" Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā. Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c. 2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.<ref name="ReferenceA"/> Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}</ref> Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}</ref> Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}</ref> taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma "RB Rail" vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī</ref> 2023. gada novembrī kļuva zināms, ka "RB Rail" kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī</ref> 2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}</ref> 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā</ref> 27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā</ref> 2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no "RB Rail" darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}</ref> === Izmeklēšana Latvijā === 2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva Ministru Prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS "RB Rail" stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> 2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī</ref> ==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ==== 2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> 6. novembrī "RB Rail" informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> # izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa; # pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un dzelzceļa stacijas "Rīgas Centrālā stacija" dienvidu daļā; # izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju "Daugavkrasti" Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu; # izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu. 2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā</ref> 11. jūlijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un "ERB Rail" parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā</ref> 2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo "Rail Baltica" pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026</ref> 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> == Būvdarbu gaita == === Polijā === [[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte.]] "Rail Baltica" Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> <gallery> 07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018) WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015) Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018) 20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024) 2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020) </gallery> === Lietuvā === 2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.<ref name="lsm19.02.2026">[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026</ref> === Latvijā === 2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas "Rīga" dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.<ref name="lsm19.02.2026"/> === Igaunijā === 2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām "Rail Baltica" plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.<ref name="lsm19.02.2026"/> == Hronoloģija == [[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.]] * Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava. * 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai. * 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}</ref> * Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei. * 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā. * Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas. * 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem. * 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi. * 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. * 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). * 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā. * 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''. * 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> * 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kā arī Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}</ref> * 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}</ref> * 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu. * 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}} </ref> * 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> * 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}</ref> * 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}</ref> * 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu "Rīga"]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība "Prosiv" ([[Itālija]]s uzņēmums "Sintagma", [[Slovākija]]s uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T"). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā</ref> * 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> * 2020. gada februārī SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", "RB Rail" un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.<ref name="lidosta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> * 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.</ref> * 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> * 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas "Rīga".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī</ref> * 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref> * 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka "ERB Rail" ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalgas—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Vikiprojekts:Rail Baltica]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija) * [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)] * [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš "Rail Baltica" — ir.lv Dzīvie šķirkļi] * [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Limbažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Siguldas novads]] [[Kategorija:Salaspils novads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] [[Kategorija:Mārupes novads]] [[Kategorija:Olaines novads]] [[Kategorija:Bauskas novads]] 6oo5xyfkv4hj7d83si61baupiyah1s7 4526045 4526012 2026-09-23T09:08:09Z Meistars Joda 781 4526045 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora.]] [[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020).]] {{nosaukums slīprakstā}} '''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem. ''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]]. Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu ("Rīgas loks")<ref>[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā</ref> 263 km garumā. Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā "Rīga". Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī</ref> 2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|lidostas "Rīga" stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā</ref> == Pamatojums un solījumi == Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā. Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa. ''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]". Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.<ref name="ReferenceA"/> === Raksturojums === ''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. ''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}</ref> Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī. Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām. Citi tehniskie parametri: * maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri; * maksimālā ass slodze — 25 tonnas; * Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami; * dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos; * dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš; * enerģētikas sistēma — 2x25kV; * ETRMSL2 satiksmes vadība.<ref name="railbaltica.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā.]] [[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]] 1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).<ref>Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca "Fēnikss"]] uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h. 1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā). Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.<ref name=":3">Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]</ref> == Projektēšana == [[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017).]] [[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]] [[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā.]] [[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma.]] [[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu]] Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. 2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem. 2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.<ref name="railbaltica.org"/> Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km. Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas "Rīga" staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā. Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija. === Rīgas loks === Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta "Rīga" (stacija)|lidostas "Rīga" stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi. 2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.</ref> Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> === Reģionālās stacijas === Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas. 2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.<ref>[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021</ref> Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]], Zasulauks, Saurieši.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]</ref> 2014. gada novembrī Mārupes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}</ref> un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> kā arī Ķekavas<ref>[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.</ref> un Sējas<ref>[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris. </ref> novada pašvaldība, Limbažu<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts</ref> novada iedzīvotāji. === Rīgas Centrālā stacija === Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]]. ''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}</ref> Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī</ref> 2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> Aprīlī "Eiropas Dzelzceļa līnijas" informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī</ref> === Rīgas lidostas dzelzceļa stacija === Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus "Rail Baltica" stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.<ref name="lidosta"/> ''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā</ref> Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.<ref>[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"]</ref> 2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku. Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī</ref> "Rail Baltica" Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV"/> 2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā</ref> === Projekta ieviesēji === 2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}</ref> "RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}</ref> 2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.<ref>[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019</ref> 2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> == Finansēšanas problēmas == Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā "Rīga" Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā. Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c. 2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.<ref name="ReferenceA"/> Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}</ref> Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}</ref> Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}</ref> taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma "RB Rail" vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī</ref> 2023. gada novembrī kļuva zināms, ka "RB Rail" kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī</ref> 2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}</ref> 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā</ref> 27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā</ref> 2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no "RB Rail" darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}</ref> === Izmeklēšana Latvijā === 2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS "RB Rail" stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> 2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī</ref> ==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ==== 2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> 6. novembrī "RB Rail" informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> # izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa; # pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un dzelzceļa stacijas "Rīgas Centrālā stacija" dienvidu daļā; # izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju "Daugavkrasti" Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu; # izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu. 2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā</ref> 11. jūlijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un "ERB Rail" parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā</ref> 2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo "Rail Baltica" pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026</ref> 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> == Būvdarbu gaita == === Polijā === [[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte.]] "Rail Baltica" Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> <gallery> 07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018) WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015) Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018) 20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024) 2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020) </gallery> === Lietuvā === 2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.<ref name="lsm19.02.2026">[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026</ref> === Latvijā === 2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas "Rīga" dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.<ref name="lsm19.02.2026"/> === Igaunijā === 2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām "Rail Baltica" plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.<ref name="lsm19.02.2026"/> == Hronoloģija == [[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.]] * Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava. * 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai. * 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}</ref> * Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei. * 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā. * Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas. * 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem. * 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi. * 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. * 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). * 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā. * 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''. * 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> * 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kā arī Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}</ref> * 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}</ref> * 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu. * 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}} </ref> * 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> * 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}</ref> * 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}</ref> * 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu "Rīga"]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība "Prosiv" ([[Itālija]]s uzņēmums "Sintagma", [[Slovākija]]s uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T"). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā</ref> * 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> * 2020. gada februārī SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", "RB Rail" un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.<ref name="lidosta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> * 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.</ref> * 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> * 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas "Rīga".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī</ref> * 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref> * 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka "ERB Rail" ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Vikiprojekts:Rail Baltica]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija) * [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)] * [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš "Rail Baltica" — ir.lv Dzīvie šķirkļi] * [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Limbažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Siguldas novads]] [[Kategorija:Salaspils novads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] [[Kategorija:Mārupes novads]] [[Kategorija:Olaines novads]] [[Kategorija:Bauskas novads]] ckche5ndb8h5f00u0i3o38djng6zpyb 4526046 4526045 2026-09-23T09:12:33Z Meistars Joda 781 4526046 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora]] [[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020)]] {{nosaukums slīprakstā}} '''''Rail Baltica''''' ir [[normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem. ''Rail Baltica'' savienos [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]]. Latvijā dzelzceļš šķērsos [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], kā arī Rīgas valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]] novadu ("Rīgas loks")<ref>[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā</ref> 263 km garumā. Projektēšanas fāzi uzsāka 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā "Rīga". Pirmos celtniecības darbus Igaunijā sāka 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī</ref> 2024. gada jūnijā ''Rail Baltica'' vadība paziņoja, ka projekta plānotās kopējās izmaksas pieaugušas no 5,8 līdz 23,8 miljardiem eiro, tādēļ starp Lietuvas-Polijas robežu un Tallinu līdz 2030. gadam divu sliežu ceļu vietā izveidos viensliežu ātrgaitas līnijas koridoru. Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijas daļa būs 6,4 miljardi eiro. [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās stacijas]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|lidostas "Rīga" stacijas]] izbūvē apsvēra piesaistīt privātos investorus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.06.2024-krasa-izmaksu-pieauguma-del-rail-baltica-projektu-lidz-2030-gadam-istenos-tikai-daleji.a557498/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krasā izmaksu pieauguma dēļ «Rail Baltica» projektu līdz 2030. gadam īstenos tikai daļēji] lsm.lv 2024. gada 10. jūnijā</ref> == Pamatojums un solījumi == Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platsliežu dzelzceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu ir 1435 mm [[normālplatuma dzelzceļš]]. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā. Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa. ''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]". Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017), projektētāji lēsa, ka ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānoja, ka būvniecības posmā tiks radītas {{sk|13000}} darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Vērtēja, ka IKP multiplikatora efekts sniegs papildus 2 miljardus eiro.<ref name="ReferenceA"/> === Raksturojums === ''Rail Baltica'' ir paredzēta kā elektrificēta 1435 mm [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma dzelzceļa]] līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem būs 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. ''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā plānoja būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica |title=Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus |access-date={{dat|2018|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200208194534/http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica }}</ref> Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī. Paredzēta arī trīs multimodālo termināļu — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) būve — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām. Citi tehniskie parametri: * maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri; * maksimālā ass slodze — 25 tonnas; * Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platsliežu dzelzceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami; * dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos; * dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš; * enerģētikas sistēma — 2x25kV; * ETRMSL2 satiksmes vadība.<ref name="railbaltica.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> == Priekšvēsture == [[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā]] [[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]] 1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Karaļauči|Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).<ref>Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca "Fēnikss"]] uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h. 1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā). Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.<ref name=":3">Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]</ref> == Projektēšana == [[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' infografika ar RB maršrutu Baltijas valstīs (2017)]] [[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]] [[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā]] [[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma]] [[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu.]] Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka ''Rail Baltica'' būvēs pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. 2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem. 2018. gada aprīlī apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.<ref name="railbaltica.org"/> Kustību posmā no Tallinas līdz Helsinkiem nodrošinās, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km. Igaunijā paredzēja būvēt divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālo staciju un Pērnavas staciju, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālo staciju]] un Starptautiskās lidostas "Rīga" staciju, bet Lietuvā — Panevēžā, Palemonas staciju Kauņā un Viļņā. Latvijā jaunā dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas virzīsies garām [[Bauska]]i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, Misai un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s atzarosies Rīgas dzelzceļa loks, bet pamattrase šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Pamattrase turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas pagasts|Sējas pagastam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Tālāk jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]] līdz [[Salacgrīva]]i, kur atradīsies apdzīšanas stacija. === Rīgas loks === Sākotnēji plānoja būvēt īpašu Rīgas dzelzceļa loku, kas no pamattrases atdalītos pie [[Baldone]]s un vestu paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Lidosta "Rīga" (stacija)|lidostas "Rīga" stacijai]], tālāk caur [[Imanta (Rīga)|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], pāri Daugavai pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] līdz [[Rīgas Pasažieru stacija]]i. Izmantojot likvidētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauktu garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]] līdz [[Upeslejas|Upeslejām]], kur savienotos ar ''Rail Baltica'' pamattrasi. 2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstītajā triju Baltijas valstu starpvaldību līgumā par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi Rīgas dzelzceļa loks caur lidostu nebija pieminēts.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/292029-par-igaunijas-republikas-valdibas-latvijas-republikas-valdibas-un-lietuvas-republikas-valdibas-ligumu-par-irail-balticrail-balticai-dzelzcela-savienojuma-izveidi Nosaukums: Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi] pieņemts Saeimā 22.06.2017.</ref> Sakarā ar finansējuma trūkumu 2024. gada septembrī Satiksmes ministrija piedāvāja atteikties no sākotnējā Rīgas loka projekta un izveidot 1520 mm platsliežu dzelzceļa savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī modernizēt esošo savienojumu līdz plānotajai multimodālajai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-pirms-rail-baltica-ienaksanas-riga-piedava-buvet-esoso-sliezu-platuma-celu-starp-centru-un-lidostu.a567369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pirms «Rail Baltica» ienākšanas Rīgā piedāvā būvēt esošo sliežu platuma ceļu starp centru un lidostu] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> === Reģionālās stacijas === Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas. 2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] uz esošā sliežu ceļa.<ref>[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021</ref> Finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā samazināja plānoto staciju skaitu un martā apstiprināja šādus staciju nosaukumus Latvijā: Salacgrīva, [[Skultes muiža]], Vangaži, [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]], [[Daugavkrasti (Salaspils)]], Baldone, [[Lieliecava]], [[Mūsa (Bauska)]], Ķekava, [[Bērzpils (Jaunolaine)]], Jaunmārupe, [[Lidosta "Rīga" (stacija)|Lidosta "Rīga"]], Zasulauks, Saurieši.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120004619/doti-nosaukumi-rail-baltica-dzelzcela-stacijam-latvija Doti nosaukumi 'Rail Baltica' dzelzceļa stacijām Latvijā]</ref> 2014. gada novembrī Mārupes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}</ref> un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> kā arī Ķekavas<ref>[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150301170757/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta |date={{dat|2015|03|01||bez}} }}, TVnet, 2015. gada 26. februāris.</ref> un Sējas<ref>[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris. </ref> novada pašvaldība, Limbažu<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts</ref> novada iedzīvotāji. === Rīgas Centrālā stacija === Sākotnēji plānoja izbūvēt divus jaunus normālplatuma (1435 mm) dzelzceļus 2,6 km garumā, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus, dzelzceļa satiksmi organizējot pa estakādi un 1 km garu tiltu pāri Daugavai un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajai Daugavai]]. ''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks bija personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura |title=info.railbaltica.org |access-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211102092715/https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura }}</ref> Jaunās Rīgas Centrālās stacijas būvi plānoja pabeigt 2025.—2026. gadā, bet finansējuma kavēšanās dēļ būvniecības pabeigšanu pārbīdīja līdz 2026.—2027. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.04.2023-rail-baltica-ievieseji-paslaik-finansejuma-piesaiste-netiek-lidzi-buvdarbiem.a504661/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» ieviesēji: Pašlaik finansējuma piesaiste netiek līdzi būvdarbiem] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Rīgas Centrālās stacijas izbūve no 200 miljoniem eiro 2017. gadā pieauga līdz 430 miljoniem 2019. gadā, tad līdz 566 miljoniem vai pat 888 miljoniem eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.09.2024-apsver-iespeju-rail-baltica-buvesanu-turpinat-pa-sakotneji-nesavienotiem-posmiem.a568853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Apsver iespēju «Rail Baltica» būvēšanu turpināt pa sākotnēji nesavienotiem posmiem] lsm.lv 2024. gada 16. septembrī</ref> 2025. gada 18. februārī Latvijas valdība nolēma pārdalīt 114 miljonus eiro no [[Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds|Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda]] finansējuma. Centrālās stacijas dienvidu daļas celtniecību plānoja pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, ietverot stacijas ēkas uzgaidāmā stāva un jumta darbus, platformu apdari, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no Satiksmes ministrijas ēkas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai pārdala 114 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> Aprīlī "Eiropas Dzelzceļa līnijas" informēja, ka atsākti darbi Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada rudenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/18.02.2025-rigas-centralas-stacijas-buvniecibai-pardala-114-miljonus-eiro.a588324/ Atsāk «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas būvniecību; ēku varētu izmantot 2027. gada vasarā] lsm.lv 2025. gada 16. aprīlī</ref> === Rīgas lidostas dzelzceļa stacija === Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus "Rail Baltica" stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.<ref name="lidosta"/> ''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā</ref> Lai gan 2023. gadā termināļa ēka nebija uzcelta, tomēr būvnieku konsorcijs ([[Austrija]]s uzņēmums ''Swietelsky AG'', Latvijas ceļu būves firma SIA Binders un AS ''LNK Industries'') solīja lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbus paveikt piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.<ref>[https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-lidosta-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā "Rīga"]</ref> 2023. gada septembrī kļuva zināms, ka ar tobrīd pieejamo finansējumu līdz 2025. gadam varēs pabeigt darbus ap Satiksmes ministriju un Centrāltirgu, turpināt iesākto ap lidostu un izbūvēt 13 kilometrus sliežu starp Iecavu un Bausku. Lai Rīgā iesāktos darbus līdz 2027. gadam pabeigtu, pietrūka vairāk nekā 200 miljonu eiro, no tiem mazāk par pusi paredzēja Centrālās stacijas posmam, savukārt vairāk nekā simt miljoni eiro bija vajadzīgi, lai uzbūvētu 4,5 kilometrus garo sliežu ceļu no Jaunmārupes līdz Imantai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/26.09.2023-rail-baltica-darbiem-riga-pietrukst-200-miljonu-eiro-pirmie-vilcieni-latvija-varetu-sakt-kurset-agrak.a525297/ «Rail Baltica» darbiem Rīgā pietrūkst 200 miljonu eiro; pirmie vilcieni Latvijā varētu sākt kursēt agrāk] lsm.lv 2023. gada 26. septembrī</ref> "Rail Baltica" Lidostas stacijas (RIX) būvniecības izmaksas no sākotnēji nosolītajiem 237 miljoniem izauga līdz 399 miljoniem eiro 2024. gadā.<ref name="LSM16NOV"/> 2025. gada jūlijā kļuva zināms, ka ir pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas dzelzsbetona nesošo konstrukciju, pasažieru platformas un iekšējā viadukta posma izbūve, kā arī uzbūvēti 45 sliežu ceļa viadukta balsti 1,5 km garumā. Tālākajā posmā paredzēta 2,4 km dzelzceļa uzbēruma būvniecība un 115 metru gara pārvada izbūve pār [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2025-pabeigta-rail-baltica-lidostas-stacijas-nesosas-konstrukcijas-un-pasazieru-platformas-izbuve.a605246/ Pabeigta «Rail Baltica» lidostas stacijas nesošās konstrukcijas un pasažieru platformas izbūve] lsm.lv 2025. gada 2. jūlijā</ref> === Projekta ieviesēji === 2014. gadā nodibināja projekta centrālo koordinatoru Baltijas valstu kopuzņēmumu ''[[RB Rail]]'', kura pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180442/http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/}}</ref> "RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs — Igaunija, Latvija, Lietuva — izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.01.2025-rail-baltica-dzelzcela-projektam-draud-noraut-stopkranu-rb-rail-valstij-prasa-9-miljonus-eiro.a585341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» dzelzceļa projektam draud «noraut stopkrānu»; «RB Rail» valstij prasa 9 miljonus eiro] lsm.lv 2025. gada 27. janvārī</ref> Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612180340/http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/}}</ref> 2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB, plānojot, ka tās apakšuzņēmums ''Rail Baltica company'' kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija apņēmās sekmēt [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.<ref>[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019</ref> 2024. gada aprīlī no amata atkāpās uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, kurš amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.04.2024-eiropas-dzelzcela-liniju-valdes-vaditajs-atkapjas-no-amata.a551963/ «Eiropas Dzelzceļa līniju» valdes vadītājs atkāpjas no amata] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> == Finansēšanas problēmas == Sākotnējā AECOM analīze 2011. gadā paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Pēc AECOM analīzes projektu papildināja ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā "Rīga" Latvijā, Kauņa—Viļņa savienojumu Lietuvā, tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] Igaunijā. Paredzēja, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c. 2017. gadā kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam bija 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.<ref name="ReferenceA"/> Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedza 130 miljonus eiro, no kuriem CEF ieguldījums bija 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv}}</ref> Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā bija aplēsts 824 miljonu eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607144212/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/}}</ref> Sākotnēji būvdarbus bija plānots pabeigt 2026. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505000658/https://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/}}</ref> taču tikai 2023. gada sākumā uzņēmuma "RB Rail" vadība pavēstīja, ka ir gatava sākt liela mēroga celtniecības darbus, solot jauno dzelzceļu pa posmiem pabeigt starp 2028. un 2030. gadu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam] lsm.lv 2023. gada 1. februārī</ref> 2023. gada novembrī kļuva zināms, ka "RB Rail" kopā ar ekspertiem veido vairākus scenārijus dzelzceļa un ar to saistīto objektu būves dalīšanai vismaz divās kārtās, lai taupītu laiku un naudu. Diskutēja par variantiem, kuros līdz 2030. gadam jāuzbūvē vienīgi līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2023-rail-baltica-atrvilciens-var-paiet-garam-rigai.a532280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» ātrvilciens var paiet garām Rīgai] lsm.lv 2023. gada 19. novembrī</ref> 2024. gada martā Satiksmes ministrija saskaņošanai iesniedza ziņojumu par projekta pirmās fāzes finansēšanu līdz 2030. gadam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.03.2024-rail-baltica-cauri-visai-rigai-pirmaja-posma-visticamak-neies-trukst-ap-3-miljardiem-eiro.a547888/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; trūkst ap 3 miljardiem eiro] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 2024. gada 16. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja (EISI) nolēma projekta īstenošanai piešķirt papildu 346 miljonus eiro Latvijai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-3461-miljonu-eiro-rail-baltica-projekta-istenosanai-latvija|title=Eiropas Komisija piešķir 346,1 miljonu eiro Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2025-10-06|language=lv}}</ref> 370 miljonus eiro — Igaunijai un 458 miljonus eiro — Lietuvai. Šis finansējums Latvijas posmā paredzēts pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā no Misas līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži—Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.07.2024-eiropas-komisija-rail-baltica-projekta-turpinasanai-pieskir-papildu-12-miljardus-eiro.a561781/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija «Rail Baltica» projekta turpināšanai piešķir papildu 1,2 miljardus eiro] lsm.lv 2024. gada 17. jūlijā</ref> 27. augustā Latvijas valdība apstiprināja 61 miljona eiro nacionālo līdzfinansējumu pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz [[Misa (stacija)|Misas stacijai]]. Parāds būvniekiem par jau padarītajiem darbiem augusta sākumā sasniedza 40 miljonus eiro. Līdz augusta beigām no valsts budžeta samaksāja 10 miljonus, bet līdz septembra beigām bija jāatrod vēl aptuveni 16 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.08.2024-parads-rail-baltica-buvniekiem-aptuveni-16-miljoni-eiro-kas-jaatrod-lidz-septembra-beigam.a566711/ Parāds «Rail Baltica» būvniekiem — aptuveni 16 miljoni eiro, kas jāatrod līdz septembra beigām] lsm.lv 2024. gada 28. augustā</ref> 2025. gada rudenī projekta vadība pavēstīja, ka Latvija nodokļos pēdējos gados atgūst vairāk, nekā iemaksājusi projektā, jo visi projekta nodokļi tiek maksāti Latvijā, ieskaitot nodokļus no Igaunijas un Lietuvas finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120090074/tris-eiro-pret-vienu-latvija-pat-nopelna-no-rb-rail-darbibas-apgalvo-amatpersonas|title=Trīs eiro pret vienu – Latvija pat nopelna no "RB Rail" darbības, apgalvo amatpersonas|website=Delfi|access-date=2025-10-06|date=2025-10-06|language=lv}}</ref> === Izmeklēšana Latvijā === 2024. gada 13. decembra Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā bija minēts, ka būtiskākās kļūdas projekta plānošanas etapā pieļāva ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš]], AS "RB Rail" stratēģiskais direktors [[Kaspars Briškens]] un satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]]. Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju tā īstenošanā. Ziņojumā teikts, ka Krišjānis Kariņš pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu. Kaspars Briškens bija atbildīgs par 2017. gada "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei. Tālis Linkaits valdībai nesniedza objektīvu informāciju par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājumu atbalstīja bez to pienācīgas izvērtēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.12.2024-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-butiskakas-kludas-rail-baltica-projekta-pielava-karins-briskens-un-linkaits.a580272/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Būtiskākās kļūdas «Rail Baltica» projektā pieļāva Kariņš, Briškens un Linkaits] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> 2024. gada 10. decembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra]]s Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa uzsāka kriminālprocesu par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar projekta infrastruktūras objektu būvniecību. Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, nevis pret konkrētām amatpersonām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu kriminālprocesu nodeva izmeklēšanai [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.12.2024-sak-kriminalprocesu-par-parkapumiem-rail-baltica-projekta-ieviesana.a580770/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Sāk kriminālprocesu par pārkāpumiem «Rail Baltica» projekta ieviešanā] lsm.lv 2024. gada 18. decembrī</ref> ==== Pirmās kārtas plāns Latvijā ==== 2024. gada 28. oktobrī Satiksmes ministrija publiskoja informatīvo ziņojumu par plānoto ''Rail Baltica'' projekta pirmo kārtu, līdz 2030. gadam piedāvājot uzbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai ar [[Bauska]]s, [[Salaspils]]/[[Daugavkrasti|Daugavkrastu]], [[Skulte (stacija)|Skultes muižas]] un [[Salacgrīva]]s reģionālajām stacijām, uzbūvēt sliežu ceļu no [[Imanta (stacija)|Imantas stacijas]] līdz Rīgas lidostai, pabeidzot darbus Rīgas lidostas stacijā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Paredzēja ar privātās un publiskās partnerības finansējuma palīdzību uzbūvēt arī sliežu ceļu no [[Upeslejas|Upeslejām]] līdz Rīgas Centrālajai stacijai vai arī no Misas līdz lidostas stacijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2024-riga-savienota-tikai-no-vienas-puses-un-sliedem-uz-igauniju-naudu-vel-mekle-rail-baltica-sakotnejie-scenariji.a574278/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīga savienota tikai no vienas puses, un sliedēm uz Igauniju naudu vēl meklē — «Rail Baltica» sākotnējie scenāriji] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> 6. novembrī "RB Rail" informēja, ka Latvijā projekta pirmās kārtas īstenošana 6,4 miljardu eiro vietā izmaksās 5 miljardus eiro. SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" skaidroja, ka galvenais ietaupījums rodas, nebūvējot 900 miljonus eiro vērto tiešo savienojumu starp lidostu un Misu, kā arī 400 miljonus eiro vērtās trokšņu sienas un autoceļu šķērsojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.11.2024-par-15-miljardiem-letak-rail-baltica-pirmaja-karta-atrod-butisku-ietaupijumu.a575463/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Par 1,5 miljardiem lētāk — «Rail Baltica» pirmajā kārtā atrod būtisku ietaupījumu] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 10. decembrī Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja prioritāros uzdevumus:<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.12.2024-rail-baltica-projektam-noteiks-izmaksu-griestus-sapnis-par-rigas-ieklausanu-vel-nemirst.a579686/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Rail Baltica» projektam noteiks izmaksu griestus; sapnis par Rīgas iekļaušanu vēl nemirst] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> # izveidot normālplatuma dzelzceļa maģistrāli Lietuvas robeža—Misa—Upeslejas—Vangaži—Igaunijas robeža, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža—Misa; # pabeigt būvdarbus ''Rail Baltica'' pasažieru stacijā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un dzelzceļa stacijas "Rīgas Centrālā stacija" dienvidu daļā; # izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu un uzbūvēt staciju "Daugavkrasti" Salaspilī, nodrošinot pārsēšanās iespēju starp ''Rail Baltica'' un esošo 1520 mm platsliežu dzelzceļa tīklu; # izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu. 2025. gada 2. jūlijā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) koordinācijas komiteja piešķīra papildu 153,5 miljonu eiro finansējumu ''Rail Baltica'' projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm, 47,1 miljonu eiro piešķīra Igaunijai un 94,9 miljonus eiro Lietuvai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/03.07.2025-eiropas-komisija-pieskir-latvijai-1535-miljonus-eiro-dzelzcela-projektam-rail-baltica.a605488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eiropas Komisija piešķir Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam «Rail Baltica»] lsm.lv 2025. gada 3. jūlijā</ref> 11. jūlijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un "ERB Rail" parakstīja aktus par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu ''Rail Baltica'' pamattrases dienvidu posmā Misa—Lietuvas robeža, kas iekļauj nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār [[Iecava (upe)|Iecavas upi]] būvniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2025-ar-pirmajiem-ligumiem-latvija-saks-plasus-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbus.a606520/ Ar pirmajiem līgumiem Latvijā sāks plašus «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbus] lsm.lv 2025. gada 11. jūlijā</ref> 2026. gada 27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens brīdināja, ka līdz 2030. gadam pamattrasi pabeigt neizdosies, jo "Rail Baltica" pamattrases pabeigšanai trūkst 3—4 miljardu eiro.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi Intervija ar "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Māri Dzelmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260129131805/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/370575/intervija-ar-eiropas-dzelzcela-linijas-valdes-priekssedetaju-mari-dzelmi |date={{dat|2026|01|29||bez}} }} lsm.lv 28.01.2026</ref> 2026. gada 22. septembrī Baltijas valstis vienojās par dzelzceļa projekta ''Rail Baltica'' pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kulbergs: Baltijas valstis vienojušās par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.09.2026-kulbergs-baltijas-valstis-vienojusas-par-rail-baltica-pirmas-kartas-termina-pagarinasanu-lidz-2034-gadam.a664291/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> == Būvdarbu gaita == === Polijā === [[Attēls:Rail Baltica.svg|thumb|''Rail Baltica'' (E75) Polijas daļas karte]] "Rail Baltica" Polijas posmā esošo normālplatuma dzelzceļu sāka modernizēt pirms tā plānošanas sākuma Baltijas valstīs 2016. gadā. 400 km garo modernizējamo dzelzceļu sadalīja piecos posmos — no [[Varšava]]s līdz Sadovnei (''Sadowne Węgrowskie''), tālāk līdz [[Čiževa]]i, tad līdz [[Bjalistoka]]i (449. un 6. Polijas dzelzceļa līnijas), tālāk līdz [[Elka]]i (38. Polijas dzelzceļa līnija) un līdz Lietuvas robežai. Līdz 2025. gadam lielākajā daļā posmu darbi bija paveikti, bet pēdējo posmu caur [[Olecko]] (41. Polijas dzelzceļa līnija), [[Suvalki]]em (39. Polijas dzelzceļa līnija) līdz Trakiškiem (51. Polijas dzelzceļa līnija) plāno pabeigt īsi pēc 2030. gada, jo tam vajadzīga jauna sliežu ceļa izbūve ap divu miljardu eiro vērtībā. Brauciena ilgumu no Varšavas līdz Lietuvas robežai plānoja ap trim stundām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-polija-darbi-pie-rail-baltica-rit-uz-prieksu-gaida-uz-ieviesanu-baltija.a588879/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijā darbi pie «Rail Baltica» rit uz priekšu; gaida uz ieviešanu Baltijā] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> <gallery> 07.05.18 Trakiszki SA133-019 (42085245382).jpg|Vilciens uz Bjalistoku Trakišķu stacijā (2018) WK15 Suwałki (8) Lichen99.jpg|Vilciens uz Bjalistoku Suvalku stacijā (2015) Ełk PKP 1.jpg|Elkas stacija (2018) 20240406 124923 April 2024 in Białystok.jpg|Modernizētā Bjalistokas stacija (2024) 20241218 083011 December 2024 in Białystok.jpg|Vilciens uz Suvalkiem Bjalistokas stacijā (2024) 2020 PKP Czyzew 02.jpg|Čiževas stacija (2020) </gallery> === Lietuvā === 2026. gada sākumā dzelzceļa būvdarbi Lietuvas daļā notika 114 kilometrus garā posmā Kauņa—Paņeveža un bija sākta sliežu ieklāšana, sliežu ceļa pamatnes izbūve bija pabeigta aptuveni 9 kilometrus garajā [[Jonava]]s posmā. 2026. gadā plānoja investēt ap 325 miljonus eiro (pamattrases būvniecībai 240 miljonus eiro, sliežu ieklāšanai 9,8 miljonus eiro), daļa no šīs naudas paredzēta projektēšanai un zemes atpirkšanai posmā no Polijas robežas līdz Kauņai.<ref name="lsm19.02.2026">[https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/19.02.2026-kas-notiek-ar-rail-baltica-latvija-pamattrase-sogad-plano-ieguldit-32-lidz-46-reizes-mazak-neka-lietuva-un-igaunija.a635312/ Kas notiek ar «Rail Baltica»? Latvijā pamattrasē šogad plāno ieguldīt 3,2 līdz 4,6 reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 19.02.2026</ref> === Latvijā === 2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Latvijas daļā notika aptuveni 30 kilometrus garā posmā, bet galvenie darbi notika Rīgas Centrālajā un lidostas dzelzceļa stacijās. 2026. gadā plānoja investēt 260 miljonus eiro no Eiropas savienošanas instrumenta (''Connecting Europe Facility''), no ES Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda un no Latvijas valsts budžeta finansējuma (120 miljonus eiro Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un 52 miljonus eiro lidostas "Rīga" dzelzceļa stacijā, 75 miljonus eiro dzelzceļa pamattrases būvniecībai). 8 miljonus eiro plānoja izlietot trases posma Lietuvas robeža—Misa pārprojektēšanai, tostarp samazinot sākotnēji plānoto uzbēruma augstumu.<ref name="lsm19.02.2026"/> === Igaunijā === 2026. gada sākumā dzelzceļa trases sagatavošanas darbi Igaunijas daļā notika 103 kilometrus garā posmā. 2026. gada budžetā investīcijām "Rail Baltica" plānoja 435,7 miljonus eiro, no tiem 345 miljonus eiro pamattrases zemes darbiem, uzbērumiem, tiltiem, līmeņu atdalījumiem un saistītajām civilajām būvēm, bet sliežu ieklāšanu vēl neplānoja sākt.<ref name="lsm19.02.2026"/> == Hronoloģija == [[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu]] * Trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997) apstiprināja Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica'' Helsinki-Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava. * 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai. * 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}</ref> * Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei. * 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā. * Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā parakstīja saprašanās memorandus par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas. * 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem. * 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi. * 2010.—2011. gadā Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd'' veica priekšizpēti, izvērtējot jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. * 2011. gada 10. novembrī [[Valdis Dombrovskis]] kopā ar citiem Baltijas valstu premjeriem Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). * 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', [[Anrijs Matīss]] kopā ar citu Baltijas valstu transporta ministriem Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā. * 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''. * 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, nodibināja ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmumu, kuru 12. novembrī kā a/s ''RB Rail'' ierakstīja Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}</ref> * 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kā arī Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}} | archive-date={{dat|2015|06|23||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150623194536/http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 }} {{lv ikona}}</ref> * 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām normālplatuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}</ref> * 2016. gada augustā [[Kučinska Ministru kabinets]] akceptēja Latvijas Satiksmes ministra [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu normālplatuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 tālaika pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai noteica aizsargjoslu. * 2017. gada 31. janvārī Ministru prezidents [[Māris Kučinskis]] Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definēja, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355|title=Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2023-02-02|date=2017-01-24|language=lv}} </ref> * 2017. gadā publicēja EY izstrādāto izmaksu-ieguvumu analīzi par projekta potenciālajiem ieguvumiem 16,2 miljardu eiro vērtībā un novērtēja izmaksas 5,8 miljardu eiro apmērā.<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv}}</ref> * 2018. gada sākumā [[Kučinska valdība]] no Latvijas puses apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614055056/http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/}}</ref> * 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en}}</ref> * 2018. gada 20. martā normālplatuma dzelzceļa projekta ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu "Rīga"]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veica uzņēmumu apvienība "Prosiv" ([[Itālija]]s uzņēmums "Sintagma", [[Slovākija]]s uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T"). Projektēšanas cena bija 4,5 miljoni eiro, tajā bija iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānoja pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā</ref> * 2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, būvdarbus plānojot paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200813180055/http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html |date={{dat|2020|08|13||bez}} }} edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> * 2020. gada februārī SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", "RB Rail" un [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.<ref name="lidosta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī</ref> * 2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'' (līguma summa 13 523 414 eiro), bet 45 km garo posmu no [[Misa (upe)|Misas]] līdz [[Latvijas—Lietuvas robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'' (līguma summa 6 903 802 eiro). Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un 1 dzīvnieku pāreja.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.</ref> * 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Nere]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz Latvijas—Lietuvas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> * 2022. gada 13. septembrī sāka 13 metru augstas un 2 km garas dzelzceļa estakādes būvniecību pie lidostas "Rīga".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-lidostas-sakta-rail-baltica-dzelzcela-stacijas-estakades-buvnieciba.a473435/ Pie lidostas sākta «Rail Baltica» dzelzceļa stacijas estakādes būvniecība] lsm.lv 2022. gada 13. septembrī</ref> * 2024. gada 30. maijā Baltijas valstu satiksmes ministrus aicināja piedalīties ''Rail Baltica'' ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā [[Ilemiste (stacija)|Ilemistes stacijā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2024-rail-baltica-projekts-iestredzis-valdibas-gaitenos.a555623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Rail Baltica» projekts iestrēdzis valdības gaiteņos] lsm.lv 2024. gada 28. maijā</ref> * 2025. gada 12. martā kļuva zināms, ka "ERB Rail" ir uzsācis pamattrases būvlaukuma iekārtošanu Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā 10,5 km no Iecavas centra pie [[autoceļš V9|autoceļa V9]] [[Iecava]]—[[Baldone]]—[[Daugmale]]. Celtniecības kravu piegādēm izmantos arī [[autoceļš V5|autoceļu V5]] Piebalga—Dzelzāmurs—Ratstrauti un [[autoceļš P89|autoceļu P89]] [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.03.2025-foto-iecava-gatavojas-rail-baltica-dzelzcela-pamattrases-buvdarbu-uzsaksanai.a591235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Iecavā gatavojas «Rail Baltica» dzelzceļa pamattrases būvdarbu uzsākšanai] lsm.lv 2025. gada 12. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Vikiprojekts:Rail Baltica]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija) * [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200117163007/http://www.railbaltica.org/info/lv |date={{dat|2020|01|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)] * [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš "Rail Baltica" — ir.lv Dzīvie šķirkļi] * [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Limbažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Siguldas novads]] [[Kategorija:Salaspils novads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] [[Kategorija:Mārupes novads]] [[Kategorija:Olaines novads]] [[Kategorija:Bauskas novads]] 3nv70i5zykb32c1neemn1xwtmezbfk5 0 157598 4525954 4283302 2026-09-23T06:45:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525954 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Luiss Svaress | image = Luis Suárez Atlético Madrid.jpg | fullname = Luis Alberto Suárez Díaz | dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1987|1|24|df=y}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Urugvaja|Salto}} | height = 181<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/players/player=270775/index.html |title=2010 FIFA World Cup — Luis SUAREZ |publisher=FIFA.com |date=7 February 2007 |accessdate=7 July 2010 |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622192806/http://www.fifa.com/worldcup/players/player=270775/index.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100622192806/http://www.fifa.com/worldcup/players/player=270775/index.html |date={{dat|2010|06|22||bez}} }}</ref> | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Inter"]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = 2003—2005 | youthclubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | years1 = 2005—2006 | clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | caps1 = 27 | goals1 = 10 | years2 = 2006—2007 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]] | caps2 = 29 | goals2 = 10 | years3 = 2007—2011 | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | caps3 = 110 | goals3 = 81 | years4 = 2011—2014 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | caps4 = 110 | goals4 = 69 | years5 = 2014—2020 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps5 = 191 | goals5 = 147 | pcupdate = {{dat|2025|05|23|sk|bez}} | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2007—2024 | nationalteam2 = {{Fb|Urugvaja}} | nationalcaps2 = 143 | nationalgoals2 = 69 | name = | caption = Svaress 2020. gadā | birth_date = | birth_place = | caps6 = 26 | caps7 = 14 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | clubs7 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football|Nacional]] | goals6 = 19 | goals7 = 8 | years6 = 2020—2022 | years7 = 2022—2023 | clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 45 | goals8 = 24 | clubs9 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Inter"]] | years9 = 2024— | caps9 = 36 | goals9 = 22 }} '''Luiss Alverto Svaress Diass''' ({{val|es|Luis Alberto Suárez Díaz}}, {{izrunā|ˈlwiz 'swares}}; dzimis {{dat|1987|1|24}} [[Salto]], [[Urugvaja|Urugvajā]]) ir profesionāls urugvajiešu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, Urugvajas izlases dalībnieks. Kopš 2024. gada Svaress spēlē ''[[MLS]]'' komandā [[Maiami "Inter"]]. Viņa vecākais brālis [[Paolo Svaress]] arī ir profesionāls futbolists. 2005. gadā viņš uzsāka profesionāļa karjeru Urugvajas klubā ''[[Club Nacional de Football|Nacional]]''. Vēlāk spēlējis Nīderlandes klubu ''[[FC Groningen|Groningen]]'' un ''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'' sastāvos. Pēdējās divas sezonas ''Ajax'' klubā urugvajietis bija vienības kapteinis. 2010. gadā L. Svaress tika atzīts par gada labāko futbolistu Nīderlandē, lielā mērā pateicoties 35 gūtajiem vārtiem čempionātā (sezonas līderis). 2011. gadā viņš pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. Urugvajas izlases sastāvā L. Svaress ir uzvarējis ''[[2011. gada Copa América]]'' turnīrā, izlases labā viņš guva četrus vārtus un tika atzīts par turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]] (MVP).<ref name="CopaAmerica">[http://www.guardian.co.uk/football/2011/jul/24/uruguay-paraguay-copa-america Luis Suárez and Diego Forlán shoot Uruguay to record 15th Copa América] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111004101911/http://www.guardian.co.uk/football/2011/jul/24/uruguay-paraguay-copa-america |date={{dat|2011|10|04||bez}} }} The Guardian. Retrieved 25 July 2011</ref> Svaress piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] grupu turnīrā, taču pēc spēles ar Itālijas izlasi saņēma četru mēnešu diskvalifikāciju par košanu Itālijas valstsvienības aizsargam Džordžo Kjelīni.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/suaresam-piespriesta-cetru-menesu-diskvalifikacija/657094 Suaresam piespriesta četru mēnešu diskvalifikācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140629152220/http://apollo.tvnet.lv/zinas/suaresam-piespriesta-cetru-menesu-diskvalifikacija/657094 |date={{dat|2014|06|29||bez}} }} apollo.lv</ref> 2014. gada jūlijā Svaress pievienojās [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] klubam ''[[FC Barcelona]]''. ''Barcelona'' sastāvā Svaress izcīnīja četrus ''[[La Liga]]'' titulus un vienu [[UEFA Čempionu līga]]s kausu. 2020. gadā Svaress pameta Barselonu un pievienojās [[Madrides "Atletico"|Madrides "''Atletico''"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/agreement-with-fc-barcelona-over-the-transfer-of-luis-suarez|title=Club Atlético de Madrid - Agreement with FC Barcelona over the transfer of Luis Suárez|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2020-09-24|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Nacional''' * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2005—06, 2022 '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2010—11 * [[Nīderlandes kauss futbolā]]: 2009—10 '''Liverpool''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2011—12 '''Barcelona''' * [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija]]: [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18 * [[Spānijas Superkauss]]: 2016, 2018 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014—15]] * [[UEFA Superkauss]]: 2015 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2015 '''Atlético Madrid''' * Spānijas La Liga: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] '''Grêmio''' * [[Campeonato Gaúcho]]: 2023 * [[Recopa Gaúcha]]: 2023 '''Urugvaja''' * [[Copa América]]: [[2011. gada Copa América|2011]] * [[2024. gada Copa América]]: 3. vieta<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/14072024-svaress_izrauj_neizskirtu_urugvaja_pendel</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[AFC Ajax]]'' gada labākais spēlētājs: 2008—09, 2009—10 * [[Eredivisie]] labākais vārtu guvējs: 2009—10 * ''[[Liverpool FC]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2012—13, 2013—14 * [[Anglijas Premjerlīga]]s sezonas labākais spēlētājs: 2013—14 * Anglijas Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2013—14 * [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2013—14, 2015—16 * ''[[FC Barcelona]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2015—16 * [[La Liga]] labākais vārtu guvējs: 2015—16 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110806105651/http://www.luissuarez.co.uk/en/home-en Mājaslapa] {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://soccernet.espn.go.com/player/_/id/125088/luis-suarez?cc=5739&ver=global ESPN Soccernet profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100614072312/http://soccernet.espn.go.com/player/_/id/125088/luis-suarez?cc=5739&ver=global |date={{dat|2010|06|14||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~41201,00.html Premjerlīgas profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110829071708/http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~41201,00.html |date={{dat|2011|08|29||bez}} }} {{en ikona}} {{Urugvajas futbolists-aizmetnis}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Urugvajas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Svaress, Luiss Alverto}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Urugvajas futbolisti]] [[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:"Nacional" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Maiami "Inter" spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] gdnub0k5r3x6tkk0m78q33kjjpg2war 0 159195 4526077 2936789 2026-09-23T11:16:07Z Meistars Joda 781 4526077 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste | nosaukums = Pasaules zemes un tautas | attels = [[Attēls:Pasaules_zemes_un_tautas_vaks.jpg|200px]] | attela apraksts = | autors = | orig nosaukums = | ilustrators = | vaka autors = I. Jansons | valsts = [[Latvija]] | valoda = [[Latviešu valoda]] | serija = | temats = | zanrs = | izdevejs = [[Izdevniecība “Zvaigzne”]], [[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] | izdota = [[1978]]. gadā Rīgā | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = cietie vāki | lpp = 794 | masa izmers = 21x26,5 cm | isbn = | oclc = | pec = | pirms = }} Ģeogrāfijas vārdnīca '''Pasaules zemes un tautas''' (reizēm izmantota [[abreviatūra]] '''PZT''')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tezaurs.lv/wap/avoti.html |title=Tezaurs.lv Izmantotie avoti |access-date={{dat|2011|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305093812/http://www.tezaurs.lv/wap/avoti.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> ir izdevniecības "Zvaigzne" [[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Galvenās enciklopēdiju redakcijas]] [[1978. gads|1978. gadā]] izdota ģeogrāfijas nozares enciklopēdiskā vārdnīca. == Šķirkļi == Vārdnīcā ir ietverti aptuveni {{nobr|12 000}} šķirkļu, 1000 fotoattēlu tekstā un ielīmēs, kā arī 33 krāsainās un 222 melnbaltās kartes.<ref>Pasaules zemes un tautas, Rīga, 1978</ref> Vārdnīcā ir raksti par visām pasaules valstīm, politiski administratīvajām vienībām un vēsturiskajiem novadiem, lielākajām ārvalstu pilsētām un visām [[Padomju Savienība|PSRS]] pilsētām. Īsas ziņas sniegtas arī par senpilsētām, kūrortiem, [[Latvija]]s apdzīvotajām vietām, kā arī par kontinentiem, pasaules daļām, dažādām reljefa vienībām, okeāniem, jūrām un citiem ģeogrāfiskiem objektiem. Plaša rakstu grupa veltīta tautām un rasēm. == Vietvārdu rakstība == Liela daļa ģeogrāfisko nosaukumu latviešu valodā [[Īpašvārdu atveidošana|atveidota]] pirmo reizi. Daudziem šķirkļiem sniegti nosaukumi oriģinālvalodā. Vārdnīcas sākumā īsi paskaidroti izmantotie vietvārdu atveides principi. Valodās, kurām ir sastādīti "Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā" (angļu, čehu, franču, igauņu, itāļu, krievu, lietuviešu, poļu sengrieķu, somu, spāņu, vācu), atveidojuma pamatā likti šie materiāli. Tomēr šajos principos izdarīti arī nelieli grozījumi, noteiktās situācijās priekšroku dodot lokāmu galotņu izmantošanai, kas dara ērtāku šo nosaukumu lietošanu latviešu valodā. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Lielais pasaules atlants]] * [[Īpašvārdu atveidošana|Īpašvārdu atveidošana latviešu valodā]] [[Kategorija:Latvijas enciklopēdijas]] [[Kategorija:1978. gada grāmatas]] sjimj2w97v8lujj0lfuuu0wbmgv9gdw 0 159249 4526086 4122003 2026-09-23T11:38:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526086 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Matīass Ēlunds | vārds_orig = ''Mattias Öhlund'' | attēls = Mattiasohlund lightning.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|9|9}} | dz_viet = {{vieta|Zviedrija|Pīteo}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 100 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1992 | kar_beig = 2016 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 13., 1. kārtā | dr_gads = [[1994. gada NHL drafts|1994]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Vankūveras "Canucks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1992—1994 | klubs 1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Piteå HC]] | kl_sez 2 = 1994—1997 | klubs 2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Luleå HF]] | kl_sez 3 = 1997—2009 | klubs 3 = {{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras "Canucks"]] | kl_sez 4 = 2009—2011 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1996—2010 | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = *[[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2000 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2019|7|3}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}} {{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|Itālija 2006]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 1997]]}} {{MedalGold2|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 1998]]}} {{MedalBronze2|[[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2001]]}} }} '''Matīass Ēlunds''' ({{val|sv|Mattias Öhlund}}; dzimis {{dat|1976|9|9}} [[Pitea|Piteā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]) ir bijušais [[zviedri|zviedru]] [[hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]], [[Zviedrijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 909 spēles [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubos [[Vankūveras "Canucks"]] un [[Tampabejas "Lightning"]]. Zviedrijas izlases sastāvā kļuvis par [[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|2006. gada olimpisko]] un [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998. gada pasaules]] čempionu hokejā. == Karjera == Karjeru uzsācis Zviedrijā — ''Piteå'' un ''Luleå'' klubu sastāvā. [[1994. gada NHL drafts|1994. gada NHL draftā]] viņu [[Vankūveras "Canucks"]] izraudzījās ar kopējo 13. kārtas numuru. "Canucks" sastāvā arī ir aizvadījis lielāko daļu karjeras (kluba sastāvā spēlēja līdz 2008.—2009. gada sezonas beigām). 1999. gadā piedalījās NHL Visu zvaigžņu spēlē,<ref name="NHL Bio">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8460503|title=NHL Profile|accessdate=2009-03-20|publisher=NHL.com|year=2009|author=NHL|archive-date=2009-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20090203140111/http://nhl.com/ice/player.htm?id=8460503}}</ref> četras reizes ieguvis Mazuļa Preta balvu (1998, 2000, 2004, 2006). 1998. gadā zviedru hokejists tika iekļauts simboliskajā debitantu izlasē. [[2009]]. gada vasarā Ēlunds noslēdza līgumu ar [[Tampabejas "Lightning"]] vienību. Tās rindās hokejists aizvadīja divas sezonas. Īsi pirms 2011.—12. gada sezonas Ēlunds saskārās ar labā ceļa iekaisumu. Tieši ceļgalu problēmu dēļ Ēlunds profesionāļa karjeru turpināt vairs nevarēja. Līgums ar "Lightning" aizsargam noslēdzās [[2016]]. gadā. === Zviedrijas izlase === Zviedrijas izlases sastāvā uzvarējis {{oss|Z=2006|L=L}}. Pasaules čempionātos ir izcīnījis visu trīs kalumu medaļas — zeltu 1998. gadā, sudrabu 1997. gadā un bronzu 2001. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites|nhl=8460503}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{OS medaļnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Elunds, Matiass}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Norbotenas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:2006. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 2hv46c4yuncjwgpwima9iz3tono8ds8 0 160758 4525880 3602507 2026-09-22T21:47:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525880 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Lakšmi Mitāls | vārds_orig = ''Lakshmi Mittal'' | attēls = Lakshmimittal22082006.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Sadulpura}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | pilsonība = {{IND}} | tautība = Indietis | nodarbošanās = ''[[ArcelorMittal]]'' priekšsēdētājs un vadītājs | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Lakšmi Mitāls''' (''Lakshmi Narayan Mittal''; dzimis {{dat|1950|6|15}}<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.arcelormittal.com/index.php?lang=en&page=256&width=420&height=500&tb0=1 | title=Lakshmi N. Mittal / Chairman of the Board of Directors and CEO | publisher=Arcelor Mittal | accessdate=7 October 2010 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20110822011742/http://www.arcelormittal.com/index.php?lang=en&page=256&width=420&height=500&tb0=1 | archivedate={{dat|2011|08|22||bez}} }}</ref> [[Sadulpura|Sadulpurā]], [[Indija|Indijā]]) ir indiešu [[tērauds|tērauda]] magnāts. Viņš ir pasaulē lielākās tērauda ražotājkompānijas ''[[ArcelorMittal]]'' priekšsēdētājs un vadītājs. Tāpat viņš ir ''[[Goldman Sachs]]'' direktors, ''Karrick Limited'' īpašnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://investing.businessweek.com/businessweek/research/stocks/people/person.asp?personId=364042&ticker=MT:US |title=Lakshmi Mittal, Owner of Karrick Limited |publisher=Blommberg BusinessWeek |date=2011-02-25 |accessdate=2011-02-25 |archive-date=2010-11-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101114022010/http://investing.businessweek.com/businessweek/research/stocks/people/person.asp?personId=364042&ticker=MT:US}}</ref> un viens no [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s kluba ''[[Queens Park Rangers F.C.]]'' īpašniekiem. L. Mitāls ir bagātākais cilvēks [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://in.reuters.com/article/2010/04/25/idINIndia-47973220100425 |title=Britain's richest: Lakshmi Mittal wealthiest |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120115040105/http://in.reuters.com/article/2010/04/25/idINIndia-47973220100425 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120115040105/http://in.reuters.com/article/2010/04/25/idINIndia-47973220100425 |date={{dat|2012|01|15||bez}} }}</ref> otrs bagātākais [[Eiropa|Eiropā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hindustantimes.com/Mittal-richest-in-Europe-and-UK-fifth-in-the-world/Article1-219252.aspx |title=Mittal richest in Europe and UK; fifth in the world |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110519075156/http://www.hindustantimes.com/Mittal-richest-in-Europe-and-UK-fifth-in-the-world/Article1-219252.aspx |archivedate={{dat|2011|05|19||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519075156/http://www.hindustantimes.com/Mittal-richest-in-Europe-and-UK-fifth-in-the-world/Article1-219252.aspx |date={{dat|2011|05|19||bez}} }}</ref> un pašlaik (2011. gada marts) sestais bagātākais cilvēks Pasaulē. Viņas kopējie ienākumi sastāda 31,1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref name="FLM">[http://www.forbes.com/profile/lakshmi-mittal Lakshmi Mittal - Forbes] [[Forbes]].com. Retrieved July 17, 2011.</ref> Viņš ierindojās 44. vietā ietekmīgā žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā Pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā (sarakstā tika iekļautas 68 personas). Katra piektā mašīna Pasaulē ir veidota no tērauda, kas izgatavots L. Mitālam piederošā rūpnīcā. Viņa meitas Vanišas Mitālas kāzas ir visu laiku dārgākās kāzas, kurām fiksētas izmaksas.<ref>[http://www.forbes.com/wealth/powerful-people/list Powerful People List]</ref><ref>[http://www.forbes.com/2007/11/15/billionaires-mittal-hariri-biz-cx_1115heiresses_slide_2.html?thisspeed=20000&boxes=custom Forbes in Pictures: The 20 Most Intriguing Billionaire Heiresses]</ref> 2006. gadā laikraksts ''[[Financial Times]]'' viņu atzina par gada personu. L. Mitāls ir absolvējis ''St. Xavier's'' koledžu Kalkutā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arcelormittal.com/index.php?lang=en&page=256&width=420&height=500&tb0=1 |title=Chairman of the Board of Directors and CEO |publisher=Arcelormittal.com |date=1950-06-15 |accessdate=2010-09-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100609132934/http://www.arcelormittal.com/index.php?lang=en&page=256&width=420&height=500&tb0=1 |archivedate=2010-06-09 }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.forbes.com/profile/lakshmi-mittal ''Forbes'' profils] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mitals, Lakszmi}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rādžastānā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas uzņēmēji]] lujgqyvcfhumhbvdwkrtacb9p3u296q 0 162233 4526041 4520142 2026-09-23T09:05:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526041 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Maikls Viks | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = ''Michael Vick'' | attēls = Michael-Vick Jets-vs-Eagles-Sept-3-2009 Post-Game-Interview (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|6|26}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Ņūportņūsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = Virdžīnijas tehniskā universitāte | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Amerikāņu futbols]] | disciplīna = | poz = Saspēles vadītājs | tvēriens = | kar_sāk = 2001 | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = [[Filadelfijas "Eagles"]] | komanda = | numurs = 7 | amats = | līga = [[NFL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 1., pirmajā kārtā | dr_gads = 2001 | dr_līga = [[NFL]] | dr_kom = [[Atlantas "Falcons"]] <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nobr|2001—2006}} | klubs 1 = [[Atlantas "Falcons"]] | kl_sez 2 = {{nobr|2009—''pašlaik''}} | klubs 2 = [[Filadelfijas "Eagles"]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * 4× Visu zvaigžņu spēle (2002, 2004, 2005, 2010) | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Maikls Dveins Viks''' ({{val|en|Michael Dwayne Vick}}; dzimis {{dat|1980|6|26}}) ir profesionāls ASV [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs, spēlē saspēles vadītāja pozīcijā. Pašlaik (2012) pārstāv [[NFL]] klubu [[Filadelfijas "Eagles"]]. 2001. gada NFL draftā viņu [[Atlantas "Falcons"]] izraudzījās kopējo 1. kārtas numuru. M. Viks kļuva par pirmo [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] saspēles vadītāju, kas NFL draftā ticis izraudzīts ar pirmo numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://findarticles.com/p/articles/mi_m1077/is_12_56/ai_78919277/ |title=Is The NFL's Black Quarterback Boom Real? - National Football League |access-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120708044824/findarticles.com/p/articles/mi_m1077/is_12_56/ai_78919277/ |archivedate={{dat|2012|07|08||bez}} }}</ref> 2000. gada [[MLB]] draftā viņu izraudzījās [[Kolorādo "Rockies"]] ar kopējo 30. kārtas numuru, lai arī viņš nebija spēlējis beisbolu Virdžīnijas tehniskajā universitātē. M. Viks ir piedalījies četrās Visu zvaigžņu spēlēs. 2003. gadā ESPY vērtējumā viņš atzīts par labāko NFL spēlētāju, 2010. gadā M. Viks saņēma NFL gada labākās atgriešanās balvu. 2007. gadā viņam piespriests 23 mēnešu ilgs cietumsods par nelegālām suņu cīņām un likmju pieņemšanu uz tām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/436916-top_10_neieredzetakie_asv_sportisti|title=Top 10 neieredzētākie ASV sportisti|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|9|22||bez}}|archive-date={{dat|2012|09|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120923040808/http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/436916-top_10_neieredzetakie_asv_sportisti}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://sports.espn.go.com/nfl/players/profile?statsId=5448 ESPN profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080514073136/http://sports.espn.go.com/nfl/players/profile?statsId=5448 |date={{dat|2008|05|14||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.nfl.com/players/profile?id=VIC311467 NFL profils] {{en ikona}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viks, Maikls}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV amerikāņu futbola spēlētāji]] q3dxz9rmjhfontm4ex7ldpvvprrq9o0 0 162460 4525940 4379871 2026-09-23T06:17:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525940 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = LoveGame |Attēls = LoveGame Single.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Lady Gaga]] |Albums = [[The Fame]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2009|03|24}} |Formāts = [[Kompaktdisks|CD singls]], ciparu lejupielāde |Ierakstīts = 2008. gada janvāris |Žanrs = Electro-pop, dance-pop |Garums = 3:38 |Izdevējs = Streamline, [[Kon Live Distribution|Kon Live]], [[Interscope Records|Interscope]], Cherrytree |Autors = |Komponists = Lady Gaga, RedOne |Vardi = |Producents = RedOne |Audio piemērs? = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = "[[Eh, Eh (Nothing Else I Can Say)]]"<br />(2009) |Šis singls = "LoveGame"<br />(2009) |Nākamais singls = "[[Paparazzi]]"<br />(2009) }} "'''LoveGame'''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājas [[Lady Gaga]] singls no viņas debijas studijas albuma ''[[The Fame]]''. Tas tika izdots {{dat|2009|03|24||bez}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Interscope Records]] kā debijas studijas albuma ceturtais singls. == Dziesmu saraksts == * '''Australian iTunes Singls'''<ref name="JB Hi-Fi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jbhifionline.com.au/music/pop-rock/lovegame/423950|title=Australia release date|accessdate=2009-04-05|publisher=jbhifionline.com.au}}</ref> # "LoveGame" – 3:33 # "LoveGame (Robots to Mars Remix)" – 3:13 * '''Australian iTunes remixes'''<ref name="JB Hi-Fi"/> # "LoveGame" – 3:32 # "LoveGame (Dave Audé Radio Edit)" – 3:32 # "LoveGame (Jody den Broeder Radio Edit)" – 3:53 # "LoveGame (Space Cowboy Remix)" – 3:20 # "LoveGame (Robots to Mars Remix)" – 3:13 # "LoveGame (Dave Audé Club Remix)" – 8:35 # "LoveGame (Jody den Broeder Club Remix)" – 6:28 * '''LoveGame (Chew Fu GhettoHouse Fix) iTunes single''' # "LoveGame (Chew Fu GhettoHouse Fix) [feat. [[Merilins Mensons]]]" – 5:20 * '''AK iTunes Remix EP'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/browserRedirect?url=http%253A%252F%252Fitunes|title=UK iTunes Remix EP|publisher=[[iTunes]]|accessdate=2009-09-23|archive-date=2023-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20230616102545/http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/browserRedirect?url=http%253A%252F%252Fitunes}}</ref> # "LoveGame" – 3:37 # "LoveGame (Chew Fu GhettoHouse Fix) [feat. Marilyn Manson]" – 5:20 # "LoveGame (Space Cowboy Remix)" – 3:20 # "LoveGame (Jody den Broeder Club Remix)" – 6:27 # "LoveGame (Music Video Version)" – 3:44 * '''US 'The Remixes' CD Singls'''<ref name=discogs>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.discogs.com/Lady-Gaga-Lovegame-The-Remixes/release/1839636|title=LoveGame – US CD Single|date=2009-05-12|work=''[[Discogs]]''|accessdate=2009-11-08}}</ref> # "LoveGame" – 3:37 # "LoveGame (Instrumental)" – 3:37 # "LoveGame (Acapella)" – 3:31 # "LoveGame (Dave Audé Radio Edit)" – 3:33 # "LoveGame (Space Cowboy Remix)" – 3:21 # "LoveGame (Robots to Mars Remix)" – 3:13 * '''Germany 'The Remixes' CD Singls'''<ref name="EU 'The Remixes' CD single">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hyangmusic.com/View.php?cate_code=TEEN&code=938&album_mode=music|title=Lady Gaga – EU 'The Remixes' CD single|publisher=Hyangmusic.com|accessdate=2010-05-25|archive-date=2022-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20220706123544/http://hyangmusic.com/View.php?cate_code=TEEN}}</ref> # "LoveGame (Chew Fu GhettoHouse Fix) [feat. Marilyn Manson]" – 5:20 # "LoveGame (Robots to Mars Remix)" – 3:12 # "LoveGame (Space Cowboy Remix)" – 3:20 # "LoveGame (Jody den Broeder Club Remix)" – 6:27 # "LoveGame (Dave Audé Club Remix)" – 8:36 # "LoveGame (Chester French Remix)" – 3:15 # "LoveGame" – 3:31 * '''US and Canadian iTunes remix single'''<ref name=canadarelease>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apple.com/ca/search/ipoditunes/?q=LoveGame|title=LoveGame Canadian iTunes remix|accessdate=2009-04-06|publisher=[[iTunes]]}}</ref><ref name=usrelease>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/browserRedirect?url=http%253A%252F%252Fitunes|title=LoveGame American iTunes remix|accessdate=2009-04-06|publisher=[[iTunes]]|archive-date=2023-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20230616102545/http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/browserRedirect?url=http%253A%252F%252Fitunes}}</ref> # "LoveGame (Dave Audé Radio Edit)" – 3:32 # "LoveGame (Space Cowboy Remix)" – 3:20 # "LoveGame (Robots to Mars Remix)" – 3:13 * '''French iTunes remixes'''<ref name="French iTunes Remixes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ax.itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/browserRedirect?url=itms%253A%252F%252Fax.itunes.apple.com%252FWebObjects%252FMZStore.woa%252Fwa%252FviewAlbum%253Fid%253D315897006%2526s%253D143442|title=Lady Gaga – French iTunes Remixes|publisher=[[iTunes]]|accessdate=2009-07-06|archive-date=2023-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20230616102545/http://ax.itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/browserRedirect?url=itms%253A%252F%252Fax.itunes.apple.com%252FWebObjects%252FMZStore.woa%252Fwa%252FviewAlbum%253Fid%253D315897006%2526s%253D143442}}</ref> # "LoveGame" – 3:32 # "LoveGame (Dave Audé Radio Edit)" – 3:32 # "LoveGame (Jody den Broeder Radio Edit)" – 3:53 # "LoveGame (Space Cowboy Remix)" – 3:20 # "LoveGame (Robots to Mars Remix)" – 3:13 # "LoveGame (Dave Audé Club Remix)" – 8:35 # "LoveGame (Jody den Broeder Club Remix)" – 6:28 * '''French iTunes remixes (bonus track version)'''<ref name="French iTunes Remixes (Bonus Track Version)">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ax.itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/browserRedirect?url=itms%253A%252F%252Fax.itunes.apple.com%252FWebObjects%252FMZStore.woa%252Fwa%252FviewAlbum%253Fid%253D322248645%2526s%253D143442|title=Lady Gaga – French iTunes Remixes (Bonus Track Version)|publisher=[[iTunes]]|accessdate=2009-07-06|archive-date=2022-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220619220231/http://ax.itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/browserRedirect?itms%3A%2F%2Fax.itunes.apple.com%2FWebObjects%2FMZStore.woa%2Fwa%2FviewAlbum%3Fid=322248645&s=143442}}</ref> # "LoveGame (Chew Fu GhettoHouse Fix) [feat. Marilyn Manson]" – 5:20 # "LoveGame (Robots to Mars Remix)" – 3:12 # "LoveGame (Space Cowboy Remix)" – 3:20 # "LoveGame (Jody den Broeder Club Remix)" – 6:27 # "LoveGame (Dave Audé Club Remix)" – 8:35 # "LoveGame (Chester French Remix)" – 3:15 # "LoveGame" – 3:31 * '''AK CD Singls'''<ref name="HMV">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hmv.com/hmvweb/displayProductDetails.do?ctx=280;0;-1;-1;-1&sku=244623|title=UK CD Single|accessdate=2009-04-05|publisher=hmv.com|archiveurl=https://www.webcitation.org/68To6VG6G?url=http://hmv.com/hmvweb/home.do|archivedate=2012-06-17}}</ref> # "LoveGame" – 3:37 # "LoveGame (Chew Fu GhettoHouse Fix) [feat. Marilyn Manson]" – 5:20 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ladygaga.com/ Lady Gaga oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.youtube.com/watch?v=1mB0tP1I-14&ob=av3e Dziesmas videoklips] {{Mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:2009. gada singli]] [[Kategorija:Lady Gaga dziesmas]] 6tfd6fgnpu6xm7w28a4x1dsig70ue1c 0 162594 4525976 4452277 2026-09-23T07:19:01Z Ivario 51458 4525976 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Siguļi | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Carnikava, O. Vācieša kapa piemineklis 2002-04-28.jpg | image_caption = [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] kapa piemineklis Carnikavas kapos 2011. gadā | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 2,67 | area_land_km2 = | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=83638 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 224 | population_density_km2 =auto | latd = 57| latm = 7| lats = 31| latNS = N | longd = 24| longm = 19| longs = 14| longEW = E | elevation_m = 4 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2163 Carnikava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Siguļi''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. Izvietojies pagasta austrumu daļā starp [[Dzirnezers|Dzirnezeru]] un [[Gauja|Gauju]] pie autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]] {{nobr|4,8 km}} no pagasta centra [[Carnikava]]s pilsētā, {{nobr|9,6 km}} no novada centra [[Ādaži]]em un {{nobr|27 km}} no [[Rīga]]s centra. Dažkārt tiek uzskatīts par [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujas]] ciema daļu.<ref>[http://www.carnikava.lv/files/teritorijas_plaanojums/30.Car_Pag_Futura_GalaRed.pdf Carnikavas novada teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Siguļi ir Carnikavas vēsturiskā centra pāri upei esoša daļā, kur atradās [[Carnikavas luterāņu baznīca]] (nodegusi 2017. gadā). Kopš 19. gadsimta beigām šeit darbojās pagasta skola. Pēckara gados pie Siguļiem izauga vasarnīcu kolonijas Dzirnupe un Gaujmala. Siguļos atrodas Ādažu novada Siguļu pirmsskolas izglītības iestāde "Piejūra" (Carnikavas pagasta skolas ēka atklāta 1868. gada 14. novembrī, 1936. gada 25. oktobrī atklāj jauno Carnikavas (Piejūras) speciālās internātpamatskolas ēku).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/strukturvieniba/sigulu-bernudarzs-piejura|title=Siguļu bērnudārzs “Piejūra”|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikavasskola.lv/skola.php|title=Par skolu / CPS|website=carnikavasskola.lv|access-date=2026-04-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/SchoolProfile/07b2ea2e-a693-419e-b637-e5b7c3365e7d/Info|title=Pilns apraksts {{!}} Carnikavas vidusskola|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2026-01-15|language=lv}}</ref> Ciemā atrodas arī Carnikavas jeb Siguļu kapsēta,<ref name="Att">[http://www.carnikava.lv/files/Carnikavas_att_prog_26_01_2009.pdf Carnikavas novada attīstības programma]{{Novecojusi saite}}</ref> vairāki veikali, Dzirnkalna atpūtas bāze.<ref>[http://www.carnikava.lv/index.php?&36 Carnikavas novads]</ref> ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|222 |1979|200 |1989|138 |2000|92 |2006|175 |2011|206 |2021|362 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Carnikavas pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Sigulzi}} [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] 88eu7i0lg9zy2lsmni0dn6rimmoyvmi 0 163464 4526001 4450224 2026-09-23T08:01:51Z Meistars Joda 781 4526001 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Daniels Fridmans | vārds_orig = ''Daniel Fridman'' | attēls = Daniel Fridman 2013.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Daniels Fridmans (2013) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USSR}} <br /> {{LAT}} <br /> {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]]}} '''Daniels Fridmans''' ({{val|de|Daniel Fridman}}; dzimis {{dat|1976|2|15}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[ebrejs|ebreju]] tautības<ref>Igors Berdičevskis. "Ebreju šaha enciklopēdija" (izdevums krievu valodā: Игорь Бердичевский. Шахматная еврейская энциклопедия. Москва: Русский шахматный дом, 2016 {{ISBN|978-5-94693-503-6}}) 269. lpp.</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzimis šahists, [[starptautiskais lielmeistars]], kas kopš 2001. gada pārstāv [[Vācija|Vāciju]]. Ar šahu iepazinies agrā bērnībā un drīz vien sācis spēlēt jauniešu sacensībās. 1990. gada pirmo reizi piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]], 1994. gadā ieguvis starptautiskā meistara nosaukumu, bet 1996. gadā izcīnījis Latvijas čempiona titulu. Pārstāvējis Latvijas komandu šaha olimpiādēs un Eiropas šaha komandu čempionātos, divas reizes uzņemoties komandas līdera lomu pie 1. galdiņa. 1999. gadā pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Vācijā, bet kopš 2007. gada pārstāv šo valsti starptautiskajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2007 |title=FIDE Player transfers<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2011|09|23||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111011021412/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2007 }}</ref> 2008. gadā kļuvis par Vācijas čempionu šahā. Šo panākumu atkārtojis 2012. un 2014. gadā. D. Fridmans ir daudzu starptautisko turnīru uzvarētājs un laureāts, tostarp arī ātrajā šahā. Vairākkārt pārstāvējis Vācijas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 5 reizes Latvijas (1996, 2004, 2006) un Vācijas (2008, 2018) izlases sastāvā. Individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) un 2 bronzas (2008, 2012) medaļas, * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījies 1 reizi (2013). Individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (2013) medaļu, * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 4 reizes (2009, 2011-2015). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (2011) medaļu, bet individuālajā - sudraba (2009) medaļu. Daniels Fridmans ir precējies ar ASV [[starptautiskais lielmeistars|starptautisko lielmeistari]] [[šahs|šahā]] [[Anna Zatonskiha|Annu Zatonskihu]]. 2007. gadā ģimenē piedzima meita Sofija.<ref>[http://main.uschess.org/content/view/8500/463/ The United States Chess Federation - Interview with Anna Zatonskih<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Daniela jaunākais brālis Rafaels (dzimis 1979. gadā) arī ir šahists un ir ieguvis starptautiskā meistara nosaukumu [[šahs|šahā]].<ref>[http://ratings.fide.com/card.phtml?event=11600780 Fridman, Rafael FIDE Chess Profile - Players Arbiters Trainers<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> == Nozīmīgākās sacensības == * [[1992]]. gads, 3. vieta Pasaules jauniešu čempionātā [[Duisburga|Duisburgā]], [[Vācija]]. * [[1995]]. gads, dalīta 2.-3. vieta [[1995. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[1996]]. gads, 1. vieta [[1996. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[1996]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 32. olimpiādē pie 4.galdiņa (+3, =5, -1).<ref>[http://www.olimpbase.org/1996/1996lat.html OlimpBase :: 32nd Chess Olympiad, Yerevan 1996, Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> * [[1997]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Eiropas 11. komandu čempionātā pie 4.galdiņa (+1, =6, -0).<ref>[http://www.olimpbase.org/1997e/1997lat.html OlimpBase :: 11th European Team Chess Championship, Pula 1997, Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> * [[2004]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 36. olimpiādē pie 1.galdiņa (+1, =8, -3).<ref>[http://www.olimpbase.org/2004/2004lat.html OlimpBase :: 36th Chess Olympiad, Calvia 2004, Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> * [[2006. gads|2006]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 37. olimpiādē pie 1.galdiņa (+2, =6, -2).<ref>[http://www.olimpbase.org/2006/2006lat.html OlimpBase :: 37th Chess Olympiad, Turin 2006, Latvia<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> * [[2008. gads|2008]]. gads, 1. vieta Vācijas šaha čempionātā.<ref>[http://www.chessdom.com/news/german-chess-championship GM Daniel Fridman wins the German chess championship | Chessdom<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> * [[2012. gads|2012]]. gads, 1. vieta Vācijas šaha čempionātā. * [[2014. gads|2014]]. gads, 3. vieta [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] organizētajā starptautiskajā ātrā šaha turnīrā "Latvian Railway Open" (Rīga).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessds.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1003%3Alatvian-railway-open&catid=37%3Aturniri&Itemid=178&lang=lv |title=Latvian Railway Open |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140821042623/http://www.chessds.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1003%3Alatvian-railway-open&catid=37%3Aturniri&Itemid=178&lang=lv |archivedate={{dat|2014|08|21||bez}} }}</ref> * [[2014. gads|2014]]. gads, 1. vieta Vācijas šaha čempionātā. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{citation | title=Daniels Fridmans | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=11600454 | nopp=false}} šahista profils vietnē FIDE.com * {{citation | title=Daniels Fridmans | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=42773 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Daniels Fridmans | url=http://www.365chess.com/players/Daniel_Fridman | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Daniels Fridmans | url=http://www.olimpbase.org/players/2uyy8kcf.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Daniels Fridmans | url=http://www.olimpbase.org/playerse/2uyy8kcf.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti) * {{citation | title=Daniels Fridmans | url=http://www.olimpbase.org/playerst/2uyy8kcf.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) * {{citation | title=Daniels Fridmans | url=http://www.olimpbase.org/playersc/2uyy8kcf.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas klubu komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Fridmans, Daniels}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] ofeufy7np66oy1f6isww3bmerd6dw1s 0 163494 4525981 1433337 2026-09-23T07:23:01Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4525981 wikitext text/x-wiki '''Fridmans''' {sieviešu dzimtē: [[Fridmane]]) ir [[jidišs|ebreju]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Daniels Fridmans]] (''Daniel Fridman''; 1976) — ebreju tautības Latvijā dzimis šahists; * [[Mihails Fridmans]] (מיכאיל פרידמן, ''Михаил Фридман''; 1964) — Ukrainā dzimis Krievijas un Izraēlas biznesa magnāts un oligarhs. {{uzvārds}} [[Kategorija:Ebreju uzvārdi]] 22fas7r7tx8idiikp2m67kemfiimuif 4525993 4525981 2026-09-23T07:43:12Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525993 wikitext text/x-wiki '''Fridmans''' (sieviešu dzimtē: [[Fridmane]]) ir [[jidišs|ebreju]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Daniels Fridmans]] (''Daniel Fridman''; 1976) — ebreju tautības Latvijā dzimis šahists; * [[Mihails Fridmans]] (מיכאיל פרידמן, ''Михаил Фридман''; 1964) — Ukrainā dzimis Krievijas un Izraēlas biznesa magnāts un oligarhs. {{uzvārds}} [[Kategorija:Ebreju uzvārdi]] c00iogarfwkksgmhgdu7qme1vpw6tiv 0 163495 4525984 1433338 2026-09-23T07:23:30Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Daniels Fridmans]] uz [[Fridmans]] 4525984 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fridmans]] bwk98qwntaiodc6sg2q7mh1prf3gsf3 0 165683 4525831 3889870 2026-09-22T19:59:14Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4525831 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wostok-Station core32.jpg|thumb|300px|[[Vostoka]]s stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā]] '''Ledus dziļurbums''' ir [[glacioloģija]]s izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti [[ledāja vairogs|ledus vairoga]] hronoloģiski paraugi. Parasti šādi dziļurbumi tiek veikti polārajos apvidos ([[Grenlande|Grenlandē]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]]), bet šādu izpētes metodi pielieto arī augstkalnu [[ledājs|ledāju]] izpētē. Tā kā gan polārie, gan kalnu ledāji veidojas gadu gaitā, pakāpeniski uzkrājoties [[sniegs|sniega]] kārtam, zemākie (dziļākie) ledus paraugi ir vecāki par augšējiem, un šādu ledus paraugu izpēte sniedz sistemātiskus datus par [[klimats|klimatu]]. Šādu materiālu izpēte ļauj iegūt datus kā par vietējo (parauga iegūšanas vietas) temperatūru un nokrišņu izmaiņām gadu gaitā, tā arī analizēt vispārējas klimatiskas un ģeoloģiskas parādības pasaulē.<ref name="bas">[[Britu Antarktiskais dienests|British Antarctic Survey]], [http://www.antarctica.ac.uk//bas_research/science/climate/icecore/page1.php The ice man cometh - ice cores reveal past climates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150708075002/http://www.antarctica.ac.uk//bas_research/science/climate/icecore/page1.php |date={{dat|2015|07|08||bez}} }}</ref> Šādos [[ledus]] dziļurbumu paraugos ir dažādi iekļāvumi, kā vēja atnesti [[putekļi]], [[pelni]], [[atmosfēra]]s gaisa burbuļi un [[radioaktivitāte|radioaktīvas]] substances, kas ļauj hronoloģiski noteikt [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzumu, [[temperatūra|temperatūru]], [[vulkāns|vulkānisko]] un [[Saule]]s aktivitāti, gāzu sastāvu atmosfērā. Ar ledus paraugiem izpētāmā perioda garums atkarīgs no urbuma dziļuma un var variēties no dažiem gadiem līdz pat {{sk|800000}} gadu senai pagātnei, kā [[EPICA]] projektā. Laika izšķirtspēja (īsākais periods, ko iespējams precīzi nošķirt paraugā) atkarīgs no ikgadējā nokrišņu daudzuma un samazinās lielākā dziļumā, augšējiem slāņiem saspiežot zemākos. == Urbšana == Ledus paraugi tie iegūti, ieurbjoties ledus slānī ar dobu [[urbis|urbi]]. Iegūto paraugu garums ir atkarīgs no urbšanas cilindra garuma, kas parasti ir {{nobr|4—6 m}} un ap {{nobr|20 cm}} diametrā. Paraugu iegūšana no liela dziļuma ir ilgstošs process, jo cikliski jāatkārto urbja un cilindra nolaišana urbumā, parauga izgriešana un visa kompleksa izcelšana virspusē, tā iztukšošana un sagatavošana nākamajam ciklam. Dziļākie ledus urbumi Grenlandē un Antarktīda pārsniedz {{nobr|3 km}} dziļumu. Atšķirība no ģeoloģiskajiem [[dziļurbums|dziļurbumiem]] [[Zeme]]s [[Zemes garoza|garozā]], ledus urbšanā jāpārvar ledus [[deformācija]], kas rodas [[spiediens|spiediena]] rezultātā jau no {{nobr|300 m}} dziļuma. Spiediena kompensēšanai urbumu piepilda ar šķidrumu. Šķidrumam vienlaicīgi jānodrošina attiecīgu blīvumu, zemu [[viskozitāte|viskozitāti]], izturību pret sasalšanu, kā arī darba drošības (toksiskuma un ugunsdrošības) un vides tīrības prasības. Vienlaicīgi šāds šķīdums nedrīkst ietekmēt iegūtā parauga kvalitāti un neprognozējami iespaidot pētījumu rezultātus. Dažādos projektos ir lietoti [[butilacetāts]] un [[petroleja]], kas papildināti ar dažādām vielām blīvuma paaugstināšanai. == Paraugu izpēte un uzglabāšana == [[Attēls:Icecore 4.jpg|thumb|300px|Ledus paraugs]] Urbšanas procesā iegūtie paraugi tiek pasargāti no piesārņojumiem un citiem vides faktoriem. Paraugi pēc attīrīšanas no urbšanas šķīduma tiek iepakoti plastmasas maisos un uzglabāti zemā temperatūrā, kas parasti ievērojami neatšķiras no temperatūras parauga iegūšanas vietā. Antarktīda un Grenlandē paraugu apstrāde, uzglabāšana un izpēte parasti notiek laboratorijās, kas iekārtotas ledus slānī dziļumā, kur nav ārējās vides ietekmētas temperatūras izmaiņas. Paraugiem, kas iegūti no liela dziļuma, nepieciešama speciāla aklimatizēšanas metodika, jo spiediena izmaiņas rezultātā tie kļūst ļoti trausli. Šāda paraugu aklimatizēšana (relaksēšana) var ilgt vairākus mēnešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gisp2.sr.unh.edu/GISP2/Contri_Series/full/09.html#8 |title=Journal of Geophysical Research (Oceans and Atmospheres) Special Issue |access-date={{dat|2011|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110927172518/http://www.gisp2.sr.unh.edu/GISP2/Contri_Series/full/09.html#8 |archivedate={{dat|2011|09|27||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Glacioloģija]] [[Kategorija:Zemes urbšana]] 69y7kju9brwayii9h0cwwxqk3ec2vpj 0 168881 4525881 4329732 2026-09-22T21:47:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525881 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Mājas lama | attēls = Llama, peru, machu picchu.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | dzimta = Camelidae | dzimta_lv = Kamieļu dzimta | cilts = Lamini | cilts_lv = Lamu cilts | ģints = Lama | ģints_lv = Lamas | suga = Lama glama | suga_lv = Mājas lama | suga_r = Lama | binomial = Lama glama <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Distrubutions of llamas in 1520 and 1999.svg|200px|center]]<br /><center>Lamu izplatība 1520. un 1999. gadā (zaļš)</center> | kategorijas = nē }} [[File:Llama in ueno zoo - 2009 Aug.webm|thumb|Mājas lama]] '''Mājas lama''' jeb vienkārši '''lama''' (''Lama glama'') ir [[kamieļu dzimta]]s (''Camelidae'') [[mājdzīvnieks]], kurš cēlies, domesticējot savvaļas [[gvanako]] (''Lama guanicoe'')<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1088918/ Genetic analysis reveals the wild ancestors of the llama and the alpaca]</ref> — otru [[lamas|lamu ģints]] sugu. Lamu lielākā [[populācija]] dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un tās jau tūkstošiem gadu tiek audzētas [[gaļa]]s ieguvei un nastu pārnešanai. Neskatoties uz to, ka lamas kā mājdzīvniekus audzē gandrīz visā pasaulē, to galvenie izplatības reģioni ir [[Bolīvija]], [[Peru]] un [[Ekvadora]], bet tās sastopamas arī [[Patagonija|Patagonijā]] un [[Ugunszeme|Ugunszemē]] ([[Argentīna|Argentīnā]] un [[Čīle|Čīlē]]).<ref name=adw>{{Tīmekļa atsauce |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Lama_glama/ |title=ADW: Lama glama |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130517040122/http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Lama_glama/ |archivedate={{dat|2013|05|17||bez}} }}</ref><ref name=kam/> Dienvidamerikā dzīvo apmēram 3 miljoni lamu.<ref name=fac/> Ārpus Dienvidamerikas viena no lielākajām populācijām dzīvo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]]) — vairāk kā 158 000 lamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scla.us/llamafacts.html |title=Llama facts |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111107182037/http://www.scla.us/llamafacts.html }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Lombards Museum 005 bis.jpg|thumb|220px|left|[[Močes kultūra]]s jātnieka uz lamas figūra]] [[Attēls:Miniature gold llama figurine.jpg|thumb|left|220px|Inku lamas figūra no zelta]] Pirms 40 miljoniem gadu Ziemeļamerikā dzīvoja lamu un visas [[kamieļu dzimta]]s priekšteči, no kuriem daļa migrēja Dienvidamerikas virzienā apmēram 3 miljonus gadu. [[ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigās, pirms 10 000—12 000 gadiem kamieļu dzimtas pārstāvji Ziemeļamerikā izmira.<ref name=bree/> === Pieradināšana === [[Andi|Andu]] kalnos [[Altiplano|Punas]] reģionā 4000—4900 metrus [[virs jūras līmeņa]] Peru [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]], kā liecina [[arheoloģija|arheoloģiskie]] izrakumi, uzsāka [[gvanako]] pieradināšanu pirms 6000—7000 gadiem. Kontrolēti pieradināto lamu ganāmpulki tika izveidoti apmēram pirms 6000—5500 gadiem.<ref name=arh>{{Tīmekļa atsauce |url=http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/Llama-And-Alpaca.htm |title=Llama and Alpaca |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130512102108/http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/Llama-And-Alpaca.htm }}</ref> Apmēram pirms 3800 gadiem lamas sāka izplatīties arī zemākos Andu reģionos. === Pirmsinku kultūra === Arheoloģiskajos izrakumos ik pa laikam var novērot, ka [[Močes kultūra|Močes kultūrā]] svarīgu cilvēku apbedījumos var atrast lamu skeleta daļas. Iespējams, ka tās kapā tika guldītas kā pārtika aizgājējam viņsaulē.<ref>Berrin, Katherine & Larco Museum. The Spirit of Ancient Peru:Treasures from the Museo Arqueológico Rafael Larco Herrera. New York: Thames & Hudson, 1997 {{ISBN|0-500-01802-2}}.</ref> Močes kultūrai ir raksturīgas arī reālistiskas lamu [[keramika]]s figūras. === Inku impērija === [[Inku impērija|Inku impērijā]] lamas bija vienīgie dzīvnieki, ar kuriem transportēja kravas. Inkiem bija labi attīstīta ceļu sistēma, bet nebija riteņu un ratu.<ref name=geo/> Lamas uz savām mugurām pārnesa visu, gan [[ūdens|ūdeni]], gan būvniecības materiālus. Nozīmīgs ieguvums bija arī izkaltušie lamu mēsli, kurus izmantoja kā kurināmo un tīruma mēslojumu. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka inku pāreja no medniecības un augu vākšanas uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] bija iespējama tikai pateicoties lamām, jo tika iegūts tik svarīgais mēslojums kultūraugu audzēšanai.<ref>[http://www.bbc.co.uk/news/world-latin-america-13439093 Inca success in Peruvian Andes 'thanks to llama dung']</ref> No lamām ieguva arī [[vilna|vilnu]], [[āda|ādu]] un [[gaļa|gaļu]].<ref name=geo/> Lai saglabātu gaļu, inki izmantoja kalnu apstākļus — aukstumu un zemo [[gaiss|gaisa]] [[spiediens|spiedienu]], izkaltējot un sasaldējot lamu gaļu ilgstošai uzglabāšanai. Šādi kaltētu gaļu sauc par čarki.<ref name=kam/> Lamu audzēšana tika kontrolēta, ganāmpulki stingri uzskaitīti un visas lamas piederēja valstij.<ref name=fac>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bar-q-diamond.com/information/llamafacts.htm |title=Camelid Facts |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130725162338/http://www.bar-q-diamond.com/information/llamafacts.htm |archivedate={{dat|2013|07|25||bez}} }}</ref> Lama tika uzskatīta par svētu dzīvnieku un inku cilvēku apbedījumos bieži var atrast lamu figūras, iespējams, kā lūgšanu [[dievs|dieviem]], lai nodrošinātu lamu ganāmpulku vairošanos.<ref name=geo>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nationalgeographic.com/inca/inca_culture_4.html |title=National Geographic: Little Llamas |access-date={{dat|2006|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060907054938/http://www.nationalgeographic.com/inca/inca_culture_4.html |archivedate={{dat|2006|09|07||bez}} }}</ref> Saskaņā ar spāņu [[konkistadors|konkistadoru]] pierakstiem inki bija specializējušies audzēt lamu ganāmpulkus atkarībā no to kažoka [[krāsa]]s.<ref name=arh/> Inki lamas izmantoja [[reliģija|reliģiskos]] rituālos. Piemēram, Peru dienvidos zem mājas mēdza aprakt upurētu lamu vai [[alpaka|alpaku]]. Katru lunāro mēnesi [[Kusko]] galvenajā laukumā tika upurētas simt īpaši izaudzētas, [[Baltā krāsa|baltas]] lamas, mazāks skaits tika ziedots arī [[saule]]s dievam saules svētkos jeb [[Inti Raimi]].<ref name=kam/> === Spāņu impērija === Kad spāņi iekaroja Dienvidameriku, viņi novērtēja lamas kā kravu nesēju dzīvniekus augstkalnu ceļos. Lamas no raktuvēm kalnos transportēja lejup [[zelts|zeltu]].<ref>[http://www.pbs.org/gunsgermssteel/show/episode2.html Two Empires]</ref> Tomēr ar laiku lamas aizvietoja lielāki dzīvnieki — [[zirgi]], [[mūlis|mūļi]] un [[mājas ēzelis|ēzeļi]].<ref>[http://www.pbs.org/gunsgermssteel/variables/llamas.html The Story Of... Llamas]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Darica Lama 01016.jpg|thumb|200px|Lamai ir garas, ragiem līdzīgas ausis]] [[Attēls:Emmett and evie.JPG|thumb|200px|Māte ar mazuli]] Atšķirībā no [[kamieļu cilts|kamieļiem]], pie kuru dzimtas lamas pieder, tām nav [[kupris|kupra]]. Lamām ir slaids ķermenis, garas [[kāja]]s un [[kakls]], īsa [[aste]], maza [[galva]] un lielas [[ausis]]. No visām [[lamu cilts]] sugām lama ir vislielākā. Ārēji un uzvedībā tā ļoti līdzinās savai savvaļas priekštecei [[gvanako]]. Lamas augstums skaustā ir 109—119 cm, svars 130—180 kg.<ref name=arh/> Kažoka matojums ir garš, ar biezu pavilnu. Krāsa var būt ļoti dažāda, gan vienkrāsaina, gan ar raibumiem. [[Aste]] īsa, apaugusi ar biezu un mīkstu vilnu. Lamu [[asinis|asinīs]] ir ļoti augsta [[eritrocīts|eritrocītu]] koncentrācija un to forma ir ovāla, kas nodrošina normālu elpošanu kalnu retinātajā gaisā.<ref name=adw/> [[Pēda]]s nelielas, ar diviem [[pirksti]]em. Lamas ir ļoti veiklas un graciozas, tās ātri un viegli kāpelē pa klinšu nogāzēm. Īpaši spilventiņi pēdu apakšpusē soli padara mīkstu un vieglu. Andos augsnes kārtiņa ir plāna un zāle reta, bet lamas zemi izmīņā daudz mazāk nekā [[zirgi]] un [[mūlis|mūļi]]. Turklāt šo dzīvnieku aukslējas un zobi ir veidoti tā, ka, plūkdamas augus, lamas nebojā augu [[sakne]]s.<ref name=kam/> == Uzvedība un barošanās == Lamu dabīgais izplatības areāls ir Andu augstkalni. Kalnu pļavās aug zema zāle, dažādi krūmi un nelieli kociņi. Klimats ir sauss, [[tuksnesis|tuksnesim]] līdzīgs.<ref name=adw/> Tās barojas ar visa veida [[zālaugi]]em un citiem [[augi]]em. Līdzīgi kā [[govis]], tās zāli vispirms saplūc un, nedaudz pakošļājot, norij, bet pēc tam atgremo un vēlreiz sakošļā. Ūdeni tās patērē ļoti minimāli. Pieticība barībā un ūdens patēriņā ir nepieciešamas īpašības, dzīvojot augstkalnos.<ref name=nat/> Kad lamas ir satrauktas, tās spļaudās tāpat kā kamieļi. Tās nespļaudās ar [[siekalas|siekalām]], bet atrij pirmā [[kuņģis|kuņģa]] saturu un to izspļauj. Lamas ir ļoti sabiedriski dzīvnieki un savstarpējās attiecības nosaka vieta hierarhijā. Augstāk stāvoša lama mēdz spļaut uz zemāku hierarhijā esošu bara locekli. Atrašanās vieta hierarhijā ir ļoti mainīga, tā tiek no jauna izcīnīta un pierādīta, savstarpēji grūstoties, speroties un spļaudoties. Biežāk savas attiecības noskaidro tēviņi. Lamas ļoti reti spļauj uz [[cilvēki]]em. Visbiežāk tas notiek gadījumos, ja to no mazotnes audzina ciešā kontaktā ar cilvēkiem. Šādos gadījumos lama cilvēku uztver kā bara locekli. Lai arī lamas nepārtraukti ir aizņemtas ar hierahijas attiecību kārtošanu, tās barā viena par otru rūpējas un aizsargā pret ienaidniekiem. Lamas savā starpā komunicē ar ķermeņa valodu un balsi. === Sargāšanas instinkts === Lamas ganāmpulku apsargāšanai sāka izmantot 1980. gados [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.nationalgeographic.com/news/2003/06/0610_030610_llamashepherds.html |title=Guard Llamas Keep Sheep Safe From Coyotes |access-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2003|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20030611171727/http://news.nationalgeographic.com/news/2003/06/0610_030610_llamashepherds.html}}</ref> Pamatā tās izmanto [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rietumos, reģionos, kuros mājo [[koijots|koijoti]]. Visbiežāk tiek izmantots viens kastrēts [[tēviņš]]. Gadu gaitā ir pierādījies, ka vairāku lamu izmantošana ir mazāk efektīva kā vienas lamas izmantošana. Ja izmanto vairākas lamas, tās norobežojas no ganāmpulka un veido atsevišķu baru. == Reprodukcija == Lamas mātīte dzimumbriedumu sasniedz 12 mēnešu vecumā, bet tēviņš tikai 3 gadu vecumā.<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/2647232?dopt=Citation Llama reproduction]</ref> Lamām ir dažas īpatnības, kādas nav citiem dzīvniekiem — lamu mātītes nemeklējas, [[olšūna]]s izdalīšanās tiek pamudināta ar pārošanās aktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.llamapaedia.com/reproduction/ovulate.html |title=Induced Ovulation |access-date={{dat|2007|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070412025723/http://www.llamapaedia.com/reproduction/ovulate.html |archivedate={{dat|2007|04|12||bez}} }}</ref> Pārojoties mātīte noguļas zemē. Dabīgos ganīšanās apstākļos tēviņš izveido nelielu harēmu, kurā ir apmēram 6 [[mātīte]]s. Katram harēmam ir sava teritorija, kuru tēviņš apsargā, padzenot jebkuru citu tēviņu. Kad jaunie tēviņi nobriest, tie harēmu atņem vecākam tēviņam.<ref name=adw/> Mazuļi dzimst katru gadu. Grūsnības periods ilgst 11,5 mēnešus (360 dienas<ref name=adw/>). Parasti piedzimst viens mazulis. Mātes mazuli pēc piedzimšanas nenolaiza, kā to dara citi dzīvnieki, jo lamu mēle ir ļoti īsa. Lama [[mēle|mēli]] ārā no [[mute]]s var izbāzt tikai 1,3 cm.<ref>[http://www.bearriverranch.com/llama.htm Animal Information: Llama]{{Novecojusi saite}}</ref> Mazulis parasti dzimst pārējo bara mātīšu ielenkumā, un bars ir gatavs aizsargāt nevarīgo māti un tās mazuli. Dzemdības parasti ir ātras un bez sarežģījumiem, tās ilgst mazāk kā 30 [[minūte]]s. Visbiežāk lamas dzemdē dienas pirmajā pusē. Piedzimstot mazā lama sver apmēram 10 kg.<ref name=adw/> Pēc apmēram stundas mazulis ir jau piecēlies, staigā un zīž mātes [[piens|pienu]].<ref>The Department of Veterninary Clinical Sciences at Ohio State University (2002). Camelid Medicine, Surgery, and Reproduction for Veterinarians. Part II</ref> Vienā zīšanas reizē māte nedod vairāk kā 60 ml piena, līdz ar to mazulim, lai paēstu, piens ir jāžīž bieži.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vetmed.illinois.edu/petcolumns/petcols_article_page.php?OLDPETCOLID=222 |title=Llamas: A Different Kind of Pet |access-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130609131753/http://vetmed.illinois.edu/petcolumns/petcols_article_page.php?OLDPETCOLID=222 |archivedate={{dat|2013|06|09||bez}} }}</ref> Mājas lama var krustoties ar otru lamu ģints sugu [[gvanako]], un to pēcnācēji ir auglīgi.<ref name=adw/> Lama dzīvo 15—25 gadus.<ref name=bree/> == Izmantošana == [[Attēls:Lloyd the Llama.jpg|thumb|220px|left|Lama sagatvota nastu nešanai]] Lamas mūsdienās izmanto tāpat kā tās izmantoja Andu indiāņi pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Lai arī kravu pārvadājumos mūsdienās izmanto mašīnas un zemnieki gaļas ieguvei audzē aitas un kazas, lama joprojām ir neaizstājams mājdzīvnieks vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē. === Nastu nešana === Viena no galvenajām lamas vērtībām ir nastu transportēšana kalnu apstākļos, kur mašīnas nespēj braukt un citi nastu nesēji dzīvnieki nespētu izturēt [[skābeklis|skābekļa]] trūkuma dēļ. Tā vienas dienas laikā spēj noiet līdz 32 [[Kilometrs|km]],<ref name=nat>[http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/llama/ National Geographic: Llama, Lama glama]</ref> nesot uz muguras 25 - 30% no sava ķermeņa svara smagas kravas<ref name=bree>[http://www.ansi.okstate.edu/breeds/other/llama/ Breeds of Livestock: Llama]</ref> (vidēji 23 – 34 kg,<ref name=nat/> bet līdz 60 kg<ref name=kam/>). Ja nesamais ir pārāk smags, tā nometas zemē, tā var pat spļaut, šņākt un spert, kamēr liekais smagums nav noņemts.<ref name=nat/> Mūsdienās lamas izmanto par nastu nesējām ne tikai Andos, bet arī [[Itālija]]s [[Alpi|Alpos]].<ref name=kam>[http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102004326 Kamieļi Andos?]{{Novecojusi saite}}</ref> === Gaļas un vilnas ieguve === Otrs veids, kā izmanto lamu, ir [[gaļa]]s ieguve. Šo dzīvnieku gaļa garšo līdzīgi [[aita|jēra]] gaļai, un ir iecienīts uzturprodukts Andu iedzīvotājiem.<ref name=kam/> Lai arī lamu [[vilna]] nav tik smalka kā [[alpaka]]s vilna, tai ir plašs pielietojums. Pavilna ir samērā smalka, un to izmanto audumu un adījumu izgatavošanā. Rupjāko akotvilnu izmanto paklāju aušanā un virvju vīšanā. Vilnai ir daudzas dažādas dabīgās [[krāsa]]s, tā var būt dažādu toņu pelēka un brūna, balta un melna. No vilnas veļ arī filcu, kas var būt vienkrāsains vai raibs.<ref name=fac/> Vietās, kur grūti iegūt malku, vietējie iedzīvotāji par kurināmo izmanto sakaltušus lamu mēslus. Sausajā Andu gaisā mēsli izžūst ļoti ātri.<ref name=kam/> === Ganāmpulku apsargāšana === Ir pierādījies, ka lamas var būt efektīvi sargdzīvnieki, lai aizsargātu aitu vai citu [[mājlopi|mājlopu]] ganāmpulkus pret [[koijoti]]em un [[suns|suņiem]]. Ja vēlas izmantot lamas aizsardzībai, dzīvniekiem jābūt pieaugušiem, vismaz 18 mēnešus veciem un veselīgiem. Ja izmanto tēviņus, tos sterilizē apmēram 2 gadu vecumā. Aizsardzībai ļoti labi noder arī mātītes gan ar mazuļiem, gan bez. Svarīgi, lai izvēlētie dzīvnieki nebūtu pasīvi un kautrīgi, bet neder arī tādi, kas ir agresīvi arī pret [[cilvēki]]em.<ref name=fac/> Lamu tēviņš mēdz ātri pieķerties [[aita|aitu]] vai [[kaza|kazu]] ganāmpulkam, ja to pievieno baram īsi pirms jēru un kazlēnu dzimšanas. Tēviņam ir raksturīgi īpaši rūpēties par nevarīgajiem, tikko dzimušajiem mazuļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whyllama.com/GuardLlamas.htm#Guarding%20behavior/ |title=Guard Llamas: An Alternative for Effective Predator Management |access-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140517005201/http://whyllama.com/GuardLlamas.htm#Guarding%20behavior/ |archivedate={{dat|2014|05|17||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20130210130122/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/amsenc/citati.htm Acteku kultūras un vēstures lappuses] *[http://www.delfi.lv/izklaide/zveru-dzive/mazie-brali/britu-lopus-sunu-vieta-sargas-agresivas-lamas.d?id=42571588 Britu lopus suņu vietā sargās agresīvas lamas] *[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/lamas-un-alpakas-ganampulku-sargu-loma.a69028/ Lamas un alpakas - ganāmpulku sargu lomā] {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lamas]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] [[Kategorija:Andi]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] 3g9y3kwscqm87ktvxpppldb82xuu525 0 178087 4525890 4525340 2026-09-22T22:58:17Z Egilus 27634 Vārds "secina" attiecībā uz nenosauktiem "vēstures pētniekiem", t.i., nejaušiem 19. gadsimta amatieriem, skan pārāk nopietni... 4525890 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ambeļi | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Ambeļu katoļu baznīca. 2003-07-27.jpg | image_caption = Ambeļu katoļu baznīca | pushpin_map = Latvija#Augšdaugavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Augšdaugavas novads]] | subdivision_name2 = [[Ambeļu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēti --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,885 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2026 | population_footnotes = <ref name=lgia /> | population_total = 213 | population_density_km2 = auto | latd =56 | latm =2| lats =17| latNS = N | longd =26| longm =50| longs =23| longEW = E | elevation_m = 130 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5438 Ambeļi }} '''Ambeļi''' ({{val|ltg|Ambeli}}), agrāk arī '''Ambeļmuiža''' (''Ombu muiža''),<ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=679&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> ir ciems [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Ambeļu pagasts|Ambeļu pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta rietumos netālu no [[Višķu ezers|Višķu ezerā]] ietekošās [[Dubna (upe)|Dubnas]], {{nobr|32 km}} no novada domes [[Daugavpils|Daugavpilī]] un {{nobr|231 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Ambeļu muižas (''Ambel'') centra. Pēc Otrā pasaules kara attīstījusies kā ciema padomes un Pētera Stučkas [[padomju saimniecība]]s centrālais ciemats. Ambeļos atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, pasts, feldšeru punkts, klubs, [[Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]].<ref>[http://www.ambeli.lv/Default.aspx?t=8b15b3cd-fab0-44c2-925d-426d48c6915a&m=m2311 Ambeļu pagasts. Pašvaldības iestādes]{{Novecojusi saite}}</ref> Ambeļu parks ir valsts nozīmes arhitektūras un dabas piemineklis.<ref>{{EncLP}}</ref> 1897. gadā muižā bija 62 cilvēki. == Vēsture == === Senākā vēsture un nosaukuma izcelsme === Ambeļu muižas (vēsturiski ''Umbenhof'' vai ''Ambelhof'', latgaliski ''Ombu muiža'') pirmsākumi meklējami Livonijas ordeņvalsts pēdējos gados, 16. gadsimta vidū. Senākais dokumentētais avots par muižas tiesisko izveidi datēts ar 1557. gada 17. maiju Cēsīs (''Wenden''), kad pēdējais pilntiesīgais Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs (''Wilhelm von Fürstenberg'') izsniedza lēņa rakstu ordeņa uzticamības personai Johanam Tuzesam (''Johan Tuses''), piešķirot zemi Daugavpils komturijā pie Višķu ezera (''am Weßky See'') mūžīgā un brīvā īpašumā viņam un viņa pēcnācējiem.<ref name="Jahrbuch1896">{{Cite book|title=Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik. 1896|publisher=Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst|year=1898|pages=11–12|location=Mitau|language=de|url=https://rambow.de}}</ref> Dokumenta oriģinālā uzraksta mugurpusē fiksēts ieraksts ''"Fürstenberg Magister Ord. Hambon Tusesowi"''. 19. gadsimta vēstures pētnieki sprieda, ka muižas un vēlākā ciema nosaukums nav cēlies no dabas objekta, bet gan no senas reģiona baltiešu/vietējas izcelsmes dzimtas uzvārda ''Hambon'' vai ''Hahnbohm'', pie kuras piederēja pirmais īpašnieks Johans Tuzess. Laika gaitā vietējā izrunā un vācu valodas ietekmē nosaukums ''Hambon / Umbenhof'' pārveidojās par ''Ambelhof'' (latgaliski ''Ombu muiža''), no kā vēlāk izveidojās mūsdienu nosaukums Ambeļi.<ref name="Jahrbuch1896" /> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|62 |1935|125 |1970|253 |1979|280 |1989|377 |2000|320 |2011|258 |2021|242 |2026|213 }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Ambeļu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ambeļi| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] ecj5ksh4afy5074ahv4xq7yx53zt36o 0 178710 4525853 3304158 2026-09-22T20:39:14Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525853 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada septembris}} '''Zeps''' (sieviešu dzimtē: [[Zepa]]) ir vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Francis Zeps]] (1899—2000) — latviešu politiķis; * [[Valdis Zeps]] (1932—1996) — latviešu valodnieks, profesors un rakstnieks; * [[Viesturs Zeps]] (1981) — latviešu uzņēmējs, pasniedzējs un politiķis. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] m8qliw7u4jh50zrb93wtvlzemouyxx0 0 181501 4526016 4512284 2026-09-23T08:21:15Z Vylks 50297 4526016 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|futbola klubu Menhengladbahā|Borussia|Borussia}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #006000 | nos = ''Borussia Mönchengladbach'' | logo_links = Borussia Mönchengladbach logo.svg | logo_izm = 120px | pilns = ''Borussia VfL 1900 Mönchengladbach e.V.'' | iesauka = ''Die Fohlen'' (Kumeļi) | pilsēta = {{vieta|Vācija|Menhengladbaha}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 12. vieta | dib = 1900 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 1 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Borussia-Park]]'' | ietilp = 54 057 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Rolfs Kēnigss | menedžeris = | tren = {{flaga|Vācija}} [[Aleksandrs Blesins]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ Franšīzes vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Vācijas čempionu | uzvaras1 = 5 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 = _monchengladbach2526h | pattern_b1 = _monchengladbach2526h | pattern_ra1 = _monchengladbach2526h | pattern_sh1 = _monchengladbach2526h | pattern_so1 = _blacktop | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _monchengladbach2526a | pattern_b2 = _monchengladbach2526a | pattern_ra2 = _monchengladbach2526a | pattern_sh2 = _monchengladbach2526a | pattern_so2 = _blacktop | leftarm2 = 00e200 | body2 = 00e200 | rightarm2 = 00e200 | shorts2 = 00e200 | socks2 = 00e200 | pattern_la3 = _monchengladbach2526t | pattern_b3 = _monchengladbach2526t | pattern_ra3 = _monchengladbach2526t | pattern_sh3 = _valencia2526h | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''Menhengladbahas "Borussia"''' ({{val|de|Borussia Mönchengladbach}}) ir profesionāls [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Menhengladbaha|Menhengladbahā]], [[Vācija|Vācijā]]. "Borussia" tika dibināts 1900. gadā un pašlaik spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. Tas ir izcīnījis piecus Bundeslīgas čempiontitulus, pēdējais no tiem 1976.—1977. gada sezonā. Klubs bija 1977. gada [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] izcīņas finālists, divas reizes uzvarējis [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.borussia.de/de/verein-stadion/historie/titel.html|title=Schalen und Pokale|accessdate=2015-10-1|publisher=borussia.de}}</ref> == Komandas sastāvs == :''{{Dat|2025|9|11||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.borussia.de/de/team-saison/die-fohlenelf/spielerkader.html|title=Das Team|language=de |accessdate={{dat|2025|9|11||bez}}|publisher=''Borussia Mönchengladbach''}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=SUI|pos=GK|name=[[Jonass Omlins]]}} {{Fs player|no=2|nat=ITA|pos=DF|name=[[Fabio Kjarodija]]}} {{Fs player|no=4|nat=IDN|pos=DF|name=[[Kevins Dikss]]}} {{Fs player|no=5|nat=GER|pos=DF|name=[[Mārvins Frīdrihs]]}} {{Fs player|no=6|nat=GER|pos=MF|name=[[Janniks Engelhards]]|other=īrē no [[Como 1907|Como]]}} {{Fs player|no=7|nat=AUT|pos=MF|name=[[Kevins Štēgers]]}} {{Fs player|no=9|nat=FRA|pos=MF|name=[[Franks Onorā]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Florians Neihauss]]}} {{Fs player|no=11|nat=GER|pos=FW|name=[[Tims Kleindīnsts]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=13|nat=USA|pos=MF|name=[[Džovanni Reina]]}} {{Fs player|no=15|nat=BIH|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|other=īrē no [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]}} {{Fs player|no=16|nat=GER|pos=MF|name=[[Filips Sanders]]}} {{Fs player|no=17|nat=KOR|pos=MF|name=[[Jenss Kastrops]]}} {{Fs player|no=18|nat=JAP|pos=FW|name=[[Šūto Mačino]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|nat=FRA|pos=MF|name=[[Natans Ngumu]]}} {{Fs player|no=20|nat=GER|pos=DF|name=[[Luka Necs]]}} {{Fs player|no=22|nat=DEN|pos=MF|name=[[Oskars Fraulo]]}} {{Fs player|no=25|nat=GER|pos=FW|name=[[Robins Haks]]}} {{Fs player|no=26|nat=GER|pos=DF|name=[[Lūkass Ulrihs]]}} {{Fs player|no=27|nat=GER|pos=MF|name=[[Roko Reics]]}} {{Fs player|no=28|nat=ARM|pos=FW|name=[[Grants Leons Ranoss]]}} {{Fs player|no=29|nat=USA|pos=DF|name=[[Džo Skallijs]]}} {{Fs player|no=30|nat=SUI|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=GK|name=[[Morics Nikolass]]}} {{Fs player|no=34|nat=GER|pos=FW|name=[[Čārlzs Hermanis]]}} {{Fs player|no=39|nat=GER|pos=MF|name=[[Niklass Svīders]]}} {{Fs player|no=42|nat=LUX|pos=GK|name=[[Tjago Pereira Kardoso]]}} {{Fs player|no=43|nat=GER|pos=DF|name=[[Tailers Meisers]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** Čempioni (5): 1969–70, 1970–71, 1974–75, 1975–76, 1976–77 ** Vicečempioni (2): 1973–74, 1977–78 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''': ** Kausa ieguvēji (3): 1959–60, 1972–73, 1994–95 ** Finālisti (2): 1983–84, 1991–92 * '''DFB Līgas kauss''' ** Finālisti (1): 1972–73 * '''[[Vācijas Superkauss]]''' ** Neoficiālie uzvarētāji: 1977 ** Finālisti (1): 1995 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 2007–08 ** Vicečempioni (1): 2000–01 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1976–77 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1974–75, 1978–79 ** Finālisti (2): 1972–73, 1979–80 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Finālisti (1): 1977 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.borussia.de/ Oficiālā kluba vietne] {{Sporta ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{coord|51.17444444|6.38555556|type:landmark_region:DE-NW_source:dewiki|format=dms|display=title}} {{DEFAULTSORT:Borussia Mönchengladbach}} [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia"]] h8406knwt5n1jnbhu8tfrdyzjzw9dk1 0 182661 4525882 4484402 2026-09-22T21:49:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525882 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{atjaunot}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lana Del Rey'' | Attēls = LanaDRPrimavera310524 (32 of 147) (53765476960) (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = ''Lana Del Rey'' 2024. gadā | Dz_vārds = Elizabete Vūlridža Grānta | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|21}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | Miris = | Žanrs = [[indī pops]], [[kamerpops]], [[alternatīvais roks]], [[Dievs]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, modele | Instrumenti = vokāls, ģitāra | Gadi = 2008—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Interscope Records|Interscope]]'', ''[[Polydor Records|Polydor]]'', ''Stranger'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.lanadelrey.com/ lanadelrey.com] | Dzimums = S }} '''Elizabete Vūlridža Grānta''' ({{val|en|Elizabeth Woolridge Grant}}; dzimusi {{dat|1985|6|21}}), pazīstama ar skatuves vārdu '''''Lana Del Rey''''', ir amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore. Augusi [[Ņujorka]]s priekšpilsētā, dziedātāja pārcēlās uz Ņujorkas centru 18 gadu vecumā, kur viņa iestājās koledžā, sāka rakstīt mūziku un dziedāt dažādos pilsētas klubos. 2008. gadā ''Lana Del Rey'' noslēdza līgumu ar neatkarīgu mūzikas ierakstu kompāniju un ierakstīja savā vārdā nosauktu debijas albumu, kurš bija pieejams ''[[iTunes]]'' jau 2010. gadā. ''Lana Del Rey'' nekavējoties atguva albuma tiesības un tas tika izņemts no ''iTunes'' drīz pēc tam. 2011. gada jūnijā mūziķe internetā izlaida dziesmu ''[[Video Games]]'', kurai pati bija izveidojusi videoklipu. Jau tuvākajos mēnešos dziesmai strauji pieauga popularitāte. Tā paša gada oktobrī dziesma tika izlaista kā [[singls]], kurš iepazīstināja pasauli ar ''Lana Del Rey'' debijas albumu ''[[Born to Die]]'', kas tika izlaists 2012. gada 31. janvārī ar ierakstu kompānijas ''[[Interscope Records]]'' sadarbību. Albums ''[[Born to Die]]'' ieguva pirmo vietu septiņu valstu, tai skaitā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Austrālija]]s, albumu topos. == Biogrāfija == === Agrākie gadi === Elizabete Grānta ir dzimusi Ņujorkā.<ref>"Introducing… Lana Del Rey". The Prophet Blog. 2011-07-04. Atjaunots: 2011-09-27</ref> 14 gadu vecumā Elizabete iestājās internātskolā Konektikutas štatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nypost.com/p/entertainment/music/rey_of_slight_LPAfmot5wzhGC2c1grSzZK/1 |title=Who is Lana Del Rey, the woman behind one of the "worst outings in 'SNL' history"? — NYPOST.com<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120415114043/http://www.nypost.com/p/entertainment/music/rey_of_slight_LPAfmot5wzhGC2c1grSzZK/1 }}</ref> Māksliniecei ir skotu radniecība un viņa ir īpašumu investora Roba Grānta meita, kurš viņu atbalstīja dziedātājas karjeras uzsākšanas sākumposmā.<ref>[http://pitchfork.com/features/rising/8657-lana-del-rey/ Rising: Lana Del Rey] pitchfork.com</ref> Vēlāk ''Lana Del Rey'' iestājās [[Fordhama Universitāte|Fordhama Universitātē]] (''Fordham University'') Ņujorkā, uzsākot [[filozofija]]s studijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nowtoronto.com/music/story.cfm?content=183939 |title=Lana del Rey {{!}} NOW Magazine<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140803011949/http://nowtoronto.com/music/story.cfm?content=183939 |archivedate={{dat|2014|08|03||bez}} }}</ref> 18 gadu vecumā viņas tēvocis iemācīja viņai spēlēt ģitāru, sākot ar pašiem vienkāršākajiem akordiem. Kad akordi tika apgūti, māksliniece pārcēlās uz Ņujorku, lai uzsāktu mūziķes karjeru. "Es sapratu, ka visticamāk varētu sarakstīt miljons dziesmas no tiem sešiem akordiem, tāpēc pārvācos uz Ņujorku, lai pāris gadus rakstītu visu, ko vien vēlos", atceras ''Lana Del Rey''.<ref>[http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-16729651 BBC News — Love, the law, and Lana Del Rey<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Mūziķes skatuves vārds radās pateicoties biežajām viesošanās reizēm [[Maiami]], kur viņa tikās ar draugiem no [[Kuba]]s un sarunājās [[spāņu valoda|spāniski]]. Vārds "Lana Del Rey" viņai pašai atgādināja [[jūra]]s pievilcību, tas izklausījās pietiekami burvīgi, kad tika izrunāts.<ref>[http://www.vogue.co.uk/blogs/the-culture-edit/2011/10/20/lana-del-rey-interview Lana Del Rey Interview (Vogue.com UK)<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> === 2010: Lana Del Ray A.K.A. Lizzy Grant === 2010. gada janvārī ''Lana Del Rey'' izlaida savu pirmo studijas albumu ar nosaukumu ''Lana Del Ray A.K.A. Lizzy Grant''.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adirondackdailyenterprise.com/page/content.detail/id/510931.html?nav=5050 |title=Lizzy Grant aka. Lana Del Ray releases album | publisher=AdirondackDailyEnterprise.com |access-date={{dat|2014|06|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120605033333/http://www.adirondackdailyenterprise.com/page/content.detail/id/510931.html?nav=5050 |archivedate={{dat|2012|06|05||bez}} }}</ref> Tas bija dziedātājas pirmais, profesionāli izlaistais albums, sadarbībā ar neatkarīgās ierakstu kompānijas producentu Deividu Kahni (''David Kahne'').<ref name="nosaukums-1" /> Viņa uzsvēra, ka Deivids vēlējās sākt ar viņu strādāt jau nākamajā dienā, kad bija saņēmis [[demo ieraksts|demo ierakstus]]. Viņš joprojām ir zināms kā producents, kuram piemīt godīgums un interese veidot mūziku, kura nav tikai pops.<ref>[http://thequietus.com/articles/07106-lana-del-rey-interview The Quietus | Features | Escape Velocity | Original Sin: An Interview With Lana Del Rey<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Dziedātājas tēvs Roberts Grants palīdzēja meitai ar albuma tirgvedību,<ref name="nosaukums-1" /> kurš sākotnēji uz neilgu laiku bija pieejams ''[[iTunes]]''. === 2011—2013: Born to Die === [[Attēls:Lana del Rey @ Bowery Ballroom.jpg|thumb|left|175px|''Lana Del Rey'' uzstājoties koncertā 2011. gada 5. decembrī]] Vēlāk, 2011. gada jūnijā ''Lana Del Rey'' noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju „Stranger Records”, lai vēlāk ierakstītu savu debijas singlu ''[[Video Games]]''.<ref>http://strangerrecords.com/#section_01news_2011-06-30-lana_signed_to_stranger</ref> 2011. gada oktobrī māksliniece ieguva britu mūzikas žurnāla ''[[Q (žurnāls)|Q]]'' balvu nominācijai ''Next Big Thing''. ''Lana Del Rey'' prezentēja savu albumu arī vairākās dzīvajās uzstāšanās, piedaloties dažādos TV raidījumos. Populārais žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' mūziķes uzstāšanos Ņujorkas šovā ''Bowery Ballroom'' raksturoja, kā "nervozu, tomēr pasniegtu ar lielu pašpārliecinātību".<ref>[http://www.rollingstone.com/music/news/lana-del-rey-tries-to-live-up-to-her-glamorous-image-at-nyc-show-20111206 Lana Del Rey Tries to Live Up to Her Glamorous Image at New York Show | Music News | Rolling Stone<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Albums ''[[Born to Die]]'' tika izlaists 2012. gada 27. janvārī [[Īrija|Īrijā]],<ref>[http://itunes.apple.com/ie/album/born-to-die/id493292740 iTunes — Music — Born to Die by Lana Del Rey<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> 30. janvārī tas tika izlaists [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un jau 31. janvārī visā pasaulē.<ref>[http://pitchfork.com/news/44795-new-lana-del-rey-born-to-die/ New Lana Del Rey: "Born to Die" | News | Pitchfork<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> ''Lana Del Rey'' uzstājās ar divām dziesmām populārajā šovā ''[[Saturday Night Live]]'' 14. janvārī, tomēr par šo uzstāšanos saņēma plašu kritiku. Mūziķes uzstāšanos aizstāvēja aktieris [[Denjels Redklifs]], kurš, kaut gan pašu uzstāšanos nemaz īsti neredzēja, paziņoja, ka dziedātāja neuzstājās ne tuvu tik slikti, kā apgalvoja kritiķi.<ref>[http://www.nme.com/news/lana-del-rey/61979 Daniel Radcliffe: 'I didn't actually see Lana Del Rey's 'Saturday Night Live' performance' | News | NME.COM<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Jau pirms uzstāšanās ''Lana Del Rey'' aizstāvēja sevi, apgalvojot, ka dzied pietiekami ilgi, lai būtu laba mūziķe, un, ka raidījuma veidotājs [[Lorns Mihaels]] (''Lorne Michaels'') to zina.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1677389/lana-del-rey-snl.jhtml |title=Lana Del Rey's 'SNL' Performance Has Critics Howling — Music, Celebrity, Artist News {{!}} MTV.com<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140330040521/http://www.mtv.com/news/articles/1677389/lana-del-rey-snl.jhtml }}</ref> Pēc šīs uzstāšanās ''Lana Del Rey'' tika arī parodēta [[Kristena Viga|Kristenas Vigas]] izpildījumā. Otrais singls ''[[Born to Die (dziesma)|Born to Die]]'', kā izlaistais albums, iznāca 2011. gada 3. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://itunes.apple.com/br/album/born-to-die-single/id488596862 |title=iTunes — Música — Born to Die — Single de Lana Del Rey<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2014|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141227063728/http://itunes.apple.com/br/album/born-to-die-single/id488596862}}</ref> un mūzikas video, balstīts uz pašas dziedātājs izdomu, sabiedrībā nonāca 14. decembrī.<ref>[http://www.nme.com/news/lana-del-rey/60990 Lana Del Rey's blood splattered 'Born To Die' video leaks online — watch | News | NME.COM<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> 2012. gada 6. aprīlī tika izlaists arī albuma trešais singls ''[[Blue Jeans]]''. 2012. gada jūnijā tika izdots [[Šerila Kola|Šerilas Kolas]] trešais studijas albums ''[[A Million Lights]]'', kurā tika iekļauta ''Lana Del Rey'' sacerēta dziesma ''Ghetto Baby''. 2012. gada vasarā iznāca arī nākamie divi singli no albuma ''Born to Die'' — ''[[Summertime Sadness]]'' un ''[[National Anthem]]''. ''Lana Del Rey'' 2012. gada 15. jūnijā arī paziņoja, ka strādā pie sava nākamā albuma un ka tam jau ir ierakstītas piecas dziesmas. Vēlāk gan tika nolemts šīs un vēl citas ierakstītās dziesmas iekļaut īpašā pirmā albuma ''Born to Die'' versijā ''Born to Die — The Paradise Edition''. Jaunā albuma versija tiks izdota 2012. gada novembrī un vadošais singls ''[[Ride (singls)|Ride]]'' no tā tika izdots 25. septembrī. Dažu mēnešu laikā ''Lana Del Rey'' iedziedāja divas jaunas dziesmas — [[Leonards Koens|Leonarda Koena]] "[[Chelsea Hotel#2]]" un [[Lī Hezlvuds|Lī Hezlvuda]] dziesmu "[[Summer Wine]]" kopā ar viņas tā laika partneri [[Berijs Džeimss O'Nīls|Beriju Džeimsu O'Nīlu]]. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" |- !width="30"|Gads !width="80"|Vāks !width="200"|Nosaukums !width="300"|Papildinformācija |- |[[2010. gads|2010]] |[[Attēls:LDR_aka_Lizzy_Grant.jpg|80px]] | ''[[Lana Del Rey a.k.a. Lizzy Grant]]'' | * Pirmais studijas albums * Izdots: {{dat|2010|01|04}} * Izdevējs: ''5 Points Records'' |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:BornToDieAlbumCover.png|80px]] | ''[[Born to Die]]'' | * Otrais studijas albums * Izdots: {{dat|2012|01|30}} * Izdevējs: ''Stranger'', ''[[Polydor Records|Polydor]][[Interscope Records|Interscope]]'' |- |- |[[2014. gads|2014]] |[[Attēls:UltraviolenceLDR.png|80px]] | ''[[Ultraviolence]]'' | * Trešais studijas albums * Izdots: {{dat|2014|06|13}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2015. gads|2015]] |[[Attēls:HoneymoonLDR.jpg|80x80px]] |''[[Honeymoon]]'' | * Ceturtais studijas albums * Izdots: {{Dat|2015|9|18}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2017. gads|2017]] |[[Attēls:LustForLifeLDR.jpg|80x80px]] |''[[Lust for Life]]'' | * Piektais studijas albums * Izdots: {{Dat|2017|7|21}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2019. gads|2019]] |[[Attēls:NormanFuckingRockwellLDR.jpg|80x80px]] |''[[Norman Fucking Rockwell!]]'' | * Sestais studijas albums * Izdots: {{Dat|2019|8|30}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2021. gads|2021]] |[[Attēls:ChemtrailsOvertheCountryClubLDR.jpg|80x80px]] |''[[Chemtrails over the Country Club]]'' | * Septītais studijas albums * Izdots: {{Dat|2021|3|19}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2023. gads|2023]] | |''Did You Know That There's a Tunnel Under Ocean Blvd'' | * Astotais studijas albums * Izdots [[2023. gads|2023.]] gada [[24. marts|24. martā]] * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2026]] | |''Stove'' | |} === EP ieraksti === {| class="wikitable" |- !width="30"|Gads !width="80"|Vāks !width="200"|Nosaukums !width="300"|Papildinformācija |- |[[2008. gads|2008]] |[[Attēls:Lizzy_Grant_Kill_Kill.jpeg|80px]] | ''[[Kill Kill]]'' | * Pirmais EP ieraksts * Izdots: {{dat|2008|10|21}} * Izdevējs: ''5 Points Records'' |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:Lana Del Rey – Lana Del Rey – EP.png|80px]] | ''[[Lana Del Rey (EP)|Lana Del Rey]]'' | * Otrais EP ieraksts * Izdots: {{dat|2012|01|10}} * Izdevējs: ''Stranger'', ''Interscope'', ''Polydor'' |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:Paradise_EP.png|80px]] | ''[[Paradise]]'' | * Trešais EP ieraksts * Izdots: {{dat|2012|11|23}} * Izdevējs: ''Interscope'', ''Polydor'' |- |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:Lanatropicoepcover.png|80px]] | ''[[Tropico]]'' | * Ceturtais EP ieraksts * Izdots: {{dat|2013|12|13}} * Izdevējs: ''[[Polydor Records|Polydor]]'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' |- |} === Singli === ;2012 * ''[[Blue Jeans]]'' * ''[[Born To Die]]'' * ''[[Off To the Races]]'' * ''[[Video Games]]'' * ''[[Carmen (Lana Del Rey dziesma)|Carmen]]'' * ''[[Dark Paradise]]'' * ''[[National Anthem]]'' * ''[[Serial Killer]]'' * ''[[Summertime Sadness]]'' * ''[[Blue Velvet (singls)|Blue Velvet]]'' * ''[[Burning Desire]]'' * ''[[Ride (Lana Del Rey dziesma)|Ride]]'' ;2013 * ''[[Young and Beautiful]]'' ;2014 * ''[[Once Upon a Dream]]'' * ''[[Black Beauty (Lana Del Rey dziesma)|Black Beauty]]'' * ''[[Brooklyn Baby]]'' * ''[[Shades of Cool]]'' * ''[[Ultraviolence]]'' * ''[[West Coast (Lana Del Rey dziesma)|West Coast]]'' ;2015 * ''[[High By The Beach]]'' * ''[[Music to Watch Boys To]]'' * ''[[Terrence Loves You]]'' * ''[[Honeymoon]]'' ;2017 * ''[[Coachella - Woodstock in My Mind]]'' * ''[[Love (Lana Del Rey dziesma)|Love]]'' * ''[[Lust for Life]] ft. [[The Weeknd]]'' * ''[[Groupie Love]] ft. [[ASAP Rocky|A$AP Rocky]]'' * ''[[Summer Bummer]] ft. [[Playboi Carti]] & A$AP Rocky'' ;2018 * ''[[Mariners Apartment Complex]]'' * ''[[Venice Bitch]]'' ;2019 * ''[[Looking For America]]'' * ''[[Mariners Apartment Complex]]'' * ''[[Doin' Time (Lana Del Rey dziesma)|Doin' Time]]'' * ''[[Season Of The Witch]]'' * ''[[Hope Is A Dangerous Thing For A Woman Like Me To Have - But I Have It]]'' * ''[[Ariana Grande]] — [[Don't Call Me Angel]] ft. [[Mailija Sairusa|Miley Cyrus]] & Lana Del Rey'' ;2020 * ''[[Matt Maeson]] — [[Hallucinogenics]] ft. Lana Del Rey'' * ''[[Let Me Love You Like a Woman]]'' * ''[[You'll Never Walk Alone]]'' * ''[[LA Who Am I To Love You]]'' ;2021 * ''[[Chemtrails Over The Country Club]]'' * ''[[Blue Banisters]]'' * ''[[Text Book]]'' * ''[[Wildflower Wildfire]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{Lana Del Rey}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lana Del Rey}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Ņujorkas cilvēki]] 7nd9q8owkvmimnskuxl7pxdqduo8v73 0 192894 4526084 4489380 2026-09-23T11:38:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526084 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Matss Dzukarello Osens | vārds_orig = ''Mats Zuccarello Aasen'' | attēls = Mats Zuccarello - YOG Ambassador (21659670834) (cropped2).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|9|1}} | dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Oslo}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 171 [[centimetrs|cm]] | svars = 73 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2004 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Kings"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2007—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|NOR}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * ''[[Guldhjälmen]]'' — 2010 * ''[[NHL Velsas Prinča balva]]'' — 2014 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|05|30||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Matss Andrē Dzukarello Osens''' ({{val|no|Mats Zuccarello Aasen}}; dzimis [[1987]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]]) ir norvēģu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Dzukarello spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Losandželosas "Kings"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Dzukarello Osens uzsāka 2004.—05. gada sezonā, kad debitēja [[Norvēģijas hokeja līga]]s kluba [[Frisk Asker]] sastāvā, jau 2006.—07. gada sezonā nostiprinoties kluba rindās. [[2008. gads|2008]]. gada vasarā hokejists pievienojās [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubam [[MODO]], tā sastāvā aizvadot nākamās divas sezonas. [[2010. gads|2010]]. gada vasarā Dzukarello Osens noslēdza divu gadu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Ņujorkas "Rangers"]], jau savā pirmajā sezonā aizvadot 42 spēles "Rangers" sastāvā. 2011.—12. gada sezonā kluba rindās uzbrucējs aizvadīja vien 10 spēles. [[2012. gads|2012]]. gada vasarā hokejists noslēdza viena gada līgumu ar [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] klubu [[Magņitogorskas "Metallurg"]], taču jau nākamās sezonas gaitā atgriezās [[Ņujorkas "Rangers"]] sastāvā. 2013.—14. gada sezonā kopā ar "Rangers" sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, tajā gan piekāpjoties [[Losandželosas "Kings"]] hokejistiem. 2019. gada februārī tika aizmainīts uz [[Dalasas "Stars"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/stars/news/dallas-stars-acquire-forward-mats-zuccarello-in-trade-with-new-york-rangers/c-305150372|title=Stars acquire forward Mats Zuccarello in trade with Rangers|website=NHL.com|access-date=2019-02-25|language=en-US|archive-date=2019-02-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20190224173551/https://www.nhl.com/stars/news/dallas-stars-acquire-forward-mats-zuccarello-in-trade-with-new-york-rangers/c-305150372}}</ref> 2019. gada jūlijā Dzukarello kā brīvais aģents pievienojās [[Minesotas "Wild"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/wild/news/mats-zuccarello-five-year-contract-070119/c-308139456 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190701193019/https://www.nhl.com/wild/news/mats-zuccarello-five-year-contract-070119/c-308139456}}</ref> [[Norvēģijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. gada [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]], kā arī trīs <!-- as of 2012 -->[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dzukarello Osens, Matss}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Magņitogorskas "Metallurg" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Wild" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:Oslo dzimušie]] jx4f7yy3sdlvlv3cb8a8koctjlk7ua1 0 194669 4525938 3710976 2026-09-23T06:08:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525938 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Lolo Džonsa | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Bobsleigh pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Bobslejs | vārds_orig = ''Lolo Jones'' | attēls = LoloJones2008.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|8|5}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Aiova|Demoinsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikāniete | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = {{mērvienība|kg=64}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = Barjersprints | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = {{USA}} | sporta veids2 = [[Bobslejs]] | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Lori "Lolo" Džonsa''' ({{val|en|Lori "Lolo" Jones}}; dzimusi {{dat|1982|8|5}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nbcolympics.com/athletes/athlete=lolo-jones/index.html|title=Lolo Jones|publisher=Nbcolympics.com|accessdate={{dat|2012|7|27||bez}}}}</ref><ref name="MSN">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nbcolympics.com/athletes/athlete=195/bio/index.html |title=Athletes > Lolo Jones > Bio |author=MSN |accessdate=2008-08-18 |year=2008 |publisher=NBC Beijing Olympics 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080824152516/http://www.nbcolympics.com/athletes/athlete=195/bio/index.html |archivedate=2008-08-24 }}</ref><ref name="boston">{{ziņu atsauce |url=http://www.boston.com/sports/other_sports/running/articles/2008/02/23/jones_has_made_a_name_for_herself/ |title=Jones has made a name for herself |author=John Powers |accessdate=2008-08-18 |publisher=The Boston Globe |date=2008-02-23 |archive-date=2009-01-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090124113116/http://www.boston.com/sports/other_sports/running/articles/2008/02/23/jones_has_made_a_name_for_herself/}}</ref> amerikāņu [[vieglatlēte]] un [[bobslejiste]]. Vieglatlētikā startējusi [[100 m/b]] distancē. Piedalījusies {{oss|V=2008|L=L}} Pekinā, kur finālā ierindojās tikai 7. vietā ar rezultātu 12,72 s, lai arī pirms devītās barjeras atradās skrējiena vadībā. 2008. gada Pasaules vieglatlētikas finālsacensībās Štutgartē izcīnījusi otro vietu. {{oss|V=2012|L=L}} izcīnījusi 4. vietu. [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] pārstāvējusi Luiziānas štata universitāti, trīs reizes uzvarēja NCAA čempionātā un 11 reizes tika iekļauta ''All-American'' izlasēs. Sacensībās telpās 60 m/b distancē ir trīs reizes kļuvusi par ASV čempioni, 2008. un 2010. gadā uzvarējusi [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]].<ref name="usatf">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatf.org/Athlete-Bios/Lolo-Jones.aspx|title=Lolo Džonsa|publisher=Usatf.org|accessdate={{dat|2012|7|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131001101741/http://www.usatf.org/Athlete-Bios/Lolo-Jones.aspx|archivedate={{dat|2013|10|01||bez}}}}</ref> Tāpat sportistei pieder ASV rekords 60 m/b distancē (7,72 s).<ref>[http://www.iaaf.org/statistics/toplists/inout=i/age=n/season=0/sex=W/all=y/legal=A/disc=60H/detail.html 60 Metres Hurdles All Time]. [[World Athletics|IAAF]] (2009-02-15). Retrieved on 2009-07-22.</ref> 2012. gada nogalē iekļuva ASV [[bobslejs|bosleja]] izlasē. Savā Pasaules kausa debijā izcīnīja 2. vietu Leikpleisidā. 2013. gada Pasaules čempionātā izcīnījusi zelta medaļu komandu sacensībās. Kvalificējusies startam {{oss|Z=2014|L=L}}. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140204000449/http://www.fibt.com/bobsleigh/athletes.html?athl_id=262702 FIBT profils] {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Džonsa, Lolo}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlētes]] [[Kategorija:ASV bobslejisti]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Bobslejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Aiovā dzimušie]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:Sprinteri]] mluc1e6ddigz27bz80om7vfgmwjsoue 0 195353 4525773 4490271 2026-09-22T15:07:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4525773 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Nošaušanas poligons "Komunarka" | native_name = Расстре́льный полиго́н «Коммуна́рка» | image = PolKommunarka2.jpg | imagesize = 280px | caption = Iebraucamie vārti 2012. gadā | established = 1930. gads | country = [[Krievija]] | coordinates = {{coord|55|34|45|N|37|27|21|E}} | location = [[Maskavas apgabals]] | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | type = | style = | owner = | size = | graves = | interments = | cremations = | leases = | website = | findagrave = [https://www.findagrave.com/cemetery/2388559 Kommunarka Mass Execution Site] | political = }} '''Nošaušanas poligons "Komunarka"''' ({{val|ru|Расстре́льный полиго́н «Коммуна́рка»}}) bija masu slepkavību vieta mežā netālu no [[Komunarka (Maskava)|Komunarkas]] ciemata [[Kaluga]]s šosejas 24. kilometrā [[Maskava|Maskavā]], kas ierīkota [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā un izmantota [[PSRS]] politisko ieslodzīto nogalināšanai līdz 1950. gadiem.<ref name="nosaukums-1">[http://www.kaluzhskoe.ru/viewpaper/objectid/3697 Мария Лукина. Вотчина НКВД — спецобъект «Коммунарка» 09.07.2008]{{Novecojusi saite}} (krieviski)</ref> Līdz pat 1990. gadu beigām ar [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] [[Žogs|žogu]] apjoztais nāves lauks kā [[VDK]] "specobjekts" tika apsargāts.<ref name="nosaukums-3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kommunarka.narod.ru/ |title=Приход Преображенской церкви в п. Коммунарка Московской области |access-date={{dat|2012|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120125082958/http://www.kommunarka.narod.ru/ |archivedate={{dat|2012|01|25||bez}} }}</ref> == Priekšvēsture == Kamēr slepkavību vilnis nebija sasniedzis masveidīgu mērogu, upurus apraka dažādās [[Maskava]]s kapsētās. Maskavas NKVD galvenās ēkas, [[Lubjanka]]s laukumā, pagrabā nošautos [[kremācija|kremēja]] un sabēra kopējā kapā Dmitrija Donskoja klostera kapsētas teritorijā. Daudzkārt palielinoties politiskā terora upuru skaitam, kopš 1936. gada NKVD sāka izmantot divus jaunus objektus — Piemaskavas NKVD poligonu Butovā un bijušā NKVD priekšnieka Jagodas vasarnīcas teritoriju NKVD palīgsaimniecībā "Komunarka".<ref name="Auns-Urālietis">{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu saraksti (1929.-1938.) |chapter=Maskavas kapu lauki |year=1998 |author=Arvīds Auns-Urālietis |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/417810.html |editor=Dzintra Vīksna |publisher=Austrumu latviešu biedrība |pages=41.—52 |isbn=9984-9316-0-9}}</ref> == Vēsture == Netālajā Sv. Jekaterinas klosterī 30.—40. gados ievācās īpašs slepens politiskais cietums «Suhanovka».<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4939299/latviesu-generali-krita-piemaskava |title=Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā |author=Juris Ekšteins |date={{dat|2007|06|29|N|bez}} |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2012|08|03||bez}}}}</ref> Pirmie apbedījumi NKVD apsargātajā Komunarkas "specobjektā" veikti 1937. gada 2. septembrī. Sākumā kapus ar lāpstu racis kāds vietējais iedzīvotājs, bet drīz vien, strauji pieaugot nošauto skaitam, tranšeju rakšanai sāka izmantot kāpurķēžu ekskavatoru «Комсомолец».<ref>[http://www.techstory.ru/exco_one/exco_komsomolec.htm Экскаваторы «Комсомолец» и МI-ДВ-0,35] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120711025822/http://www.techstory.ru/exco_one/exco_komsomolec.htm |date={{dat|2012|07|11||bez}} }} (krieviski)</ref> Pēc naktī izpildītajiem nāvessodiem tranšejas ar nogalinātajiem aizbēra ar buldozeru.<ref>[http://wap.zhelezki.b.qip.ru/?1-20-20-00000163-000-10001-0 Бутово-Коммунарка часть 2]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc oficiālā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] ekspertu komisijas 1993. gada vērtējuma Komunarkas poligonā aprakti no 10 līdz 14 tūkstošiem cilvēku, no kuriem zināmi apmēram 5000 no 1937. gada 2. septembra līdz 1941. gada 16. oktobrim nogalināto vārdi, ieskaitot latviešu izcelsmes padomju virsniekus [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabu Alksni]], [[Roberts Apinis|Robertu Apini]], [[Juris Aploks|Juri Aploku]], [[Ernests Apoga|Ernestu Apogu]],<ref>[http://old.memo.ru/memory/communarka/index.htm 1937. gada novembrī nošauto saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200429001810/http://old.memo.ru/memory/communarka/index.htm |date={{dat|2020|04|29||bez}} }} no old.memo.ru</ref> [[Augusts Bergholcs|Augustu Bergholcu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mos.memo.ru/shot-26.htm |title=Расстрелы в Москве. К. Красноармейская ул. |access-date={{dat|2012|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120228133417/http://mos.memo.ru/shot-26.htm |archivedate={{dat|2012|02|28||bez}} }}</ref> [[Pēteris Ķuzis|Jāni Bērziņu (Pēteri Ķuzi)]], [[Reinholds Bērziņš|Reinholdu Bērziņu]], [[Felikss Ingaunis|Feliksu Ingauni]], [[Frīdrihs Kalniņš|Frīdrihu Kalniņu]], [[Jēkabs Peterss|Jēkabu Petersu]], [[Jukums Vācietis|Jukumu Vācieti]].<ref>[http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm Мемориал: расстрельные списки Коммунарки] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928013704/http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm |date={{dat|2013|09|28||bez}} }} (krieviski)</ref> Te aprakts arī [[Fricis Bernovskis]], J. Beika, [[Eduards Bērziņš]], [[Jānis Bērziņš (revolucionārs)|Jānis Bērziņš (Ziemelis)]], [[Jūlijs Daniševskis]], [[Maksis Dumpis]], [[Aleksandrs Eiduks]], [[Rūdolfs Endrups]], [[Kārlis Kurševics]], [[Rūdolfs Kirhenšteins]], [[Vilhelms Knoriņš]], [[Jānis Laroze]], J. Lasis, [[Konstantīns Mežulis]], [[Kārlis Podnieks]], A. Ratnieks, [[Jānis Rudzutaks]], R. Salna, K. Saulitis, E. Stūrits, E. Šillers, V. Štrauss un citi, pavisam vairāk nekā 300 latviešu.<ref name="Auns-Urālietis" /> Pēc citiem datiem šeit apraktas līdz 30 tūkstošu cilvēku mirstīgās atliekas.<ref name="nosaukums-1" /> Daudzās neskaidrības un nepilnības sarakstos un dokumentācijā FDD darbinieki skaidroja ar to, ka "specobjekti" bija NKVD pakļautībā un nošauto aprakšana daudzos gadījumos varēja notikt bez īpašu pavadzīmju noformēšanas. == Ārzemnieku nogalināšana == Nemarķētajās tranšejās aprakti vismaz 11 dažādu valstu pilsoņi — [[Kominterne]]s darbinieki, politiskie emigranti no [[Vācija]]s, Latvijas, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s, [[Rumānija]]s, [[Francija]]s, [[Turcija]]s, [[Bulgārija]]s, [[Somija]]s, [[Ungārija]]s. 1941. gada 10. jūlijā šeit tika nogalināti visi [[Mongolija]]s valdības locekļi, kas bija apcietināti un aizvesti uz [[PSRS]] 1939. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kamsha.ru/journal/analitycs/mongolia.html |title=Такая спокойная Монголия (Неизвестные кошмары 20 века) |access-date={{dat|2012|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121130185456/http://kamsha.ru/journal/analitycs/mongolia.html |archivedate={{dat|2012|11|30||bez}} }}</ref> === Latvijas politiķu un virsnieku nogalināšana === Komunarkas poligonā nošauti daudzi ievērojami [[Latvijas okupācija (1940)|okupētās Latvijas]] pilsoņi: <ref>[http://www.irir.lv/2012/6/28/maskavas-ierednu-pilseta-uz-latvijas-generalu-kauliem Juris Ekšteins. Maskavas “ierēdņu pilsēta” uz Latvijas ģenerāļu kauliem] www.ir.lv, 2012. gada 28. jūnijā</ref> * bijušais Latvijas Ministru prezidents, Rīgas mērs un diplomāts [[Hugo Celmiņš]], * Latvijas vēstnieks PSRS [[Fricis Kociņš]], * Latvijas militārais atašejs Maskavā [[Jānis Zālītis (1897—1941)|Jānis Zālītis]], * karikatūrists [[Sergejs Civinskis]] (Civis), * pulkvedis un rakstnieks [[Oto Zeltiņš]], * ģenerālis [[Andrejs Krustiņš]], [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s komandieris, vēlāk 24. teritoriālā korpusa 183. divīzijas komandieris, * ģenerālis [[Žanis Bahs]], [[4. Zemgales kājnieku divīzija]]s komandieris, * ģenerālis [[Rūdolfs Klinsons]], [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s komandiera palīgs, * ģenerālis [[Jānis Indāns]], [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] komandieris, * ģenerālis [[Artūrs Dannebergs]], [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālā korpusa]] artilērijas priekšnieks, * ģenerālis [[Artūrs Dālbergs]], 24. teritoriālā korpusa aizmugures priekšnieks, * ģenerālis [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Roberts Kļaviņš]], 24. teritoriālā korpusa komandieris, * ģenerālis [[Vilis Spandegs]], [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|Kurzemes divīzijas]] komandieris, * pulkvedis [[Jūlijs Rozentāls]], 24. teritoriālā korpusa 181. divīzijas štāba priekšnieks, * pulkvedis [[Kārlis Lejiņš]], 24. teritoriālā korpusa 183. divīzijas štāba priekšnieks, * pulkvedis [[Rūdolfs Ceplītis]], Rēzeknes kājnieku pulka komandieris, * pulkvedis [[Jānis Puksis]], 24. teritoriālā korpusa 20. kavalērijas pulka komandieris, * pulkvedis leitnants [[Aleksandrs Kristovskis]], [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] Galvenā štāba administratīvās pārvaldes nodaļas priekšnieks. == Piemiņas vieta == [[Attēls:Храм Святых Новомучеников и Исповедников Российских в Коммунарке - panoramio (1).jpg|thumb|250px|[[Krievijas Svēto Jaunmocekļu baznīca]]]] [[Attēls:Памятник монголам расстрелянным в Коммунарке.jpg|thumb|250px|Piemineklis NKVD Komunarkā nogalinātajiem Mongolijas valdības locekļiem]] Lielā terora upuru apbedījumu vietu meklējumus [[Perestroika]]s laikā veica politisko represēto nevalstiskās organizācijas, tai skaitā biedrība "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]", Maskavas žurnālisti un citi entuziasti. Tikai pēc VDK arhīvu atvēršanas kļuva iespējams šo apbedījumu vietu dokumentēt. Mūsdienās pie poligona uzcelta pareizticīgo [[Krievijas Svēto Jaunmocekļu baznīca]] (''храм Святых новомучеников и исповедников российских в Коммунарке'').<ref name="nosaukums-3" /><ref>[http://www.sakharov-center.ru/projects/bases/news-programm/kommunarka.php Николай Фигуровский. Спецобъект Монастырь. Грехи чекистов замолят монахи? Известия, 11.10.2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110913085115/http://www.sakharov-center.ru/projects/bases/news-programm/kommunarka.php |date=13.09.2011 }} (krieviski)</ref> 2002. gadā tika atklāts piemineklis nogalinātajiem Mongolijas valdības locekļiem, bet vēl arvien nav uzstādītas piemiņas zīmes 1941. gadā noslepkavotajiem Latvijas valstsvīriem, karavīriem un kultūras darbiniekiem, ko savā vēstulē lūdza Latvijas politiski represēto apvienība un atbalstīja [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]].<ref>[https://video.diena.lv/raksts/latvija/politika/aizsardzibas-ministrija-atbalsta-ideju-par-pieminas-zimes-izveidosanu-maskava-737197 Aizsardzības ministrija atbalsta ideju par piemiņas zīmes izveidošanu Maskavā]{{Novecojusi saite}} [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2010. gada 8. jūnijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://memory-kommunarka.ru/ Neoficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250211131904/https://memory-kommunarka.ru/ |date={{dat|2025|02|11||bez}} }} {{coord|55|34|45|N|37|27|21|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] [[Kategorija:Masu kapi]] dxu007wks3yzt9bt8hxlerozbvoymev 0 195929 4525958 4437090 2026-09-23T06:52:38Z Meistars Joda 781 4525958 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sūra | official_name = {{ara|صور}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = TyreFishingHarbour.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Lebanon | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LBN}} | subdivision_type1 = Guverneriāts | subdivision_name1 = [[Dienvidu muhāfaza]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Sūra | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5.0 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 17 | population_as_of = 2017 | population_footnotes = | population_total = 60000 | population_urban = | population_metro = 174000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 33 | latm = 16 | lats = | latNS = N | longd = 35 | longm = 13 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Sūra''' ({{val-ar|صور}}, ''Ṣūr'', [[feniķiešu valoda|feniķiešu]]: <span dir="rtl">[[Attēls:Phoenician sade.svg|12px|צ]][[Attēls:Phoenician waw.svg|12px|ו]][[Attēls:Phoenician res.svg|12px|ר]]</span>, ''Ṣur'') jeb '''Tīra''' ({{val-he|צוֹר}}, ''Tzor'', {{val-el|Τύρος}}, ''Týros'', {{val-la|Tyrus}}) ir pilsēta [[Libāna]]s dienvidos. Tā atrodas [[Vidusjūra]]s krastā, aptuveni 19 km uz ziemeļiem no Libānas—[[Izraēla]]s robežas un aptuveni 40 km uz dienvidiem no [[Saida (pilsēta)|Saidas]]. Aptuveni no 2000. gada p.m.ē. līdz [[Senā Roma|Senās Romas]] laikiem tā bija nozīmīgākā [[feniķieši|feniķiešu]] jūras [[osta]]. Sūra ir sākta celt uz salas un uz netālu esošās kontinentālās daļas. Iespējams, sākotnēji tā bija feniķiešu pilsētas Saidas kolonija. 9. gadsimtā p.m.ē. feniķiešu kolonisti no Sūras dibināja [[Kartāga|Kartāgu]]. Sūra bieži ir pieminēta [[Bībele|Bībelē]], gan [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]], gan [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]]. 1984. gadā pilsētas vēsturiskais centrs tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Libānas pilsētas]] [[Kategorija:Feniķiešu pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] n4i4lqawo7g5ju5a9dy7gbm5rmhx091 0 200377 4525908 4436189 2026-09-23T02:51:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525908 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ledus laikmets 4: Kontinentu dreifs | attēls = Ice Age Continental Drift teaser poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Ice Age: Continental Drift'' | žanrs = Animācijas filma | režisors = * [[Stīvs Martīno]] * [[Marks Trumeijers]] | producents = [[Lorijs Forte]] | scenārija autors = * [[Maikls Bergs]] * [[Džeisons Fučs]] | galvenajās lomās = * [[Rejs Romāno]] * [[Džons Legisamo]] * [[Deniss Līrijs]] * [[Vanda Saiksa]] * [[Šons Viljams Skots]] * [[Džošs Peks]] * [[Kriss Vedžs]] * [[Pīters Dinklidžs]] * [[Hetere Morisa]] * [[Nikija Mināža]] * ''[[Drake (mūziķis)|Drake]]'' * [[Keke Palmere]] * [[Dženifere Lopesa]] * [[Kvīna Lafifa]] | mūzika = [[Džons Pauvels]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Blue Sky Studios]]'' * ''[[20th Century Animation|20th Century Fox Animation]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2012|7|13}} | ilgums = 94 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=ICE AGE 4 - CONTINENTAL DRIFT|url=http://www.bbfc.co.uk/BFF285400/|publisher=Britu filmu klasifikācijas padome|accessdate=August 23, 2012}} {{Novecojusi saite}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|95 miljoni}}<ref>{{Ziņu atsauce|last=Stewart|first=Andrew|title='Drift' does best biz overseas|url=http://www.variety.com/article/VR1118056885|accessdate=July 21, 2012|newspaper=Variety|date=July 21, 2012}}</ref> | ienākumi = $837,750,615<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ice Age: Continental Drift (2012)|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=iceage4.htm|publisher=Box Office Mojo|accessdate=Sept. 20, 2012}}</ref> | iepriekšējā = "[[Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra]]" | nākamā = "[[Ledus laikmets: Lielā sadursme]]" | imdb = 1080016 }} '''"Ledus laikmets 4: Kontinentu dreifs"''' ({{val|en|Ice Age: Continental Drift}}) ir 2012. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[datoranimācija]]s filma. Filma pieejama gan [[2D]], gan [[Trīsdimensiju telpa|3D]] formātā. Filmas izplatītājs ir studija ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''. Animācijas filma ir turpinājums iepriekšējām "Ledus laikmeta" filmām: "[[Ledus laikmets (filma)|Ledus laikmets]]", "[[Ledus laikmets 2: Atkusnis]]" un "[[Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra]]". Pirmo reizi filmu ciklā filmu režisējis cits režisors — [[Stīvs Martīno]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Harris|first=Rachel|date=May 6, 2010|url=http://www.screenrush.co.uk/news/films/news-18497175|title=''Ice Age 4'' Confirmed By Fox|work=ScreenRush.co.uk|accessdate=November 15, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/69mZPvYlq?url=http://www.screenrush.co.uk/news/films/news-18497175|archivedate=2012-08-09}}</ref> Pirmizrāde ASV norisinājās 2012. gada 13. jūlijā, bet Latvijā — 6. jūlijā.<ref>[http://www.forumcinemas.lv/Event/300885/ "Ledus laikmets 4: Kontinentu dreifs" anotācija]</ref> Filmas skaņu celiņu ieskaņojusi grupa ''[[The Wanted]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Ledus laikmets}} {{Blue Sky Studios}} [[Kategorija:Ledus laikmets (franšīze)]] [[Kategorija:2012. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Blue Sky Studios filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox animācijas filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] p8nbkf86zriu9asrd2ii0aezsvfgjut 0 201707 4526057 4408442 2026-09-23T10:02:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526057 wikitext text/x-wiki {{coord|53|28|59|N|2|12|1|W|type:landmark_scale:2000_region:GB|display=title}} {{Sporta būves infokaste | UEFA_rating = 4 | cap_football = 53 600 | logo_image = Etihad Stadium logo.svg | built = 1999.—2002. gadā | coast = | cost = 112 milijoni £ | dimensions = 105 x 68 m | image = City of Manchester Stadium 2023 cropped.jpg | image_size = 250px | latNS = | latd = | latm = | lats = | longEW = | longd = | longm = | longs = | location = {{vieta|Anglija|Mančestra}} | name = ''Etihad Stadium'' | opened = {{dat|2002|7|25|bez}} | surface = zāle | tenants = ''[[Manchester City F.C.]]'' }} '''Mančestras pilsētas stadions''' ({{val-en|City of Manchester Stadium}}), pazīstams arī kā '''''Etihad Stadium''''',<ref name="renaming"> {{ziņu atsauce| url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/14080388.stm| title=Manchester City strike deal to rename Eastlands|work=BBC Sport| date=8 July 2011| accessdate=13 November 2011| quote=Manchester City have confirmed the City of Manchester Stadium will be renamed the Etihad Stadium after signing a 10-year deal with the airline.}}</ref> ir futbola stadions [[Mančestra|Mančestrā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Stadions tika atklāts {{dat|2002|7|25||bez}} kā [[vieglatlētika]]s stadions, taču {{dat|2003|8|10||bez}} — futbola stadions. Te savas mājas spēles aizvada [[Anglijas Premjerlīga]]s klubs ''[[Manchester City F.C.]]''. Stadionā ir 53 600 vietas,<ref name="max capacity">{{ziņu atsauce| url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/8843970/Manchester-City-plan-for-bigger-stadium.html| title=Manchester City plan for bigger stadium| last=White | first=Duncan| work=The Telegraph| publisher=Telegraph Media Group Limited| location=London| date=22 October 2011| accessdate=29 November 2011| quote=The Etihad Stadium’s capacity is currently 47,805}}</ref><ref name="stadium stats">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.mcfc.co.uk/News/American-Pre-season-tour/2011/Dublin-Super-Cup-Stadium-comparisons| title=Dublin Super Cup: Aviva Stadium v CoMS| last=Clayton| first=David| work=mcfc.co.uk| publisher=(Manchester City Football Club)| date=24 June 2011| accessdate=4 July 2011| archiveurl=https://web.archive.org/web/20120918105839/http://www.mcfc.co.uk/News/American-Pre-season-tour/2011/Dublin-Super-Cup-Stadium-comparisons| archivedate={{dat|2012|09|18||bez}}}}</ref> kas to padara par 12. lielāko futbola stadionu Apvienotajā Karalistē un 5. lielāko Premjerlīgā. Mančestras pilsētas stadionā ir notikuši vairāki starptautiska mēroga notikumi, tai skaitā 2002. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles]], 2005. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm spēles, [[bokss|boksa]] cīņas, mūzikas koncerti.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/5407664.stm| title=Man City stadium given Uefa final|work=BBC Sport| date=4 October 2006| accessdate=30 July 2010}}</ref> [[UEFA]] vērtējumā šis ir ceturtās kategorijas stadions.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/Regulations/uefaorg/Stadium&Security/01/48/48/85/1484885_DOWNLOAD.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|10|06||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110904173610/http://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/Regulations/uefaorg/Stadium%26Security/01/48/48/85/1484885_DOWNLOAD.pdf}}</ref> Mančestras pilsētas stadiona laukums ir 105×68 m liels. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20111023051119/http://www.cityofmanchesterstadium.co.uk/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola stadioni Anglijā]] 46abh5o1ci6w985ul5lj2viq1u2aa42 0 207757 4525851 2068393 2026-09-22T20:35:08Z Baisulis 11523 wikifikācija....... 4525851 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2012. gada decembrī,}} '''Zenmap''' ir oficiālā [[Grafiskā_lietotāja_saskarne|grafiskā lietotāja saskarne]] [[Nmap]] Security Scanner [[lietojumprogrammatūra]]i. Programma sarakstīta [[Python]] valodā, un strādā uz platformām, kurās strādā Python un Nmap. Izplata, ievērojot nosacījumus — brīvā [[GNU_Vispārējā_publiskā_licence|GNU (General Public License)]]. Bieži izmantotie skenēšanas iestatījumi, var būt saglabāti kā profils, atkārtotai lietošanai. Masters komandu veidošanā atbalsta interaktīvo Nmap komandu līniju izveidi. Skenētie rezultāti saglabājās un var tikt skatīti vēlāk, salīdzināt ar citiem rezultātiem izmaiņas. Rezultāti saglabājās meklēšanas datu bāzē. {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Tīkla programmatūra]] 06cdi4p2pn795xdk23i4vqx422m7h8o 4525852 4525851 2026-09-22T20:37:01Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4525852 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2012. gada decembrī,}} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Zenmap''''' ir oficiālā [[Grafiskā_lietotāja_saskarne|grafiskā lietotāja saskarne]] ''[[Nmap]] Security Scanner'' [[lietojumprogrammatūra]]i. Programma sarakstīta ''[[Python (programmēšanas valoda)|Python]]'' valodā, un strādā uz platformām, kurās strādā ''Python'' un ''Nmap''. Izplata, ievērojot nosacījumus — brīvā [[GNU_Vispārējā_publiskā_licence|GNU (''General Public License'')]]. Bieži izmantotie skenēšanas iestatījumi, var būt saglabāti kā profils, atkārtotai lietošanai. ''Masters'' komandu veidošanā atbalsta interaktīvo ''Nmap'' komandu līniju izveidi. Skenētie rezultāti saglabājās un var tikt skatīti vēlāk, salīdzināt ar citiem rezultātiem izmaiņas. Rezultāti saglabājās meklēšanas datu bāzē. {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Tīkla programmatūra]] bi9r42y4qahuphhnk7x7eoktcfamher 0 214306 4525921 4439756 2026-09-23T04:38:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525921 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Lielā Sfinksa | native_name = | native_name_lang = | alternate_name = <!-- displays as "Alternative name" --> | image = Great Sphinx of Giza - 20080716a.jpg | image_size = | alt = | caption = Tempļu komplekss | map = | map_type = Ēģipte#Āfrika | map_relief = yes | map_alt = | map_caption = | map_size = | altitude_m = <!-- Enter a number for altitude in meters (m) --> | altitude_ref = | relief = | latd = 29.97526 | latNS = N | longd = 31.13758 | longEW = E | gbgridref = | map_dot_label = | location = {{vieta|Ēģipte|Gīzas muhāfaza}} | type = | length = | width = | area = | volume = | diameter = | circumference = | height = | builder = | material = | built = | abandoned = | epochs = [[Senie laiki]] | cultures = | dependency_of = | occupants = | event = | discovered = | excavations = | archaeologists = | condition = arheoloģisks piemineklis | ownership = | management = | public_access = | other_designation = | website = | architectural_styles = | architectural_details = | notes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Memfisa un tās nekropole — piramīdas no Gīzas līdz Dahšūrai | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = I, III, VI | designation1_date = 1979. <small>(3. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/86 86] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{EGY}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 16358,52 ha }} }} <mapframe text="Lielā sfinksa" width=250 height=250 zoom=17 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q130958" } </mapframe> '''Lielā Sfinksa''' ({{val-ar|أبو الهول}} {{transl|ar|ISO|''Abū al Hūl''}}) ir [[kaļķakmens]] [[sfinksa]]s (mītisks radījums ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu) [[statuja]], kas atrodas blakus [[Gīzas piramīdas|Gīzas piramīdām]] [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Šī ir pasaulē lielākā monolīta statuja, tā ir 73,5 metrus gara, 19,3 metrus plata un 20,22 metrus augsta.<ref name="Emporis">[http://www.emporis.com/application/?nav=building&lng=3&id=greatsphinxofgiza-giza-egypt Emporis – Great Sphinx of Giza] {{Novecojusi saite}}</ref> Tāpat Lielā Sfinksa ir vecākā zināmā monumentālā skulptūra, tiek uzskatīts, ka tā tika izveidota faraona [[Hefrens|Hefrena]] valdīšanas laikā (apmēram 2558.—2532. gads p.m.ē.).<ref name="Emporis" /><ref>Dunford, Jane; Fletcher, Joann; French, Carole (ed., 2007). [http://www.dorlingkindersley-uk.co.uk/nf/Book/BookDisplay/0,,9781405320931,00.html?/Egypt ''Egypt: Eyewitness Travel Guide''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090218063731/http://www.dorlingkindersley-uk.co.uk/nf/Book/BookDisplay/0%2C%2C9781405320931%2C00.html?%2FEgypt |date={{dat|2009|02|18||bez}} }}. London: [[Dorling Kindersley]], 2007. {{ISBN|978-0-7566-2875-8}}.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ēģipte UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} {{senie laiki-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{Ēģipte-aizmetnis}} [[Kategorija:Statujas]] [[Kategorija:Senā Ēģipte]] [[Kategorija:Ēģiptes arheoloģiskie pieminekļi]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē]] he5pgvy08otjwpk9e0y4yx47ip0e77s 0 214541 4525911 4460123 2026-09-23T03:39:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525911 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Lesja Ukrainka | vārds_orig = ''Леся Українка'' | attēls = Lesya Ukrainka portrait.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Lesja Ukrainka | dz_dat_alt = | dz_gads = 1871 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 13 | dz_vieta = Novohrada-Volinska, [[Volīnijas guberņa]]<br />(tagad [[Zvjaheļa]], [[Žitomiras apgabals]], {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1913 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Surami]], [[Tiflisas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{GEO}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukraiņi|ukrainiete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejniece, dramaturģe, rakstniece, tulkotāja un sabiedriska darbiniece |rakstīšanas valoda = [[ukraiņu valoda]] | periods = 1876—1913 | žanri = | temati = | lit virzieni = [[modernisms]] |slavenākie darbi = drāma-feerija "Meža dziesma" (''Лісова пісня'', 1911) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Lesja Ukrainka''' ({{val|uk|Леся Українка}}, īstajā vārdā '''Larisa Kosača-Kvitka''' ({{val|uk|Лари́са Петрівна Ко́сач-Квітка}}); dzimusi {{dat|1871|2|13}}, mirusi {{dat|1913|7|19}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejniece, dramaturģe, rakstniece, tulkotāja, publiciste un sabiedriskā darbiniece. Folkloras vācēja, pārvaldīja desmit valodas. Dzimusi [[Volīnija|Volīnijā]], jurista un rakstnieces ģimenē, mājās pulcējās ukraiņu sabiedriskie un mākslas darbinieki. Pirmo dzejoli Lesja Ukrainka uzrakstīja deviņu gadu vecumā. No 12 gadu vecuma publicējās. 1893. gadā [[Ļviva|Ļvivā]] (tolaik [[Austroungārija|Austroungārijā]], jo Krievijā publikācijas ukrainiski bija aizliegtas) tika publicēts Ukrainkas pirmais dzejoļu krājums "Uz dziesmu spārniem" (''На крилах пісень''). Viņa smagi slimoja ar [[kaulu tuberkuloze|kaulu tuberkulozi]], tāpēc bieži ārstējās ārzemēs un [[Krievija|Krievijā]]. Ukrainka bija opozīcijā cara režīmam. 1902. gadā ukrainiski tulkojusi [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskās partijas manifestu]]. 1907. gadā uz neilgu laiku arestēta. Mirusi [[Gruzija|Gruzijā]], apglabāta [[Kijiva|Kijivā]]. Lesja Ukrainka tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām ukraiņu literatūras autorēm.{{nepieciešama atsauce}} Viņas darbos bieži parādās brīvības, cilvēka cieņas un tautas kultūras nozīmes tēmas. Rakstniece darbojās laikā, kad ukraiņu valoda un kultūra saskārās ar ierobežojumiem, tāpēc viņas darbiem bija arī plašāka sabiedriska nozīme. Starp pazīstamākajiem darbiem ir luga "Meža dziesma", kurā izmantoti folkloras un simbolisma elementi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.myslenedrevo.com.ua/studies/lesja/index.html Енциклопедія життя і творчості Лесі Українки] {{uk ikona}} * [http://chtyvo.org.ua/authors/Ukrainka/ Lesjas Ukrainkas darbi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120926031727/http://chtyvo.org.ua/authors/Ukrainka/ |date={{dat|2012|09|26||bez}} }} {{uk ikona}} * [http://az.lib.ru/u/ukrainka_l/ Lesjas Ukrainkas darbi un biogrāfija lib.ru] {{ru ikona}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ukrainka, Lesja}} [[Kategorija:Ukraiņu rakstnieki]] [[Kategorija:Ukraiņu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Dramaturgi]] hp5grwmnw9c57df9n9qjbrprveuyme0 0 222634 4526044 3928762 2026-09-23T09:08:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526044 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Maiks Smits | vārds_orig = ''Mike Smith'' | attēls = Mike Smith Coyotes.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|3|22}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kingstona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 99 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2002 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 161., 5. kārtā | dr_gads = [[2001. gada NHL drafts|2001]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Dalasas "Stars"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2013—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2019|7|1||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}} }} '''Maiks Smits''' ({{Val-en|Mike Smith}}; dzimis [[1982]]. gada [[22. marts|22. martā]]) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2019) Smits spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Edmontonas "Oilers"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Pēc vairākām [[Ontārio hokeja līga|Ontārio hokeja līgā]] aizvadītām sezonām, profesionāļa karjeru Smits sāka 2002.—03. gada sezonā, kad debitēja [[Amerikas hokeja līga]]s kluba [[Jūtas "Grizzlies"]] rindās. AHL hokejists spēlēja līdz 2006.—07. gada sezonai, kuru aizvadīja [[NHL]] kluba [[Dalasas "Stars"]] sastāvā. 2007.—08. gada sezonas vidū Smits tika aizmainīts uz [[Tampabejas "Lightning"]] vienību, tās sastāvā aizvadot nākamās trīsarpus sezonas. [[2011]]. gada vasarā vārtsargs noslēdza divu gadu līgumu ar [[Fīniksas "Coyotes"]]. 2017. gadā Smits tika aizmainīts uz [[Kalgari "Flames"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/goaltender-mike-smith-acquired-by-flames-from-coyotes/c-289970574|title=Mike Smith traded to Flames by Coyotes|website=NHL.com|access-date=2019-07-01|language=en-US|archive-date=2019-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190701175339/https://www.nhl.com/news/goaltender-mike-smith-acquired-by-flames-from-coyotes/c-289970574}}</ref> 2019. gada jūlijā Smits kā brīvais aģents pievienojās [[Edmontonas "Oilers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oilersnation.com/2019/07/01/edmonton-oilers-sign-g-mike-smith-to-one-year-2-million-contract/|title=Edmonton Oilers sign G Mike Smith to one-year, $2-million contract|last=Laing|first=Zach|website=OILERSNATION|access-date=2019-07-01|date=2019-07-01|language=en-US}}</ref> [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās kļuvis par [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko]] čempionu, spēlējis arī [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{OS laureāts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Smits, Maiks}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie zelta medaļnieki]] 8efqc6grufyosf8izhoj2lvha32mwjn 0 238695 4525775 4462522 2026-09-22T15:09:57Z ~2026-51068-41 150718 GRAMATIKA 4525775 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Jāprecizē datumi, nosaukumi, jānovērš faktu pretrunas}} {{Valdības aģentūras infokaste | name = Iekšlietu Tautas komisariāts | native_name = ''Народный комиссариат внутренних дел'' | native_name_a = | native_name_r = | seal = | seal_size = | seal_caption = | seal_alt = | logo = Emblema_NKVD.svg | logo_size = 120px | logo_caption = | logo_alt = | image = | image_size = | image_caption = | image_alt = | formed = {{dat|1934|7|10}} | preceding1 = [[KPFSR]] [[KPFSR Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāts]]<br />[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|PSRS AVPP]] | preceding2 = <!-- up to |preceding6= --> | dissolved = {{dat|1946|3|15}} | superseding1 = [[PSRS Iekšlietu ministrija]]<br />[[PSRS Valsts drošības ministrija]] | superseding2 = <!-- up to |superseding6= --> | agency_type = [[slepenpolicija]]<br />militārā [[pretizlūkošana]]<br />ārējā [[izlūkošana]]<br />sodu izpilde<br>[[robežsardze]]<br />[[ugunsdzēsējs|ugunsdzēšana]]<br />[[komunālā saimniecība]] un [[celtniecība]] | jurisdiction = {{URS}} | status = | headquarters = [[Maskava]], {{URS}} | coordinates = <!-- {{coord|LATITUDE|LONGITUDE|type:landmark_region:US|display=inline,title}} --> | motto = | employees = | budget = | minister_type = | minister1_name = | minister1_pfo = | minister2_name = | minister2_pfo = <!-- up to |minister8_name= --> | deputyminister_type = | deputyminister1_name = | deputyminister1_pfo = | deputyminister2_name = | deputyminister2_pfo = <!-- up to |deputyminister8_name= --> | chief1_name = | chief1_position = | chief2_name = | chief2_position = <!-- up to |chief9_name= --> | parent_department = | parent_agency = [[PSRS Tautas komisāru padome]] | parent_agency_type = <!-- defaults to |type if left blank --> | child1_agency = [[Gulags]]<br />Valsts drošības pārvalde<br />Milicijas pārvalde<br />Robežas un iekšējās apsardzības pārvalde<br />Dzimtsarakstu nodaļa | child2_agency = <!-- up to |child25_agency= --> | keydocument1 = <!-- up to |keydocument6= --> | website = | agency_id = | map = | map_size = | map_caption = | map_alt = | footnotes = | embed = }} '''Iekšlietu Tautas komisariāts''' ('''IeTK''') jeb '''''NKVD''''' ({{val|ru|Народный комиссариат внутренних дел, НКВД}}) bija [[Padomju Savienība]]s drošības iestāde, kas īstenoja [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Padomju Savienības komunistiskās partijas]] varu. Kā [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] un [[Nikolajs Ježovs|Nikolaja Ježova]] vadīta [[slepenpolicija]] tā īstenoja [[PSRS]] [[diktators|diktatora]] [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] represijas. == Vēsture == Pārņemot varu 1917. gadā, [[boļševiki]] likvidēja Krievijas Iekšlietu ministriju un policijas vienības, vietā izveidojot [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Viskrievijas Ārkārtas komisiju]] ("čeku") un [[Padomju milicija|miliciju]], kas bija pakļautas [[Padomju Krievija]]s Iekšlietu Tautas komisariātam (NKVD).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Чрезвычайные комиссии по борьбе с контр-революцией |url=https://viewer.rsl.ru/ru/rsl01000898704?page=11&rotate=0&theme=black |website=rusneb.ru - Национальная электронная библиотека |language=ru}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Постановление НКВД РСФСР от 28.10.1917 "О рабочей милиции" |url=https://www.consultant.ru/cons/cgi/online.cgi?req=doc&base=ESU&n=3940#Tc9uJcUOy4TorJK31 |website=КонсультантПлюс |language=ru}}</ref> PSRS NKVD dibināta 1934. gadā.<ref>[http://books.google.lv/books?id=8DI2yyWDyCMC&pg=PA25&dq=nkvd+created&hl=en&sa=X&ei=SuyrUtqNKarnywODl4LQDA&ved=0CEYQ6AEwBQ#v=onepage&q=nkvd%20created&f=false] NKVD dibināta {{en ikona}}</ref> 1946. gadā visi Tautas komisariāti pārtapa par ministrijām un NKVD mainīja nosaukumu uz Iekšlietu ministriju (MVD; ''Министерство внутренних дел, МВД''). Slepenpolicija kļuva par daļu no MVD, kad Lavrentijs Berija apvienoja MGB (''Министерство государственной безопасности'') un MVD 1953. gada martā. Pēc Berijas padzīšanas MVD vēlreiz pārdalījās. MVD paturēja vienīgi [[Padomju milicija|milicijas]] ([[policija]]s) funkcijas, kamēr 1954. gadā jaundibinātā [[KGB]] pārņēma valsts drošības dienesta (slepenpolicijas) funkcijas. === NKVD vadītāji ("iekšlietu tautas komisāri") === [[Attēls:Yagoda kanal Moskva Volga.jpg|thumb|200px|NKVD vadītājs Jagoda (vidū) ar Filatovu (kreisajā pusē), Firinu un Koganu inspicē Maskavas-Volgas kanāla rakšanu (1935)]] * [[Genrihs Jagoda]] (''Ягода, Генрих Григорьевич''), {{dat|1934|07|10}}—{{dat|1936|09|26}} (nošauts 1938. gadā) ** [[Jakovs Agranovs]] (''Агранов, Яков Саулович'', 1. vietnieks valsts drošības lietās) {{dat|1934|07|10}}—{{dat|1937|04|15}} (nošauts 1938. gadā) * [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов, Николай Иванович'') {{dat|1936|09|26}}—{{dat|1938|11|25}} (nošauts 1940. gadā) ** [[Mihails Frinovskis]] (''Фриновский, Михаил Петрович'', 1. vietnieks valsts drošības lietās) {{dat|1937|04|15}}—{{dat|1938|09|08}} (nošauts 1940. gadā) ** [[Lavrentijs Berija]] (''Берия, Лаврентий Павлович'', 1. vietnieks valsts drošības lietās) {{dat|1938|08|22}}—{{dat|1938|11|25}} (nošauts 1953. gadā) * [[Lavrentijs Berija]] (''Берия, Лаврентий Павлович'') {{dat|1938|11|25}}—{{dat|1945|12|29}} (nošauts 1953. gadā) ** [[Vsevolods Merkulovs]] (''Меркулов, Всеволод Николаевич'', 1. vietnieks valsts drošības lietās) {{dat|1938|12|16}}—{{dat|1941|02|03}} (nošauts 1953. gadā) * [[Sergejs Kruglovs]] (''Круглов, Сергей Никифорович'') {{dat|1945|12|29}}—{{dat|1946|03|15}} == NKVD darbība == Nikolaja Ježova vadībā NKVD organizēja [[Lielais terors|Lielo teroru]]. Pēc padomju arhīvu datiem 1937.-1938. gadā NKVD arestēja 1 548 366 cilvēku, no kuriem 681 692 tika nošauti. Pēc citiem datiem šo divu gadu laikā nogalināto skaits ir lielāks — 950 000 līdz 1,2 miljoniem.<ref>[http://sovietinfo.tripod.com/ELM-Repression_Statistics.pdf Soviet Repression Statistics: Some Comments] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190525134942/http://sovietinfo.tripod.com/ELM-Repression_Statistics.pdf |date={{dat|2019|05|25||bez}} }} by Michael Ellman, 2002</ref> 1938. gadā Staļins Maskavā iecēla Beriju par NKVD vietnieku un drīz pēc tam viņš vadīja visu NKVD. Tīrīšanas "pārmērībās" vainoja Ježovu un 1940. gadā viņu nošāva. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. un 1941. gadā NKVD organizēja [[1941. gada jūnija deportācijas|deportācijas Baltijā]], Polijā un citās PSRS okupētajās zemēs. 1940. gada 5. martā, pēc [[Gestapo]]—NKVD trešās konferences [[Zakopane|Zakopanē]], Staļinam piekrītot, NKVD sarīkoja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņu]]. Kara laikā miljoniem NKVD [[Gulags|Gulaga]] cietumnieku nodarbināja kara rūpnīcās. 1944. gadā Berija organizēja [[čečeni|čečenu]], [[inguši|ingušu]], [[balkāri|balkāru]] un citu tautu deportācijas. NKVD pārraudzīja PSRS [[kodolieroči|kodolieroču]] projektu,<ref>[http://digitalarchive.wilsoncenter.org/collection/79/soviet-nuclear-history] Padomju kodolieroču vēsture {{en ikona}}</ref> kā arī veiksmīgo spiegošanas kampaņu pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], iegūstot nepieciešamo tehnoloģiju. NKVD savāca strādniekus darbietilpīgam projektam, iesaistot vismaz 330 000 cilvēkus. Gulags arī nodrošināja darbaspēku [[Urāns (elements)|urāna]] raktuvēm un pārstrādes rūpnīcām, kā arī kodolieroču izmēģinājumu poligonu būvniecībai, kā piemēram [[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons]] un poligons [[Novaja Zemļa|Novaja Zemļā]]. NKVD arī rūpējās par projekta drošību. == Skatīt arī == * [[NKVD "Latviešu operācija"]] * [[Magadana]] * [[Sevvostlags]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nkvd.org/ NKVD vēsture] {{en ikona}}/{{krieviski}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:NKVD]] kbbwkkh42al89xf36a7025rhix67zty 0 240529 4526054 4271145 2026-09-23T09:58:54Z Meistars Joda 781 4526054 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Hainihene | image_skyline = HainichenMarktO.JPG | imagesize = | image_caption = Centra apbūve | image_flag = | image_shield = Wappen Hainichen.png | pushpin_map = Germany | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{DEU}} | subdivision_type1 = [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] | subdivision_name1 = [[Saksija]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Vidussaksijas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = | area_total_km2 = 51.57 | population_as_of = 2012 | population_total = 8714 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 50 | latm = 58 | lats = 21 | latNS = N | longd = 13 | longm = 07 | longs = 22 | longEW = E | elevation_m = 304 | website = http://www.hainichen.de/ }} '''Hainihene''' ({{val|de|Hainichen}}) ir pilsēta Vācijā, [[Saksija]]s zemē, [[Vidussaksijas apriņķis|Vidussaksijas apriņķī]]. ==Vēsture== Rakstos pirmoreiz minēta 1276. gadā. Attīstījās kā [[tekstilrūpniecība]]s centrs, līdz 1933. gadā no [[Frankenberga (Saksija)|Frankenbergas]] uz Hainiheni tika pārcelts autobūves uzņēmums "[[Framo]]". Pēc Otrā pasaules kara uzņēmums tika nacionalizēts un līdz 1990. gadam ražoja mikroautobusus "[[Barkas]]". <!--==Ekonomika== ==Izglītība, kultūra, tūrisms un sports==--> ==Cilvēki== Hainihene ir tiesību zinātnieka [[Pauls Johans Anselms fon Feierbahs|Paula Johana Anselma fon Feierbaha]] (''Paul Johann Anselm von Feuerbach'', 1775-1833) un dzejnieka [[Kristiāns Firhtegots Gellerts|Kristiāna Firhtegota Gellerta]] (''Christian Fürchtegott Gellert'', 1715-1769) dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saksijas pilsētas]] kju5mn3n2cy5aytonz5y3t70ufgp8l6 0 244179 4525927 4524383 2026-09-23T05:05:35Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4525927 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4900405 | label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]'' | name = Beļavas muižas pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q38191893 | label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | name = Beļavas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4970 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005802 | label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | name = Augulienas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | vaid = 4964 | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]'' | name = Augulienas muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005819 | label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | name = Naglenes muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.242707952505 | long = 26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}} | vaid = 4977 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]'' | name = Naglenes muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Druvienas muiža]] | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]'' | name = Druvienas muižas kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskolas ēka]]'' | name = Galgauskas pamatskolas ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Building of Galgauska basic school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gulbenes Baltā pils]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Vecgulbenes muižas oranžērija]]'' | name = Vecgulbenes muižas oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | name = Litenes muižas apbūve | municipality = Gulbenes novads | district = Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]] | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]'' | name = Kalnienas muižas pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}} | image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = [[Krāču pilskalns]] | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}} | vaid = 838 | wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG<br/>%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg | commonscat = Litene manor house | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | commonscat = Litene military camp memorial place | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]'' | name = Lizuma muižas pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]'' | name = Mālmuižas kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}} | image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005867 | label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}} | vaid = 4974 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]'' | name = Blomes muižas kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rankas muiža]] | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]'' | name = Rankas muižas pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Sinoles muiža]] | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | name = Stāmerienas muižas apbūve | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | vaid = 5091 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | commonscat = Stāmeriena Palace | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006312 | label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]'' | name = Tirzas muižas apbūve | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145204324219 | long = 26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}} | vaid = 5099 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]'' | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145 | long = 26.4411 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}} | vaid = 871 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] rw2rk2ow5hlx5qycxhy4k6suv3bgz4h 0 244189 4525926 4523599 2026-09-23T05:01:43Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4525926 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] 4na2nb93mepden97mp2vg9nkpa4u9xd 0 244541 4525967 4525601 2026-09-23T07:07:08Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4525967 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]]. {{monument-title-wikidata|2369297}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566047 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55935651 | label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 12 | lat = 56.975818 | long = 24.1829825 | p625 = {{Coord|56.975818|24.182983|display=inline}} | image = Aizkraukles%2012.JPG | vaid = 7933 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935657 | label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 7 | lat = 56.9751298 | long = 24.1867298 | p625 = {{Coord|56.97513|24.18673|display=inline}} | image = Aizraukles%207.JPG | vaid = 5879 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935663 | label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 1 | lat = 56.9585733 | long = 24.1110246 | p625 = {{Coord|56.958573|24.111025|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG | commonscat = Alberta iela 1 (Riga) | vaid = 7934 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935720 | label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 11 | lat = 56.9591593 | long = 24.1086584 | p625 = {{Coord|56.959159|24.108658|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg | commonscat = Alberta iela 11 (Riga) | vaid = 7938 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935727 | label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]'' | name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG | vaid = 63 | year = 1904.-1914. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935735 | label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg | commonscat = Alberta iela 12 (Riga) | vaid = 6643 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935741 | label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 13 | lat = 56.9592494 | long = 24.1083463 | p625 = {{Coord|56.959249|24.108346|display=inline}} | image = Alberta%20iela%2013.jpg | commonscat = Alberta iela 13 (Riga) | vaid = 7939 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935675 | label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2 | lat = 56.9589598 | long = 24.1108283 | p625 = {{Coord|56.95896|24.110828|display=inline}} | image = Alberta%20iela%202-1.JPG | commonscat = Alberta iela 2 (Riga) | vaid = 6638 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935669 | label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2a | lat = 56.9588786 | long = 24.1111734 | p625 = {{Coord|56.958879|24.111173|display=inline}} | image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG | commonscat = Alberta iela 2a (Riga) | vaid = 6639 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935684 | label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 3/5 | lat = 56.958725647575 | long = 24.110203677012 | p625 = {{Coord|56.958726|24.110204|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga) | vaid = 7935 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935690 | label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 4 | lat = 56.959086 | long = 24.110319 | p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}} | image = Alberta%20iela%204-1.JPG | commonscat = Alberta iela 4 (Riga) | vaid = 6640 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935697 | label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 6 | lat = 56.9591221 | long = 24.1101218 | p625 = {{Coord|56.959122|24.110122|display=inline}} | image = Alberta%20iela%206%2004.JPG | commonscat = Alberta iela 6 (Riga) | vaid = 6641 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935702 | label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 7 | lat = 56.9589069 | long = 24.1096607 | p625 = {{Coord|56.958907|24.109661|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 7 (Riga) | vaid = 7936 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935709 | label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 8 | lat = 56.9592119 | long = 24.1097857 | p625 = {{Coord|56.959212|24.109786|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG | commonscat = Alberta iela 8 (Riga) | vaid = 6642 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935715 | label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 9 | lat = 56.9590062 | long = 24.1091514 | p625 = {{Coord|56.959006|24.109151|display=inline}} | image = Alberta%20iela%209.JPG | commonscat = Alberta iela 9 (Riga) | vaid = 7937 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935747 | label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 10 | lat = 56.9584198 | long = 24.1118956 | p625 = {{Coord|56.95842|24.111896|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela10.jpg | commonscat = Antonijas iela 10 (Riga) | vaid = 8022 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935752 | label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 11 | lat = 56.95832 | long = 24.1109413 | p625 = {{Coord|56.95832|24.110941|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela11.jpg | vaid = 8023 | year = 1929.-1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935758 | label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 12 | lat = 56.9585364 | long = 24.112176 | p625 = {{Coord|56.958536|24.112176|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela12.jpg | commonscat = Antonijas iela 12 (Riga) | vaid = 8024 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935764 | label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 13 | lat = 56.9588419 | long = 24.1119634 | p625 = {{Coord|56.958842|24.111963|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela13.jpg | commonscat = Antonijas iela 13 (Riga) | vaid = 8025 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935768 | label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 18 | lat = 56.9597446 | long = 24.1136945 | p625 = {{Coord|56.959745|24.113695|display=inline}} | image = RigaAntonijas18.jpg | commonscat = Antonijas iela 18 (Riga) | vaid = 7940 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935772 | label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 20 | lat = 56.9599539 | long = 24.1139787 | p625 = {{Coord|56.959954|24.113979|display=inline}} | image = RigaAntonijas20.jpg | commonscat = Antonijas iela 20 (Riga) | vaid = 7941 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935778 | label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 22 | lat = 56.9601824 | long = 24.1144447 | p625 = {{Coord|56.960182|24.114445|display=inline}} | image = RigaAntonijas22.jpg | commonscat = Antonijas iela 22 (Riga) | vaid = 7942 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935782 | label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 24 | lat = 56.9603559 | long = 24.1147776 | p625 = {{Coord|56.960356|24.114778|display=inline}} | image = RigaAntonijas24.jpg | commonscat = Antonijas iela 24 (Riga) | vaid = 7943 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935788 | label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 26 | lat = 56.9605109 | long = 24.1150113 | p625 = {{Coord|56.960511|24.115011|display=inline}} | image = RigaAntonijas26.jpg | commonscat = Antonijas iela 26 (Riga) | vaid = 7944 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935794 | label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 6a | lat = 56.9575948 | long = 24.1102325 | p625 = {{Coord|56.957595|24.110232|display=inline}} | image = RigaAntonijas6a.jpg | vaid = 8019 | year = 1871. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935801 | label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 8 | lat = 56.9582583 | long = 24.111632 | p625 = {{Coord|56.958258|24.111632|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela8.jpg | commonscat = Antonijas iela 8 (Riga) | vaid = 8020 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935806 | label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 9 | lat = 56.9578197 | long = 24.109822 | p625 = {{Coord|56.95782|24.109822|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela9.jpg | vaid = 8021 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935841 | label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]'' | name = Mācību iestāde | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48 | lat = 56.963428930299 | long = 24.12609892435 | p625 = {{Coord|56.963429|24.126099|display=inline}} | image = RigaBriana1.jpg | vaid = 7932 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935845 | label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 3 | lat = 56.9633104 | long = 24.1270728 | p625 = {{Coord|56.96331|24.127073|display=inline}} | image = RigaBriana3.jpg | vaid = 6646 | year = 1876. 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q31298321 | label = [[Štricka nams]] | name = Štricka nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 9 | lat = 56.96472222 | long = 24.13083333 | p625 = {{Coord|56.964722|24.130833|display=inline}} | image = RigaBriana9.jpg | vaid = 7956 | wikipediauri = %C5%A0tricka_nams | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935851 | label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausmas iela 2 | lat = 56.9742372 | long = 24.1827938 | p625 = {{Coord|56.974237|24.182794|display=inline}} | image = Ausmas%202.JPG | vaid = 5887 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935854 | label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 15 | lat = 56.9735608 | long = 24.1783983 | p625 = {{Coord|56.973561|24.178398|display=inline}} | image = Bajaru%2015.JPG | vaid = 5888 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935857 | label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 36 | lat = 56.9712053 | long = 24.1858548 | p625 = {{Coord|56.971205|24.185855|display=inline}} | image = Bajaru%2036.JPG | vaid = 5889 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935860 | label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 40 | lat = 56.9710602 | long = 24.1867424 | p625 = {{Coord|56.97106|24.186742|display=inline}} | image = Bajaru%2040.JPG | vaid = 5890 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935910 | label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.955449 | long = 24.116964 | p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg | vaid = 7945 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935864 | label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 13 | lat = 56.9565811 | long = 24.1184835 | p625 = {{Coord|56.956581|24.118483|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg | vaid = 7948 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935867 | label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 18 | lat = 56.9573101 | long = 24.1208791 | p625 = {{Coord|56.95731|24.120879|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg | vaid = 6644 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935870 | label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 25 | lat = 56.9572984 | long = 24.1199163 | p625 = {{Coord|56.957298|24.119916|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg | commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga) | vaid = 8742 | year = 1897.-1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935873 | label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 26 | lat = 56.9583418 | long = 24.1227002 | p625 = {{Coord|56.958342|24.1227|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg | commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga) | vaid = 7949 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935876 | label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 27/29 | lat = 56.9575675 | long = 24.1204268 | p625 = {{Coord|56.957568|24.120427|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg | vaid = 7950 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935882 | label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 31 | lat = 56.9577827 | long = 24.1208756 | p625 = {{Coord|56.957783|24.120876|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg | commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga) | vaid = 7951 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935893 | label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.959405 | long = 24.1245766 | p625 = {{Coord|56.959405|24.124577|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg | vaid = 7952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935902 | label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 39 | lat = 56.9593702 | long = 24.1234912 | p625 = {{Coord|56.95937|24.123491|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg | vaid = 7954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935913 | label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 45 | lat = 56.9598156 | long = 24.1245412 | p625 = {{Coord|56.959816|24.124541|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg | vaid = 7955 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935916 | label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 4a | lat = 56.9556212 | long = 24.1178303 | p625 = {{Coord|56.955621|24.11783|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg | commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga) | vaid = 7946 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935919 | label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 8 | lat = 56.9564139 | long = 24.1191207 | p625 = {{Coord|56.956414|24.119121|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg | vaid = 7947 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935923 | label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Biķernieku iela 36 | lat = 56.9694065 | long = 24.1872439 | p625 = {{Coord|56.969406|24.187244|display=inline}} | image = Bikernieku%2036.JPG | vaid = 5891 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936303 | label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]'' | name = Korpuss Nr.7 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Braila iela 2B | lat = 56.984021 | long = 24.2499595 | p625 = {{Coord|56.984021|24.249959|display=inline}} | vaid = 8000 | year = 1770. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936075 | label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 6 | lat = 56.9602501 | long = 24.1239544 | p625 = {{Coord|56.96025|24.123954|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela6.jpg | vaid = 7977 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936095 | label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 8 | lat = 56.9595483 | long = 24.125021 | p625 = {{Coord|56.959548|24.125021|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela8.jpg | vaid = 7978 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935980 | label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]'' | name = VEF ēkas (4 korpusi) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I; Brīvības gatve 214 M | lat = 56.970623855658 | long = 24.161205443256 | p625 = {{Coord|56.970624|24.161205|display=inline}} | image = RigaBrivibas214.jpg | commonscat = VEF factory buildings | vaid = 6650 | year = 1898. - 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935926 | label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 266 | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg | commonscat = Brīvības gatve 266 | vaid = 9162 | year = 1979.–1980. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935929 | label = ''[[:d:Q55935929|Bonaventuras muižas kungu māja]]'' | name = Bonaventuras muižas kungu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 440 | locality = Baložu (Bonaventuras) muižā | lat = 56.9949077 | long = 24.2648254 | p625 = {{Coord|56.994908|24.264825|display=inline}} | image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8710 | year = 19.gs. 1.p., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bonaventuras muiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935944 | label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 101 | lat = 56.9613818 | long = 24.1328547 | p625 = {{Coord|56.961382|24.132855|display=inline}} | image = RigaBrivibas101.jpg | vaid = 7969 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935949 | label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 103 | lat = 56.9615343 | long = 24.1331676 | p625 = {{Coord|56.961534|24.133168|display=inline}} | image = RigaBrivibas103.jpg | vaid = 7970 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935954 | label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 105 | lat = 56.9618301 | long = 24.1337114 | p625 = {{Coord|56.96183|24.133711|display=inline}} | image = RigaBrivibas105.jpg | vaid = 7971 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2084448 | label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/ | address = Brīvības iela 119 | lat = 56.963033333333 | long = 24.136486111111 | p625 = {{Coord|56.963033|24.136486|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG | commonscat = St. Gertrude New Church, Riga | vaid = 6649 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935932 | label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna "Kristus svētī bērnus"]]'' | name = Altārglezna "Kristus svētī bērnus" | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7071 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935936 | label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7072 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935959 | label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 129 | lat = 56.9639984 | long = 24.1389325 | p625 = {{Coord|56.963998|24.138932|display=inline}} | image = RigaBrivibas129.jpg | vaid = 7972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935963 | label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]'' | name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 135/137 | lat = 56.964587984727 | long = 24.140006863312 | p625 = {{Coord|56.964588|24.140007|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG | commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga) | vaid = 7973 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935967 | label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 141 | lat = 56.9651274 | long = 24.1416503 | p625 = {{Coord|56.965127|24.14165|display=inline}} | image = RigaBrivibas141.jpg | vaid = 7974 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935970 | label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]'' | name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 143/145 | lat = 56.9652438 | long = 24.1419139 | p625 = {{Coord|56.965244|24.141914|display=inline}} | image = RigaBrivibas143-145.jpg | vaid = 7975 | year = 1894., 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935974 | label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( )]]'' | name = Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( ) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 201 | lat = 56.971902052747 | long = 24.161285836715 | p625 = {{Coord|56.971902|24.161286|display=inline}} | image = RigaBrivibas201.jpg | commonscat = Brīvības gatve 201 | vaid = 7976 | year = 1895. - 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935985 | label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 308 | lat = 56.978347282353 | long = 24.184432125094 | p625 = {{Coord|56.978347|24.184432|display=inline}} | vaid = 5892 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935988 | label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 33 | lat = 56.955247 | long = 24.1194673 | p625 = {{Coord|56.955247|24.119467|display=inline}} | image = RigaBrivibas33.jpg | vaid = 6647 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935990 | label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 37 | lat = 56.9557622 | long = 24.1198784 | p625 = {{Coord|56.955762|24.119878|display=inline}} | image = RigaBrivibas37.jpg | commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga) | vaid = 7957 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935993 | label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 39 | lat = 56.9558625 | long = 24.120138 | p625 = {{Coord|56.955863|24.120138|display=inline}} | image = RigaBrivibas39.jpg | commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga) | vaid = 7958 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935996 | label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 43 | lat = 56.9562196 | long = 24.1206855 | p625 = {{Coord|56.95622|24.120686|display=inline}} | image = RigaBrivibas43.jpg | vaid = 7959 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936003 | label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 45 | lat = 56.9563133 | long = 24.1208934 | p625 = {{Coord|56.956313|24.120893|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg | vaid = 7960 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q20018446 | label = ''[[:d:Q20018446|Krastkalna nams]]'' | name = Krastkalna nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 47 | lat = 56.9566095 | long = 24.1213944 | p625 = {{Coord|56.956609|24.121394|display=inline}} | image = RigaBrivibas47.jpg | commonscat = Brīvības iela, 47 (Riga) | vaid = 6648 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936015 | label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 57 | lat = 56.9576721 | long = 24.123258 | p625 = {{Coord|56.957672|24.123258|display=inline}} | image = RigaBrivibas57.jpg | vaid = 7961 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4468975 | label = [[Stūra māja]] | name = Stūra māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''<br/>''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://sturamaja.lv/ | address = Brīvības iela 61 | lat = 56.9580994 | long = 24.1239811 | p625 = {{Coord|56.958099|24.123981|display=inline}} | image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg | commonscat = Stūra māja | vaid = 7962 | wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta<br/>vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936025 | label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]'' | name = Dailes teātra ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 75 | lat = 56.9597897 | long = 24.1261728 | p625 = {{Coord|56.95979|24.126173|display=inline}} | commonscat = Dailes Theater | vaid = 7963 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936030 | label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 83 | lat = 56.9603068 | long = 24.1300554 | p625 = {{Coord|56.960307|24.130055|display=inline}} | image = RigaBrivibas83.jpg | vaid = 7964 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936038 | label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 85 | lat = 56.9604591 | long = 24.1304671 | p625 = {{Coord|56.960459|24.130467|display=inline}} | image = RigaBrivibas85.jpg | commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga) | vaid = 7965 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936047 | label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 91 | lat = 56.9607904 | long = 24.1314384 | p625 = {{Coord|56.96079|24.131438|display=inline}} | image = RigaBrivibas91.jpg | vaid = 7966 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936054 | label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 93 | lat = 56.96088 | long = 24.131669 | p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}} | image = RigaBrivibas93.jpg | vaid = 7967 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936067 | label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 99 | lat = 56.9612474 | long = 24.1325911 | p625 = {{Coord|56.961247|24.132591|display=inline}} | image = RigaBrivibas99.jpg | commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga) | vaid = 7968 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936107 | label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Burtnieku iela 21 | lat = 56.9713074 | long = 24.183569 | p625 = {{Coord|56.971307|24.183569|display=inline}} | vaid = 5893 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936119 | label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18a | lat = 56.959777113347 | long = 24.109783973785 | p625 = {{Coord|56.959777|24.109784|display=inline}} | vaid = 7979 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936123 | label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18b | lat = 56.959898095792 | long = 24.110065252137 | p625 = {{Coord|56.959898|24.110065|display=inline}} | vaid = 7980 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936129 | label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 31 | lat = 56.9592371 | long = 24.1120964 | p625 = {{Coord|56.959237|24.112096|display=inline}} | image = RigaDzirnavu31.jpg | vaid = 7981 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936136 | label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 37 | lat = 56.958211 | long = 24.114345 | p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}} | image = RigaDzirnavu37.jpg | vaid = 7982 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936143 | label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 41 | lat = 56.9579948 | long = 24.1150349 | p625 = {{Coord|56.957995|24.115035|display=inline}} | image = RigaDzirnavu41.jpg | vaid = 7983 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936148 | label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 45/47 | lat = 56.9571706 | long = 24.1160559 | p625 = {{Coord|56.957171|24.116056|display=inline}} | image = RigaDzirnavu45-47.jpg | vaid = 7984 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936155 | label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 57 | lat = 56.9559065 | long = 24.1185707 | p625 = {{Coord|56.955906|24.118571|display=inline}} | commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga) | vaid = 7985 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936112 | label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzērbenes iela 11 | lat = 56.979032 | long = 24.1922732 | p625 = {{Coord|56.979032|24.192273|display=inline}} | image = Dzerbenes%2011.JPG | vaid = 5894 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936160 | label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 41/43 | lat = 56.9573517 | long = 24.1123956 | p625 = {{Coord|56.957352|24.112396|display=inline}} | image = RigaElizabetes41-43.jpg | vaid = 7986 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936174 | label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]'' | name = Īres nami (3) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4 | lat = 56.95704681009 | long = 24.113066412046 | p625 = {{Coord|56.957047|24.113066|display=inline}} | image = RigaElizabetes45-47.jpg | vaid = 7987 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936199 | label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]'' | name = Īres nams ar birojiem un veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 51 | lat = 56.9554153 | long = 24.1162765 | p625 = {{Coord|56.955415|24.116277|display=inline}} | image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg | vaid = 9148 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936250 | label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 22 | lat = 56.973127 | long = 24.1377656 | p625 = {{Coord|56.973127|24.137766|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG | vaid = 7990 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936256 | label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 28 | lat = 56.9738003 | long = 24.1381958 | p625 = {{Coord|56.9738|24.138196|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG | vaid = 7991 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936263 | label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 30 | lat = 56.9740698 | long = 24.1381804 | p625 = {{Coord|56.97407|24.13818|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG | vaid = 7992 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936270 | label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 34 | lat = 56.9746712 | long = 24.1386267 | p625 = {{Coord|56.974671|24.138627|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG | vaid = 7993 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936274 | label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 35/37 | lat = 56.9735317 | long = 24.1374216 | p625 = {{Coord|56.973532|24.137422|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG | vaid = 7994 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936280 | label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 36 | lat = 56.9749211 | long = 24.1385292 | p625 = {{Coord|56.974921|24.138529|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG | vaid = 7995 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936283 | label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 4 | lat = 56.9709272 | long = 24.1367706 | p625 = {{Coord|56.970927|24.136771|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG | vaid = 7988 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936288 | label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 5 | lat = 56.969536 | long = 24.1356306 | p625 = {{Coord|56.969536|24.135631|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg | commonscat = Hospitāļu iela 5 | vaid = 7989 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936296 | label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]'' | name = Slimnīcas ēka un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Invalīdu iela 1 | lat = 56.977669 | long = 24.141786 | p625 = {{Coord|56.977669|24.141786|display=inline}} | image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg | commonscat = Riga Military hospital | vaid = 6652 | year = 1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936301 | label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]'' | name = Vārnu zemnieku sēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema gatve 23 | lat = 57.0089003 | long = 24.2386993 | p625 = {{Coord|57.0089|24.238699|display=inline}} | vaid = 6654 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936322 | label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 11 | lat = 56.9747275 | long = 24.144434 | p625 = {{Coord|56.974728|24.144434|display=inline}} | image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg | vaid = 8001 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3036898 | label = [[Lielie kapi]] | name = Lielie kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 2 | locality = Miera iela 66 | lat = 56.970555555556 | long = 24.143055555556 | p625 = {{Coord|56.970556|24.143056|display=inline}} | image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg | commonscat = Lielie kapi | vaid = 6636 | wikipediauri = Lielie_kapi | year = 1773. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936330 | label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 20 | lat = 56.9577508 | long = 24.116514 | p625 = {{Coord|56.957751|24.116514|display=inline}} | image = RigaValdemara20.jpg | vaid = 8056 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936335 | label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 23 | lat = 56.957152 | long = 24.1145588 | p625 = {{Coord|56.957152|24.114559|display=inline}} | image = RigaValdemara23.jpg | vaid = 8057 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936341 | label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 24 | lat = 56.9580237 | long = 24.1170959 | p625 = {{Coord|56.958024|24.117096|display=inline}} | image = RigaValdemara24.jpg | vaid = 8058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936346 | label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 26 | lat = 56.9582172 | long = 24.1173705 | p625 = {{Coord|56.958217|24.11737|display=inline}} | image = RigaValdemara26.jpg | vaid = 8059 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936352 | label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 33 | lat = 56.9581194 | long = 24.1162192 | p625 = {{Coord|56.958119|24.116219|display=inline}} | image = RigaValdemara33.jpg | vaid = 8060 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936357 | label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 34 | lat = 56.9588269 | long = 24.118507 | p625 = {{Coord|56.958827|24.118507|display=inline}} | image = RigaValdemara34.jpg | vaid = 8061 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936363 | label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]'' | name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | image = RigaValdemara35.jpg | vaid = 8062 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936368 | label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | vaid = 8923 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936379 | label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 37 | lat = 56.9584603 | long = 24.1167629 | p625 = {{Coord|56.95846|24.116763|display=inline}} | image = RigaValdemara37.jpg | vaid = 8063 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936384 | label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 38 | lat = 56.9595804 | long = 24.11972 | p625 = {{Coord|56.95958|24.11972|display=inline}} | image = RigaValdemara38.jpg | vaid = 8064 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936391 | label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 39 | lat = 56.9586211 | long = 24.1171713 | p625 = {{Coord|56.958621|24.117171|display=inline}} | image = RigaValdemara39.jpg | vaid = 8065 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936375 | label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]'' | name = Apbūves komplekss | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45 | lat = 56.958962310123 | long = 24.117189935458 | p625 = {{Coord|56.958962|24.11719|display=inline}} | image = RigaValdemara45.jpg | vaid = 8736 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936396 | label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 53 | lat = 56.9596441 | long = 24.1188714 | p625 = {{Coord|56.959644|24.118871|display=inline}} | image = RigaValdemara53.jpg | vaid = 8066 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936404 | label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 | lat = 56.9601103 | long = 24.1198733 | p625 = {{Coord|56.96011|24.119873|display=inline}} | image = RigaValdemara57-59.jpg | vaid = 8067 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936410 | label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 61 | lat = 56.9604871 | long = 24.1203869 | p625 = {{Coord|56.960487|24.120387|display=inline}} | image = RigaValdemara61.jpg | vaid = 8068 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936415 | label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 67 | lat = 56.9617608 | long = 24.1224138 | p625 = {{Coord|56.961761|24.122414|display=inline}} | image = RigaValdemara67.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 67 (Riga) | vaid = 6660 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936420 | label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 69 | lat = 56.961859 | long = 24.1226676 | p625 = {{Coord|56.961859|24.122668|display=inline}} | image = RigaValdemara69.jpg | vaid = 6661 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936425 | label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71 | lat = 56.9620467 | long = 24.1229476 | p625 = {{Coord|56.962047|24.122948|display=inline}} | image = RigaValdemara71.jpg | vaid = 6662 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936430 | label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73 | lat = 56.962304915634 | long = 24.123043446068 | p625 = {{Coord|56.962305|24.123043|display=inline}} | image = RigaValdemara73.jpg | vaid = 6663 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936436 | label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 75 | lat = 56.9625053 | long = 24.1236167 | p625 = {{Coord|56.962505|24.123617|display=inline}} | image = RigaValdemara75.jpg | vaid = 6664 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936440 | label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krīvu iela 6 | lat = 56.9771438 | long = 24.1891785 | p625 = {{Coord|56.977144|24.189179|display=inline}} | image = Krivu%206.JPG | vaid = 5897 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936445 | label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 12 | lat = 56.9788785 | long = 24.1895156 | p625 = {{Coord|56.978879|24.189516|display=inline}} | image = Kursu%2012.JPG | vaid = 5900 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936451 | label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 14 | lat = 56.9790032 | long = 24.1899558 | p625 = {{Coord|56.979003|24.189956|display=inline}} | image = Kursu%2014%202.JPG | vaid = 5901 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936458 | label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 15 | lat = 56.9792462 | long = 24.1896938 | p625 = {{Coord|56.979246|24.189694|display=inline}} | image = Kursu%2015.JPG | vaid = 5902 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936464 | label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 18 | lat = 56.9792888 | long = 24.1908035 | p625 = {{Coord|56.979289|24.190804|display=inline}} | image = Kursu%2018.JPG | vaid = 5903 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936479 | label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 22 | lat = 56.9795832 | long = 24.1917171 | p625 = {{Coord|56.979583|24.191717|display=inline}} | image = Kur%C5%A1u%2022.JPG | vaid = 5904 | year = 1934., 1975. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936493 | label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 8 | lat = 56.9785929 | long = 24.1887003 | p625 = {{Coord|56.978593|24.1887|display=inline}} | image = Kursu%208.JPG | vaid = 5898 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936500 | label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 9 | lat = 56.9790351 | long = 24.1883781 | p625 = {{Coord|56.979035|24.188378|display=inline}} | vaid = 5899 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936520 | label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 12 | lat = 56.9725864 | long = 24.1874408 | p625 = {{Coord|56.972586|24.187441|display=inline}} | image = Laimdotas%2012%201.JPG | vaid = 5905 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936544 | label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 22 | lat = 56.9714625 | long = 24.1880603 | p625 = {{Coord|56.971463|24.18806|display=inline}} | image = Laimdotas%2022.JPG | vaid = 5906 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936556 | label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 28a | lat = 56.9706277 | long = 24.1875955 | p625 = {{Coord|56.970628|24.187596|display=inline}} | vaid = 5907 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936562 | label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 30 | lat = 56.9703758 | long = 24.187841 | p625 = {{Coord|56.970376|24.187841|display=inline}} | image = Laimdotas%2030%201.JPG | commonscat = Laimdotas iela 30 (Riga) | vaid = 5908 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936567 | label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 1 | lat = 56.9732649 | long = 24.1780186 | p625 = {{Coord|56.973265|24.178019|display=inline}} | vaid = 5909 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936573 | label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 7 | lat = 56.9728802 | long = 24.1768488 | p625 = {{Coord|56.97288|24.176849|display=inline}} | vaid = 5910 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936578 | label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 9 | lat = 56.9727551 | long = 24.1764369 | p625 = {{Coord|56.972755|24.176437|display=inline}} | vaid = 5911 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936585 | label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 22 | lat = 56.9757013 | long = 24.1890029 | p625 = {{Coord|56.975701|24.189003|display=inline}} | image = Lielvardes%2022.JPG | vaid = 5912 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936592 | label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 45 | lat = 56.9721939 | long = 24.1914853 | p625 = {{Coord|56.972194|24.191485|display=inline}} | image = Lielvards%2045.JPG | vaid = 5913 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936599 | label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 47 | lat = 56.972068 | long = 24.1916164 | p625 = {{Coord|56.972068|24.191616|display=inline}} | image = Lielvardes%2047.JPG | vaid = 5914 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936604 | label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 50 | lat = 56.9720213 | long = 24.1927346 | p625 = {{Coord|56.972021|24.192735|display=inline}} | image = Lielvardes%2050.JPG | vaid = 5915 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936609 | label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]'' | name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Linezera iela 3 | lat = 56.9770496 | long = 24.1978275 | p625 = {{Coord|56.97705|24.197827|display=inline}} | vaid = 8705 | year = 1891.-1937. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936510 | label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 11 | lat = 56.9570415 | long = 24.1203361 | p625 = {{Coord|56.957042|24.120336|display=inline}} | vaid = 9016 | year = 19.gs. 60.g. b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936515 | label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 12 | lat = 56.9565337 | long = 24.12064 | p625 = {{Coord|56.956534|24.12064|display=inline}} | image = RigaLacplesa12.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga) | vaid = 8003 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936504 | label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 7 | lat = 56.9576945 | long = 24.1191448 | p625 = {{Coord|56.957695|24.119145|display=inline}} | image = RigaLacplesa7.jpg | vaid = 8002 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936615 | label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]'' | name = Zēlustes muižas apbūve | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Juglas iela 43 | lat = 56.966752 | long = 24.2886915 | p625 = {{Coord|56.966752|24.288691|display=inline}} | image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg | vaid = 6637 | year = 17. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623457|Zēlustes muiža]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938534 | label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]'' | name = Aktrises J.Skaidrītes kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | vaid = 65 | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938556 | label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]'' | name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg | vaid = 66 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938574 | label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]'' | name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBaumani.jpg | vaid = 67 | year = 1891. 1904. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938591 | label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]'' | name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG | vaid = 68 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938609 | label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]'' | name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiSmelings.jpg | vaid = 69 | year = 1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938635 | label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]'' | name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = RigaLielieKapiFelsko.jpg | vaid = 70 | year = 1902. 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938658 | label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]'' | name = Ārsta O.Hūna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiHuns.jpg | vaid = 71 | year = 1832. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938677 | label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]'' | name = Dzejnieka A.Pumpura kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.974032083793 | long = 24.14441739283 | p625 = {{Coord|56.974032|24.144417|display=inline}} | image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG | vaid = 72 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938698 | label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]'' | name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG | vaid = 73 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938716 | label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]'' | name = Folklorista Kr.Barona kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG | vaid = 74 | year = 1923. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938743 | label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]'' | name = Karavīru kapsēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969933134431 | long = 24.149570250334 | p625 = {{Coord|56.969933|24.14957|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg | vaid = 75 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938768 | label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]'' | name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969934029245 | long = 24.149556304031 | p625 = {{Coord|56.969934|24.149556|display=inline}} | image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg | vaid = 76 | year = 1941., 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938787 | label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]'' | name = Komponista N.Alunāna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiAlunans.jpg | vaid = 77 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938799 | label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]'' | name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG | vaid = 78 | year = 1891. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938816 | label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]'' | name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiMilenbahs.jpg | vaid = 79 | year = 1916. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938845 | label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]'' | name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBroce.jpg | vaid = 80 | year = 1823. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938248 | label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 10 | lat = 56.9612701 | long = 24.1301525 | p625 = {{Coord|56.96127|24.130153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2010.JPG | vaid = 8008 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938264 | label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 17 | lat = 56.9622652 | long = 24.1304286 | p625 = {{Coord|56.962265|24.130429|display=inline}} | image = Miera%20iela%2017.JPG | vaid = 8009 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938280 | label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 19 | lat = 56.9625693 | long = 24.1307455 | p625 = {{Coord|56.962569|24.130745|display=inline}} | image = Miera%20iela%2019.JPG | commonscat = Miera iela 19 (Riga) | vaid = 8010 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938322 | label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 2 | lat = 56.9604105 | long = 24.1295026 | p625 = {{Coord|56.960411|24.129503|display=inline}} | image = Miera%20iela%202.JPG | vaid = 8004 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938301 | label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 22 | lat = 56.9627215 | long = 24.1318234 | p625 = {{Coord|56.962722|24.131823|display=inline}} | image = Miera%20iela%2022.JPG | vaid = 8011 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938314 | label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5 | lat = 56.963695875849 | long = 24.13146840106 | p625 = {{Coord|56.963696|24.131468|display=inline}} | image = RigaMiera27.jpg | vaid = 7930 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938339 | label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 4 | lat = 56.9607658 | long = 24.1297338 | p625 = {{Coord|56.960766|24.129734|display=inline}} | image = Miera%20iela%204.JPG | vaid = 8005 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938360 | label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 5 | lat = 56.9606831 | long = 24.129216 | p625 = {{Coord|56.960683|24.129216|display=inline}} | image = Miera%20iela%205.JPG | vaid = 8006 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938385 | label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 76 | lat = 56.97454 | long = 24.1434461 | p625 = {{Coord|56.97454|24.143446|display=inline}} | image = RigaMiera76.jpg | vaid = 8012 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938407 | label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 85 | lat = 56.9723784 | long = 24.1404606 | p625 = {{Coord|56.972378|24.140461|display=inline}} | image = Miera%20iela%2085.JPG | vaid = 8013 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938428 | label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 89 | lat = 56.9728717 | long = 24.1411532 | p625 = {{Coord|56.972872|24.141153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2089-2.JPG | commonscat = Miera iela 89 (Riga) | vaid = 8014 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938517 | label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 9 | lat = 56.961361 | long = 24.1296759 | p625 = {{Coord|56.961361|24.129676|display=inline}} | image = Miera%20iela%209.JPG | vaid = 8007 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938450 | label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 91 | lat = 56.9730691 | long = 24.1413515 | p625 = {{Coord|56.973069|24.141351|display=inline}} | image = Miera%20iela%2091-2.JPG | commonscat = Miera iela 91 (Riga) | vaid = 8015 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938471 | label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 94 | lat = 56.9764065 | long = 24.1452959 | p625 = {{Coord|56.976407|24.145296|display=inline}} | image = Miera%20iela%2094.JPG | commonscat = Miera iela 94 (Riga) | vaid = 8016 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938494 | label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 95 | lat = 56.9735446 | long = 24.1419289 | p625 = {{Coord|56.973545|24.141929|display=inline}} | image = Miera%20iela%2095.JPG | vaid = 8017 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938872 | label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nautrēnu iela 18 | lat = 56.9628475 | long = 24.2997082 | p625 = {{Coord|56.962848|24.299708|display=inline}} | vaid = 6655 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938896 | label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nītaures iela 2 | lat = 56.9632781 | long = 24.123356 | p625 = {{Coord|56.963278|24.123356|display=inline}} | image = RigaNitaures2.jpg | vaid = 8018 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939064 | label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 11 | lat = 56.9768524 | long = 24.1821156 | p625 = {{Coord|56.976852|24.182116|display=inline}} | image = Pudika%2011.JPG | vaid = 5920 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939082 | label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 24 | lat = 56.9763351 | long = 24.179481 | p625 = {{Coord|56.976335|24.179481|display=inline}} | image = Pudika%2024.JPG | vaid = 5921 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939101 | label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 26 | lat = 56.9762279 | long = 24.1791185 | p625 = {{Coord|56.976228|24.179119|display=inline}} | image = Pudika%2026.JPG | vaid = 5922 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938934 | label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.984046480633 | long = 24.250001110504 | p625 = {{Coord|56.984046|24.250001|display=inline}} | vaid = 8026 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938953 | label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.986864845892 | long = 24.253209174627 | p625 = {{Coord|56.986865|24.253209|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG | vaid = 8027 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938917 | label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]'' | name = Strādnieku baraka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 8 | lat = 56.9852064 | long = 24.2456233 | p625 = {{Coord|56.985206|24.245623|display=inline}} | image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Pāles iela 8 | vaid = 6635 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938991 | label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 11 | lat = 56.9753826 | long = 24.1796737 | p625 = {{Coord|56.975383|24.179674|display=inline}} | image = Peksena%2011.JPG | vaid = 5917 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939007 | label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 27 | lat = 56.9740214 | long = 24.1753408 | p625 = {{Coord|56.974021|24.175341|display=inline}} | image = Peksena%2027.JPG | vaid = 5918 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939025 | label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 3 | lat = 56.9759677 | long = 24.1810697 | p625 = {{Coord|56.975968|24.18107|display=inline}} | image = Peksena%203.JPG | vaid = 5916 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939045 | label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pīkola iela 51 | lat = 56.9692201 | long = 24.1916346 | p625 = {{Coord|56.96922|24.191635|display=inline}} | vaid = 5919 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3402841 | label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.krustabaznica.lv/ | address = Ropažu iela 120 | lat = 56.983808333333 | long = 24.194552777778 | p625 = {{Coord|56.983808|24.194553|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Church of the Cross, Riga | vaid = 6657 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939153 | label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]'' | name = Rindu ēkas | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 130/138 | lat = 56.984237013866 | long = 24.200025201564 | p625 = {{Coord|56.984237|24.200025|display=inline}} | image = Ropazu%20136.JPG | vaid = 8029 | year = 1926./27. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939168 | label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 15 | lat = 56.9767232 | long = 24.1715172 | p625 = {{Coord|56.976723|24.171517|display=inline}} | image = Ropazu%2015.JPG | vaid = 6656 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4155929 | label = [[VEF Kultūras pils]] | name = VEF Kultūras pils | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.vefkp.lv/lv/<br/>https://www.vefkp.l | address = Ropaži utca 2.<br/>Ropažu iela 2 | lat = 56.97449 | long = 24.16603 | p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}} | image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg | commonscat = VEF Culture Palace | vaid = 8697 | wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils | year = 1951.-1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939126 | label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 2 | locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) | lat = 56.9745121 | long = 24.1659994 | p625 = {{Coord|56.974512|24.165999|display=inline}} | image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg | vaid = 8698 | year = 1960. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939184 | label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 37 | lat = 56.9790459 | long = 24.1763996 | p625 = {{Coord|56.979046|24.1764|display=inline}} | image = Ropazu%2037.JPG | vaid = 8028 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935642 | label = ''[[:d:Q55935642|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rīga | locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē | lat = 57.011674123252 | long = 24.241327467528 | p625 = {{Coord|57.011674|24.241327|display=inline}} | vaid = 2073 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939318 | label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 1 | lat = 56.9560572 | long = 24.1154163 | p625 = {{Coord|56.956057|24.115416|display=inline}} | image = RigaSkolasIela1.jpg | vaid = 8030 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939202 | label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 10 | lat = 56.9568424 | long = 24.1176786 | p625 = {{Coord|56.956842|24.117679|display=inline}} | image = RigaSkolasIela10.jpg | vaid = 8035 | year = 1910. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939218 | label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 11 | lat = 56.9573303 | long = 24.1176344 | p625 = {{Coord|56.95733|24.117634|display=inline}} | image = RigaSkolasIela11.jpg | vaid = 8036 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939255 | label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12 | lat = 56.9570105 | long = 24.117812 | p625 = {{Coord|56.957011|24.117812|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12.jpg | vaid = 8037 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939237 | label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]'' | name = Īres nams, vēlāk slimnīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12a | lat = 56.9572898 | long = 24.1182907 | p625 = {{Coord|56.95729|24.118291|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12a.jpg | commonscat = Skolas iela 12a (Riga) | vaid = 8038 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939273 | label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 13 | lat = 56.9576859 | long = 24.1181026 | p625 = {{Coord|56.957686|24.118103|display=inline}} | image = RigaSkolasIela13.jpg | vaid = 8039 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939289 | label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 14 | lat = 56.9575147 | long = 24.1185606 | p625 = {{Coord|56.957515|24.118561|display=inline}} | image = RigaSkolasIela14.jpg | vaid = 8040 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939307 | label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 19 | lat = 56.9584757 | long = 24.1194925 | p625 = {{Coord|56.958476|24.119492|display=inline}} | image = RigaSkolasIela19.jpg | vaid = 8041 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939336 | label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 20 | lat = 56.9580982 | long = 24.1197051 | p625 = {{Coord|56.958098|24.119705|display=inline}} | image = RigaSkolasIela20.jpg | vaid = 8042 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939353 | label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 22 | lat = 56.9581697 | long = 24.1200341 | p625 = {{Coord|56.95817|24.120034|display=inline}} | image = RigaSkolasIela22.jpg | vaid = 8043 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939369 | label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 25 | lat = 56.9593009 | long = 24.1207612 | p625 = {{Coord|56.959301|24.120761|display=inline}} | image = RigaSkolas25.jpg | vaid = 8044 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939386 | label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 28 | lat = 56.9590283 | long = 24.1211548 | p625 = {{Coord|56.959028|24.121155|display=inline}} | image = RigaSkolasIela28.jpg | vaid = 8045 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939454 | label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 3 | lat = 56.9563394 | long = 24.1158714 | p625 = {{Coord|56.956339|24.115871|display=inline}} | image = RigaSkolasIela3.jpg | vaid = 8031 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939404 | label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 30 | lat = 56.9591205 | long = 24.1215993 | p625 = {{Coord|56.95912|24.121599|display=inline}} | image = RigaSkolasIela30.jpg | vaid = 8046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939420 | label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 32 | lat = 56.959594346939 | long = 24.122390218771 | p625 = {{Coord|56.959594|24.12239|display=inline}} | image = RigaSkolasIela32.jpg | commonscat = Skolas iela 32 (Riga) | vaid = 8047 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939438 | label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 38 | lat = 56.9604085 | long = 24.1235202 | p625 = {{Coord|56.960408|24.12352|display=inline}} | image = RigaSkolasIela38.jpg | vaid = 8048 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939472 | label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 4 | lat = 56.9561595 | long = 24.1162823 | p625 = {{Coord|56.956159|24.116282|display=inline}} | image = RigaSkolasIela4.jpg | vaid = 8032 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939489 | label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 5 | lat = 56.9565942 | long = 24.1163261 | p625 = {{Coord|56.956594|24.116326|display=inline}} | image = RigaSkolasIela5.jpg | vaid = 8033 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939505 | label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]'' | name = Ēbreju klubs un teātris | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 6 | lat = 56.956387 | long = 24.1167032 | p625 = {{Coord|56.956387|24.116703|display=inline}} | image = RigaSkolasIela6.jpg | commonscat = Skolas iela 6 (Riga) | vaid = 8034 | year = 1913. - 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939520 | label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 13 | lat = 56.9590806 | long = 24.1230588 | p625 = {{Coord|56.959081|24.123059|display=inline}} | image = R%C4%ABgaStabu13.jpg | commonscat = Stabu iela 13 (Riga) | vaid = 8051 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939541 | label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 2 | lat = 56.9596047 | long = 24.1212463 | p625 = {{Coord|56.959605|24.121246|display=inline}} | image = RigaStabuIela2.jpg | vaid = 8049 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939564 | label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 8 | lat = 56.958993 | long = 24.1224266 | p625 = {{Coord|56.958993|24.122427|display=inline}} | image = RigaStabuIela8.jpg | vaid = 8050 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939677 | label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strupā iela 1 | lat = 56.9779274 | long = 24.1842102 | p625 = {{Coord|56.977927|24.18421|display=inline}} | image = Strupa%201.JPG | vaid = 5923 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939587 | label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 2 | lat = 56.9587113 | long = 24.1073417 | p625 = {{Coord|56.958711|24.107342|display=inline}} | vaid = 8052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939628 | label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4 | lat = 56.958942 | long = 24.1071717 | p625 = {{Coord|56.958942|24.107172|display=inline}} | image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg | vaid = 8053 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939607 | label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4a | lat = 56.9591529 | long = 24.1076178 | p625 = {{Coord|56.959153|24.107618|display=inline}} | image = Strelnieku%20iela%204a.JPG | commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga) | vaid = 6658 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939646 | label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 6 | lat = 56.9612943 | long = 24.1121508 | p625 = {{Coord|56.961294|24.112151|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela6.jpg | commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga) | vaid = 8054 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939665 | label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 8 | lat = 56.9615456 | long = 24.1125463 | p625 = {{Coord|56.961546|24.112546|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela8.jpg | vaid = 8709 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939692 | label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stūrīša iela 32 | lat = 56.9732409 | long = 24.1882831 | p625 = {{Coord|56.973241|24.188283|display=inline}} | image = Sturisa%2032.JPG | vaid = 5924 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939723 | label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 23 | lat = 56.9638398 | long = 24.136169 | p625 = {{Coord|56.96384|24.136169|display=inline}} | image = RigaTallinas23.jpg | vaid = 6659 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939742 | label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tomsona iela 4 | lat = 56.9635916 | long = 24.1242616 | p625 = {{Coord|56.963592|24.124262|display=inline}} | image = RigaTomsona4.jpg | vaid = 8055 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939708 | label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tālivalža iela 13 | lat = 56.9731892 | long = 24.1806667 | p625 = {{Coord|56.973189|24.180667|display=inline}} | image = Talivalza%2013.JPG | vaid = 5925 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q7587439 | label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]] | name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecā Biķernieku iela 59 | lat = 56.957914 | long = 24.249367 | p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}} | image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG | commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga | vaid = 6645 | wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1765. - 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939788 | label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 1 | lat = 56.9779399 | long = 24.1878462 | p625 = {{Coord|56.97794|24.187846|display=inline}} | image = Zemgalu%201.JPG | vaid = 5927 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939766 | label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 11 | lat = 56.9783223 | long = 24.190431 | p625 = {{Coord|56.978322|24.190431|display=inline}} | image = Zemgalu%2011.JPG | vaid = 5929 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939806 | label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 6 | lat = 56.9775794 | long = 24.1886011 | p625 = {{Coord|56.977579|24.188601|display=inline}} | image = Zemgalu%206%202.JPG | vaid = 5928 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939821 | label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]'' | name = Īres nams ar kino | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemitāna laukums 2 | lat = 56.9779649 | long = 24.1857447 | p625 = {{Coord|56.977965|24.185745|display=inline}} | image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG | commonscat = Teika Cinema | vaid = 5930 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935812 | label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 12 | lat = 56.9751128 | long = 24.1798864 | p625 = {{Coord|56.975113|24.179886|display=inline}} | image = Araisu%2012.JPG | vaid = 5882 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935817 | label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 16 | lat = 56.9747723 | long = 24.1793419 | p625 = {{Coord|56.974772|24.179342|display=inline}} | image = Araisu%2016.JPG | vaid = 5883 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935823 | label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 18 | lat = 56.974656 | long = 24.1789628 | p625 = {{Coord|56.974656|24.178963|display=inline}} | image = Araisu%2018.JPG | vaid = 5884 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935831 | label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 26 | lat = 56.9739584 | long = 24.1767387 | p625 = {{Coord|56.973958|24.176739|display=inline}} | image = Araisu%2026.JPG | vaid = 5885 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935834 | label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 28 | lat = 56.9739322 | long = 24.1762615 | p625 = {{Coord|56.973932|24.176261|display=inline}} | image = Araisu%2028.JPG | vaid = 5886 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935838 | label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 7 | lat = 56.9747074 | long = 24.1806904 | p625 = {{Coord|56.974707|24.18069|display=inline}} | image = Araisu%207.JPG | vaid = 5881 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936214 | label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 10/12 | lat = 56.9574488 | long = 24.1222201 | p625 = {{Coord|56.957449|24.12222|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela10-12.jpg | commonscat = Ģertrūdes iela 10 (Riga) | vaid = 7999 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936220 | label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 4 | lat = 56.958448 | long = 24.1202488 | p625 = {{Coord|56.958448|24.120249|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela4.jpg | vaid = 7996 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2672165 | label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://gertrude.lv/ | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.957977777778 | long = 24.121661111111 | p625 = {{Coord|56.957978|24.121661|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg | commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga) | vaid = 6653 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936226 | label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | vaid = 7997 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936232 | label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]'' | name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg | vaid = 7221 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936237 | label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]'' | name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg | vaid = 7223 | year = 1907., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936242 | label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 9 | lat = 56.9584131 | long = 24.1212369 | p625 = {{Coord|56.958413|24.121237|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela9.jpg | vaid = 7998 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936308 | label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 14 | lat = 56.9718634 | long = 24.1902336 | p625 = {{Coord|56.971863|24.190234|display=inline}} | vaid = 5896 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936313 | label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 2 | lat = 56.9732114 | long = 24.1899444 | p625 = {{Coord|56.973211|24.189944|display=inline}} | vaid = 5895 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935632 | label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]] | name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem | lat = 57.007916 | long = 24.215947 | p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}} | image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Bulduri hillfort | vaid = 2071 | wikipediauri = Bulduru_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935636 | label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]'' | name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām | lat = 56.969282 | long = 24.287249 | p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}} | image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg | commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake) | vaid = 2072 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938973 | label = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | name = Strazdes muižas apbūve un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | vaid = 7931 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] apmj1hihtjhmgomrgurz4sck2q8tvj9 0 257141 4525862 3751132 2026-09-22T20:55:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: , → ,, <br /> → <br /> (2), {{fact}} → {{nepieciešama atsauce}} (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4525862 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2014. gada septembrī,}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ZGA |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} |Žanrs = [[experimental]], [[noise]] |Gadi = 1984-pašlaik |Izdevējkompānija = [[Recommended Records]] |Dalībnieki = [[Nikolajs Sudņiks]]<br />[[Valērijs Dudkins]]<br />[[Aleksandrs Žiļins]]<br />[[Mihails Judeničs]] <br> u.c. }} '''ZGA''' (ЗГА) ir 1984. gadā Rīgā dibināta eksperimentālās / avangarda mūzikas grupa, kas uzskatāma par abstract, noise, experimental, industrial pionieriem Latvijā un Padomju Savienībā, ar zināmu autoritāti pasaules scēnā.{{nepieciešama atsauce}} == Vēsture == Grupu Pārdaugavā dibina Nikolajs Sudņiks (Николай Судник / Nick Soudnick) kopā ar Valēriju Dudkinu (1965-2004). ZGA sāk ar ierakstiem dzīvokļa apstākļos un saviem spēkiem izdod dažus šādu 'mājas ierakstu' albumus magnetofona lentēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.naba.lv/zinas/t/30252/ |title=Nikolajs Sudņiks: "Rīgā, atšķirībā no Sanktpēterburgas, dzīvot var", 2014. |access-date={{dat|2014|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150322185128/http://www.naba.lv/zinas/t/30252/ |archivedate={{dat|2015|03|22||bez}} }}</ref> 1989. gadā viņu plati 'ZGA:(Riga)' izdod Krisa Katlera ([[Chris Cutler]]) leibla [[Recommended Records]] izdevniecība Points East. Iespējams, tā ir pirmā Latvijas grupa, kuras ierakstus izdeva atzīta rietumu izdevniecība.{{nepieciešama atsauce}} Turpmākajos gados Recommended Records izdod vēl dažus grupas albumus. Sākot ar 1990. gadu, ZGA piedalās vairākos festivālos ārvalstīs (Kanādā, Vācijā, Zviedrijā u.c.), kā arī veic pirmos ierakstus profesionālā studijā. 1991. gadā ZGA pārceļas uz Sanktpēterburgu, kur darbojas joprojām. Kopš Aleksandra Žiļina (1959) nāves 1994. gadā grupas vienīgais konstantais dalībnieks ir Nikolajs Sudņiks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gez21.ru/gezeta/42-articles/853-gez-i-zga-lyazg-v-preddverii-desyatiletiya |title=ГЭЗ и ЗГА — лязг в преддверии десятилетия. Беседа с Николаем Судником, 2009. |access-date={{dat|2014|07|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130916190929/http://gez21.ru/gezeta/42-articles/853-gez-i-zga-lyazg-v-preddverii-desyatiletiya |archivedate={{dat|2013|09|16||bez}} }}</ref> == Diskogrāfija (izlase) == === Albumi === * ''ZGA:(Riga) '' (1989) * ''The End Of An Epoch'' (1991) * ''ZGAmoniums'' (1995) * ''Sub Luna Morrior'' (1996) * ''Полёт Заразы'' (1999) * ''Детский Альбом (Kinderalbum) '' (2003) * ''MaraZGAmatikA'' (2004) * ''Gloom'' (2004) * ''ZGA + Opus Posth — Carmina Moriturorum'' (2007) * ''Футуроз (Futurosis)'' (2012) === Albumi (Nikolajs Sudņiks, solo) === * ''Tauromakhia'' (‎2001) * ''Promenade / Прогулка '' (‎2002) * '' Noise Paradise'' (‎2003) * ''Delikatessen'' (‎2005), w / Vyacheslav Gayvoronsky * ''Pas De Trois '' (2008) * ''Not Quite Songs'' (‎2010), w/ Sainkho Namchylak * ''Depot Of Genius Delusions / Депо Гениальных Заблуждений'' (‎2011) * ''Opera of the Second Hour'' (2017) * ''Opera of the Fourth Hour'' (2017) * ''Gothic Liturgy for Laymen'' (2017) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://zgamusic.bandcamp.com ZGA Bandcamp profils] * [https://web.archive.org/web/20130626202146/http://zga.gez21.ru/ zga.gez21.ru] * [http://www.lastfm.ru/music/ZGA/ ZGA last.fm profils] * [http://www.rermegacorp.com/ Recommended Records] * [https://web.archive.org/web/20090604175655/http://zga.nonmuseum.ru/ zga.nonmuseum.ru] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] 9lgmumto4xmdetx710w778btd31e6vq 0 259226 4525783 4182391 2026-09-22T16:22:54Z Meistars Joda 781 4525783 wikitext text/x-wiki {{ExamplesSidebar|35%|Šajos piemēros papildinātājs ir atzīmēts '''treknrakstā'''. # '''Meistaram''' sala rokas. # Medaļas ir izgatavotas '''no zelta, sudraba''' un '''bronzas'''. # Naži ir izgriezti '''no''' kvalitatīva '''koka'''. # Meitenes skolā gribēja izlasīt grāmatu "'''Zelta zirgs'''". }} '''Papildinātājs''' jeb '''objekts''' ({{val|la|obiectum}} — ‘priekšmets’)<ref name="svešvārdi">{{Grāmatas atsauce|title= Svešvārdu vārdnīca|edition= trešais|year= 2007|publisher= Jumava|isbn= 978-9984-38-332-3|page=527}}</ref> ir teikuma [[palīgloceklis]], kas nosauc darbības objektu, rezultātu vai līdzekli. Tas atbild uz jautājumiem ''kā?, kam?, ko?, ko darīt?,'' jautājamo [[Vietniekvārds|vietniekvārdu]] ''kas?'' savienojumā ar [[Prievārds|prievārdu]] — ''ar ko? par ko? pret ko? no kā? pie kā? pēc kā?'' un citiem.<ref>[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/SINTAKSE/papild.htm Valoda.ailab.lv: Papildinātājs]</ref><ref name="Veckāgana89" /> Papildinātājus iedala vienkāršos un saliktos. Vienkāršos papildinātājus var izteikt ar deklinējamu vārdu un prievārdu, darbības vārdu [[Nenoteiksme|nenoteiksmē]], deklinējamu vārdu [[Ģenitīvs|ģenitīvā]], [[Datīvs|datīvā]], [[Akuzatīvs|akuzatīvā]] (retāk [[Lokatīvs|lokatīvā]]).<ref name="Veckāgana89">{{Grāmatas atsauce|last=Veckāgana|first=Vēsma|title=Latviešu valoda 8. un 9. klasei|year=1997|publisher=Lielvārds|location=Lievārde|isbn=9984-11-109-1|page=28}}</ref> Saliktos papildinātājus var izteikt ar nedalāmu vārdu savienojumu un saliktu nosaukumu.<ref name="Veckāgana89" /> Pēc saistījuma veida papildinātājus var iedalīt tiešos un netiešos.<ref name="lpe">{{LPE|7|508}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{valodniecība-aizmetnis}} {{Teikuma palīglocekļi}} [[Kategorija:Gramatika]] 0t6wo1uoxu1popgb8emuoj9c1occexw 0 261245 4525939 4277663 2026-09-23T06:11:48Z Baisulis 11523 papildināts...... 4525939 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ališers Usmanovs | vārds_orig = ''Alisher Usmonov'' | attēls = Alisher_Usmanov_podium_2013_Fencing_WCH_SMS-IN_t204812.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ališers Usmanovs 2013. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1953 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Uzbekijas PSR|Čusta|td=Uzbekistāna}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[uzbeki|uzbeks]] | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Irina Usmanova]] | bērni = Antons Viners (audžudēls) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ališers Usmanovs''' ({{val|uz|Alisher Usmonov}}, {{val|ru|Алишер Усманов}}; dzimis {{dat|1953|9|9}} [[Čusta|Čustā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]) ir [[uzbeki|uzbeku]] tautības [[Krievija]]s, Uzbekistānas un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[uzņēmējs]], miljardieris. A. Usmanovs tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku Krievijā un otro bagātāko Apvienotajā Karalistē. Saskaņā ar žurnāla ''[[Forbes]]'' 2014. gada datiem viņa īpašumu vērtība tiek lēsta ap 27 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]], tādējādi viņš ir 39. bagātākais cilvēks pasaulē.<ref>[http://www.forbes.com/profile/alisher-usmanov/ #39 Alisher Usmanov] forbes.com</ref> Īpašumi apvienoti [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''USM Holdings''. A. Usmanovs atbalsta [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] politiku un tiek uzskatīts par prezidentam pietuvinātu personu un draugu. == Biogrāfija == Dzimis [[Uzbekistāna]]s mazpilsētā [[Čusta|Čustā]], [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]], bet bērnību pavadījis [[Taškenta|Taškentā]], kur viņa tēvs bija [[prokurors]]. Nopietni nodarbojies ar [[paukošana|paukošanu]], bijis PSRS izlasē šajā sporta veidā. Studējis Maskavas starptautisko attiecību institūtā, augstskolu beidzis 1976. gadā ar grādu starptautiskajās tiesībās. Bijis [[komjaunatne]]s un [[PSKP]] biedrs. 1980. gadā apcietināts, apsūdzēts un notiesāts ar cietumsodu par [[izspiešana|izspiešanu]]. Līdz 1986. gadam atradās [[apcietinājums|apcietinājumā]]. 2000. gadā Uzbekistānas augstākā tiesa A. Usmanovu reabilitēja. A. Usmanovs bagātību uzkrājis [[metalurģija]]s un [[kalnrūpniecība]]s jomās, viņam pieder Krievijas metālapstrādes milzis ''Metalloinvest''. Pēdējos gados pievērsies arī citām nozarēm: viņš ir otrā lielākā mobilā tīkla operatora Krievijā ''MegaFon'' un izdevniecības ''Kommersant'' īpašnieks. Kopš 2000. gada darbojas dažādos amatos Krievijas [[dabasgāze|gāzes]] ieguves kompānijā ''[[Gazprom]]''. Investējis arī ārpus bijušās [[Padomju Savienība]]s, īpaši moderno tehnoloģiju kompānijās, piemēram, ''[[Facebook|Facebook Inc.]]'' un ''[[Apple|Apple Inc.]]'', kuru akcijās Usmanovs ieguldījis milzu summas.<ref>[http://www.bloomberg.com/news/2013-04-30/billionaire-usmanov-bets-on-apple-s-growth-after-facebook.html Billionaire Usmanov Bets on Apple’s Growth After Facebook ] bloomberg.com</ref> Pastāvīgi dzīvo [[Maskava]]s prestižajā rajonā [[Rubļovka|Rubļovkā]], kā arī [[Londona]]s rezidencē. Līdzīgi kā vairāki citi ietekmīgi Krievijas [[oligarhija|oligarhi]], arī A. Usmanovs ir iegādājies sporta klubu ārvalstīs — viņš ir viena no titulētākajiem [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s [[futbola klubs|klubiem]] ''[[Arsenal FC]]'' līdzīpašnieks (ap 30% akciju). Viņš ir arī [[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]] (FIE) prezidents. Dzīvesbiedre [[Irina Usmanova]] (dzimusi Vinere, pēc tautības [[ebreji]]ete) ir [[mākslas vingrošana]]s trenere (agrāk sportiste), šobrīd sporta veida Krievijas nacionālās federācijas prezidente. 2014. gadā A. Usmanova ģimene iegādājās nekustamo īpašumu [[Latvija|Latvijā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu ielā]] par 3,9 miljoniem [[ASV dolārs|dolāru]] no [[Dzintars (uzņēmums)|AS "Dzintars"]] prezidenta [[Iļja Gerčikovs|Iļjas Gerčikova]].<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/putina-drauga-krievijas-bagataka-cilveka-gimene-noperk-maju-jurmala/666456 Putina drauga, Krievijas bagātākā cilvēka ģimene nopērk māju Jūrmalā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140924002334/http://apollo.tvnet.lv/zinas/putina-drauga-krievijas-bagataka-cilveka-gimene-noperk-maju-jurmala/666456 |date={{dat|2014|09|24||bez}} }} apollo.lv</ref> Pret Ališeru Usmanovu sankcijas ir noteikušas [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], Apvienotā Karaliste, [[Kanāda]], [[Šveice]], [[Japāna]] un citas valstis. Viņš tika iekļauts ES sankciju sarakstā par atbalstu Krievijas valdības politikai [[Krievijas—Ukrainas karš|kara laikā pret Ukrainu]]. ES dokumentā Usmanovs tiek raksturots kā "prokremlisks oligarhs" un "viens no [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] iemīļotākajiem oligarhiem".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.ru/news/281222|title=Суд Гамбурга запретил называть Алишера Усманова владельцем яхты Dilbar — «Коммерсантъ»|website=The Insider|access-date=2025-05-12|language=ru}}</ref> 2026. gada septembrī ES uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta svītroja Krievijas oligarhus Ališeru Usmanovu un [[Mihails Fridmans|Mihailu Fridmanu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=EU officially extends sanctions against Russia — at cost of delisting 2 oligarchs in Putin's inner circle |url=https://kyivindependent.com/latvia-gives-in-to-frances-demands-to-lift-eu-sanctions-on-two-russian-oligarchs-diplomats-say/ |website=The Kyiv Independent |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> Latvija bija vienīgā valsts, kas iebilda pret šo personu izņemšanas no sankciju saraksta, tomēr beigās piekrita kompromisam un balsojumā atturējās.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija piekrīt kompromisam, Eiropas Savienība no sankciju saraksta svītro divus krievu oligarhus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2026-latvija-piekrit-kompromisam-eiropas-savieniba-no-sankciju-saraksta-svitro-divus-krievu-oligarhus.a664343/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Latvijas valdība 2026. gada 22. septembrī nacionālā mērogā noteica finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem no sankcijām atbrīvotajiem krievu oligarhiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija nosaka finanšu un ieceļošanas ierobežojumus krievu oligarhiem Fridmanam un Usmanovam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2026-latvija-nosaka-finansu-un-iecelosanas-ierobezojumus-krievu-oligarhiem-fridmanam-un-usmanovam.a664348/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> 2025. gadā Usmanovs uzvarēja tiesas procesā, aizliedzot sevi saukt par 156 metrus garās superjahtas "Dilbar"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.superyachttimes.com/yacht-news/a-new-look-at-the-world-s-largest-yacht-dilbar|title=A new look at the world’s largest yacht: Dilbar|website=SYT|access-date=2025-05-12|date=2016-06-22}}</ref> īpašnieku, jo šī jahta atrodas trastā (uzticētā īpašumā) Usmanova radītajā fondā mantojuma plānošanai.<ref name=":0" /> == Uzņēmējdarbība == 1994.—1998. gadā A. Usmanovs starpbanku investīciju un finanšu uzņēmuma ''Interfin'' vadībā piedzina parādus par gāzi. 90. gadu beigās Usmanovs tikās ar Remu Vjahirevu; Apvienojot savus spēkus un finanses, ''[[Gazprom]]'' un ''Interfin'' ieguva kontrolpaketi Oskolas elektrometalurģijas rūpnīcā (OEMK) un Ļebedinskas kalnrūpniecības un pārstrādes rūpnīcā, apvienojot tās ''Gazmetall''. 2002. gadā Usmanova ''Interfin'' izpirka ''Gazprom'' akcijas šajā uzņēmumā un kļuva par vienīgo kontrolpaketes īpašnieku. 2005. gadā Usmanovs kopā ar Vasiliju Aņisimovu iegādājās Mihailovska GOK no [[Boriss Ivanišvili|Borisa Ivanišvili]]. 2006. gadā visi minētie aktīvi tika konsolidēti ''Metalloinvest'', par tā līdzīpašniekiem kļuva Aņisimovs un Vladimirs Skočs.<!--<ref>{{Netiviide|pealkiri=Андрей Скоч: бизнесмен, парламентарий, благотворитель. Россия и мир. JustMedia.ru|url=https://www.justmedia.ru/news/russiaandworld/andrey-skoch-biznesmen-parlamentariy-blagotvoritel|väljaanne=justmedia.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru-RU}}</ref><ref>{{Netiviide|pealkiri=Биография и карьера депутата Андрея Владимировича Скоча|url=https://abireg.ru/newsitem/91354|väljaanne=https://abireg.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}</ref><ref>{{Netiviide|pealkiri=Андрей Скоч: «Если хочешь быть счастливым — обязательно будь добрым»|url=https://www.business-vector.info/andrej-skoch-esli-hochesh-136683/|väljaanne=www.business-vector.info|kuupäev=2022-02-01|vaadatud=2023-06-18|keel=ru-RU|perekonnanimi=Бизнес-вектор}}</ref> kopā ar Usmanovu (kuram akcijas tika nodotas 1999. gadā pēc viņa dēla Andreja Skoča<ref>{{Netiviide|pealkiri=Новости Чувашии {{!}} Новости Чебоксар и Новочебоксарска|url=https://pg21.ru/page66932|väljaanne=pg21.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}</ref><ref>{{Netiviide|pealkiri=Проверка пользователя|url=https://ktotakoj.ru/blagotvoritelnaja-dejatelnost-andreja-skocha/|väljaanne=ktotakoj.ru|vaadatud=2023-06-18}}</ref><ref>{{Netiviide|pealkiri=Андрей Владимирович Скоч — депутат Госдумы, меценат и общественный деятель.|url=https://www.dp.ru/a/2023/06/07/skoch-andrej-vladimirovich|väljaanne=dp.ru|vaadatud=2023-06-18|keel=ru}}</ref>. kļuva par Valsts domes deputātu) --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Usmanovs, Alisers}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Uzbekistānas uzņēmēji]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] 1kehovp3ckkt0kugk6ss2j3vqk55udf 0 269015 4526050 4515621 2026-09-23T09:24:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526050 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Makss Pačioreti | vārds_orig = ''Max Pacioretty'' | attēls = Max Pacioretty (50121501476) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Makss Pačioreti 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|11|20}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Ņukanāna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 97 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = 2025 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 22., 1. kārtā | dr_gads = [[2007. gada NHL drafts|2007]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Monreālas "Canadiens"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Billa Mastertona balva]] — 2012 * [[NCAA]] čempiona tituls — 2008 * [[USHL]] labākais debitants — 2007 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2020 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|10|2||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Maksimiliāns Kolenda Pačioreti''' ({{val|en|Maximillian Kolenda Pacioretty}}; dzimis {{dat|1988|11|20}}) ir bijušais amerikāņu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]], [[ASV hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā Pačioreti spēlējis [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Monreālas "Canadiens"]], [[Vegasas "Golden Knights"]], [[Karolīnas "Hurricanes"]], [[Vašingtonas "Capitals"]], [[Toronto "Maple Leafs"]], Šveices kluba [[HC Ambrì-Piotta]] sastāvos. == Spēlētāja karjera == [[2008]]. gada vasarā Pačioreti noslēdza trīs gadu līgumu ar [[NHL]] vienību [[Monreālas "Canadiens"]]. Profesionāļa karjeru uzbrucējs sāka jau rudenī, kad pievienojās [[Amerikas hokeja līga]]s vienībai [[Hamiltonas "Bulldogs"]]. [[2009]]. gada [[2. janvāris|2. janvārī]] hokejists debitēja [[NHL]], jau pirmajā spēlē "Canadiens" rindās gūstot arī vārtus. Kopumā 2008.—09. gada sezonā "Canadiens" rindās Pačioreti laukumā devās 34 spēlēs. [[Monreālas "Canadiens"]] Pačioreti nostiprinājās 2011.—12. gada sezonā. Ar 65 punktiem 79 spēlēs to viņš noslēdza kā komandas rezultatīvākais spēlētājs. [[2012-13 NHL lokauts|2012.—13. gada NHL lokauta]] laikā vairākas spēlēs aizvadīja [[Šveices hokeja līga]]s vienībā ''[[HC Ambrì-Piotta]]''. 2014.—15. gada sezonā Pačioreti kļuva par "Canadiens" [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] palīgu. 2022. gada 13. jūlijā Pačioreti un [[Dilans Koglans]] tika aizmainīti uz [[Karolīnas "Hurricanes"]] komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/news/max-pacioretty-traded-to-carolina-hurricanes-by-vegas-golden-knights/c-334972384 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220714002733/https://www.nhl.com/news/max-pacioretty-traded-to-carolina-hurricanes-by-vegas-golden-knights/c-334972384}}</ref> Lai gan Pačioreti vēl nebija noslēgts līgums 2024. gada starpsezonā, augusta beigās sāka izplatīties baumas, ka viņš ir saistīts ar [[Toronto "Maple Leafs"]] organizāciju, kas vēlas pastiprināt sastāvu kreisā spārna uzbrucēja pozīcijā.<ref>{{cite web | last = Smitheram | first = Ryan | url = https://www.mapleleafsdaily.com/nhl-team/toronto-maple-leafs/pair-of-insiders-confirm-maple-leafs-max-pacioretty-rumour | title = Pair of insiders confirm Maple Leafs, Max Pacioretty rumour | work = Editor in Leaf | date = August 29, 2024 | accessdate = September 14, 2024 | archive-date = {{dat|2025|11|08||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20251108215123/https://www.mapleleafsdaily.com/nhl-team/toronto-maple-leafs/pair-of-insiders-confirm-maple-leafs-max-pacioretty-rumour }}</ref> 11. septembrī komanda oficiāli paziņoja, ka ar Pačioreti ir noslēgts līgums, lai piedalītos "Maple Leafs" treniņnometnē pirms sezonas.<ref>{{cite web |last= Alter |first = David | url = https://thehockeynews.com/nhl/toronto-maple-leafs/latest-news/he-got-on-the-ice-for-us-maple-leafs-gm-brad-treliving-explains-how-the-max-pacioretty-professional-tryout-came-together | title = 'He Got On The Ice For Us': Maple Leafs GM Brad Treliving Explains How the Max Pacioretty Professional Tryout Came Together | work = [[The Hockey News]] | date = September 12, 2024 | accessdate = September 14, 2024}}</ref> Pēc komandas pirmssezonas noslēguma Pačioreti 2024. gada 7. oktobrī parakstīja viena gada līgumu ar "Maple Leafs" komandu 873 770 ASV dolāru vērtībā, kā arī papildu 626 230 ASV dolāru kolektīvās spēļu prēmijās, ja Pačioreti regulārajā sezonā piedalīsies attiecīgi 10 un 35 spēlēs.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/news/max-pacioretty-signs-one-year-contract-with-toronto-maple-leafs |title=Pacioretty signs 1-year, $873,770 contract with Maple Leafs |website=nhl.com |date=October 7, 2024 |access-date=October 7, 2024}}</ref> Pēc sezonas beigām Pačioreti deva mājienu par karjeras beigām, sakot, ka spēlējot ir grūti būt prom no ģimenes. Galu galā viņš nolēma doties pensijā, kad 2025. gada septembrī viņš papildināja treneru kolektīvu savā "alma mater" Mičiganas Universitātes komandā.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/news/max-pacioretty-retires-from-nhl-after-17-seasons |title=Pacioretty retires from NHL after 17 seasons |website=NHL.com |date=September 30, 2025}}</ref> [[ASV hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pačioreti, Makss}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Vegasas "Golden Knights" spēlētāji]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Konektikutā dzimušie]] krs51ld7rv75050nthydsf71h8lbt8b 0 274160 4525885 4417374 2026-09-22T22:01:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525885 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Larss Ellers | vārds_orig = ''Lars Eller'' | attēls = Lars Eller 2018-02-04 1.jpg | att_izm = | paraksts = Ellers 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|12}} | dz_viet = {{Vieta|Dānija|Rodovre}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|CAN}} [[Otavas "Senators"]] | numurs = 89 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 13., 1. kārtā | dr_gads = [[2007. gada NHL drafts|2007]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Sentluisas "Blues"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2008—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|DEN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2018 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|2|4||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Larss Ellers''' (dzimis [[1989]]. gada [[12. jūlijs|12. jūlijā]]) ir dāņu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], [[Dānijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) Ellers spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Otavas "Senators"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Spēlēt sācis dzimtajā [[Rodovre|Rodovrē]], 2005. gadā hokejists pievienojās zviedru kluba [[Frölunda HC]] sistēmai. Tās sastāvā 2007.—08. gada sezonā Ellers debitēja [[Zviedrijas Elitsērija|Zviedrijas Elitsērijā]], uzsākot profesionālo karjeru. [[Frölunda HC]] rindās Ellers aizvadīja arī 2008.—09. gada sezonu, pēc kuras pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. 2009.—10. gada sezonu uzbrucējs uzsāka [[Amerikas hokeja līga]]s vienībā [[Piorijas "Rivermen"]]. Sezonas gaitā gan viņš tika izsaukts uz [[Sentluisas "Blues"]], aizvadot septiņas spēles [[NHL]]. 2010. gada vasarā Ellers tika aizmainīts uz [[Monreālas "Canadiens"]], kuras sastāvā uzbrucējs uzreiz arī nostiprinājās. [[2012-13 NHL lokauts|2012.—13. gada NHL sezonas lokauta]] laikā Ellers spēlēja [[SM līga]]s vienībā [[Jiveskiles JYP]], taču tad atgriezās "Canadiens". Ellers aizvadīja rezultatīvu saīsināto NHL sezonu, 46 spēlēs atzīmējoties ar 30 rezultativitātes punktiem. 2014. gada vasarā hokejists ar "Canadiens" pagarināja līgumu uz nākamajiem četriem gadiem, taču 2016. gada vasarā tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Capitals"]]. [[2018]]. gadā kopā ar "Capitals" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], bija finālsērijas izšķirošo vārtu autors. 2023. gada 1. martā Capitals aizmainīja Eleru uz [[Kolorādo Avalanche]] apmaiņā pret otrās kārtas izvēli 2025. gada NHL draftā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/avalanche/news/avalanche-acquires-lars-eller/c-341681464 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|03|03||bez}} |archive-date={{dat|2023|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230301190838/https://www.nhl.com/avalanche/news/avalanche-acquires-lars-eller/c-341681464}}</ref> Spēlējis arī [[Pitsburgas "Penguins"]] rindās. 2025. gada vasarā parakstīja līgumu ar [[Otavas "Senators"]]. [[Dānijas hokeja izlase]]s rindās Ellers spēlējis [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]., [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]]. un [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]., [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]]., un [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dānija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ellers, Larss}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas hokejisti]] [[Kategorija:Sentluisas "Blues" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Dānijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 08v4l1itvao7s6ere86l1it9mthbqcy 0 282598 4525917 3938830 2026-09-23T04:09:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525917 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Lielais diktators" | oriģinālnos = ''The Great Dictator'' | attēls = The Great Dictator.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Čārlijs Čaplins]] | producents = Čārlijs Čaplins | scenārijs = Čārlijs Čaplins | aktieri = * Čārlijs Čaplins * [[Paulette Goddard|Polete Godāra]] * [[Jack Oakie|Džeks Okijs]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Čārlijs Čaplins|Charles Chaplin Film Corporation]]'' | izplatītājs = ''[[United Artists]]'' | izdošana = {{filmas datums|1940|10|15|Ņujorka|1941|03|07|Londona}} | ilgums = 124 minūtes<!--Theatrical runtime: 124:01--><ref>{{tīmekļa atsauce|title=''The Great Dictator'' (U)|url=http://www.bbfc.co.uk/AFF012787/|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|date=December 9, 1940|accessdate=November 3, 2012}} {{Novecojusi saite}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|2 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|5 miljoni}}<ref>{{ziņu atsauce|author=Jones, Lon|url=http://nla.gov.au/nla.news-article11816878 |title=Which Cinema Films Have Earned the Most Money Since 1914?. |newspaper = [[The Argus (Australia)|The Argus (Melbourne, Vic.: 1848-1956)]] |location=Melbourne, Vic. |date=March 4, 1944 |accessdate=August 6, 2012 |page=3 Supplement: ''The Argus Weekend'' magazine |publisher=[[Austrālijas Nacionālā bibliotēka]]}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Lielais diktators"''' ({{val|en|The Great Dictator}}) ir 1940. gada ASV satīriska politiskā [[komēdijdrāma]]s filma, kuras režisors, scenārija autors, galvenais aktieris bija [[Čārlijs Čaplins]]. Filma ir [[satīra]] par [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]], [[Benito Musolīni]] [[fašisms|fašismu]], [[antisemītisms|antisemītismu]] un [[nacionālsociālisms|nacistiem]]. Pats Čaplins filmā attēlo Adenoīdu Hinkelu un [[ebreji|ebreju]] bārddzini. Filma iznāca deviņus mēnešus pēc pirmās [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] parodijas par Hitleru — ''You Nazty Spy!'' ar ''The Three Stooges'' galvenajās lomās.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Fighting the War of Ideas Like a Real War |year=2007 |last=Waller |first=J. Michael |authorlink= |publisher=Lulu.com |location= |isbn= 978-0-615-14463-4 |page=[https://archive.org/details/fightingwarofide0000wall/page/101 101] |url=https://archive.org/details/fightingwarofide0000wall|accessdate=}}</ref> Čaplins bija vienīgais filmu veidotājs, kas skaņu kino ērā vēl turpināja veidot mēmās filmas, šī ir Čaplina pirmā īstā skaņu filma, kā arī viņa komerciāli veiksmīgākā filma.<ref name="trampdict">[[Kenets Brana|Branagh, Kenneth]] (Narrator). ''Chaplin and Hitler: The Tramp and the Dictator''. [[BBC]]. 2002.</ref> 1964. gada autobiogrāfijā Čaplins atzina, ka nebūtu veidojis šo filmu, ja zinātu par [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]] notiekošajām šausmām.<ref name="ChaplinLager">Chaplin, Charlie (1964) ''My Autobiography'', p.392, "Had I known of the actual horrors of the German concentration camps, I could not have made ''The Great Dictator'', I could not have made fun of the homicidal insanity of the Nazis."</ref> Filma tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i piecās nominācijās, tomēr netika saņemta neviena. 1997. gadā "Lielais diktators" tika iekļauts ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". 2000. gadā [[Amerikas Kinoinstitūts]] to ierindoja 37. vietā labāko komēdiju sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1940. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:United Artists filmas]] [[Kategorija:Čārlija Čaplina filmas]] [[Kategorija:Politiskās filmas]] [[Kategorija:Satīriskās filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] 6ibncj4hsd4anl655kk2w6ffc7z4du5 10 286204 4525903 4525605 2026-09-23T02:10:14Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4525903 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? |2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>}}? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? |2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? |2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? |2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? |2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? |2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? |2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? |2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}} * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]" [[1927. gads|1927. gadā]]? |2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}} * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? |2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? |2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? |2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? |2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot arī par pirmo [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī Jaunjelgavas vidusskolu reorganizēja par '''[[Jaunjelgavas pamatskola|Jaunjelgavas pamatskolu]]'''? |2026-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? |2026-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s, gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? |2026-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>}}? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? |2026-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>}}? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? |2026-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[bidē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? |2026-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]}} * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? |2026-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? |2026-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievi ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss trāpījuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? |2026-09-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? |2026-09-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? |2026-09-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? |2026-09-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[spožā klintene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? |2026-09-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? |2026-09-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Amūras leopards]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small>}} ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> mvvw17jdtyqw8cubn1kp7qmcrm8qeuk 0 287086 4525771 2738498 2026-09-22T14:39:39Z Meistars Joda 781 4525771 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''USA-261'' | Nosaukums_orig = ''X-37B OTV-4''<br />''AFSPC-5'' | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = ''[[X-37B]]'' | KA_veids = [[kosmoplāns]] | Bāzes platforma = ''[[X-37B]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = [[ASV Gaisa spēki]]/[[DARPA]], {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Boeing]]'', {{USA}} | Starta_gads = 2015 | Starts = {{dat|2015|5|20|SK}} 15:05 [[UTC]] | Nesējs = ''[[Atlas V/501]]'' | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-41'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = ''[[ULTRASat]]'', ''[[Lightsail-A]]'', ''[[USS Langley (pavadonis)|USS Langley]]'', ''[[BRICSat-P]]'', ''[[ParkinsonSat]]'', ''[[GEARRS-2]]'', ''[[AeroCube-8A]]'', ''[[AeroCube-8B]]'', ''[[OptiCube 1]]'', ''[[OptiCube 2]]'', ''[[OptiCube 3]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = {{dat|2017|5|7|SK}} | Lidojuma_ilgums = 718 dienas | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 5400 kg | Enerģija = [[saules baterija]]s | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = <ref name="spaceflightnow 2015-05-27" /> | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 38° | Periods = | Apoapsīda = 325 km | Periapsīda = 312 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[USA-240]]'' (''OTV-3'') | KA_nāk = ''[[USA-277]]'' (''OTV-5'') }} '''''USA-261''''' jeb '''''X-37B OTV-4''''', kodētais nosaukums '''''AFSPC-5''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[Boeing]]'' būvēta militāra bezpilota [[kosmoplāns|kosmoplāna]] ''[[X-37B]]'' otrā eksemplāra otrais kosmiskais lidojums. Tas orbītā palaists 2015. gada maijā; uz Zemes atgriezās 2017. gada maijā. ''X-37B'' tika palaists {{dat|2015|5|20||bez}} 15:05 [[UTC]] ar nesējraķeti ''[[Atlas V/501]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta kompleksa ''SLC-41''. Kopā ar to palaisti nanopavadoņi ''[[ULTRASat]]'', ''[[Lightsail-A]]'', ''[[USS Langley (pavadonis)|USS Langley]]'', ''[[BRICSat-P]]'', ''[[ParkinsonSat]]'', ''[[GEARRS-2]]'', ''[[AeroCube-8A]]'', ''[[AeroCube-8B]]'', ''[[OptiCube 1]]'', ''[[OptiCube 2]]'', ''[[OptiCube 3]]''. Pēc ieiešanas orbītā kosmoplānam dots nosaukums ''USA-261'' Kosmiskais aparāts palaists [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] uzdevumā. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad par kosmoplāna derīgo kravu nekas oficiāli netika vēstīts, šoreiz tika paziņots par diviem eksperimentiem: elektriskās vilces (jonu dzinēja) izmēģinājumu un materiālu eksponēšanu kosmiskajā vidē.<ref name="spaceflightnow 2015-05-27" /> Ne orbītas parametri, ne lidojuma ilgums un pārējās derīgās kravas detaļas netika atklātas. Kosmoplāns uz zemes atgriezās 2017. gada 7. maijā. 1:45 UTC tas nolaidās uz [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s skrejceļa. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spaceflightnow 2015-05-27">[http://spaceflightnow.com/2015/05/27/x-37b-spaceplanes-orbit-discovered/ X-37B spaceplane’s orbit discovered] JUSTIN RAY, SPACEFLIGHT NOW, 2015-05-27 {{en ikona}}</ref> }} {{USA pavadoņi 201-300}} {{2015. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:X-37]] t9zbx6mym2cnw9bbfvg3gimeakyk6yz 0 290473 4525749 3973703 2026-09-22T13:16:44Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525749 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada decembris}} '''Zankevics''' (sieviešu dzimtē [[Zankevica]]) ir vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Jānis Zankevics]] (1891—1968) — Latvijas policists un politiķis; * [[Juris Zankevics]] (1884—1954) — latviešu jurists un ierēdnis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] klf2hg4oqh2kje4nbrsfbdgq75vghxc 0 291520 4525912 4521777 2026-09-23T03:45:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525912 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FAC400 | bg_color = #005CA5 | nos = ''Levante'' | logo = [[Attēls:Levante UD logo.svg|150px]] | pilns = ''Levante Unión Deportiva, S.A.D.'' | iesauka = ''Les Granotes'' (Vardes) | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | dib = 1909 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 9 | stad = ''[[Ciutat de València]]'' | ietilp = 25 534 | prez = {{flaga|Spānija}} Kiko Katalāns | tren = {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Kaštru]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] (''La Liga'') | sez = [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 16. vieta | pattern_la1 = _levante2526h | pattern_b1 = _levante2526h | pattern_ra1 = _levante2526h | pattern_sh1 = _levante2526h | pattern_so1 = _levante2526hl |leftarm1 = 661424 |body1 = 222730 |rightarm1 = 661424 |shorts1 = 222730 |socks1 = 222730 |pattern_la2 = |pattern_b2 = |pattern_ra2 = |pattern_sh2 = |pattern_so2 = |leftarm2 = |body2 = |rightarm2 = |shorts2 = |socks2 = |pattern_la3 = _levante2526t |pattern_b3 = _levante2526t |pattern_ra3 = _levante2526t |pattern_sh3 = _levante2526t |pattern_so3 = _levante2526tl |leftarm3 = b0ecb5 |body3 = b0ecb5 |rightarm3 = b0ecb5 |shorts3 = b0ecb5 |socks3 = b0ecb5 }} '''''Levante Unión Deportiva''''', biežāk zināms vienkārši kā '''"Levante"''', ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Valensija (Spānija)|Valensija]]s. Klubs ir dibināts [[1909]]. gadā, pašlaik spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta augstākajā divīzijā]] (''La Liga'') un mājas spēles aizvada ''[[Ciutat de València]]'' stadionā. == Vēsture == Klubs tika dibināts 1909. gada 9. septembrī kā ''Levante Fútbol Club'', nosaukums ''Levante'' tika aizgūts no vietējās pludmales. Sākotnēji komanda piedalījās reģionālajā [[Valensijas apgabals|Valensijas]] līgā, 1927.-1928. sezonā izcīnot 1. vietu. 1935. gadā [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausā]] klubs aizkļuva līdz pat pusfinālam, uzvarot tādas komandas kā [[Valencia CF|''Valencia CF'']] un [[FC Barcelona|''FC Barcelona'']]. 1937. gadā tika izcīnīts Brīvās Spānijas kauss. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā tika nopostīts kluba stadions, bet citam pilsētas klubam ''Gimnástico'' gāja bojā lielākā daļa no komandas spēlētājiem. Rezultātā abi klubi 1939. gadā nolēma apvienoties ar nosaukumu ''Unión Deportiva Levante-Gimnástico'', divus gadus vēlāk to nomainot uz ''Levante Unión Deportiva''.<ref>[http://es.levanteud.com/historia-estadio.html Levante UD — Historia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140912150411/http://es.levanteud.com/historia-estadio.html |date={{dat|2014|09|12||bez}} }} {{es icon}} Vēsture kluba oficiālajā vietnē</ref> Pirmo reizi Spānijas futbola čempionāta [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] klubs iekļuva 1963. gadā un debijas sezonā (1963.-1964.) ierindojās 10. vietā, uzvarot abās spēlēs ar otru pilsētas klubu un principiālākajiem konkurentiem [[Valencia CF|''Valencia CF'']]. Tomēr jau nākamajā sezonā komanda ierindojās tikai 14. vietā un pēc pārspēlēm Pirmo divīziju atstāja. Vēlāk komanda ilgstoši spēlēja zemākajās līgās, Pirmajā divīzijā atgriežoties vien 2004. gadā. Augstākais sasniegums Spānijas čempionātā tika izcīnīts 2011.—2012. gada sezonā — 6. vieta, kas pirmo reizi kluba vēsturē nodrošināja kvalificēšanos [[UEFA Eiropas līga]]i. 2012.—2013. gada sezonā UEFA Eiropas līgā komanda nokļuva līdz astotdaļfinālam, kur divu spēļu summā piekāpās [[Kazaņas "Rubin"]] no [[Krievija]]s.<ref>[http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=2013/matches/round=2000358/index.html UEFA Europa League 2012/13] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150507002238/http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=2013/matches/round=2000358/index.html |date={{dat|2015|05|07||bez}} }} uefa.com</ref> == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni: 2003—04 ** Vicečempioni (2): 1963–64, 2005–06 * '''Otrā B divīzija (''Segunda División B'')''' ** Čempioni: 1988—89, 1995—96, 1998—99 * '''Trešā divīzija''' ** Čempioni: 1943—44, 1972—73 * '''[[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kauss]]''' ** Pusfinālisti: 1935 * '''Brīvās Spānijas kauss''' ** Kausa ieguvēji: 1937 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Levante UD}} * [https://web.archive.org/web/20150205232838/http://es.levanteud.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es icon}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Levante UD]] 2ltkibf77v3uz7a0322qgf4rdq0yu11 0 302851 4526028 3983730 2026-09-23T08:38:34Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4526028 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Minioni | oriģinālnos = ''Minions'' | attēls = Minioni.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = * [[Pjērs Kofēns]] * [[Kails Balda]] | producents = * [[Kriss Meledandri]] * [[Dženeta Hīlija]] | scenārijs = | aktieri = * [[Pjērs Kofēns]] * [[Sandra Buloka]] * [[Džons Hemms]] * [[Maikls Kītons]] * [[Elisone Dženija]] * [[Stīvs Kūgans]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Illumination|Illumination Entertainment]]'' * ''[[Illumination Mac Guff]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2015|06|11|Londonas pirmizrāde|ref1=<ref name=LATRedCarpet>{{Ziņu atsauce|last1=Saad|first1=Nardine|title=Sandra Bullock returns to the limelight at 'Minions' world premiere|url=http://www.latimes.com/entertainment/gossip/la-et-mg-sandra-bullock-minions-premiere-red-carpet-20150612-story.html|accessdate=June 13, 2015|work=Los Angeles Times|date=June 12, 2015}}</ref>|2015|07|10|ASV|ref2=<ref name=DOGArtwork>{{Tīmekļa atsauce|last1=Brew|first1=Simon|title=Minions: artwork, synopsis and trailer news|url=http://www.denofgeek.us/movies/minions/240744/minions-artwork-synopsis-and-trailer-news|publisher=Den of Geek!|accessdate=October 31, 2014|date=October 29, 2014|archive-date={{dat|2014|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141101232844/http://www.denofgeek.us/movies/minions/240744/minions-artwork-synopsis-and-trailer-news}}</ref>}} | ilgums = 91 minūte<!--Theatrical runtime: 90:55--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/minions-film-0 | title=''MINIONS'' (U) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=June 16, 2015 | accessdate=June 16, 2015 | archive-date={{dat|2015|06|17||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150617020452/http://www.bbfc.co.uk/releases/minions-film-0 }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|74 miljoni}}<ref name=VarietyMassive100 /><ref name=THRBOPreview /> | ienākumi = {{ASV dolārs|1,159 miljardi}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=minions.htm|title=Minions (2015)|publisher=[[Box Office Mojo|boxofficemojo.com]]|accessdate=October 9, 2020}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = "[[Minioni 2]]" | imdb = }} '''"Minioni"''' ({{val|en|Minions}}) ir 2015. gada ASV datoranimācijas kinokomēdija, kuras režisori ir [[Pjērs Kofēns]] un [[Kails Balda]]. [[Nejaukais es (filmu sērija)|"Nejaukā es" filmu sērijas]] atvasinājums un prīkvels. Filma ir par minioniem — mazām dzeltenām būtnēm, kas visā savas pastāvēšanas vēsturē kalpojušas dažādiem ļaundariem. Palikuši bez saimnieka, trīs minioni dodas jauna ļaundara meklējumos. Tēlus ieskaņojuši Pjērs Kofēns, [[Sandra Buloka]], [[Džons Hemms]], [[Maikls Kītons]], [[Elisone Dženija]] un [[Stīvs Kūgans]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|6|11||bez}} Londonā. Filma saņēma dažādu kritiķu vērtējumu, daži slavēja filmas komēdiskumu un Buloku un Hemmu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Mendelson|first1=Scott|title='Minions' Review: Sandra Bullock And Jon Hamm Steal The Show|url=http://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2015/06/23/minions-review-sandra-bullock-and-jon-hamm-steal-the-show/|accessdate=August 16, 2015}}</ref> citi uzskatīja, ka minioni nav labi kā galvenie filmas tēli. "Minioni" guva labus komerciālos panākumus: tā ir piektā ienesīgākā animācijas filma un [[visu laiku ienesīgākās filmas|22. visu laiku ienesīgākā filma]].<ref name=VarietyHits1Billion>{{Ziņu atsauce|last1=McNary|first1=Dave|title=‘Minions’ Hits $1 Billion at Worldwide Box Office|url=http://variety.com/2015/film/news/minions-billion-worldwide-box-office-1201580727/|accessdate=August 28, 2015|work=Variety|date=August 28, 2015}}</ref> 2015. gada skatītākā filma Latvijā.<ref name="skaties">{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/latvija/sabiedriba/latvijas-iedzivotaji-sogad-visvairak-skatijusies-animacijas-filmu-minioni/|title=Latvijas iedzīvotāji šogad visvairāk skatījušies animācijas filmu Minioni|publisher=Skaties.lv|accessdate={{dat|2015|12|29||bez}}|archive-date={{dat|2015|12|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151231161421/http://skaties.lv/latvija/sabiedriba/latvijas-iedzivotaji-sogad-visvairak-skatijusies-animacijas-filmu-minioni/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name=VarietyMassive100>{{Tīmekļa atsauce|url=http://variety.com/2015/film/news/box-office-minions-100-million-plus-debut-1201535215/|title=Box Office: 'Minions' Eyes Massive $100 Million-Plus Debut|author=Brent Lang|work=[[Variety]]|publisher=([[Penske Media Corporation]])|date=July 7, 2015|accessdate=July 8, 2015}}</ref><ref name=THRBOPreview>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/news/box-office-preview-minions-could-807122|title=Box-Office Preview: 'Minions' Could Match 'Toy Story 3' With $110M U.S. Debut|author=Pamela McClintock|work=[[The Hollywood Reporter]]|publisher=([[Prometheus Global Media]])|date=July 7, 2015|accessdate=July 8, 2015}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Nejaukais es}} {{Illumination Entertainment}} [[Kategorija:2015. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]] [[Kategorija:Nejaukais es]] sk4qpmvhdadvkfqu70rcpxblbm1tqut 4526031 4526028 2026-09-23T08:40:04Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4526031 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Minioni | oriģinālnos = ''Minions'' | attēls = Minioni.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = * [[Pjērs Kofēns]] * [[Kails Balda]] | producents = * [[Kriss Meledandri]] * [[Dženeta Hīlija]] | scenārijs = | aktieri = * [[Pjērs Kofēns]] * [[Sandra Buloka]] * [[Džons Hemms]] * [[Maikls Kītons]] * [[Elisone Dženija]] * [[Stīvs Kūgans]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Illumination|Illumination Entertainment]]'' * ''[[Illumination Mac Guff]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2015|06|11|Londonas pirmizrāde|ref1=<ref name=LATRedCarpet>{{Ziņu atsauce|last1=Saad|first1=Nardine|title=Sandra Bullock returns to the limelight at 'Minions' world premiere|url=http://www.latimes.com/entertainment/gossip/la-et-mg-sandra-bullock-minions-premiere-red-carpet-20150612-story.html|accessdate=June 13, 2015|work=Los Angeles Times|date=June 12, 2015}}</ref>|2015|07|10|ASV|ref2=<ref name=DOGArtwork>{{Tīmekļa atsauce|last1=Brew|first1=Simon|title=Minions: artwork, synopsis and trailer news|url=http://www.denofgeek.us/movies/minions/240744/minions-artwork-synopsis-and-trailer-news|publisher=Den of Geek!|accessdate=October 31, 2014|date=October 29, 2014|archive-date={{dat|2014|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141101232844/http://www.denofgeek.us/movies/minions/240744/minions-artwork-synopsis-and-trailer-news}}</ref>}} | ilgums = 91 minūte<!--Theatrical runtime: 90:55--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/minions-film-0 | title=''MINIONS'' (U) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=June 16, 2015 | accessdate=June 16, 2015 | archive-date={{dat|2015|06|17||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150617020452/http://www.bbfc.co.uk/releases/minions-film-0 }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|74 miljoni}}<ref name=VarietyMassive100 /><ref name=THRBOPreview /> | ienākumi = {{ASV dolārs|1,159 miljardi}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=minions.htm|title=Minions (2015)|publisher=[[Box Office Mojo|boxofficemojo.com]]|accessdate=October 9, 2020}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = "[[Minioni 2]]" | imdb = }} '''"Minioni"''' ({{val|en|Minions}}) ir 2015. gada ASV datoranimācijas kinokomēdija, kuras režisori ir [[Pjērs Kofēns]] un [[Kails Balda]]. [[Nejaukais es (franšīze)|"Nejaukā es" filmu cikla]] atvasinājums un prīkvels. Filma ir par minioniem — mazām dzeltenām būtnēm, kas visā savas pastāvēšanas vēsturē kalpojušas dažādiem ļaundariem. Palikuši bez saimnieka, trīs minioni dodas jauna ļaundara meklējumos. Tēlus ieskaņojuši Pjērs Kofēns, [[Sandra Buloka]], [[Džons Hemms]], [[Maikls Kītons]], [[Elisone Dženija]] un [[Stīvs Kūgans]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|6|11||bez}} Londonā. Filma saņēma dažādu kritiķu vērtējumu, daži slavēja filmas komēdiskumu un Buloku un Hemmu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Mendelson|first1=Scott|title='Minions' Review: Sandra Bullock And Jon Hamm Steal The Show|url=http://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2015/06/23/minions-review-sandra-bullock-and-jon-hamm-steal-the-show/|accessdate=August 16, 2015}}</ref> citi uzskatīja, ka minioni nav labi kā galvenie filmas tēli. "Minioni" guva labus komerciālos panākumus: tā ir piektā ienesīgākā animācijas filma un [[visu laiku ienesīgākās filmas|22. visu laiku ienesīgākā filma]].<ref name=VarietyHits1Billion>{{Ziņu atsauce|last1=McNary|first1=Dave|title=‘Minions’ Hits $1 Billion at Worldwide Box Office|url=http://variety.com/2015/film/news/minions-billion-worldwide-box-office-1201580727/|accessdate=August 28, 2015|work=Variety|date=August 28, 2015}}</ref> 2015. gada skatītākā filma Latvijā.<ref name="skaties">{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/latvija/sabiedriba/latvijas-iedzivotaji-sogad-visvairak-skatijusies-animacijas-filmu-minioni/|title=Latvijas iedzīvotāji šogad visvairāk skatījušies animācijas filmu Minioni|publisher=Skaties.lv|accessdate={{dat|2015|12|29||bez}}|archive-date={{dat|2015|12|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151231161421/http://skaties.lv/latvija/sabiedriba/latvijas-iedzivotaji-sogad-visvairak-skatijusies-animacijas-filmu-minioni/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name=VarietyMassive100>{{Tīmekļa atsauce|url=http://variety.com/2015/film/news/box-office-minions-100-million-plus-debut-1201535215/|title=Box Office: 'Minions' Eyes Massive $100 Million-Plus Debut|author=Brent Lang|work=[[Variety]]|publisher=([[Penske Media Corporation]])|date=July 7, 2015|accessdate=July 8, 2015}}</ref><ref name=THRBOPreview>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/news/box-office-preview-minions-could-807122|title=Box-Office Preview: 'Minions' Could Match 'Toy Story 3' With $110M U.S. Debut|author=Pamela McClintock|work=[[The Hollywood Reporter]]|publisher=([[Prometheus Global Media]])|date=July 7, 2015|accessdate=July 8, 2015}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Nejaukais es}} {{Illumination Entertainment}} [[Kategorija:2015. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]] [[Kategorija:Nejaukais es]] 6yxdrmmskcfc997x8dlbngw0x9ncl3f 0 304279 4525844 2920949 2026-09-22T20:21:55Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525844 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Zemītis''' (sieviešu dzimtē [[Zemīte (uzvārds)|Zemīte]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Guntis Zemītis]] (1955) — latviešu vēsturnieks; * [[Kaspars Zemītis]] (1973) — latviešu ģitārists, komponists, pedagogs un aranžētājs; * [[Valdemārs Zemītis]] (1925—2012) — Latvijas un ASV ārsts, šahists, vēsturnieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 8j5jdg7llmft38kvq551epwrttj7vvs 0 306606 4525854 3437247 2026-09-22T20:47:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525854 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Carl David Anderson'' | attēls =Carl David Anderson.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Kārls Deivids Andersons 1936. gadā | dz_gads =1905 | dz_mēnesis =09 | dz_diena =03 | dz_vieta =[[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_gads =1991 | m_mēnesis=01 | m_diena=11 | m_vieta =[[San Marino (Losandželosas apgabals)|San Marino]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | tautība = | darba_vietas =[[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]] | alma_mater =[[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]] | zinātne =[[fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi =[[pozitrons|pozitrona]] aklāšana<br />[[Mions|miona]] aklāšana | apbalvojumi =[[Nobela prēmija fizikā]] (1936)<br />[[Eliota Kresona medaļa]] (1937) | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārls Deivids Andersons''' ({{val|en|Carl David Anderson}}, dzimis {{dat|1905|09|03}}, miris {{dat|1991|01|11}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] fiziķis. Andersons pazīstams ar [[pozitrons|pozitrona]] atklāšanu 1932. gadā. Par šo atklājumu Andersons 1936. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]]. Vienlaicīgi ar Andersonu Nobela prēmiju ieguva arī austriešu-amerikāņu fiziķis [[Viktors Hess]] (par [[kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] atklāšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1936 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1936/}}</ref> Otrs nozīmīgs Andersona sasniegums bija [[Mions|miona]] aklāšana 1936. gadā. == Biogrāfija == Andersons piedzima [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Zviedri|zviedru]] [[Imigrācija|imigrantu]] ģimenē. Studēja [[fizika|fiziku]] un [[Inženierija|inženieriju]] [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā]]. 1927. gadā ieguva bakalaura grādu, bet 1930. gadā — zinātņu doktora grādu. [[Roberts Milikens|Roberta Milikena]] vadībā uzsāka [[kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] pētījumus. Šo pētījumu gaitā Andersons atklāja daļiņu atstātos [[treks|trekus]] [[Vilsona kamera|tvaika kondensācijas kamerā]]. Andersons pēc eksperimentos iegūtajiem rezultātiem secināja, ka trekus veidojuši [[pozitrons|pozitroni]] — daļiņas ar tādu pašu masu, kā [[elektrons|elektroniem]], bet ar pretēju [[Elektriskais lādiņš|elektrisko lādiņu]]. Andersons par savu atklājumu paziņoja 1932. gadā. Pozitronu eksistenci teorētiski bija paredzējis [[Pols Diraks]]. Andersons bija pirmais, kas pierādīja pozitronu esamību kosmiskajā starojumā. 1936. gadā, turpinot [[kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] pētījumus, Andersons kopā ar savu studentu [[Sets Nedemeijers|Setu Nedemeijeru]] atklāja [[mions|mionu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.osti.gov/accomplishments/anderson.html|title=Carl Anderson and the Discovery of the Positron|publisher=osti.gov}}</ref> Andersons visu savas karjeras laiku strādāja [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā]], arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad pievērsās [[Raķete|raķešu]] tehnoloģiju pētniecībai. 1950. gadā Andersons kļuva par [[Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmija]]s biedru. Andersons nomira 1991. gadā 85 gada vecumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1936/anderson-bio.html Karla Deivida Andersona biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] * [http://www.nasonline.org/publications/biographical-memoirs/memoir-pdfs/anderson-carl-d.pdf Carl David Anderson] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240612100249/http://www.nasonline.org/publications/biographical-memoirs/memoir-pdfs/anderson-carl-d.pdf |date={{dat|2024|06|12||bez}} }} {{Zinātnieks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Džeimss Čedviks]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1936]]<br />kopā ar [[Viktors Hess|Viktoru Hesu]]| pēc = {{nobr|[[Klintons Deivisons]]}}<br />[[Džordžs Tomsons]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Andersons, Kārls Deivids}} [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] 1yv22gz34hl0b5v8x9r9kf5yvmpnlx0 0 309745 4525802 4493690 2026-09-22T18:33:29Z Luvigas36437 87875 4525802 wikitext text/x-wiki {{Tilta infokaste |nosaukums = Zemitāna tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Zemitāna tilts 2021.jpg |attēla paraksts = Zemitāna tilts pirms rekonstrukcijas (2021) |oficiāl nosaukums = Jorģa Zemitāna tilts |transporta veids = autotransports |šķērso = |atrašanās vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} |apkalpo = A/S Rīgas Tilti |arhitekts = |tilta tips = |materiāli = |posmu skaits = |balstu skaits = |posma garums = |garums = |platums = |augstums = |maksimālā slodze = |klīrenss = |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = |atklāts = {{dat|1985}} |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |koordinātas = }} '''Jorģa Zemitāna tilts''' ([[Sarunvaloda|sarunvalodā]] bieži saukts vienkārši par '''Zemitāna''' vai '''Zemitānu tiltu''') ir [[satiksmes pārvads]] [[Rīga|Rīgā]] pār [[dzelzceļš|dzelzceļa līnijām]] [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] un [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]], kas savieno [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]] ([[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]) ar [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] ([[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]). Pār Zemitāna tiltu darbojas [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] un [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] satiksme. Braucamā daļa klāta ar [[Asfaltbetons|asfaltu]]. Tiltam pāri izbūvētas arī tramvaja sliedes, kuras gan nav nekad tikušas izmantotas; tās bija paredzētas ieplānotajai tramvaja līnijai Pļavnieku virzienā.<ref>Andris Biedriņš, Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015, 354. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}</ref> [[Attēls:Zemitāna tilts no Zemitānu stacijas.jpg|thumb|255px|Zemitāna tilts Rīgā no [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacijas]] puses]] == Vēsture == Zemitāna tilts atklāts 1985. gadā. Tilts nosaukts latviešu pulkveža [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] vārdā pēc līdzās esošās [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu dzelzceļa stacijas]] (no 1985. līdz aptuveni 1991. gadam neoficiāli to dēvēja tobrīdējā stacijas nosaukuma vārdā par '''Oškalna tiltu'''). Oficiāli nosaukums piešķirts 2014. gadā. 2024. gada novembrī tika sākta sliktā stāvoklī esošā tilta pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sakusies-nolaista-zemitana-tilta-parbuve-zinams-cik-izmaksas-remontdarbi-un-cik-ilgi-tie-bus/|title=Sākusies nolaistā Zemitāna tilta pārbūve – zināms, cik izmaksās remontdarbi un cik ilgi tie būs|website=tv3.lv|access-date=2025-01-20|date=2024-11-08|language=lv|archive-date=2024-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20241108185225/https://zinas.tv3.lv/latvija/sakusies-nolaista-zemitana-tilta-parbuve-zinams-cik-izmaksas-remontdarbi-un-cik-ilgi-tie-bus/}}</ref> Tās laikā tika demontētas nekad neizmantotās tramvaja sliedes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/629028-foto-ar-ekskavatoriem-noarda-zemitana-tilta-veco-segumu-beidzot-sakti-parbuves-darbi|title=FOTO: ar ekskavatoriem noārda Zemitāna tilta veco segumu - beidzot sākti pārbūves darbi|website=https://jauns.lv|access-date=2025-01-20|date=2024-11-12|language=lv}}</ref> Bija paredzēts, ka darbi tiks pabeigti 2026. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas tilti}} [[Kategorija:Tilti Rīgā]] [[Kategorija:Ceļa pārvadi]] lys9reime8z0dyxga0tj7zeao45fguf 0 311302 4525810 4344475 2026-09-22T19:08:26Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525810 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Zēbergs''' ({{val|de|Seeberg}}, no ''See'' — '[[jūra]]' un ''Berg'' — '[[kalns]]'; sieviešu dzimtē [[Zēberga]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alfreds Zēbergs]] (''Alfred Seeberg''; 1886—?) — vācbaltu izcelsmes ķīmiķis, žurnālists un politiķis; * [[Artūrs Zēbergs]] (1888—1964) — vācbaltu izcelsmes rēderis, kuģu kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašnieks; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks; * [[Frīdrihs Zēbergs]] (1871—1902) — vācbaltu izcelsmes Arktikas pētnieks, astronoms un magnetologs; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — latviešu kuģniecības, politiskais un sabiedrisks darbinieks; * [[Oskars Zēbergs]] (1905—1938) — latviešu aktieris; * [[Rihards Zēbergs]] (dzimis 1992) — latviešu basketbolists un treneris; * [[Roberts Zēbergs]] (1933—2008) — latviešu aktieris. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] ts6jp8gatjli4gurvunbgembfnpebgs 4525816 4525810 2026-09-22T19:16:11Z Baisulis 11523 + skatīt arī..... 4525816 wikitext text/x-wiki '''Zēbergs''' ({{val|de|Seeberg}}, no ''See'' — '[[jūra]]' un ''Berg'' — '[[kalns]]'; sieviešu dzimtē [[Zēberga]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alfreds Zēbergs]] (''Alfred Seeberg''; 1886—?) — vācbaltu izcelsmes ķīmiķis, žurnālists un politiķis; * [[Artūrs Zēbergs]] (1888—1964) — vācbaltu izcelsmes rēderis, kuģu kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašnieks; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks; * [[Frīdrihs Zēbergs]] (1871—1902) — vācbaltu izcelsmes Arktikas pētnieks, astronoms un magnetologs; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — latviešu kuģniecības, politiskais un sabiedrisks darbinieks; * [[Oskars Zēbergs]] (1905—1938) — latviešu aktieris; * [[Rihards Zēbergs]] (dzimis 1992) — latviešu basketbolists un treneris; * [[Roberts Zēbergs]] (1933—2008) — latviešu aktieris. == Skatīt arī == * [[Sēbergs]] * ''[[Seeberg]]'' {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 6j09zdcm7e29vwy7hszeta9ylkjowr4 0 327566 4525772 4333079 2026-09-22T14:52:31Z Meistars Joda 781 4525772 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Darens Aronovskis | vārds_orig = ''Darren Aronofsky'' | attēls = OIFF 2015-07-17 191754 - Darren Aronofsky.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Darens Aronovskis Odesas starptautiskajā kinofestivālā 2015. gadā | dz_gads = 1969 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Bruklina]], [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | nodarbošanās = {{plainlist| * [[kinorežisors]] * [[scenārists]] * [[Kinoproducents|producents]] }} | darbības_gadi = [[1990. gads|1990]] — pašlaik | dzīvesbiedrs = {{plainlist| * [[Reičela Vaisa]] (2001–2010, partnerattiecības) * Brendija-Enna Milbredta (2012–2015, partnerattiecības) * [[Dženifere Lorensa]] (2016–2017, partnerattiecības) }} | alma_mater = {{plainlist| * [[Hārvarda Universitāte]] * [[Amerikas Kinoinstitūts]] }} }} '''Darens Aronovskis''' ({{lang-en|Darren Aronofsky}}; dzimis {{dat|1969|2|12|L}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]),ir amerikāņu [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[Kinoproducents|producents]]. == Biogrāfija == Darens Aronovskis dzimis Ņujorkā skolotāju ģimenē, viņa tēvs un māte ir poļu-ebreju izcelsmes. D. Aronovska tēvs ir Abrahams (Abe) Aronovskis, māte — Šarlote Aronovska.<ref name="darren1">{{Tīmekļa atsauce |url = http://nymag.com/movies/features/24368/ |title = Pi in the Sky |work = журнал Нью-Йорк |author = Idov, Michael |date = 2008-11-19 |accessdate = 2010-12-19 |archiveurl = https://www.webcitation.org/619Mnk2wH?url=http://nymag.com/movies/features/24368/ |archivedate = 2011-08-23 }}</ref><ref>[http://templebethelmb.org/wp-content/uploads/2012/09/The-Scribe-November-2013.pdf The Scribe]</ref> Viņa tēvs pasniedza ķīmiju un dabaszinātnes. Aronovska ģimene bija konservatīvi [[jūdaisms|jūdaisti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fampeople.com/cat-darren-aronofsky_5 |title=Darren Aronofsky: biography |access-date={{dat|2016|08|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924010256/http://www.fampeople.com/cat-darren-aronofsky_5 |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref><ref>[http://templebethelmb.org/wp-content/uploads/2012/09/scribe-july-2012.pdf The Scribe: Temple Beth El of Manhattan Beach]</ref> Bērnību pavadījis [[Manhatana|Manhatanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.independent.co.uk/news/people/profiles/darren-aronofsky-hollywoods-most-ambitious-director-2185191.html |title=Darren Aronofsky: Hollywood’s most ambitious director |access-date={{dat|2016|08|10||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130518102649/http://www.independent.co.uk/news/people/profiles/darren-aronofsky-hollywoods-most-ambitious-director-2185191.html }}</ref> Pēc vidusskolas beigšanas sešus mēnešus ceļoja pa [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Eiropa|Eiropu]] un [[Gvatemala|Gvatemalu]]. 1987. gadā iestājās [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]], kur apguva [[Antropoloģija|antropoloģiju]], [[kino]] un [[Animācija|animāciju]]. 1990. gadā kā kursa darbu uzņēma savu pirmo filmu ''Supermarket Sweep'', 1991. gadā šo [[īsmetrāžas filma|īsmetrāžas filmu]] nominēja [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]s studentu balvai. Tai pašā gadā Aronovskis paguva uzņemt vēl vienu īsmetrāžas filmu ''Fortune Cookie''. 1991. gadā viņš absolvēja Hārvarda Universitāti, iegūstot bakalaura grādu mākslā. Gadu vēlāk Aronovskis devās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], lai [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] konservatorijā apgūtu [[Kinorežisors|režisora]] profesiju. Kā diplomdarbu viņš uzņēma īsmetrāžas filmu ''Protozoa'' un 1993. gadā ieguva [[Tēlotāja māksla|tēlotājmākslas]] maģistra (M.F.A) grādu. Pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas "[[Pī (filma)|Pī]]" Aronovskis sāka strādāt 1995. gadā. Filma ir ieguvusi vairākus apbalvojumus dažādos kinofestivālos. 2000. gadā iznāca viņa otrā pilnmetrāžas filma "[[Rekviēms sapnim]]", arī šī filma ir guvusi atzinību un dažādus apbalvojumus. Nākamās filmas uzņemšana Aronovskim bija saistīta ar dažādām problēmām. Sākotnēji filozofiski-fantastiskās filmas "[[Strūklaka (filma)|Strūklaka]]" uzņemšanai piešķīra 75 miljonus dolāru. Bija paredzēts, ka galvenās lomas filmā spēlēs [[Breds Pits]] un [[Keita Blanšeta]]. Taču vēl pirms filmas uzņemšanas sākuma Bredam Pitam ar režisoru izraisījās radošas domstarpības, un viņš pameta projektu. Uz laiku filma "nogula plauktā". Turpināt darbu pie šīs filmas Aronovskis varēja tikai 2004. gadā, kad savu piekrišanu piedalīties deva aktieris [[Hjū Džekmens]]. Galveno sieviešu lomu piekrita tēlot režisora līgava [[Reičela Vaisa]]. Filmas budžets, salīdzinot ar sākotnējo, bija samazināts vairāk nekā 2 reizes — līdz 35 miljoniem dolāru. Kritiķu atsauksmes nebija viennozīmīgas, pārsvarā gan vērtējums bija pozitīvs. Filma atpelnīja mazāk kā pusi tajā ieguldīto līdzekļu. 2008. gada filma "[[Cīkstonis (filma)|Cīkstonis]]" Aronovskim bija veiksmīga, tā izpelnījās arī starptautisku atzinību, iegūstot galveno balvu [[Zelta Lauva (Venēcijas kinofestivāla galvenā balva)|Zelta Lauva]] 65. [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā]]. Aronovska 2010. gada filma "[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]" kļuva par viņa visveiksmīgāko, atzītāko un finansiāli ienesīgāko filmu. Ar 13 miljonu dolāru budžetu tā spēja savākt gandrīz 320 miljonus dolāru. Filma demonstrēja visā pasaulē, tā ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]] par labāko sieviešu lomu, kuru tēloja [[Natālija Portmane]]. Aronovski par šo filmu nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākais režisors". 2014. gada martā iznāca Aronovska filma "[[Noass (filma)|Noass]]", bet 2017. gadā — šausmu filma "[[Māt! (filma)|Māt!]]".<ref>[http://lenta.ru/news/2012/03/21/noah/ Lenta.ru: Кино: Аронофски приступит к съемкам фильма о Ное в июле]</ref> Par kritiķu augsti novērtētu kļuva viņa 2022. gada drāmas filma "[[Valis (filma)|Valis]]" ar [[Brendans Freizers|Brendanu Freizeru]] galvenajā lomā. 2024. gadā pirmizrādi piedzīvoja Aronovska krimināltrilleris "[[Pieķerts nozieguma vietā]]". Mūziku lielākai daļai Darena Aronovska filmu ir sarakstījis komponists [[Klints Mansels]].<ref>Bray, Elisa (January 28, 2011) [http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/features/duo-darren-aronofsky-and-clint-mansell-score-on-pointes-2196210.html Duo Darren Aronofsky and Clint Mansell score on pointes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170818174340/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/features/duo-darren-aronofsky-and-clint-mansell-score-on-pointes-2196210.html |date={{dat|2017|08|18||bez}} }} ''The Independent'' Retrieved 2011-01-31</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://darrenaronofsky.blogspot.com/ Личный блог Даррена Аронофски] * [http://www.cinematheque.ru/post/139063 Интервью с Дарреном Аронофски на Синематеке] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160329193526/http://www.cinematheque.ru/post/139063 |date={{dat|2016|03|29||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aronovskis, Darens}} [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Zelta lauvas ieguvēji]] qjlgaos47a729vim31bkwzfyfpihixv 0 328777 4525956 4344601 2026-09-23T06:49:30Z Meistars Joda 781 4525956 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulsana | official_name = 울산시 | settlement_type = lielpilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Ulsan 십리대밭교 야경.jpg | image2 = Daewangam Park.jpg | image3 = Ulsan Central market entrance.jpg | image4 = Taehwa River.jpg }} | image_caption = | image_flag = Flag of Ulsan.svg | image_seal = Symbol of Ulsan.svg | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = Ulsan-gwangyeoksi in South Korea.svg | map_caption = Ulsanas atrašanās vieta Dienvidkorejā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{KOR}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1060.46 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014. gada oktobrī | population_footnotes = | population_total = 1163690 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+9]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 35 | latm = 33 | lats = | latNS = N | longd = 129 | longm = 19 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://www.ulsan.go.kr/}} | blank_name = | blank_info = | footnotes = }} '''Ulsana''' ({{val|ko|울산시}}, {{izrunā|uls͈an}}) ir viena no sešām [[Dienvidkoreja]]s lielpilsētām. 2014. gadā pilsētā dzīvoja 1,16 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir septītā lielākā [[Dienvidkorejas pilsētu uzskaitījums|Dienvidkorejas pilsēta]]. Ulsana atrodas Dienvidkorejas dienvidaustrumos [[Japāņu jūra]]s krastā. Ulsanā atrodas ''[[Hyundai Motor Group]]'' galvenā mītne, kā arī pasaulē lielākā [[kuģubūve]]s kompānija ''[[Hyundai Heavy Industries]]'' un otra lielākā [[naftas pārstrāde]]s kompānija ''[[SK Group]]''. [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] laikā Ulsanā tika aizvadītas trīs futbola spēles. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dienvidkoreja-aizmetnis}} {{Dienvidkorejas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidkorejas pilsētas]] iuna74f7ayxp5o32yyx2i3p4lutobja 0 331156 4525805 4388706 2026-09-22T18:46:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525805 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Krīds: Rokija mantojums | oriģinālnos = ''Creed'' | attēls = Creed poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Raiens Kūglers]] | producents = * [[Irvins Vinklers]] * [[Roberts Čartofs]] * [[Čārlzs Irvins]] * Viljamss Čartofs * Deivids Vinklers * Kevins Kings Templtons * [[Silvestrs Stallone]] | scenārijs = * Raiens Kūglers * [[Ārons Kovingtons]] | aktieri = * [[Maikls B. Džordans]] * Silvestrs Stallone * [[Tesa Tompsone]] * [[Filiša Rašāda]] * [[Antonijs Beleu]] | mūzika = [[Ludvigs Jēransons]] | operators = [[Mariza Alberti]] | montāža = * Maikls P. Šavers * Klaudija Kastello | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''[[New Line Cinema]]'' * ''Chartoff Winkler Production''<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.warnerbros.com/creed | title=Creed | work=[[Warner Bros.]] | date= | accessdate=February 4, 2016}}</ref> | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2015|11|25|ASV}} | ilgums = 133 minūtes<!--Theatrical runtime: 132:57--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/creed-film | title=''CREED'' (12A) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=November 20, 2015 | accessdate=November 20, 2015 | archive-date={{dat|2015|11|21||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20151121014649/http://www.bbfc.co.uk/releases/creed-film}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://indd.adobe.com/view/87976431-f650-4be0-a9c3-392d676b5514|title=2015 Feature Film Study|last=FilmL.A.|first=|date=June 15, 2016|work=|access-date=June 16, 2016|via=|archiveurl=https://archive.today/20160704082640/https://indd.adobe.com/view/87976431-f650-4be0-a9c3-392d676b5514|archivedate={{dat|2016|07|04||bez}}}} {{Webarchive|url=https://archive.today/20160704082640/https://indd.adobe.com/view/87976431-f650-4be0-a9c3-392d676b5514 |date={{dat|2016|07|04||bez}} }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|173,6 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |title=Creed (2015) |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=creed.htm |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate=March 23, 2016}}</ref> | iepriekšējā = "[[Rokijs Balboa]]" | nākamā = "[[Krīds II]]" | imdb = }} '''"Krīds: Rokija mantojums"''' ({{val|en|Creed}}) ir 2015. gada ASV sporta [[drāmas filma]]. Filmas režisors un scenārija līdzautors ir [[Raiens Kūglers]]. Šis ir [[Rokijs (filmu cikls)|"Rokija" filmu cikla]] [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] un [[sikvels]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2015/11/25/box-office-creed-rocks-record-breaking-1-4m-tuesday-good-dinosaur-snags-1-3m/|title=Box Office: 'Creed' Rocks Record-Breaking $1.4M Tuesday, Pixar's 'The Good Dinosaur' Snags $1.3M|author=Scott Mendelson|work=[[Forbes]]|date=November 25, 2015|accessdate=November 29, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vanityfair.com/hollywood/2015/11/creed-michael-b-jordan-sylvester-stallone-oscars|title=Creed: The Oscar Contender We Should Have Seen Comingf|author=Katey Rich|work=[[Vanity Fair]]|date=November 18, 2015|accessdate=November 29, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.washingtontimes.com/news/2015/nov/25/stallone-steals-the-show-in-rocky-spinoff-creed/|title=REVIEW: 'Creed': half-Rocky sequel, half-Rocky spinoff|author=Josh Terry|work=[[The Washington Times]]|date=November 25, 2015|accessdate=November 29, 2015}}</ref> [[Maikls B. Džordans]] atveido Adonisu Džonsonu Krīdu, [[Apollo Krīds|Apollo]] dēlu, bet [[Silvestrs Stallone]] — [[Rokijs Balboa|Rokiju Balboa]]. Filmā filmējās arī [[Tesa Tompsone]], [[Filiša Rašāda]], [[Antonijs Beleu]] un [[Greiems Maktavišs]]. Šī ir otrā filma pēc "[[Frūtveilas stacija]]", kur Džordans sadarbojas ar Kūgleru, kā arī [[Vuds Hariss|Vudu Harisu]], ar kuru viņš kopā piedalījās seriālā ''[[The Wire]]''. == Sižets == Adoniss Krīds nekad nav pazinis savu tēvu — leģendāro smagsvara čempionu boksā Apollo Krīdu, kurš nomira vēl pirms dēla dzimšanas, turklāt Adoniss ir ārlaulības bērns. Taču Apollo atraitne zēnam ir kļuvusi par gādīgu pamāti, devusi tam izglītību. Tomēr bokss ir viņam asinīs. Adoniss pamet labi apmaksātu darbu un dodas uz [[Filadelfija|Filadelfiju]], kur uzmeklē [[Rokijs Balboa|Rokiju Balboa]] un lūdz kļūt par viņa treneri. Rokijs, kurš ir kļuvis pavisam vecs un zaudējis visus savus tuviniekus, nevēlas būt saistīts ar boksu, tomēr viņš Adonisā saskata to pašu apņēmību, kāda savulaik piemita viņa sīvākajam pretiniekam un vēlāk labākajam draugam - Apollo. Rokijs piekrīt trenēt jauno sportistu, lai gan viņu pašu sagaida smaga cīņa ar, iespējams, nopietnāko pretinieku viņa dzīvē. No sākuma nolemts slēpt no sabiedrības, ka Adoniss ir Apollo dēls, bet vēlāk tas kļūst zināms. Adonisam paveras iespēja piedalīties mačā par pasaules čempiona titulu pret pašreizējo čempionu, tomēr — ar nosacījumu, ka jaunais puisis pieņems uzvārdu Krīds. Adoniss pēc ilgākas apdomāšanās piekrīt. Uzsākot cīņu katastrofāli neveiksmīgi, turpinājumā Adoniss saņemas un lieliski aizvada cīņu pret pasaules čempionu. Pēdējā raundā Adoniss pat nosūta pretinieku nokdaunā, taču pie tiesneša sauktā "9!" čempions tomēr pieceļas. Tāpat kā savulaik Rokija cīņā pret Apollo, arī šoreiz uzvara tiek piešķirta tikai pēc punktiem, pašreizējais čempions aizstāv titulu. Pašreizējais čempions, kas līdz šim uz Adonisu skatījās augstprātīgi, pasaka Adonisam, ka viņš ir lielisks bokseris, kuram pieder nākotne boksā un ne velti viņš paņēmis sava leģendārā tēva uzvārdu. Filma beidzas ar to, ka Adoniss un Rokijs izkāpj no mašīnas un abi dodas uz "Rokija kāpnēm" Filadelfijā. Jau vecais un slimais Rokijs ar grūtībām tiek līdz augšai pa kāpnēm, kur jaunībā ir aizvadījis savus treniņus. Rokijs pasaka Adonisam, ka no turienes var ieraudzīt visu savu dzīvi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Rokijs}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Rokijs]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:New Line Cinema filmas]] [[Kategorija:Raiena Kūglera filmas]] k9caom0wc0p75560btlrctsxy28nsv9 0 331333 4525961 4179670 2026-09-23T06:54:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525961 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Luiza Džonsone | Vārds_orig = ''Louisa Johnson'' | Attēls = Louisa Johnson.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|11}} | Vieta_dz = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Eseksa|Turroka}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[ritmblūzs]], [[popmūzika]], [[soulmūzika]] | Nodarbošanās = | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2015—pašlaik |Izdevējkompānija = * ''[[Syco]]'' (2015—2018), * ''[[Ministry of Sound]]'' (2018—pašlaik) | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Luiza Džonsone''' ({{val|en|Lousia Johnson}}; dzimusi 1998. gada 11. janvārī) ir angļu [[dziedātāja]] no [[Turroka]]s [[Eseksa|Eseksā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. 2015. gadā viņa uzvarēja šova "[[X Faktors]]" divpadsmitajā sezonā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/culture/tvandradio/x-factor/12047217/x-factor-2015-final-live-results.html|title=X Factor Final 2015 results: Louisa Johnson a worthy winner, why One Direction looked so miserable, plus full voting stats|access-date=14 December 2015|work=[[The Daily Telegraph]]|last=Mohan|first=Isabel}}</ref> Tā kā Džonsone šovu uzvarēja 17 gadu vecumā, viņa ir līdz šim jaunākā "X-Faktora" uzvarētāja. == Agrīnā dzīve == Džonsone dzimusi 1998. gadā [[Eseksa|Eseksā]].<ref name="Essex">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nme.com/news/one-direction/90321|title=Louisa Johnson wins X Factor 2015 and One Direction play their last gig for a year – watch|publisher=www.nme.com|accessdate=23 December 2015}}</ref> Viņas vecāki ir Deivids Džonsons un Liza Hākjarda.<ref name="bbc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/programmes/p038mxlz|title=David, the Dad of Essex X-Factor hopeful Louisa Johnson, talks about her hopes for the future|first=James|last=Whale|publisher=[[BBC Essex]]|accessdate=14 December 2015}}</ref> == Karjera == === 2015. gads: "X-Faktors" === 2015. gadā Luiza pieteicās dalībai šovā "X-Faktors", dziedot grupas ''[[The Jackson 5]]'' dziesmu ''[[Who's Lovin' You]]''. Vēlāk Luiza atzina, ka dziesmu ir ļoti grūti dziedāt, bet viņa to izvēlējās, lai atstātu labu iespaidu.<ref name="txfws">Raidījums "The X Factor's Winner's Story" 2015. gada 20. decembrī</ref> Viņa saņēma uzslavas no visiem četriem tiesnešiem un skatītājiem, tiekot tālāk uz nākamo atlasi — ''bootcamp''. Pirmajā izaicinājumā viņa kopā ar grupu ''[[4th Impact]]'' izpildīja dziesmu ''[[Proud Mary]]''.<ref name="yourthurrock">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.yourthurrock.com/Thurrock-s-Louisa-Johnson-makes-round-X-Factor/story-27834644-detail/story.html |title=Thurrock's Louisa Johnson makes next round of X Factor |publisher=Your Thurrock |accessdate=17 December 2015 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151222171246/http://www.yourthurrock.com/Thurrock-s-Louisa-Johnson-makes-round-X-Factor/story-27834644-detail/story.html |archivedate=22 December 2015 }}</ref> Otrajā izaicinājumā Luiza dziedāja [[Sems Smits|Sema Smita]] dziesmu ''[[Lay Me Down]]'', tiekot uz sešu krēslu uzdevumu.<ref name="express">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.express.co.uk/showbiz/tv-radio/616674/The-X-Factor-2015-who-is-Louisa-Johnson-Rita-Ora-Simon-Cowell-Mason-Noise-4th-Impact|title=The X Factor 2015: Who is Louisa Johnson?|publisher=[[Daily Express]]|accessdate=17 December 2015}}</ref> Džonsone sacentās meiteņu kategorijā ''bootcamp'', un pēc publikas balsojuma par viņas mentoru kļuva [[Rita Ora]].<ref name="txfws"/> Pēc veiksmīgiem panākumiem sešu krēslu izaicinājumā viņa tika uz "tiesneša mājas" izaicinājumu. Rita Ora izaicinājumā valdošo atmosfēru raksturoja "kā zoodārzā", jo visi seši krēsli jau bija aizpildīti.<ref name="txfws"/> Tiesnešu mājās [[Losandželosa|Losandželosā]] viņa izpildīja dziedātājas [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] ''[[Respect]]'' Ritas Oras un [[popmūzika]]s dziedātājas [[Megana Treinore|Meganas Treinores]] priekšā.<ref name="txfws"/> Šis priekšnesums ieguva mediju uzmanību, jo dziesmas izpildījuma laikā Luizai bija dažos kadros redzami atšķirīgi apavi, kas skatītājiem raisīja aizdomas, ka notiek krāpšanās.<ref name="metro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://metro.co.uk/2015/10/27/are-louisa-johnsons-shoes-proof-the-x-factor-is-fake-5464133/|title=The X Factor 2015: Louisa Johnson's shoes prove The X Factor is fake|publisher=[[Metro (British newspaper)|Metro]]}}</ref> Šo pārbaudījumu Luiza veica veiksmīgi.<ref name="standard">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.standard.co.uk/stayingin/x-factor-2015-monica-michael-to-return-as-wildcard-a3102841.html|title=X Factor 2015: Monica Michael to return as wildcard|publisher=[[Evening Standard]]|accessdate=17 December 2015}}</ref> Pēc vairākiem dzīvās mūzikas šoviem Luiza kļuva par vienīgo sieviešu kārtas dalībnieci, visas pārējās tika izbalsotas ārā no šova. 12. decembra šovā viņa izpildīja duetu kopā ar savu mentoru Ritu Oru. Finālā Luiza izpildīja [[Bobs Dilans|Boba Dilana]] ''[[Forever Young (Boba Dilana dziesma)|Forever Young]]''.<ref name="telegraph"><cite class="citation web">[http://www.telegraph.co.uk/culture/tvandradio/x-factor/12047217/x-factor-2015-final-live-louisa-johnson-che-reggie-n-bollie-adele-one-direction.html "Reggie 'N' Bollie vs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151212204612/http://www.telegraph.co.uk/culture/tvandradio/x-factor/12047217/x-factor-2015-final-live-louisa-johnson-che-reggie-n-bollie-adele-one-direction.html |date={{dat|2015|12|12||bez}} }}</cite></ref> 13. decembrī viņa uzvarēja šovā "[[X Faktors]]", kļūstot par pirmo uzvarētāju meiteņu kategorijā kopš [[Aleksandra Burka|Aleksandras Burkas]] 2008. gadā un arī par jaunāko uzvarētāju, apsteidzot [[Džo Makelderijs|Džo Makelderiju]], kas 2009. gadā uzvarēja 18 gadu vecumā.<ref><cite class="citation news">[http://www.belfasttelegraph.co.uk/entertainment/news/louisa-johnson-becomes-youngest-x-factor-winner-34282678.html "Louisa Johnson becomes youngest X Factor winner"]. </cite></ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="width: 100%; margin: 1em auto 10px; text-align: center;" ! colspan="4" style="background: rgb(191, 191, 191) none repeat scroll 0% 0%;" | "X-Faktora" uzstāšanās un rezultāti |- ! style="" |Šovs ! style="" |Dziesma ! style="" |Tēma ! style="" |Rezultāts |- ! Atlase | ''Who's Lovin' You''<ref name="express"/> | Tikt uz ''bootcamp'' |- ! ''Bootcamp'' pirmais izaicinājums<br> | ''Proud Mary''<ref name="yourthurrock"/> |Tikt uz otro izaicinājumu<br> |- ! ''Bootcamp'' otrais izaicinājums<br> | ''Lay Me Down''<ref name="express"/> |Tikt uz sešu krēslu izaicinājumu<br> |- !Sešu krēslu izaicinājums<br> | ''And I Am Telling You I'm Not Going''<ref name="express"/> |Tikt uz tiesneša māju<br> |- !Tiesneša māja<br> | ''Respect''<ref name="express"/> |Tikt uz tiešraides šoviem<br> |- !1. tiešraides šovs | ''God Only Knows''<ref name="week 1 songs">{{Ziņu atsauce|last=Mohan|first=Isobel|url=http://www.telegraph.co.uk/culture/tvandradio/x-factor/11966405/x-factor-2015-week-1-live-shows-saturday-live-Bupsi-Brown-Alien-Uncovered.html|title=Bupsi Brown, Alien Uncovered and 4 things we've learned from The X Factor|date=3 November 2015|work=[[The Daily Telegraph|The Telegraph]]|accessdate=4 November 2015}}</ref> |"Šis esmu es" |Drošībā |- !2. tiešraides šovs | ''[[Billie Jean]]''<ref name="Week 2 songs">{{Ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/culture/tvandradio/x-factor/11981571/x-factor-2015-week-2-live-shows-saturday-live.html|title=X Factor 2015: huge shock as Seann Miley Moore gets voted off and 5 things we learned|last=Mohan|first=Isabel|date=9 November 2015|work=[[The Daily Telegraph]]|accessdate=17 November 2015}}</ref> |"Pārdomāt" |Drošībā |- !3. tiešraides šovs | ''Everybody's Free (To Feel Good)''<ref name="Week 3">{{Ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/culture/tvandradio/x-factor/11989313/What-time-and-when-is-The-X-Factor-on-TV-this-weekend-Plus-One-Direction-will-perform.html|title=X Factor 2015: Olly Murs apologises for vote-off gaffe, plus 6 things we learned|last=Mohan|first=Isabel|date=16 November 2015|work=[[The Daily Telegraph]]|accessdate=16 November 2015}}</ref> |"Filmu nedēļa" |Drošībā |- !4. tiešraides šovs<br> | ''[[Let It Go (Džeimsa Beja dziesma)|Let It Go]]''<ref name="Week 4 Theme & Songs">{{Ziņu atsauce|url=http://www.itv.com/xfactor/news/its-love-heartbreak-week-heres-what-the-acts-are-singing|title=It's Love & Heartbreak week – here's what the acts are singing |date=20 November 2015|work=The X Factor|publisher=[[itv.com]]|accessdate=20 November 2015}}</ref> |"Mīlestība un sirdssāpes" |Drošībā |- ! rowspan="2" |5. tiešraides šovs<br> | ''[[Love Yourself]]''<ref name="Week 5 Songs">{{Ziņu atsauce|url=http://www.itv.com/xfactor/news/its-jukebox-week-find-out-what-the-final-5-will-be-singing-here|title=It's Jukebox & Judges' Choice week! See what our Final 5 will be singing here|date=27 November 2015|work=The X Factor|publisher=[[itv.com]]|accessdate=27 November 2015}}</ref> |"Mūzikas automāts" | rowspan="2" |Drošībā |- | ''Jealous'' |"Tiesneša izvēle" |- ! rowspan="2" |Pusfināls | ''The Power of Love''<ref name="Semi final theme & songs">{{Ziņu atsauce|url=http://www.itv.com/xfactor/news/semi-final-theme-and-songs-revealed|title=Semi-Final theme & songs revealed and we're TOO excited!|date=4 December 2015|work=The X Factor|publisher=[[itv.com]]|accessdate=4 December 2015}}</ref> | rowspan="2" |"Dziesmas, lai tiktu uz finālu" | rowspan="2" |Drošībā |- | ''It's a Man's Man's Man's World'' |- ! rowspan="4" | Fināls | ''[[I Believe I Can Fly]]'' |"Jauna dziesma" | rowspan="2" |Drošībā |- | ''And I Am Telling You'' (ar [[Rita Ora|Ritu Oru]]) |"Duets ar slavenību" |- style="background: lightgreen none repeat scroll 0% 0%;" | ''It's a Man's Man's Man's World''<ref name="telegraph"/> |"Mīļākais izpildījums" | rowspan="2" |'''Uzvarētājs''' |- style="background: lightgreen none repeat scroll 0% 0%;" | ''Forever Young'' |"Uzvarētāja singls" |} Pēc uzvaras "X-Faktorā" Džonsone izdeva ''Forever Young'' kā singlu. Singls tika pārraidīts "X-Faktora" tiesneša [[Niks Grimšāvs|Nika Grimšāva]] radio šovā, ''Good Morning Britain'', ''Lorraine'' un ''This Morning'' radio pārraidēs pēc kārtas.<ref name="txfws"/> 2015. gada 18. decembrī singls iekļuva [[Lielbritānija]]s singlu topa devītajā pozīcijā. Šī ir zemākā pozīcija, ar kādu šajā topā ir iekļuvis "X-Faktora" uzvarētāja debijas singls. To var daļēji izskaidrot ar to, ka Lielbritānijā dziesmu topiem informāciju ievāc no svētdienas līdz svētdienai, bet viņa par uzvarētāju kļuva piektdienā, tādēļ bija tikai 4 dienas singla izdošanai un iegādei.<ref><cite class="citation news">[http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-35136381 "X Factor: Louisa Johnson records lowest chart entry for winner"]. </cite></ref> Nākamajā nedēļā singls bija nokrities līdz 12. vietai, kas ir zemākā pozīcija "X-Faktora" uzvarētāja singlam [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] nedēļā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.officialcharts.com/chart-news/nhs-choir-defeat-justin-bieber-to-secure-the-uk-s-official-christmas-number-1-2015__13260/|title=NHS Choir defeat Justin Bieber to secure the UK’s Official Christmas Number 1 2015|date=25 December 2015|publisher=Official Chart Company|accessdate=28 December 2015}}</ref> Kopumā ''Forever Young'' bija komerciāli neveiksmīgākais "X-Faktora" uzvarētājsingls, jo visi iepriekšējie singli bija sasnieguši dziesmu topa top 5. 2015. gada 18. decembrī Luiza Džonsone izpildīja ''Forever Young'' 2015. gada ''[[Text Santa]]'' raidījumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://tv.bt.com/tv/tv-news/x-factors-louisa-johnson-proves-herself-a-worthy-winner-in-astounding-text-santa-performance-11364029612803|title=X Factor's Louisa Johnson proves herself a worthy winner in astounding Text Santa performance|date=18 December 2015|work=[[BT Group]]|publisher=tv.bt.com|accessdate=20 December 2015|archive-date={{dat|2015|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151222162410/http://tv.bt.com/tv/tv-news/x-factors-louisa-johnson-proves-herself-a-worthy-winner-in-astounding-text-santa-performance-11364029612803}}</ref> === 2016—pašlaik: Karjera === Bija norādes uz to, ka atšķirībā no vairuma citu "X-Faktora" uzvarētāju Luiza savu debijas albumu izdotu, cik ātri vien iespējams.<ref name="dsrushrelease">{{Ziņu atsauce|url=http://www.digitalspy.com/music/the-x-factor/news/a778172/x-factor-winner-louisa-johnson-to-rush-release-her-debut-album-for-february/|title=X Factor winner Louisa Johnson to rush-release her debut album for November 2016|last=Laing|first=Greg|date=24 December 2015|work=[[Digital Spy]]|publisher=[[Hearst Magazines UK]]|accessdate=17 January 2016}}</ref> Tomēr intervijās Luiza atzina: "Ja man tas nepatiks, es to neizdošu. Cilvēki mani atpazīs pēc tā albuma, tādēļ tam jābūt ideālam."<ref name="dsrushrelease"/> 2016. gada 30. martā Džonsone atklāja, ka vienu no debijas albuma dziesmām sauks ''Ruin It with a Kiss''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.com/music/the-x-factor/news/a788665/x-factor-winner-louisa-johnson-has-been-recording-new-music-and-we-have-a-first-song-title/|title=X Factor winner Louisa Johnson has been recording new music and we have a first song title|last=Corner|first=Lewis|date=30 March 2016|work=[[Digital Spy]]|publisher=[[Hearst Magazines UK]]|accessdate=6 April 2016}}</ref> 2016. gada maijā Luiza, sadarbojoties kopā ar grupu ''[[Clean Bandit]]'', izdeva singlu ''[[Tears]]''. Dziesma sasniedza augstas pozīcijas singlu topos — 1. vietu [[Izraēla|Izraēlā]] un [[Serbija|Serbijā]], 3. vietu [[Skotija|Skotijā]] un [[Meksika|Meksikā]], 5. vietu [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], 6. vietu [[Latvija|Latvijā]], kā arī top 40 vietas tika sasniegtas vēl 10 valstu singlu topos. Nākamajā mēnesī Džonsone uzstājās ''[[Summertime Ball]]'', kur viņa izpildīja ''Tears'' ar ''Clean Bandit'' un ''[[Over and Over Again]]'' ar [[Neitans Saiks|Neitanu Saiku]]. 2016. gada novembrī Luiza izdeva savu otro solo singlu ''[[So Good]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Alexander|first1=Susannah|title=Louisa Johnson is releasing new music VERY soon|url=https://www.digitalspy.com/music/the-x-factor/news/a811927/louisa-johnsons-releasing-new-music-very-soon/|website=[[Digital Spy]]|accessdate=23 October 2016|location=United Kingdom|date=23 October 2016}}</ref> Dziesma sasniedza 13. vietu mūzikas topos Lielbritānijā<ref name="UK"/> un ieguva zelta sertifikātu no ''[[British Phonographic Industry]]'' (BPI). Nākamā gada maijā tika izdots arī mūziķes trešais singls ''[[Best Behaviour]]'', sasniedzot 48. vietu Lielbritānijā un iegūstot sudraba sertifikātu. 2018. gada martā, sadarbojoties ar amerikāņu reperi ''[[2 Chainz]]'', tika izdots ceturtais singls "YES", kas sasniedza 65. vietu Lielbritānijā. 2018. gada 13. jūlijā Luiza Džonsone savos sociālajos tīklos paziņoja, ka turpmāk vairs nesadarbosies ar šova "X-Faktors" veidotāja [[Saimons Kauels|Saimona Kauela]] ierakstu izdevniecību ''Syco''. Sociālo tīklu paziņojumos arī tika atklāts, ka augusta sākumā tiks izdots jauns singls ar ierakstu izdevniecību ''[[Ministry of Sound]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/newsbeat-44832788|title=X Factor winner Louisa Johnson splits from Simon Cowell's label|publisher=[[BBC News]]|date=14 July 2018|accessdate=15 July 2018}}</ref> 2018. gada 10. augustā tika izdota dziesma ''Between You & Me'', kura tika veidota sadarbībā ar grupu ''One Bit''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/chart-news/louisa-johnson-is-back-and-has-teamed-up-with-one-bit-on-single-between-you-me__23576/|title=Louisa Johnson is back and has teamed up with One Bit on single Between You & Me|work=[[Official Charts Company]]|date=9 August 2018|accessdate=18 August 2018}}</ref> Augusta nogalē Luiza Džonsone piedalījās [[Marss Monizs|Marsa Moniza]] singlā ''999''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://itunes.apple.com/gb/album/999-feat-louisa-wusu-single/1425898375?l=en|title=999 (feat. Louisa & Wusu) – Single by Mars Moniz|publisher=[[Apple Inc.]]|accessdate=18 August 2018|archive-date={{dat|2018|08|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818054048/https://itunes.apple.com/gb/album/999-feat-louisa-wusu-single/1425898375?l=en}}</ref> 2019. gadā mūziķe piedalījās arī dīdžeja [[Sigma (dīdžejs)|Sigma]] dziesmas ''Here We Go Again'' un ''[[Kream]]'' and Īdena Prinsa singla ''Ain't Thinkin Bout You'' veidošanā.<ref name="UK"/> == Personīgā dzīve == Džonsone ir [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[West Ham United F.C.|West Ham United]]'' atbalstītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whufc.com/News/Articles/2015/December/6-December/Louisa-Johnson-meets-her-Hammers-heroes|title=Louisa Johnson meets her Hammers heroes|publisher=www.whufc.com|accessdate=14 December 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151222105018/http://www.whufc.com/News/Articles/2015/December/6-December/Louisa-Johnson-meets-her-Hammers-heroes|archivedate={{dat|2015|12|22||bez}}}}</ref> == Diskogrāfija == === Singli === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" rowspan=2 style="width:16em;"| Nosaukums ! scope="col" rowspan=2 style="width:1em;"| Gads ! scope="col" colspan=3| Augstākā pozīcija topā ! scope="col" rowspan=2| Sertifikāti |- ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Apvienotā Karaliste}}<br /><ref name="UK">Augstākās pozīcijas topos Lielbritānijā: * Visas, izņemot tālāk nosauktās: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/artist/48838/louisa-johnson/|title=Louisa Johnson|publisher=[[Official Charts Company]]|accessdate=20 December 2015}} * ''Bridge over Troubled Water'': {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/artist/51776/artists-for-grenfell/|title=Artists for Grenfell|publisher=Official Charts Company|accessdate=30 May 2019}} * ''With a Little Help from My Friends'': {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/artist/53863/nhs-voices/|title=NHS Voices|publisher=Official Charts Company|accessdate=30 May 2019}} * ''Here We Go Again'': {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/artist/55451/sigma-ft-louisa/|title=Sigma ft Louisa|publisher=Official Charts Company|accessdate=30 May 2019}}</ref> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Īrija}}<br /><ref name="IRE">Augstākās pozīcijas topos Īrijā: * Visas, izņemot tālāk nosauktās: {{Tīmekļa atsauce|url=http://irish-charts.com/showinterpret.asp?interpret=Louisa+Johnson|title=Discography Louisa Johnson|work=Irish Charts Portal|publisher=Hung Medien|access-date={{dat|2019|08|18||bez}}|archive-date={{dat|2018|06|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612140215/http://irish-charts.com/showinterpret.asp?interpret=Louisa+Johnson}} * ''Bridge over Troubled Water'': {{Tīmekļa atsauce|url=http://irish-charts.com/showinterpret.asp?interpret=Artists+For+Grenfell|title=Discography Artists For Grenfell|work=Irish Charts Portal|publisher=Hung Medien|access-date={{dat|2019|08|18||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181222012959/http://irish-charts.com/showinterpret.asp?interpret=Artists+For+Grenfell}}</ref> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Skotija}}<br /><ref name="SCO">Augstākās pozīcijas topos Skotijā: * ''Forever Young'': {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/charts/scottish-singles-chart/20151218/41/|title=Chart Archive > 18 December 2015|publisher=[[Official Charts Company]]|date=26 December 2015}} * ''Tears'': {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/charts/scottish-singles-chart/20160603/41/|title=Chart Archive > 3 June 2016|publisher=[[Official Charts Company]]|date=30 May 2019}} * ''So Good'': {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/charts/scottish-singles-chart/20161104/41/|title=Chart Archive > 4 November 2016|publisher=Official Charts Company|date=5 November 2016}} * ''Best Behaviour'': {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/charts/scottish-singles-chart/20170317/41/|title=Chart Archive > 17 March 2017|publisher=Official Charts Company|date=18 March 2017}} * ''Unpredictable'': {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/charts/scottish-singles-chart/20170616/41/|title=Chart Archive > 16 June 2017|publisher=Official Charts Company|date=16 June 2017}} * ''Bridge over Troubled Water'': {{tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/charts/scottish-singles-chart/20170623/41/|title=Chart Archive > 23 June 2017|publisher=Official Charts Company|date=30 May 2019}} * ''YES'': {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/charts/scottish-singles-chart/20170623/41/|title=Chart Archive > 23 March 2018|publisher=Official Charts Company|date=23 March 2018|accessdate=24 March 2018}} * ''With a Little Help from My Friends'': {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/charts/scottish-singles-chart/20180713/41/|title=Chart Archive > 13 July 2018|publisher=Official Charts Company|date=30 May 2019}} </ref> |- ! scope="row"| ''[[Forever Young (Boba Dilana dziesma)|Forever Young]]'' | 2015 | 9 || 5 || 2 | |- ! scope="row"| ''[[So Good (Luizas Džonsones dziesma)|So Good]]'' | 2016 | 13 || 37 || 8 | * [[British Phonographic Industry|BPI]]: Zelts |- ! scope="row"| ''[[Best Behaviour (Luizas Džonsones dziesma)|Best Behaviour]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvdaily.com/x-factor-winner-louisa-johnson-reveals-new-single-best-behaviour/|title=X Factor winner Louisa Johnson reveals new single Best Behaviour|website=TV Daily|date=10 March 2017|accessdate=10 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612142253/http://tvdaily.com/x-factor-winner-louisa-johnson-reveals-new-single-best-behaviour/|archive-date=12 June 2018|dead-url=yes}}</ref> | rowspan=2 | 2017 | 48 || 71 || 22 | * BPI: Sudrabs |- ! scope="row"| ''[[Unpredictable (Olija Mersa un Luizas Džonsones dziesma)|Unpredictable]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/chart-news/olly-murs-to-team-with-an-x-factor-winner-for-new-single-unpredictable__19220/|title=Olly Murs to team with an ''X Factor'' winner for new single Unpredictable|publisher=[[Official Charts Company]]|accessdate=22 May 2017}}</ref><br /><span style="font-size:85%;">(ar [[Olijs Merss|Oliju Mersu]])</span> | 32 || 65 || 20 | * BPI: Sudrabs |- ! scope="row"| ''Yes''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/chart-news/just-say-yes-to-louisa-johnsons-new-single-first-listen-preview__22087/|title= Just say YES to Louisa Johnson's new single: First listen preview|publisher=[[Official Charts Company]]|accessdate=11 March 2018}}</ref><br /><span style="font-size:85%;">(piedalās ''[[2 Chainz]]'')</span> | rowspan=2 | 2018 | 65 || — || 27 | |- ! scope="row"| ''Between You & Me''<br /><span style="font-size:85%;">(ar ''[[One Bit]]'')</span> | — || — || — | |- ! scope="row"| ''Ain't Got You''<br /><span style="font-size:85%;">(ar Stīvu Voidu)</span><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://umusic.digital/aintgotyou/|title=Pre-save Ain't Got You by Steve Void|website=umusic.digital|accessdate=27 June 2019|archive-date={{dat|2019|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190626180910/https://umusic.digital/aintgotyou/}}</ref> | 2019 | — || — || — | |} ==== Kā viesmāksliniece ==== {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" rowspan=2 style="width:16em;"| Nosaukums ! scope="col" rowspan=2 style="width:1em;"| Gads ! scope="col" colspan=9| Augstākā pozīcija topā ! scope="col" rowspan=2| Sertifikāti |- ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Apvienotā Karaliste}}<br /><ref name="UK"/> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Beļģija}} (Flandrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ultratop.be/nl/song/17bcee/Clean-Bandit-feat.-Louisa-Johnson-Tears|title=Clean Bandit feat. Louisa Johnson – Tears|website=ultratop.be}}<br>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ultratop.be/nl/song/197e19/Artists-For-Grenfell-Bridge-Over-Troubled-Water|title=Artists For Grenfell – Bridge Over Troubled Water|website=ultratop.be}}</ref> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Vācija}}<br /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.offiziellecharts.de/titel-details-1555694|title=Offizielle Deutsche Charts – Offizielle Deutsche Charts|website=offiziellecharts.de}}</ref> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Īrija}}<br /><ref name="IRE"/> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Nīderlande}}<br /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.top40.nl/clean-bandit-feat-louisa-johnson/tears-1_27493#songwiki|title=Clean Bandit Feat. Louisa Johnson – Tears|first=Stichting Nederlandse Top|last=40|website=Top40.nl|access-date={{dat|2016|09|18||bez}}|archive-date={{dat|2016|10|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161015171951/http://www.top40.nl/clean-bandit-feat-louisa-johnson/tears-1_27493#songwiki}}</ref> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Nīderlande}}<br /><ref>* ''Tears'': {{Tīmekļa atsauce|url=http://nztop40.co.nz/chart/singles?chart=4255|title=The Official New Zealand Music Chart|website=THE OFFICIAL NZ MUSIC CHART|access-date={{dat|2019|08|18||bez}}|archive-date={{dat|2016|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160821162054/http://nztop40.co.nz/chart/singles?chart=4255}} * ''Bridge over Troubled Water'': {{Tīmekļa atsauce|url=http://nztop40.co.nz/chart/singles?chart=4374|title=NZ Heatseekers Singles Chart|publisher=[[Recorded Music NZ]]|date=26 June 2017|accessdate=12 July 2017|archive-date={{dat|2017|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170728210433/http://nztop40.co.nz/chart/singles?chart=4374}}</ref> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Skotija}}<br /><ref name="SCO"/> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|Zviedrija}}<br /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.swedishcharts.com/showitem.asp?interpret=Clean+Bandit+feat.+Louisa+Johnson&titel=Tears&cat=s|title=swedishcharts.com – Clean Bandit feat. Louisa Johnson – Tears|website=www.swedishcharts.com}}</ref> ! scope="col" style="width:3em;font-size:90%;"| {{flag|ASV}} (deju mūzikas)<br><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/Clean-Bandit/chart-history/dance-electronic-songs|title=Clean Bandit – Chart history – Billboard|website=Billboard}}</ref> |- ! scope="row"| ''[[Tears]]''<br /><span style="font-size:85%;">(''[[Clean Bandit]]'' pied. Luiza Dzonsone)</span> | 2016 | 5 || 24 || 95 || 21 || 26 || 10 || 3 || 45 || 17 | * [[British Phonographic Industry|BPI]]: Platīns * [[FIMI]]: Zelts * [[Irish Recorded Music Association|IRMA]]: Zelts |- ! scope="row"| ''[[Weak (AJR dziesma)|Weak (Stay Strong Mix)]]''<br /><span style="font-size:85%;">([[AJR]] pied. Luiza Džonsone)</span> |rowspan=2 | 2017 | — || — || — || — || — || — || — || — || — | |- ! scope="row"| ''[[Bridge over Troubled Water (song)#Artists for Grenfell Tower charity single|Bridge over Troubled Water]]''<br /><span style="font-size:85%;">(akcijas ''[[Artists for Grenfell]]'' ietvaros)</span> | 1 || 26 || — || 25 || — || 4 || 1 || — || — | * BPI: Sudrabs |- ! scope="row"| ''[[With a Little Help from My Friends]]''<br /><span style="font-size:85%;">(akcijas ''[[NHS Voices]]'' ietvaros)</span> |rowspan=2 | 2018 | 89 || — || — || — || — || — || 26 || — || — | |- ! scope="row"| ''999''<br /><span style="font-size:85%;">(Marss Monizs pied. ''Wusu'' and Luiza Džonsone)</span> | — || — || — || — || — || — || — || — || — | |- ! scope="row"| ''Here We Go Again''<br /><span style="font-size:85%;">(''[[Sigma (dīdžejs)|Sigma]]'' pied. Luiza Džonsone)</span> | rowspan=2 | 2019 | 98 || — || — || — || — || — || — || — || — | |- ! scope="row" | ''Ain't Thinkin Bout You''<br /><span style="font-size:85%;">(''[[Kream]]'' un Īdens Prinss pied. Luiza Džonsone)</span> | — || — || — || — || — || — || — || — || — | |} == Koncerttūres == * ''The X Factor Live Tour'' (2016) * [[Olijs Mērss|Olija Mērsa]] vasaras koncerttūre (2017)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lizhobbsgroup.com/news/post/2017-02-08/louisa-johnson-to-support-olly-murs-summer-tour-2017|title=Louisa Johnson to support Olly Murs Summer Tour 2017!|publisher=Liz Hobbs Group|accessdate=9 April 2017}}</ref> * ''[[Little Mix]]'' ''The Glory Days Tour'' (2017) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džonsone, Luiza}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Eseksā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] 968ye625nckh5r6yhfetc4qw9h00zdp 0 334505 4526059 3592963 2026-09-23T10:05:21Z Meistars Joda 781 4526059 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Katarīna fon Bora | vārds_orig = ''Katharina von Bora'' | attēls = Katharina-von-Bora-05.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Katarīna fon Bora Lūkasa Krānaha Vecākā gleznā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1499 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 29 | dz_vieta = pie [[Pēgava]]s, [[Saksijas kūrfirste]]<br/>([[Saksija]], {{GER}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1552 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Torgava]], [[Saksijas kūrfirste]]<br/>([[Saksija]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] sieva | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Katarīna fon Bora''' ({{val|de|Katharina von Bora}}); dzimusi {{dat|1499|1|29}}, mirusi {{dat|1552|12|20}}) bija [[reformācija]]s līdera [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] sieva. Dzīvodama klosterī no piecu gadu vecuma, 1523. gadā kopā ar citām mūķenēm izbēga no klostera un ieradās [[Vitenberga|Vitenbergā]]. 1525. gadā apprecējās ar Mārtiņu Luteru un kļuva par viņa tuvu līdzgaitnieci, sevišķi saimniecībā. Sešu Lutera bērnu māte. Pēc Lutera nāves, [[Šmalkaldenes karš|Šmalkaldenes kara]] laikā kopā ar bērniem bēga uz [[Magdeburga|Magdeburgu]], pēc kara atgriezās Vitenbergā. Mirusi [[Torgava|Torgavā]] nelaimes gadījumā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bora, Katarīna fon}} [[Kategorija:Vācijas cilvēki]] [[Kategorija:Saksijā dzimušie]] ad6yt5bubcwuo4xrn7o9m2j5ftpda5h 0 335293 4525839 2948839 2026-09-22T20:06:14Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525839 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada oktobris}} '''Zemgals''' (sieviešu dzimtē: [[Zemgale (uzvārds)|Zemgale]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — latviešu scenogrāfs un mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents; * [[Viktors Zemgals]] (1952) — latviešu dziedātājs. == Skatīt arī == * [[Zemgalis]] * [[Zemgale]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] acxo009jiinw1fuflqbccbtox54jjfh 4525843 4525839 2026-09-22T20:19:55Z Baisulis 11523 /* ievads */ nav izolēts...... 4525843 wikitext text/x-wiki '''Zemgals''' (sieviešu dzimtē: [[Zemgale (uzvārds)|Zemgale]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — latviešu scenogrāfs un mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents; * [[Viktors Zemgals]] (1952) — latviešu dziedātājs. == Skatīt arī == * [[Zemgalis]] * [[Zemgale]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] p67ysmquopt2i2h2lkq26nl07ew7roc 0 336018 4526042 4216590 2026-09-23T09:07:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526042 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Maiks Penss | vārds_orģ = ''Mike Pence'' | attēls = Mike_Pence_official_Vice_Presidential_portrait.jpg | att_izm = 230px | apraksts = Maiks Penss 2017. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[ASV viceprezidenti|48.]] [[ASV viceprezidents]] | term_sākums = {{dat|2017|1|20|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2021|1|20|N|bez}} | prezidents = [[Donalds Tramps]] | priekštecis = [[Džo Baidens]] | pēctecis = [[Kamala Harisa]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 50. [[Indiāna]]s gubernators | term_sākums2 = {{dat|2013|1|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2017|1|9|N|bez}} | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1959|6|7}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Indiāna|Kolumbusa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[ASV Republikāniskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Kārena Pensa]] | bērni = | profesija = [[politiķis]], [[jurists]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Mike_Pence_Signature2.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Maikls Ričards "Maiks" Penss''' ({{val|en|Michael Richard "Mike" Pence}}; dzimis {{dat|1959|6|7}}) ir amerikāņu politiķis. 48. [[ASV viceprezidents]]. No 2013. līdz 2017. gadam bija [[Indiāna]]s štata gubernators. Laikā no 2001. līdz 2013. gadam darbojies [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]]. 2012. gadā ievēlēts Indiānas gubernatora amatā. Kandidējis arī 2016. gada Indiānas gubernatora vēlēšanās, taču 2016. gada jūlijā [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāts ASV prezidenta amatam [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka izraudzījies Pensu par [[ASV viceprezidents|viceprezidenta]] amata kandidātu. Tramps ar Pensu uzvarēja [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|vēlēšanās]], un {{dat|2017|1|20}} Penss tika [[Donalda Trampa inaugurācija|inaugurēts par viceprezidentu]]. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Mike_Pence_in_1977_Log.jpg|thumb|left|upright=0.75|Maiks Penss 1977. gadā]] Maikls Ričards Penss piedzima {{dat|1959|6|7}} Edvarda Džozefa Pensa un Ennas Džeinas ģimenē, [[Kolumbusa|Kolumbusā]], [[Indiāna]]s štatā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/news/politics/2019/09/02/mike-pences-ireland-pride-inspired-family-not-always-reciprocated/2164818001/|title=Mike Pence has a deep affection for Ireland. It's not completely reciprocated|first=Maureen|last=Groppe|website=USA TODAY}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.newspapers.com/newspage/147392340/|title=The Republic from Columbus, Indiana on April 14, 1988 · Page 1|website=Newspapers.com}}</ref> Pensa vecākiem piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.newspapers.com/newspage/196928810/|title=Chicago Tribune from Chicago, Illinois on April 5, 1956 · Page 90|website=Newspapers.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/Politics/mike-pence/story?id=40279288|title=Mike Pence: Everything You Need to Know|first=A. B. C.|last=News|website=ABC News}}</ref> Pensa tēvs Edvards bija [[Korejas karš|Korejas kara]] veterāns un saņēma bronzas zvaigznes medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.startribune.com/5-things-to-know-about-us-vice-president-mike-pence/419544163/|title=5 things to know about US Vice President Mike Pence - StarTribune.com|date=2017. gada 18. apr.|website=archive.vn|access-date=2021. gada 9. Janvāris|archive-date=2017. gada 18. Aprīlis|archive-url=https://archive.today/20170418081517/http://www.startribune.com/5-things-to-know-about-us-vice-president-mike-pence/419544163/}}</ref> 1981. gadā Penss absolvēja Hanoveras Koledžu, kur ieguva bakalaura grādu jurisprudencē. 1986. gadā viņš absolvēja [[Indiānas Universitāti]], kur ieguva maģistra grādu jurisprudencē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://mikepence.house.gov/index.php?option=com_content&view=article&id=54&Itemid=53|title=Biography|date=2012. gada 6. marts|website=web.archive.org|access-date=2021. gada 9. Janvāris|archive-date=2012. gada 6. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20120306063016/http://mikepence.house.gov/index.php?option=com_content&view=article&id=54&Itemid=53}}</ref> Dzīves sākumā Penss bija [[Katoļticība|katolis]], bet koledžas laikā viņš pārgāja uz [[Protestantisms|protestantismu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.indystar.com/story/news/politics/2016/07/07/trumps-vp-10-things-know-indiana-gov-mike-pence/86746980/|title=Trump's VP: 11 things to know about Mike Pence|first=Brian|last=Eason|website=The Indianapolis Star}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2016/07/21/us/politics/mike-pence-religion.html|title=Mike Pence’s Journey: Catholic Democrat to Evangelical Republican|first1=Jonathan|last1=Mahler|first2=Dirk|last2=Johnson|date=2016. gada 20. jūl.|via=NYTimes.com}}</ref> Pēc studijām Penss nodarbojās ar jurisprudenci, vadīja [[Indiāna]]s Politiskās analīzes fondu, kā arī radio sarunu raidījumu “The Mike Pence Show” un iknedēļas sabiedrisko attiecību programmu Indiānas štata televīzijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lv.usembassy.gov/lv/our-relationship-lv/us-vp-lv/|title=ASV viceprezidents|website=ASV vēstniecība Latvijā|access-date={{dat|2021|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2021|01|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111192424/https://lv.usembassy.gov/lv/our-relationship-lv/us-vp-lv/}}</ref> == Politiskā karjera == [[Attēls:Mike_Pence_swearing_in_ceremony.jpg|thumb|left|upright=0.75|170px|Maiks Penss inaugurēts kā [[ASV viceprezidents]]]] 2000. gadā viņš tika ievēlēts par [[ASV pārstāvju palāta]]s locekli. [[ASV pārstāvju palāta]]s locekļa amatā Penss tika pārvēlēts sešas reizes. 2011. gadā Maiks Penss paziņoja, ka kandidēs par [[Indiāna]]s štata gubernatoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cbsnews.com/8301-503544_162-20029842-503544.html/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2011|01|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110128174459/http://www.cbsnews.com/8301-503544_162-20029842-503544.html }}</ref> Penss asā cīņā uzvarēja [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] oponentu Džonu Gregu. 2013. gadā viņš tika inaugurēts kā 50. [[Indiāna]]s štata gubernators. [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016]]. gadā [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] prezidenta kandidāts [[Donalds Tramps]] izvēlējās Pensu kā [[ASV viceprezidents|viceprezidenta]] kandidātu. [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020]]. gadā Penss un Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]] un [[Kamala Harisa|Kamalai Harisai]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{ASV viceprezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Penss, Maiks}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indiānā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV viceprezidenti]] [[Kategorija:ASV gubernatori]] [[Kategorija:ASV Pārstāvju palātas locekļi]] hjscguzjnpjonax72imdaf1vudvbjot 0 340284 4525820 2920946 2026-09-22T19:32:24Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525820 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Zeiberliņš''' (sieviešu dzimtē [[Zeiberliņa]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds|uzvārda]] [[Zeiberlings]] (''Seiberling'') latviskotā forma. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Arturs Zeiberliņš]] (1897—?) — latviešu riteņbraucējs; * [[Armands Zeiberliņš]] (1965) — latviešu futbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 64ulajsik7u86q5j9i8m73jzy4p7xmw 0 340836 4525872 4129634 2026-09-22T21:18:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525872 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = La La Land: Kalifornijas sapņi | oriģinālnos = ''La La Land'' | attēls = La La Land (film).png | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Damjēns Šazels]] | producents = | scenārijs = Damjēns Šazels | aktieri = * [[Raiens Goslings]] * [[Emma Stouna]] * [[Džons Ledžends]] * [[Rozmarija Devita]] | mūzika = [[Džastins Hurvics]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[Summit Entertainment]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2016|8|31|Venēcija|2016|12|9|ASV|2016|12|16|Latvija}} | ilgums = 128 minūtes<!--Theatrical runtime: 128:09--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/la-la-land-film | title=''La La Land'' (12A) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=October 14, 2016 | accessdate=October 14, 2016 | archive-date={{dat|2018|06|30||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20180630214355/http://www.bbfc.co.uk/releases/la-la-land-film}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}}<ref name="Deadline">{{Tīmekļa atsauce|last1=Bart|first1=Peter|title=Peter Bart: ‘La La Land’ Adds Musical Backbeat To Wide-Open Awards Race|url=http://deadline.com/2016/11/la-la-land-oscar-chances-hollywood-indie-disconnect-1201856303/|publisher=[[Deadline Hollywood]]|accessdate=December 2, 2016}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|448,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=lalaland.htm |title=La La Land (2016) |website=Box Office Mojo |accessdate={{dat|2022|8|9||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"La La Land: Kalifornijas sapņi"''' ({{val|en|La La Land}}) ir 2016. gada ASV muzikāla [[komēdijdrāma]]s filma, kuras režisors ir [[Damjēns Šazels]]. Filma ir par mūziķi un topošu aktrisi, kas satiekas un iemīlas viens otrā. Galvenās lomas tajā attēlo [[Raiens Goslings]], [[Emma Stouna]], [[Džons Ledžends]] un [[Rozmarija Devita]]. "La La Land: Kalifornijas sapņi" pirmizrāde notika {{dat|2016|8|31||bez}} [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] šo filmu ir atzinis par vienu no 2016. gada desmit labākajām filmām. Uzvarot [[Zelta globusa balva]]s pasniegšanas ceremonijā septiņās nominācijās, filma uzstādīja rekordu (iepriekšējais rekords, ko dalīja vairākas filmas, bija sešas balvas), balva saņemta par labāko mūziklu vai kinokomēdiju, labāko režisora darbu, labāko aktieri, labāko aktrisi, labāko scenāriju, labāko oriģinālmūziku un labāko dziesmu. Filma nominēta 14 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], saņemot tikpat lielu nomināciju skaitu kā savā laikā saņēma filmas "[[Viss par Ievu]]" (1950) un "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997). "La La Land: Kalifornijas sapņi" ieguva 6 Amerikas Kinoakadēmijas balvas, tai skaitā balvas ieguva režisors Damjēns Šazels (kļūstot par jaunāko režisoru, kas jebkad saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu), galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna un komponists [[Džastins Hurvics]] (gan par oriģinālmūziku, gan par labāko dziesmu ''City of Stars''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)}} {{Labākā filma (BAFTA kino balva)}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Damjēna Šazela filmas]] [[Kategorija:Muzikālās filmas]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji mūzikli vai kinokomēdijas]] s28g8pgcsiwy9u1bysi788e71u0r1hv 0 340838 4526067 3817170 2026-09-23T10:51:58Z MargaritaPLV 130866 Precizēta audzētavas piederība, atrašanās vieta un vadība, izlabots attēla paraksts 4526067 wikitext text/x-wiki [[Attēls:babite.JPG|thumb|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"]] '''LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"''' ir [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] struktūrvienība, kur pēta [[rododendri|rododendrus]] un veido Latvijas klimatam piemērotas šķirnes<ref name="Senberga2026">{{Tīmekļa atsauce |author=Gunta Šenberga |url=https://www.santa.lv/raksts/mansdarzs/latvijas-lepnums--babites-rododendri.-selekcionare-iesaka-skaistakas-skirnes-82359/ |title=Latvijas lepnums &#8211; Babītes rododendri. Selekcionāre iesaka skaistākās šķirnes |publisher=Mans Dārzs (Santa.lv) |date=2026-04-28 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava atrodas [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]], [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]<ref name="vieta">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/ka-mus-atrast/ |title=Kā mūs atrast |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Tā aizņem 11,8 hektārus priežu mežā<ref name="majaslapa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/audzetava/ |title=Audzētava |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava dibināta 1980. gada 1. jūlijā pēc botāniķa [[Rihards Kondratovičs|Riharda Kondratoviča]] iniciatīvas. Viņš rododendru pētījumus Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāka 1957. gadā<ref name="skirnes2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/rododendri/selekcija/ |title=Selekcija |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Kopš 2026. gada sākuma audzētavu vada Rūta Katrīna Berga<ref name="Senberga2026" />. == Vēsture == === Nepieciešamība izveidot specializētu audzētavu === 1957. gadā [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Valsts Universitātes Botāniskā dārza]] zinātniskā darba plānos tika iekļauta tēma "Rododendru [[introdukcija]] un [[aklimatizācija]] [[Latvijas PSR]]”, kuras vadītājs un izpildītājs bija toreizējais Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs. Impulsu šādas tēmas izvēlei deva daži rododendru eksemplāri, kas bija saglabājušies Botāniskajā dārzā no pagājušā gadsimta 30. gados izveidotās kolekcijas. Tajā laikā [[Latvija|Latvijā]] šie izcili dekoratīvie krāšņumkrūmi bija sastopami ļoti reti. Turpmāko 7 gadu laikā Botāniskajā dārzā tika izveidota pietiekami liela savvaļas [[suga|sugu]] un arī [[šķirne|šķirņu]] kolekcija, kas ļāva pievērsties jaunu šķirņu veidošanas darbam. Bija iegūti desmitiem tūkstošu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdo]] sējeņu, kas bija jāizaudzē līdz ziedēšanai, lai varētu veikt [[selekcija]]s darbu. Šim procesam bija vajadzīgas lielas zemes platības, kuru Botāniskajā dārzā nebija, tāpēc radās nepieciešamība veidot specializētu rododendru audzētavu.<ref name="babite30">Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 104 lpp., {{ISBN|978-9984-45-209-8}}</ref> === Audzētavas dibināšana === 1973. gadā LPSR Valsts plāna komitejas zinātņu daļa, izskatot LVU Botāniskā dārza zinātniskā darba rezultātus, par nozīmīgu un praksē ieviešamu atzina darbu rododendru introdukcijā un selekcijā, tāpēc tika meklēta zemes platība, kas būtu piemērota rododendru audzētavas ierīkošanai. Vajadzēja atrast labu priežu mežu, kurā valdītu pusēna (biezība 0,4-0,5), kur būtu pietiekami biezs [[humusvielas|humusa]] slānis un netālu atrastos ūdenstilpe mākslīgai rododendru laistīšanai sausajās vasarās, kā arī tuvumā vajadzēja būt sabiedriskajam transportam. Šāda vieta ar mežsaimnieku palīdzību tika atrasta [[Babīte|Babītē]]. Tālāk sekoja ilgstoša dokumentācijas sagatavošana, līdz 1976. gadā Latvijas PSR Ministru Padome piešķīra Latvijas Valsts universitātei 12,1 ha lielu priežu meža gabalu specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai. 1977. un 1978. gadā dārzu mākslas vecmeistars [[Rīga|Rīgas]] Dārzu un parku Galvenais [[ainavu arhitekts]] Kārlis Barons, izpildot pasūtījumu, izstrādāja audzētavas ģenerālplānu. Ar [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] Latvijas Valsts universitātes rektora V. Millera pavēli Nr. 86 1980. gada 1. jūlijā audzētava tika oficiāli nodibināta. Līdz ar tās nodibināšanu rododendru introdukcija, selekcija, rododendru agrotehnikas pilnveidošana un citu jautājumu risināšana notiek te.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. – Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254–286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> == Audzētavas darbība == Dibinot audzētavu, tika izvirzīti galvenie uzdevumi, kas tiek pildīti visā tās pastāvēšanas laikā: *Veikt brīvdabas rododendru introdukcijas un selekcijas darbu, lai radītu dekoratīvas un ziemcietīgas, Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotas rododendru šķirnes; *Organizēt jauno šķirņu pārbaudi saskaņā ar UPOV (Starptautiskā apvienība augu jauno šķirņu aizsardzībai) direktīvām; *Pilnveidot esošās un izstrādāt jaunas, efektīvas rododendru sugu un šķirņu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas metodes; *Pilnveidot rododendru audzēšanas agrotehniku, izstrādāt iedarbīgas metodes un paņēmienus slimību un kaitēkļu apkarošanā; *Pētīt rododendru izturības [[fizioloģija]]s teorētiskos un praktiskos jautājumus, kas saistīti ar fizioloģisko un [[bioķīmija|bioķīmisko]] procesu izmaiņām rododendru [[ekoloģija|ekoloģiskās]] adaptācijas laikā; *Veicot stādu un sēklu apmaiņu, sadarboties ar citām līdzīga rakstura iestādēm Latvijā un ārvalstīs; *Piedalīties studentu un skolēnu apmācībā, organizēt prakses, bakalaura, maģistra un doktora darbu izstrādi; *Informēt sabiedrību un nozares speciālistus, popularizējot rododendrus masu informācijas līdzekļos, izstādēs, organizējot ekskursijas un seminārus; *Apgādāt interesentus ar rododendru stādāmo materiālu un literatūru; *Sniegt konsultācijas par rododendru audzēšanu.<ref name="babite30"/> Audzētava sadarbojas ar vairākām līdzīga profila zinātniskajām iestādēm ārvalstīs: Helsinku universitāti, Brēmenes rododendru parku un Botānisko dārzu, Varšavas botānisko dārzu, Lielbritānijas Karalisko dārzkopības biedrību, Vācijas rododendru biedrību, Amerikas rododendru biedrību. <ref name="majaslapa"/> Līdz 2017. gadam audzētavā ir izveidota ievērojama brīvdabas rododendru kolekcija no 76 savvaļas sugām un 265 šķirnēm, veikti 656 krustojumi dažādās kombinācijās un no iegūtajām hibrīdajām sēklām izaudzēti daudzi tūkstoši hibrīdo sējeņu, no kuriem izdalīti vairāki simti perspektīvo hibrīdu. Rezultātā izveidotas 109 jaunas šķirnes (selekcionārs Rihards Kondratovičs), kas kopš 1999. gada tiek reģistrētas un iekļautas Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā: *61 mūžzaļo rododendru šķirnes: ’Agris’, ’Aivars Lasis’, ’Aldonis Vēriņš’, ’Alma Mater’, ’Andris’, ’Atis’, ’Babītes Aiga’, ’Babītes Antons’, ’Babītes Baltais’, ’Babītes Elita’, ’Babītes Ginta’, ’Babītes Kompaktais’, ’Babītes Kristīne’, Babītes Lavanda’, ’Babītes Sarkanais’, ’Baltija’, ’Biruta’, ’Bulduri’, ’Cīrava’, ’Dace’, ’Doktors Babarikins’, ’Dzidra’, 'Dzeguzēns', ’Eduards Smiļģis’, ’Egons’, ’Elza Radziņa’, ’Emeritus’, ’Emīls’, ’Feja’, 'Ģenerālis', ’Ilgonis’, ’Ilma’, ’Imants’, ’Indriķis’, ’Irina’, ’Jānis’, ’Jānis Sproģis’, ’Kārlis’, ’Kārlis Ulmanis’, ’Kristaps Morbergs’, ’Lita’, ’Līgo’, ’LU Rolands’, ’Mammadaba’, ’Māra’, ’Miks’, ’Monta’, ’Ogre’s White Dream’, 'Profesors Kondratovičs', ’Rektors’, ’Robis’, ’Rudīte’, ’Sofija’, ’Sprīdītis’, ’Tālavija’, ’Teterevi Lavijai’, ’Toms’, ’Uldis’, ’Valdis’, ’Viesturs’, ’Vilhelmīne Petkevičs’, ’Vizma’, 'Voldemārs Zelmenis', ’Zinātņu Akadēmija’; *48 vasarzaļo rododendru šķirnes: ’Ance’, ’Arta’, ’Aura’, ’Ausma’, ’Austra’, ’Babītes Alīna’, ’Babītes Anita’, ’Babītes Astra’, ’Babītes Indra’, ’Babītes Inga’, ’Babītes Laura’, ’Babītes Lidija’, ’Babītes Līva’, ’Baiba’, ’Dita Krenberga’, ’Dzintra’, ’Francisa’, ’Gunita’, ’Ilze’, ’Ina’, ’Ināra’, ’Latvijas Itera’, ’Lelde’, ’Liene’, ’Liesma’, ’Lorija’, ’LU Solveiga’, ’Madame Debene’, ’Mazais Jefiņš’, ’Pasaciņa’, ’Pērlīte’, ’Polārzvaigzne’, ’Polonia’, ’Rasma’, ’Ringla’, ’Rīga’, ’Rīta Zvaigzne’, ’Rubīns’, ’Santa’, 'Sarma', ’Saule’, ’Selga’, ’Skaidrīte’, ’Teika’, ’TTT’, ’Uguns’, ’Vija’, 'Zvārtes Iezis'.<ref name="majaslapa"/><ref>Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2016. Rhododendron Culture in Latvia. Rhododendrons International. – The online journal of the world’s rhododendron organizations, Volume 1, Part 2. European rhododendron organizations: 77-87.</ref> == Audzētavas nozīme rododendru popularizēšanā == Pateicoties LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas „Babīte” aktīvajai darbībai, rododendri Latvijā kļuvuši par ļoti populāru dekoratīvo augu kultūru. Par to liecina kaut vai tas, ka divas ielas – viena Rīgā un viena Babītē – nosauktas rododendru vārdā. Par Babītes novada simbolu Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja mūžzaļo rododendru [[ziedkopa|ziedkopu]], kas attēlota Babītes novada ģerbonī un karogā. Pēdējos gados rododendrus arvien vairāk redzam sabiedriskajos apstādījumos Rīgā un citās pilsētās, nemaz nerunājot par individuālajiem apstādījumiem un daiļdārziem. Kā piemēru var minēt Rīgas centrālās daļas apstādījumus: pie [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]], kanālmalā, pie [[Latvijas Universitāte]]s galvenās ēkas (Raiņa bulvārī 19), pie bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas (Kronvalda bulvārī 4), [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] un citur.<ref name="zinātne">Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. – Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194–212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> Katru gadu ziedēšanas laikā - maijā un jūnijā audzētavu apmeklē ap 19 000 cilvēku. Stādu realizācijas laikā - pavasarī (aprīlī, maijā) un rudenī (septembrī, oktobrī) tiek pārdoti vairāk kā 6 000 stādu.<ref name="majaslapa"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Selekcija]] == Ārējās saites == * [http://www.rododendri.lu.lv/ LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.riga.lv/lv/news/selekcionars-kurs-radijis-100-jaunu-rododendru-skirnu?8631 Gada rīdzinieks 2015]{{Novecojusi saite}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2016-aculiecinieks.-rododendru-maestro.id73448/ Rododendru maestro]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karalis] 07n7hizfje1i7z1a7kasvhquqgfxpq0 4526068 4526067 2026-09-23T10:52:20Z MargaritaPLV 130866 Uzdevumu uzskaitījums aizstāts ar avotos pamatotu pētniecības, selekcijas procesa un sadarbības aprakstu 4526068 wikitext text/x-wiki [[Attēls:babite.JPG|thumb|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"]] '''LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"''' ir [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] struktūrvienība, kur pēta [[rododendri|rododendrus]] un veido Latvijas klimatam piemērotas šķirnes<ref name="Senberga2026">{{Tīmekļa atsauce |author=Gunta Šenberga |url=https://www.santa.lv/raksts/mansdarzs/latvijas-lepnums--babites-rododendri.-selekcionare-iesaka-skaistakas-skirnes-82359/ |title=Latvijas lepnums &#8211; Babītes rododendri. Selekcionāre iesaka skaistākās šķirnes |publisher=Mans Dārzs (Santa.lv) |date=2026-04-28 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava atrodas [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]], [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]<ref name="vieta">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/ka-mus-atrast/ |title=Kā mūs atrast |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Tā aizņem 11,8 hektārus priežu mežā<ref name="majaslapa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/audzetava/ |title=Audzētava |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava dibināta 1980. gada 1. jūlijā pēc botāniķa [[Rihards Kondratovičs|Riharda Kondratoviča]] iniciatīvas. Viņš rododendru pētījumus Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāka 1957. gadā<ref name="skirnes2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/rododendri/selekcija/ |title=Selekcija |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Kopš 2026. gada sākuma audzētavu vada Rūta Katrīna Berga<ref name="Senberga2026" />. == Vēsture == === Nepieciešamība izveidot specializētu audzētavu === 1957. gadā [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Valsts Universitātes Botāniskā dārza]] zinātniskā darba plānos tika iekļauta tēma "Rododendru [[introdukcija]] un [[aklimatizācija]] [[Latvijas PSR]]”, kuras vadītājs un izpildītājs bija toreizējais Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs. Impulsu šādas tēmas izvēlei deva daži rododendru eksemplāri, kas bija saglabājušies Botāniskajā dārzā no pagājušā gadsimta 30. gados izveidotās kolekcijas. Tajā laikā [[Latvija|Latvijā]] šie izcili dekoratīvie krāšņumkrūmi bija sastopami ļoti reti. Turpmāko 7 gadu laikā Botāniskajā dārzā tika izveidota pietiekami liela savvaļas [[suga|sugu]] un arī [[šķirne|šķirņu]] kolekcija, kas ļāva pievērsties jaunu šķirņu veidošanas darbam. Bija iegūti desmitiem tūkstošu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdo]] sējeņu, kas bija jāizaudzē līdz ziedēšanai, lai varētu veikt [[selekcija]]s darbu. Šim procesam bija vajadzīgas lielas zemes platības, kuru Botāniskajā dārzā nebija, tāpēc radās nepieciešamība veidot specializētu rododendru audzētavu.<ref name="babite30">Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 104 lpp., {{ISBN|978-9984-45-209-8}}</ref> === Audzētavas dibināšana === 1973. gadā LPSR Valsts plāna komitejas zinātņu daļa, izskatot LVU Botāniskā dārza zinātniskā darba rezultātus, par nozīmīgu un praksē ieviešamu atzina darbu rododendru introdukcijā un selekcijā, tāpēc tika meklēta zemes platība, kas būtu piemērota rododendru audzētavas ierīkošanai. Vajadzēja atrast labu priežu mežu, kurā valdītu pusēna (biezība 0,4-0,5), kur būtu pietiekami biezs [[humusvielas|humusa]] slānis un netālu atrastos ūdenstilpe mākslīgai rododendru laistīšanai sausajās vasarās, kā arī tuvumā vajadzēja būt sabiedriskajam transportam. Šāda vieta ar mežsaimnieku palīdzību tika atrasta [[Babīte|Babītē]]. Tālāk sekoja ilgstoša dokumentācijas sagatavošana, līdz 1976. gadā Latvijas PSR Ministru Padome piešķīra Latvijas Valsts universitātei 12,1 ha lielu priežu meža gabalu specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai. 1977. un 1978. gadā dārzu mākslas vecmeistars [[Rīga|Rīgas]] Dārzu un parku Galvenais [[ainavu arhitekts]] Kārlis Barons, izpildot pasūtījumu, izstrādāja audzētavas ģenerālplānu. Ar [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] Latvijas Valsts universitātes rektora V. Millera pavēli Nr. 86 1980. gada 1. jūlijā audzētava tika oficiāli nodibināta. Līdz ar tās nodibināšanu rododendru introdukcija, selekcija, rododendru agrotehnikas pilnveidošana un citu jautājumu risināšana notiek te.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. – Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254–286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> == Audzētavas darbība == === Pētniecība un selekcija === Audzētavā izmēģina savvaļas rododendru sugas un šķirnes Latvijas apstākļos, pēta to pavairošanu, audzēšanu un pielāgošanos videi. Darbs ietver arī augu fizioloģijas un bioķīmijas pētījumus, kā arī slimību un kaitēkļu apkarošanas metožu pilnveidošanu<ref name="majaslapa" />. Selekcijā vērtē gan ziemcietību, gan ziedu krāsu un krūma formu. Jaunas šķirnes veidošanai izvēlas augus ar vēlamajām īpašībām un tos krusto. No iegūtajām sēklām izaudzē sējeņus, pēc ziedēšanas atlasa piemērotākos un pavairo veģetatīvi. Pēc tam pārbauda šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti. Selekcionāre Gunita Riekstiņa 2024. gadā norādīja, ka sējeņi parasti uzzied piektajā līdz septītajā gadā, bet šķirnes izveide kopumā aizņem apmēram 15 gadus<ref name="VidesFakti2024">{{Tīmekļa atsauce |author=Vides fakti |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/02.06.2024-skaistums-no-teva-ziemcietiba-no-mates-rododendru-selekcijas-noslepumi.a556197/ |title=Skaistums no tēva, ziemcietība no mātes. Rododendru selekcijas noslēpumi |publisher=LSM.lv |date=2024-06-02 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Viens no sadarbības virzieniem ar Helsinku Universitātes pētniekiem ir ziemcietīgu mūžzaļo rododendru veidošana ar dzelteniem vai oranžiem ziediem<ref name="VidesFakti2024" />. Līdz 2017. gadam audzētavā ir izveidota ievērojama brīvdabas rododendru kolekcija no 76 savvaļas sugām un 265 šķirnēm, veikti 656 krustojumi dažādās kombinācijās un no iegūtajām hibrīdajām sēklām izaudzēti daudzi tūkstoši hibrīdo sējeņu, no kuriem izdalīti vairāki simti perspektīvo hibrīdu. Rezultātā izveidotas 109 jaunas šķirnes (selekcionārs Rihards Kondratovičs), kas kopš 1999. gada tiek reģistrētas un iekļautas Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā: *61 mūžzaļo rododendru šķirnes: ’Agris’, ’Aivars Lasis’, ’Aldonis Vēriņš’, ’Alma Mater’, ’Andris’, ’Atis’, ’Babītes Aiga’, ’Babītes Antons’, ’Babītes Baltais’, ’Babītes Elita’, ’Babītes Ginta’, ’Babītes Kompaktais’, ’Babītes Kristīne’, Babītes Lavanda’, ’Babītes Sarkanais’, ’Baltija’, ’Biruta’, ’Bulduri’, ’Cīrava’, ’Dace’, ’Doktors Babarikins’, ’Dzidra’, 'Dzeguzēns', ’Eduards Smiļģis’, ’Egons’, ’Elza Radziņa’, ’Emeritus’, ’Emīls’, ’Feja’, 'Ģenerālis', ’Ilgonis’, ’Ilma’, ’Imants’, ’Indriķis’, ’Irina’, ’Jānis’, ’Jānis Sproģis’, ’Kārlis’, ’Kārlis Ulmanis’, ’Kristaps Morbergs’, ’Lita’, ’Līgo’, ’LU Rolands’, ’Mammadaba’, ’Māra’, ’Miks’, ’Monta’, ’Ogre’s White Dream’, 'Profesors Kondratovičs', ’Rektors’, ’Robis’, ’Rudīte’, ’Sofija’, ’Sprīdītis’, ’Tālavija’, ’Teterevi Lavijai’, ’Toms’, ’Uldis’, ’Valdis’, ’Viesturs’, ’Vilhelmīne Petkevičs’, ’Vizma’, 'Voldemārs Zelmenis', ’Zinātņu Akadēmija’; *48 vasarzaļo rododendru šķirnes: ’Ance’, ’Arta’, ’Aura’, ’Ausma’, ’Austra’, ’Babītes Alīna’, ’Babītes Anita’, ’Babītes Astra’, ’Babītes Indra’, ’Babītes Inga’, ’Babītes Laura’, ’Babītes Lidija’, ’Babītes Līva’, ’Baiba’, ’Dita Krenberga’, ’Dzintra’, ’Francisa’, ’Gunita’, ’Ilze’, ’Ina’, ’Ināra’, ’Latvijas Itera’, ’Lelde’, ’Liene’, ’Liesma’, ’Lorija’, ’LU Solveiga’, ’Madame Debene’, ’Mazais Jefiņš’, ’Pasaciņa’, ’Pērlīte’, ’Polārzvaigzne’, ’Polonia’, ’Rasma’, ’Ringla’, ’Rīga’, ’Rīta Zvaigzne’, ’Rubīns’, ’Santa’, 'Sarma', ’Saule’, ’Selga’, ’Skaidrīte’, ’Teika’, ’TTT’, ’Uguns’, ’Vija’, 'Zvārtes Iezis'.<ref name="majaslapa"/><ref>Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2016. Rhododendron Culture in Latvia. Rhododendrons International. – The online journal of the world’s rhododendron organizations, Volume 1, Part 2. European rhododendron organizations: 77-87.</ref> == Audzētavas nozīme rododendru popularizēšanā == Pateicoties LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas „Babīte” aktīvajai darbībai, rododendri Latvijā kļuvuši par ļoti populāru dekoratīvo augu kultūru. Par to liecina kaut vai tas, ka divas ielas – viena Rīgā un viena Babītē – nosauktas rododendru vārdā. Par Babītes novada simbolu Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja mūžzaļo rododendru [[ziedkopa|ziedkopu]], kas attēlota Babītes novada ģerbonī un karogā. Pēdējos gados rododendrus arvien vairāk redzam sabiedriskajos apstādījumos Rīgā un citās pilsētās, nemaz nerunājot par individuālajiem apstādījumiem un daiļdārziem. Kā piemēru var minēt Rīgas centrālās daļas apstādījumus: pie [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]], kanālmalā, pie [[Latvijas Universitāte]]s galvenās ēkas (Raiņa bulvārī 19), pie bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas (Kronvalda bulvārī 4), [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] un citur.<ref name="zinātne">Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. – Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194–212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> Katru gadu ziedēšanas laikā - maijā un jūnijā audzētavu apmeklē ap 19 000 cilvēku. Stādu realizācijas laikā - pavasarī (aprīlī, maijā) un rudenī (septembrī, oktobrī) tiek pārdoti vairāk kā 6 000 stādu.<ref name="majaslapa"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Selekcija]] == Ārējās saites == * [http://www.rododendri.lu.lv/ LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.riga.lv/lv/news/selekcionars-kurs-radijis-100-jaunu-rododendru-skirnu?8631 Gada rīdzinieks 2015]{{Novecojusi saite}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2016-aculiecinieks.-rododendru-maestro.id73448/ Rododendru maestro]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karalis] 1at6kyvt0fuccw3sps1zg78yfuqyun9 4526069 4526068 2026-09-23T10:52:50Z MargaritaPLV 130866 Novecojušais šķirņu saraksts aizstāts ar datētiem kolekcijas un selekcijas rezultātiem līdz 2025. gadam 4526069 wikitext text/x-wiki [[Attēls:babite.JPG|thumb|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"]] '''LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"''' ir [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] struktūrvienība, kur pēta [[rododendri|rododendrus]] un veido Latvijas klimatam piemērotas šķirnes<ref name="Senberga2026">{{Tīmekļa atsauce |author=Gunta Šenberga |url=https://www.santa.lv/raksts/mansdarzs/latvijas-lepnums--babites-rododendri.-selekcionare-iesaka-skaistakas-skirnes-82359/ |title=Latvijas lepnums &#8211; Babītes rododendri. Selekcionāre iesaka skaistākās šķirnes |publisher=Mans Dārzs (Santa.lv) |date=2026-04-28 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava atrodas [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]], [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]<ref name="vieta">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/ka-mus-atrast/ |title=Kā mūs atrast |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Tā aizņem 11,8 hektārus priežu mežā<ref name="majaslapa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/audzetava/ |title=Audzētava |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava dibināta 1980. gada 1. jūlijā pēc botāniķa [[Rihards Kondratovičs|Riharda Kondratoviča]] iniciatīvas. Viņš rododendru pētījumus Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāka 1957. gadā<ref name="skirnes2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/rododendri/selekcija/ |title=Selekcija |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Kopš 2026. gada sākuma audzētavu vada Rūta Katrīna Berga<ref name="Senberga2026" />. == Vēsture == === Nepieciešamība izveidot specializētu audzētavu === 1957. gadā [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Valsts Universitātes Botāniskā dārza]] zinātniskā darba plānos tika iekļauta tēma "Rododendru [[introdukcija]] un [[aklimatizācija]] [[Latvijas PSR]]”, kuras vadītājs un izpildītājs bija toreizējais Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs. Impulsu šādas tēmas izvēlei deva daži rododendru eksemplāri, kas bija saglabājušies Botāniskajā dārzā no pagājušā gadsimta 30. gados izveidotās kolekcijas. Tajā laikā [[Latvija|Latvijā]] šie izcili dekoratīvie krāšņumkrūmi bija sastopami ļoti reti. Turpmāko 7 gadu laikā Botāniskajā dārzā tika izveidota pietiekami liela savvaļas [[suga|sugu]] un arī [[šķirne|šķirņu]] kolekcija, kas ļāva pievērsties jaunu šķirņu veidošanas darbam. Bija iegūti desmitiem tūkstošu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdo]] sējeņu, kas bija jāizaudzē līdz ziedēšanai, lai varētu veikt [[selekcija]]s darbu. Šim procesam bija vajadzīgas lielas zemes platības, kuru Botāniskajā dārzā nebija, tāpēc radās nepieciešamība veidot specializētu rododendru audzētavu.<ref name="babite30">Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 104 lpp., {{ISBN|978-9984-45-209-8}}</ref> === Audzētavas dibināšana === 1973. gadā LPSR Valsts plāna komitejas zinātņu daļa, izskatot LVU Botāniskā dārza zinātniskā darba rezultātus, par nozīmīgu un praksē ieviešamu atzina darbu rododendru introdukcijā un selekcijā, tāpēc tika meklēta zemes platība, kas būtu piemērota rododendru audzētavas ierīkošanai. Vajadzēja atrast labu priežu mežu, kurā valdītu pusēna (biezība 0,4-0,5), kur būtu pietiekami biezs [[humusvielas|humusa]] slānis un netālu atrastos ūdenstilpe mākslīgai rododendru laistīšanai sausajās vasarās, kā arī tuvumā vajadzēja būt sabiedriskajam transportam. Šāda vieta ar mežsaimnieku palīdzību tika atrasta [[Babīte|Babītē]]. Tālāk sekoja ilgstoša dokumentācijas sagatavošana, līdz 1976. gadā Latvijas PSR Ministru Padome piešķīra Latvijas Valsts universitātei 12,1 ha lielu priežu meža gabalu specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai. 1977. un 1978. gadā dārzu mākslas vecmeistars [[Rīga|Rīgas]] Dārzu un parku Galvenais [[ainavu arhitekts]] Kārlis Barons, izpildot pasūtījumu, izstrādāja audzētavas ģenerālplānu. Ar [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] Latvijas Valsts universitātes rektora V. Millera pavēli Nr. 86 1980. gada 1. jūlijā audzētava tika oficiāli nodibināta. Līdz ar tās nodibināšanu rododendru introdukcija, selekcija, rododendru agrotehnikas pilnveidošana un citu jautājumu risināšana notiek te.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. – Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254–286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> == Audzētavas darbība == === Pētniecība un selekcija === Audzētavā izmēģina savvaļas rododendru sugas un šķirnes Latvijas apstākļos, pēta to pavairošanu, audzēšanu un pielāgošanos videi. Darbs ietver arī augu fizioloģijas un bioķīmijas pētījumus, kā arī slimību un kaitēkļu apkarošanas metožu pilnveidošanu<ref name="majaslapa" />. Selekcijā vērtē gan ziemcietību, gan ziedu krāsu un krūma formu. Jaunas šķirnes veidošanai izvēlas augus ar vēlamajām īpašībām un tos krusto. No iegūtajām sēklām izaudzē sējeņus, pēc ziedēšanas atlasa piemērotākos un pavairo veģetatīvi. Pēc tam pārbauda šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti. Selekcionāre Gunita Riekstiņa 2024. gadā norādīja, ka sējeņi parasti uzzied piektajā līdz septītajā gadā, bet šķirnes izveide kopumā aizņem apmēram 15 gadus<ref name="VidesFakti2024">{{Tīmekļa atsauce |author=Vides fakti |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/02.06.2024-skaistums-no-teva-ziemcietiba-no-mates-rododendru-selekcijas-noslepumi.a556197/ |title=Skaistums no tēva, ziemcietība no mātes. Rododendru selekcijas noslēpumi |publisher=LSM.lv |date=2024-06-02 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Viens no sadarbības virzieniem ar Helsinku Universitātes pētniekiem ir ziemcietīgu mūžzaļo rododendru veidošana ar dzelteniem vai oranžiem ziediem<ref name="VidesFakti2024" />. === Kolekcija un selekcijas rezultāti === Latvijas Universitātes 2025. gada pārskatā audzētavas kolekcijā uzskaitītas 119 savvaļas sugas un varietātes, 410 šķirnes un 977 hibrīdi<ref name="LU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Dokumenti/Dokumenti_LV/1._VISPAREJIE_DOKUMENTI/LU_gada_parskats_2025_.pdf |title=Latvijas Universitātes gada publiskais pārskats 2025 |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}} 38. lpp.</ref>. Kolekcijā audzēto šķirņu kopskaits ietver arī ārvalstīs izveidotas šķirnes<ref name="Senberga2026" />. Pēc audzētavas ziņām, laikposmā no 1999. līdz 2025. gadam tās izveidoto un Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā iekļauto brīvdabas rododendru šķirņu skaits sasniedza 161. To vidū bija 70 vasarzaļo rododendru šķirnes un 91 mūžzaļo rododendru šķirne<ref name="skirnes2025" />. 2025. gadā reģistrēja piecas jaunas šķirnes, tostarp Riharda Kondratoviča izveidoto 'Gundega' un Gunitas Riekstiņas 'Ingmārs'<ref name="LU2025" />. Šķirņu starptautiskā reģistrācija sākās 1999. gadā, kad reģistrēja pirmās deviņas vasarzaļo rododendru šķirnes.<ref>Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2016. Rhododendron Culture in Latvia. Rhododendrons International. – The online journal of the world’s rhododendron organizations, Volume 1, Part 2. European rhododendron organizations: 77-87.</ref> == Audzētavas nozīme rododendru popularizēšanā == Pateicoties LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas „Babīte” aktīvajai darbībai, rododendri Latvijā kļuvuši par ļoti populāru dekoratīvo augu kultūru. Par to liecina kaut vai tas, ka divas ielas – viena Rīgā un viena Babītē – nosauktas rododendru vārdā. Par Babītes novada simbolu Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja mūžzaļo rododendru [[ziedkopa|ziedkopu]], kas attēlota Babītes novada ģerbonī un karogā. Pēdējos gados rododendrus arvien vairāk redzam sabiedriskajos apstādījumos Rīgā un citās pilsētās, nemaz nerunājot par individuālajiem apstādījumiem un daiļdārziem. Kā piemēru var minēt Rīgas centrālās daļas apstādījumus: pie [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]], kanālmalā, pie [[Latvijas Universitāte]]s galvenās ēkas (Raiņa bulvārī 19), pie bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas (Kronvalda bulvārī 4), [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] un citur.<ref name="zinātne">Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. – Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194–212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> Katru gadu ziedēšanas laikā - maijā un jūnijā audzētavu apmeklē ap 19 000 cilvēku. Stādu realizācijas laikā - pavasarī (aprīlī, maijā) un rudenī (septembrī, oktobrī) tiek pārdoti vairāk kā 6 000 stādu.<ref name="majaslapa"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Selekcija]] == Ārējās saites == * [http://www.rododendri.lu.lv/ LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.riga.lv/lv/news/selekcionars-kurs-radijis-100-jaunu-rododendru-skirnu?8631 Gada rīdzinieks 2015]{{Novecojusi saite}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2016-aculiecinieks.-rododendru-maestro.id73448/ Rododendru maestro]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karalis] 2lsed2rse8i7bj0ks17ymce6e8h7d1k 4526071 4526069 2026-09-23T10:53:18Z MargaritaPLV 130866 No popularizēšanas sadaļas izņemts nepamatots vērtējums par audzētavas ietekmi 4526071 wikitext text/x-wiki [[Attēls:babite.JPG|thumb|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"]] '''LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"''' ir [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] struktūrvienība, kur pēta [[rododendri|rododendrus]] un veido Latvijas klimatam piemērotas šķirnes<ref name="Senberga2026">{{Tīmekļa atsauce |author=Gunta Šenberga |url=https://www.santa.lv/raksts/mansdarzs/latvijas-lepnums--babites-rododendri.-selekcionare-iesaka-skaistakas-skirnes-82359/ |title=Latvijas lepnums &#8211; Babītes rododendri. Selekcionāre iesaka skaistākās šķirnes |publisher=Mans Dārzs (Santa.lv) |date=2026-04-28 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava atrodas [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]], [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]<ref name="vieta">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/ka-mus-atrast/ |title=Kā mūs atrast |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Tā aizņem 11,8 hektārus priežu mežā<ref name="majaslapa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/audzetava/ |title=Audzētava |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava dibināta 1980. gada 1. jūlijā pēc botāniķa [[Rihards Kondratovičs|Riharda Kondratoviča]] iniciatīvas. Viņš rododendru pētījumus Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāka 1957. gadā<ref name="skirnes2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/rododendri/selekcija/ |title=Selekcija |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Kopš 2026. gada sākuma audzētavu vada Rūta Katrīna Berga<ref name="Senberga2026" />. == Vēsture == === Nepieciešamība izveidot specializētu audzētavu === 1957. gadā [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Valsts Universitātes Botāniskā dārza]] zinātniskā darba plānos tika iekļauta tēma "Rododendru [[introdukcija]] un [[aklimatizācija]] [[Latvijas PSR]]”, kuras vadītājs un izpildītājs bija toreizējais Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs. Impulsu šādas tēmas izvēlei deva daži rododendru eksemplāri, kas bija saglabājušies Botāniskajā dārzā no pagājušā gadsimta 30. gados izveidotās kolekcijas. Tajā laikā [[Latvija|Latvijā]] šie izcili dekoratīvie krāšņumkrūmi bija sastopami ļoti reti. Turpmāko 7 gadu laikā Botāniskajā dārzā tika izveidota pietiekami liela savvaļas [[suga|sugu]] un arī [[šķirne|šķirņu]] kolekcija, kas ļāva pievērsties jaunu šķirņu veidošanas darbam. Bija iegūti desmitiem tūkstošu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdo]] sējeņu, kas bija jāizaudzē līdz ziedēšanai, lai varētu veikt [[selekcija]]s darbu. Šim procesam bija vajadzīgas lielas zemes platības, kuru Botāniskajā dārzā nebija, tāpēc radās nepieciešamība veidot specializētu rododendru audzētavu.<ref name="babite30">Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 104 lpp., {{ISBN|978-9984-45-209-8}}</ref> === Audzētavas dibināšana === 1973. gadā LPSR Valsts plāna komitejas zinātņu daļa, izskatot LVU Botāniskā dārza zinātniskā darba rezultātus, par nozīmīgu un praksē ieviešamu atzina darbu rododendru introdukcijā un selekcijā, tāpēc tika meklēta zemes platība, kas būtu piemērota rododendru audzētavas ierīkošanai. Vajadzēja atrast labu priežu mežu, kurā valdītu pusēna (biezība 0,4-0,5), kur būtu pietiekami biezs [[humusvielas|humusa]] slānis un netālu atrastos ūdenstilpe mākslīgai rododendru laistīšanai sausajās vasarās, kā arī tuvumā vajadzēja būt sabiedriskajam transportam. Šāda vieta ar mežsaimnieku palīdzību tika atrasta [[Babīte|Babītē]]. Tālāk sekoja ilgstoša dokumentācijas sagatavošana, līdz 1976. gadā Latvijas PSR Ministru Padome piešķīra Latvijas Valsts universitātei 12,1 ha lielu priežu meža gabalu specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai. 1977. un 1978. gadā dārzu mākslas vecmeistars [[Rīga|Rīgas]] Dārzu un parku Galvenais [[ainavu arhitekts]] Kārlis Barons, izpildot pasūtījumu, izstrādāja audzētavas ģenerālplānu. Ar [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] Latvijas Valsts universitātes rektora V. Millera pavēli Nr. 86 1980. gada 1. jūlijā audzētava tika oficiāli nodibināta. Līdz ar tās nodibināšanu rododendru introdukcija, selekcija, rododendru agrotehnikas pilnveidošana un citu jautājumu risināšana notiek te.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. – Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254–286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> == Audzētavas darbība == === Pētniecība un selekcija === Audzētavā izmēģina savvaļas rododendru sugas un šķirnes Latvijas apstākļos, pēta to pavairošanu, audzēšanu un pielāgošanos videi. Darbs ietver arī augu fizioloģijas un bioķīmijas pētījumus, kā arī slimību un kaitēkļu apkarošanas metožu pilnveidošanu<ref name="majaslapa" />. Selekcijā vērtē gan ziemcietību, gan ziedu krāsu un krūma formu. Jaunas šķirnes veidošanai izvēlas augus ar vēlamajām īpašībām un tos krusto. No iegūtajām sēklām izaudzē sējeņus, pēc ziedēšanas atlasa piemērotākos un pavairo veģetatīvi. Pēc tam pārbauda šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti. Selekcionāre Gunita Riekstiņa 2024. gadā norādīja, ka sējeņi parasti uzzied piektajā līdz septītajā gadā, bet šķirnes izveide kopumā aizņem apmēram 15 gadus<ref name="VidesFakti2024">{{Tīmekļa atsauce |author=Vides fakti |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/02.06.2024-skaistums-no-teva-ziemcietiba-no-mates-rododendru-selekcijas-noslepumi.a556197/ |title=Skaistums no tēva, ziemcietība no mātes. Rododendru selekcijas noslēpumi |publisher=LSM.lv |date=2024-06-02 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Viens no sadarbības virzieniem ar Helsinku Universitātes pētniekiem ir ziemcietīgu mūžzaļo rododendru veidošana ar dzelteniem vai oranžiem ziediem<ref name="VidesFakti2024" />. === Kolekcija un selekcijas rezultāti === Latvijas Universitātes 2025. gada pārskatā audzētavas kolekcijā uzskaitītas 119 savvaļas sugas un varietātes, 410 šķirnes un 977 hibrīdi<ref name="LU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Dokumenti/Dokumenti_LV/1._VISPAREJIE_DOKUMENTI/LU_gada_parskats_2025_.pdf |title=Latvijas Universitātes gada publiskais pārskats 2025 |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}} 38. lpp.</ref>. Kolekcijā audzēto šķirņu kopskaits ietver arī ārvalstīs izveidotas šķirnes<ref name="Senberga2026" />. Pēc audzētavas ziņām, laikposmā no 1999. līdz 2025. gadam tās izveidoto un Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā iekļauto brīvdabas rododendru šķirņu skaits sasniedza 161. To vidū bija 70 vasarzaļo rododendru šķirnes un 91 mūžzaļo rododendru šķirne<ref name="skirnes2025" />. 2025. gadā reģistrēja piecas jaunas šķirnes, tostarp Riharda Kondratoviča izveidoto 'Gundega' un Gunitas Riekstiņas 'Ingmārs'<ref name="LU2025" />. Šķirņu starptautiskā reģistrācija sākās 1999. gadā, kad reģistrēja pirmās deviņas vasarzaļo rododendru šķirnes.<ref>Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2016. Rhododendron Culture in Latvia. Rhododendrons International. – The online journal of the world’s rhododendron organizations, Volume 1, Part 2. European rhododendron organizations: 77-87.</ref> == Audzētavas nozīme rododendru popularizēšanā == Divas ielas – viena Rīgā un viena Babītē – nosauktas rododendru vārdā. Par Babītes novada simbolu Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja mūžzaļo rododendru [[ziedkopa|ziedkopu]], kas attēlota Babītes novada ģerbonī un karogā. Pēdējos gados rododendrus arvien vairāk redzam sabiedriskajos apstādījumos Rīgā un citās pilsētās, nemaz nerunājot par individuālajiem apstādījumiem un daiļdārziem. Kā piemēru var minēt Rīgas centrālās daļas apstādījumus: pie [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]], kanālmalā, pie [[Latvijas Universitāte]]s galvenās ēkas (Raiņa bulvārī 19), pie bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas (Kronvalda bulvārī 4), [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] un citur.<ref name="zinātne">Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. – Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194–212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> Katru gadu ziedēšanas laikā - maijā un jūnijā audzētavu apmeklē ap 19 000 cilvēku. Stādu realizācijas laikā - pavasarī (aprīlī, maijā) un rudenī (septembrī, oktobrī) tiek pārdoti vairāk kā 6 000 stādu.<ref name="majaslapa"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Selekcija]] == Ārējās saites == * [http://www.rododendri.lu.lv/ LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.riga.lv/lv/news/selekcionars-kurs-radijis-100-jaunu-rododendru-skirnu?8631 Gada rīdzinieks 2015]{{Novecojusi saite}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2016-aculiecinieks.-rododendru-maestro.id73448/ Rododendru maestro]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karalis] jwl2zkfpk1p5ecnt97da4ix8t104re6 4526072 4526071 2026-09-23T10:53:40Z MargaritaPLV 130866 Rīgas apstādījumu apraksts pārformulēts neitrālā stilā 4526072 wikitext text/x-wiki [[Attēls:babite.JPG|thumb|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"]] '''LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"''' ir [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] struktūrvienība, kur pēta [[rododendri|rododendrus]] un veido Latvijas klimatam piemērotas šķirnes<ref name="Senberga2026">{{Tīmekļa atsauce |author=Gunta Šenberga |url=https://www.santa.lv/raksts/mansdarzs/latvijas-lepnums--babites-rododendri.-selekcionare-iesaka-skaistakas-skirnes-82359/ |title=Latvijas lepnums &#8211; Babītes rododendri. Selekcionāre iesaka skaistākās šķirnes |publisher=Mans Dārzs (Santa.lv) |date=2026-04-28 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava atrodas [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]], [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]<ref name="vieta">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/ka-mus-atrast/ |title=Kā mūs atrast |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Tā aizņem 11,8 hektārus priežu mežā<ref name="majaslapa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/audzetava/ |title=Audzētava |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava dibināta 1980. gada 1. jūlijā pēc botāniķa [[Rihards Kondratovičs|Riharda Kondratoviča]] iniciatīvas. Viņš rododendru pētījumus Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāka 1957. gadā<ref name="skirnes2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/rododendri/selekcija/ |title=Selekcija |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Kopš 2026. gada sākuma audzētavu vada Rūta Katrīna Berga<ref name="Senberga2026" />. == Vēsture == === Nepieciešamība izveidot specializētu audzētavu === 1957. gadā [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Valsts Universitātes Botāniskā dārza]] zinātniskā darba plānos tika iekļauta tēma "Rododendru [[introdukcija]] un [[aklimatizācija]] [[Latvijas PSR]]”, kuras vadītājs un izpildītājs bija toreizējais Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs. Impulsu šādas tēmas izvēlei deva daži rododendru eksemplāri, kas bija saglabājušies Botāniskajā dārzā no pagājušā gadsimta 30. gados izveidotās kolekcijas. Tajā laikā [[Latvija|Latvijā]] šie izcili dekoratīvie krāšņumkrūmi bija sastopami ļoti reti. Turpmāko 7 gadu laikā Botāniskajā dārzā tika izveidota pietiekami liela savvaļas [[suga|sugu]] un arī [[šķirne|šķirņu]] kolekcija, kas ļāva pievērsties jaunu šķirņu veidošanas darbam. Bija iegūti desmitiem tūkstošu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdo]] sējeņu, kas bija jāizaudzē līdz ziedēšanai, lai varētu veikt [[selekcija]]s darbu. Šim procesam bija vajadzīgas lielas zemes platības, kuru Botāniskajā dārzā nebija, tāpēc radās nepieciešamība veidot specializētu rododendru audzētavu.<ref name="babite30">Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 104 lpp., {{ISBN|978-9984-45-209-8}}</ref> === Audzētavas dibināšana === 1973. gadā LPSR Valsts plāna komitejas zinātņu daļa, izskatot LVU Botāniskā dārza zinātniskā darba rezultātus, par nozīmīgu un praksē ieviešamu atzina darbu rododendru introdukcijā un selekcijā, tāpēc tika meklēta zemes platība, kas būtu piemērota rododendru audzētavas ierīkošanai. Vajadzēja atrast labu priežu mežu, kurā valdītu pusēna (biezība 0,4-0,5), kur būtu pietiekami biezs [[humusvielas|humusa]] slānis un netālu atrastos ūdenstilpe mākslīgai rododendru laistīšanai sausajās vasarās, kā arī tuvumā vajadzēja būt sabiedriskajam transportam. Šāda vieta ar mežsaimnieku palīdzību tika atrasta [[Babīte|Babītē]]. Tālāk sekoja ilgstoša dokumentācijas sagatavošana, līdz 1976. gadā Latvijas PSR Ministru Padome piešķīra Latvijas Valsts universitātei 12,1 ha lielu priežu meža gabalu specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai. 1977. un 1978. gadā dārzu mākslas vecmeistars [[Rīga|Rīgas]] Dārzu un parku Galvenais [[ainavu arhitekts]] Kārlis Barons, izpildot pasūtījumu, izstrādāja audzētavas ģenerālplānu. Ar [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] Latvijas Valsts universitātes rektora V. Millera pavēli Nr. 86 1980. gada 1. jūlijā audzētava tika oficiāli nodibināta. Līdz ar tās nodibināšanu rododendru introdukcija, selekcija, rododendru agrotehnikas pilnveidošana un citu jautājumu risināšana notiek te.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. – Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254–286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> == Audzētavas darbība == === Pētniecība un selekcija === Audzētavā izmēģina savvaļas rododendru sugas un šķirnes Latvijas apstākļos, pēta to pavairošanu, audzēšanu un pielāgošanos videi. Darbs ietver arī augu fizioloģijas un bioķīmijas pētījumus, kā arī slimību un kaitēkļu apkarošanas metožu pilnveidošanu<ref name="majaslapa" />. Selekcijā vērtē gan ziemcietību, gan ziedu krāsu un krūma formu. Jaunas šķirnes veidošanai izvēlas augus ar vēlamajām īpašībām un tos krusto. No iegūtajām sēklām izaudzē sējeņus, pēc ziedēšanas atlasa piemērotākos un pavairo veģetatīvi. Pēc tam pārbauda šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti. Selekcionāre Gunita Riekstiņa 2024. gadā norādīja, ka sējeņi parasti uzzied piektajā līdz septītajā gadā, bet šķirnes izveide kopumā aizņem apmēram 15 gadus<ref name="VidesFakti2024">{{Tīmekļa atsauce |author=Vides fakti |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/02.06.2024-skaistums-no-teva-ziemcietiba-no-mates-rododendru-selekcijas-noslepumi.a556197/ |title=Skaistums no tēva, ziemcietība no mātes. Rododendru selekcijas noslēpumi |publisher=LSM.lv |date=2024-06-02 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Viens no sadarbības virzieniem ar Helsinku Universitātes pētniekiem ir ziemcietīgu mūžzaļo rododendru veidošana ar dzelteniem vai oranžiem ziediem<ref name="VidesFakti2024" />. === Kolekcija un selekcijas rezultāti === Latvijas Universitātes 2025. gada pārskatā audzētavas kolekcijā uzskaitītas 119 savvaļas sugas un varietātes, 410 šķirnes un 977 hibrīdi<ref name="LU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Dokumenti/Dokumenti_LV/1._VISPAREJIE_DOKUMENTI/LU_gada_parskats_2025_.pdf |title=Latvijas Universitātes gada publiskais pārskats 2025 |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}} 38. lpp.</ref>. Kolekcijā audzēto šķirņu kopskaits ietver arī ārvalstīs izveidotas šķirnes<ref name="Senberga2026" />. Pēc audzētavas ziņām, laikposmā no 1999. līdz 2025. gadam tās izveidoto un Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā iekļauto brīvdabas rododendru šķirņu skaits sasniedza 161. To vidū bija 70 vasarzaļo rododendru šķirnes un 91 mūžzaļo rododendru šķirne<ref name="skirnes2025" />. 2025. gadā reģistrēja piecas jaunas šķirnes, tostarp Riharda Kondratoviča izveidoto 'Gundega' un Gunitas Riekstiņas 'Ingmārs'<ref name="LU2025" />. Šķirņu starptautiskā reģistrācija sākās 1999. gadā, kad reģistrēja pirmās deviņas vasarzaļo rododendru šķirnes.<ref>Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2016. Rhododendron Culture in Latvia. Rhododendrons International. – The online journal of the world’s rhododendron organizations, Volume 1, Part 2. European rhododendron organizations: 77-87.</ref> == Audzētavas nozīme rododendru popularizēšanā == Divas ielas – viena Rīgā un viena Babītē – nosauktas rododendru vārdā. Par Babītes novada simbolu Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja mūžzaļo rododendru [[ziedkopa|ziedkopu]], kas attēlota Babītes novada ģerbonī un karogā. Rododendru stādījumi ierīkoti arī Rīgas centrā: pie [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]], kanālmalā, pie [[Latvijas Universitāte]]s galvenās ēkas (Raiņa bulvārī 19), pie bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas (Kronvalda bulvārī 4), [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] un citur.<ref name="zinātne">Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. – Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194–212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> Katru gadu ziedēšanas laikā - maijā un jūnijā audzētavu apmeklē ap 19 000 cilvēku. Stādu realizācijas laikā - pavasarī (aprīlī, maijā) un rudenī (septembrī, oktobrī) tiek pārdoti vairāk kā 6 000 stādu.<ref name="majaslapa"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Selekcija]] == Ārējās saites == * [http://www.rododendri.lu.lv/ LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.riga.lv/lv/news/selekcionars-kurs-radijis-100-jaunu-rododendru-skirnu?8631 Gada rīdzinieks 2015]{{Novecojusi saite}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2016-aculiecinieks.-rododendru-maestro.id73448/ Rododendru maestro]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karalis] 1rotoj2ibq06wlq5r8hq8nkyitjum3v 4526073 4526072 2026-09-23T10:53:58Z MargaritaPLV 130866 Pievienotas ziņas par izglītošo darbu un ekspozīcijām, apmeklējums precizēts pēc 2025. gada pārskata 4526073 wikitext text/x-wiki [[Attēls:babite.JPG|thumb|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"]] '''LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"''' ir [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] struktūrvienība, kur pēta [[rododendri|rododendrus]] un veido Latvijas klimatam piemērotas šķirnes<ref name="Senberga2026">{{Tīmekļa atsauce |author=Gunta Šenberga |url=https://www.santa.lv/raksts/mansdarzs/latvijas-lepnums--babites-rododendri.-selekcionare-iesaka-skaistakas-skirnes-82359/ |title=Latvijas lepnums &#8211; Babītes rododendri. Selekcionāre iesaka skaistākās šķirnes |publisher=Mans Dārzs (Santa.lv) |date=2026-04-28 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava atrodas [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]], [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]<ref name="vieta">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/ka-mus-atrast/ |title=Kā mūs atrast |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Tā aizņem 11,8 hektārus priežu mežā<ref name="majaslapa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/audzetava/ |title=Audzētava |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava dibināta 1980. gada 1. jūlijā pēc botāniķa [[Rihards Kondratovičs|Riharda Kondratoviča]] iniciatīvas. Viņš rododendru pētījumus Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāka 1957. gadā<ref name="skirnes2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/rododendri/selekcija/ |title=Selekcija |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Kopš 2026. gada sākuma audzētavu vada Rūta Katrīna Berga<ref name="Senberga2026" />. == Vēsture == === Nepieciešamība izveidot specializētu audzētavu === 1957. gadā [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Valsts Universitātes Botāniskā dārza]] zinātniskā darba plānos tika iekļauta tēma "Rododendru [[introdukcija]] un [[aklimatizācija]] [[Latvijas PSR]]”, kuras vadītājs un izpildītājs bija toreizējais Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs. Impulsu šādas tēmas izvēlei deva daži rododendru eksemplāri, kas bija saglabājušies Botāniskajā dārzā no pagājušā gadsimta 30. gados izveidotās kolekcijas. Tajā laikā [[Latvija|Latvijā]] šie izcili dekoratīvie krāšņumkrūmi bija sastopami ļoti reti. Turpmāko 7 gadu laikā Botāniskajā dārzā tika izveidota pietiekami liela savvaļas [[suga|sugu]] un arī [[šķirne|šķirņu]] kolekcija, kas ļāva pievērsties jaunu šķirņu veidošanas darbam. Bija iegūti desmitiem tūkstošu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdo]] sējeņu, kas bija jāizaudzē līdz ziedēšanai, lai varētu veikt [[selekcija]]s darbu. Šim procesam bija vajadzīgas lielas zemes platības, kuru Botāniskajā dārzā nebija, tāpēc radās nepieciešamība veidot specializētu rododendru audzētavu.<ref name="babite30">Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 104 lpp., {{ISBN|978-9984-45-209-8}}</ref> === Audzētavas dibināšana === 1973. gadā LPSR Valsts plāna komitejas zinātņu daļa, izskatot LVU Botāniskā dārza zinātniskā darba rezultātus, par nozīmīgu un praksē ieviešamu atzina darbu rododendru introdukcijā un selekcijā, tāpēc tika meklēta zemes platība, kas būtu piemērota rododendru audzētavas ierīkošanai. Vajadzēja atrast labu priežu mežu, kurā valdītu pusēna (biezība 0,4-0,5), kur būtu pietiekami biezs [[humusvielas|humusa]] slānis un netālu atrastos ūdenstilpe mākslīgai rododendru laistīšanai sausajās vasarās, kā arī tuvumā vajadzēja būt sabiedriskajam transportam. Šāda vieta ar mežsaimnieku palīdzību tika atrasta [[Babīte|Babītē]]. Tālāk sekoja ilgstoša dokumentācijas sagatavošana, līdz 1976. gadā Latvijas PSR Ministru Padome piešķīra Latvijas Valsts universitātei 12,1 ha lielu priežu meža gabalu specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai. 1977. un 1978. gadā dārzu mākslas vecmeistars [[Rīga|Rīgas]] Dārzu un parku Galvenais [[ainavu arhitekts]] Kārlis Barons, izpildot pasūtījumu, izstrādāja audzētavas ģenerālplānu. Ar [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] Latvijas Valsts universitātes rektora V. Millera pavēli Nr. 86 1980. gada 1. jūlijā audzētava tika oficiāli nodibināta. Līdz ar tās nodibināšanu rododendru introdukcija, selekcija, rododendru agrotehnikas pilnveidošana un citu jautājumu risināšana notiek te.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. – Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254–286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> == Audzētavas darbība == === Pētniecība un selekcija === Audzētavā izmēģina savvaļas rododendru sugas un šķirnes Latvijas apstākļos, pēta to pavairošanu, audzēšanu un pielāgošanos videi. Darbs ietver arī augu fizioloģijas un bioķīmijas pētījumus, kā arī slimību un kaitēkļu apkarošanas metožu pilnveidošanu<ref name="majaslapa" />. Selekcijā vērtē gan ziemcietību, gan ziedu krāsu un krūma formu. Jaunas šķirnes veidošanai izvēlas augus ar vēlamajām īpašībām un tos krusto. No iegūtajām sēklām izaudzē sējeņus, pēc ziedēšanas atlasa piemērotākos un pavairo veģetatīvi. Pēc tam pārbauda šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti. Selekcionāre Gunita Riekstiņa 2024. gadā norādīja, ka sējeņi parasti uzzied piektajā līdz septītajā gadā, bet šķirnes izveide kopumā aizņem apmēram 15 gadus<ref name="VidesFakti2024">{{Tīmekļa atsauce |author=Vides fakti |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/02.06.2024-skaistums-no-teva-ziemcietiba-no-mates-rododendru-selekcijas-noslepumi.a556197/ |title=Skaistums no tēva, ziemcietība no mātes. Rododendru selekcijas noslēpumi |publisher=LSM.lv |date=2024-06-02 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Viens no sadarbības virzieniem ar Helsinku Universitātes pētniekiem ir ziemcietīgu mūžzaļo rododendru veidošana ar dzelteniem vai oranžiem ziediem<ref name="VidesFakti2024" />. === Kolekcija un selekcijas rezultāti === Latvijas Universitātes 2025. gada pārskatā audzētavas kolekcijā uzskaitītas 119 savvaļas sugas un varietātes, 410 šķirnes un 977 hibrīdi<ref name="LU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Dokumenti/Dokumenti_LV/1._VISPAREJIE_DOKUMENTI/LU_gada_parskats_2025_.pdf |title=Latvijas Universitātes gada publiskais pārskats 2025 |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}} 38. lpp.</ref>. Kolekcijā audzēto šķirņu kopskaits ietver arī ārvalstīs izveidotas šķirnes<ref name="Senberga2026" />. Pēc audzētavas ziņām, laikposmā no 1999. līdz 2025. gadam tās izveidoto un Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā iekļauto brīvdabas rododendru šķirņu skaits sasniedza 161. To vidū bija 70 vasarzaļo rododendru šķirnes un 91 mūžzaļo rododendru šķirne<ref name="skirnes2025" />. 2025. gadā reģistrēja piecas jaunas šķirnes, tostarp Riharda Kondratoviča izveidoto 'Gundega' un Gunitas Riekstiņas 'Ingmārs'<ref name="LU2025" />. Šķirņu starptautiskā reģistrācija sākās 1999. gadā, kad reģistrēja pirmās deviņas vasarzaļo rododendru šķirnes.<ref>Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2016. Rhododendron Culture in Latvia. Rhododendrons International. – The online journal of the world’s rhododendron organizations, Volume 1, Part 2. European rhododendron organizations: 77-87.</ref> == Audzētavas nozīme rododendru popularizēšanā == Divas ielas – viena Rīgā un viena Babītē – nosauktas rododendru vārdā. Par Babītes novada simbolu Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja mūžzaļo rododendru [[ziedkopa|ziedkopu]], kas attēlota Babītes novada ģerbonī un karogā. Rododendru stādījumi ierīkoti arī Rīgas centrā: pie [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]], kanālmalā, pie [[Latvijas Universitāte]]s galvenās ēkas (Raiņa bulvārī 19), pie bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas (Kronvalda bulvārī 4), [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] un citur.<ref name="zinātne">Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. – Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194–212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> Audzētava kalpo arī par mācību un prakses vietu Latvijas Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studentiem, kā arī Bulduru Tehnikuma audzēkņiem. Apmeklētājiem ierīkotas Ziemeļamerikas un Japānas rododendru ekspozīcijas, kā arī Eiropas un Melnās jūras piekrastes sugām veltīta ekspozīcija. Informatīvajos stendos skaidrota rododendru izplatība savvaļā, selekcija un pavairošana<ref name="Senberga2026" />. 2025. gadā audzētavu apmeklēja 28 746 cilvēki. Gida vadītas ekskursijas notika 38 grupām; audzētavā rīkoja arī meistarklases un citus izglītojošus pasākumus<ref name="LU2025" />. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Selekcija]] == Ārējās saites == * [http://www.rododendri.lu.lv/ LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.riga.lv/lv/news/selekcionars-kurs-radijis-100-jaunu-rododendru-skirnu?8631 Gada rīdzinieks 2015]{{Novecojusi saite}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2016-aculiecinieks.-rododendru-maestro.id73448/ Rododendru maestro]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karalis] qeh0p60bxnfy3t87zlp7o4qo05ioyds 4526074 4526073 2026-09-23T10:54:15Z MargaritaPLV 130866 Atjauninātas ārējās saites, izņemtas divas nederīgas saites un kategorijas pārvietotas uz raksta beigām 4526074 wikitext text/x-wiki [[Attēls:babite.JPG|thumb|LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"]] '''LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"''' ir [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] struktūrvienība, kur pēta [[rododendri|rododendrus]] un veido Latvijas klimatam piemērotas šķirnes<ref name="Senberga2026">{{Tīmekļa atsauce |author=Gunta Šenberga |url=https://www.santa.lv/raksts/mansdarzs/latvijas-lepnums--babites-rododendri.-selekcionare-iesaka-skaistakas-skirnes-82359/ |title=Latvijas lepnums &#8211; Babītes rododendri. Selekcionāre iesaka skaistākās šķirnes |publisher=Mans Dārzs (Santa.lv) |date=2026-04-28 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava atrodas [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]], [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]<ref name="vieta">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/ka-mus-atrast/ |title=Kā mūs atrast |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Tā aizņem 11,8 hektārus priežu mežā<ref name="majaslapa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/par-mums/audzetava/ |title=Audzētava |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Audzētava dibināta 1980. gada 1. jūlijā pēc botāniķa [[Rihards Kondratovičs|Riharda Kondratoviča]] iniciatīvas. Viņš rododendru pētījumus Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāka 1957. gadā<ref name="skirnes2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rododendri.lu.lv/rododendri/selekcija/ |title=Selekcija |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}}</ref>. Kopš 2026. gada sākuma audzētavu vada Rūta Katrīna Berga<ref name="Senberga2026" />. == Vēsture == === Nepieciešamība izveidot specializētu audzētavu === 1957. gadā [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Valsts Universitātes Botāniskā dārza]] zinātniskā darba plānos tika iekļauta tēma "Rododendru [[introdukcija]] un [[aklimatizācija]] [[Latvijas PSR]]”, kuras vadītājs un izpildītājs bija toreizējais Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs. Impulsu šādas tēmas izvēlei deva daži rododendru eksemplāri, kas bija saglabājušies Botāniskajā dārzā no pagājušā gadsimta 30. gados izveidotās kolekcijas. Tajā laikā [[Latvija|Latvijā]] šie izcili dekoratīvie krāšņumkrūmi bija sastopami ļoti reti. Turpmāko 7 gadu laikā Botāniskajā dārzā tika izveidota pietiekami liela savvaļas [[suga|sugu]] un arī [[šķirne|šķirņu]] kolekcija, kas ļāva pievērsties jaunu šķirņu veidošanas darbam. Bija iegūti desmitiem tūkstošu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdo]] sējeņu, kas bija jāizaudzē līdz ziedēšanai, lai varētu veikt [[selekcija]]s darbu. Šim procesam bija vajadzīgas lielas zemes platības, kuru Botāniskajā dārzā nebija, tāpēc radās nepieciešamība veidot specializētu rododendru audzētavu.<ref name="babite30">Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 104 lpp., {{ISBN|978-9984-45-209-8}}</ref> === Audzētavas dibināšana === 1973. gadā LPSR Valsts plāna komitejas zinātņu daļa, izskatot LVU Botāniskā dārza zinātniskā darba rezultātus, par nozīmīgu un praksē ieviešamu atzina darbu rododendru introdukcijā un selekcijā, tāpēc tika meklēta zemes platība, kas būtu piemērota rododendru audzētavas ierīkošanai. Vajadzēja atrast labu priežu mežu, kurā valdītu pusēna (biezība 0,4-0,5), kur būtu pietiekami biezs [[humusvielas|humusa]] slānis un netālu atrastos ūdenstilpe mākslīgai rododendru laistīšanai sausajās vasarās, kā arī tuvumā vajadzēja būt sabiedriskajam transportam. Šāda vieta ar mežsaimnieku palīdzību tika atrasta [[Babīte|Babītē]]. Tālāk sekoja ilgstoša dokumentācijas sagatavošana, līdz 1976. gadā Latvijas PSR Ministru Padome piešķīra Latvijas Valsts universitātei 12,1 ha lielu priežu meža gabalu specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai. 1977. un 1978. gadā dārzu mākslas vecmeistars [[Rīga|Rīgas]] Dārzu un parku Galvenais [[ainavu arhitekts]] Kārlis Barons, izpildot pasūtījumu, izstrādāja audzētavas ģenerālplānu. Ar [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] Latvijas Valsts universitātes rektora V. Millera pavēli Nr. 86 1980. gada 1. jūlijā audzētava tika oficiāli nodibināta. Līdz ar tās nodibināšanu rododendru introdukcija, selekcija, rododendru agrotehnikas pilnveidošana un citu jautājumu risināšana notiek te.<ref name="laikmets">Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. – Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254–286., {{ISBN|9984-15-813-6}}</ref> == Audzētavas darbība == === Pētniecība un selekcija === Audzētavā izmēģina savvaļas rododendru sugas un šķirnes Latvijas apstākļos, pēta to pavairošanu, audzēšanu un pielāgošanos videi. Darbs ietver arī augu fizioloģijas un bioķīmijas pētījumus, kā arī slimību un kaitēkļu apkarošanas metožu pilnveidošanu<ref name="majaslapa" />. Selekcijā vērtē gan ziemcietību, gan ziedu krāsu un krūma formu. Jaunas šķirnes veidošanai izvēlas augus ar vēlamajām īpašībām un tos krusto. No iegūtajām sēklām izaudzē sējeņus, pēc ziedēšanas atlasa piemērotākos un pavairo veģetatīvi. Pēc tam pārbauda šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti. Selekcionāre Gunita Riekstiņa 2024. gadā norādīja, ka sējeņi parasti uzzied piektajā līdz septītajā gadā, bet šķirnes izveide kopumā aizņem apmēram 15 gadus<ref name="VidesFakti2024">{{Tīmekļa atsauce |author=Vides fakti |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/02.06.2024-skaistums-no-teva-ziemcietiba-no-mates-rododendru-selekcijas-noslepumi.a556197/ |title=Skaistums no tēva, ziemcietība no mātes. Rododendru selekcijas noslēpumi |publisher=LSM.lv |date=2024-06-02 |access-date=2026-09-23}}</ref>. Viens no sadarbības virzieniem ar Helsinku Universitātes pētniekiem ir ziemcietīgu mūžzaļo rododendru veidošana ar dzelteniem vai oranžiem ziediem<ref name="VidesFakti2024" />. === Kolekcija un selekcijas rezultāti === Latvijas Universitātes 2025. gada pārskatā audzētavas kolekcijā uzskaitītas 119 savvaļas sugas un varietātes, 410 šķirnes un 977 hibrīdi<ref name="LU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/www.lu.lv/Dokumenti/Dokumenti_LV/1._VISPAREJIE_DOKUMENTI/LU_gada_parskats_2025_.pdf |title=Latvijas Universitātes gada publiskais pārskats 2025 |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=2026-09-23}} 38. lpp.</ref>. Kolekcijā audzēto šķirņu kopskaits ietver arī ārvalstīs izveidotas šķirnes<ref name="Senberga2026" />. Pēc audzētavas ziņām, laikposmā no 1999. līdz 2025. gadam tās izveidoto un Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā iekļauto brīvdabas rododendru šķirņu skaits sasniedza 161. To vidū bija 70 vasarzaļo rododendru šķirnes un 91 mūžzaļo rododendru šķirne<ref name="skirnes2025" />. 2025. gadā reģistrēja piecas jaunas šķirnes, tostarp Riharda Kondratoviča izveidoto 'Gundega' un Gunitas Riekstiņas 'Ingmārs'<ref name="LU2025" />. Šķirņu starptautiskā reģistrācija sākās 1999. gadā, kad reģistrēja pirmās deviņas vasarzaļo rododendru šķirnes.<ref>Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2016. Rhododendron Culture in Latvia. Rhododendrons International. – The online journal of the world’s rhododendron organizations, Volume 1, Part 2. European rhododendron organizations: 77-87.</ref> == Audzētavas nozīme rododendru popularizēšanā == Divas ielas – viena Rīgā un viena Babītē – nosauktas rododendru vārdā. Par Babītes novada simbolu Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja mūžzaļo rododendru [[ziedkopa|ziedkopu]], kas attēlota Babītes novada ģerbonī un karogā. Rododendru stādījumi ierīkoti arī Rīgas centrā: pie [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas un baleta]], kanālmalā, pie [[Latvijas Universitāte]]s galvenās ēkas (Raiņa bulvārī 19), pie bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas (Kronvalda bulvārī 4), [[Viesturdārzs|Dziesmu svētku parkā]] un citur.<ref name="zinātne">Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. – Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194–212., {{ISBN|978-9934-18-041-5}}</ref> Audzētava kalpo arī par mācību un prakses vietu Latvijas Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studentiem, kā arī Bulduru Tehnikuma audzēkņiem. Apmeklētājiem ierīkotas Ziemeļamerikas un Japānas rododendru ekspozīcijas, kā arī Eiropas un Melnās jūras piekrastes sugām veltīta ekspozīcija. Informatīvajos stendos skaidrota rododendru izplatība savvaļā, selekcija un pavairošana<ref name="Senberga2026" />. 2025. gadā audzētavu apmeklēja 28 746 cilvēki. Gida vadītas ekskursijas notika 38 grupām; audzētavā rīkoja arī meistarklases un citus izglītojošus pasākumus<ref name="LU2025" />. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.rododendri.lu.lv/ Audzētavas "Babīte" oficiālā tīmekļvietne] * [https://web.archive.org/web/20170107235425/http://www.lu.lv/zinas/t/19698/ Mēneša pētnieks: Rihards Kondratovičs] * [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/rododendru-karala-riharda-kondratovica-sapnis--radit-skirni-ar-ziediem-citrona-krasa.a185099/ Rododendru karaļa Riharda Kondratoviča sapnis: radīt šķirni ar ziediem citrona krāsā] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Selekcija]] aq4rqr51dc4kcefihmphvq1lgw82zt8 0 344449 4526056 4130839 2026-09-23T10:02:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526056 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mančestra pie jūras | oriģinālnos = ''Manchester by the Sea'' | attēls = Manchester by the Sea.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Kenets Lonergans]] | producents = | scenārijs = Kenets Lonergans | aktieri = * [[Keisijs Afleks]] * [[Mišela Viljamsa]] * [[Kails Čāndlers]] * [[Lūkass Hedžess]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Pearl Street Films]]'' | izplatītājs = * ''[[Roadside Attractions]]'' * ''[[Amazon MGM Studios|Amazon Studios]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2016|01|23|[[Sandensas kinofestivāls]]|2016|11|18|ASV}} | ilgums = 137 minūtes<!--Theatrical runtime: 137:22--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/manchester-sea-film | title=''Manchester by the Sea'' (15) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=November 2, 2016 | accessdate=November 2, 2016 | archive-date={{dat|2016|11|04||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20161104005605/http://www.bbfc.co.uk/releases/manchester-sea-film}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|8,5 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/features/how-matt-damons-almost-directorial-debut-manchester-by-sea-became-helmers-comeback-947238|title=How Matt Damon's Almost-Directorial Debut 'Manchester by the Sea' Became Another Helmer's Comeback|website=[[The Hollywood Reporter]]|first=Andy|last=Lewis|date=November 24, 2016|accessdate=November 29, 2016}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|55,7 miljoni}}<ref name=BOM>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=manchesterbythesea.htm|title=Manchester by the Sea (2016)|website=[[Box Office Mojo]]|accessdate=February 5, 2017}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mančestra pie jūras"''' ({{val|en|Manchester by the Sea}}) ir 2016. gada ASV [[drāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Kenets Lonergans]]. Filma ir par vīrieti, kas pieskata savu brāļadēlu pēc bērna tēva nāves. Tajā galvenās lomas attēlo [[Keisijs Afleks]], [[Mišela Viljamsa]], [[Kails Čāndlers]], [[Lūkass Hedžess]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|1|23||bez}} Sandensas kinofestivālā. Vairāki kritiķi šo nosauca par vienu no 2016. gada labākajām filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metacritic.com/feature/film-critics-list-the-top-10-movies-of-2016|title=Best of 2016: Film Critic Top Ten Lists|website=[[Metacritic]]|access-date={{dat|2017|02|19||bez}}|archive-date={{dat|2016|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161206002013/http://www.metacritic.com/feature/film-critics-list-the-top-10-movies-of-2016}}</ref> Tā tikusi nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i sešās nominācijās (arī kā labākā filma). No tām ieguvusi divas balvas — par [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko oriģinālscenāriju]] balvu ieguva Kenets Lonergans un kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]] tika apbalvots Keisijs Afleks. Viņi abi šajās nominācijās ieguva arī [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], bet Afleks par lomu filmā saņēma arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais aktieris. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:Amazon MGM Studios filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] r14dahf7t3ung8t7iumggvazcgzb9w4 0 347043 4525849 4516746 2026-09-22T20:32:30Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4525849 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Zengē | Nosaukums2 = {{val|hu|Zengő}}; {{val|hr|Zenka}} | Photo = ZengofromHosszuheteny.JPG | Photo size = | Paraksts = | karte = Ungārija | plat_d = 46 | plat_m = 11 | plat_s = 0 | plat_NS = N | gar_d = 18 | gar_m = 23 | gar_s = 0 | gar_EW = E | kartes_paraksts = | reljefa_karte = | kartes_marķieris = | paraksta_novietojums = | Augstums = 682 | Relatīvais_augstums = 537 | Atrašanās vieta = {{vieta|Ungārija|Baraņa}} | Kalnu grēda = [[Mečeki]] | Augstiene = | Kāpums = | Parent peak = | Coordinates = | Topographic map = | Type = | Volcanic_Arc/Belt = | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Grid_ref_UK = | Grid_ref_Ireland = | Listing = | Translation = | Language = | Pronunciation = }} '''Zengē''' ({{val|hu|Zengő}}; {{val|hr|Zenka}}<ref>{{tīmekļa atsauce |url= http://hrcak.srce.hr/file/11541 |title= Folia onomastica croatica 14/2005. |access-date= {{dat|2017|03|23||bez}} |archive-date= {{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20200417071340/https://hrcak.srce.hr/file/11541 }} {{small|(462&nbsp;KB)}} Živko Mandić: Hrvatska imena naseljenih mjesta u Madžarskoj,</ref>) ir augstākais kalns [[Mečeki|Mečeku kalnos]] [[Ungārija]]s dienvidos. Tā augstums ir 682 metri.<ref>Pierre Jolivet, Jorge Santiago-Blay, Michael Schmitt, Research of chrysomelidae, BRILL, 2009 p. 236 [https://books.google.com/books?id=4JrgIfqtBSAC&pg=PA236]</ref> Zengē virsotne atrodas kalna dienvidaustrumu daļā. Virsotnē atrodas skatu tornis, kā arī viduslaiku pils drupas, kas uzbūvētas uz [[Romas impērija]]s sargtorņa pamatiem. Kalnu var viegli sasniegt no [[Pēčvārada]]s vai [[Hošsūhetēni]]. Nosaukums "Zengē" burtiski tulkojams kā "rezonējošs". Teikas vēsta, ka troksnis, kas reizēm nāk no kalna, ir dzirdams dārgumu meklētāju, kas pirms simtiem gadu atpakaļ neatgriezās no meklējumiem kalnu apvidū, dēļ. == Radara plāns == 2005. gadā plānoja uzsākt [[NATO]] [[radars|radara]] būvniecību Zengē kalna virsotnē. Radars būtu bijis viens no triju radaru sistēmas elementiem, kas nodrošinātu pilnīgu radaru pārklājumu visā Ungārijā. Vairākas zaļās politikas piekritēju grupas aktīvi protestēja pret radara izbūvi, jo radara un tam vajadzīgā piebraucamā ceļa izbūve kaitētu kalna apkārtnē dzīvojošajām aizsargājamām sugām.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/256931-ungarija_atradusi_jaunu_vietu_nato_radaram_piekapjoties_zalo_protestiem "Ungārija atradusi jaunu vietu NATO radaram, piekāpjoties "zaļo" protestiem"]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv</ref> Zergē kalna apkārtnē ir izplatīts retais augs ''[[Paeonia officinalis]] ssp. Banatica''. Deviņdesmit procenti auga [[izplatības areāls|izplatības areāla]] atrodas kalna apkārtnē. Protestētāji neļāva sākt būvdarbus, pārtrauca transporta kustību uz kalnu, bloķējot ceļus, un neļāva tur sākt koku izciršanu.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/3482313.stm ''Hungary protest over radar peak''], news.bbc.co.uk</ref> Tā paša gada novembrī pieņemts lēmums radara celtniecību pārvietot uz kādu citu kalnu. Plānu atlikšanas dēļ bija radušās bažas par valsts gaisa telpas drošību. Plāna maiņa bija veiksmīgākās [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] panāktās izmaiņas Ungārijā pēdējās desmitgades laikā. Pret radara izbūvi Zengē kalnā bija vērsies arī tajā gadā ievēlētais [[Ungārijas prezidentu uzskaitījums|Ungārijas prezidents]] [[Lāslo Šojoms]], kurš bieži arī apmeklē kalnu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ungārija-aizmetnis}} {{coord|46|11|N|18|23|E|region:HU_type:mountain|display=title}} [[Kategorija:Ungārijas ģeogrāfija]] 4haxggw76sswh8v6v5r51jetyham6vj 0 350258 4526064 3875959 2026-09-23T10:42:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526064 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Marks Selbijs | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = ''Mark Selby'' | attēls = Mark Selby at Snooker German Masters (DerHexer) 2015-02-04 02.jpg | att_izm = | paraksts = Marks Selbijs 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marks Entonijs Selbijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1983|6|19}} | dz_viet = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Lestera}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = anglis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = [[UK£]] 6 780 034<br />(līdz 2021. gada maijam)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://cuetracker.net/players/mark-selby/career-total-statistics |title=Career Total Statistics For Mark Selby - Professional Results |language=en |publisher=cuetracker.net |accessdate={{dat|2021|5|8||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150207223052/http://www.cuetracker.net/Players/Mark-Selby/Career-Total-Statistics}}</ref> | iesauka = ''The Jester from Leicester''<br />("Jokdaris no Lesteras") | mājaslapa = [https://www.markselby.info/ markselby.info] <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{ENG}} | sporta veids = [[Snūkers]] | tvēriens = | kar_sāk = 1999 | kar_beig = | treneris = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = 1. vieta | aģenti = | sasniegumi = '''Pasaules čempions''': 4 reizes (2014, 2016, 2017, 2021)<br />'''Uzvaras reitinga turnīros''': 20<br />'''Uzvaras zemākas pakāpes reitinga turnīros''': 7<br />'''Uzvaras citos turnīros''': 8 | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Marks Entonijs Selbijs''' ({{val|en|Mark Anthony Selby}}; dzimis {{dat|1983|6|19}} [[Lestera|Lesterā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) ir profesionāls [[angļi|angļu]] [[snūkers|snūkerists]], bijis pasaules ranga līderis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cuetracker.net/players/mark-selby/ranking-history |title=Ranking History For Mark Selby |language=en |publisher=cuetracker.net|accessdate={{dat|2019|5|6||bez}}}}</ref> Kopumā līdz šim uzvarējis 20 reitinga turnīros, tai skaitā četras reizes pasaules čempionātā un divreiz Apvienotās Karalistes čempionātā. Pazīstams ar iesauku ''The Jester from Leicester'' ("Jokdaris no Lesteras").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2008/apr/18/sportinterviews.worldsnookerchampionship |title=Small talk: Mark Selby |language=en |date={{dat|2008|4|18||bez}} |publisher=''[[The Guardian]]'' |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> Spēlējis augstā līmenī arī [[pūls|pūlu]]. 2006. gadā kļuvis par pasaules čempionu astoņu bumbiņu pūlā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/other_sports/snooker/5085490.stm |title=Selby pockets world pool crown |language=en |date={{dat|2006|6|15||bez}} |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> == Karjera == Profesionāļa karjeru sācis 1999. gadā 16 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/snooker/27289110 |title=Mark Selby dedicates World Championship title to late father |language=en |date={{dat|2014|5|5||bez}} |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> Pirmo reizi reitinga turnīra finālā iekļuva 2003. gadā ''Scottish Open'', kur finālspēlē ar 7:9 zaudēja Deividam Grejam. 2005. gadā pirmo reizi kvalificējās Pasaules čempionāta finālturnīram, kur pirmajā kārtā ar 5:10 piekāpās [[Džons Higinss|Džonam Higinsam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/other_sports/snooker/4458889.stm |title=Higgins sees off Selby challenge |language=en |date={{dat|2005|4|19||bez}} |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> Kopš tā laika Selbijs ir spēlējis visu pasaules čempionātu finālturnīros. Arī 2006. gada Pasaules čempionātā viņš pirmajā kārtā tikās ar Džonu Higinsu un uzvarēja ar 10:4.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/other_sports/snooker/4914862.stm |title=Selby stuns Higgins at Sheffield |language=en |date={{dat|2006|4|16||bez}} |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> Taču jau nākamajā kārtā zaudēja [[Velsa]]s snūkeristam [[Marks Viljamss|Markam Viljamsam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/other_sports/snooker/4932522.stm |title=Williams into Crucible last eight |language=en |date={{dat|2006|4|22||bez}} |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> 2007. gadā pirmo reizi iekļuva Pasaules čempionāta finālā, kur atkal tikās ar Dž. Higinsu, zaudējot ar 13:18.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/snukers/20070508_higinss_klust_par_cempionu |title=Higinss kļūst par čempionu |date={{dat|2007|5|8||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> 2008. gadā Selbijs izcīnīja savu pirmo nozīmīgo titulu, uzvarot ''The Masters'', kas nepieder reitinga turnīriem, bet ir viens no prestižākajiem sezonas turnīriem. Finālā ar 10:3 tika apspēlēts Stīvens Lī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/snukers/21012008-selbijs_triumfe_masters |title=Selbijs triumfē "Masters" |date={{dat|2008|1|21||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> Nedaudz vēlāk tajā pašā gadā viņš izcīnīja arī savu pirmo reitinga turnīra titulu, ''Welsh Open'' finālspēlē ar 9:8 pieveicot [[Ronijs O'Salivans|Roniju O'Salivanu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/snukers/18022008-selbijs_uzvar_welsh_open |title=Selbijs uzvar "Welsh Open" |date={{dat|2008|2|18||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> 2009. gada jūnijā ''Jiangsu Classic'' turnīrā Selbijs pirmoreiz karjerā veica maksimālo (147 punktu) sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/snukers/05062009-selbijam_pirmais_maksimums |title=Selbijam pirmais maksimums |date={{dat|2009|6|5||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> 2012. gadā Selbijs uzvarēja Apvienotās Karalistes čempionātā, kas tiek uzskatīts par otru nozīmīgāko turnīru pēc pasaules čempionāta. Finālā viņš pieveica citu angļu snūkeristu [[Šons Mērfijs|Šonu Mērfiju]] ar 10:6.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/snooker/20658965 |title=UK Snooker Championship 2012: Mark Selby beats Shaun Murphy |language=en |date={{dat|2012|12|10||bez}} |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> Arī 2013. gadā Selbijs spēlēja Apvienotās Karalistes čempionāta finālā, taču piekāpās [[Nīls Robertsons|Nīlam Robertsonam]]. 2014. gadā Selbijam izdevās izcīnīt savu pirmo pasaules čempiona titulu, finālā uzvarot Roniju O'Salivanu ar 18:14.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/snukers/06052014-selbijs_finala_uzveic_o_salivanu_un_izcin |title=Selbijs uzveic O'Salivanu, izcīna pirmo pasaules čempiona titulu snūkerā |date={{dat|2014|5|6||bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> 2016. gada Pasaules čempionāta finālā Selbijs tikās ar [[Ķīna]]s snūkeristu [[Dins Dzjuņhui|Dinu Dzjuņhui]] un uzvarēja ar 18:14, otro reizi kļūstot par pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/snooker/36186995 |title=Mark Selby beats Ding Junhui to win World Snooker Championship |language=en |date={{dat|2016|5|2||bez}} |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> 2016.—2017. gada sezona kļuva par sekmīgāko Selbija līdzšinējā karjerā. Tajā tika izcīnīti pieci reitinga turnīru tituli — uzvaras ''Paul Hunter Classic'', ''International Championship'' un ''China Open'', kā arī tika izcīnīts otrais Apvienotās Karalistes čempiona tituls un trešais pasaules čempiona tituls. 2017. gada Pasaules čempionāta finālā Selbijs tikās ar Džonu Higinsu un, lai gan spēles gaitā bija iedzinējos ar 4:10, spēja lauzt cīņas gaitu, izcīnot uzvaru ar 18:15.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/selbijs-fantastiski-atspelejas-un-klust-par-triskarteju-pasaules-cempionu-snukera.d?id=48789669 |title=Selbijs fantastiski atspēlējas un kļūst par trīskārtēju pasaules čempionu snūkerā |date={{dat|2017|5|2||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] |accessdate={{dat|2017|5|2||bez}}}}</ref> 2020. gada Pasaules čempionātā aizkļuva līdz pusfinālam, kur piekāpās Ronijam O'Salivanam ar 16:17. 2021. gadā izcīnīja savu ceturto pasaules čempiona titulu, finālā pieveicot Šonu Mērfiju ar 18:15.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/snooker/56972835 |title=World Snooker Championship final: Mark Selby wins fourth world title |language=en |date={{dat|2021|5|3||bez}} |website=bbc.com |accessdate={{dat|2021|5|8||bez}}}}</ref> == Karjeras rezultāti == === Pasaules čempionāti === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! Sasniegtā kārta vai tituls |- | 2005. || 1. kārta |- | 2006. || 2. kārta |- | 2007. || bgcolor="silver"| Fināls |- | 2008. || 1. kārta |- | 2009. || Ceturtdaļfināls |- | 2010. || Pusfināls |- | 2011. || Ceturtdaļfināls |- | 2012. || 1. kārta |- | 2013. || 2. kārta |- | 2014. || bgcolor="gold"| '''Čempions''' |- | 2015. || 2. kārta |- | 2016. || bgcolor="gold"| '''Čempions''' |- | 2017. || bgcolor="gold"| '''Čempions''' |- | 2018. || 1. kārta |- | 2019. || 2. kārta |- | 2020. || Pusfināls |- | 2021. || bgcolor="gold"| '''Čempions''' |} === Reitinga turnīru fināli === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Iznākums ! # ! Gads ! Turnīrs* ! Pretinieks ! Rezultāts |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 1. | 2003. | style="text-align:left"|''Scottish Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Deivids Grejs]] | 7–9 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 2. | 2007. | style="text-align:left"|Pasaules čempionāts | style="text-align:left"|{{flaga|SCO}} [[Džons Higinss]] | 13–18 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 1. | 2008. | style="text-align:left"|''Welsh Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Ronijs O'Salivans]] | 9–8 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 3. | 2011. | style="text-align:left"|''German Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|WAL}} [[Marks Viljamss]] | 7–9 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 4. | 2011. | style="text-align:left"|''China Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Džads Tramps]] | 8–10 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 2. | 2011. | style="text-align:left"|''Shanghai Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|WAL}} [[Marks Viljamss]] | 10–9 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 5. | 2012. | style="text-align:left"|''Welsh Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|CHN}} [[Dins Dzjuņhui]] | 6–9 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 3. | 2012. | style="text-align:left"|Apvienotās Karalistes čempionāts | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Šons Mērfijs]] | 10–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 6. | 2013. | style="text-align:left"|''China Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|AUS}} [[Nīls Robertsons]] | 6–10 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 7. | 2013. | style="text-align:left"|Apvienotās Karalistes čempionāts | style="text-align:left"|{{flaga|AUS}} [[Nīls Robertsons]] | 7–10 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 8. | 2014. | style="text-align:left"|''World Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Šons Mērfijs]] | 6–10 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 4. | 2014. | style="text-align:left"|Pasaules čempionāts | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Ronijs O'Salivans]] | 18–14 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 5. | 2015. | style="text-align:left"|''German Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Šons Mērfijs]] | 9–7 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 6. | 2015. | style="text-align:left"|''China Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Gērijs Vilsons]] | 10–2 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 7. | 2016. | style="text-align:left"|Pasaules čempionāts <small>(2)</small> | style="text-align:left"|{{flaga|CHN}} [[Dins Dzjuņhui]] | 18–14 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 8. | 2016. | style="text-align:left"|''Paul Hunter Classic'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Toms Fords]] | 4–2 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 9. | 2016. | style="text-align:left"|''Shanghai Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|CHN}} [[Dins Dzjuņhui]] | 6–10 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 9. | 2016. | style="text-align:left"|''International Championship'' | style="text-align:left"|{{flaga|CHN}} [[Dins Dzjuņhui]] | 10–1 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 10. | 2016. | style="text-align:left"|Apvienotās Karalistes čempionāts <small>(2)</small> | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Ronijs O'Salivans]] | 10–7 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 11. | 2017. | style="text-align:left"|''China Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|WAL}} [[Marks Viljamss]] | 10–8 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 12. | 2017. | style="text-align:left"|Pasaules čempionāts <small>(3)</small> | style="text-align:left"|{{flaga|SCO}} [[Džons Higinss]] | 18–15 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 13. | 2017. | style="text-align:left"|''International Championship'' | style="text-align:left"|{{flaga|NIR}} [[Marks Allens]] | 10–7 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 14. | 2018. | style="text-align:left"|''China Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Berijs Hokinss]] | 11–3 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 15. | 2018. | style="text-align:left"|''China Championship'' | style="text-align:left"|{{flaga|SCO}} [[Džons Higinss]] | 10–9 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 16. | 2019. | style="text-align:left"|''English Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Deivids Gilberts]] | 9–1 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 17. | 2019. | style="text-align:left"|''Scottish Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Džeks Lisovskis]] | 9–6 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 18. | 2020. | style="text-align:left"|''European Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Mārtins Goulds]] | 9–8 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 19. | 2020. | style="text-align:left"|''Scottish Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Ronijs O'Salivans]] | 9–3 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 10. | 2021. | style="text-align:left"|''Snooker Shoot Out'' | style="text-align:left"|{{flaga|WAL}} [[Raiens Dejs]] | 0–1 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 20. | 2021. | style="text-align:left"|Pasaules čempionāts <small>(4)</small> | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Šons Mērfijs]] | 18–15 |} :<nowiki>*</nowiki>Iekavās norādīti atkārtotie tituli nozīmīgākajos turnīros (Pasaules čempionāts; Apvienotās Karalistes čempionāts) === Zemākas pakāpes reitinga turnīru fināli === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Iznākums ! # ! Gads ! Turnīrs ! Pretinieks ! Rezultāts |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara | 1. | 2010. | style="text-align:left"|PTC 2. posms | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Berijs Pinčess]] | 4–3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara | 2. | 2011. | style="text-align:left"|''Paul Hunter Classic'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Marks Deiviss]] | 4–0 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara | 3. | 2012. | style="text-align:left"|''Paul Hunter Classic'' | style="text-align:left"|{{flaga|NIR}} [[Džo Sveils]] | 4–1 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 1. | 2012. | style="text-align:left"|''Antwerp Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|NIR}} [[Marks Alens]] | 1–4 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara | 4. | 2013. | style="text-align:left"|''FFB Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|SCO}} [[Greiems Dots]] | 4–3 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 2. | 2013. | style="text-align:left"|''Yixing Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Džo Perijs (snūkerists)|Džo Perijs]] | 1–4 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 3. | 2013. | style="text-align:left"|''Rotterdam Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|WAL}} [[Marks Viljamss]] | 3–4 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara | 5. | 2013. | style="text-align:left"|''Antwerp Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Ronijs O'Salivans]] | 4–3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara | 6. | 2014. | style="text-align:left"|''Riga Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|NIR}} [[Marks Alens]] | 4–3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara | 7. | 2016. | style="text-align:left"|''Gdynia Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Martins Goulds]] | 4–1 |} === Citu turnīru fināli === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Iznākums ! # ! Gads ! Turnīrs ! Pretinieks ! Rezultāts |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 1. | 2006. | style="text-align:left"|''The Masters'' kvalifikācija | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Stjuarts Bingems]] | 2–6 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara |1. |2007. | style="text-align:left"|''Warsaw Snooker Tour'' | style="text-align:left"|{{flaga|SCO}} [[Džons Higinss]] |5–3 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 2. | 2008. | style="text-align:left"|''The Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Stīvens Lī]] | 10–3 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 2. | 2008. | style="text-align:left"|''Championship League'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Džo Perijs (snūkerists)|Džo Perijs]] | 1–3 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums |3. | 2008. | style="text-align:left"|''World Series of Snooker'' — Džērsija | style="text-align:left"|{{flaga|SCO}} [[Džons Higinss]] | 3–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 4. | 2008. | style="text-align:left"|''Jiangsu Classic'' | style="text-align:left"|{{flaga|CHN}} [[Dins Dzjuņhui]] | 5–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 5. | 2008. | style="text-align:left"|Snūkera Premjerlīga | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Ronijs O'Salivans]] | 2–7 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 6. | 2009. | style="text-align:left"|''The Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Ronijs O'Salivans]] | 8–10 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 7. | 2009. | style="text-align:left"|''Championship League'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Džads Tramps]] | 2–3 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 3. | 2010. | style="text-align:left"|''The Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Ronijs O'Salivans]] | 10–9 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 4. | 2011. | style="text-align:left"|''Wuxi Classic'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Alisters Kārters]] | 9–7 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 5. | 2012. | style="text-align:left"|''HK Spring Trophy'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Endrū Higinsons]] | 6–1 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 6. | 2013. | style="text-align:left"|''The Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|AUS}} [[Nīls Robertsons]] | 10–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums | 8. | 2014. | style="text-align:left"|''The Masters'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Ronijs O'Salivans]] | 4–10 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 7. | 2017. | style="text-align:left"|''Haining Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|ENG}} [[Toms Fords]] | 5–1 |- | style="background:#98FB98"|Uzvara | 8. | 2018. | style="text-align:left"|''Haining Open'' | style="text-align:left"|{{flaga|CHN}} [[Li Hans]] | 5–4 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Selbijs, Marks}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lesteršīrā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas snūkeristi]] 0c8j88u3q8m4i6xo4w8u2qe9d294w1x 0 354913 4525846 2920948 2026-09-22T20:24:35Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525846 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Zemmers''' ({{val|de|Semmer}}; sieviešu dzimtē [[Zemmere]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aleksandrs Zemmers]] (1846—1914) — latviešu veterinārārsts; * [[Didzis Zemmers]] (1969) — latviešu politiķis; * [[Eižens Zemmers]] (1843—1906) — latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un epizootologs; * [[Georgs Zemmers]] (1849—1910) — latviešu kara ārsts, īstenais valsts padomnieks un ģenerālmajors; * [[Kārlis Zemmers]] (1837—1867) — latviešu ārsts. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 5hudf1b8xfuby6enhn9kk9877g79gc4 0 356874 4525789 4376238 2026-09-22T16:49:16Z Sandro Halank 65102 +file 4525789 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Jakubs Jeržābeks | vārds_orig = ''Jakub Jeřábek'' | attēls = 2026-08-29 Eispiraten Crimmitschau gegen HC Škoda Plzeň (CCM-Cup 2026) by Sandro Halank–293.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|12}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Pilzene}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 180 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Čehija}} [[HC Plzeň]] | numurs = | amats = | līga = [[Čehijas Ekstralīga]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2011—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = *[[KHL simboliskā izlase]] — 2017 *[[KHL Zvaigžņu spēle]] — 2017 *[[Čehijas Ekstralīga]]s labākais aizsargs — 2016 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2025|12|10||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jakubs Jeržābeks''' ({{Val-cz|Jakub Jeřábek}}; dzimis {{dat|1991|5|12}}) ir čehu [[hokejs|hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]], [[Čehijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Jeržābels spēlē [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] kluba [[HC Plzeň]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Jeržābeks uzsāka 2008.—09. gada sezonā, aizvadot divas spēles [[Čehijas Ekstralīga]]s kluba ''[[HC Plzeň]]'' sastāvā. Jau nākamajā sezonā komandas sastāvā viņš aizvadīja 37 spēles. 2013. gadā kopā ar komandu izcīnīja [[Čehija]]s čempiona titulu. Pilzenes sastāvā Jeržābeks spēlēja līdz pat 2015.—16. gada sezonas noslēgumam. To viņš noslēdza kā visas līgas rezultatīvākais aizsargs, iegūstot arī līgas labākā aizsarga balvu. 2016. gada vasarā Jeržābeks pievienojās [[KHL|Kontinentālās hokeja līgas]] klubam [[Podoļskas "Vitjaz"]]. Pēc sezonas noslēguma aizsargs tika iekļauts [[KHL simboliskā izlase|līgas simboliskajā izlasē]], kā arī piedalījās [[KHL Zvaigžņu spēle|KHL Zvaigžņu spēlē]]. 2017. gada 1. maijā aizsargs noslēdza viena gada līgumu ar [[NHL]] klubu [[Monreālas "Canadiens"]]. "Canadiens" rindās aizvadīja 25 spēles, līdz 2018. gada februārī tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Capitals"]]. [[Čehijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis divos <!-- 2017 ieskaitot-->[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Čehija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jeržābeks, Jakubs}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Podoļskas "Vitjaz" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Čehijas Ekstralīgas čempioni]] [[Kategorija:Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēles dalībnieki]] [[Kategorija:Sentluisas "Blues" spēlētāji]] [[Kategorija:Plzeņas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Čehijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] bo4x90ipc6xdvsnsfubrro2vz019los 0 357639 4525821 2998809 2026-09-22T19:38:20Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525821 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada janvāris}} '''Zeidenbergs''' ({{val|de|Seidenberg}}; sieviešu dzimtē: [[Zeidenberga]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Deniss Zeidenbergs]] (''Dennis Seidenberg''; 1981) — vācu hokejists; * [[Janniks Zeidenbergs]] (''Yannic Seidenberg''; 1984) — vācu hokejists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 2swgs0f9tfkw3lvpw675kcikjfvtyqz 4525823 4525821 2026-09-22T19:44:59Z Baisulis 11523 + skatīt arī..... 4525823 wikitext text/x-wiki '''Zeidenbergs''' ({{val|de|Seidenberg}}; sieviešu dzimtē: [[Zeidenberga]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Deniss Zeidenbergs]] (''Dennis Seidenberg''; 1981) — vācu hokejists; * [[Janniks Zeidenbergs]] (''Yannic Seidenberg''; 1984) — vācu hokejists. == Skatīt arī == * ''[[Seidenberg]]'' {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] dy9npz5e03m8bpgyzvaz9qtzynz36gs 0 362543 4525879 4501393 2026-09-22T21:43:59Z Teatrālis 82063 /* Lomas Liepājas teātrī */ 4525879 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inese Kučinska-Laukšteine | vārds_orig = Inese Kučinska | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Inese Kučinska | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1969|6|22}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Herberts Laukšteins | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inese Kučinska-Laukšteine''' (dzimusi un plašāk pazīstama kā '''Inese Kučinska''' {{dat|1969|6|22}} [[Liepāja|Liepājā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltds.lv/lv/biedri/biedrs/inese-kucinska/875435/?utm_source=chatgpt.com|title=Inese Kučinska|last=Kozlovs|first=Deniss|website=ltds.lv|access-date=2025-02-10}}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]], darbojas [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. 1993. gadā beigusi Liepājas teātra IV studiju; tajā pašā gadā sākusi strādāt [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] Ieguvusi [[Lilitas Bērziņas balva|Lilitas Bērziņas balvu]]. 2011. gadā ieguvusi "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu nominācijā "[[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]]". 2010. un 2011. gadā nosaukta par "Gada liepājnieci".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/inese-kucinska/|title=Inese Kučinska|publisher=Liepājas teātris}}</ref> 2020. gadā saņēma [[Spēlmaņu nakts]] balvu [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] par [[Ričards III Jorks|Ričarda III]] lomu izrādē "Šekspīrs" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]]. == Lomas Liepājas teātrī == {{div col}} * Helēna / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1992); * Silvija / Džordžs Fārkers "Rekrūšu virsnieks" (1993); * Iveta, Melnā / [[Ēriks Vilsons]] "Daudz laimes!" (1993); * Daniēla / Antonio Buero Valjeho "Šodien ir svētki" (1993); * Hermione / [[Žans Rasins]] "Andromahe" (1993); * Zāra / [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (1993); * Anna / Ākošs Kērtess "Atraitnes" (1994); * Zuzanna / [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas" (1994); * Elvīra / [[Makss Frišs]] "Santa Krusa" (1995); * Mārša / "Mūris" (1995); * Elisona / Džons Osborna "Naidā atskaties" (1996); * Pekausis / [[Eduards Uspenskis]] "Krokodils Kārlis un viņa draugi" (1996); * Viviana Buasjēra / Pjers Šero "Uz veselību!" (1997); * Pilsētas pele / Barbara Matilde Ringa "Peiks" (1998); * Lidija, Brašas jaunkundze / [[Ferencs Molnārs]] "Viens, divi, trīs..." (1998); * Laima / Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti" (1998); * Lilio / Tankrēds Dorsts, Ursula Ēlere "Paula kungs" (1998); * Maijvabole / [[Ēriks Vilsons]] "Īkstīte" (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas motīviem) (1998); * Ģertrūde / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]" (1999); * Kate Valdmane, vecmeita, meitene / [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Kaupēn, mans mīļais!" (1999); * Eva Puntila / [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1999); * Roza Gonzalesa / [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi" (2000); * Lapsa / [[Juris Rijnieks]] "Trīs sivēntiņi un vilks" (2000); * Kramadika / [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis" (2000); * Emīlija / [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]" (2000); * Vistiņa Cekulīte, pērļuvistiņa / [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Neglītais pīlēns" (2000); * Madlēna / [[Ernests Hemingvejs]], Igors Kosaks "Fiesta" (pēc romāna "Un saule lec" motīviem) (2001); * Irina / [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]" (2001); * Denīze / [[Emils Zolā]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Dāmu paradīze" (2001); * Lapsa / [[Antuāns de Sent-Ekziperī]] "[[Mazais princis]]" (2002); * Ženevjēva / Klods Manjē "Blēzs" (2002); * Madara / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Salna pavasarī" (2002); * Ģertrūde / [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs" (2002); * Melnā māte / [[Juris Kulakovs]], [[Jānis Peters]] "Stikla kalns" (pēc [[Rainis|Raiņa]] lugas "[[Zelta zirgs]]") (2003); * M-me Rozpetla / Arturs Lī Kopits "Skapī māte tēvu kar, ak, tēvs, nabaga tēvs, viņš vairs nenāks šovakar" (2005); * Romija / Rolands Šimmelfenigs "Sieviete no pagātnes" (2005); * Žanete / Nils Saimons "Pēdējais kvēlais mīlnieks" (2006); * Paola / Terenss Retigans "Dāma bez kamēlijām" (2006); * Pindacīša / [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (2006); * Inese / [[Žans Pols Sartrs]] "Aiz slēgtām durvīm" (2006); * Sniegbaltīte / Georgijs Landau "Sniegbaltītes skola" (2007); * Jeļena Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "CV" ("Tēvocis Vaņa") (2007); * Māte / Denijs Kings "Killera dienasgrāmata" (2007); * Fātima / Rolands Šimmelpfennigs "Arābu nakts" (2008); * Filisa / [[Dace Rukšāne]] "Centrālparks" (pēc [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] darbu motīviem) (2008); * Lana, Grieta, Ņina, Mimi, Karlīne / Miro Gavrans "Viss par sievietēm" (2008); * Valērija / [[Aleksandrs Vampilovs]] "Pīļu medības" (2009); * Lapsa / Lelde Kaupuža-Eglinska "Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu" (pēc afrikāņu tautas pasaku motīviem) (2009); * Sūzeta / Marks Kamoleti "Pidžama sešiem" (2009); * Anna / Patriks Mārbers "Vēl tuvāk" (2009); * Marija / Nikolajs Erdmans "Beigta balle" ("Pašnāvnieks") (2009); * Ausma Hanana / Germans Grekovs "Hanana" (2010); * Berta / [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis" (2010); * Vešeriene / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī" (2010); * Sieva / Karls Šēnhers "Ragana" (2011); * Epa / [[Lauris Gundars]] "Laimesciema podniekdarbnīca" (pēc Pēta Vallaka stāstu motīviem) (2011); * Džeina Teita / Rejs Kūnijs "Ģimenes lieta" (2011); * Māte / [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "Pūt, vējiņi!" (pēc [[Rainis|Raiņa]] lugas motīviem) (2011); * Katrīna Ivanovna / [[Leonīds Andrejevs]] "Sods un noziegums" ("Katrīna Ivanovna") (2012); * Vijas tante / Natālija Vorožbita "Gogolmogols" (2012); * Sāra Kalmane / Vadims Koršs "Atsaldētais" (2012); * Filumena Marturano / Eduardo de Filipo "Filumena Marturano" (2013); * Valērija / Konors Makfērsons "Slazdā" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2013); * Reičela Arbetnote / [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2013); * Amālija Bālike / [[Bertolts Brehts]] "Sasodītais sarkanais mēness" ("Bungas naktī") (2013); * Tamāra / Aleksandrs Volodins "Pieci vakari" (2014); * Dženisa / Feja Veldone "Dekamerons SPA stilā" (2014); * Ārijas māte / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" (2014); * Žanna Kirova / Jaroslava Pulinoviča "Žanna" (2014); * Ragana, Ābolu sieva / [[E. T. A. Hofmanis]] "Zelta pods" (2015); * Lomas / [[Konstantīns Bogomolovs]] "Mans Blasters ir izlādējies" (2015); * Meropa Davidovna Murzavecka / [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Portreti. Vilki un avis" (2015); * Misis Kendala / Bernards Pomeranss "Ziloņcilvēks" (2016); * Lomas / Žoels Pomrā "Mīlestības neprāts" ("Abu Koreju atkalapvienošanās") (2016); * Natālija Petrovna / [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem" (2016); * Klēra Cahanesjana / [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Vecās dāmas vizīte" (2016); * Rozalinda Franklina / Anna Zīglere "51. fotogrāfija" (2016); * Ellena Monvila / Murejs Šizgals "LUV" (2017); * Fransuāza Irta / Jasmīna Rezā "Bella Figura" (2017); * Džuliāna / [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere" (Patrika Mārbera skat. vers.) (2017); * Lomas / Deivids Heirs "Zilā istaba" (2018); * Mārsija / [[Moljērs]] "Mizantrops" (Martina Krimpa skat. vers.) (2018); * Viņa / Lote Fēkemansa "Inde" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2018); * Bernarda Alba / [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas nams" (2018); * Roberto Zuko māte, Eleganta dāma / [[Bernārs Marī Koltess]] "Roberto Zuko" (2019); * Raņevska Ļubova Andrejevna / [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs" (2019); * Ričards III / [[Viljams Šekspīrs]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Šekspīrs" (2019); * Eva / Paolo Dženovēze "Pilnīgi svešinieki" (2020); * Emma Šmite-Poulsena / Ivans Viripajevs "Irānas konference" (virtuāla izrāde) (2020); * Ulja Rihte / Ivans Viripajevs "Saviļņojums" (2020); * Neļas māte / Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles" (2021); * Māte / Alesandro Bariko "Jaunā līgava" (2021); * Džūlija Lamberte / Gajs Boltons "Vairāk par dzīvi/TEĀTRIS" (pēc [[Somersets Moems|Viljama Somerseta Moema]] romāna) (2022); * Māte, pamāte, lomas / [[Brāļi Grimmi]] "Grimmi" (2022); * Morīna / [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene" (2022); * Arkadina Nikolajevna Trepļeva / [[Antons Čehovs]] "Kaija" (2023); * Gāja / [[Sengrieķu mitoloģija|Grieķu mīti]] "Grieķi" (2023); * Emīlija (Berta) / [[Dace Rukšāne]] "Svešā āda" (pēc romāna "Krieva āda") (2023); * Marija / [[Artūrs Dīcis]] "SKATUVE в огне || "Скатуве" UGUNĪ" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2024); * Līga / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Tēvs klusums" (2024); * Edīte Franka / Fransisa Gudriča, Alberts Hekets "[[Annas Frankas dienasgrāmata|Annes Frankas dienasgrāmata]]" (Vendijas Keselmanes adaptācija) (2024); * Irina Arkadina / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts" (2024); * Skolotāja / Klāvs Mellis, Matīss Budovskis "Rītausma Vakaros" (2024); * Keita Kellere / [[Arturs Millers]] "Visi mani dēli" (2025); * Karīna / [[Artūrs Dīcis]] "Baltijas teļš" (2025); * Vērpēja / Laila Burāne pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] darbu motīviem "Trīs bēres un divas kāzas" (2025); * Irina Arkadina / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] Miera ielā (2025); * Zuzu / Klēra Barona "Deju nācija" (2026); * Kītinga kundze / [[Aina Renda]] "Pirmavots" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2026) {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/inese-kucinska-7513 Inese Kučinska] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kučinska, Inese}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]] ic6z1j3pi1aue4zricvfzipentgjcfv 0 370178 4525833 3092639 2026-09-22T20:00:54Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4525833 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{vikisaites+}} '''Atsegums''' ir redzama [[Ieži|iežu]] daļa, kas atsegta [[Zeme]]s virspusē. Atsegumi neaptver lielāko daļu sauszemes virsmas, jo daudzās vietās tie ir segti ar [[augsne]]s slāni un [[augājs|augāju]]. Atsegumi visbiežāk veidojas apgabalos, kur [[erozija]] ir strauja un pārsniedz atmosfēras spiediena rādītājus, piemēram, stāvās kalnu nogāzēs, kalnu grēdās un virsotnēs, upju krastos un tektoniski aktīvās teritorijās. Piemēram, [[Somija|Somijā]] ledāja erozija pēdējā [[Ledus laikmets|ledus laikmeta]] maksimumā (aptuveni {{sk|11000}} gadu p.m.ē.) ar tai sekojošo jūras viļņu darbību un [[Izostatiskā pacelšanās|izostatisko pacelšanos]], ir radījusi lielu skaitu gludu piekrastes un iekšzemes atsegumu. Cilvēka izrakumi, piemēram, [[Karjers|karjeru]] izstrāde un ceļu būve arī veido atsegumus. == Pētīšana == Atsegumi ļauj veikt tiešu iežu izpēti un paraugu ņemšanu. Šādi pētījumi ir būtiski, lai analizētu ģeoloģisko vēsturi, tāpēc atsegumi ir ļoti svarīgi. Daži no informācijas veidiem, kurus nevar iegūt citādi, kā tikai no pamatiežu atsegumiem vai ar precīzām [[zemes urbšana|urbšanas]] metodēm un urbšanas operācijām, ir strukturālās ģeoloģiskās īpašības orientācijas (piemēram, gultas plaknes, atloka asis, salīmēšana), nogulsnēšanās iezīmju orientācijas (piemēram, pārejas plūsmas virzieni, šķirošana, fāžu izmaiņas), paleomagnētiskās orientācijas. Atsegumi ir ļoti svarīgi, lai izprastu fosilā sastāva, paleovides un evolūcijas tendenci, jo tie sniedz relatīvo izmaiņu pārskatu ģeoloģiskajos slāņos. <!-- Precīzs apraksts, kartēšana un paraugu ņemšana atvēra laboratorijas analīzei iespējamu visas ģeoloģiskās zinātnes un būtisku ģeoloģisko tiesību aktu izstrādi, piemēram, superpozitīvu likumu, oriģinālo horizontālo principu, sānu nepārtrauktības principu un faunālās pēctecības principu. --> <!-- == Piemēri == Apvienotās Karalistes “Ordnance Survey” kartēs atšķiras klintis no atsegumiem: klintīm ir nepārtraukta līnija gar augšējo malu ar līnijām, kas izvirzītas uz leju, atsegumiem ir nepārtrauktā līnija ap katru kailā akmens teritoriju. Kalifornijā ir mežonīgs piemērs Vasquez Rocks, kas daudzās filmās ir pazīstams kā no šaušanas vietas, un kas sastāv no paaugstināta smilšakmens. Jana ir vēl viens piemineklis palmu pavalstī, kas atrodas Uttara Kannada rajonā Karnatakā, Indijā. --> {{ģeoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] a08ht4t4bmga7l44szqspsqgi9pa8pq 0 371365 4525764 4338807 2026-09-22T14:12:06Z Meistars Joda 781 4525764 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|mākslinieku|Eduards Vītols|Eduards Vītols}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards Vītols | vārds_orig = Eduards Kārlis Vītols | attēls = Eduards_Vitols.jpg | att_izmērs = 300px | dz_dat_alt = | dz_gads = 1877 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Katvaru muiža]], [[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad [[Limbažu novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1954 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = Mākslnieks, scenogrāfs | dzimums = | vecāki = Jānis Vītols, Trīne Vītola | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Aleksandra Vītola, Helēna Šūberte | bērni = Aļģirts Vītols | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Eduards Kārlis Vītols''' (dzimis {{Dat|1877|11|5}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/262/book/2701.html|title=Dzimšanas ieraksts, 17. kadrs, 203. ieraksts|publisher=|work=|access-date=|date=1877.11.05|last=|first=}}{{Novecojusi saite}}</ref>, miris {{Dat|1954|1|7}}) bija latviešu mākslinieks, scenogrāfs, gleznotājs, pedagogs, grāmatu ilustrators, veidoja metus mēbelēm, rotām un metālkalumiem, arī [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecova]] un Jesena<ref>[http://www.laikmetazimes.lv/2015/11/30/rigas-porcelans-2dala-jesena-un-jaksa-stils/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180215061759/http://www.laikmetazimes.lv/2015/11/30/rigas-porcelans-2dala-jesena-un-jaksa-stils/|date={{dat|2018|02|15||bez}}}}</ref> porcelāna fabriku traukiem. == Biogrāfija == Eduards Vītols ir dzimis Katvaru muižā, kur viņa tēvs Jānis Vītols (1830-1890) strādāja par pārvaldnieku. Eduarda māte Trīne Vītola (1841-1880) nomira 1880. gadā un zēnu audzināšanā pieņēma tēva brālēns Pēteris Veidemanis (1841-1904), tirgotājs, kurš dzīvoja [[Umurga|Umurgā]]. Skolas gaitas Eduards uzsāka Limbažu pilsētas skolā. Pēc skolas beigšanas 1896. gadā iestājās [[Pēterburga]]s [[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola]]s teātra dekorāciju klasē, kuru beidza 1901.gadā ar izcilību, kā arī ieguva specializāciju stikla glezniecībā. Absolvējot ieguvis stipendiju studijām ārzemēs, no 1901. līdz 1903. gadam uzturējies [[Vācija|Vācijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Francija|Francijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Holande|Holandē]], [[Dānija|Dānijā]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp&#124;issue:/p_001_laim1942n37&#124;page:16&#124;issueType:P|title=AKVARELISTS UN DEKORATORS EDUARDS VĪTOLS|publisher=Laikmets|work=|access-date=2018.01.04|date=1942.09.11|last=Bajārs|first=Andis|archive-date={{dat|2020|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_laim1942n37{{!}}page:16{{!}}issueType:P}}</ref>, [[Vircburga|Vircburgā]], [[Nirnberga|Nirnbergā]], [[Rotenburga pie Tauberes|Rotenburgā]] u.c., kur padziļināti apguvis gotiku, renesanses u.c. celtniecību. No 1902. līdz 1903. gadam mācījies Minhenes Lielās operas (Minhenes Karaliskās operas vai [[:en:Bavarian State Opera|Bavārijas Valsts operas]]) dekorāciju darbnīcā praksē pie gleznotāja Frāma.<ref name="periodika.lv">{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp&#124;issue:/p_001_ilzu1926n02&#124;page:1&#124;issueType:P|title=Eduards Vītols|publisher=Ilustrēts Žurnāls|work=|access-date=2018.01.04|date=1926.02.01|last=Siliņš|first=Jānis|archive-date={{dat|2020|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_ilzu1926n02{{!}}page:1{{!}}issueType:P}}</ref> Atgriezies Pēterburgā, strādājis par zīmēšanas skolotāju vidējās mācību iestādēs un [[Marijas teātris|Marijas teātrī]] no 1903. līdz 1918. gadam. No 1906. gada darbojies Ķeizariskajā Akvarelistu biedrībā. [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Operas]] aicināts, 1918. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu. No 1918. līdz 1935. gadam bija dekorators un dekorāciju darbnīcas tehniskais vadītājs [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]]. Darbojies Rūpniecības departamentā pār mākslas amatniecības pārzini no 1919. līdz 1921. gadam. No 1922. līdz 1932. gadam bija [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s vecāko klašu vadītājs, bet no 1946. līdz 1954. gadam bija LMA Glezniecības katedras asistents, no 1947. gada Keramikas katedras docents. No 1935. līdz 1937. gadam vadījis savu studiju. No 1937. līdz 1940. gadam strādājis par pedagogu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] Arhitektūras fakultātē. No 1939. līdz 1941. gadam Eduards Vītols bija mākslinieks [[Vilhelms Ķuze|Vilhelma Ķuzes]] saldumu fabrikā. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas PSR Padomju mākslas muzejā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās|last=|first=|publisher=Latvijas enciklopēdija|year=2003|isbn=|location=Rīga|pages=4. sējums}}</ref> No 1946. līdz 1954. gadam bija pedagogs [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmija|last=Burāne|first=Ingrīda|publisher=|year=1989|isbn=|location=Rīga|pages=}}</ref> Gleznojis impresionistiskas ainavas akvareļtehnikā, kā arī reālismā. Izmantojis arī eļļas, temperas tehniku, gleznojis grafikā, akvareļtehnikā, veidojis scenogrāfijas, grāmatu ilustrācijas, metus mēbelēm, rotām un metālkalumiem. Brāļa dēls ārsts [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]]. == Izstādes un darbi == Izstādēs piedalījās no 1903. gada. Zīmējis karikatūras žurnālam “Svari” (1906–1907).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940|last=|first=|publisher=Zinātne|year=1986|isbn=|location=Rīga|pages=}}</ref> Sadarbojies ar J. Ozola apgādu Cēsīs – zīmējis vākus vairākām grāmatām ([[Rainis|Raiņa]] “Vētras sēja” (1905), [[Garlībs Merķelis|G. Merķeļa]] darbi (1905, 1906).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas māksla|last=Siliņš|first=Jānis|publisher=Daugava|year=1988|isbn=|location=Stokholma|pages=1. daļa}}</ref> Piedalījās Lētas mākslas salona 1920. gadā un latviešu mākslinieku 1923. gadā rīkotajās izstādēs. Personālizstādes: * Rīgā 1927., 1931., 1942. gadā (kopā ar [[Mārtiņš Zaurs|Mārtiņu Zauru]]) * Parīzē 1933. gadā Autors vairāk nekā 80 Latvijas Nacionālās operas scenogrāfijām: "Jevgeņijs Oņegins" (1918), „Pīķa dāma" (1919, 1924), "Loengrīns" (1920), „Don-Žuans" (1921), „Nāra" (1923), „Fra Diavolo" (1924), ''[[Madama Butterfly]]'' (1925), "Meistardziedoņi" (1925) ''Cosi fan tutte'' (1925),<ref name="periodika.lv" /> "Ugunī", "Raimonda", "Gulbju ezers", "Arlekinade" (1927), "Šopeniane" (1927), "Dzejnieka sapnis" (1932), "Marta" (1934). Piemiņas izstāde Rīgā (1977), Limbažos (2017).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/aktualize-izcila-makslinieka-eduarda-vitola-dailradi.a252556/|title=Aktualizē izcilā mākslinieka Eduarda Vītola daiļradi|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|work=|access-date=2018.04.01|date=2017.10.05|last=Kuršķe|first=Baiba}}</ref> 2019. gada janvārī aktrise [[Dace Vītola]] un mākslas zinātniece Ingrīda Burāne izveidoja izstādi "Eduards Vītols un Latvijas opera: Izstāde «Zināmais un nezināmais» Jūrmalā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/eduards-vitols-un-latvijas-opera-izstade-zinamais-un-nezinamais-jurmala.a305193/|title=Eduards Vītols un Latvijas opera: Izstāde «Zināmais un nezināmais» Jūrmalā|website=www.lsm.lv|access-date=2020-02-13|language=lv}}</ref> 2018. gadā atklāta tēlnieka Jāņa Strupuļa veidota piemiņas plāksne [[Dzintari|Dzintaros]], Ķemeru ielā, pie kādreiz E. Vītolam piederošās mājas. == Apbalvojumi == * Kultūras fonda stipendija (1923. – 1924., 1925) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1929) * LPSR AP goda raksts (1949) == Atsauces == <references /> {{DEFAULTSORT:Vītols, Eduards}} [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] jfvtvs6meymliqr5yv2lrykv2hg2f25 0 383135 4526078 4504204 2026-09-23T11:20:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526078 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Masimiljāno Allegri | image = Incontro con le squadre finaliste della Coppa Italia di calcio Frecciarossa Atalanta - Juventus 01 - Massimiliano Allegri (cropped).jpg | image_size = 232 | caption = Masimiljāno Allegri 2024. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|8|11}} | birth_place = {{vieta|Itālija|Livorno}} | height = 183 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] (galvenais treneris) | years1 = 1984—1985 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} Cuoiopelli | caps1 = 7 | goals1 = 0 | years2 = 1985—1988 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[A.S. Livorno Calcio|Livorno]] | caps2 = 29 | goals2 = 0 | years3 = 1988—1989 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa Calcio|Pisa]] | caps3 = 2 | goals3 = 0 | years4 = 1989—1990 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[A.S. Livorno Calcio|Livorno]] | caps4 = 32 | goals4 = 8 | years5 = 1990—1991 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Pavia|Pavia]] | caps5 = 29 | goals5 = 5 | years6 = 1991—1993 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Pescara Calcio|Pescara]] | caps6 = 64 | goals6 = 16 | years7 = 1993—1995 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | caps7 = 46 | goals7 = 4 | years8 = 1995—1997 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Perugia Calcio|Perugia]] | caps8 = 41 | goals8 = 10 | years9 = 1997—1998 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Calcio Padova|Padova]] | caps9 = 21 | goals9 = 0 | years10 = 1998 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[S.S.C. Napoli|Napoli]] | caps10 = 7 | goals10 = 0 | years11 = 1998—2000 | clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Pescara Calcio|Pescara]] | caps11 = 46 | goals11 = 4 | years12 = 2000—2001 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Pistoiese|Pistoiese]] | caps12 = 18 | goals12 = 1 | years13 = 2001—2003 | clubs13 = {{flaga|Itālija}} Aglianese | caps13 = 32 | goals13 = 8 | totalcaps = 374 | totalgoals = 56 | manageryears1 = 2003—2004 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} Aglianese | manageryears2 = 2004—2005 | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L. 2013|SPAL]] | manageryears3 = 2005—2006 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Grosseto F.C.|Grosseto]] | manageryears4 = 2007—2008 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | manageryears5 = 2008—2010 | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | manageryears6 = 2010—2014 | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | manageryears7 = 2014—2019 | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | manageryears8 = 2021—2024 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | manageryears9 = 2025—2026 | managerclubs9 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | manageryears10 = 2026—pašlaik | managerclubs10 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] }} '''Masimiljāno Allegri''' ({{val|it|Massimiliano Allegri}}; dzimis {{dat|1967|8|11}} [[Livorno]], [[Itālija|Itālijā]]) ir itāliešu [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis dažādus Itālijas klubus, spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada jūlija ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galvenais treneris. == Karjera == Futbolista karjeru sācis komandā ''Cuoiopelli''. Vēlāk pārstāvējis dzimtās pilsētas klubu ''[[A.S. Livorno Calcio|Livorno]]''. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] debitējis 1988.—1989. gada sezonā ''[[Pisa Calcio|Pisa]]'' sastāvā. 1989. gadā atgriezās ''Livorno''. Vēlāk pārstāvēja klubus ''[[A.C. Pavia|Pavia]]'', ''[[Pescara Calcio|Pescara]]'', ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'', ''[[Perugia Calcio|Perugia]]'', ''[[Calcio Padova|Padova]]'', ''[[S.S.C. Napoli|Napoli]]'' un ''[[A.C. Pistoiese|Pistoiese]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/news/newsid=1503391.html |title=Massimiliano Allegri |language=en |publisher=[[UEFA]].com |date={{dat|2016|8|1|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|15||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160610110444/http://www.uefa.com/news/newsid=1503391.html}}</ref> Trenera karjeru sāka 2004. gadā Itālijas C2 sērijas komandā ''Aglianese'', kurā bija aizvadījis futbolista karjeras pēdējos gadus. 2007. gada augustā kļuva par ''[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' galveno treneri. Klubs tobrīd spēlēja C1 sērijā un Allegri vadībā 2007.—2008. gada sezonā uzvarēja līgā, izcīnot ceļazīmi un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]]. 2008. gada maijā tika panākta vienošanās, ka Allegri kļūs par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'' galveno treneri. Šajā amatā nostrādāja līdz 2010. gada aprīlim. 2010. gada jūnijā kļuva par ''[[AC Milan]]'' galveno treneri. Jau savā pirmajā sezonā ([[2010.—2011. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010.—2011.]]) aizveda komandu līdz Itālijas čempionu titulam. Nākamajās sezonās tika izcīnīta 2. un 3. vieta. 2014. gada janvārī pēc neveiksmīgi aizvadītas pussezonas tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/25709872 |title=AC Milan: Coach Massimiliano Allegri sacked by Serie A giants |language=en |publisher=[[BBC]].com |date={{dat|2014|1|13|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|15||bez}}}}</ref> {{dat|2014|7|16||bez}} tika apstiprināts par [[Turīnas "Juventus"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/16072014-italijas_mediji_allegri_klus_par_juventus |title="Juventus" apstiprina Allegri galvenā trenera amatā |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2014|7|16|N|bez}} |accessdate={{dat|2018|4|15||bez}}}}</ref> Allegri vadībā ''Juventus'' izcīnīja Itālijas čempiontitulus [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014.—2015.]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015.—2016.]], [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017.]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017.—2018.]] un [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018.—2019.]] gada sezonās. Allegri divreiz aizveda komandu līdz [[UEFA Čempionu līga]]s finālam ([[2015. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2015]]. un [[2017. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2017]]. gadā). Pēc 2018.—2019. gada sezonas atstāja ''Juventus'' galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/italija/17052019-juventus_apstiprina_galvena_trenera_alleg |title="Juventus" apstiprina galvenā trenera Allegri aiziešanu |website=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2019|5|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2019|6|16||bez}}}}</ref> 2021. gada maijā atgriezās ''Juventus'' galvenā trenera amatā. 2024. gadā uzvarēja Itālijas kausa izcīņā, kļūstot par pirmo treneri, kurš piecas reizes ieguvis Itālijas kausu. Kausa finālspēlē pret [[Bergamo "Atalanta"]], ko ''Juventus'' uzvarēja ar 1:0, Allegri tika izraidīts. Pēc spēles tika ziņots, ka viņš dusmīgi uzbruka tiesnešiem, draudēja žurnālistam un pēcspēles svinību laikā māja ar roku sporta direktoram Kristiano Džuntoli, lai tas nepievienojas svinībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c80zx10dqz2o |title=Juventus fire Allegri after cup final antics |website=bbc.com |language=en |date={{dat|2024|5|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|5|19||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/allegri-threatened-insulted-journalist/ |title=Allegri reportedly threatened and insulted journalist after Juventus’ Coppa Italia win |website=football-italia.net |language=en |date={{dat|2024|5|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|5|19||bez}}}}</ref> Pēc divām dienām viņš tika atlaists, lielā mērā šī incidenta dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/17052024-juventus_pec_izcinita_italijas_kausa_no_a |title=''Juventus'' pēc izcīnītā Itālijas kausa no amata atbrīvo galveno treneri |website=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2024|5|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2024|5|19||bez}}}}</ref> [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada sezonā]] vadīja ''[[AC Milan]]'', bet komanda nespēja kvalificēties Čempionu līgai un sezonas beigās Allegri tika atlaists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cpqpp7ln1jeo |title=Allegri sacked after season of 'unequivocal failure' |website=bbc.com|language=en |date={{dat|2026|5|25|N|bez}} |accessdate={{dat|2026|7|15||bez}}}}</ref> {{dat|2026|7|3||bez}} viņš tika iecelts par ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/sports/futbols/par-napoli-galveno-treneri-iecelts-masimiljano-allegri/|title=Par "Napoli" galveno treneri iecelts Masimiljāno Allegri|website=tv3.lv|date={{dat|2026|7|3|N|bez}}|accessdate={{dat|2026|7|15||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Sassuolo''' * [[Itālijas futbola čempionāta C sērija|Itālijas Serie C]]: 2007—08 '''Milan''' * [[Itālijas Serie A]]: 2010—11 * [[Supercoppa Italiana]]: 2011 '''Juventus''' * Itālijas Serie A: [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018—19]] * [[Coppa Italia]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2023—24 * Supercoppa Italiana: 2015, 2018 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Itālijas Serie A]] gada labākais treneris: 2011, 2015, 2016, 2018 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Allegri, Masimiljāno}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:A.S. Livorno Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]] [[Kategorija:Pisa SC spēlētāji]] 2twnelcwhwtn01kp1alxu98okmskxsj 0 396812 4525778 4457587 2026-09-22T15:41:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4525778 wikitext text/x-wiki [[Attēls:OOCL_HONG_KONG_(35156928520).jpg|thumb|300px|right|Konteinerkuģis ''OOCL Hong Kong'']] '''Konteinerkuģi''' ir kravas kuģi, kuri pārvadā kravas intermodālajos [[Tvertne|konteineros]]. Kravas to sākotnējā iepakojumā ievieto konteineros, kurus var pārvadāt, nepārkraujot preces, pa jūru, autoceļiem un dzelzceļu. Šādus pārvadājumus sauc par intermodālajiem. Mūsdienās konteineros pa jūru pārvadā lielāko daļu ģenerālo kravu. Konteinerkuģu ietilpību mēra 20 pēdu ekvivalenta vienībās TEU (''Twenty foot equivalent unit'' — angļu val). Parasti pārvadā gan 20 pēdu, gan 40 pēdu (2 TEU) ISO standarta konteinerus ar pēdējo pārsavaru. Mūsdienās apmēram 90% no ģenerālajām kravām pārvadā konteineros un lielākie konteinerkuģi var pārvadāt vairāk par 21 000 TEU (piemēram ''[[OOCL Hong Kong]]''). Konteinerkuģi mūsdienās ir pārspējuši jēlnaftas tankkuģus un [[Balkeris|balkerus]] kā lielākie okeāna tirdzniecības kuģi. == Vēsture == [[Attēls:Korean-war-merchant-marine-load.jpg|thumb|Konteinerkuģi ļauj izvairīties no apgrūtinošā ģenerālo kravu iekraušanas procesa]] Pastāv divu veidu sausās kravas: [[beramkrava]]s un [[Ģenerālā krava|ģenerālās kravas]]. Tādas beramkravas kā graudi vai ogles tiek transportētas bez iepakojuma, kuģa korpusā, parasti lielos tilpumos.<ref>[http://www.jcs.mil/Portals/36/Documents/Doctrine/pubs/dictionary.pdf?ver=2018-03-27-153248-110 DOD Dictionary of Military and Associated Terms.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180413084500/http://www.jcs.mil/Portals/36/Documents/Doctrine/pubs/dictionary.pdf?ver=2018-03-27-153248-110 |date=2018-04-13 }} Joint Chiefs of Staff, 2018. 30. lpp.</ref> Turpretī ģenerālās kravas tiek pārvadātas iepakojumā un tās pārsvarā ir rūpniecības preces.<ref>[http://www.thefreedictionary.com/break-bulk American Heritage Dictionary of the English Language, Fifth Edition.] Houghton Mifflin Harcourt Publishing Company, 2016.</ref> Pirms konteinerizācijas ģenerālās kravas ielādēja, nostiprināja, atbrīvoja no stiprinājumiem un izlādēja no kuģiem atsevišķi. Bet, iekraujot kravu konteineros, tiek pārvietota viena kravas vienība ar tilpumu no 33 līdz 67 m³ un masu līdz 27 t.<ref>[http://www.awt.lv/noderigi/juras-konteineru-izmeri/ A.W.T. SIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180601010834/http://www.awt.lv/noderigi/juras-konteineru-izmeri |date={{dat|2018|06|01||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 16. aprīlī</ref> Konteinerizācija ir būtiski palielinājusi tradicionālo ģenerālo kravu pārvadāšanas efektivitāti samazinot pārvadāšanas laiku par 84% un izmaksas par 35%.<ref>[https://web.archive.org/web/20080409165027/http://www.iso.org/iso/container0109.pdf Bohlman M. ISO's container standards are nothing but good news] International Organization for Standardization, 2001. 13. lpp.</ref> 2001. gadā vairāk par 90% no pasaules ģenerālo kravu pārvadājumiem tika veikti ar ISO konteineriem.<ref>[https://web.archive.org/web/20080409165027/http://www.iso.org/iso/container0109.pdf Bohlman M. ISO's container standards are nothing but good news] International Organization for Standardization, 2001. 15. lpp.</ref> 2015. gadā ar konteineriem pārvadātās kravas apjoms sasniedza 175 miljonus TEU.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 17. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 16. aprīlī</ref> Pirmos kuģus, kuri bija paredzēti standartizmēra kravu pārvadāšanai, izmantoja 18. gadsimta beigās Anglijā. 1766. gadā [[Džeimss Brindlijs]] (''James Brindley'' — angļu val) uzbūvēja kuģi kastu pārvadāšanai. ''Starvationer'' ar 10 koka konteineriem pārvadāja ogles no [[Vorslija]]s Delfa (''Worsley Delph'' — angļu val. Vorslijas Delfs ir smilšakmens lauztuves no kurām sākas pazemes kanāls uz ogļu raktuvēm.) uz Mančestru pa [[Bridžvateras kanāls|Bridžvateras kanālu]] (''Bridgewater Canal'' — angļu val). Pirms [[Otrais pasaules karš|otrā pasaules kara]] pirmos konteinerkuģus izmantoja, lai pārvadātu [[Dienvidu dzelzceļš|Dienvidu dzelzceļa]] (''Southern Railway'' — angļu val) luksusa pasažieru vilciena no Londonas uz Parīzi ''[[Golden Arrow]]'' pasažieru bagāžu 1926. gadā. Apvienotajā Karalistē konteinerus uzkrāva uz dzelzceļa platformām un veda no Londonas uz Doveras ostu. Francijā konteinerus no Kalē ostas uz Parīzi veda dzelzceļa ''Chemins de Fer du Nord'' vilciens ''La Flèche d’Or''.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/270794211_CZECHOSLOVAK_ACTIVITY_TO_PREPARE_EUROPEAN_NORMS_FOR_CONTAINERS_BEFORE_THE_SECOND_WORLD_WAR Lewandowski K. Czechoslovak activity to prepare European norms for containers before the Second World War] Acta Logistica 2014. 1. lpp. Skatīts: 2018. gada 16. aprīlī</ref> Pirmie konteinerkuģi pēc otrā pasaules kara bija pārbūvēti naftas produktu [[Tankkuģis|tankkuģi]] no pāri palikušajiem otrā pasaules kara [[Tankkuģis T2|tankkuģiem T2]]. 1951. gadā pirmie ar nolūku būvētie konteinerkuģi sāka darbu [[Dānija|Dānijā]] un starp [[Sietla|Sietlu]] un [[Aļaska|Aļasku]] ASV. Pirmais komerciāli veiksmīgais konteinerkuģis bija ''[[Ideal X]]''. Šis pārbūvētais konteinerkuģis atstāja [[Ņuarka]]s ostu Ņūdžersijā 1956. gada 26. aprīlī un aizsāka revolūciju mūsdienu kuģniecībā.<ref>[http://onlinepubs.trb.org/onlinepubs/trnews/trnews246.pdf Cudahy J., B. The Containership Revolution: Malcom McLean's 1956 Innovation Goes Global] TR News Nr. 246 2006. 5.—9. lpp. Skatīts: 2018. gada 16. aprīlī</ref><ref>[http://www.panynj.gov/port/history.html Port of New York and New Jersey] Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> [[Attēls:Type T2-SE-A1 tanker Hat Creek underway at sea on 16 August 1943.jpg|thumb|Pirmie konteinerkuģi bija pārbūvēti 1940-to gadu otrā pasaules kara laika T2 tankkuģi]] Konteinerkuģiem nav tradicionāla ģenerālās kravas kuģa lūkas, tilpnes un starpsienas. Tipiska konteinerkuģa tilpne atgādina lielu noliktavu, kura sadalīta ligzdās ar vertikālām vadulēm. Šīs ligzdas ir paredzētas iepriekš konteineros iepakotai kravai. Kuģu konteinerus parasti izgatavo no tērauda, bet tiek izmantoti arī tādi citi materiāli kā alumīnijs, stikla šķiedra vai finieris. Konteinerus izgatavo tādus, lai tos būtu iespējams pārvietot uz un no maziem [[Piekrastes kuģis|piekrastes kuģiem]], [[Vilciens|vilcieniem]], [[Kravas automobilis|kravas automobiļiem]] un/vai [[Puspiekabe|puspiekabēm]] (Tātad konteineri tiek pārvadāti ar dažādiem transporta veidiem viena pārvadājuma ietvaros. No šejienes arī cēlies [[Intermodālie pārvadājumi|intermodālo pārvadājumu]] nosaukums). Pastāv vairāku veidu konteineri un tos iedala atbilstoši to izmēram un funkcijām. Mūsdienās apmēram 90% no ģenerālajām kravām pārvadā konteineros un lielākie konteinerkuģi var pārvadāt vairāk par 21 000 TEU. Konteinerkuģi mūsdienās ir pārspējuši [[Naftas produktu tankkuģis|jēlnaftas tankkuģus]] un [[Balkeris|balkerus]] kā lielākie okeāna tirdzniecības kuģi. Lai arī konteinerizācija izraisīja revolūciju pasaules kravu pārvadājumos, tās ieviešana nebija viegla. Ostas, dzelzceļa uzņēmumi un kravu pārvadātāji bija norūpējušies par lielajām ostu un dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanas izmaksām, kuras bija nepieciešamas, lai apkalpotu konteinerkuģus un nosūtītu konteinerus pa ceļu vai dzelzceļu. Arodbiedrības bija norūpējušās par masveida darba vietu skaita samazināšanu starp ostu un doku strādniekiem, jo bija skaidrs, ka strādājot ar konteineriem, vairāki ar roku darbu saistīti kravu apstrādes amati nebūs vajadzīgi. Pagāja vairāk nekā desmit gadi normatīvo aktu sakārtošanai, kamēr konteinerkuģi sāka starptautiskos pārvadājumus. 1966. gadā tika atklāta konteinerkuģu līnija starp ASV un Nīderlandes pilsētu Roterdamu. Konteinerizācija izmainīja ne tikai kuģniecību, bet arī visu pasaules tirdzniecību kā tādu. Konteinerkuģis var tikt ielādēts un izlādēts dažās stundās salīdzinot ar dažām dienām parastam kravas kuģim. Šis apstāklis kopā ar mazākām darbaspēka izmaksām ir būtiski samazinājis kravu pārvadāšanas laiku starp ostām, piemēram, tagad kravas pārvešana no Indijas uz Eiropu un otrādi aizņem dažas nedēļas salīdzinot ar dažiem mēnešiem iepriekš. Tāpat ir samazinājušies kravas bojājumi, jo tā tiek pārkrauta mazāku skaitu reižu. Ir samazinājusies bīstamība, kas saistīta ar kravas pārvietošanos kuģī reisa laikā. Tā kā konteineri ir aizzīmogoti un tos atver tikai gala mērķī, būtiski ir samazinājušās kravas zādzības. [[Attēls:Río_Saigón,_Ciudad_Ho_Chi_Minh,_Vietnam,_2013-08-14,_DD_21.JPG|thumb|Konteinerkuģis ''Tan Cang 15'' Saigonas upē Hošiminas pilsētā Vjetnamā]] Konteinerizācija ir samazinājusi kravas pārvadāšanas izmaksas un laiku, bet tas savukārt ir veicinājis starptautiskās tirdzniecības pieaugumu. Krava, kas kādreiz tika saņemta kartona kastēs, būros, ķīpās, mucās vai somās, tagad tiek saņemta rūpnīcā aizzīmogotos konteineros. Par konteinera saturu liecina tikai mašīnlasāms produkcijas kods ar kura palīdzību konteinera ceļš ir izsekojams. Šī izsekošanas sistēma ir tik precīza, ka divu nedēļu pārvadājuma ierašanās laiku var paredzēt ar precizitāti zem piecpadsmit minūtēm. Tas ļāva attīstīt [[Piegāde ar garantētu piegādes laiku|piegādes ar garantētu piegādes laiku]] un [[Ražošana precīzā laikā|ražošanu precīzā laikā]]. Izejmateriāli ierodas no ražotnēm aizzīmogotos konteineros mazāk kā stundu pirms tie ir vajadzīgi ražošanā, tādā veidā samazinot izmaksas noliktavas uzturēšanai. [[Attēls:Container_Ship.jpg|thumb|Uzņēmuma ''Delmas'' konteinerkuģis izkrauj kravu Zanzibāras ostā Tanzānijā]] Uzņēmumi iekrauj eksporta preces konteineros, kurus piegādā kuģniecības. Pēc tam tos nogādā uz ostu vai doku pa ceļu, dzelzceļu vai abiem iekraušanai konteinerkuģos. Pirms konteinerizācijas lielas krāvēju brigādes pavadītu stundām ievietojot dažādus kravu veidus, dažādās kuģa tilpnēs. Mūsdienās konteinerus kuģī ielādē ar celtņiem, kuri ir uzstādīti vai nu uz piestātnes vai kuģa. Kad tilpne ir pilnībā pielādēta, papildus konteinerus uzkrauj uz klāja. Mūsdienu lielākie konteinerkuģi ir 400 m gari.<ref>[https://www.maersk.com/explore/fleet/triple-e/the-hard-facts/the-worlds-largest-ship Maersk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180317233422/https://www.maersk.com/explore/fleet/triple-e/the-hard-facts/the-worlds-largest-ship |date={{dat|2018|03|17||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> Tie pārvadā tikpat daudz kravas cik sešpadsmit vai septiņpadsmit tirdzniecības kuģi pirms otrā pasaules kara. == Arhitektūra == [[Attēls:Cargo_hold_4_and_3_on_one_of_our_new_Triple-E_vessels.jpg|thumb|Konteinerkuģis būves laikā.]]Moderns konteinerkuģis sastāv no vairākām neatņemamām sastāvdaļām. Korpuss, līdzīgs balkeriem un ģenerālās kravas kuģiem, ir būvēts ap ķīli. Korpusā ir izvietota viena vai vairākas zemklāja kravas [[tilpne]]s, vairāki tanki un [[mašīntelpa]]. Tilpnes nosedz kravas lūkas, uz kurām arī var sakraut konteinerus. Uz daudziem konteinerkuģiem ir uzstādīti kravas celtņi un tipveida konteineru stiprinājumi. Moderna kravas kuģa korpuss ir tērauda plākšņu un saistu kopums. Korpuss ir uzbūvēts ap [[Kuģa ķīlis|ķīli]].<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 16.-17. lpp.</ref> Stiprības ribas, kuras pievienotas taisnā leņķī ķīlim, sauc par brangām.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 18.-19. lpp.</ref> Kuģa galveno klāju, metāla plāksnes, kuras nosedz korpusa augšpusi, balsta šķērssaisti, kuri pievienoti brangu augšējiem galiem un iet šķērsām kuģa platumam.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 20. lpp.</ref> Šķērssaisti ne tikai atbalsta klāju, bet kopā ar klāju, brangām un šķērsstarpsienām nodrošina kuģa korpusa šķērsstiprību.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 16. lpp.</ref> Vēl viens mūsdienu korpusu ievedums ir dubultdibena tanki, kuri nodrošina otru ūdensdrošo korpusu, kurš stiepjas gandrīz visā kuģa garumā.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 17.-18. lpp.</ref> Dubultdibenā pārsvarā uzglabā tādus šķidrumus kā balasta ūdeni vai saldūdeni.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 7. lpp.</ref> Kuģa mašīntelpā izvieto tā galvenos dzinējus un tādus palīgmehānismus kā ūdens apgādes un notekūdeņu sistēmas, elektroģeneratorus, ugunsdzēsības sūkņus un gaisa kondicionēšanas sistēmas.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 8. lpp.</ref> Lielākajā daļā jauno kuģu, mašīntelpa ir izvietota kuģa aizmugurējā daļā.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 5.—6. lpp.</ref> === Izmēra kategorijas === Konteinerkuģus iedala septiņās pamata izmēra kategorijās: mazs ''Feeder'', ''Feeder'', ''Feedermax'', ''[[Panamax]]'', ''[[Post-Panamax]]'', ''[[New Panamax]]'' un ''ULCS''.<ref name="MAN">[https://marine.mandieselturbo.com/docs/librariesprovider6/technical-papers/propulsion-trends-in-container-vessels.pdf?sfvrsn=20 MAN Diesel & Turbo. Propulsion Trends in Container Vessels 2013 6. lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181123065810/https://marine.mandieselturbo.com/docs/librariesprovider6/technical-papers/propulsion-trends-in-container-vessels.pdf?sfvrsn=20 |date={{dat|2018|11|23||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> Konteinerkuģus ar tilpību zem 3 000 TEU parasti sauc par ''Feeder'' izmēra kuģiem. ''Feeder'' kuģi ir mazi un parasti strādā starp mazām konteineru ostām. Daži ''Feeder'' izmēra kuģi salasa savu kravu no mazām ostām un izkrauj lielā ostā tālākai pārkraušanai uz lielākiem kuģiem un pēc tam izplata konteinerus no lielās ostas uz mazākām reģionālajām ostām.<ref>McNicholas M. [https://books.google.lv/books?id=4ZIzff8gzi8C&lpg=PA4&dq=%22container+ship%22+%2Bfeeder&pg=PP1&redir_esc=y#v=onepage&q=%22container%20ship%22%20%20feeder&f=false ''Maritime security: an introduction''] Butterworth Heinemann, 2007. 4. lpp. {{ISBN|9780080919539}}</ref> Šī izmēra kuģiem visticamāk uz borta var būt kravas celtņi. ''Panamax'' kuģa izmērus ierobežo vecās [[Panamas kanāla slūžas]], kurās var ietilpt kuģis ar platumu līdz 32,31 m, maksimālo garumu līdz 294,43 m un iegrimi līdz 12,04 m.<ref>[https://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf Panama Canal Authority. Vessel Requirements 11.-12. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180619062630/http://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf |date={{dat|2018|06|19||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> ''Post-Panamax'' kategoriju lieto vēsturiski, lai apzīmētu kuģus ar teorētisko platumu virs 32,31 m, tomēr [[Panamas kanāla paplašināšana]] ir ieviesusi dažas izmaiņas terminoloģijā. ''[[New Panamax]]'' kategorija ir balstīta uz maksimālo kuģu izmēru, kādi ir spējīgi iziet cauri jaunajai trešajai slūžu sērijai, kura tika atvērta 2016. gada jūnijā.<ref name="Panama">[https://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf Panama Canal Authority. Vessel Requirements 12.-14. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180619062630/http://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf |date={{dat|2018|06|19||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 17. aprīlī</ref> Trešā slūžu sērija tika būvēta, lai apkalpotu konteinerkuģus ar [[Maksimālais garums|maksimālo garumu]] 366 m, maksimālo platumu 49 m un tropisko saldūdens iegrimi 15,2 m.<ref name="Panama"/> Šāds ''[[New Panamax]]'' klases kuģis ir pietiekami plats, lai pārvadātu 19 konteineru rindas un tā kopējā tilpība ir ap 12 000 TEU. Kuģis pēc saviem izmēriem ir tuvs ''[[Capesize]]'' balkerim vai ''[[Suezmax]]'' tankkuģim. {| class="wikitable" |+ Konteinerkuģu izmēru kategorijas |- ! Nosaukums ! Ietilpība<br />(TEU)<ref name="MAN"/> ! Garums ! Platums ! Iegrime ! colspan="2" | Piemērs |- valign="top" |Mazs ''Feeder'' |Līdz 1 000 | rowspan="3" | | rowspan="3" | | rowspan="3" | | rowspan="3" |Konteinerkuģus, mazākus par 3 000 TEU, parasti sauc ''Feeder''. Dažās pasaules daļās tie var tikt aprīkoti ar kravas celtņiem. (Fotogrāfija: 384 TEU MK<ref name="mk">Motorkuģis</ref> ''[[TransAtlantic]]'' uz enkura.) | rowspan="3" |[[Attēls:MV TransAtlantic.jpg|150px]] |- valign="top" |[[Feeder kuģis|''Feeder'']] |1 001 — 2 000 |- valign="top" |''Feedermax'' |2 001 — 3 000 |- valign="top" |''[[Panamax]]'' |3 001 — 5 100 |294 m |32,31 m |12,04 m |''Bay'' klases kuģi veido augšējo ''Panamax'' robežu ar maksimālo garumu 292,15 m, platumu 32,2 m un maksimālo iegrimi 13,3 m.<ref>[https://web.archive.org/web/20110719074522/http://www.reedereibluestar.de/fleet/fleet-list/bay-class-overview.html Reederei Blue Star Class Overview.] Skatīts: 2018. gada 18. aprīlī</ref> (Fotogrāfija: 4 224 TEU MK<ref name="mk"/> ''Providence Bay'' ejot cauri Panamas kanālam.) |[[Attēls:Panama Kanal 01 (40).jpg|150px]] |- valign="top" |''[[Post-Panamax]]'' |5 101—10 000 | rowspan="2" |366 m | rowspan="2" |49 m | rowspan="2" |15,2 m | rowspan="2" |Ar platumu 43 m, ''COSCO Guangzhou'' klases kuģi ir pārāk lieli, lai ietilptu Panamas kanāla vecajās slūžās, bet viegli iziet cauri jaunajām. (Fotogrāfija: 9 500 TEU MK<ref name="mk"/>''[[COSCO Guangzhou]]'' pie piestātnes Hamburgā.) | rowspan="2" |[[Attēls:COSCO Guangzhou 02 (RaBoe).jpg|150px]] |- valign="top" |''[[New Panamax]]'' (vai ''Neopanamax'') |10 000—14 500 |- valign="top" |Ultra liels konteinerkuģis (''ULCV'') |14 501 un vairāk |366 m un garāks |49 m un platāks |15,2 m un dziļāka |Ar garumu 400 m, platumu 59 m, iegrimi 14,5 m un tilpību 18 270 TEU, ''[[Maersk Triple E]]'' klases kuģi var iziet cauri Suecas kanālam.<ref>Hans van Ham, Joan Rijsenbrij. [https://books.google.lv/books?id=CgQmkTczzPwC&lpg=PA290&ots=IA19d09Ghv&dq=%22draft%22+%22triple+e%22+14.5&pg=PA290&redir_esc=y#v=onepage&q=%22draft%22%20%22triple%20e%22%2014.5&f=false ''Development of Conteinerization: Success Through Vision, Drive and Technology ''] IOS Press, 2012. 290. lpp. {{ISBN|9781614991472}}</ref> (Fotogrāfija: MK<ref name="mk"/> ''Mærsk Mc-Kinney Møller''.) | [[Attēls:Mærsk Mc-Kinney Møller passing Port Said in the Suez Canal on its maiden voyage.jpg|150px]] |} === Kravas celtņi === Viens no konteinerkuģu pamata raksturotājiem ir tas, vai uz tā ir kravas celtņi, vai arī to nav. Tos, kuriem ir kravas celtņi, sauc par ''krānu'' un, tos, kuriem nav kravas celtņu, par ''bezkrānu'' kuģiem. Pirmie ar nolūku būvētie konteinerkuģi 1970-tajos visi bija bezkrānu kuģi. Kopš tā laika jauno krānu konteinerkuģu procentuālais skaits ir svārstījies plašās robežās ar kopējo tendenci samazināties. Kamēr krānu kuģi ir elastīgāki tādā ziņā, ka var apmeklēt ostas, kuras nav aprīkotas ar [[Konteineru krāns|konteineru krāniem]], tiem piemīt vairāki trūkumi. Pirmais no tiem ir augstāka cena salīdzinot ar bezkrānu kuģiem. Krānu kuģiem ir augstākas tekošās izmaksas par apkopi un degvielu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un Attīstības Konference raksturo krānu kuģus kā nišas produktu piemērotu tikai tām ostām, kurās mazo kravu apjomu dēļ, nav pamatoti investēt ostas krānos vai, kur publiskajam sektoram nepietiek līdzekļu šādām investīcijām. Uz dažiem krānu kuģiem grozāmceltņu vietā uzstāda [[Portālceltnis|portālceltņus]].<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 66.-67. lpp.</ref> Šie krāni, specializēti darbam ar konteineriem, pārvietojas uz priekšu un atpakaļ pa sliedēm.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 67. lpp.</ref> Papildus palielinātām sākotnējām un uzturēšanas izmaksām, šie krāni parasti iekrauj un izkrauj konteinerus daudz lēnāk nekā krasta portālceltņi. Krasta krānu ieviešana un uzlabošana ir bijusi konteinerkuģu veiksmes atslēga. === Kravas tilpnes === [[Attēls:Containerladeräume_Schiff_retouched.jpg|thumb|Skats konteinerkuģa tilpnēs. Vertikālās ligzdu vadules vada konteinerus iepriekš noteiktās rindās perpendikulāri kuģim]] Konteinerkuģu projektēšanā efektivitātei vienmēr ir bijusi atvēlēta nozīmīga vieta. Lai arī konteinerus var pārvadāt ar parastiem ģenerālās kravas kuģiem, konteinerkuģa kravas tilpnes ir īpaši būvētas, lai paātrinātu iekraušanu un izkraušanu, kā arī efektīvi turētu konteinerus nostiprinātus atrodoties jūrā. Viena no pamata atšķirībām ar ko konteinerkuģis atšķiras no citiem kuģiem ir kravas lūku uzbūve. Kravas lūkas ir atvērumi galvenajā klājā, kuri ved uz kravas tilpnēm.<ref name="gravitis_1">Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 39. lpp.</ref> Tās stiepjas visā kravas tilpņu platumā un tām pa perimetru piemetina vertikālu tērauda sloksni — [[lūkas apmale|apmali]] jeb komingsu.<ref name="gravitis_1"/> Virs komingsiem atrodas kravas lūku vāki. Līdz 1950-tajiem lūku vāki parasti sastāvēja no koka dēļu klājuma virs kuriem tika pārvilkts brezents, kuru, savukārt, nostiprināja pie lūku apmalēm ar šinām.<ref>Grāvītis J. ''Kuģu uzbūve.'' Latvijas Jūras akadēmija, 2004. 39.-40. lpp.</ref> Mūsdienās daži lūku vāki var būt cietas metāla plātnes, kuras paceļ no kuģa un nolaiž uz kuģa ar krāniem, kamēr citur izmanto vākus, kas savā starpā un ar komingsu savienoti ar locīklu (šarnīru), bet tos paceļ ar spēcīgiem hidrocilindriem. Cita konteinerkuģiem raksturīga iezīme ir ligzdu vadules. Ligzdu vadules ir izturīgas, vertikālas metāla konstrukcijas kravas tilpnēs. Šīs konstrukcijas vada konteinerus iepriekš noteiktās rindās kravas iekraušanas laikā un nodrošina zināmu atbalstu konteineriem kuģa zvalstīšanās laikā jūrā. Ligzdu vadules ir tik raksturīgas konteinerkuģiem, ka tādas organizācijas kā [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un Attīstības Konference]] to esamību izmanto, lai atšķirtu konteinerkuģus no ģenerālās kravas kuģiem. Tiek izmantota trīs dimensiju koordinātu sistēma, lai [[Konteinerkuģa kravas plāns|kravas plānos]] noteiktu konkrētā konteinera atrašanās vietu. Pirmā koordināte ir niša (''bay'' — angļu val.), kuras sāk skaitīt no kuģa priekšgala un pakaļgala pusi. Otrā koordināta ir līmenis (''tier'' — angļu val.), kurus sāk skaitīt no kravas tilpnes dibena uz augšu. Trešā koordināta ir rinda (''row'' — angļu val.). Rindas labajā bortā ir ar nepāra numuriem, kreisajā bortā ar pāru numuriem. Rindām tuvāk diametrālajai plaknei piešķir zemākus numurus, bet tie pieaug ligzdām izvietotām tālāk prom no diametrālās plaknes. Konteinerkuģi pārvadā tikai 20, 40 un 45 pēdu konteinerus. 45 pēdu konteinerus izvieto tikai virs klāja. 40 pēdu konteineri ir pamata konteineru izmērs, kuri sastāda 90% no visiem pārvadātajiem konteineriem un tā kā ar konteineriem pārvadā 90% pasaules ģenerālo kravu, vairāk par 80% no pasaules ģenerālo kravu pārvadājumiem notiek ar 40 pēdu konteineriem. Ir vairāku veidu konteineri: '''standarta konteineri''', kas paredzēti lielākoties visa veida kravām; '''platformas konteineri''', '''flat rack konteineri''' vai '''atvērta tipa konteineri''', kas nodrošina smagsvara vai nestandarta kravu pārvadājumus; '''refrižeratoru konteineri''' – [[pārtika]]s vai citu preču pārvadājumiem, kam nepieciešama [[temperatūra]]s kontrole; '''ventilējamie konteineri''', kas paredzēti graudu pārvadājumiem vai precēm, kam nepieciešama gaisa ventilācija; '''beramkravu konteineri''' – ar speciālu iebēršanas atveri; '''tank konteineri''' jeb iso cisternas – [[Šķidrums|šķidrumu]] transportēšanai. === Konteineru stiprinājumi === [[Attēls:Manual_twistlock.jpg|thumb|Talrepus un stieņus plaši izmanto, lai nostiprinātu konteinerus uz kuģiem]] Tiek lietotas vairākas sistēmas, lai nostiprinātu konteinerus uz kuģa. Konkrēto sistēmu ietekmē kuģa tips, konteinera tips un tā atrašanās vieta.<ref name="Twistlocks">[https://web.archive.org/web/20110715060948/http://www.peckhale.com/PDFs/LooseTwistlocks.pdf Peck & Hale Container stowage & securing systems 2000] Skatīts: 2018. gada 24. aprīlī</ref> Konteineru iekraušana kuģī ar konteineru ligzdām ir vienkāršākā un parasti tiek izmantotas vienkāršas vertikālas metāla vadules, kravas tilpnes dibenā izvietoti novietojošie konusi un stiprinājumi divu 20 pēdu konteineru sastiprināšanai kopā, lai veidotu vienu 40 pēdu konteineru (''anti — rack spacer'' — angļu val.).<ref name="Twistlocks" /> Virs klāja, kur nav ligzdu vadules, tiek lietots sarežģītāks aprīkojums. Pašlaik plaši izmanto trīs sistēmas: savilkšanas, saslēgšanas un atbalsta. Savilkšanas sistēmās (''lashing'' — angļu val.) konteinerus nostiprina ar tērauda trosēm, cietiem stieņiem un ķēdēm, bet troses, stieņus un ķēdes nospriego ar talrepiem. Savilkšanas sistēmas efektivitāte pieaug savienojot konteinerus savā starpā vai nu ar vienkāršām metāla formām (kraušanas konusiem) vai arī sarežģītākām ierīcēm kā tvistlokiem (''twist-lock'' — angļu val.). Tipisku [[Tvistloks|tvistloku]] ievieto viena konteinera stūra caurumā un to pagriež, lai tas piestiprinātos konteineram. Pēc tam citu konteineru nolaiž uz tvistloka. Abus konteinerus sastiprina kopā pagriežot ierīces rokturi. Parasts [[tvistloks]] ir izgatavots no kalta tērauda ar pieļaujamo bīdes spēku līdz 48 tonnām. Atbalsta sistēmā (''buttress system'' — angļu val.), ko izmanto uz dažiem lieliem konteinerkuģiem, izmanto lielus torņus, kurus nostiprina uz kuģa katras kravas tilpnes abos galos. Lādējot kuģī kravu, ciets, pārvietojams kraušanas rāmis tiek pievienots konteineriem, strukturāli nostiprinot katra konteineru līmeņa konteinerus kopā. === Stūres māja === Vēsturiski konteinerkuģiem bija viena pakaļgalā izvietota virsbūve ar dzīvojamajām telpām un stūres māju, bet, lai apvienoto lielāku konteineru pārvadāšanas apjomu ar [[Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras|SOLAS]] konvencijā minēto prasību vizuālai redzamībai no stūres mājas, tika attīstīti vairāki jauni arhitektūras risinājumi. Sākot no 2015. gada daži lieli konteinerkuģi tiek būvēti ar virsbūvi, kura izvietota atsevišķi no skursteņa vairāk uz kuģa priekšgalu. Daži mazāki konteinerkuģi, kuri apkalpo Eiropas ostas un strādā Eiropas upēs ir aprīkoti ar paceļamu stūres māju, kuru var nolaist, lai ietu zem tiltiem. Uzņēmums HHI ir attīstījis ''[[Skybench]]'', pārvietojamu stūres māju, lai atvēlētu vairāk vietas konteineriem uz klāja.<ref>[http://www.motorship.com/news101/ships-and-shipyards/approval-in-principle-for-hhi-skybench The Motorship] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181005210946/https://www.motorship.com/news101/ships-and-shipyards/approval-in-principle-for-hhi-skybench |date={{dat|2018|10|05||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> == Flotes raksturojums == {{bar box |title=Pārvadātās kravas no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 25. aprīlim<ref>[https://alphaliner.axsmarine.com/PublicTop100/ Alphaliner – TOP 100 – Esošā flote 2018. gada 25. aprīlī] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> |titlebar=#DDD |left1=flote |right2=TEU |float=right |width=200px |bars= {{bar pixel|APM-Maersk|lightblue|41|18975}} {{bar pixel|MSC|gold|32|48199}} {{bar pixel|CMA CGM Group|darkblue|25|18195}} {{bar pixel|COSCO|dodgerblue|19|43608}} {{bar pixel|Hapag-Lloyd|darkorange|16|11772}} {{bar pixel|ONE|deeppink|15|40829}} {{bar pixel|Evergreen Line|darkgreen|10|88509}} {{bar pixel|OOCL|grey|6|94597}} {{bar pixel|Yang Ming|red|6|43801}} {{bar pixel|PIL|black|4|27624}} }} {{bar box |title=Pārvadāto kravu apjoms pasaulē<ref>[http://www.progressive-economy.org/trade_facts/world-container-fleet-capacity-has-grown-by-50-percent-since-2008/ Progressive Economy World container-fleet capacity has grown by 50 percent since 2008. 2012. gada 12. decembris] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> |titlebar=#DDD |left1=gads |right2=miljoni TEU |float=right |width=200px |bars= {{bar pixel|1990|red|1.5}} {{bar pixel|2000|green|4.3}} {{bar pixel|2008|blue|10.6}} {{bar pixel|2012|orange|15.4}} {{bar pixel|2017|magenta|20.3}} }} 2016. gadā konteinerkuģi veidoja 13,5% no pasaules flotes dedveita tonnāžas.<ref name="UNCTAD_1">[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 31. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> Konteinerkuģu [[Dedveita tonnāža|dedveita]] procentuālā daļa ir kāpusi no 1,6% 1980. gadā līdz 13,5% 2016. gadā.<ref name="UNCTAD_1"/> Kopējā konteinerkuģu un ģenerālās kravas kuģu, kurus arī bieži izmanto konteineru pārvadāšanai, dedveita tonnāža sastāda 17,7% no pasaules flotes dedveita tonnāžas.<ref name="UNCTAD_1"/> 2016. gadā vidējais konteinerkuģu vecums bija 11,2 gadi, kas tos padarīja par otru jaunāko kuģu tipu pēc [[Balkeris|balkeriem]] ar 8,8 gadiem. Pēc tam sekoja [[Naftas produktu tankkuģis|naftas produktu tankkuģi]] ar 18,5 gadiem, ģenerālās kravas kuģi ar 24,7 gadiem un pārējie ar 22,5 gadiem.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 32. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> Lielākā daļa no konteinerkuģiem ar īpaši paredzētām konteineru ligzdām strādā kā [[Līnijkuģis|līnijkuģi]] iepriekš noteiktos maršrutos. Izplatīta prakse starp lielajiem konteinerkuģu līniju apkalpojošajiem uzņēmumiem ir papildināt savu floti fraktējot citiem īpašniekiem piederošus kuģus.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 36. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 25. aprīlī</ref> === Karoga valstis === Starptautiskie likumi nosaka, ka katram tirdzniecības kuģim jābūt reģistrētam kādā valstī, kuru sauc par tā [[Karoga valsts|karoga valsti]]. Karoga valsts realizē savu kontroli pār kuģi un tai ir jāveic regulāras kuģa pārbaudes, jāsertificē kuģa aprīkojums un komanda, kā arī jāizsniedz drošības un vides piesārņojuma novēršanas dokumenti. 2016. gadā ASV Jūras Administrācija pasaulē uzskaitīja 5 119 konteinerkuģus, kuri bija 1000 bruto tonnu lieli vai lielāki.<ref name="marad">[https://www.marad.dot.gov/wp-content/uploads/pdf/DS_16_WorldRegistries.pdf MARAD Merchant Fleets of the World Report for 2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170513131044/https://www.marad.dot.gov/wp-content/uploads/pdf/DS_16_WorldRegistries.pdf |date={{dat|2017|05|13||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 27. aprīlī</ref> [[Libērija]] bija pasaulē lielākā konteinerkuģu [[karoga valsts]], kurā bija reģistrēti 912 kuģi.<ref name="marad"/> Vēl 13 karoga valstīs bija reģistrēti vairāk par 100 konteinerkuģiem: [[Panama]] (626), [[Singapūra]] (503), [[Honkonga]] (472), [[Māršala Salas]] (283), [[Antigva un Barbuda]] (279), [[Malta]] (260), [[Ķīna]] (185), [[Kipra]] (184), [[Indonēzija]] (173), [[Vācija]] (130), [[Portugāle]] (126), [[Dānija]] (116) un [[Apvienotā Karaliste]] (102).<ref name="marad"/> Libērijas, Panamas, Māršala Salu, Antigvas un Barbudas, Maltas, Kipras un Vācijas starptautiskais kuģu reģistrs ir atvērtie reģistri un [[Starptautiskā transporta darbinieku federācija]] tos uzskata par [[Ērtais karogs|ērtajiem karogiem]] (''Flag of convenience (FOC)'' — angļu val.)<ref>[http://www.itfglobal.org/en/transport-sectors/seafarers/in-focus/flags-of-convenience-campaign/ International Transport Workers' Federation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180516081301/http://www.itfglobal.org/en/transport-sectors/seafarers/in-focus/flags-of-convenience-campaign/ |date={{dat|2018|05|16||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 27. aprīlī</ref><ref>''Flag of Convenience'' (FOC) kuģis ir tāds kuģis, kura īpašnieka uzņēmējdarbība nav reģistrēta attiecīgajā kuģa reģistra valstī. FOC piedāvā ārvalstniekiem kuģu reģistrāciju tā sauktajā atvērtajā reģistrā.</ref> Salīdzinot, tādā tradicionālā jūras valstī kā Japāna ir reģistrēti tikai seši konteinerkuģi.<ref name="marad"/> === Cena === 2010. gada martā vidējā 500 TEU krānu konteinerkuģa cena bija 10 milj. ASV dolāru. Bezkrānu kuģu no 6 500 TEU līdz 12 000 TEU cenas svārstījās attiecīgi no 74 līdz 105 milj. ASV dolāru.<ref>[http://unctad.org/en/docs/rmt2010_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2010 56. lpp. {{ISBN|9789211128109}}] Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> Tajā pašā laikā 10 gadus vecu, lietotu krānu konteinerkuģu ar tilpību 500, 2 500 un 3 500 TEU cenas bija attiecīgi 4 milj., 15 milj. un 18 milj. ASV dolāru.<ref>[http://unctad.org/en/docs/rmt2010_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2010 57. lpp. {{ISBN|9789211128109}}] Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> === Sagriešana metāllūžņos === Kad kuģis ir nokalpojis savu mūžu, to [[Kuģu utilizācija|sagriež metāllūžņos]]. Kuģu īpašnieki un pircēji ved sarunas par metāllūžņu cenām, ņemot vērā tukša kuģa masu (vieglo ūdensizspaidu ''ldt'' (angļu val. — ''light weight'')) un metāllūžņu cenu tirgū.<ref>[http://www.pedz.uni-mannheim.de/daten/edz-os/gdv/06/2006_11_tonnage_measurement_study.pdf Tonnage Measurement Study 2006 8. lpp.]{{Novecojusi saite}} Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> 2016. gadā kuģus pārdeva par salīdzinoši zemām metāllūžņu cenām — 290 ASV dolāri par ldt.<ref name="worldmaritimenews">[https://worldmaritimenews.com/archives/213139/clarksons-2016-busy-year-for-scrapping/ World Maritime News] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180326172258/https://worldmaritimenews.com/archives/213139/clarksons-2016-busy-year-for-scrapping/ |date={{dat|2018|03|26||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> 2015. gadā apmēram 95% kuģu sagrieza kuģu kapsētās Bangladešā, Ķīnā, Indijā un Pakistānā.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 47. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2018. gada 30. aprīlī</ref> 2016. gadā tika sagriezti kopā 700 000 TEU konteinerkuģu tilpuma.<ref name="worldmaritimenews"/> === Lielākie kuģi === {| class="wikitable" style="float: right; font-size:8pt;" |+ 15 lielākās konteinerkuģu klases sarindotas pēc [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] ietilpības ! Būvēts ! Nosaukums ! Klases<br />lielums ! Maksimums [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] ! Avoti |- |2017 |''[[OOCL Hong Kong]]'' |6 |21 413 |<ref name="OOCL Hong Kong">[https://www.marineinsight.com/shipping-news/new-largest-containership-world-oocl-hong-kong-christened/ Marine Insight New Largest Containership In The World ''OOCL Hong Kong'' Christened] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200309015811/https://www.marineinsight.com/shipping-news/new-largest-containership-world-oocl-hong-kong-christened/ |date={{dat|2020|03|09||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 1. maijā</ref> |- |2018 |''[[CMA CGM Antoine de Saint Exupery]]'' |3 |20 776 |<ref>[http://www.cma-cgm.com/the-group/activities/shipping/vessel/9776418/cma-cgm-antoine-de-saint-exupery CMA CGM ANTOINE DE SAINT EXUPERY] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2017 |''[[Madrid Mærsk]]'' |11 |20 568 |<ref>[https://web.archive.org/web/20170505183559/http://www.maersk.com/en/hardware/2017/05/ships-for-the-long-and-short-haul Churchill J. Ships for the long (and short) haul] Maersk Group. Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2018 |''Ever Golden'' |11 |20 244 | |- |2017 |''MOL Truth'' |2 |20 182 |<ref>[http://www.mol.co.jp/en/pr/2017/17074.html ''MOL Truth'', Japan's 1st 20,000 TEU Containership, Delivered — Largest Built in Japan, to be Launched on Asia-North Europe Trade -] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2017 |''[[MOL Triumph]]'' |4 |20 150 |<ref name="MOL_Triumph">[https://www.maritime-executive.com/article/worlds-largest-container-ship-named#gs.NDQuo7Y The Maritime Executive World's Largest Container Ship Named] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2018 |''COSCO Shipping Taurus'' |5 |20 119 | |- |2015 |[[MV Barzan|''Barzan'']] |6 |19 870 |<ref>[https://www.hapag-lloyd.com/en/products/fleet/vessel/barzan.html Hapag-Lloyd Barzan] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2016 |''MSC Diana'' |6 |19 462 |<ref>[https://www.msc.com/blr/about-us/our-fleet MSC Our fleet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180214013432/https://www.msc.com/blr/about-us/our-fleet |date={{dat|2018|02|14||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2016 |''MSC Reef'' |6 |19 437 | |- |2016 |''MSC Anna'' |2 |19 368 | |- |2018 |''COSCO Shipping Aries'' |6 |19 273 |<ref name="COSCO">[http://lines.coscoshipping.com/home/Services/ship/0 COSCO Shipping Lines Vessels] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2015 |''[[MSC Oscar]]'' |6 |19 224 |<ref>[https://www.msc.com/ago/news/2014-december/msc-oscar MSC Meet ''MSC OSCAR'', the world's largest container ship at 19,224 TEU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171210020122/https://www.msc.com/ago/news/2014-december/msc-oscar |date={{dat|2017|12|10||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |- |2014 |''[[CSCL Globe]]'' |5 |18 982 |<ref name="COSCO"/> |- | 2013 | ''[[Maersk Triple E class|Mærsk Mc-Kinney Møller]]'' | 20 | 18 270 |<ref>[https://www.maersk.com/en/explore/fleet/triple-e Maersk Triple E] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180309181134/https://www.maersk.com/en/explore/fleet/triple-e |date={{dat|2018|03|09||bez}} }} Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> |} Konteinerkuģu izmēru pieaugumu ir radījuši apjomradīti ietaupījumi.<ref>[http://termini.lza.lv/term.php?term=apjomrad%C4%ABti%20ietaup%C4%ABjumi&list=apjomrad%C4%ABti%20ietaup%C4%ABjumi&lang=LV Akadēmiskā terminu datubāze] Skatīts: 2018. gada 1. maijā</ref> Tomēr konteinerkuģu izmēru pieaugumam ir noteiktas robežas. Primāri tā ir pietiekami lielu galveno dzinēju pieejamība un pietiekama daudzuma ostu un terminālu, kuri piemēroti ultra lielu konteinerkuģu apkalpošanai, pieejamība. Turklāt maksimālie kuģu izmēri dažos no pasaules galvenajiem ūdens ceļiem var nākotnē ierobežot kuģu izmēru pieaugumu. Tas pirmkārt attiecas uz [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] un [[Singapūras šaurums|Singapūras šaurumu]]. Ilgu laika periodu netika pārsniegta 20 000 TEU robeža konteinerkuģu tilpumā. 2016. gadā, pirms tika uzbūvēts pirmais konteinerkuģis ar tilpību virs 20 000 TEU, daži eksperti uzskatīja, ka tobrīd ekspluatācijā esošie lielākie konteinerkuģi ir sasnieguši optimālo izmēru un nebūs ekonomiski palielināt to izmēru, jo ostas iekārtas būs pārāk dārgas, pārkraušana ostās pārāk ilga, piemērotu ostu skaits pārāk mazs un apdrošināšanas izdevumi pārāk augsti. Pirmais konteinerkuģis ar oficiālo tilpību virs 20 000 TEU tika kristīts ''Samsung Heavy Industries'' 2017. gada martā. ''MOL Triumph'' tilpība ir 20 150 TEU. ''Samsung Heavy Industries'' 2017. gadā piegādāja vairākus kuģus ar tilpību virs 20 000 TEU un saņēma vismaz desmit pasūtījumus šāda izmēra kuģiem no ''MOL'' un ''OOCL''.<ref name="MOL_Triumph"/> Arī ''Maersk'' modificēja savus ''Triple E'' klases kuģus palielinot to ietilpību līdz 19 630 TEU. Tā kā pat ļoti lieli konteinerkuģi ir kuģi ar nelielu iegrimi salīdzinot ar lieliem tankkuģiem vai balkeriem, kuģu izmēru pieaugums vēl ir iespējams. 2018. gadā lielākais konteinerkuģis bija ''[[OOCL Hong Kong]]'' ar 21 413 [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] ietilpību. Kuģa izmēri ir 400 m x 59 m un dedveits 191 317 tonnas.<ref name="OOCL Hong Kong"/> Kamēr šāds kuģis atrodas uz Suecas kanāla izmantošanas augšējās robežas, tā saucamais ''[[Malaccamax]]'' koncepts uz konteinerkuģiem neattiecas, jo [[Malakas šaurums|Malakas]] un Singapūras šaurumu iegrimes robeža, apmēram 21 metrs, ir lielāka par jebkura iedomājama konteinerkuģu projekta iegrimi. 2013. gadā ''Maersk'' uzbūvēja pirmo [[Triple E klase|''Triple E'']] klases konteinerkuģi ar tilpību 18 000 TEU ar uzsvaru uz mazāku degvielas patēriņu. Pašreizējā tirgus situācijā arī galvenie dzinēji nebūs kuģu izmēra pieaugumu ierobežojošs faktors. Pastāvīgi augošās [[Mazuts|degvielas]] cenas 2010-tajos gados ir pamudinājušas konteinerkuģu līnijas apkalpojošos uzņēmumus pieņemt lēnākus, ekonomiskākus reisu ātrumus, apmēram 21 mezglu, salīdzinot ar agrākajiem maksimālajiem ātrumiem, kuri pārsniedza 25 mezglus. Tādēļ no jauna uzbūvētos konteinerkuģus var aprīkot ar mazākiem galvenajiem dzinējiem. Dzinēju modeļi, kuri agrāk tika izmantoti 14 000 [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] kuģu piedziņai, ir pietiekami jaudīgi, lai dzītu 20 000 [[20 pēdu ekvivalenta mērvienība|TEU]] vai lielākus kuģus mūsdienās. Neskatoties uz to ''Maersk'', pasaulē lielākais konteinerkuģu līnijas apkalpojošais uzņēmums, 2011. gada februārī pasūtot ''Daewoo Shipbuilding'' desmit 18 000 TEU kuģus, izvēlējās divus dzinējus (divi mazāki dzinēji piedzen katrs savu dzenskrūvi).<ref>[https://web.archive.org/web/20110714020147/http://www.maerskline.com/link/?page=news&path=%2Fnews%2Fstory_page%2F11%2FTriple_E Maersk Line Maersk Line orders 10 ''Triple-E'' mega-ships] Skatīts: 2018. gada 2. maijā</ref> Kuģus piegādāja no 2013. līdz 2014. gadam. === Fraktēšana === {{Pamatraksts|Fraktēšana}} Kuģa īri ar mērķi pārvadāt kravu sauc par fraktēšanu. Ārpus īpašiem [[Beramkrava|beramkravu]] tirgiem, kuģus īrē ar trīs veidu [[Fraktēšana|frakts]] līgumiem: [[Fraktēšana|reisa frakta]], laika frakta un [[Berbouta līgums|berbouta līgumiem]].<ref>2003. gada 29. maija Jūras kodeksa E sadaļas XXIII nodaļa Reisa fraktēšana, XXV nodaļa Laika fraktēšana un B sadaļas III nodaļas Kuģu reģistrs 13. pants Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums</ref> Reisa fraktēšanā fraktētājs īrē kuģi no iekraušanas ostas līdz izkraušanas ostai. Laika fraktēšanā kuģis tiek noīrēts uz noteiktu laiku, lai veiktu reisus atbilstoši fraktētāja norādījumiem. Berbouta līgumā fraktētājs darbojas kā kuģa operators un vadītājs uzņemoties atbildību par komandas nolīgšanu un kuģa apkopi. Noslēgtu [[Fraktēšanas līgums|fraktēšanas līgumu]] angļu valodā sauc par ''charterparty''. [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un Attīstības Konference]] jeb UNCTAD (''United Nations Conference on Trade and Development'' — angļu val.) savā 2017. gada ''Jūras tirdzniecības apskatā'' (''Review of Maritime Trade'' — angļu val.) izšķir divus konteineru pārvadāšanas izmaksu aspektus.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 45. — 47. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 04. maijā</ref> Pirmais ir laika frakts maksa par vienu 14 tonnu TEU ligzdas kravu konteinerkuģī.<ref name="a">[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 47. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 04. maijā</ref> Otrais aspekts ir [[frakts maksa]] (''Freight rate'' — angļu val.), ko jāsamaksā par viena TEU konteinera kravas apjoma nogādāšanu izvēlētā maršrutā.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 45. — 46. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 04. maijā</ref> Laika frakta maksa 2016. gadā strauji kritās salīdzinot ar 2015. gadu un visu 2016. gadu palika zema. Frakts maksas par viena konteinera pārvešanu noteiktā maršrutā 2016. gadā bija zemas un nestabilas. Tās bija rekordzemas gada pirmajā pusē, bet auga gada otrajā pusē. Lai iegūtu datus par laika frakts maksām, UNCTAD izmanto [[Hamburgas Kuģu Brokeru Asociācija]]s VHSS (''Vereinigung Hamburger Schiffsmakler und Schiffsagenten e. V.'' — vācu val.) datus. 2007. gadā VHSS sāka uzturēt ''New ConTex'' indeksu, kurš parāda vienas 14 tonnu TEU ligzdas cenu ASV dolāros par dienu. Dati tiek iegūti no starptautiskas kuģu brokeru grupas.<ref name="a"/> ''New ConTex'' indekss parāda dažas skaidras tendences fraktēšanas tirgū. Vispirms laika frakts maksa 2016. gadā kritās salīdzinot ar 2015. gadu. Tas liecināja par pieprasījuma un piedāvājuma nesakrišanu. Bija zems pieprasījums pēc kuģiem un liels laika fraktā nododamo kuģu skaits. Īpaši zemu kritumu laika frakts maksā piedzīvoja ''Panamax'' kuģi, jo paplašinot Panamas kanālu Āzijas — Amerikas maršrutā ienāca jauni, lielāki kuģi. ''Panamax'' kuģus sāka izmantot reģionālo maršrutu apkalpošanai, bet šī tendence kļuva vājāka, jo reģionālajos maršrutos nebija pietiekošs konteineru skaits un ostu infrastruktūra nebija tik attīstīta lielu kuģu pieņemšanai. 2017. gada pirmajā ceturksnī laika frakts maksa paaugstinājās. Pieprasījums pēc konteineru pārvadājumiem auga jau sākot no 2016. gada pēdējā ceturkšņa. Piedāvājumu samazināja konteinerkuģu līniju apkalpojošo uzņēmumu apvienošanās aliansēs. Straujāko kāpumu laika frakts maksās piedzīvoja ''Panamax'' kuģi, jo iepriekš tieši šo kuģu frakts maksa bija kritusies visvairāk.<ref name="a"/> UNCTAD apkopo ziņas arī par konteineru [[frakts maksa|frakts maksām]] jeb summām ASV dolāros, ko jāsamaksā par viena TEU konteinera kravas apjoma nogādāšanu izvēlētā maršrutā. Dati tiek doti galvenajām konteinerkuģu līnijām: Āzija — ASV, Āzija — Eiropa u.c.<ref name="b">[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 46. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 05. maijā</ref> Dažreiz cenas ir atšķirīgas atkarībā no tā, kādā virzienā krava tiek vesta. {| class="wikitable sortable" |+ Konteineru frakts maksas<ref name="b"/> ! $ par TEU no Šanhajas līdz !! 2009 !! 2010 !! 2011 !! 2012 !! 2013 !! 2014 !! 2015 !! 2016 |- | ASV rietumu krastam<ref name="c">par 40 pēdu ekvivalenta vienību</ref> | 1372 || 2308 || 1667 || 2287 || 2033 || 1970 || 1506 || 1279 |- | ASV austrumu krastam<ref name="c"/> | 2367 || 3499 || 3008 || 3416 || 3290 || 3720 || 3182 || 2102 |- | Ziemeļeiropai | 1395 || 1789 || 881 || 1353 || 1084 || 1161 || 629 || 683 |- | Vidusjūrai | 1397 || 1739 || 973 || 1336 || 1151 || 1253 || 739 || 676 |- | Dienvidamerikai (Santusa) | 2429 || 2236 || 1483 || 1771 || 1380 || 1103 || 455 || 1644 |- | Austrālijai (Melburna) | 1500 || 1189 || 772 || 925 || 818 || 678 || 492 || 533 |- | Rietumāfrikai (Lagosa) | 2247 || 2305 || 1908 || 2092 || 1927 || 1838 || 1449 || 1181 |- | Dienvidāfrikai (Durbana) | 1495 || 1481 || 991 || 1047 || 805 || 760 || 693 || 584 |- | Singapūrai | || 318 || 210 || 256 || 231 || 233 || 187 || 70 |- | Japānas austrumu krastam | || 316 || 337 || 345 || 346 || 273 || 146 || 185 |- | Korejas Republikai | || 193 || 198 || 183 || 197 || 187 || 160 || 104 |- | Honkongai | || 116 || 155 || 131 || 85 || 65 || 56 || 55 |- | Persijas līcim (Dubaija) | 639 || 922 || 838 || 981 || 771 || 820 || 525 || 399 |} Konteinerkuģu līniju apkalpojošo uzņēmumu reakcija uz pārmērīgo kuģu piedāvājumu tirgū bija dažāda. 2009. gadā daži konteinerkuģu līnijas apkalpojošie uzņēmumi samazināja konteineru frakts maksas līdz nullei Āzijas — Eiropas maršrutā. Tika iekasēta tikai maksa ekspluatācijas izdevumu segšanai. Pārmērīgais piedāvājums tika samazināts arī atstājot kuģus pie piestātnes, sagriežot metāllūžņos un samazinot kuģu ātrumu (paņēmiens ar nosaukumu ''[[lēnā kuģošana]]'' (''Slow steaming'' — angļu val.)).<ref name="b"/> Lēnā kuģošana paildzināja Eiropas — Āzijas maršrutu līdz maksimums 40 dienām. Daži uzņēmumi manipulēja ar tirgu paziņojot presē par konteineru frakts cenu paaugstināšanu, bet, kad viens pārvadātājs bija izplatījis paziņojumu, citi sekoja un pacēla cenas. Par alternatīvu konteinerkuģiem Āzijas — Eiropas maršrutā pēdējā laikā ir kļuvis [[Transsibīrijas dzelzceļš]]. Šis dzelzceļš parasti var piegādāt konteinerus ātrāk par 1/3 līdz 1/2 no jūras ceļā patērētā laika. Turklāt 2009. gadā dzelzceļš paziņoja par 20% cenu samazinājumu konteineru transportam. === Kuģniecību alianses === {| class="wikitable sortable" |+ Konteinerkuģu alianses<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 49. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 05. maijā</ref> ! Alianse ! Partneri ! Tirgus daļa |- | Ocean | CMA CGM, COSCO, OOCL, Evergreen | 33% |- | THE | Ocean Network Express (K-Line, Nippon Yusen Kabushiki Kaisha, Mitsui Osaka Soshen Kaisha Lines), Hapag-Lloyd, Yang Ming | 21% |- | 2M | Maersk Line, MSC | 37% |} Lai kontrolētu cenas un palielinātu izmantoto kuģu tilpumu aizvien lielākiem kuģiem, konteinerkuģu līnijas apkalpojošie uzņēmumi slēdz līgumus par kopīgu kuģu izmantošanu un konteineru vietu apmaiņu starp dažādu uzņēmumu kuģiem. 2015. gadā 16 lielākie konteinerkuģu līnijas apkalpojošie uzņēmumi sadalīja apkalpotos maršrutus. Tas ietekmēja 95% no konteineru kravām, kuras tiek pārvadātas galvenajos austrumu — rietumu maršrutos.<ref>[https://www.joc.com/maritime-news/container-lines/ocean-three/shippers-regulators-will-be-watching-closely-alliances-launch-services_20150107.html Petetr T. Leach Shippers, regulators will be watching closely as alliances launch services] www.joc.com 07.01.2015. Skatīts: 2018. gada 13. maijā</ref> Uzņēmumu vadība paliek neatkarīga un tām ir saistoši daudzu valstu pretmonopola noteikumi, kuri aizliedz vienoties par konteineru frakts cenām vai apjomiem. Kuģniecību aliansēm ir zināma līdzība ar [[Aviācijas alianse|aviācijas aliansēm]]. == Konteineru ostas == [[Attēls:CSCL Globe (ship, 2014) 001.jpg|thumb|''CSCL Globe'' Roterdamas ostā]] Konteineru plūsmu caur ostu ir pieņemts izteikt pārkrauto [[20 pēdu ekvivalenta vienība|20 pēdu ekvivalenta vienību]] jeb TEU daudzumā.<ref name="d">[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 65. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 06. maijā</ref> 2016. gadā [[Šanhaja]] bija pasaulē lielākā konteineru osta ar 37 135 000 apstrādātu TEU.<ref name="d"/> Šajā gadā septiņas no desmit lielākajām konteineru ostām atradās Ķīnā: 1. vietā Šanhaja, 3. vietā [[Šeņdžeņa]], 4. vietā [[Ninbo]], 5. vietā [[Honkonga]], 7. vietā [[Guandžou]], 8. vietā [[Cjindao]] un 10. vietā [[Tiaņdzjiņa]] ar 14 523 000 TEU.<ref name="d"/> Pārējās desmitnieka ostas bija [[Singapūra]] 2. vietā, [[Pusana]] Dienvidkorejā 6. vietā un [[Dubaija]] Apvienotajos Arābu Emirātos 9. vietā.<ref name="d"/> Kopā lielākajās 40 pasaules ostās pārkrāva 415,9 milj. TEU, kas sastādīja gandrīz 60% no visā pasaulē pārkrautajiem konteineriem.<ref>[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2017_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2017 64. lpp. {{ISBN|9789211129229}}] Skatīts: 2018. gada 06. maijā</ref> == Drošība == [[Attēls:Nathalie_ehler_hg.jpg|thumb|Trīs krasta portālceltņi pār konteinerkuģi.]] 2007. gadā Antverpenē, Beļģijā, kravas lādēšanas laikā, apgāzās konteinerkuģis ar Londonas pieraksta ostu.<ref>[https://web.archive.org/web/20071013041309/http://www.iht.com/articles/ap/2007/03/08/europe/EU-GEN-Belgium-Capsized-Container-Ship.php International Herald Tribune] Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Manevri piekrastes ūdeņos un ostās, ko veic no [[stūres māja]]s, var būt bīstami, par ko liecina konteinerkuģa ietriekšanās [[Sanfrancisko - Oklendas tilts|Sanfrancisko — Oklendas tiltā]] 2007. gada 7. novembrī.<ref>[https://www.sfgate.com/bayarea/article/Container-ship-hits-Bay-Bridge-tower-fuel-3236913.php Taylor M., Nolte C., Curiel J. Container ship hits Bay Bridge tower — fuel spills, but span undamaged] San Francisco Chronicle. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Ir ticis aplēsts, ka konteinerkuģi jūrā pazaudē no 2 000 līdz 10 000 konteineru katru gadu<ref>[https://news.nationalgeographic.com/news/2001/06/0619_seacargo.html Podsada J. Lost Sea Cargo: Beach Bounty or Junk?] National Geographic News. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> un tas izmaksā 370 milj. ASV dolāru.<ref>[https://manati.star.nesdis.noaa.gov/SVW_nextgen/QuikSCAT_maritime_report_final.pdf Kite-Powell H. Benefits to Maritime Commerce from Ocean Surface Vector Wind Observations and Forecasts] National Oceanic and Atnospheric Administration. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Vairumu no tiem pazaudē atklātā jūrā vētru laikā, bet ir bijuši gadījumi, kad aiziet bojā viss kuģis kopā ar kravu.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/3917539.stm Freak waves spotted from space] BBC News. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Pazaudēti konteineri automātiski kļūst par [[jūras atkritumi]]em.<ref>[https://marinedebris.noaa.gov/types-and-sources/sources Sources of Marine Debris] National Oceanic and Atnospheric Administration. Skatīts: 2018. gada 15. maijā</ref> Kad konteiners atrodas ūdenī, tas piepildās ar ūdeni un nogrimst, ja vien tā pildījums nesatur gaisu. Vētras viļņi ātri sašķaida konteineru un tas nogrimst. [[Pirātisms|Pirātisma]] draudi kuģniecības kompānijai var izmaksāt līdz 100 milj. ASV dolāru gadā. Pārsvarā tas ir garāku maršrutu un lielāku ātrumu dēļ, īpaši Austrumāfrikas tuvumā. == Skatīt arī == * [[CSCL Globe]] * [[Balkeris]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.economist.com/christmas-specials/2014/12/17/ancient-and-modern-mariners ''The Economist'' raksts par darbu uz konteinerkuģa] * [http://i.dailymail.co.uk/i/pix/2009/11/21/article-1229857-074F8F57000005DC-715_468x186_popup.jpg Karte ar pasaulē biežāk izmantotajiem maršrutiem] [[Kategorija:Kuģu tipi]] 3glgn16txxhf1mjsagjn2vqkoptia03 0 399146 4525877 4518852 2026-09-22T21:38:52Z Teatrālis 82063 /* 2026. gadā */ 4525877 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) == * 1919.02.23. [[Leons Paegle]] "Augšāmcelšanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] "Viens un daudzie". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.03.14. Andrejs Upīts "Balss un atbalss". Rež. Augusts Kokalis. * 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers "Pirmie viļņi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.04.11. Andrejs Upīts "Saule un tvaiks". Rež. Ērihs Lauberts. * 1919.04.18. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] "Ienaidnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. == Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) == === 1919. gadā === * 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1919.12.03. [[Rainis]] "Daugava". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1919.12.06. Rainis "[[Zelta zirgs]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons "Pāri mūsu spēkiem" (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons "Kad jaunais vīns zied". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1920. gadā === * 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] "Māsa Beatrise". Rež. [[Biruta Skujeniece]]. * 1920.01.17. Edvards Vulfs "Svētki Skangalē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1920.01.31. Endre Naģs "Ministru prezidents". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.03.17. [[Fallijs]] "Selgā". Rež. Alfrēds Zommers. * 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.04.28. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] "Legro kundze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.06.15. Edvards Vulfs "Rožainās dienas", Gabriela Zapoļska "Kāzu priekšvakarā", [[Antons Čehovs]] "Bildinājums". Rež. Dmitrijs Arbeņins. * 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis "Indrāni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.09.29. Rihards Dēmels "Cilvēku draugi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.10.13. Edvards Vulfs "Meli". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.11.17. Rainis "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1920.12.03. Šarls van Lerbergs "Pans". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1920.12.23. Jānis Akuraters "Šis un Tas Itnekas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1921. gadā === * 1921.01.12. Antons Vildganss "Nabadzība". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1921.01.26. Klitija "Sulamīte". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs "Karalis Harlekīns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] "Troņa tīkotāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] "Pret ziemeļiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1921.05.06. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.16. [[Augusts Kicbergs]] "Elks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.09.21. Voldemārs Dambergs "Ziedu viesulī". Rež. Fricis Rode. * 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli "Glauks". Rež. Kristaps Linde. * 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] "Hernhūtieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.11.23. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Fricis Rode. * 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Viena diena" un "Dzīvas un nedzīvas puķes". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1921.12.27. Kārlis Freinbergs "Tumsā un salā". Rež. Fricis Rode. === 1922. gadā === * 1922.01.15. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Fricis Rode. * 1922.01.15. Moljērs "Skapēna nedarbi". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] "Ausmā". Rež. Kristaps Linde. * 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Grāfs de Rizors". Rež. Fricis Rode. * 1922.02.25. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]". Rež. Fricis Rode. * 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas" ("Jautrās vindzorietes"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] "Padovas hercogiene". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.17. Nino Berīni "Zaimotājs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļi cilvēki". Rež. Fricis Rode. * 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] "Vienpadsmitā stunda". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Kristaps Linde. * 1922.09.14. [[Sofokls]] "Ķēniņš Edips". Rež. Fricis Rode. * 1922.09.20. Karls Šternheims "Kandidāts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.10.04. Emīlija Prūsa "Gaisa dārzi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis "Blinda" ("Pasaules līdzinātājs"). Rež. Kristaps Linde. * 1922.11.15. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1922.11.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Fricis Rode. * 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Ernests Feldmanis. * 1922.12.12. Arvīds Jernefelts "Titus, Jeruzalemes izpostītājs". Rež. Fricis Rode. * 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1923. gadā === * 1923.01.02. [[Pēteris Ērmanis]] "Brakos". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] "Roze Bernda". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] "Pieci vēji". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Fricis Rode. * 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] "Ķēniņš Dāvids". Rež. Fricis Rode. * 1923.03.07. Haralds Eldgasts "Agarta". Rež. Kristaps Linde. * 1923.03.16. Hermanis Heijermanss "Ķēžu locekļi". Rež. Teodors Podnieks. * 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.04.18. Voldemārs Dambergs "Mēs viņus gūstīsim!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.04.23. Jānis Lejiņš "Pie dzimtenes krusta". Rež. Jānis Lejiņš. * 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sirdsapziņa". Rež. Kristaps Linde. * 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] "Kāzu brauciens" ("Ciema kurpnieki"). Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.06.17. Gustavs Vids "Augstākā matemātika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.01. [[Aspazija]] "Aspazija". Rež. Fricis Rode. * 1923.09.05. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.09.26. Juris Kosa "Ceļi un dūkstis". Rež. Kristaps Linde. * 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs "Brīnišķīgais Kreitons". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Fricis Rode. * 1923.10.31. [[Ferencs Molnārs]] "Lilioms". Rež. Ernests Feldmanis. * 1923.11.18. [[Rainis]] "Daugava". Rež. Fricis Rode. * 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] "Laimes lācis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1923.12.25. Rainis "Mušu ķēniņš". Rež. Fricis Rode. === 1924. gadā === * 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Kristaps Linde. * 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Fausts". Rež. Fricis Rode. * 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Ziemas pasaciņa". Rež. Fricis Rode. * 1924.03.05. Anna Brigadere "Hetēras mantojums". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Kristaps Linde. * 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Fricis Rode. * 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] "Kaspars un Biruta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] "Kains". Rež. Kristaps Linde. * 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Arājdēls". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.05.03. Hanss Millers "Kaislība". Rež. Lilija Štengele. * 1924.05.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Jānis Lejiņš. * 1924.05.12. Zeltmatis "Indulis". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.26. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fricis Rode. * 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Fricis Rode. * 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis "Potivāra nams". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.09.25. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] "Reibonis". Rež. Fricis Rode. * 1924.10.20. Roberts Valters "Tornī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1924.11.12. Ļevs Luncs "Ārpus likuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1924.12.06. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Fricis Rode. === 1925. gadā === * 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. Fricis Rode. * 1925.02.02. Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1925.03.03. Etjēns Reijs "Skaistas sievietes". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kuru pliķē". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1925.04.08. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Fricis Rode. * 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Svētā Žanna". Rež. Kristaps Linde. * 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] "Miss Hobsa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] "Judīte". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] "Inteliģenti". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Adriēna Lekuvrēra". Rež. Fricis Rode. * 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] "Sešas personas meklē autoru" ("[[Seši tēli meklē autoru]]"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts "Mājas naids". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.11.11. Viljams Šekspīrs "Maldu komēdija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1925.11.18. [[Aspazija]] "Boass un Rute". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] "Samums", [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Fricis Rode. * 1925.12.09. Augusts Strindbergs "Līgava ar kroni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1925.12.25. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1926. gadā === * 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Fricis Rode. * 1926.01.25. [[Žils Romēns]] "Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs". Rež. Fricis Rode. * 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sievietes vara" ("Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās"). Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] "Grāfienes Lavaletas ziedojums". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Masku deja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] "Ērika Jonase". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.03.26. Voldemārs Dambergs "Neticīgā Kolombīne". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.09. [[Žans Rasins]] "Fedra", [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi". Rež. Fricis Rode. * 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] "Ministra sievas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Vecmāmuļa" ("Iekarotā laime"). Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.05.11. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fricis Rode. * 1926.05.17. Gabriela Zapoļska "Traģiskie muļķi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.05.19. [[Karlo Goldoni]] "Melis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.09.15. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] "Nepilnīgais". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.10.06. Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratuma". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.03. Anna Brigadere "Dievišķā seja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.11.25. Ļevs Urvancevs "Vera Mirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1926.11.27. Lindulis "Gaigalu dzimta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš "Sarkanais kungs". Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1927. gadā === * 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] "Apvienosimies". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1927.02.02. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns "Mans mācītājs pie bagātiem". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] "Avantūriste". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Doroteja Angermane". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Ivans Šmits. * 1927.04.20. [[Edvards Vulfs]] "Pasaka par nāvi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna "Ciānas bērni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.06. [[Lope de Vega]] "Fuente Ovehuna" ("Avju avots"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Viltus mērnieki Čangalē". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.05.20. Pāvils Gruzna "Vecpuišu nodoklis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.09.07. Pols Gavo "Šokolādes princese". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] "Precību viesulis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons "Zazā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Sātana apustulis". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1927.10.26. Edgars Volless "Kurš ir vilkatis?". Rež. Jānis Zariņš. * 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] "Mariannas untumi" un "Venēciešu nakts". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.11.19. [[Ferencs Molnārs]] "Spēle pilī". Rež. Ivans Šmits. * 1927.11.26. Edmons Rostāns "Ērglēns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] "Vesela miesa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1927.12.16. Viljams Šekspīrs "[[Makbets]]". Rež. Ivans Šmits. === 1928. gadā === * 1928.01.11. Ludvigs Fulda "Ēzeļa ēna". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] "Sieviete ar sešiem prātiem". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] "Izredzētais". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.02.15. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] "Lielpils pagasta vecākie". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] "Baltais tēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.03.31. [[Aspazija]] "Zalša līgava". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] "Kristus atriebšanās". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Sabiedrības pīlāri". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.04.27. Kārlis Ieviņš "Māte un meitas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.05.04. Jānis Vainovskis "Dzīvie miljoni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī "Arvien trakāk". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.01. Rainis "Rīgas ragana". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.07. Bella Šēne "Mīlas rotaļa". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.09.18. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.10.12. Karels Šeinpflugs "Otrā jaunība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.10.24. Anrī Bataijs "Kailā". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Pirmā nakts". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis "Velns un krodziniece". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Mīlas teika". Rež. Ernests Feldmanis. * 1928.12.19. Rainis "Suns un kaķe". Rež. Aleksis Mierlauks. === 1929. gadā === * 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] "Prezidents". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1929.01.18. [[Moljērs]] "Dons Žuans jeb Akmens dzīres". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1929.01.25. Tūrs Hedbergs "Juhans Ulfšjerns". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] "Cilvēki, kas bēg paši no sevis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.02.12. Ernests Vajda "Viņi šķiras". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.25. Roberts Mišs "Kaisles untums". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.04. Ilja Surgučovs "Rudens vijoles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Dzīve—sapnis", [[Migels de Servantess]] "Divi pļāpas". Rež. Nikolajs fon Drīzens. * 1929.03.20. [[Ferencs Molnārs]] "Melnais briljants". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Gulbju dziesma". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.04.20. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.05.07. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] "Fannija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.09.18. Františeks Langers "Kamielis caur adatas aci". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.10.02. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.10.09. Henriks Ibsens "Meža pīle". Rež. Fjodors Komisarževskis. * 1929.10.23. [[Ferencs Molnārs]] "Olimpija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.11.02. Agards Zendrups "Kas vainīgs?". Rež. Jānis Zariņš. * 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1929.11.22. Roberts Šerifs "Ceļa galā". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds "Sieviete, ko katrs meklē". Rež. Ernests Feldmanis. * 1929.12.18. Anna Brigadere "Sprīdītis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] "Ķipara brīnišķīgās dēkas". Rež. Ernests Feldmanis. === 1930. gadā === * 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] "Audžu bērni". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] "Lielais vinnests" ("200 000"). Rež. Marks Rubins. * 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] "Skatuves zvaigzne". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1930.02.12. [[Lope de Vega]] "Seviljas zvaigzne". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1930.02.19. Ježi Šaņavskis "Advokāts un rozes". Rež. Aleksandrs Zelverovičs. * 1930.02.27. Valters Ilge "Grāfiene Dibarī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] "Jauneklis ar sapņainām acīm". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.03.26. Minna Dišlere "Iegātnis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.04.04. Luijs Verneijs "Tālrunis zvana" ("Lambertjē kungs"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.04.15. [[Austra Ozoliņa-Krauze]] "Katrīna". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie sloku ezera". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.05.21. Irma Brača "Velni". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.08.31. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.09.10. Ladislavs Fodors "Pildspalva". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.09.24. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] "Šuvējas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.22. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.10.29. Pauls Franks "Pirmās šķiras viesnīca". Rež. Jānis Zariņš. * 1930.11.03. Hermanis Heijermanss "Septītais bauslis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] "Mīlestības zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1930.11.21. [[Hermanis Bārs]] "Žozefīne". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.11.24. [[Puriņu Klāvs]] "Zviedris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.10. Ksenija Rudzīte "Maliena". Rež. Ernests Feldmanis. * 1930.12.16. [[Jūlijs Pētersons]] "Tagad pasaulei jāpārveidojas". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1930.12.31. [[Ferencs Molnārs]] "Labais eņģelis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1931. gadā === * 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels "Kaislību ugunīs". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] "Jumis". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis "Mazpilsētas tirāns" ("Markurels"). Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1931.02.26. Ferdinands Brukners "Anglijas Elizabete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls "Vai mēs visi neesam tādi?". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds "Veikals ar Ameriku". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs "Kurzemes lielais hercogs". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.04.17. Žans Sarmāns "Madelona". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Tu—brīnišķā!". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.05.06. Petrs Vaičūns "Veltas pūles". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.05.25. Zigfrīds Geijers "Mainītās lomās". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons "Irēnas mīlestība". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nafta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] "Kepenikas kapteinis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners "Nogurušais Teodors". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.11.16. Bella Šēne "Kad sirdis sāk kvēlot". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] "Pastari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.11.27. Francis Hedbergs "Kāzas Ulvosā". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1931.12.09. Kārlis Gandrups "Trīs blēži". Rež. Ernests Feldmanis. * 1931.12.20. Karls Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] "Antiņa galms". Rež. Jānis Zariņš. * 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Melnā primadonna". Rež. Ernests Feldmanis. === 1932. gadā === * 1932.01.08. Neils Grants "Sieviešu politika". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] "Ilga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1932.01.23. Jēkabs Lošvics "Šahs vai rulete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] "Amora talons". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Zemes spēks". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Zaķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] "Ēriks XIV". Rež. [[Mihails Čehovs]]. * 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers "Monmartras lilija". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] "Jāņa Briesmīgā nāve". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.05.05. Minna Dišlere "Traks laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.05.20. Teuvo Pakkala "Koku pludinātāji". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.06.01. Īdens Filpotss "Cik grūti tikt pie sievas". Rež. Jānis Zariņš. * 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.09.07. Edvīns Berks "Tas, ko sauc par mīlestību". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] "Sievietes sirds labirints". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] "Muižnieku ligzda". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots "Fērika viesojas". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs. * 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs "Mākslīgais zīds". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Latvju leģenda". Rež. Ernests Feldmanis. * 1932.11.18. Anna Brigadere "Karaliene Jāna". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers "Ārzemju ceļojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1932.12.15. Maits Metsanurks "Uz zaļa zara". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1932.12.21. Anna Brigadere "Maija un Paija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1932.12.31. Pāvils Gruzna "Zemes rūķu kolektīvs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1933. gadā === * 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] "Kaļostro Jelgavā". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds "Zviedru sērkociņš". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs "Mīlas sapnis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.02.15. [[Ferencs Molnārs]] "Pāvilielas zēni". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.02.22. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]" ("Kalna Jepe"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.03.03. Elvīra Kociņa "Lidotājs". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] "Līgo!". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] "Fedora". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] "Skolmeistari". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.12. [[Karlo Goldoni]] "Spēļu ellīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Stella". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.04.30. Jānis Janka "Mistera Maija starts un finišs". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.04.30. [[Mārtiņš Gailis]] "Mistera Maija starpspēles". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pārāk patiesi, lai būtu skaisti". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.05.20. Ladislavs Fodors "Dr. Jūlija Šabo". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.09.01. [[Aspazija]] "Velna nauda". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Zelta kupris". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis "Pēc pirmā mītiņa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.09.17. Ludvigs Fulda "Dvīņu māsas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.09.27. Stefans Kedržinskis "Rītdienas laime". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.10.18. Hugo Raudseps "Salonā un krātiņā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] "Vadātājs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.11.06. [[Ferencs Molnārs]] "Velns". Rež. Ernests Feldmanis. * 1933.11.10. Barijs Konnors "Nav vērts raudāt". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Jānis Osis. * 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] "Baltezeru dzimtas asinis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1933.12.08. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Jānis Muncis. * 1933.12.31. Edvards Knoblauhs "Fauns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1934. gadā === * 1934.01.06. Augusts Laiviņš "Zvaigžņu pulki". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs "Zēns ar suni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze "Marija Vaļevska". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] "Nesaraujamās saites". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1934.02.28. Luidži Kamoleti "Māsa Terēze". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1934.03.28. Jānis Lejiņš "Saulei līdzi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] "Jaunatnes savienība". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Žagatu ligzdā". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] "Princis vai šoferis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1934.09.01. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.09.14. Renē Fošuā "Urzulas gleznas". Rež. Jānis Osis. * 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.10.13. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] "Mīlas karuselis". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs "Cilvēki baltās drānās". Rež. Jānis Zariņš. * 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs "Dvēseļu putenis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.11.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Randenes Barbara". Rež. Jānis Osis. * 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite "Septiņi brāļi". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1935. gadā === * 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] "Vecie un jaunie". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "Kīns". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] "Svešas asinis". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.02.28. Emīlija Prūsa "Godīguma pārbaude". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio "Frančeska da Rimini". Rež. Jānis Zariņš. * 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls" (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1935.04.08. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] "Marija Madaļa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] "Lielā liesma". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1935.07.25. Agapētuss "Labi vārīts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.09.11. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Aleksis Mierlauks. * 1935.09.29. [[Vilis Lācis]] "Senču aicinājums". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi "Mariša". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.10.18. Ježi Šaņavskis "Tilts". Rež. Jānis Osis. * 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] "Draudāru vedekla". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1935.11.17. [[Jānis Akuraters]] "Kronvalds". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns "Dzīvība vai nāve". Rež. Jānis Osis. * 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1935.12.23. E. Hermanis "Runcis zābakos". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1936. gadā === * 1936.01.11. Lajošs Zilahi "Viņas pēdējā loma". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs "Ziedošais jaunības laiks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] "Jēkabs Saltups". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] "Juns Gabriels Borkmans". Rež. Jānis Osis. * 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Teodors Lācis]]. * 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] "Pie latviešu miljonāra". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] "Plaisas parketā". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Dāmu karš". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.05.04. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Lilija Štengele. * 1936.09.01. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints "Marija Baškirceva". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] "Kristaps Kaugurs". Rež. Jānis Osis. * 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzoras jautrās sievas". Rež. Jānis Lejiņš. * 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons "Aklā māsa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] "Jānītis debesīs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts "Trīs vīri un zirgs". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1937. gadā === * 1937.01.13. Františeks Langers "Jātnieku izlūki". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.01.29. Jene Heltaji "Mēmais bruņinieks". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] "Skolotāja meita". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite "Ausmas dēli". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1937.02.24. Oto Bīlens "Mazā tiesa". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] "Burvju atslēga". Rež. [[Aleksis Mierlauks]]. * 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs "Jauno siržu tilts". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Daudz trokšņa par neko" ("Liela brēka, maza vilna"). Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] "Kvēlošā lokā". Rež. Jānis Osis. * 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.09.01. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.09.08. Marija Jotuni "Ādama riba". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.09.22. [[Līgotņu Jēkabs]] "Mēs vai viņi". Rež. Jānis Osis. * 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Helgelandes varoņi". Rež. Jānis Lejiņš. * 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] "Nenozīmīgā sieviete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1937.11.10. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs "Trīs soļi uz laimi". Rež. Jānis Osis. * 1937.11.18. Vilis Cedriņš "Pirmā pusnaktī". Rež. Jānis Osis. * 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lībiešu asinis" ("Kolka"). Rež. Alfrēds Alksnis. * 1937.12.22. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera dēkas". Rež. Konrāds Kvēps. === 1938. gadā === * 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] "Koncerts". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] "Kalēja līgava". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] "Annemarija". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs "Kungs pie vārtiem". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.03.07. [[Ferencs Molnārs]] "Gvardijas virsnieks". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1938.04.12. Hugo Raudseps "Rožainās brilles". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Luīze Millere" ("Mīla un viltus"). Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] "Mālu Ansis". Rež. Jānis Lejiņš. * 1938.05.21. Viktors Vārzics "Francisko Goija — ģēnijs bez tautas". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1938.09.10. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Drošā kundze" ("Madame Sans-Gene"). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Lielās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.11.11. Aleksandrs Grīns "Pumpurs un Lāčplēsis". Rež. Jānis Zariņš. * 1938.11.30. Sila-Vara "Karalienes Viktorijas jaunība". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1938.12.14. Vilma Delle "Bērnu bērni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača". Rež. Osvalds Uršteins. === 1939. gadā === * 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] "Asmodejs". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš. * 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] "Florija Toska". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] "Norieta kvēle". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.05.03. Jānis Sārts "Malu mednieki". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens "Portugāles ķeizars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.10.13. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1939.11.23. [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Jānis Zariņš. * 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs "Snip-snap-snurre". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1939.12.29. [[Tija Banga]] "Septiņas vecmeitas". Rež. Jurijs Jurovskis. === 1940. gadā === * 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] "Vīra varā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1940.02.07. Heincs Kubjē "Mīlule". Rež. [[Jurijs Jurovskis]]. * 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] "Vālodzes dziesma". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] "Studenti Debesniekos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] "Meistars". Rež. Jurijs Jurovskis. * 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] "Ceļa jūtīs". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. Jānis Zariņš. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) == === 1940. gadā === * 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis "Mans dēls". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1940.11.09. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. Jānis Zariņš. * 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. Osvalds Uršteins. === 1941. gadā === * 1941.01.10. Boriss Lavreņovs "Lūzums". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Jānis Zariņš. * 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis—iztiksim". Rež. Jānis Lejiņš. * 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. == Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) == === 1942. gadā === * 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns "Purvenieka meita". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Jums pa prātam" ("Divpadsmitā nakts"). Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.06.05. Anna Brigadere "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.07.02. Bella Šēne "Venēciete". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.09.17. Korfics Holms "Suņudienas". Rež. Osvalds Uršteins. * 1942.10.22. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] "Zelta arfa". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1942.12.25. Karls Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Alfrēds Alksnis. === 1943. gadā === * 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1943.03.16. [[Aspazija]] "Zeltīte". Rež. Osvalds Uršteins. * 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] "Nauda". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs "Atraitnis Jarls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.06.15. Aspazija "Vaidelote". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1943.11.19. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Osvalds Uršteins. === 1944. gadā === * 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] "Intermeco". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Viltus un mīlestība". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. * 1944.02.26. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] "Par purna tiesu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers "Leitnants Vāri". Rež. [[Osvalds Uršteins]]. * 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] "Pirms saules rieta". Rež. [[Osvalds Glāznieks]]. == Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) == === 1944. gadā === * 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1944.12.14. [[Anna Brodele]] "Pienākums". Rež. Kārlis Piesis. * 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Krievu ļaudis" (4. aina). Rež. Viktors Staņicins. === 1945. gadā === * 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] "Vedekla". Rež. Vera Baļuna, [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Vera Baļuna. * 1945.04.14. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Jauko māņu diena". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.06.09. Vsevolods Roks "Inženieris Sergejevs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. === 1946. gadā === * 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1946.03.20. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. [[Jānis Osis]]. * 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Vera Baļuna. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Zaļā zeme" (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Amacones". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Pēc beidzamā piliena". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1946.04.28. Andrejs Upīts "Doktora Mārtiņa viesis". Rež. Jānis Osis. * 1946.06.27. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. * 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] "Pēdējie". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Ernests Feldmanis. * 1946.12.21. Viktors Ardovs "Pelnrušķīte". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] "Agrā rītā", [[Andrejs Upīts]] "Amacones", [[Elīna Zālīte]] "Šokolādes princese". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Viņu jautājums" ("Divas Amerikas"). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1947.04.19. Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]]. * 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Jautrās vindzorietes". Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa. * 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ne vienmēr runcim krējuma pods". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Vera Baļuna. * 1947.12.11. [[Rainis]] "Pusideālists". Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers. === 1948. gadā === * 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Spuldzes maisā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. Vera Baļuna. * 1948.04.16. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.08.27. [[Lope de Vega]] "Suns uz siena kaudzes". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1948.09.24. Boriss Romašovs "Varenais spēks". Rež. Žanis Katlaps. * 1948.10.21. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Vera Baļuna. * 1948.12.31. [[Džeks Londons]] "Mārtins Īdens". Rež. Herberts Zommers. === 1949. gadā === * 1949.01.28. Džons Flečers "Spāniešu priesteris". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1949.02.26. Dora Slepjane "Māsas". Rež. Vera Baļuna. * 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.05.13. Nikolajs Virta "Kaut kur Eiropā" ("Nāvei nolemto sazvērestība"). Rež. Vera Baļuna. * 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] "Stacijas uzraugs". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks "Ukrainas stepēs". Rež. Vera Baļuna. * 1949.11.02. Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] "Vārds sievietēm". Rež. Herberts Zommers. * 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] "Svešā ēna". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1950. gadā === * 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] "Leļļu nams". Rež. Vera Baļuna. * 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs "Komponists Iļja Golovins". Rež. Vera Baļuna. * 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks "Irbenāju birztala". Rež. Vera Baļuna. * 1950.06.17. [[Lope de Vega]] "Meitene ar krūzi". Rež. Herberts Zommers. * 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. Vera Baļuna. * 1950.10.28. Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra. * 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) "Kalevas meistari". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. === 1951. gadā === * 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. Vera Baļuna. * 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. Nora Vētra. * 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] "Eiženija Grandē". Rež. Vera Baļuna. * 1951.04.29. Ļevs Šeiņins "Gadsimta vidū". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Spītnieces savaldīšana". Rež. Vera Baļuna. * 1951.09.01. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners "Gaišie logi". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Vera Baļuna. * 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. === 1952. gadā === * 1952.01.17. Jaroslavs Galans "Zem zelta ērgļa" ("Nepabeigtā dziesma"). Rež. Vera Baļuna. * 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.04.04. Georgs Gulia "Labā pilsēta". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]]. * 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] "Dons Hils Zaļbiksis". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Vera Baļuna. * 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Vera Baļuna. * 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis "Pirms vētras". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1952.12.20. Aleksejs Simukovs "Meitenītes daiļaviņas". Rež. Vera Baļuna. * 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1953. gadā === * 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. Vera Baļuna. * 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mežs". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1953.04.04. Karlo Goldoni "Viesnīcniece". Rež. Vera Baļuna. * 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa. * 1953.06.26. Augusts Jakobsons "Sargeņģelis no Nebraskas". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs "Vienkāršais cilvēks". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1953.12.10. Vasilijs Minko "Nenosaucot uzvārdus". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. === 1954. gadā === * 1954.01.09. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. Vera Baļuna. * 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1954.04.18. Anna Brodele "Avārija". Rež. Vera Baļuna. * 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] "Balss un atbalss". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] "Kādas mīlas stāsts". Rež. Žanis Katlaps. * 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs "Klejojumu gadi". Rež. Vera Baļuna. === 1955. gadā === * 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] "Dibenā". Rež. Vera Baļuna. * 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] "Karavīra šinelis". Rež. Vera Baļuna. * 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis "Ģimenes lieta" ("Apsūdzība"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1956. gadā === * 1956.03.15. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1956.05.11. Branislavs Nušičs "Ministrienes kundze". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns "Ābelīte". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1956.10.05. Samuils Aļošins "Viena pati". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] "Savādnieks". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše. * 1956.12.28. Mihails Sebastianu "Nezināmā zvaigzne". Rež. Žanis Katlaps. === 1957. gadā === * 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] "Sniga sniegi...". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]]. * 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] "Baltijas jūra šalc". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1957.12.20. Jānis Anerauds "Kaut kur pie Gaujas". Rež. Kārlis Pamše. === 1958. gadā === * 1958.01.04. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1958.03.25. Nikolajs Pogodins "Trešā, patētiskā". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] "Zītaru dzimta". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks "Kāpēc smaidīja zvaigznes". Rež. Kārlis Pamše. * 1958.10.29. Ardi Līvess "Jaungada naktī". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1959. gadā === * 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] "Medūzas plosts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1959.02.27. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] "Balto torņu ēna". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1959.05.14. Viktors Jons Popa "Take, Janke un Kadars". Rež. Kārlis Pamše. * 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] "Nekur tā neiet kā pasaulē". Rež. Žanis Katlaps. === 1960. gadā === * 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs "Esi sveicināta, mīlestība!" ("Irkutskas stāsts"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1960.03.04. Karls Guckovs "Uriels Akosta". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade "Armenuī". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] "Nemierīgie ūdeņi". Rež. Kārlis Pamše. * 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs "Tālais ceļš". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] "Augšāmcelšanās". Rež. Žanis Katlaps. * 1960.11.17. Teodors Dreizers "Amerikāņu traģēdija". Rež. Kārlis Pamše. === 1961. gadā === * 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] "Jūras vārti". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1961.02.04. Aksels Hellans "Viņš teica—nē". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1961.03.03. Vera Panova "Atvadas baltajām naktīm". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] "Plaisa mākoņos". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs "Zudušais dēls". Rež. [[Edgars Zīle]]. * 1961.12.07. Fricis Kūns "Nībelungu kredīts". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1961.12.28. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. === 1962. gadā === * 1962.03.29. Augustīns Kusani "Centra uzbrucējs mirs rītausmā". Rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede "Zaļie un vējainie pavasari". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1962.09.06. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. Žanis Katlaps. * 1962.10.11. Vera Panova "Kā tev klājas, zēn?". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Katlaps. === 1963. gadā === * 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] "Kapteiņa Zundaga atgriešanās". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas" ("Skopais bruņinieks", "Mocarts un Saljeri", "Akmens viesis"). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]]. * 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] "Miks un Dzilna". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] "Tā arī būs". Rež. Kārlis Pamše. * 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] "Septiņi brāļi". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1964. gadā === * 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] "Noziegums Granādā". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] "Juris Indrups" ("Senču aicinājums"). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns "Veco sievu vasara". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] "Plēsums". Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše. * 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] "Sieviete—debess un elle" ("Svētā Antonija kārdināšana", "Debess un elle", "Kariete svētajam sakramentam"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1964.12.24. Jānis Anerauds "Karalistes gals". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1965. gadā === * 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]]. * 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Vera Baļuna. * 1965.04.06. Daniils Graņins "Eju pretī negaisam". Rež. [[Kārlis Pamše]]. * 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] "Viņš trīsreiz sauca mani". Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis. * 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] "Savu lodi nedzird". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1966. gadā === * 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1966.03.10. Klifords Odets "Zelta puisēns". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1966.04.20. Karlo Goldoni "Kjodžas skandāls". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1966.05.28. Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma". Rež. Mihails Kublinskis. * 1966.11.10. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis. * 1966.12.15. Žaks Robērs "Satikšanās". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] "Mariuss". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1967. gadā === * 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] "Elpa". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.02.24. Harijs Gulbis "Viena ugunīga kļava". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1967.05.18. Viktors Rozovs "Absolventu salidojums". Rež. Mihails Kublinskis. * 1967.10.12. Volfgangs Borherts "Tur laukā, aiz durvīm". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1967.11.06. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs "Zvaigzne iet un deg, un...". Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1968. gadā === * 1968.01.25. Harijs Gulbis "Aijā, žūžū, bērns kā lācis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1968.02.15. Laimonis Purs "Redzēt jūru". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1968.03.20. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1968.04.27. [[Makss Frišs]] "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1968.11.06. [[Sofokls]] "Elektra". Rež. Mihails Kublinskis. * 1968.12.19. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1969. gadā === * 1969.01.14. Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs. * 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs "Dienas kārtībā—mīlestība". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1969.03.29. Harijs Gulbis "Mans mīļais, mans dārgais". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā". Rež. Mihails Kublinskis. === 1970. gadā === * 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Reiz Jaungada naktī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Henrijs IV". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru]]". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] "Piecstāvu pilsēta". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1971. gadā === * 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs "Vecā Arbata pasakas". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1971.04.05. [[Ferencs Molnārs]] "Lilioms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] "Šekspīrs mazgā traukus". Rež. Oļģerts Šalkonis. * 1971.11.03. [[Harijs Gulbis]] "Un visi nāks pie manis". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1971.12.08. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa". Rež. Mihails Kublinskis. === 1972. gadā === * 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] "Paši pūta, paši dega". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1972.03.15. Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1972.05.16. Hugo Raudseps "Mikumerdi". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1972.06.07. Elmārs Ansons "Stārķa matemātika". Rež. Mihails Kublinskis. * 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze "Lietu nodos tiesai" ("Tilts"). Rež. Jūlijs Bebrišs. === 1973. gadā === * 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] "Lorencačo". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1973.03.09. Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vilki un avis". Rež. Vera Baļuna. * 1973.05.13. Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna". Rež. Mihails Kublinskis. * 1973.06.09. Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] "[[Krusttēva Toma būda]]". Rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1973.12.19. Ištvans Erķēns "Kaķu spēle". Rež. Mihails Kublinskis. === 1974. gadā === * 1974.01.30. Aleksandrs Šteins "Okeāns". Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]]. * 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] "Kolā Briņons". Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs "Lauvam līdzīgs". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] "Brīnumainā kurpniece". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] "Ū-uū!". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks "Zvanu solo". Rež. Vera Baļuna. === 1975. gadā === * 1975.02.12. Džordžs Fārkers "Kavalieru viltība". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1975.03.05. [[Žans Rasins]] "Fedra". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1975.04.22. Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1975.05.21. [[Harijs Gulbis]] "Cīrulīši". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane "Rudens dārzs". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Zigfrīds Betgers. * 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Atj. rež. Alfrēds Jaunušans. === 1976. gadā === * 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis "Atvadas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1976.03.17. [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.04.25. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Pīļu medības". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1976.05.07. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Atj. rež. Jūlijs Bebrišs. * 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] "Tas, kurš saņem pļaukas". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1976.10.28. Vadims Korostiļovs "Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. Mihails Kublinskis. === 1977. gadā === * 1977.01.02. Harijs Gulbis "Kamīnā klusu dzied vējš". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1977.05.04. Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1977.05.19. Ingūna Pinne "Lielo cerību stunda". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1977.06.18. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis. * 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1977.10.25. Jons Druce "Zemes un saules vārdā". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1977.12.04. Andrejs Upīts "Laikmetu griežos". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1978. gadā === * 1978.02.15. Jordans Radičkovs "Janvāris". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] "Moljērs". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] "Pasaulīt, tu ļaužu ēka". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1978.11.09. Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1978.12.12. Eduardo Skarpeta "Skrandaiņi un augstmaņi". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. === 1979. gadā === * 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] "Amorāls gadījums". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] "Naktssargs un veļas mazgātāja". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] "Blūzi". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] "Klavierkoncerts". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni". Rež. Valdis Lūriņš. * 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Velna māceklis". Rež. Edmunds Freibergs. === 1980. gadā === * 1980.01.02. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Mihaels Krāmers". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1980.05.30. Jurijs Bondarevs "Krasts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1980.12.02. Jānis Jurkāna "Kolibri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] "Vai koncerts?...". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1981. gadā === * 1981.01.28. [[Leons Paegle]] "Iela". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]]. * 1981.03.31. Jons Druce "Doina". Rež. Sandri Jons Škurja. * 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] "Dots pret dotu". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1981.09.29. Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs". Rež. Mihails Kublinskis. * 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Helēna Romanova. * 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Edmunds Freibergs. === 1982. gadā === * 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] "Klusā daba ar cilvēkiem". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs "Parasts stāsts". Rež. Mihails Kublinskis. * 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] "Vasara un dūmi". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1982.06.13. Gilermo Figeiredu "Dons Žuans". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis "Kings". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: "Karnevāls" (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas "Žanna d’Arka" motīviem). Rež. Valdis Lūriņš. * 1982.11.10. Jurijs Bondarevs "Izvēle". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1983. gadā === * 1983.02.26. Harijs Gulbis "Alberts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] "Filiāle". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1983.05.12. Emīls Braginskis "Istaba". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1983.06.19. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1983.12.07. Nataša Tanska "Angļu valodas stunda". Rež. Edmunds Freibergs. * 1983.12.20. Endre Illēšs "Spānijas Isabella". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1984. gadā === * 1984.01.21. Sjūzena Kristova "Atbrīvota...". Rež. [[Helga Dancberga]]. * 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs "Vārda diena—vārda nakts". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1984.10.25. Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt...". Rež. Mihails Kublinskis. * 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] "Meteors". Rež. Pēteris Pētersons. * 1984.12.28. Daniils Graņins "Glezna". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1985. gadā === * 1985.03.05. "Kārais lauks" (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1985.12.28. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Rež. Alfrēds Jaunušans. === 1986. gadā === * 1986.02.23. Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1986.03.31. Ebijs Manns "Nirnberga... 1948... ". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1986.05.13. Ņina Pavlova "Vagoniņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] "Katrs rīts ir jauna slāpe". Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs. * 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1987. gadā === * 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] "Sarkanmatainais kalps". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] "Saules dieva Fēba rotaļas". Rež. Ārijs Geikins. * 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Pro un contra" (fragm. no romāna "[[Brāļi Karamazovi]]"). Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.03.31. [[Maikls Freins]] "Lampu drudzis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Vīrieši man sirdi plosa". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] "Tikai muzikants". Rež. Pēteris Pētersons. * 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] "Ar būdu uz baznīcu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] "Lielo grēcinieku iela". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1988. gadā === * 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1988.02.25. Džons Patriks "Augstākais bauslis" ("Dārgā Pamela"). * 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1988.05.29. Hulio Maurisio "Portreti". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...". Rež. Mihails Kublinskis. == Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) == === 1988. gadā === * 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] "Momo". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pie mums uz zemēm". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] "Mūslaiku Mēdeja". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1989.06.20. [[Aristofans]] "Putni". Rež. [[Rolands Zagorskis]]. * 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] "Kronis". Rež. Mihails Kublinskis. * 1989.12.01. Aldo Nikolai "Vīrs un sieva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1989.12.27. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. Edmunds Freibergs. === 1990. gadā === * 1990.02.22. [[Moljērs]] "Skapēna blēdības". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1990.03.20. [[Edvards Olbijs]] "Lolita" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1990.04.05. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt!". Rež. Andrejs Šedriks. * 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgie veči". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Pēdējā laiva". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1990.11.27. Larss Nurēns "Drosme nogalināt". Rež. Hanss Bertilsons. * 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Romuls Lielais". Rež. [[Ints Burāns]]. * 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. [[Jānis Kaijaks]]. === 1991. gadā === * 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] "Ar Dievu pie zemes". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1991.02.13. Gilermo Figeiredu "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1991.03.27. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1991.04.21. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1991.11.14. [[Žans Kokto]] "Burvīgie briesmoņi". Rež. Oļģerts Kroders. === 1992. gadā === * 1992.02.01. Īvs Žamiaks "Acālija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] "Suns". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss "Bagātību sala". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1992.05.13. Agneta Pleijele "Daži vasaras vakari zem šīs saules". Rež. Hanss Bertilsons. * 1992.06.17. Hermanis Zūdermans "Mans dzimtais nams". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] "Karmen, Karmen!". Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] "Ķēniņš Zauls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1992.11.28. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1992.12.19. Sverre Brandts "Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni". Rež. Jānis Kaijaks. === 1993. gadā === * 1993.01.22. Normunds Rudzītis "Tas vēl nav viss...". Rež. Juris Rudzītis. * 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Aplis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Teātris". Rež. Jūlijs Bebrišs. * 1993.03.30. Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1993.05.06. Aira Levins "Nāves slazds". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Hanss Bertilsons. * 1993.11.09. Mērija Čeiza "Neredzamais Hārvijs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1993.12.03. Virgilio Pinjera "Jēzus". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1993.12.21. [[Karlo Goldoni]] "Nerātnais marķīzs" ("Feodālis"). Rež. [[Imants Adermanis]]. === 1994. gadā === * 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī "Mīlestības neprāts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1994.04.14. [[Ferencs Molnārs]] "Lū—labais eņģelis". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Noziegums un sods]]". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Piena upes šeit sen izsīkušas". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists "Dūksnāja bērni". Rež. Jānis Kaijaks. * 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] "Lielais loms". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1994.10.28. "Edīte Piafa" (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas "Mana dzīve"). Rež. Juris Rudzītis. * 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. Oļģerts Kroders. * 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Trīs musketieri]]". Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo. === 1995. gadā === * 1995.01.03. Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Rež. Jānis Kaijaks. * 1995.02.04. Karlo Kollodi "Pasaka par koka sirsniņu". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 1995.03.10. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.03.17. Lars Jillenstens "Pavisam vienkārši". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1995.04.13. Villijs Rasels "Šērlija Velentaina". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1995.04.27. Viljams Sarojans "Tavas dzīves laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.05.09. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?" ("Otrās avēnijas gūsteknis"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] "Svešinieki šeit". Rež. Valdis Lūriņš. * 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Edmunds Freibergs. * 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] "Lieldienas". Rež. Mihails Kublinskis. * 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Bernardas Albas māja". Rež. Oļģerts Kroders. * 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] "Ceplis". Rež. Mihails Kublinskis. === 1996. gadā === * 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] "Uz Liepsalām ejot". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] "Raibie stāsti". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1996.02.16. Alehandro Kasona "Trešais vārds". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1996.04.04. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.04.18. Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1996.05.07. Ferdinands Brukners "Napoleons Pirmais". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] "Kurš stiprāks?". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] "Kaktusa zieds". Rež. Mihails Kublinskis. * 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. Edmunds Freibergs. * 1996.10.16. Augusts Strindbergs "Kurš stiprāks?" un Pērs Ulovs Enkvists "Tribādas nakts". Rež. Hanss Bertilsons. * 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] "Kliedziens". Rež. Valdis Lūriņš. * 1996.11.28. Tenesijs Viljamss "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Alfrēds Jaunušans. * 1996.12.21. Ežēns Labišs "Briesmu darbi Lursīna ielā". Rež. Gijs Pjērs Kulo. === 1997. gadā === * 1997.01.17. [[Pjērs Marivo]] "Viltus atzīšanās". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.02.18. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Dūdieviņš". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] "Divas Lotiņas". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1997.04.29. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Amālija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.05.14. Žans Sarmāns "Mamurē". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs "Eņģeļu māte Joanna". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cilvēks grib dzīvot". Rež. Valdis Lūriņš. * 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] "Jaunības laiks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane "Mazā Boije". Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Atpūta "Paradīzē"". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] "Sīkstulis". Rež. [[Jānis Kaijaks]]. === 1998. gadā === * 1998.01.09. [[Arturs Millers]] "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve"). Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1998.02.10. Noels Kouards "Jestrais spoks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] "Līnis murdā". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1998.03.03. Raimonds Auškāps "Tāda dzīve". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1998.03.18. Džejs Alens "Četrdesmit karātu". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] "Mīla—jā, mīla—nē". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1998.04.07. Armāns Mefrs "Grēksūdzes laiks". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] "Fēlikss un Felicita". Rež. Pēteris Pētersons. * 1998.05.22. Margarita Garpe "Jūlijai". Rež. Mihails Kublinskis. * 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.10.11. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.10.30. Edmons Rostāns "Sirano de Beržeraks". Rež. Valdis Lūriņš. * 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone "Pilnos auļos". Rež. Edmunds Freibergs. * 1998.11.17. [[Jānis Peters]] "Nakts pēc tautasdziesmas". Rež. Harijs Petrockis. * 1998.11.27. Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano"). Rež. Mihails Kublinskis. === 1999. gadā === * 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai" ("Trešā māsa"). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters "Mēness ūdeņi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] "Mazā raganiņa". Rež. Zane Kreicberga. * 1999.04.12. Astrida Sālbaha "Rīts un vakars". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou "Mana skaistā lēdija". Rež. Edmunds Freibergs. * 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vecākais dēls". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1999.10.07. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs "Ieradies inspektors". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit". Rež. Mihails Kublinskis. * 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] "Melnais princis". Rež. Oļģerts Kroders. * 1999.12.09. Joss Vandelo "Kapteiņu nedēļa". Rež. Virdžīnija Lejiņa. === 2000. gadā === * 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] "Vēverīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.02.15. Ronalds Hārvuds "Laiki mainās". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2000.03.09. [[Žans Anuijs]] "Ielūgums pilī". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2000.04.28. [[Lope de Vega]] "Deju skolotājs". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Talanti un pielūdzēji". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] "Vētra". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Indriķa hronika". Rež. Edmunds Freibergs. * 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] "Leģenda par kādu mūžu". Rež. Mihails Kublinskis. * 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Vasaras rītā". Rež. Regnārs Vaivars. === 2001. gadā === * 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] "Aktieri". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson...". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs "Pēdējais vilciens". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2001.03.23. [[Bernārs Marī Koltess]] "Rietumu krastmala". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] "80 dienās ap zemeslodi". Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]]. * 2001.05.28. [[Edvards Olbijs]] "Trausls līdzsvars". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.06.07. Žans Liks Lagarss "Spēles varoņi". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] "Šagrenāda". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Sfinksa". Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] "Kvēli ilgotā". Rež. Virdžīnija Lejiņa. * 2001.11.04. "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs. * 2001.11.21. Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection"). Rež. Mihails Kublinskis. * 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] "Patriektā sirds". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2002. gadā === * 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Teātris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] "Amoks". Rež. [[Indra Roga]]. * 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] "Pepija". Rež. Jānis Kaijaks. * 2002.02.22. Džons Patriks "Dīvainā misis Sevidža". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2002.03.20. Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2002.03.26. Rodžers Hols "Grāmatu draudzeņu klubs" ("Par maz miesaskāres"). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Viņš taču ir muļķis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.05.15. Žaks de Dekērs "Magnolija". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Edmunds Freibergs. * 2002.10.21. Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!". Rež. Mihails Kublinskis. * 2002.12.06. Ežēns Labišs "Salmu cepurīte". Rež. Edmunds Freibergs. === 2003. gadā === * 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs "Divas sirdis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. Ģirts Veigners. * 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] "Superdetektīvs Blumkvists". Rež. Jānis Kaijaks. * 2003.04.04. [[Inga Ābele]] "Dzelzszāle". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arkādijs Kacs. * 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. * 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] "Sasiesim astes". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera" (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. === 2004. gadā === * 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] "Divi šūpolēs". Rež. Ģirts Veigners. * 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] "Saulriets". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2004.02.28. Markuss Kēbelijs "Brīva istaba". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2004.03.14. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris "Poēma par Skatuvi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2004.09.03. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2004.09.10. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Mēlnesības skola". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] "Asperna vēstules". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. Mihails Kublinskis. * 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Pēteris Krilovs. === 2005. gadā === * 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Aicinājums uz ... pērienu". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs "Cietsirdīgās spēles". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Indra Roga]]. * 2005.04.08. Natālija Vorožbita "Galka Motalka". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2005.04.14. Braiens Frīls "Mollija Svīnija". Rež. Ilze Olingere. * 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Rež. Edmunds Freibergs. * 2005.11.04. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "[[Līgava bez pūra]]". Rež. Indra Roga. === 2006. gadā === * 2006.01.19. Entonijs Bērdžess "Mehāniskais apelsīns". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] "Hotel Kristina". Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]]. * 2006.03.22. Braiens Frīls "Aristokrāti". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2006.04.06. Larss Nurēns "Rudens un ziema". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] "Zilais putns". Rež. Ilze Olingere. * 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Draudzes bazārs". Rež. Edmunds Freibergs. * 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] "Mīļākais". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] "Sarunas kaimiņistabās" ("[[Noziegums un sods]]"). Rež. Pēteris Krilovs. * 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] "Pusdūša. Mundis". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2006.12.14. Viljams Šekspīrs "Spītnieces savaldīšana". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Arturs Millers]] "Skats no tilta". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] "Adata". Rež. Ramūns Kaubris. * 2007.02.04. Ieva Samauska "Kā uzburt sniegu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] "Leļļu pavēlnieks". Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča. * 2007.02.22. Bernds Šrēders "Māte un dēls". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori jaunā saimniece". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Mēs" ("Negaiss") (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2007.04.20. [[Laima Kota|Laima Muktupāvela]] "Šampinjonu derība". Rež. [[Rūdolfs Plēpis]]. * 2007.04.26. [[Makss Frišs]] "Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita "Drakula. Dēmoni". Rež. Regnārs Vaivars. * 2007.10.11. Metjū Barbers "Apburtais aprīlis". Rež. Mihails Kublinskis. * 2007.10.14. Lions Feihtvangers "Džūlija Farnēze". Rež. Gaļina Poliščuka. * 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] "Amariļļi". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2007.11.16. [[Moljērs]] "Tartifs". Rež. Gijs Pjērs Kulo. * 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Anita Sproģe. * 2007.12.14. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2008. gadā === * 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] "Mazais Eijolfs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.02.15. Deivids Hērs "Jūdas skūpsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs "Kaimiņš". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] "Smiltāju mantinieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2008.06.03. Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2008.09.17. [[Inga Ābele]] "Skola". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] "Visiem zināmais lācis un viņa dr.". Rež. Regnārs Vaivars. * 2008.10.05. Marks Rāvenhils "Dažas atklātas fotogrāfijas". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Edmunds Freibergs. * 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] "Pīles lidojums klusumā". Rež. [[Ināra Slucka]]. === 2009. gadā === * 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] "Uz neatgriešanos". Rež. [[Indra Roga]]. * 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] "Bille". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] "Neuzticīgie". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] "Par mammām". Rež. Valters Sīlis. * 2009.04.09. Inga Rozentāle "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Smiekli tumsā" ("Camera obscura"). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Aija". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "Vadonis". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2009.09.19. Deivids Harovers "Melnais strazds". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] "Nesaprašanās" ("Juns Gabriels Borkmans"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.10.10. Jokums Rode "Pinokio pelni". Rež. Viesturs Kairišs. * 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] "Lācis". Rež. Indra Roga. * 2009.12.11. Urss Vidmers "TopDogi". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda "Homo Erectus". Rež. Regnārs Vaivars. === 2010. gadā === * 2010.01.28. [[Ēdens fon Horvāts]] "Kazimirs un Karolīne". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2010.02.12. [[Gundega Repše]] "Jūras velni". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame "Laulāts un brīvs". Rež. Mihails Borisovs. * 2010.04.22. Rejs Kūnijs "Smieklīgā nauda". Rež. Mihails Mamedovs. * 2010.04.23. Deivids Oberns "Pierādījums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] "Brīdinājums mazajiem kuģiem". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2010.05.27. [[Andris Kalnozols]] "Novakars: Kopsavilkums". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] "Leo. Pēdējā bohēma". Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka. * 2010.09.25. Nikolajs Gogolis "Ārprātīgā piezīmes". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Septiņi Fausti". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.10.21. [[Danskovīte]] "Latgola.lv". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garās dienas ceļš uz nakti". Rež. Mihails Kublinskis. * 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis "Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām". Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis. * 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] "Veļupes krastā". Rež. Valters Sīlis. * 2010.12.20. "Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus". Rež. [[Voldemārs Šoriņš]]. === 2011. gadā === * 2011.02.10. NO99 "Čīkstošais klusums". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.02.25. Margarita Dirasa "Augu dienu koku paēnā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams "Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] "Lūgšana resnajai tantei" (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] "Frenija un Zūijs" motīviem). Rež. Pēteris Krilovs. * 2011.04.28. Ādams Purmalis "Ādama stāsts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Visi mani prezidenti" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2011.05.31. Vilnis Vējš "Īsie zibsnīgie mirkļi". Rež. [[Ģirts Šolis]]. * 2011.09.02. "Tikai tā!" (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī gudrinieks pārskatās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.10.18. Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2011.10.20. Aiva Birbele "Kapusvētku PR". Rež. Valdis Lūriņš. * 2011.11.10. Izrāde "Gals". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs "Dzin" (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža "[[Sudraba slidas]]". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] "Mērfijs". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. === 2012. gadā === * 2012.01.12. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs "Ideāls zaglis". Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Cilvēks Šinelī" (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā "Tests"). Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Pērnvasar negaidot". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.04.10. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] "[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]". Rež. Indra Roga. * 2012.05.23. Uku Ūsbergs "Galvas maiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.06.12. "[[Hamlets]]" (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā "Tests"). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2012.09.13. [[Inga Ābele]] "Jasmīns. Pārdaugava". Rež. Valters Sīlis. * 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] "Mī.. Mālēt". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks". Rež. Elmo Niganens. * 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] "Zudušo laiku citējot". Rež. Ināra Slucka. * 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] "Trīs vīri kūrortā". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2012.11.30. [[Daniils Harmss]] "Vecene". Rež. Vladislavs Nastavševs. === 2013. gadā === * 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] "Sieviete, kura nav uzmanības vērta". Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks "Piemiņas diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] "Trubadūrs uz ēzeļa". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2013.04.28. [[Ferencs Molnārs]] "Lilioms". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] "Rudens Pēterburgā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2013.09.12. "...bagātā kundze..." (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] "Titāniks". Rež. Regnārs Vaivars. * 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs "Satisfakcija". Rež. Dāvis Auškāps. * 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs "Truša alā". Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce "Sarkangalvīte un vilks". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2013.11.04. "Nē Minskai 2014?". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.28. Ričards Bīns "Divu kungu kalps. Anno 1963". Rež. Valters Sīlis. * 2013.11.29. Pīters Kvilters "Žilbinoši!". Rež. Valdis Lūriņš. === 2014. gadā === * 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Mihails Kublinskis]]. * 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Jūtu tektonika". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.02.03. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] "Mollija saka: jā!" (pēc romāna "[[Uliss]]"). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs "Laiks un Konveju ģimene". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2014.04.25. Danskovīte "Latgola.lv—2". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2014.05.20. Jānis Balodis "Pieaugušie". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs "Kabarē". Rež. [[Indra Roga]]. * 2014.05.30. Tea Dorna "MarLenī". Rež. Jānis Mūrnieks. * 2014.09.11. Agnese Rutkēviča "Mans nabaga tēvs". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] "Blakts". Rež. Dāvis Auškāps. * 2014.11.05. Migels de Unamuno "Migla". Rež. Indra Roga. * 2014.12.04. Alans Eikborns "Svētku laika pārpratumi". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.12.30. Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi". Rež. Mihails Kublinskis. * 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] "Jaunā ārsta piezīmes". Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]]. === 2015. gadā === * 2015.01.29. [[Rainis]] "Raiņa sapņi". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2015.03.05. [[Ēdens fon Horvāts]] "Vīnes meža stāsti". Rež. Andžejs Bubeņs. * 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.04.22. Margareta Edsone "Prāts". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2015.04.23. [[Žans Anuijs]] "Antigone". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] "Bāskervilu leģenda" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2015.05.26. Žoels Pomrā "Šis bērns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2015.09.11. Rainis "[[Uguns un nakts]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2015.09.19. Eliots Heizs "Ceļā uz mājām". Rež. Dāvis Auškāps. * 2015.09.23. Bārnijs Noriss "Ciemiņi". Rež. Ināra Slucka. * 2015.10.22. [[Tomass Manns]] "Avantūrista grēksūdze". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] "Cilvēks, kas smejas". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. === 2016. gadā === * 2016.01.14. Huans Majorga "Zēns". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] "Svina garša". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2016.03.11. "Mūžīgais komentārs Nr. 4" (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2016.04.28. Florians Zellers "Ak, tētīt...". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] "Asins kāzas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2016.05.30. Deniss Kellijs "Pēc beigām". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] "Sieviete". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis "Veiksmes stāsts". Rež. Valters Sīlis. * 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Klavigo". Rež. Folkers Šmits. * 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] "Pērs Gints". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2016.11.30. "Nature Morte". Horeogr. Agate Bankava. * 2016.12.02. "Šausmu autobuss" (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] "Bišumāte un vilkacis". Rež. [[Valdis Lūriņš]]. === 2017. gadā === * 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss "Savādais atgadījums ar suni naktī". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] "Lidojošais Travolta". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs "Tuvā pilsēta". Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]]. * 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone". Rež. [[Indra Roga]]. * 2017.03.26. "Melot (?)!" (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2017.04.06. Nikola Makolifa "Juveliera jubileja". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.05.08. Harijs Gulbis "Olivers". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2017.09.14. [[Inga Ābele]] "Klūgu mūks". Rež. Indra Roga. * 2017.09.29. Laila Burāne "Līdz kāzām sadzīs" (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece. * 2017.10.12. Antons Čehovs "[[Trīs māsas]]. Refleksija". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.11.22. Terenss Retigans "Dziļā, skumjā jūra". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] "Mazais ganiņš". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.12.07. Dankans Makmillans "Cilvēki, lietas un vietas". Rež. Valters Sīlis. === 2018. gadā === * 2018.01.12. Andris Ūdris "Apsolu". Rež. [[Daiga Kažociņa]]. * 2018.01.25. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Jānis Vimba]]. * 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] "Salome". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.02.15. Žans Liks Lagarss "Tas pasaules gals". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2018.03.15. Andri Lūps "Dūja". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] "Man 30 gadu". Rež. Ināra Slucka. * 2018.05.31. Jānis Balodis "Mežainis". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2018.06.08. "Precēšanās un šķiršanās anatomija" (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]]. * 2018.09.13. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2018.09.14. "Antiņš. Zelts. Kalns" (pēc Raiņa lugas "[[Zelta zirgs]]" motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2018.11.01. "visas manas vājības ir tavas lūpas". Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs. * 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris". Rež. Valters Sīlis. * 2018.12.06. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 2019. gadā === * 2019.02.03. "Par tēviem". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] "Ceļojums uz ziemeļiem". Rež. Jēkabs Nīmanis. * 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] "Baltiešu gredzens". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2019.03.07. Rimants Ziedonis "Paradoksālā Latvija". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] "Latvieši". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.09. Jānis Balodis "Zem diviem karogiem". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2019.05.29. "Aka" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2019.06.05. Rita Kalnejais "Šī skaistā nākotne". Rež. Diāna Kaijaka. * 2019.09.19. Juha Jokela "Finlandizācija". Rež. Valters Sīlis. * 2019.09.19. Ivo Briedis "Pēdējais salmiņš". Rež. Toms Treinis. * 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] "Katls". Rež. Ināra Slucka. * 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] "[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā". Rež. Valters Sīlis. * 2019.12.05. Nikolajs Gogolis "Revidents". Rež. Ņikita Kobeļevs. * 2019.12.18. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Daiga Kažociņa. === 2020. gadā === * 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka "Tukšais zieds" ("Jerma"). Rež. Ināra Slucka. * 2020.03.06. Artūrs Dīcis "Dzīvnieks" (pēc Arto Pāsilinna romāna "Zaķa gads" motīviem). Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.03.12."[[Lepnums un aizspriedumi]]" (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis. * 2020.07.31. Māra Zālīte "Margarēta". Rež. Reinis Suhanovs. * 2020.09.11. "Skaņdarbs". Rež. Ināra Slucka. * 2020.09.24. Artūrs Jankovskis "Oligarhs". Rež. Toms Treinis. * 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis "Mežs". Rež. Valters Sīlis. * 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis "Pilsēta". Rež. Valters Sīlis. === 2021. gadā === * 2021.08.27. "Atver acis". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.14. "Svešinieki vilcienā" (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs. * 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] "Ferdinands un Luīze". Rež. Dita Lūriņa. * 2021.09.22. Linda Rudene "Riests". Rež. Valters Sīlis. * 2021.09.22. Garsons Kanins "Dzimusi vakardien". Rež. Ināra Slucka. * 2021.09.23. [[Stendāls]] "Sarkanais un melnais". Rež. Edmunds Freibergs. * 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] "Sapnis vasaras naktī". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] "Persona". Rež. Mārtiņš Gūtmanis. * 2021.10.08. "Aukle" (pēc Leīlas Slimani romāna "Klusa dziesma" motīviem). Rež. Intars Rešetins. * 2021.10.09. Reins Rauds "Perfektā teikuma nāve". Rež. Valters Sīlis. * 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus". Rež. Ivars Pellu. === 2022. gadā === * 2022.02.10. Kata Vēbere "Sievietes daļas". Rež. Ināra Slucka. * 2022.04.06. Sirku Peltola "Mazā naudiņa". Rež. Regnārs Vaivars. * 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs "Komūna". Rež. Valters Sīlis. * 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] "Aizliegtais pianīns". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2022.09.22. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]]. * 2022.10.02. Marina Smiļaneca "Suņa māja". Rež. Larisa Semirozumenko. * 2022.10.21. [[Karlo Kollodi]] "[[Pinokio piedzīvojumi]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] "Divas pasaules". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. === 2023. gadā === * 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda "Debesjums". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] "Pasta nams". Rež. Elīza Dombrovska. * 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] "Ričards. Nekā personīga". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2023.03.31. "Baltiešu armija" (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] "La KRITUSĪ". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava "Spēlēju, dancoju". Rež. Elmārs Seņkovs. * 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs "Terors". Rež. Valters Sīlis. * 2023.10.26. Regnārs Vaivars "Suņu ciema Nelaimes lācis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] "#DiToo". Rež. [[Dita Lūriņa]]. === 2024. gadā === * 2024.01.25. Klāvs Mellis "Garderobisti". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs "Pīters Pens. Sindroms". Rež. Dmitrijs Krimovs. * 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča "Kā kļūt nelaimīgam?". Rež. Artūrs Areima. * 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere. Atgriešanās". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs "Ugunsseja". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.04.18. Mārgareta Perija "Laiks Paradīzei". Rež. Endīne Bērziņa. * 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem "Marats/Sads". Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis. * 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Bezkaunīgais vecis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2024.09.12. [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. Jurģis Lūsis. * 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki". Rež. Paula Pļavniece. * 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]". Rež. [[Indra Roga]]. === 2025. gadā === * 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] "Zelta templis". Rež. Henrijs Arājs. * 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite "Slīdošā Lūče". Rež. Rodrigo Struka. * 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga". Rež. Klāvs Mellis. * 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks". Rež. [[Ralfs Liepa]]. * 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri". Rež. Vladislavs Troickis. * 2025.09.11. Gusts Ābele "Klusums un troksnis". Rež. Gusts Ābele. * 2025.09.20. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. [[Indra Roga]]. * 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks". Rež. Roberts Dauburs. * 2025.10.09. [[Jana Egle]] "Egles stāsti". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] "Bastardi". Rež. Matīss Kaža. * 2025.11.15. Mērija Orra "Viss par Ievu". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] "Ods". Rež. [[Matīss Budovskis]]. === 2026. gadā === * 2026.02.05. Daiva Čepauskaite "Kad atkal būsim jauni". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] "Zīda čūska". Rež. [[Laura Groza]]. * 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Atbalss Aija". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2026.04.30. Noels Kovards "Intīmās dzīves". Rež. [[Ināra Slucka]]. * 2026.09.10. [[Anšlavs Eglītis]] "Līgavu mednieki". Rež. [[Paula Pļavniece]]. * 2026.09.22. [[Jānis Joņevs]] "Principiāla nostāja". Rež. Roberts Dauburs. [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]] f8zwnb0v7npgf5h1ox7gqaxatceagnl 0 399506 4525813 4399657 2026-09-22T19:14:50Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ noform. 4525813 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vanadziņa gatve |attēls = [[Attēls:Vanadziņa gatve.JPG|250px]] |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419819|zoom=15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecmīlgrāvis]] |ielas garums = |atklāta = 1977. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vanadziņa gatve''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]], [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. Vanadziņa gatve sākas krustojumā ar [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|Augusta Dombrovska ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Edžiņa gatve|Edžiņa gatvi]]. Vanadziņa gatve Rīgas ielu sarakstā minēta no 1977. gada. Nosaukums laika gaitā nav mainījies. == Ielu savienojumi == Vanadziņa gatve ir savienota ar šādām ielām: * [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|Augusta Dombrovska iela]] * [[Edžiņa gatve]] == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Vecmīlgrāvis]] == Ārējās saites == * [http://www.citariga.lv/lat/vecmilgravis/ielas/4/ Vecmīlgrāvja ielas Citariga.lv] {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Vecmīlgrāvī]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] nfot0qa5i2csblp78kipvbt04c3dk20 0 400194 4525953 4474674 2026-09-23T06:44:26Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4525953 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Paceplīšu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Paceplīša iela |attēls = RigaPaceplisaIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=220|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419831|zoom=15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Paceplīša iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Paceplīša iela sākas krustojumā ar [[Mangaļu prospekts|Mangaļu prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Puikules iela|Puikules ielu]]. Paceplīša ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. == Ielu savienojumi == Paceplīša iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Mangaļu prospekts]] * [[Mazsalacas iela (Rīga)|Mazsalacas iela]] * [[Vecāķu prospekts]] * [[Garciema iela (Rīga)|Garciema iela]] * [[Puikules iela]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] bbexc7tfp2etde8l6r89lrmh2lk29u6 0 400196 4526002 4501176 2026-09-23T08:02:35Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4526002 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Saulgriežu iela|Saulgriežu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Saulgriežu iela |attēls = RigaSaulgriezuIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=220|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419832|zoom=16}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Saulgriežu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Saulgriežu iela sākas krustojumā ar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] un beidzas strupceļā. Ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. 2015. gadā ɡar Vecāķu prospektu līdz Saulgriežu ielai uzbūvēja [[Veloceļš Centrs—Mežaparks—Lilaste|veloceļa Centrs—Mežaparks—Lilaste]] daļu 4,5 kilometru garumā. == Ielu savienojumi == Saulgriežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecāķu prospekts]] * [[Garciema iela (Rīga)|Garciema iela]] * [[Puikules iela]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] e7drgbwebf41dvniumnd3i7m7mb3ajc 0 400207 4526000 4399764 2026-09-23T08:00:24Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4526000 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ziedu iela|Ziedu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ziedu iela |attēls = RigaZieduIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419836|zoom=15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ziedu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Ziedu iela sākas krustojumā ar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Cirsmas iela (Rīga)|Cirsmas ielu]]. Ziedu ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. Iela ir klāta ar asfalta segumu. == Ielu savienojumi == Ziedu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecāķu prospekts]] * [[Cirsmas iela (Rīga)|Cirsmas iela]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] 9dvbzoupsk1zrlanqm8edb31nnqstmi 0 400245 4525837 4399075 2026-09-22T20:05:16Z Olgerts V 41522 noform. 4525837 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Mazsalacas iela|Mazsalacas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Mazsalacas iela |attēls = RigaMazsalacasIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=250|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419837|zoom=15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mazsalacas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] un beidzas strupceļā. Mazsalacas ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. Iela ir klāta ar asfalta segumu. Posmā starp Pludmales un Selgas ielu Mazsalacas iela ir vienvirziena. == Ielu savienojumi == Mazsalacas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecāķu prospekts]] * [[Sēkļu iela (Rīga)|Sēkļu iela]] * [[Paceplīša iela]] * [[Šalkones iela]] * [[Selgas iela (Rīga)|Selgas iela]] * [[Pludmales iela (Rīga)|Pludmales iela]] == Ievērojamas ēkas == * Mazsalacas iela 17. Villa "Mon Tresor", no [[franču valoda]]s "mans dārgums". Pastāv uzskats, ka [[Otrais pasaules karš|II pasaules kara]] laikā tajā darbojusies [[Abvērs|abvēra]] skola. Ēka ar jūgendstila iezīmēm būvēta 20. gs sākumā Reinholdam Nicmanim.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas kūrorts Vecāķi|last=Dimenšteins, Jahimoviča|first=Iļja, Ilona|publisher=Neputns|year=2013|isbn=978-9934-512-04-9|location=Rīga|pages=32}}</ref> * Mazsalacas iela 14. [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] (Drāmas teātra) [[Aktieris|aktieru]] vasarnīca. Vasarās te atpūtušies tautā cienītie aktieri [[Mirdza Šmithene]], [[Uldis Dumpis]], [[Ģirts Jakovļevs]] un daudzi citi. No Mazsalacas ielas iespējams apskatīt [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektā]] 86 atrodošos bijušo viesnīcu "Alba", kurā atradās arī restorāns "Nordpol". Starpkaru laikā Zigmunda Kolmeca viesnīca ar greznu restorānu un bāru bija smalkākā Vecāķos. Vasarās Mazsalacas ielas pusē tika rīkotas zaļumballes ar [[Orķestris|orķestri]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] illbn61tg3csnm1kj4ca2qa1tdescs7 0 400248 4525957 4399469 2026-09-23T06:52:38Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4525957 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Sēkļu iela|Sēkļu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sēkļu iela |attēls = RigaSekluIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=250|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419838|zoom=16}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = ≈ 50 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Sēkļu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Sēkļu iela sākas krustojumā ar [[Mangaļu prospekts|Mangaļu prospektu]] un, pēc plāna, beidzas krustojumā ar [[Garciema iela (Rīga)|Garciema ielu]] (šis savienojums dabā vēl nav izbūvēts). Sēkļu ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. Iela ir klāta ar asfalta segumu. == Ielu savienojumi == Sēkļu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Mangaļu prospekts]] * [[Mazsalacas iela (Rīga)|Mazsalacas iela]] * [[Vecāķu prospekts]] * [[Garciema iela (Rīga)|Garciema iela]] (savienojums nav izbūvēts) {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] a5z07vzanij0zrvit0r0qs1r1ad61kl 0 400255 4525848 3964307 2026-09-22T20:28:59Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525848 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada oktobris}} '''Zemzaris''' (sieviešu dzimtē: [[Zemzare]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Imants Zemzaris]] (1951) — latviešu komponists; * [[Ingmārs Zemzaris]] (1973) — latviešu komponists un ērģelnieks; * [[Uldis Zemzaris]] (1928—2022) — latviešu gleznotājs un rakstnieks. {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] nmbey8gp2tb0kllafbao9hzarkmxuq2 0 400258 4525996 4399610 2026-09-23T07:53:48Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4525996 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Traktoru iela |attēls = Traktoru iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=220|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419839|zoom=16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Trīsciems]] |ielas garums = 136 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Traktoru iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Trīsciems|Trīsciemā]] apkaimē. Iela sākas pie krustojuma ar [[Jaunciema gatve|Jaunciema gatvi]] un beidzas krustojumā ar [[Namdaru iela (Rīga)|Namdaru ielu]]. Traktoru ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. Iela ir klāta ar asfalta segumu. == Ielu savienojumi == Traktoru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Jaunciema gatve]] * [[Namdaru iela (Rīga)|Namdaru iela]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Trīsciemā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] leg8c1dkvuusb0n34g81gjflpa8qmax 0 400259 4526008 4399116 2026-09-23T08:05:55Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4526008 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Namdaru iela|Namdaru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Namdaru iela |attēls = Namdaru iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=240|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419757|zoom=16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Trīsciems]] |ielas garums = 138 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Namdaru iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Trīsciems|Trīsciemā]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Draudzības iela (Rīga)|Draudzības ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Traktoru iela|Traktoru ielu]]. Namdaru ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. Iela ir klāta ar asfalta segumu. == Ielu savienojumi == Namdaru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Draudzības iela (Rīga)|Draudzības iela]] * [[Traktoru iela]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} [[Kategorija:Ielas Trīsciemā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] bf60yiixuk7isz8yxq9jvzzm1982c7y 0 400272 4526013 4397971 2026-09-23T08:15:19Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4526013 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Draudzības iela|Draudzības iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Draudzības iela |attēls = Draudzības iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=220|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419841|zoom=16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Trīsciems]] |ielas garums = 643 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1959. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Draudzības iela''' ir pusloka formas iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Trīsciems|Trīsciema]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Jaunciema gatve|Jaunciema gatvi]] un beidzas krustojumā ar [[Āliņģu iela|Āliņģu ielu]]. Draudzības ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. Iela ir klāta ar asfalta segumu. Izveidota 1959. gadā un kopš tiem laikiem nosaukums netika mainīts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trīsciema ielu katalogs |url=https://www.citariga.lv/lat/trisciems/ielas/ |website=citariga.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Draudzības iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Jaunciema gatve]] * [[Namdaru iela (Rīga)|Namdaru iela]] * [[Āliņģu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Trīsciemā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] 6ijflhf3lrqc3wxudteg5njq3shbkkx 0 400273 4525952 4397718 2026-09-23T06:42:13Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4525952 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Āliņģu iela |attēls = Āliņģu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q55419842 | zoom= 15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Trīsciems]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Āliņģu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Trīsciems|Trīsciema]] apkaimē, [[Vaķilti|Vaķiltu]] ciematā<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2022-01-20|title=Vaķilti|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Va%C4%B7ilti&oldid=3540976|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref>. Iela sākas krustojumā ar [[Jaunciema gatve|Jaunciema gatvi]] un beidzas pie [[Draudzības iela (Rīga)|Draudzības ielas]]. Ar citām ielām savienojuma nav. Āliņģu ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. Iela ir klāta ar asfalta segumu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Trīsciemā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] <references /> [[Kategorija:Vaķilti]] 634qtoer748rxxt3fux8958idx64deg 0 400365 4526011 4397867 2026-09-23T08:12:23Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4526011 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Cirsmas iela|Cirsmas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Cirsmas iela |attēls = RigaCirsmasIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=270|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id=Q55419843 | zoom= 15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Cirsmas iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Cirsmas iela sākas krustojumā ar [[Mangaļu prospekts|Mangaļu prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Vasarnieku iela (Rīga)|Vasarnieku]] un [[Vēlavu iela|Vēlavu ielām]]. Cirsmas ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. Iela ir klāta ar asfalta segumu. == Ielu savienojumi == Cirsmas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Mangaļu prospekts]] * [[Ziedu iela (Rīga)|Ziedu iela]] * [[Vimbu iela (Rīga)|Vimbu iela]] * [[Pakalnes iela (Rīga)|Pakalnes iela]] * [[Ālantu iela (Rīga)|Ālantu iela]] * [[Vasarnieku iela (Rīga)|Vasarnieku iela]] * [[Vēlavu iela]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] rpu1u9zc6xlcjgsvs58mktsv5czh2lg 4526015 4526011 2026-09-23T08:17:51Z Olgerts V 41522 stils 4526015 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Cirsmas iela|Cirsmas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Cirsmas iela |attēls = RigaCirsmasIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=270|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id=Q55419843 | zoom= 15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Cirsmas iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Cirsmas iela sākas krustojumā ar [[Mangaļu prospekts|Mangaļu prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Vasarnieku iela (Rīga)|Vasarnieku]] un [[Vēlavu iela|Vēlavu ielām]]. Cirsmas ielas turpinājums ir gājēju celiņš līdz pludmalei. Iela ir klāta ar asfalta segumu, tajā ir individuālā dzīvojamā apbūve. == Ielu savienojumi == Cirsmas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Mangaļu prospekts]] * [[Ziedu iela (Rīga)|Ziedu iela]] * [[Vimbu iela (Rīga)|Vimbu iela]] * [[Pakalnes iela (Rīga)|Pakalnes iela]] * [[Ālantu iela (Rīga)|Ālantu iela]] * [[Vasarnieku iela (Rīga)|Vasarnieku iela]] * [[Vēlavu iela]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] c46cdv1u89iyt173m6ayo627va39vzp 0 400366 4525784 4399690 2026-09-22T16:23:48Z Meistars Joda 781 4525784 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vēlavu iela |attēls = Riga - Vēlavu iela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419844|zoom=15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = 602 m |atklāta = {{dat|1949}} |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vēlavu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Vēlavu iela sākas krustojumā ar [[Mangaļu prospekts|Mangaļu prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Vasarnieku iela (Rīga)|Vasarnieku]] un [[Cirsmas iela (Rīga)|Cirsmas ielām]]. Apbūvi veido individuālā dzīvojamā apbūve. Vēlavu ielas garums ir 602 metri<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> un tā klāta ar asfalta segumu. == Vēsture == Izveidota 1949. gadā ar nosaukumu '''Lašu iela'''. 1961. gadā nosaukumu mainīja uz '''Bākas ielu''', bet jau 1962. gadā ielai piešķīra tagadējo nosaukumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāķu ielu katalogs (P – Z) |url=https://www.citariga.lv/lat/vecaki/ielas/2/ |website=citariga.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Vēlavu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Mangaļu prospekts]] * [[Sīgu iela (Rīga)|Sīgu iela]] * [[Ālantu iela (Rīga)|Ālantu iela]] * [[Ķīšu iela (Rīga)|Ķīšu iela]] * [[Vēdzeļu iela (Rīga)|Vēdzeļu iela]] * [[Vasarnieku iela (Rīga)|Vasarnieku iela]] * [[Cirsmas iela (Rīga)|Cirsmas iela]] == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Vecāķi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] ro9qpndogdc81wat29yf6q2mmhmmuc1 4525815 4525784 2026-09-22T19:16:06Z Olgerts V 41522 noform., papild. 4525815 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vēlavu iela |attēls = Riga - Vēlavu iela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=270|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419844|zoom=15}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = 602 m |atklāta = {{dat|1949}} |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vēlavu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Vēlavu iela sākas krustojumā ar [[Mangaļu prospekts|Mangaļu prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Vasarnieku iela (Rīga)|Vasarnieku]] un [[Cirsmas iela (Rīga)|Cirsmas ielām]]. Vēlavu ielas turpinājums ir gājēju celiņš līdz pludmalei. Ielas garums ir 602 metri,<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> visā garumā tā klāta ar asfalta segumu. Ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. == Vēsture == Izveidota 1949. gadā ar nosaukumu '''Lašu iela'''. 1961. gadā nosaukumu mainīja uz '''Bākas ielu''', bet jau 1962. gadā ielai piešķīra tagadējo nosaukumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāķu ielu katalogs (P – Z) |url=https://www.citariga.lv/lat/vecaki/ielas/2/ |website=citariga.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Vēlavu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Mangaļu prospekts]] * [[Sīgu iela (Rīga)|Sīgu iela]] * [[Ālantu iela (Rīga)|Ālantu iela]] * [[Ķīšu iela (Rīga)|Ķīšu iela]] * [[Vēdzeļu iela (Rīga)|Vēdzeļu iela]] * [[Vasarnieku iela (Rīga)|Vasarnieku iela]] * [[Cirsmas iela (Rīga)|Cirsmas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] a5pu3mvnrkolwngs7xjg515fwua7c7r 0 400367 4525817 4399476 2026-09-22T19:20:14Z Olgerts V 41522 noformējums 4525817 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Sīgu iela|Sīgu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sīgu iela |attēls = RigaSiguIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=230|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55419845|zoom=16}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Sīgu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Sīgu iela sākas strupceļā un nekrustojoties ar citām ielām beidzas krustojumā ar [[Vēlavu iela|Vēlavu ielu]]. Sīgu ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Vecāķi]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] a4dvp2egu1wcgbredsvgl9kbh4nutww 0 400368 4525998 4398580 2026-09-23T07:57:32Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4525998 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ķīšu iela|Ķīšu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ķīšu iela |attēls = RigaKisuIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q55474725|zoom=17}} |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = 81 [[metri|metrs]] |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ķīšu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Vecāķi|Vecāķu]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Vēlavu iela|Vēlavu ielu]] un nekrustojoties ar citām ielām beidzas strupceļā. Ķīšu ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. Izdeidota ap 1963. gadu un kopš tā laika nosaukums netika mainīts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāķu ielu katalogs |url=https://www.citariga.lv/lat/vecaki/ielas/ |website=citariga.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] gzqoa8x8rbixuttilmt4svkks7eppyj 0 400516 4525847 4243067 2026-09-22T20:25:44Z Olgerts V 41522 stils 4525847 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Piņķos|Jūrmalas iela|Jūrmalas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Jūrmalas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Babītes pagasts]] |karte = |apdz vietas veids= Lielciems |apdz vieta = [[Piņķi]] |priekšpilsēta = |apkaime = |novads = [[Mārupes novads]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = |ievēr celtnes =* Babītes bibliotēka * Babītes vidusskola |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Jūrmalas iela''' ir viena no [[Mārupes novads|Mārupes novada]] ielām [[Piņķi|Piņķos]]. Iela sākas krustojumā ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļu A10]] un beidzas krustojumā ar [[Kļavu iela (Piņķi)|Kļavu ielu]]. Jūrmalas ielā ir pārsvarā individuālā dzīvojamā apbūve. == Ielu savienojumi == Jūrmalas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Autoceļš A10 (Latvija)|Autoceļš A10]] * [[Hokeja iela (Piņķi)|Hokeja iela]] * [[Jaunā iela (Piņķi)|Jaunā iela]] * [[Silarāju iela (Piņķi)|Silarāju iela]] * [[Spīdolas iela (Piņķi)|Spīdolas iela]] * [[Laimdotas iela (Piņķi)|Laimdotas iela]] * [[Priedaines iela (Piņķi)|Priedaines iela]] * [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]] * [[Saules iela (Piņķi)|Saules iela]] * [[Pūpolu iela (Piņķi)|Pūpolu iela]] * [[Vītolu iela (Piņķi)|Vītolu iela]] * [[Atpūtas iela (Piņķi)|Atpūtas iela]] * [[Kļavu iela (Piņķi)|Kļavu iela]] == Sabiedriskais transports == Pa Jūrmalas ielu vienvirziena posmā no [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas ielas]] līdz [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļam A10]] kursē [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]] un [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32. maršruta autobusi]]. Autobusi kursē virzienā no [[Piņķi]]em uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]. {{ceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Ielas Piņķos]] [[Kategorija:Mārupes novads]] ddqtoya7o5rixjwjs7p1iosyuylsoo8 0 400978 4525874 4414906 2026-09-22T21:33:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525874 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Ladytron'' | Attēls = Ladytron live in London 2011.jpg | Att_izm = 250px | Ainava = jā | Apraksts = Ladytron uzstājas Londonā 2011. gadā | Vieta = [[Glāzgova]], [[Skotija]] | Žanrs = {{flatlist| *[[Sintpops]] *[[elektropops]] *[[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]] *[[vičhauss]] *[[šūgeizings]] }} | Gadi = 1999—pašlaik | Izdevējkompānija = {{flatlist| *[[Nettwerk]] *[[Island Records|Island]] *''[[Rykodisc]]'' *[[Telstar Records|Telstar]] *[[Emperor Norton Records|Emperor Norton]] *Invicta Hi-Fi }} | Mlapa = {{URL|ladytron.com}} | Dalībnieki = *[[Helēna Mārnija]] *[[Mira Arojo]] *[[Daniels Hants]] *[[Rūbens Vū]] }} '''''Ladytron''''' ir britu [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupa, kas tika izveidota [[Liverpūle|Liverpūlē]] 1999. gadā. Grupa sastāv no [[Helēna Mārnija|Helēnas Mārnijas]] (vadošais vokāls, [[sintezators]]), [[Mira Arojo|Miras Arojo]] ([[Balss|vokāls]], sintezators), [[Daniels Hants|Daniela Hanta]] (sintezators, [[ģitāra]], vokāls) un [[Rūbens Vū|Rūbena Vū]] (sintezators). Viņu radītā skaņa apvieno elektronisko popu ar jauno vilni un šūgeizinga elementiem. Ladytron apraksta savu skaņu kā "elektroniskās mūzikas popu". Dažās Arojo izpildītajās grupas dziesmās vārdi rakstīti viņas dzimtajā [[Bulgāru valoda|bulgāru valodā]]. Grupas nosaukums tika ņemts no dziesmas "Ladytron", ko izpildīja ''Roxy Music''. Ladytron izlaida piecus studiju albumus līdz šim: ''604'' (2001), ''Light&Magic'' (2002), ''Witching Hour'' (2005), ''Velocifero'' (2008) un ''Gravity the Seducer'' (2011). Viņi arī izdeva ētera albumu ''Live at London Astoria 16.07.08'' 2009. gadā un kompilācijas albumu ''Best of 00-11'' 2011. gadā. Viņi producēja remiksus vairākiem mūziķiem, ieskaitot [[Deivs Gāns|Deivu Gānu]], ''Erasure'', ''Goldfrapp'', ''Apoptygma Berzerk'', ''Placebo'', ''Blondie'', ''Gang of Four'', [[Kristīna Agilera|Kristīnu Agileru]], ''[[Nine Inch Nails]]'', ''Bloc Party'', ''Kings of Convenience'', ''Indochine''. == Vēsture == === Agrie gadi === Producenti un dīdžeji no Liverpūles, Daniels Hants un Rūbens Vū iepazinās 1990. gados. Hants arī dibināja ierakstu kompāniju Invicta Hi-Fi un naktsklubu. Vū studēja rūpnieciskā dizaina fakultātē [[Šefīlda]]s Halemas Universitātē, kuru absolvēja 1997. gadā. Viņš kļuva par rūpniecisko dizaineru kompānijā ''Team Consulting Limited'', līdz kļuva par pilna laika grupas biedru 2002. gadā. Izmantojot iesauku Ladytron, Hants un Vū ierakstīja debija singlu ''He'' ''Took Her to a Movie'' par £50 ar viesvokālisti Līzu Eriksoni (kura pēc tam izveidoja grupu ''Techno Squirrels''), grupas nosaukums tika iespaidots no dziesmas "Ladytron" Roxy Music izpildījumā. "He took Her to a Movie" tika izlaists 1999. gada jūlijā un ieguva pozitīvas atsauksmes, 1999. gada vasarā Ladytron izdeva elektroplati Miss ''Black and Her Friends'' tikai Japānā. Tālāk sekoja elektroplate ''Commodore Rock'' 2000. gada jūnijā un ''Mu-Tron EP'' oktobrī.Visas dziesmas no šīm elektroplatēm, izņemot "Miss Black" un "Olivetti Jack", tika iekļauti studijas debija albumā. "He Took Her to a Movie", ''Mu-Tron EP'', " The Way That I Found You" — visi tika izvēlēti kā [[New Musical Single|NME]] "Nedēļas singls." === ''604'' (2001—02) === 2001. gada 6. februārī Ladytron izlaida debija albumu ''604'' ierakstu kompānijā Emperor Norton (ASV). Albums tika izlaists arī 2001. gada 26. martā ierakstu kompānijā Labels (Vācija) un 2001. gada 2. aprīlī Invicta Hi-Fi (Anglija). Albumu atkārtoti izlaida 2004. gada 20. jūlijā Emperor Norton (ASV) un 2011. gada 14. janvārī (Vācija)/ 18. janvārī (ASV)/ 24. janvārī (Anglija) ierakstu kompānijā [[Nettwerk]]. Albumu ''604'' pārsvarā sarakstīja Daniels Hants un līdzproducēja kopā ar Lensu Tomasu, kurš arī producēja un miksēja albumu. Izlaistie singli no šī albuma bija "He Took Her to a Movie", "Playgirl", un "The Way That I Found You". Singls "Playgirl" piesaistīja nacionālu un internacionālu interesi grupai. Līdz 2004. gadam grupa nēsāja uniformas uz skatuves. Daniels Hants norādīja 2001. gadā, ka viņu uniformas tika iespaidota no zinātniskās fantastikas filmas "[[Andromedas celms (filma)|Andromedas celms]]". Intervijā ar Chaos Magazine no 2002. gada, Hants piebilda, ka albuma nosaukuma ''[[604 (albums)|604]]'' nozīme ir [[Britu Kolumbija]]s reģionālais kods.<blockquote>Tas ir Britu Kolumbijas reģionālais kods... esam priecīgi, ka pievienojām šo dīvaino svarīgumu šim numuram, tas parādās visur tagad. Mēs pamanījām, kad palikām Hamburgā (viesnīcā ar nosaukumu "Komodors" — tīrā sakritība), ka numurs uz tālruņu pieņemšanu no istabas bija "604". Pēc brīža celtne aizdegās un mums paveicās izbēgt dzīviem. Es nejokoju.</blockquote><blockquote>— Daniels Hants</blockquote>Ladytron uzstājās 2001. gada 4. augustā [[Festival Internacional de Benicàssim]] Spānijā, 2001. gada 10. augustā [[La Route du Rock]] Francijā un 26. augustā [[Reading Festival]] Anglijā. 2001. gada 5. decembrī viņi izpildīja četras dziesmas radiostacijā [[John Peel Show]]: "Zmeyka, "Holiday 601", "Another Breakfast With You", "Discotaxx". 2001. gada 1. oktobrī kompilācijas albums ''Reproductions: Songs of The Human League'' tika izlaists ierakstu kompānijā Carrot Top Records. Šī kompilācija iekļāva "The Human League" dziesmu "Open Your Heart", ko Ladytron izpildīja kā kaveru. === ''Light & Magic'' (2002—03) === [[Attēls:Ladytron London 2003.jpg|thumb|Ladytron uzstājas Londonā (2003)]] Viņu otrais albums ''[[Light & Magic]]'' tika izlaists 2002. gada 17. septembrī ierakstu kompānijā [[Emperor Records]] (ASV) un [[Telsar]] (Anglija). Albums tika izlaists arī 2003. gada 7. aprīlī Warner Music (Vācija) un 21. jūnijā [[Victor Entertainment]] (Japāna). Tas tika atkārtoti izlaists 2004. gada 20. jūlijā Emperor Norton (ASV) un 2011. gada 14. janvārī (Vācija)/18. janvārī (ASV)/24. janvārī (Anglija) [[Nettwerk]]. Albuma ''Light & Magic'' izpildījums bija ar drūmāku skaņu nekā iepriekšējam albumam. Tas tika grupas sarakstīts un producēts [[Losandželosa|Losandželosā]] līdzproducēts ar Mikiju Petraliju. Albums iekļāva pagrīdes hītus "[[Seventeen]]", "[[Blue Jeans]]" un "[[Evil]]". Viņi izdeva arī 2003. gadā ierobežotu 7 collu singlu "Cracked LCD / USA vs. White Noise". Grupa ceļoja vairāk par gadu. lai atbalstītu albumu. 2002. gada 4. decembrī Ladytron atgriezās uz [[John Peel show]] un izpildīja ēterā dažas dziesmas, kā "True Mathematics", "[[Evil]]", "USA vs. White Noise" un "[[Blue Jeans]]". 2003. gada 7. oktobrī viņi izdeva kompilācijas albumu ''[[Softcore Jukebox]]'' ierakstu kompānijā Emperor Norton. Bez citu mūziķu dziesmām, kompilācija iekļauj divas viņu dziesmas — singla remikss "[[Blue Jeans]]" pārdēvēts par "Blue Jeans 2.0", un [[Tweet]] dziesmas "[[Oops (Oh My)]]" kavers. === ''Witching Hour'' (2004—07) === Ladytron sāka strādāt pie dziesmu demo versijām savam nākamajam albumam uzreiz pēc noslēdzot ''Light & Magic'' tūri ar mājup nākšanas koncertu [[Liverpūle|Liverpūlē]] 2003. gada septembrī. kur viņus atbalstīja [[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]. Dažu mēnešu laikā viņi izplānoja visu ierakstu. Kad grupa jau bija gatava ierakstīt albumu 2004. gada aprīlī, viņu angļu ierakstu kompānija [[Telsar Records]] bija devies pārvaldē. Viņu amerikāņu ierakstu kompānijai Emperor Norton arī bija problēmas, to nopirka [[Rykodisc]] 2004. gadā un tika slēgta vēlāk tai pat gadā, Rykodisc mantojot tās dziesmu ierakstus. Grupa paziņoja, ka 2004. gada 7. decembrī, ka viņi noslēdza līgumu ar [[Island Records]]. [[Attēls:Ladytron live in Seattle 2006.jpg|thumb|Ladytron uzstājas Sietlā (2006)]] 2004. gadā Ladytron tika pieteikts pasūtījums uzstāties virknē koncertos Ķīnā, ko rīkoja [[Britu konsuls]] kā izstādes tūri. Viņi uzstājās 24. un 25. septembrī [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]], 28. septembrī [[Čuncjina|Čuncjinā]], 6. un 7. oktobrī (dīdžeja sets) [[Šanhaja|Šanhajā]]. Ladytron izlaida savu kritiski uzgavilēto trešo studijas albumu ''[[Witching Hour]]'' 2005. gada 3. oktobrī ierakstu kompānijā [[Island Records]] (Anglija). Albums arī tika izlaists 4. oktobrī Universal Music (Vācija) un [[Rykodisc]] (ASV). Albumu atkārtoti izlaida 2007. gada 5. aprīlī [[Major Records]] (Vācija), 5. oktobrī [[So Sweet Records]] (Anglija), 2011. gada 18. janvārī (ASV)/24. janvārī (Anglija) ierakstu kompānijā [[Nettwerk]]. [[Witching Hour]] tika izlaists kā ierobežota versija ierakstu kompānijās Universal/Island 2 disku komplektu veidā, viens CD un viens uz DVD no Ķīnas tūres videoklipa un 3 muzikālie videoklipi — Once Upon a Time in the East, Ladytron in China, Destroy Everything You Touch, Sugar, Seventeen, [ CID X 8163/8974254] ''[[Witching Hour]]'' tika ierakstīts 2004. gadā ierakstu kompānijā Elevator Studios (Liverpūle, Mersisaida) un to producēja Ladytron un [[Džims Abiss]]. Albuma atskaņošanā piedalījās [[Pops Levijs]] (bass), [[Keits Jorks]] (bungas) un tika izmantotas [[Elektriskā ģitāra|elektriskās ģitāras]] ar grupas īpatnēja atskaņojumu. [[Pitchfork Media]] aprakstīja to kā "kvantu lēciena ierakstu". Dziesmas "[[Sugar]]", "[[Destroy Everything You Touch]]", "International Dateline", "Weekend" un "Soft Power" tika izdoti kā singli. "[[Destroy Everything You Touch]]" kļuva par grupas visatpazīstamāko dziesmu. Bez nevienas ierakstu kompānijas atbalsta, Ladytron izsmeļoši uzstājās tūrē nākamos divus gadus, balsoties uz fanu atbalstu. Viņi uzstājās Ziemeļamerikā, Eiropā un Dienvidamerikā. 2007. gada sākumā pēc [[Trents Reznors|Trenta Reznora]] uzaicinājuma viņi arī atklāja Eiropas šovu [[Nine Inch Nails]]. 2006. gadā iznāca ''[[Extended day]]'' — divu disku elektroniskās plates CD/DVD kompilācija, kurā tika iekļauti ekskluzīvi neizlaisti remiksi un angļu B puses, kā arī 35 minūšu DVD bonusā, kas iekļāva 27 minūšu dokumentāciju ar virsrakstu ''Once Upon a Time in the East: Ladytron in China'' pamatā uz 2004. gada tūri Ķīnā. Tajā pašā gadā Ladytron ierakstīja ''[[The Harmonium Sessions]],'' kas iekļāva četras dziesmas no viņu trešā studijas albuma, izpildīts bez pieslēguma. Ladytron tika vēlāk ierakstu kompānijas Island Records pamesti. Viņi parakstīja līgumu ar [[Nettwerk]] 2007. gada beigās. === ''Velocifero'' (2008—09) === [[Attēls:Ladytron live in 2009.jpg|thumb|Ladytron uzstājas (2009)]] 2008. gada 2. jūnijā Ladytron izlaida savu ceturto albumu ''[[Velocifero]]'' ierakstu kompānijā Netttwerk. Albuma izpildījuma skaņa kļuva smagāka un tas tika ierakstīts [[Parīze|Parīzē]], kur grupa tika galā ar produkcijas nodevām ar [[Alesandro Kortini]] ([[Modwheelmood]], [[Nine Inch Nails]], [[SONOIO]]) un [[Vicarious Bliss]] (Justice, [[DJ Mehdi]]). Grupa norādīja, ka "velocifero" burtiski nozīmē "ātruma nesējs" un arī ir klasika retro stila [[Skuters|skutera]] nosaukums. Albums izveidoja trīs singlus — "Ghosts", "Runaway" un "Tomorrow". 2008. gada vidū grupa komponēja trīs ekskluzīvus ierakstus spēlei The Sims 3 ar nosaukumiem: "Rockfalls & Estuaries", "She stepped Out of the Car" un "Young Etruscians". Šīs dziesmas tika izpildītas [[simlišs]] valodā. 2009. gada 6. aprīlī Nettwerk izdeva remiksu kompilāciju ''[[Velocifero (Remixed & Rare)]]''. 2009. gadā Ladytron devās tūrē uz Ziemeļameriku ar [[The Faint]] un uzstājās divos īpašos koncertos ar [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un ar [[Sidnejas operteātris|Sidnejas operteātri]]. Tajā pašā gadā viņi paziņoja, ka izpildīs atklāšanas aktu priekš [[Depeche Mode]] dažos koncertos Austrumeiropā, bet šie koncerti tika atcelti [[Deivs Gāns|Deiva Gāna]] slimības dēļ. Tajā pašā gadā Ladytron pašizlaida savu pirmo ētera albumu Live at ''[[London Astoria 16.07.08.]]'' Viņi arī paziņoja, ka producēs dažas dziesmas [[Kristīna Agilera|Kristīnai Agilerai]]. === ''Best of 00—10'' (2010—11) === [[Attēls:Ladytron conference in Mexico (2011).jpg|thumb|Ladytron Meksikā (2011)]] 2010. gada 8. jūnijā [[Kristīna Agilera|Kristīnas Agileras]] albums ''[[Bionic]]'' tika izlaists. Deluxe versija iekļāva divas dziesmas, kuras līdzautors un producents ir Ladytron: "Birds of Prey" un "Little Dreamer" (pēdējais tikai iTunes Store). Spēles ''[[FIFA 11]]'' videoklipa skaņdarbs iekļāva Ladytron dziesmu "[[Ace of Hz]]", kas tika izlaists kā digitāls singls 2010. gada 30. novembrī. 2011. gada 11. janvārī grupa izdeva ''[[Ace of Hz]]'' elektroniskās plates [[Mūzikas lejupielāde|mūzikas lejupielādi]], kas sastāvēja no albuma miksa plus 5 remiksiem. 2011. gada 28. martā tika izlaista kompilācija ''[[Best of 00-10]]'', iekļaujot 17 dziesmas uz standarta versijas un 33 dziesmas uz deluxe versijas, plus 80 lapu bukletu. Abas versijas iekļāva divas jaunas dziesmas, "Ace of Hz" un kavera versiju no [[Death in June]] dziesmas "Little Black Angel". Arī 2011. gadā Nettwerk atkārtoti izdeva visus savus iepriekšējos albumus un atkārtoti izlaida remiksa kompilāciju ''[[Best of Remixes]]''. Viņi izlaida iTunes videoklipu kompilāciju ''Best of 00-10'' ''Videos'', kas iekļāva deviņus muzikālos videoklipus singliem "[[Playgirl]]", "[[Blue Jeans]]", "[[Seventeen]]", "[[Sugar]]", "[[Destroy Everything You Touch]]", "[[Ghosts]]", "[[Runaway]]", "[[Tomorrow]]" un "[[Ace of Hz]]". Laikā no 2011. gada aprīļa līdz jūlijam, Ladytron uzstājās Austrijā, Ķīnā, Krievijā, [[Somija|Somijā]], Zviedrijā, [[Polija|Polijā]], [[Apvienotā Karaliste|Anglijā]], Īrijā, Ungārijā un Spānijā. 2011. gada 20. decembrī Nettwerk izdeva remiksu kompilācijas ''[[604 (Remixed & Rare)]]'', ''[[Light & Magic (Remixed & Rare)]]'' un ''[[Witching Hour (Remixed & Rare)]]''. === ''Gravity the Seducer'' un pārtraukums (2011—2017) === Viņu piektais studijas albums ''[[Gravity the Seducer]]'' tika izlaists Anglijā 2011. gada 12. septembrī un Amerikā 13. septembrī.Albums tika ierakstīts laukos [[Kenta|Kentā]] un to producēja grupa un Barnijs Barnikots ([[Arctic Monkeys]], [[Kasabian]], [[Editors]]). [[Attēls:Ladytron live at Terminal 5, NYC (2011).jpg|thumb|Ladytron uzstājas Terminal 5, Ņujorkā (2011)]] "Ace of Hz", kas parādās albumā, bija iepriekš izlaists kā singls no grupas labāko dziesmu kompilācijas ''[[Best of 00-10]]''. Pirmais singls no ''[[Gravity the Seducer]]'' "[[White Elephant]]" tika izdots 2011. gada 17. maijā un tā pavadošais videoklips tika ievietots vietnē [[YouTube]] 2011. gada 26. jūlijā. Grupa izlaida vēl divus singlus "Ambulances" 16. jūnijā un "Mirage" 8. augustā. Muzikālais videoklips dziesmai "Mirage" tika ievietots vietnē YouTube 11. novembrī. Laikāno 2011. gada septembra līdz decembrim, grupa devās tūrē uz Ameriku, Meksiku, Kanādu, Brazīliju, Taizemi, Indonēziju un Singapūri. Koncertu tūrē Amerikā, grupu Ladytron atbalstīja [[SONOIO]], [[VHS or Beta]] un [[Geographer]]. Skaņdarbs no video spēles ''[[The Sims 3: Supernatural]]'' iekļāva jaunu Ladytron dziesmu "Tesla". Izmantojot savu uzvārdu kā skatuves vārdu, Helēna Marnija sāka 2012. gada solo karjeru. Viņa pašizlaida caur PledgeMusic savu debijas solo albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Albums producētja 2012. gadā [[Reikjavika|Reikjavikā]] viņas grupas biedrs [[Daniels Hants]] sadarbībā ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]]. 2013. gada 22. februārī grupa izlaida dziesmas "International Dateline" muzikālo videoklipu. Tas tika filmēts 2006. gadā albuma ''[[Witching Hour]]'' ērā, palicis nepabeigts, atkārtoti atklāts un Daniela Hanta pabeigts 2012.galdā. 2013. gada 29. novembrī Ladytron atkārtoti izlaida remiksa albumu ''[[Gravity the Seducer Remixed]]'' — remiksu kolekcija no albuma ''[[Gravity the Seducer]]'' dziesmām. Ladytron tika iekļauta sadaļā "Atjaunošanās" 2014. gada muzikālajā dokumentālajā filmā ''[[Skaistā Skaņa]].'' Šī dokumentālā filma iekļauj vairākas īsas intervijas ar Danielu Hantu. 2016. gada 18. jūlijā grupa publiskoja savā oficiālajā mājaslapā:"Pēc piecu gadu pārtraukuma, sekojot viņu piektā albuma "''[[Gravity the Seducer]]''" izlaišanas, jauna nodaļa grupas Ladytron stāstā drīz sāksies. === Nākamais studijas albums (2018—pašlaik) === 2018. gada 28. februārī Ladytron paziņoja gaidāmo sesto albumu, viņu jaunā mūzika pēc 7 gadiem, sadarbībā ar PledgeMusic, paredzams izlaist 2018. gada otrajā pusē. Pirms albuma iznāca singli "The Animals", "The Island" un "Tropic of Capricorn". == Blakusprojekti == Visi grupas biedri ir iesaistīti vairākos blakusprojektos. Starp citu, tūrēs katrs biedrs spēlē uz dīdžeju seta (solo un ar citiem grupas biedriem) klubos u.c. pasākumos apkārt pasaulei. Ladytron ir producējuši remiksus daudziem mūziķiem, ieskaitot [[Deivs Gāns|Deivu Gānu]], ''[[Goldfrapp]]'', ''[[Apoptygma Berzerk]]'', ''[[Placebo]]'', ''[[Blondie]]'', ''[[Gang of Four]]'', [[Kristīna Agilera|Kristīni Agileru]], ''[[Bloc Party]]'', ''[[Kings of Conveniece]]'', ''[[Indochine]]'', ''[[She Wants Revenge]]'', ''Simian'', ''[[Nine Inch Nails|Nince Inch Nails]]'', ''[[SONOIO]]'' un ''[[Soulwax]]''. Izmantojot savu uzvārdu uz skatuves, [[Helēna Mārnija]] pašizlaida savu debija solo albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Augustā albums tika izlaists arī [[Les Disques Du Crepuscule]]. Viņas otrais solo albums ''[[Strange Words and Weird Wars]]'' tika izlaists digitāli 2017. gada 2. jūnijā. Kompaktdisks un divas ierobežotas vinila versijas (viena melna un otra caurspīdīga) tika izlaisti 2017. gada augustā. [[Attēls:Ladytron in Mexico (2011).jpg|thumb|Ladytron Meksikā 2011. gadā]] [[Daniels Hants]] strādāja pie vairākām filmām, iekļaujot ''[[Would You Rather]]'', [[Saša Greja]] galvenajā lomā, sadarbībā ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]]. Hants arī producēja Mārnijas albumu ''[[Crystal World]]''. Viņš dibināja grupu Tamoios ar dziedātāju Luisu Majitu un Fernando Rišbīteri 2014. gadā Sanpaulu, Brazīlijā. Rūbens Vū ir profesionāls [[fotogrāfs]]. Viņš publiskoja attēlu atlasi savā mājaslapā un 2011. gadā izlaida grāmatu ar attēlu kolekciju no ekspedīcijas ar draugu [[Svalbāra|Svalbārā]] tajā pašā gadā. Hants, Vū un dīdžejs Revo atvēra naktsklubu "Evol" [[Liverpūle|Liverpūlē]] 2003. gada septembrī. 2005. gada septembrī līdzstrādnieki palīdzēja Hantam un Vū un viņi atvēra bāru/restorānu/muzikālu vietu "[[Korova]]" Liverpūlē. Mira Arojo sadarbojās ar ''John Foxx and the Maths'' dziesmai "Watching a Building on Fire". Ladytron tiek ieskaitīti kā producenti un līdzautori papildu dziesmām "Birds of Prey" un "Little Dreamer" no 2011. gada [[Kristīna Agilera|Kristīnas Agileras]] albuma ''[[Bionic]]''. == Mūzikas stils == Viņu radītā skaņa parasti tiek aprakstīta kā [[elektropops]] ar [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jauno vilni]] un [[Šūgeizings|šūgeiza]] ietekmi. Grupa aprakstīja sevis radīto skaņu kā "elektropops". Ladytron koncentrējās uz balansu starp popmūzikas struktūrām un eksperimentālām skaņām. Grupas pirmajos gados, Ladytron tika aprakstīti kā [[elektroklešs]] pēc dažu mūzikas žurnālistu viedokļiem, bet viņi noraidīja šo apzīmējumu.<blockquote>Mēs jutāmies salīdzināti ar žilbinošo elektrokleša estētiku, kas bija pilnīga bezsakarība. Mēs bijām pietiekami gudri, ka esot pozicionēti šo viedokļu priekšgalā no preses viedokļa, neraugoties uz mūsu iebildumiem, nozīmētu to, ka mēs ciestu reakciju smagumu, kad tā neizbēgami ieradās. Tomēr, tas vienalga notika, un mēs izdzīvojām.</blockquote><blockquote>— Daniels Hants</blockquote><blockquote>Mēs vienmēr tikām likti vienā maisā ar grupām, kurām mēs pat tuvu nebijām līdzīgi un bieži starp mums nebija nekā kopīga. Tas bija, kas mums lika justies neērti. Šī iemesla pēc mēs vienkārši mēģinājām izvairīties no jebkāda sakara ar viņiem. Mūsu skaņa nekad nereaģē uz ārējiem elementiem, tā vienmēr ir dabiska un sakņojas pieredzē. </blockquote><blockquote>— Helēna Mārnija</blockquote>Rūbena Vū sakot par jaunā Ladytron viedošanu un procesu:"Mēs sākām rakstīt individuāli. Mēs nekad īsti neesam dzīvojuši tajā pašā pilsētā agrāk. Mēs vienmēr esam bijuši ģeogrāfiski atšķirti [...] Viss vienmēr ir bijis, galvenokārt, par individuālismu un tad mēs pārskatījām visu kopīgi. Mēs vienmēr esam tā strādājuši. Un tas labi kopā saiet ar to, kā mēs rodam mūziku. Mēs nonākam pie kopīga noslēguma un studijā sākam papildināt dziesmas. == Tūre == [[Attēls:Ladytron - Live at The Circus, Helsinki (14 May 2011).jpg|thumb|Ladytron uzstājas festivālā The Circus, Helsinkos 2011. gada 4. maijs]] Ir bijušas sešas galvenās Ladytron tūres: ''604'' tūre (2001), ''Light & Magic tūre'' (2002—2004), ''Witching Hour tūre'' (2005—2007), ''Velocifero tūre'' (2008—2009), ''Best of 00—10 tūre'' (2011) un ''Gravity the Seducer tūre'' (2011). Pa visiem gadiem viņi devās tūrē [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Āzija|Āzijā]] un Austrālijā. Grupa uzstājās vairākos mūzikas festivālos, kā La Route du Rock (2001), Reading Festival (2001), Festival Internacional de Benicàssim (2001) un (2005), Coachella Festival (2003) un (2006), Hultsfred Festival (2003), Arvikafestivalen (2003) un (2006), Lowlands Festival (2003), Dot-to-Dot Festival (2005), Pukkelpop (2005), Exit Festival (2005), Creamfields (2007), Electric Picnic (2007), Bonnaroo Festival (2008), Ruisrock Festival (2009), Traffic Festival (2009), Standon Calling Festival (2011), Electrosonic Festival (2009), Ping Gu Valley Festival (2011), Donaufestival (2011), Selector Festival (2011), Hegyalja Festival (2011), Decibel Festival (2011), DeLuna Fest (2011), Zouk Festival (2011). Kopš ''Light & Magic'' tūres, Ladytron sāka plaši doties tūrē un pievienot tūre biedrus, kas spēlētu basu un bungas. Iepriekšējie tūres biedri iekļauj [[Pops Levijs|Popu Leviju]] (bass ''Light & Magic'' tūrē), Andrea Golcvortija (bass ''Witching Hour'' tūrē) un [[Keita Jorka|Keitu Jorku]] (bungas ''Light & Magic'' un ''Witching Hour'' tūrē). Grupas, kas sadarbojās tūrēs ar Ladytron iekļauj [[Simian]], [[The Presets]], [[Client]], Phaser, CSS, [[Asobi Seksu]], [[Mount Sims]], [[Crocodiles]], [[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]], [[SONOIO]], [[VHS or Beta]] un Geographer. ''Ladytron'' ir uzstājušies ar tādiem mūziķiem, kā ''Soulwax'' Anglijas tūrē 2001. gadā, ''Björk'' 2003. gadā un ''Goldfrapp'' 2006. gadā. 2007. gada sākumā viņi uzstājās ar ''[[Nine Inch Nails]]'' Eiropas tūrē ar [[Trents Reznors|Trenta Reznora]] uzaicinājumu. 2009. gadā ''Ladytron'' un ''[[The Faint]]'' uzstājās kopā Ziemeļamerikas tūrē. Grupas ''Ladytron'' pašreizējais aprīkojums sastāv no Korg Delta, ko spēlē Helēna Mārnija, Korg MS-20 spēlē Mira Arojo, Minimoog Voyger spēlē Rūbens Vū, Crumar Srtatus spēlē Daniels Hants un bungu komplektu Billijs Brauns, kurš uzstājās arī Velocifero tūrē. Albuma ''Witching Hour'' tūres sākumā grupa mēdza nosaukt savus vienādos sintezatorus Korg MS-2000B, lai viegli atšķirtu tos: Kleopatra (Mārnijas sint.), Babilona (Arojo sint.), Ulises (Hanta sint.) un Glorija (Vū sint.). == Diskogrāfija == * ''604'' (2001) * ''Light & Magic'' (2002) * ''Witching Hour'' (2005) * ''Velocifero'' (2008) * ''Gravity the Seducer'' (2011) == Balvas un nominācijas == === MVPA balva === {| class="wikitable" !Gads !Nominētais darbs !Apbalvojums !Rezultāts |- |2006 |"Destroy Everything You Touch" |Labākā realizācijas debija |{{nominēts}} |} === Popjustice Twenty Quid Mūzikas balva === {| class="wikitable" !Gads !Nominētais darbs !Apbalvojums !Rezultāts |- |2003 |"Seventeen" | rowspan="2" |Labākais britu popmūzikas singls |{{nominēts}} |- |2006 |"Destroy Everything You Touch" |{{nominēts}} |} == Multivides lietojums == {| class="wikitable" |- !colspan=4 | Saraksts ar Ladytron dziesmām, kuras tika izmantotas vairākās produkcijās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm2902287/|title=Ladytron|publisher=IMDb.com|accessdate=14 December 2012}}</ref> |- ! style="width:220px;"|Dziesma ! style="width:200px;"|Produkcija !width="80"|Tips !Gads |- |"[[Ace of Hz (song)|Ace of Hz]]" |''[[FIFA 11]]'' |spēle |2010 |- |rowspan="2"|"Burning Up" |''[[Fringe (TV series)|Fringe]]'' |seriāls |2009 |- |''[[The Big Short (film)|The Big Short]]'' |filma |2015 |- |rowspan="5"|"[[Destroy Everything You Touch]]" |''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]'' |spēle |2006 |- |''[[Smiley Face (film)|Smiley Face]]'' |filma |2007 |- |''[[One Missed Call (2008 film)|One Missed Call]]'' |filma |2008 |- |''[[Mammoth (2009 film)|Mammoth]]'' |filma |2009 |- |''[[The September Issue]]'' |filma |2009 |- |rowspan="2"|"Discotraxx" |''[[Balls of Steel (TV series)|Balls of Steel]]'' |seriāls |2005 |- |''[[Plague Town]]'' |filma |2008 |- |"Fighting in Built Up Areas" |''[[Need For Speed: Carbon]]'' |spēle |2006 |- |rowspan="5"|"[[Ghosts (Ladytron song)|Ghosts]]" |''[[Need For Speed: Undercover]]'' |spēle |2008 |- |''[[The Sims 2: Apartment Life]]'' |spēle |2008 |- |''[[The Sims 3]]'' |spēle |2009 |- |''[[Kings (U.S. TV series)|Kings]]'' episode 4 |seriāls |2009 |- |''[[LittleBigPlanet 2]]'' |spēle |2011 |- |"International Dateline" |''[[Mammoth (2009 film)|Mammoth]]'' |filma |2009 |- |"Mu-Tron" |''[[August (2008 film)|August]]'' |filma |2008 |- |"[[Playgirl (Ladytron song)|Playgirl]]" |''[[Picture Claire]]'' |filma |2001 |- |"Rockfalls & Estuaries" |''[[The Sims 3]]'' |spēle |2009 |- |"[[Runaway (Ladytron song)|Runaway]]" |''[[FIFA 09]]'' |spēle |2009 |- |rowspan="2"|"[[Seventeen (Ladytron song)|Seventeen]]" |''[[Party Monster (2003 film)|Party Monster]]'' |filma |2003 |- |''[[Inspire (fragrance)|Inspire]]'' fragrance advertising |reklāma |2008 |- |"She Stepped Out of the Car" |''[[The Sims 3]]'' |spēle |2009 |- |"[[Sugar (Ladytron song)|Sugar]]" (Jagz Kooner Remix) |''[[Need For Speed: Carbon]]'' |spēle |2006 |- |"Tesla" |''[[The Sims 3: Supernatural]]'' |spēle |2012 |- |"This Is Our Sound" |''[[Queer as Folk (2000 TV series)|Queer as Folk]]'' |seriāls |2002 |- |"Versus" |''[[Mammoth (2009 film)|Mammoth]]'' |filma |2009 |- |"Young Etruscians" |''[[The Sims 3]]'' |spēle |2009 |} == Atsauces == # Levy, Doug (March 7, 2001). [http://www.mtv.com/news/1441377/ladytron-ride-the-new-new-wave/ "Ladytron ride the new New Wave"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171016014756/http://www.mtv.com/news/1441377/ladytron-ride-the-new-new-wave/ |date={{dat|2017|10|16||bez}} }}. [[:en:MTV|MTV]]. # Breihan, Tom (2011. gada 31. marts). [http://pitchfork.com/news/42071-ladytrons-new-album-gravity-the-seducer/ "Ladytron's New Album: Gravity the Seducer"]. [[:en:Pitchfork (website)|Pitchfork]]. # [https://www.residentadvisor.net/news.aspx?id=14115 "Nettwerk will release the synthpop group's next album in September"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171016014443/https://www.residentadvisor.net/news.aspx?id=14115 |date={{dat|2017|10|16||bez}} }}. [[:en:Resident Advisor|Resident Advisor]]. # Phares, Heather. [http://www.allmusic.com/album/best-of-00-10-mw0002109337 "Ladytron — Best of 00-10"]. [[:en:AllMusic|AllMusic]]. # [https://books.google.no/books?id=0X81DgAAQBAJ&pg=PT188&lpg=PT188&dq=witch+house+ladytron&source=bl&ots=kjhXzVwL7o&sig=OZ8twGLo06xLmMo8biLdSrk4UXU&hl=sv&sa=X&ved=0ahUKEwjL-5uS3P_ZAhUHfywKHQbmDtgQ6AEIOTAF#v=onepage&q=witch%20house%20ladytron&f=false "Midnight Cafe"]. Xiphias Press. 2017. gada 24. februāris. # Krisher, Dan; Schirz, Tiffany (2007. gada novembris). [http://www.rolandus.com/community/insider/article.php?ArticleId=88 "Ladytron On Roland"]. [[:en:Roland Corporation|Roland]]. # Newman, Scott (2010. gada 16. jūnijs). [http://www.voxy.co.nz/entertainment/ladytron-interview-reuben-wu/319/52141 "LADYTRON — An Interview With Reuben Wu"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151124092345/http://www.voxy.co.nz/entertainment/ladytron-interview-reuben-wu/319/52141 |date={{dat|2015|11|24||bez}} }}. Voxy.co.nz. Digital Advance. # Gourlay, Dorn (2011. gada 8. marts). [http://drownedinsound.com/in_depth/4141859 "DiS meets Ladytron"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003063705/http://drownedinsound.com/in_depth/4141859 |date={{dat|2015|10|03||bez}} }}. [[:en:Drowned in Sound|Drowned in Sound]]. # Pytlik, Mark (2005. gada 22. novembris). [http://www.xlr8r.com/features/2005/11/ladytron-spell-bound "Ladytron: Spell Bound"]. ''XLR8R Magazine''. # [https://www.youtube.com/watch?v=RS0NGfXSz68 "Brian Eno talks about Ladytron (Luminous Festival 2009 — Sydney Opera House)"]. [[:en:YouTube|YouTube]]. 2009. gada 9. jūlijs. # Hagen, Carmel (2008. gada 14. decembris). [https://web.archive.org/web/20160531212350/http://formatmag.com/features/ladytron/ "Ladytron"]. ''Format''. # [https://web.archive.org/web/20121110110351/http://www.blurb.com/bookstore/detail/2274359 "SVALBARD 12-inch version By Reuben Wu — Blurb"]. # [https://archive.today/20120715010614/http://uk.linkedin.com/in/reubenwu "Reuben Wu"]. [[:en:LinkedIn|LinkedIn]]. Arhīvēts no oriģināla 2012. gada 15. jūlijā. # [https://web.archive.org/web/20110623124111/http://www.technosquirrels.com/bio.php "Techno Squirrels: Bio"]. Techno Squirrels. # [http://www.linkedin.com/pub/lisa-eriksson/30/702/16b "Lisa Eriksson"]. LinkedIn. # [https://web.archive.org/web/20010306194647/http://www.invictahifi.co.uk/ladyinfo.html "Home of Ladytronix"]. Archived from [http://www.invictahifi.co.uk/ladyinfo.html the original] on 6 March 2001. # [https://web.archive.org/web/20131224110841/http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10 "3/29 — Ladytron — 'Best Of: 00 — 10'"]. ''Nettwerk Press Blog''. 2011. gada 14. februārī. # [http://www.videovision.org/vv_interviews-ladytron.html "Videovision: Ladytron interview"]. 2002. gads # [https://web.archive.org/web/20140909235918/http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf "The University of Liverpool: Insight Magazine: Autumn 2006"]. Liv.ac.uk. Arhivēts no oriģināla 2014. gada 9.septebrī # [https://web.archive.org/web/20110303011146/http://www.dailyrecord.co.uk/showbiz/music-news/2008/06/01/60-second-interview-ladytron-s-mira-aroyo-78057-20591556/ "60 second interview: Ladytron's Mira Aroyo"]. [[:en:Daily Record (Scotland)|Daily Record]]. [[:en:Trinity Mirror|Trinity Mirror]]. 2008. gada 1. jūnijs. Arhivēts no oriģināla 2011. gada 3. martā. # [http://www.rocklistmusic.co.uk/1999.html "Rocklist.net...NME End of Year Lists 1999"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200118055002/http://www.rocklistmusic.co.uk/1999.html |date={{dat|2020|01|18||bez}} }}. Rocklistmusic.co.uk. # [http://www.rocklistmusic.co.uk/2000.html "Rocklist.net...NME End of Year Lists 2000"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303205439/http://www.rocklistmusic.co.uk/2000.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. Rocklistmusic.co.uk. # [http://www.rocklistmusic.co.uk/2001.html "Rocklist.net...NME End of Year Lists 2001"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160807011924/http://www.rocklistmusic.co.uk/2001.html |date={{dat|2016|08|07||bez}} }}. Rocklistmusic.co.uk. # [http://www.answers.com/topic/ladytron-1 "Ladytron"]. ''Gale Musician Profiles''. Answers.com. # [https://web.archive.org/web/20010726134411/http://www.jound.com/will/interviews/ladytron.html "Ladytron"]. Archived from the original on 26 July 2001. # [https://web.archive.org/web/20180316151803/https://www.chaoscontrol.com/ladytron-2/ "Ladytron — Chaos Control Digizine"]. Chaoscontrol.com # [http://www.bbc.co.uk/radio1/johnpeel/sessions/2000s/2001/Dec05ladytron/ "Peel Sessions: 05/12/2001 — Ladytron"]. ''bbc.co.uk''. BBC. # [http://www.bbc.co.uk/radio1/johnpeel/sessions/2000s/2002/Dec04ladytron/ "Peel Sessions: 04/12/2002 — Ladytron"]. [[:en:BBC Radio 1|BBC Radio 1]]. [[:en:BBC Online|BBC Online]]. # [https://web.archive.org/web/20051217114526/http://www.ladytron.com/textsite/news.php "Ladytron"]. Archived from [http://www.ladytron.com/textsite/news.php the original] on 17 December 2005. # [https://web.archive.org/web/20041206082217/http://www.ladytron.com/news.html ": News :"]. Archived from [http://www.ladytron.com/news.html the original] on 6 December 2004. # [http://www.metacritic.com/music/witching-hour "Witching Hour — Ladytron"]. [[:en:Metacritic|Metacritic]]. [[:en:CBS Interactive|CBS Interactive]]. # [http://www.abc.net.au/rage/archive/s2045308.htm "r a g e | Pop Levi"]. Abc.net.au. 29 September 2007. # Pytlik, Mark (4 October 2005). [http://pitchfork.com/reviews/albums/4635-the-witching-hour/ "Ladytron: The Witching Hour"]. [[:en:Pitchfork Media|Pitchfork Media]]. # Rogers, Jude (30 May 2008). [https://www.theguardian.com/music/2008/may/30/popandrock.electronicmusic "Ain't that a kick in the teeth?"]. London: [[:en:Guardian.co.uk|guardian.co.uk]] # [http://www.side-line.com/news_comments.php?id=21088_0_2_2610_C "Ladytron joins Major Records and Nine Inch Nails on tour"]. ''Side-Line''. 28 February 2007. # [http://www.ign.com/articles/2007/11/12/ladytron-land-new-label "Ladytron Land New Label — IGN"] # Weiss, David (1 June 2008). [https://web.archive.org/web/20160304040659/http://www.emusician.com/remixmag/artists_interviews/musicians/remix_layer_cake/index.html "Ladytron | Layer Cake"]. [[:en:Electronic Musician|Electronic Musician]]. [[:en:NewBay Media|NewBay Media]]. # [http://blastmagazine.com/the-magazine/entertainment/new-ladytron-record-brings-fans-up-to-speed/ "New Ladytron record brings fans up to speed"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121110110354/http://blastmagazine.com/the-magazine/entertainment/new-ladytron-record-brings-fans-up-to-speed/ |date={{dat|2012|11|10||bez}} }}. 2 June 2008. # Raggett, Ned (27 February 2009). [https://web.archive.org/web/20181021024644/https://www.thegamereviews.com/article-1126-Interview-Ladytron.html "Interview: Ladytron —"]. The Game Reviews. # [https://web.archive.org/web/20180715041030/http://wiki.thesimsresource.com/index.php?title=Song_List "Song List"]. ''The Sims 3 Wiki''. # Neyland, Nick (6 February 2009). [http://www.prefixmag.com/news/ladytron-and-the-faint-co-headlining-north-america/25831 "Ladytron and the Faint Co-Headlining North American Tour"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090209195130/http://www.prefixmag.com/news/ladytron-and-the-faint-co-headlining-north-america/25831 |date={{dat|2009|02|09||bez}} }}. Prefix. # [http://www.synthtopia.com/content/2009/03/26/brian-eno-curating-sydney-music-fest/ "Brian Eno Curating Sydney Music Fest"]. ''Synthtopia''. 26 March 2009. # Raggett, Ned (23 April 2009). [https://web.archive.org/web/20100222094042/http://www.ocweekly.com/2009-04-23/music/ladytron "Ladytron May Be Dark and Moody, But Don't Call Them Goth"]. [[:en:OC Weekly|OC Weekly]]. [[:en:Village Voice Media|Village Voice Media]] # [https://web.archive.org/web/20141215081000/http://nettskinny.com/story/20110329/best-ladytron-00-10-available-now "'Best of Ladytron: 00-10' Available Now"]. ''Nettwerk Press Blog''. 29 March 2011. # [http://www.myspace.com/ladytron/blog/542898410 "Best of Videos 00-10 Out Today on iTunes van Ladytron op Myspace"]. Myspace.com. # [http://www.last.fm/music/Ladytron/+events/2011 "Ladytron's Concert Listing"] # [https://web.archive.org/web/20120419022538/http://nettskinny.com/story/20110404/ladytron-announces-studio-album-gravity-seducer-set-release-sept-13th "Ladytron Announces Studio Album, 'Gravity The Seducer'; Set For Release Sept. 13th | Nettwerk Press Blog"]. Nettskinny.com. # [https://itunes.apple.com/gb/album/ambulances-single/id438714481 "Ambulances — Single by Ladytron"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305110021/https://itunes.apple.com/gb/album/ambulances-single/id438714481 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. iTunes Store UK. [[Apple Inc.]] # [https://itunes.apple.com/gb/album/mirage-single/id438977565 "Mirage — Single by Ladytron"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305022726/https://itunes.apple.com/gb/album/mirage-single/id438977565 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. [[iTunes Store]] UK. [[Apple Inc.]] # [http://simsvip.com/?p=14097 "The Sims 3 Supernatural Soundtrack"]. 7 August 2012. # [https://www.facebook.com/ladytron/posts/464939400238399 "Ladytron's Facebook page"] # [http://www.recordstoreday.com/SpecialRelease/6425 "RECORD STORE DAY — SpecialRelease"] # [https://web.archive.org/web/20170826151917/http://www.ladytron.com/?p=181 "2016 NEWS"] # [https://web.archive.org/web/20180406092324/https://www.pledgemusic.com/projects/ladytron "Ladytron: New Album on PledgeMusic"] # [https://web.archive.org/web/20121002150229/http://www.outlar.com/artist.php?id=517 "Revo DJ — Electro, Punk, Techno"] # [https://www.theguardian.com/urbanundiscovered/liverpool-korova "Profile: Liverpool Korova — Urban Undiscovered"] ''The Guardian''. London. 2 March 2009. # Laurence, Alexander (19 June 2008).[http://portable-infinite.blogspot.com/2008/06/ladytron-interview-2008.html "Ladytron Interview 2008"]. ''The Portable Infinite blog''. # [https://web.archive.org/web/20161014010348/http://jonnyabrams.blogspot.com/2011/08/interview-ladytron.html "ROCKSUCKER: Interview: Ladytron"] Jonnyabrams.blogspot.com. 19 August 2011. # [https://web.archive.org/web/20131030190416/http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/ "Interview: Ladytron's Reuben Wu — Shanghai — Shanghai Blogs Blog — City Weekend Guide"] # [http://www2.citypaper.com/music/story.asp?id=8221 "Fashion Don'ts: Liverpool's Ladytron Clashes with Electroclash — Baltimore City Paper"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130528014612/http://www2.citypaper.com/music/story.asp?id=8221 |date={{dat|2013|05|28||bez}} }} # [https://web.archive.org/web/20100102035202/http://korg.com/Artist.aspx?artist=259 "Artist Details"] Korg. Archived from [http://www.korg.com/Artist.aspx?artist=259 the original] on 2 January 2010. # [https://www.imdb.com/name/nm2902287/ "Ladytron"] IMDb.com. == Ārējās vietnes == * [http://www.ladytron.com/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCY6iwVgOWuB58sj8zwDbpGQ/featured Ladytron YouTube kanāls] {{atsauces}} [[Kategorija:Britu mūziķi]] [[Kategorija:Anglijas sintpopa grupas]] [[Kategorija:Skotijas cilvēki]] exz2wqi4zoe8wqd78sxdckz5vqwfxqn 0 403142 4525997 4399130 2026-09-23T07:55:14Z Olgerts V 41522 stils, noform. 4525997 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Niedru iela|Niedru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Niedru iela |attēls = Niedru iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=240|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q56062262|zoom=16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Trīsciems]] |ielas garums = 192 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Niedru iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Trīsciems|Trīsciema]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Jaunciema gatve|Jaunciema gatvi]] un beidzas strupceļā. Ielai nav seguma, tās garums ir 192 metri. Niedru ielā ir individuālā dzīvojamā apbūve. == Ielu savienojumi == Niedru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Jaunciema gatve]] {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} [[Kategorija:Ielas Trīsciemā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] lv0ntmna1os6pyesvpva550w656gi9t 0 404425 4525811 3958080 2026-09-22T19:12:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525811 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Kung Fu Panda 3 | attēls = Kung Fu Panda 3 poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Kung Fu Panda 3'' | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Dženifera Ju Nelsone]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Džeks Bleks]] * [[Dastins Hofmans]] * [[Deivids Kross]] * [[Andželīna Džolija]] * [[Sets Rogens]] * [[Lūsija Liu]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = | montāža = | studija = ''[[DreamWorks Animation]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2016|1|23|Ķīna|2016|1|29|ASV|2016|3|18|Latvija}} | ilgums = 95 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/kung-fu-panda-3-film-0|title=Kung Fu Panda 3|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 20, 2018|archive-date={{dat|2019|12|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191229065210/https://bbfc.co.uk/releases/kung-fu-panda-3-film-0}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{CHN}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|145 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|521,2 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?page=main&id=kungfupanda3.htm|title=Kung Fu Panda 3|publisher=boxofficemojo|accessdate={{dat|2018|8|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180615135514/http://www.boxofficemojo.com/movies/?page=main&id=kungfupanda3.htm|archivedate={{dat|2018|06|15||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Kung Fu Panda 2]]" | nākamā = | imdb = 2267968 }} '''"Kung Fu Panda 3"''' ({{val|en|Kung Fu Panda 3}}) ir 2016. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Ķīna]]s kopražojuma animācijas filma, kuras režisore ir [[Dženifera Ju Nelsone]]. Galvenos tēlus ierunājuši [[Džeks Bleks]], [[Dastins Hofmans]], [[Andželīna Džolija]], [[Deivids Kross]], [[Sets Rogens]] un [[Lūsija Liu]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|1|23||bez}} Ķīnā. Filma ir turpinājums 2011. gada filmai "[[Kung Fu Panda 2]]". Atradis savu sen pazudušo tēvu, Po dodas uz slepenu vietu, kuru dēvē par pandu paradīzi, lai satiktu savus sugas brāļus. Taču drīz vien līdz viņiem nonāk ziņa par ļaundari Kaju, kurš ir sācis metodiski iznīcināt visus Ķīnā mītošos kung fu cīņas meistarus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/301820/title/kung_fu_panda_3/|title=Kung Fu Panda 3|publisher=forumcinemas.lv|accessdate={{dat|2018|8|20||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{DreamWorks Animation}} [[Kategorija:2016. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Ķīnas animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox animācijas filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Cīņas mākslas filmas]] q5sht3txvqyl5bmgd2mjltdpme9wzb8 0 404455 4525761 4503591 2026-09-22T13:39:47Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4525761 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada janvāris}} '''Zauers''' (no {{val|de|Sauer}} — "skābais"; sieviešu dzimtē [[Zauere (uzvārds)|Zauere]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Fricis Zauers]] (''Fritz Sauer''; 1872—?) — vācu vingrotājs; * [[Mārtiņš Zaurs]] (dzimis Zauers; 1915—1998) — latviešu tēlnieks; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — latviešu gleznotājs un skolotājs. == Skatīt arī == * [[Sauers]] * [[Zauere]] (upe) {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] jwckxzhmv1y767orrj3yccbns29mjwk 0 404870 4525907 4436190 2026-09-23T02:51:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525907 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ledus laikmets: Lielā sadursme | attēls = LeduLaikmets5.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Ice Age: Collision Course'' | žanrs = Animācijas filma | režisors = [[Marks Trumeijers]] | producents = [[Lorijs Forte]] | scenārija autors = * [[Maikls Bergs]] * [[Maikls Dž. Vilsons]] * [[Joni Brenners]] | galvenajās lomās = * [[Rejs Romāno]] * [[Džons Legisamo]] * [[Deniss Līrijs]] * [[Džošs Peks]] * [[Šons Viljams Skots]] * [[Saimons Pegs]] * [[Dženifere Lopesa]] * [[Kvīna Latifa]] | mūzika = [[Džons Debnijs]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Blue Sky Studios]]'' * ''[[20th Century Animation|20th Century Fox Animation]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2016|6|19|Sidnejas filmu festivāls|2016|7|22|ASV|2017|7|15|Latvija|}} | ilgums = 91 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ice Age: Collision Course|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/ice-age-collision-course-2016|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 26, 2018|archive-date={{dat|2019|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190512195319/https://www.bbfc.co.uk/releases/ice-age-collision-course-2016}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|105 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce|title=Ice Age: Continental Drift (2012)|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=iceage5.htm|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate=August 26, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|408,6miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = [[Ledus laikmets 4: Kontinentu dreifs]] | nākamā = | imdb = }} '''"Ledus laikmets: Lielā sadursme"''' ({{val|en|Ice Age: Collision Course}}) ir 2016. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[datoranimācija]]s filma, kuras režisors ir [[Marks Trumeijers]]. Animācijas filma ir turpinājums iepriekšējām "Ledus laikmeta" filmām: "[[Ledus laikmets (filma)|Ledus laikmets]]", "[[Ledus laikmets 2: Atkusnis]]", "[[Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra]]" un "[[Ledus laikmets 4: Kontinentu dreifs]]". Galvenās lomas filmā ierunājuši [[Rejs Romāno]], [[Džons Legisamo]], [[Deniss Līrijs]], [[Džošs Peks]], [[Šons Viljams Skots]], [[Saimons Pegs]], [[Dženifere Lopesa]] un [[Kvīna Latifa]]. Filmā Skrets, kurš mēģina aprakt savu zīli, nejauši atrod [[Neidentificēts lidojošs objekts|NLO]] un palaiž to kosmosā, tādējādi novirzot tūkstošiem nāvējošu meteoru uz Zemes pusi. Kad Manijs ar draugiem satiek Maku un uzzina, ka Zemei tuvojas ļoti nāvējošs meteors, visai grupai jādodas misijā uz dzīvību un nāvi, lai meteoru apturētu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Ledus laikmets}} {{Blue Sky Studios}} [[Kategorija:Ledus laikmets (franšīze)]] [[Kategorija:2016. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Blue Sky Studios filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox animācijas filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Apokaliptiskās filmas]] km0tn67ra4i8atxfbbdyhcdv7la28ls 0 408321 4525780 4517300 2026-09-22T16:06:06Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienota atsauce 4525780 wikitext text/x-wiki '''Latvijas - Igaunijas attiecības''' formāli sāka veidoties 1919. gadā, abām jaunajām valstīm vienojoties [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas]] un [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Neatkarību karos]]. [[Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā]] neizveidojās tik cieša, kā sākotnēji cerēts, vienīgi Latvija un Igaunija izveidoja ciešāku aliansi. 1934. gadā izdevās izveidot [[Baltijas Antante|Baltijas Antanti]]. Abas valstis 1939. un 1940. gados [[Baltijas valstu okupācija|nonāca PSRS varā]]. == Latvijas un Igaunijas attiecības Neatkarības karos == === 1918. gada novembris - 1919. gada jūlijs === [[Attēls:Jānis Ramans.jpg|thumb|200px|Pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā [[Jānis Ramans]]]] [[Attēls:Jorgis Zemitans.png|thumb|200px|Pirmais Latvijas militārais pārstāvis Igaunijā [[Jorģis Zemitāns]]]] [[Attēls:Juliuss Jirgensons.gif|thumb|200px|Pirmais Igaunijas militārais pārstāvis Latvijā [[Juliuss Jirgensons]]]] Neoficiāli kontakti starp [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas]] un [[Igaunijas Pagaidu valdība|Igaunijas Pagaidu valdībām]] sāka veidoties jau pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] 1918. gada novembrī. 1918. gada 18. novembra [[Latvijas valsts pasludināšana|Latvijas valsts proklamēšanu]] [[Rīgas 2. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātra]] telpās novēroja Igaunijas pagaidu valdības pārstāvji Johans Janss un Heinrihs Luhts. 1918. gada decembrī [[luterāņu mācītājs]] [[Jānis Ramans]] tika nozīmēts par pirmo Latvijas diplomātisko pārstāvi Igaunijā, vienlaikus kļūstot arī par pirmo Latvijas diplomātu ārvalstīs. Savukārt, Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] Igaunijas Pagaidu valdībai izteica priekšlikumu nozīmēt Rīgas igauņu luterāņu draudzes mācītāju [[Teodors Tallmeisters|Teodoru Tallmeisteru]] par Igaunijas diplomātisko pārstāvi Rīgā.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://riga.mfa.ee/lv/laika-linija/ |title=Simt gadu kopš atzīšanas de jure – Igaunijas un Latvijas attiecību laika līnija|website=riga.mfa.ee |archive-url=https://web.archive.org/web/20260828035315/https://riga.mfa.ee/lv/laika-linija/ |archive-date={{dat|2026|08|28||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}</ref> Oficiālas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm sāka veidoties 1919. gada sākumā, kad Latvija atradās sarežģīta militārā situācijā. Lielākā daļa Latvijas teritorijas nonāca [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] kontrolē, kamēr vācu militārie spēki neokupētajā [[Liepāja|Liepājā]]s un tās apkārtnē kavēja Latvijas nacionālo bruņoto spēku izveidi.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> 1919. gada 7. janvārī no Liepājas uz Tallinu kā Latvijas Pagaidu valdības militārais pārstāvis Igaunijā izbrauca kapteinis [[Jorģis Zemitāns]], kurš 20. janvārī panāca Igaunijas puses piekrišanu sešu latviešu pašaizsardzības rotu izveidošanai lielākajās Igaunijas pilsētās ([[Tallina|Tallinā]], [[Tartu]] un [[Pērnava|Pērnavā]]) no tur esošo 19–35 gadus veco latviešu bēgļu un karavīru vidus. Janvāra beigās Tallinā personiski ieradās arī Ulmanis, kurš no igauņu puses ieguva principiālu piekrišanu latviešu karaspēka vienību izveidei Igaunijas teritorijā.<ref name="igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/274724-igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara-arvalstu-armijas-un-arzemnieki-latvijas-neatkaribas-kara-vii-2015 |title=Igaunijas armija Latvijas neatkarības karā. Ārvalstu armijas un ārzemnieki Latvijas neatkarības karā (VII) |last=Jēkabsons |first=Ēriks |website=lvportals.lv |date={{dat|2015|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413173445/https://lvportals.lv/norises/274724-igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara-arvalstu-armijas-un-arzemnieki-latvijas-neatkaribas-kara-vii-2015 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}</ref> Sakarā ar šiem faktoriem un saprotot, ka Igaunijas un Latvijas likteņi ir cieši saistīti, 1919. gada 18. februārī Latvijas militārais pārstāvis Igaunijā Zemitāns un Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā Ramans bez valdības juridiskām pilnvarām, ko nebija iespējams iegūt esošās situācijas izraisītās sakaru trūkuma dēļ,<ref name="igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara" /> parakstīja vienošanos ar Igaunijas valdību un [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlniecību par Igaunijas armijas palīdzību Latvijas teritorijas atbrīvošanā un latviešu karaspēka veidošanu Igaunijas armijas sastāvā un apgādē. Atlīdzībā līgums paredzēja [[Valka]]s pilsētas, piecu [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] un divu [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] pierobežas pagastu, kuros dzīvoja dažādu nacionalitāšu iedzīvotāji, iekļaušanu Igaunijā.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /><ref name="igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara" /> 1919. gada 13. martā Igaunijas armijas kapteinis [[Juliuss Jirgensons]] tika iecelts par Igaunijas un Latvijas karaspēku sakaru virsnieku pie Latvijas Pagaidu valdības Liepājā, kur arī tika atklāta Igaunijas konsulāts. 1919. gada 31. martā Latvijas bruņotās vienības Igaunijas armijas sastāvā tika apvienotas [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādē]]. Pēc 1919. gada [[Aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] Igaunijas valdība atteicās atzīt provācisko [[Niedras valdība|Niedras valdību]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/132998-Niedras-vald%C4%ABba |title=Niedras valdība|date={{dat|2024|07|30||bez}} |last=Šiliņš |first=Jānis |website=enciklopedija.lv |access-date={{dat|2026|09|22||bez}}}}</ref> un turpināja atbalstīt Ulmaņa valdību un apgādāt tai lojālo Ziemeļlatvijas brigādi. Kopā ar Igaunijas armijas 3. divīziju Ziemeļlatvijas brigāde līdz vasaras sākumam spēja atbrīvot lielāko Vidzemes daļu no [[Padomju Latvijas armija]]s. 1919. gada jūnijā un jūlijā Igaunijas armijas vienības sakāva arī vāciešus [[Cēsu kaujas|Cēsu]] un [[Juglas kaujas|Juglas kaujās]] jeb tā saucamajā [[Igaunijas brīvības cīņas#Landesvēra karš|Landesvēra karā]]. Tas noslēdzās ar [[Strazdumuižas pamiers|Strazdmuižas pamieru]], kas 1919. gada 8. jūlijā deva iespēju Latvijas Pagaidu valdībai atgriezties Rīgā. 1919. gada 18. jūlijā Rīgā sāka darboties arī Igaunijas vēstniecība, kas vienlaicīgi tiek uzskatīts par Latvijas un Igaunijas savstarpējo oficiālo diplomātisko attiecību sākumu.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> === 1919. gada jūlijs - 1920. gada janvāris === [[Attēls:Vabadussõda.jpg|thumb|270px|[[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Neatkarības kara]] karte]] Neskatoties uz Igaunijas atbalstu Latvijas atbrīvošanā, attiecības starp Latviju un Igauniju sāka pakāpeniski pasliktināties. Igauņiem aizvainojošs šķita aizliegums viņu karaspēkam ieiet Rīgā, lai ar triumfu noslēgtu uzvaru Landesvēra karā. Latvijas varas iestādes savukārt bija sašutušas par Igaunijas armijas rīcību atbrīvotajos Vidzemes rajonos, kur daudzviet igauņi izlaupīja muižas, un notika citi nepatīkami incidenti. Tomēr lielākās problēmas sagādāja teritoriālās domstarpības.<ref name="dveselu-putenis">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/122/igaunu-atbalsts-un-parmerigas-prasibas/ |title=Igauņu atbalsts un pārmērīgās prasības |website=www.dveseluputenis.lv |archive-url=https://web.archive.org/web/20260311184610/https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/122/igaunu-atbalsts-un-parmerigas-prasibas/ |archive-date={{dat|2026|03|11||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}</ref> Latvijas Pagaidu valdība atteicās atzīt 1919. gada 18. februārī parakstīto līgumu par spēkā esošu, jo tas tika noslēgts bez nepieciešamajiem valdības pilnvarojumiem, kā arī tāpēc, ka tas paredzēja atdot Igaunijai Valkas pilsētu un septiņus Valkas un Valmieras apriņķu pierobežas pagastus, kuros dzīvoja daudz latviešu.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /><ref name="igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara" /> Igauņiem šāda Latvijas rīcība izraisīja neapmierinātību un pat sašutumu,<ref name="igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara" /> tomēr apstrīdētās teritorijas palika zem Igaunijas kontroles un administrācijas līdz [[Latvijas—Igaunijas robeža|Latvijas-Igaunijas valsts robežas]] noteikšanai.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> 1919. gada 21. jūlijā Rīgā tika noslēgts jauns Latvijas un Igaunijas militārās sadarbības līgums. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]] tika uzlikts pienākums turēt fronti pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] uz dienvidiem no [[Lubāns|Lubāna ezera]], savukārt Latvijas austrumu robežas ziemeļu daļa vēl kādu laiku bija jāaizsargā Igaunijas armijai. Latvijas valdība apņēmās segt izdevumus, kuri bija Igaunijai radušies saistībā ar Latvijas nacionālo vienību veidošanu un Igaunijas spēku uzturēšanos Latvijas teritorijā, kā arī nepieļaut naidīgu karaspēka daļu formēšanu Latvijas zemē. Paredzēja arī jauktas komisijas veidošanu Latvijas-Igaunijas valsts robežas noteikšanai.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> Lai gan līgums risināja tikai konkrētus ar Neatkarības kara gaitu saistītus militāri politiskus jautājumus, tas bija pirmais abu valstu oficiāli parakstītais un ratificētais līgums un tāpēc tas tiek uzskatīts arī par savstarpēju atzīšanu de jure.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/135905|title=Latvijas Republikas starptautiskā atzīšana de jure |last=Taurēns |first=Jānis |date={{dat|2026|07|24||bez}} |website=enciklopedija.lv |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}</ref> Tādā veidā Igaunija kļuva par pirmo valsti, kas faktiski [[Latvijas valsts atzīšana de iure|de jure atzina Latvijas neatkarību]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www2.mfa.gov.lv/estonia/latvijas-un-igaunijas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības |date={{dat|2022|11|10||bez}} |website=www2.mfa.gov.lv |access-date={{dat|2026|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416111805/https://www2.mfa.gov.lv/estonia/latvijas-un-igaunijas-divpusejas-attiecibas}}</ref> Pēc [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontiešu]] uzbrukuma Rīgai 1919. gada 8. oktobrī Latvijas Pagaidu valdība pa telegrāfu lūdza Igaunijas valdību sniegt palīdzību pirms izbrauca uz Cēsīm.<ref name="1918-1920-atbrivosanas-cinas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2010-12-15/1918-1920-atbrivosanas-cinas |title=1918.-1920. Atbrīvošanas cīņas |last=Ciganovs |first=Juris |website=sargs.lv |date={{dat|2010|12|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260123112102/https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2010-12-15/1918-1920-atbrivosanas-cinas |archive-date={{dat|2026|01|23||bez}} |access-date={{dat|2026|09|01||bez}}}}</ref> Reaģējot uz [[Pāvels Bermonts|Bermonta]] uzbrukumu, kura panākumu rezultātā būtu apdraudēta arī Igaunijas neatkarība, 10. oktobrī Rīgas aizstāvēšanai Igaunijas armijas virspavēlniecība nosūtīja divus bruņuvilcienus ar savas armijas labākajām apkalpēm un desanta daļām.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /><ref name="dveselu-putenis" /><ref name="1918-1920-atbrivosanas-cinas" /> To artilērijas atbalsts Latvijas armijas vienībām bija ļoti nozīmīgs pilsētas aizstāvēšanā.<ref name="igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara" /><ref name="dveselu-putenis" /> Tajā pašā mēnesī Latvijas valdības pārstāvji ieradās Tallinā un vērsās pie Igaunijas valdības ar oficiālu vispārējās palīdzības lūgumu. Igaunijas valdība piekrita to sniegt, bet pretī pieprasīja Latvijas valdību atzīt visas Igaunijas teritoriālās pretenzijas pret Latviju. Uzskatot igauņu nosacījumus par pārāk augstiem un praktiski neizpildāmiem, 1919. gada 22. oktobrī Latvijas valdība tās noraidīja un sarunas nonāca strupceļā. Neskatoties uz kritisko situāciju, pēc igauņu prasību noraidīšanas abi igauņu bruņuvilcieni tika atsaukti un pameta Rīgu.<ref name="igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara" /><ref name="dveselu-putenis" /> Rezultātā ne tikai nebija izveidojusies sadarbība abu valstu starpā, bet radušies arī jauni aizvainojumi.<ref name="dveselu-putenis" /> 1920. gada 3. janvārī Igaunija pēc smagām aizsardzības cīņām pie [[Narva]]s noslēdza pamieru ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] un izveda savus spēkus no Latvijas teritorijas, izņemot no Valkas un pārējiem robežpagastiem, uz kuriem Igaunija pretendēja.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> === 1920. gada Valkas robežkonflikts === {{Pamatraksts|Latvijas-Igaunijas 1920. gada robežkonflikts}} [[Attēls:Latviešu un igauņu valodu izplatības robeža ap 1920.JPG|thumb|270px|Latviešu un igauņu valodu izplatības robeža Vidzemē (ap 1920).]] [[Attēls:At Rozenovskaya.jpg|thumb|270px|Lielbritānijas militārais pārstāvis Baltijas valstīs un Latvijas-Igaunijas robežkomisijas priekšsēdētājs [[Stīvens Talents]] (otrais no kreisās) 1920. gada martā]] 1920. gada sākumā izcēlās ass konflikts starp Latviju un Igauniju par Valkas pilsētas piederību, kurā, neraugoties uz atkārtotām sanāksmēm, vienošanās netika panākta. Situācija nonāca kritiskā stāvoklī, kad Igaunijas militārie spēki izlēma piespiedu kārtā evakuēt no Valkas Latvijas valsts iestādes, uz ko Latvijas valdība draudēja atbildēt ar militāru pasākumu izmantošanu.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> Lai novērstu karu starp abām valstīm, 1920. gada 22. martā Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri un bruņoto spēku virspavēlnieki satikās Valkā un vienojās, ka Valkas pilsētas likteni un citus abu valstu robežstrīdus izlems un risinās starptautiska šķīrējtiesa. Par tās vadītāju izvēlējās [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] militāro pārstāvi Baltijas valstīs, pulkvedi [[Stīvens Talents|Stīvenu Talentu]].<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> 1920. gada 3. jūlijā ar robežkomisijas priekšsēdētāja pulkveža Talenta lēmumu tika noteikta [[Latvijas—Igaunijas robeža|Latvijas-Igaunijas robežlīnija]], tā saucamais pulkveža Tallenta protokols.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /><ref name="latvijas-igaunijas-ligumu-sistema">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/viewerOpener?id=59407558&isArticle=true&query=Latvijas%20Igaunijas%20l%C4%ABgumu%20sist%C4%93ma%20l%C4%ABgumiem%20 |title=Latvijas-Igaunijas līgumu sistēma |last=Voits |first=Valters |publisher=Latvijas-Igaunijas Biedrības Mēnešraksts Nr.2 |date={{dat|1934|06|22||bez}} |website=periodika.lv |access-date={{dat|2026|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2026|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260830011653/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:835828{{!}}article:DIVL517{{!}}query:Latvijas%20Igaunijas%20l%C4%ABgumu%20sist%C4%93ma%20l%C4%ABgumiem%20#panel:pa{{!}}issue:835828{{!}}article:DIVL517{{!}}query:Latvijas%20Igaunijas%20l%C4%ABgumu%20sist%C4%93ma%20l%C4%ABgumiem%20}}</ref> Kopumā, par stāvokļa nopietnību un iespējamā bruņotā konflikta sekām 1920. gada 5. jūlijā [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas ārlietu ministru]] [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīdu Annu Meierovicu]] brīdināja diplomātiskais pārstāvis [[Parīze|Parīzē]] [[Oļģerds Grosvalds]]:{{Citāts|Ja eventuāli ar igauņiem izceltos bruņota sadursme, tad, atļaujos aizrādīt, ka mūsu attiecības ar [[Antante|Sabiedrotajiem]], kuras tagad ir labas, tiktu galīgi izpostītas un kopīgā Baltijas tautu lieta no tā ciestu augstākajā mērā. Tādēļ no tādas sadursmes visnotaļ jāizbēg.<ref name="igaunijas-armija-latvijas-neatkaribas-kara" />}} == Latvijas un Igaunijas attiecības pēc kara == 1920. gada septembrī Igaunijas vēstniecība iegādājās lielu akmens ēku Rīgā, [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 13.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> [[Attēls:Grens Valga.jpg|270px|thumb|Robežšķērsošanas punkts starp [[Valka|Valku]] Latvijā un [[Valga|Valgu]] Igaunijā 1920. gados]] 1920. gada 19. oktobrī Rīgā [[Zigfrīds Anna Meierovics]] un [[Jūliuss Feldmanis]] no Latvijas puses un [[Aleksanders Hellats]] un pulkvežleitnants Arnolds Hinnoms no Igaunijas parakstīja vienošanos par robežas līniju Vidzemē, pamatā akceptējot pulkveža Tallenta protokolu. Konvencija arī noteica abu valstu pilsoņu tiesības un ar robežu sadalīto īpašumu stāvokli.<ref name="latvijas-igaunijas-ligumu-sistema" /> 1921. gada 26. janvārī [[Antante]]s Augstākā padome vienlaicīgi atzina gan Latvijas, gan Igaunijas neatkarību de jure. Igaunija 1921. gada 28. februārī, bet Latvija 1921. gada 2. martā savstarpēji nozīmēja diplomātiskos pārstāvjus otras valstī, tādā veidā uzsverot, ka Igaunija un Latvija savstarpējo atzīšanu de jure veic nevis ar atsevišķu aktu, bet ar oficiālu pārstāvju nozīmēšanu, jo "Latvija un Igaunija ir viena otru vienmēr atzinusi par suverēnām un neatkarīgām valstīm".<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> 1921. gada 7. jūlijā Tallinā tika parakstīts slepens Latvijas-Igaunijas aizsardzības līgums un vienošanās starp abu valstu ģenerālštābiem kā līguma pielikums. Abas valstis cerēja, ka vēlāk viņu militārajai savienībai pievienosies arī citas valstis, bet dažādu domstarpību dēļ līgums beigās netika ratificēts.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> 1921. gada 12. jūlijā ārlietu ministri Meierovics un [[Antss Pīps]] parakstīja konvenciju par noziedznieku izdošanu un juridisku sadarbību. 1921. gada 13. novembrī Voldemārs Āboltiņš un Hermans Hellats parakstīja konvenciju par Igaunijas hipotēku bankas (bijušās Vidzemes pilsētu hipotēkas biedrības) darbības izbeigšanu Latvijas teritorijā.<ref name="latvijas-igaunijas-ligumu-sistema" /> 1921. gada 16. decembrī ārlietu ministri Meierovics un Pīps parakstīja konsulāro līgumu, kurā noteica konsulu, sūtņu un citu pārstāvju tiesības starpvalstu attiecībās.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /><ref name="latvijas-igaunijas-ligumu-sistema" /> 1922. gada 27. maijā Latvijas vēstniecība, kas līdz šim brīdim atradās Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas ēkā Tallinā, Kiriku ielā 4, iegādājās un pārcēlās uz pastāvīgu nekustāmo īpašumu Tallinā, Suur-Tatari ielā 32. 1930. gadā tā pārcēlās uz jaunu ēku Tallinā, Tenismegi ielā 10.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> 1922. gada 24. jūlijā [[Tartu]] Jānis Kivicks un [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] no Latvijas puses un Alfrēds Möttuss, Sigfrids Talviks un Hermanis Hellats no Igaunijas puses parakstīja sanitāro konvenciju par iedzīvotāju veselības sargāšanu. Svarīgākais konvencijs punkts bija [[Epidēmija|sērgu]] apkarošana un lokalizēšana. [[Attēls:Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī.jpg|thumb|270px|[[Latvijas un Igaunijas 1923. gada 1. novembra savienības līgums|Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma]] parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī. Latvijas delegācija labajā pusē, Igaunijas delegācija kreisajā pusē.]] 1923. gada 1. novembrī Latvijas-Igaunijas konferences laikā Tallinā ārlietu ministri Meierovics un [[Frīdrihs Akels]] parakstīja četrus līgumus - par [[Latvijas un Igaunijas 1923. gada 1. novembra savienības līgums|aizsardzības savienību]], par ekonomisko un muitas savienību, papildlīgumu robežas jautājumos un nolīgumu par savstarpējo prasību nokārtošanu. Svarīgākais no tiem bija līgums par aizsardzības savienību, kas tika noslēgta uz 10 gadiem un stājās spēkā 1924. gada 21. februārī. Valstis apņēmās viena otrai palīdzēt neprovocēta uzbrukuma gadījumā, veidot vienotu ārpolitiku, neslēgt alianses ar trešajām valstīm bez savstarpējas vienošanās. Līgums par muitas savienību iestrēga sarunās, un tā reālā nozīme bija minimāla. Ar robežlīgumu Latvija atteicās no [[Roņu sala]]s. Latvija arī samaksāja 30 miljonus igauņu marku Latvijā karojošo igauņu kara invalīdu un viņu ģimeņu pabalstiem.<ref name="latvijas-igaunijas-ligumu-sistema" /> [[Attēls:Latvijas Valsts prezidenta Čakstes sagaidīšana Tallinā 1925. gada 23. februārī.jpg|thumb|270px|[[Igaunijas Valsts vecākais]] [[Jiri Jāksons]] sagaida [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]] [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]] valsts vizītes laikā Tallinā 1925. gada 23. februārī]] [[Attēls:Igaunijas Valsts vecākais Jaksons Rīgas Brāļu kapos 1925.jpg|thumb|270px|[[Igaunijas Valsts vecākais]] [[Jiri Jāksons]] noliek vainagu [[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]] valsts vizītes laikā Latvijā 1925. gada 10. maijā]] 1924. gada 22. novembrī Tallinā tika parakstīts Latvijas un Igaunijas savstarpējās sociālās palīdzības līgums, saskaņā ar kuru abas valdības apņēmās caur savām valsts un pašvaldību iestādēm sniegt palīdzību otras valsts pilsoņiem, kas atrodas tās teritorijā. Palīdzības izdevumi bija jāsedz tai valstij, no kuras bija persona. 1925. gada 23.–26. februārī norisinājās [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] valsts vizīte Igaunijā. 1925. gada 9.–11. maijā norisinājās [[Igaunijas Valsts vecākais|Igaunijas Valsts vecākā]] [[Jiri Jāksons|Jiri Jāksona]] pretvizīte pēc Latvijas prezidenta uzaicinājuma. Attiecīgās valsts vizītes bija paredzētas abu valstu draudzīgo attiecību nostiprināšanai un padziļināšanai.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> 1925. gada 11. novembrī Tallinā [[Jānis Seskis]] ar igauņiem parakstīja vienošanos par savstarpējas satiksmes atvieglošanu. Abu valstu pilsoņiem atcēla vīzas un deva iespēju otras valsts robežās dzīvot divus mēnešus, kā arī pārvietoties ar savas valsts iekšzemes pasi.<ref name="latvijas-igaunijas-ligumu-sistema" /> 1927. gada 5. februārī Rīgā ārlietu ministri [[Fēlikss Cielēns]] un Frīdrihs Akels parakstīja jaunu līgumu par muitas ūniju, ar ko atcēla 1923. gada līgumu.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /><ref name="latvijas-igaunijas-ligumu-sistema" /> 1928. gada 25. martā Tallinā [[Kārlis Ulmanis]] ar igauņiem parakstīja saimniecisko jeb tirdzniecības pagaidlīgumu. Līgums abām pusēm nodrošināja vislielākās labvēlības principu muitu jomā, kas sāka aizstāt 1927. gada līguma uz muitas ūnijas balstītās ekonomiskās attiecības. 1928. gada 17. augustā [[Majori|Majoros]] notika ārlietu ministru [[Antons Balodis|Antona Baloža]] un [[Hanss Rebane|Hansa Rebanes]] sanāksme, kurā tika izrunāta sadarbība [[Tautu Savienība]]s devītajā pilnsapulcē, abu valstu viedoklis par [[Briāna-Keloga pakts|Briāna-Keloga pakta]] jautājumu, kā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] priekšlikums par samierināšanās un šķīrējtiesu līgumu noslēgšanu. 1929. gada 17. oktobrī Rīgā notika ārlietu ministru Antona Baloža un Jāna Latika tikšanās, lai izrunātu neizdevušos muitas ūnijas plānu, ko izraisīja abu valstu mazo uzņēmēju un tirgotāju bailes no savstarpējo valstu lielrūpnieku konkurences.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> 1931. gada 3. jūnijā Tallinā ārlietu ministri [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] un [[Jāns Tenisons]] parakstīja papildus vienošanās par 1928. gada saimniecisko pagaidlīgumu, kas paredzēja konkrētus sarakstus ar precēm, kas bauda muitas atvieglojumus. Šo vienošanos papildināja 1932. gada 14. novembrī.<ref name="latvijas-igaunijas-ligumu-sistema" /> 1933. gadā 23.–24. jūnijā norisinājās Latvijas Valsts prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] kārtējā valsts vizīte Igaunijā sakarā ar [[Igauņu dziesmu svētki|Igauņu dziesmu svētkiem]]. 1933. gada 17.–19. novembrī norisinājās Igaunijas Valsts vecākā [[Konstantīns Petss|Konstantīna Petsa]] valsts vizīte Latvijā, atzīmējot Latvijas Republikas 15. gadadienu.<ref name="latvijas-un-igaunijas-attiecibu-laika-linija" /> 1934. gada 17. februārī Rīgā ārlietu ministri [[Voldemārs Salnais]] un [[Juliuss Seljamā]] parakstīja līgumu par [[Latvijas un Igaunijas 1934. gada 17. februāra savienības līgums|Latvijas un Igaunijas savienību]]. Tas paredzēja arī iespēju [[Lietuva|Lietuvai]] pievienoties savienībai. Līgums paredzēja divreiz gadā rīkot ārlietu ministru konferences, kurās aplūkotu visus ārējās politikas jautājumus, pēc iespējas saskaņojot viedokli un taktiku. Paredzēja īpašas padomes dibināšanu abu valstu likumdošanas saskaņošanai. Pārstāvniecību starptautiskās konferencēs paredzēja kā kopīgi jauktu, saskaņojot ārlietu resora pārstāvju darbību ārzemēs.<ref name="latvijas-igaunijas-ligumu-sistema" /> ==Diplomātiskie pārstāvji== {| class="wikitable" |- ! Igaunijas pārstāvji Latvijā !! Latvijas pārstāvji Igaunijā<ref name=":1" /> |- | [[Teodors Tallmeisters]] (''Theodor Tallmeister''), no 07.1919., diplomātiskais pārstāvis || [[Jānis Ramans]], no 12.1918., diplomātiskais pārstāvis |- | [[Aleksandrs Hellats]] (''Aleksander Hellat''), no 1920. diplomātiskais pārstāvis || Jānis Ramans, no 08.1919., pilnvarotā lietveža v.i. |- | Aleksandrs Hellats (''Aleksander Hellat''), no 03.1921., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Markuss Gailītis]], no 12.1919., diplomātiskais pārstāvis |- | [[Juliuss Seljamā]] (''Juulius Seljamaa''), no 01.1922., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Jānis Stalbovs]], no 06.1920., sūtniecības pagaidu vadītājs un pilnvarotā lietveža v.i. |- | [[Edvards Reinholds Virgo]] (''Edvard Reinhold Virgo''), no 05.1928., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Jānis Seskis]], no 04.1921., rezidējošais ministrs |- | [[Jāns Melders]] (''Jaan Mölder''), no 1931., pagaidu pilnvarotais lietvedis || Jānis Seskis, no 08.1922., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs |- | [[Karls Menings]] (''Karl Menning''), no 01.1934., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs || [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]], no 03.1930., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs |- | [[Hanss Rebane]] (''Hans Rebane''), no 11.1937., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs|| [[Roberts Liepiņš]], no 07.1933., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs |- | || [[Edgars Krieviņš]], no 09.1935., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs |- | || [[Vilis Šūmanis]], no 11.1938., ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs |} ==Atsauces== {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Baltijas Antante]] * [[Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] 0tlhrb2mzh8ezcwukntopcg66g6bz6o 0 410150 4525864 2975215 2026-09-22T20:59:10Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525864 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada novembris}} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Zhou''''' var būt: * [[Cjijui Džou]] (''Qiyu Zhou''; 2000) — Ķīnā dzimusi Kanādas starptautiskā lielmeistare šahā; * [[Džuandzi]] (莊子; ''Zhuang Zhou'') — ķīniešu filozofs. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 0mxkraynps4i5fhyi2tvkcuqihnqh0w 0 410381 4526010 3891473 2026-09-23T08:11:39Z Amherst99 10592 /* Atsauces */ 4526010 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Edgars Kants | vārds_orig = ''Edgar Kant'' | attēls = Edgar Kant.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1902|2|21}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Tallina]], [[Igaunija]] | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1978|10|16|1902|2|21}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Lunda]] | dzīves_vieta = [[Igaunija]] | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = [[Ekonomiskā ģeogrāfija]] | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = [[profesors]] | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Edgars Kants''' ({{val|et|Edgar Kant}}; dzimis {{dat|1902|2|21}} [[Tallina|Tallinā]], miris {{dat|1978|10|16}} [[Lunda|Lundā]]) bija [[Igaunija|igauņu]] [[Ģeogrāfija|ģeogrāfs]], viens no sociālās ģeogrāfijas dibinātājiem, [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātes]] rektors (1941-1944). == Biogrāfija == Edgars Kants dzimis 1902. gada 21. februārī Tallinā, [[tirgotājs|tirgotāju]] ģimenē. Studējis Tartu Universitātē. Viņš bija viens no pirmajiem [[Somija]]s ģeogrāfa Johanesa Gabriela Grano (''Johannes Gabriel Granö'') skolniekiem, kurš 1919. gadā kļuva par Tartu Universitātes [[profesors|profesoru]]. Edgara Kanta akadēmiskās karjeras sākums sakrita ar [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas neatkarības]] pirmajiem gadiem, kad jaunajai valstij bija liela nepieciešamība pēc reģionālajiem ģeogrāfiskajiem pētījumiem. Pēc universitātes absolvēšanas viņš daudz ceļoja, pabija [[Šveice|Šveicē]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Francija|Francijā]], [[Holande|Holandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Alžīrija|Alžīrijā]]. No 1923. līdz 1924. gadam viņš strādāja kā asistents Tartu Universitātē, 1926. gadā publicēja Tartu pilsētas [[ģeomorfoloģija]]s pētījumu, kura pamatā bija plaši apkopoti empīrisko datu materiāli par attiecībām starp pilsētu un tās apkārtni. Edgars Kants lielu uzmanību pievērsa pilsētu lomai Igaunijas attīstībā, kas tolaik pamatā bija agrāra valsts, kurā tikai ceturtā daļa iedzīvotāju dzīvoja pilsētās. 1934. gadā Tartu Universitātē viņš aizstāvēja disertāciju "Vides un iedzīvotāju problēmas Igaunijā", kas bija veltīta Centrālās Igaunijas pilsētu tīkla veidošanai. Jo īpaši šajā darbā viņš ierosināja apsvērt Baltiju kā neatkarīgu ģeogrāfisku reģionu, kura daļa ir Igaunija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://inosmi.ru/baltic/20100323/158772624.html|title=Географические индивиды|work=ИноСМИ.Ru|access-date=2018-10-21|date=2010-03-23|language=ru}}</ref> Tajā pašā gadā viņš kļuva par universitātes [[Docents|docentu]]. No 1936. gada bija ekonomiskās ģeogrāfijas profesors, no 1938. līdz 1940. gadam — Tartu Universitātes [[prorektors]]. 1938. gadā viņš kļuva par vienu no pirmajiem 12 akadēmiķiem, kas tika izraudzīti jaunizveidotajai [[Igaunijas Zinātņu akadēmija]]i, un kļuva par [[humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] nodaļas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.estonica.org/ru/%D0%9E%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%B8_%D0%BD%D0%B0%D1%83%D0%BA%D0%B0/%D0%AD%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B0%D0%BA%D0%B0%D0%B4%D0%B5%D0%BC%D0%B8%D1%8F_%D0%BD%D0%B0%D1%83%D0%BA/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%8F_%D0%B0%D0%BA%D0%B0%D0%B4%D0%B5%D0%BC%D0%B8%D0%B8_/|title=Estonica.org - Краткая история академии|website=www.estonica.org|access-date=2018-10-21|language=en|archive-date=2018-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180101143243/http://www.estonica.org/ru/%D0%9E%D0%B1%D1%80%D0%B0%D0%B7%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%B8_%D0%BD%D0%B0%D1%83%D0%BA%D0%B0/%D0%AD%D1%81%D1%82%D0%BE%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B0%D0%BA%D0%B0%D0%B4%D0%B5%D0%BC%D0%B8%D1%8F_%D0%BD%D0%B0%D1%83%D0%BA/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%82%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D1%8F_%D0%B0%D0%BA%D0%B0%D0%B4%D0%B5%D0%BC%D0%B8%D0%B8_/}}</ref> Piedalījās Igaunijas [[atlants|atlanta]] izveidē. 1939. gadā viņam tika piešķirts III pakāpes Baltās zvaigznes ordenis. Pēc Igaunijas pievienošanās PSRS 1940. gadā viņš atkāpās no visām amata vietām. No 1941. līdz 1944. gadam (vācu okupācijas laikā) Edgars Kants bija Tartu Universitātes pagaidu rektors. Faktiski rektora pienākumus pildīt viņš sāka 1941. gada 20. jūlijā. Viens no jaunā rektora pirmajiem rīkojumiem bija izņemt no visām universitātes bibliotēkām komunistiska satura grāmatas, kā arī nodot visas [[krievu valoda|krievu valodā]] sarakstītās grāmatas, kas padomju laikā bija parādījušās universitātē, īpašai glabāšanai. 1942. gada februārī ar pretenzijām par nepietiekamu kvalifikāciju no universitātes tika atbrīvoti visi krievu valodas pasniedzēji (10 cilvēki), kā arī vairāki citi krievu tautības pasniedzēji. Tomēr universitātes Slāvistikas katedra tika saglabāta un strādāja visā Vācijas okupācijas laikā, studenti turpināja saņemt diplomus slāvu [[filoloģija|filoloģijā]], tika pat aizstāvēta viena doktora disertācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.russianresources.lt/archive/Venetrukisona/Venetrukisona_6.html |title=Галина Пономарёва, Татьяна Шор. Славянская филология в Тартуском университете в годы немецкой оккупации (1941—1944) |access-date={{dat|2018|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191209214607/http://www.russianresources.lt/archive/Venetrukisona/Venetrukisona_6.html }}</ref> Edgars Kants atklāti atbalstīja Vācijas okupācijas administrāciju, un 1943. gada novembrī bijušo neatkarīgās Igaunijas valdības vadītāju sanāksmē viņš aicināja aktīvi veicināt igauņu iestāšanos Vācijas armijā.<ref>Емельянов, Юрий. Прибалтика. Почему они не любят Бронзового солдата?. 2007, ISBN=978-5-9764-0087-0</ref> Pēc Igaunijas atgriešanās [[Padomju Savienība]]s kontrolē Edgars Kants bija spiests pamest dzimteni. Viņš turpināja zinātnisko darbu [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Lunda]]s Universitātē, no 1945. gada līdz 1947. gadam universitātes arhīvā; 1947.-1950. gadā kā pasniedzējs, līdz 1963 - zinātniskais līdzstrādnieks, 1963.-1967. kā profesors. Edgara Kanta plašie starptautiskie sakari ir būtiski ietekmējuši zviedru ģeogrāfijas zinātnes attīstību. Edgara Kanta galvenie pētījumu virzieni šajā laikā bija Zviedrijas reģionālā administratīvā iedalījuma modernizācija, [[cilvēku migrācija|migrācijas]] plūsmu izpēte, turpmākajos gados viņš interesējās par ģeogrāfiskās [[terminoloģija]]s vēsturi. Kopš 1965. gada Edgars Kants piedalījās starptautiskas ģeogrāfiskas [[vārdnīca]]s izveidē, kas bija specializēta reģionālajā ģeogrāfijā. Viņš nomira 1978. gadā Lundā. Edgara Kanta sociogrāfiskais un antropoloģiskais mantojums nav zaudējis savu nozīmi līdz šim, turpinās plaši tā pētījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://finugor.ru/node/21940 |title=Эдгар Кант |access-date={{dat|2018|10|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306092756/http://finugor.ru/node/21940 |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Authority control}} {{DEFAULTSORT:Kants, Edgars}} [[Kategorija:Igaunijas zinātnieki]] [[Kategorija:1902. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] cfrxch4cv5okokmqrd44mm3hs2ew2zf 0 410497 4525777 3374472 2026-09-22T15:27:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4525777 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Konrads Megi | image = Konrad Mägi.jpg | imagesize = | caption = | birthname = ''Konrad Vilhelm Mägi'' | birthdate = {{dat|1878|11|1}} | location = Hellenurmes muiža, [[Krievijas impērija]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1925|8|15|1878|11|1}} | deathplace = [[Tartu]], [[Igaunija]] | nationality = [[igauņi|igaunis]] | field = [[portrets]]<br />[[ainava]] | alma_mater = | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Konrads Vilhelms Megi''' ({{val|et|Konrad Vilhelm Mägi}}; dzimis {{dat|1878|11|1}} Hellenurmes muižā netālu no [[Tartu]], [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]], miris {{dat|1925|8|15}} Tartu, [[Igaunija|Igaunijā]]) bija igauņu [[mākslinieks]] [[ainavists]]. Megi darbi ar Sāremā salas motīviem ir pirmie mūsdienu igauņu dabas gleznojumi. == Biogrāfija == Konrads Megi dzimis 1878. gada 1. novembrī netālu no Tartu. Pamatizglītību mākslā guva Tartu vācu amatnieku biedrības zīmēšanas kursos. 1903. gadā viņš iestājās [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]] [[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā]], bet bija spiests pārtraukt mācības sakarā ar piedalīšanos [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolucionārajos]] notikumos. 1906. gada vasaru mākslinieks pavadīja [[Ālandu salas|Ālandu salās]], kuru gleznainā daba iedvesmoja viņu radīt vairākas ainavas. 1907. gadā Megi pārcēlās uz [[Parīze|Parīzi]], laikā no 1908. līdz 1910. gadam viņš uzturējās [[Norvēģija|Norvēģijā]], no kurienes atkal devās uz [[Francija|Francijas]] galvaspilsētu. Parīzē Megi ietekmēja [[impresionisms]] un [[fovisms]], kas atstāja būtisku iespaidu uz viņa krāsu gammu. 1910. gadā viņš pirmo reizi iepazīstināja Igaunijas mākslas kopienu ar saviem darbiem, nosūtot vairākas gleznas no Norvēģijas ("Norvēģijas ainava ar priedēm", "Norvēģijas ainava" u.c). 1912. gadā viņš atgriezās dzimtenē un 1913. — 1914. gada vasaru pavadīja [[Sāmsala|Sāremā salā]], tur radot gleznu "Jūras kāposti" un citus darbus. No 1918. gada viņa darbos jūtama spēcīga [[Ekspresionisms|ekspresionisma]] ietekme. Viņš bija viens no Tartu Mākslas biedrības ''Pallas'' dibinātājiem un iedvesmotājiem. == Interesanti fakti == * 2004. gadā notika dramaturga [[Marts Kivastiks|Marta Kivastika]] lugas ''Külmetava kunstniku portreed'' pirmizrāde, kas bija veltīta mākslinieka dzīvei un vēlāk ieguva daudzas balvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.moles.ee/04/Jul/17/13-1.php|title=архив газеты "Молодежь Эстонии"|last=Grigorjev|first=Sergei|website=www.moles.ee|access-date=2018-10-22}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Trükised - Külmetava kunstniku portreed : Viinistu triloogia|url=https://www.antikvariaat.eu/tr%C3%BCkis/kulmetava-kunstniku-portreed-viinistu/13740}}{{Novecojusi saite}}</ref> * Konrada Megi medaļu ik gadu piešķir Igaunijas labākajam gleznotājam. * Tartu, Rātslaukuma laukumā (''Raekoja plats'') tajā pašā telpā, kur 20. gadsimta sākumā strādāja mākslinieks, tagad darbojas Konrada Megi ateljē. *2008. gada 1. decembrī salona "E" rīkotajā izsolē Konrada Megi gleznu "Sievietes portrets" (''Naise portree, Madonna'') pārdeva par 1 010 000 Igaunijas kronām un "Kapri ainavu" (''Capri maastik'') — par 2 miljoniem kronu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://rus.postimees.ee/65430/hudozhnik-mjagi-i-ego-mify/|title=Художник Мяги и его мифы|work=Rus.Postimees.ee|access-date=2018-10-22|language=ru}}</ref> * Konrada Megi vārdā kādu laiku bija nosaukta Tartu mākslas koledža. <gallery> Konrad Mägi Capri tänav.jpg|''Capri tänav''. 1922-1923. Konrad Mägi - Maastik punase pilvega - õli.JPG|[[Ainava ar sarkanu mākoni]] (''Maastik punase pilvega''). 1913-1914 Konrad Mägi Norra maastik.jpg|''Norra maastik''. 1908-1910. Konrad Mägi Obersdorfi maastik.jpg|''Obersdorfi maasti''. 1922-1923. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Authority control}} {{DEFAULTSORT:Megi, Konrads}} [[Kategorija:Igaunijas cilvēki]] [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1925. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tartu apriņķī dzimušie]] 4onzf3vkqwb657f2a2ck4whyi588fwl 10 413574 4525796 4525544 2026-09-22T18:01:07Z EdgarsBot 50781 upd 4525796 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-09-22 18:01:06{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēvalds Ribulis|t|h|d}} || 2026-09-15 14:27:57 || 7 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Nav redzama enciklopēdiskā nozīmība, nepareizi noformēts|due=15|due_date=30.09.2026}}</nowiki> || Nav redzama enciklopēdiskā nozīmība, nepareizi noformēts || 15 (30.09.2026) |- | {{page-multi|page=ZAAO|t|h|d}} || 2026-09-21 21:44:19 || 0 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita|due=15|due_date=07.10.2026}}</nowiki> || Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita || 15 (07.10.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> ag9tovku9s5rte159tnmpjv9g1tneat 0 413799 4525743 4442324 2026-09-22T12:54:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4525743 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kehtnas pagasts | native_name = | image_skyline = Järvakandi Kultuurihall.jpg | imagesize = | image_caption = Jervakandi kultūras nams | settlement_type = [[Igaunijas administratīvais iedalījums|pagasts]] | total_type = Kopā | image_flag ={{#property:P41}} | image_shield ={{#property:P94}} | image_map = Eesti_Kehtna_vald_2017.svg | image_map1 = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{EST}} | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Raplas apriņķis]] | area_total_km2 = 512 | population_total = 5406 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Jervakandi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 1 mazpilsēta (''alev''), 5 lielciemi (''alevik'') un 43 ciemi (''küla'') | website = {{url|http://kehtna.kovtp.ee/}} |official_name=''Kehtna vald''|shield_size=75px}} '''Kehtnas pagasts''' ({{val|et|Kehtna vald}}) ir viena no [[Igaunija]]s [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķa]] [[Pašvaldība|pašvaldībām]] tā dienvidrietumos. Izveidots 2017. gada teritoriālās reformas gaitā, apvienojot Jervakndi un Kehtnas pagastus. Pašvaldībā ietilpst 1 mazpilsēta ([[Jervakandi]]), 5 lielciemi ([[Eidapere]], [[Lelle (ciems)|Lelle]], [[Keava]], [[Kehtna]] un [[Kaerepere]]) un 43 ciemi. Robežojas ar [[Raplas pagasts|Raplas pagastu]] ziemeļos, [[Jervas apriņķis|Jervas apriņķa]] [[Tiri pagasts|Tiri pagastu]] rietumos, [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķa]] [[Pehja-Pernumā pagasts|Pehja-Pernumā pagastu]] dienvidos un [[Merjamā pagasts|Merjamā pagastu]] rietumos. ==Apskates vietas== * [[Inglistes muiža]] (''Ingliste mõis'') * [[Jervakandi Pāvila baznīca]] (''Järvakandi Pauluse kirik'') * [[Jervakandi stikla muzejs]] (''Järvakandi Klaasimuuseum'') * [[Kehtnas muiža]] (''Kehtna mõis'') * [[Kehtnas Pētera baznīca]] (''Kehtna Peetri kirik'') * [[Lelles pareizticīgo baznīca]] (''Lelle õigeusu kirik'') * [[Palukilas kalns]] (''Paluküla Hiiemägi'') == Attēlu galerija == <gallery> Ingliste_mõis_2010.jpg|Inglistes muiža Kehtna_mõisa_peahoone_08-05-2013.jpg|Kehtnas muiža Jarvakandi_Peetri_kirik_31.05.2008.jpg|Kehtnas Pētera baznīca Paluküla_Hiiemägi11.JPG|Palukilas kalns Lelle_õigeusu_kirik.jpg|Lelles pareizticīgo baznīca EELK_Järvakandi_Pauluse_kirik.jpg|Jervakandi Pāvila baznīca </gallery> ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.klaasimuuseum.ee/ Jervakandi stikla muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200630231910/https://www.klaasimuuseum.ee/ |date={{dat|2020|06|30||bez}} }} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Raplas apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas pagasti]] [[Kategorija:Raplas apriņķis]] inxroq4irtrzmixeiku0ytt0dech2nm 0 414079 4525770 3794695 2026-09-22T14:31:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4525770 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Codeshared flights WAW.jpg|thumb|Lidojumu informācijas displejs [[Varšavas Šopēna lidosta|Varšavas Šopēna lidostā]], uz kura redzami arī koda koplietošanas reisi. Pazīme tam, ka reisa kods ir koplietots, ir tas, ka vienā laikā izlidojošiem reisiem (piemēram, 6.35) ar vienu un to pašu galamērķi (piem., Frankfurti) ir piešķirti vieni un tie paši izlidošanas vārti (piem., 30). Kā attēlā redzams, katra sadarbībā iesaistītā aviokompānija izmanto atšķirīgu reisa numuru, kaut gan tas ir viens un tas pats lidojums.]] '''Koda koplietošana''' ({{val|en|Codeshare}}) ir komerciālās [[Aviācija|aviācijas]] termins, kas nozīmē vienošanos starp divām vai vairākām aviokompānijām, pēc kuras sadarbības plāna viena aviokompānija (saukta par "reisu izpildošo aviokompāniju" (angļu: ''operating airline'')) veic reisus, taču biļetes, izmantojot savas aviokompānijas lidojuma numuru, tirgo arī tās sadarbības partneri (saukti par "mārketinga aviokompānijām").<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cntraveler.com/stories/2012-04-25/codeshares-jetblue-emirates-japan-airlines-partnerships|title=Airline Partnerships Are Confusing—But They Don't Have to Be|work=Condé Nast Traveler|access-date=2018-12-01|last=LaGrave|first=Brett Snyder,Katherine|language=en}}</ref> [[Lidmašīna]]s apkalpi, maltīti lidojuma laikā, pašu lidmašīnu un visu pārējo ar reisu saistīto gandrīz vienmēr nodrošina tikai reisu izpildošā aviokompānija. Mārketinga aviosabiedrības tikai un vienīgi pārdod lidojuma biļetes ar savu reisa numuru.<ref name="title-how">{{Ziņu atsauce|url=https://www.claimair.com/blog/how-to-get-compensations-from-codeshare-flight/|title=How To Get Compensations From Codeshare Flight - ClaimAir Blog|work=ClaimAir Blog|access-date=2018-12-01|date=2014-08-14|language=en-US}}{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz ar to svarīgi atcerēties, ka reģistrācija pirms lidojuma jāveic pie lidojumu izpildošās aviokompānijas, kas parasti norādīta kā uz lidojuma biļetes, tā arī uz iekāpšanas kartes. Tomēr lidojuma atcelšanas, aizkavēšanās vai bagāžas nozaudēšanas gadījumā var vērsties gan pie lidojumu izpildošās aviokompānijas, gan pie mārketinga aviokompānijas, pie kuras iegādāta biļete, jo tās abas nes daļu atbildības.<ref name="title-how" /> Lojalitātes programmas priekšrocības pasažieris saņem tikai no aviokompānijas, pie kuras iegādāta biļete (mārketinga aviokompānijas), taču var būt arī izņēmumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://frequentflyeracademy.com/understanding-codeshare-flights/|title=Understanding codeshare flights {{!}} Frequent Flyer Academy|website=frequentflyeracademy.com|access-date=2018-12-01|language=en-US|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150113034129/http://frequentflyeracademy.com/understanding-codeshare-flights/|archivedate=2015-01-13}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150113034129/http://frequentflyeracademy.com/understanding-codeshare-flights/ |date=2015-01-13 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Aviācija]] avitdne52n9g0x032d3es8vb77n2d3y 4 415707 4525795 4525543 2026-09-22T18:00:52Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4525795 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|22||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200301}}] | {{formatnum:1721}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13743}}] | 2009-02-13 | 2026-09-22 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175535}}] | {{formatnum:9822}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8113}}] | 2007-12-03 | 2026-09-21 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14820}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115940}}] | {{formatnum:10479}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1954}}] | 2009-10-02 | 2026-09-22 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115383}}] | {{formatnum:8621}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9984}}] | 2007-11-24 | 2026-09-22 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89356}}] | {{formatnum:8067}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6786}}] | 2005-10-30 | 2026-09-21 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73164}}] | {{formatnum:9654}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2185}}] | 2009-05-24 | 2026-09-22 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68978}}] | {{formatnum:1638}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}] | 2005-07-26 | 2026-09-22 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}] | {{formatnum:532}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-08-19 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53497}}] | {{formatnum:7414}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6588}}] | 2018-06-22 | 2026-09-21 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50168}}] | {{formatnum:5654}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:396}}] | 2007-01-07 | 2026-09-22 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49675}}] | {{formatnum:5468}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3156}}] | 2007-04-26 | 2026-09-17 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49338}}] | {{formatnum:1396}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3548}}] | 2006-05-03 | 2026-09-20 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45444}}] | {{formatnum:6051}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1651}}] | 2015-03-11 | 2026-09-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42395}}] | {{formatnum:1443}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-09-16 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39334}}] | {{formatnum:4398}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}] | 2013-03-30 | 2026-09-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:32531}}] | {{formatnum:9855}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5072}}] | 2023-01-18 | 2026-09-20 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32477}}] | {{formatnum:3944}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:673}}] | 2020-05-10 | 2026-09-21 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27173}}] | {{formatnum:4649}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:936}}] | 2015-08-30 | 2026-09-22 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}] | {{formatnum:18}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-09-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1292}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16031}}] | {{formatnum:1345}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-09-22 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15523}}] | {{formatnum:3023}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1404}}] | 2014-07-27 | 2026-09-22 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2366}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}] | {{formatnum:394}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2341}}] | 2011-08-03 | 2026-08-31 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14254}}] | {{formatnum:603}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-09-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13471}}] | {{formatnum:881}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-09-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11014}}] | {{formatnum:1752}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:426}}] | 2021-07-27 | 2026-09-13 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10648}}] | {{formatnum:272}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:671}}] | 2011-10-13 | 2026-09-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10228}}] | {{formatnum:347}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-09-22 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9608}}] | {{formatnum:186}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}] | 2013-03-14 | 2026-09-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:76}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6760}}] | {{formatnum:229}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-09-22 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:531}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5610}}] | {{formatnum:87}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-09-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5032}}] | {{formatnum:150}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-09-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 66. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 4f82g6sjzq5c5iha0pdzjt1ojk9rmk4 0 418477 4525734 3646614 2026-09-22T12:07:57Z Meistars Joda 781 latviešu valodā tiešām ir tādi nosaukumi??? 4525734 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = BroadbilledHummingbird.jpg | att_nosaukums = [[Platknābja kolibri]] (''Cynanthus latirostris'') tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Apodiformes | kārta_lv = Svīrveidīgie | dzimta = Trochilidae | dzimta_lv = Kolibri | apakšdzimta = Trochilinae |apakšdzimta_lv = Tipiskie kolibri | binomial = Trochilinae <small>([[Sir William Jardine, 7th Baronet|Jardine]], 1833)</small> | kategorijas = nē }} '''Tipiskie kolibri''' (''Trochilinae'') ir lielākā no divām [[kolibri dzimta]]s (''Trochilidae'') apakšdzimtām, kas apvieno 320 [[suga]]s un kas iedalītas 100 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]], apmēram 90% no visām kolibri sugām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbirdnames.org/bow/hummingbirds/ |title=World Bird List: Hummingbirds, 2019 |access-date={{dat|2019|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181002115058/http://www.worldbirdnames.org/bow/hummingbirds/ |archivedate={{dat|2018|10|02||bez}} }}</ref> Izplatītas [[Amerika|Amerikā]], sākot ar [[Aļaska|Aļasku]] un beidzot ar [[Ugunszeme]]s arhipelāgu pašos dienvidos. Lielākā sugu dažādība sastopama visā [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika]]s ziemeļos, šo reģionu [[lietusmežs|lietusmežos]].<ref>Rachel Smith, John Davidson, [https://books.google.lv/books?id=j7iBCgAAQBAJ&pg=PA10&lpg=PA10&dq=Trochilinae&source=bl&ots=42FdNhVPry&sig=ACfU3U1maYWlgkFPF626f4jwyE3tq0gRhA&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwjZxbL93p_gAhUti8MKHTfiADw4FBDoATAGegQICBAB#v=onepage&q=Trochilinae&f=false Hummingbirds For Kids]</ref> Bet viena no vislielākajām sugu dažādībām mājo [[Ekvadora|Ekvadorā]] — 132 kolibri sugas, un tikai [[Kolumbija|Kolumbijā]] sugu dažādība ir vēl lielāka — 165 sugas. == Kopīgās īpašības == [[Attēls:Amazilia_fimbriata_(Henri_Pittier,_Venezuela).jpg|left|thumb|240px|[[Mirdzošās rīkles smaragdiņš]] (''Amazilia fimbriata'')]] Tipisko kolibri apspalvojumam raksturīgs metālisks spīdums, kas var būt dažādos toņos — [[sarkanā krāsa|sarkans]], [[oranžā krāsa|oranžs]], [[zaļā krāsa|zaļš]] vai [[zilā krāsa|zils]]. Raksturīgs spēcīgs [[dzimumdimorfisms]], kas izpaužas apspalvojuma košumā un krāsainībā, kā arī daudzām sugām ķermeņa lielumā.<ref>[http://www.vulkaner.no/n/birds/hum/hummingbirds.html Our Beautiful World: Hummingbirds, Trochilinae]</ref> [[tēviņš|Tēviņi]] ir košāki un lielāki nekā [[mātīte]]s. == Uzvedība == Tipiskie kolibri, salīdzinot ar [[eremītkolibri apakšdzimta|eremītkolibri]] ir oportūnisti un, barojoties ar [[nektārs|nektāru]], nav tik izvēlīgi [[zieds|ziedu]] izvēlē, nav specializējušies uz kādu konkrētu augu ziedu nektāru.<ref name=bria>Brian A. Maurer, [https://books.google.lv/books?id=eA7LKZouy3gC&pg=PA204&lpg=PA204&dq=Trochilinae&source=bl&ots=1HMSDWnfI1&sig=ACfU3U3yOT3wRLMIZSUwTXlPWxD2AtRRpQ&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwjZxbL93p_gAhUti8MKHTfiADw4FBDoATAAegQIARAB#v=onepage&q=Trochilinae&f=false Untangling Ecological Complexity: The Macroscopic Perspective]</ref> Šāds barošanās neizvēlīgums nodrošinājis tipisko kolibri plašo izplatību, jo tie viegli piemērojas jauniem apstākļiem.<ref name=bria/> Tipiskie kolibri, gan tēviņi, gan mātītes, agresīvi aizsargā savu barošanās teritoriju. Tipiskie kolibri ir vientuļnieki, tie neveido pārus un tēviņš mātītei nepalīdz rūpēties par mazuļiem. Tēviņš ar mātīti satiekas tikai, lai sapārotos.<ref name=beau>[https://www.beautyofbirds.com/emeraldchinnedhummingbirds.html Beauty of Birds: Emerald-chinned Hummingbirds]</ref> == Sistemātika == [[Attēls:Calliphlox_amethystina_(male).jpg|thumb|220px|[[Ametista zvaigznīte]] (''Calliphlox amethystina'')]] [[Attēls:Eupetomena_macroura_-Piraju,_Sao_Paulo,_Brazil-8.jpg|thumb|220px|[[Bezdelīgastes kolibri]] (''Eupetomena macroura'')]] [[Attēls:Coeligena_torquata.jpg|thumb|220px|[[Apkakles inku kolibri]] (''Coeligena torquata'')]] [[Attēls:Green_Violet_ear.jpg|thumb|220px|[[Mazais kolibri]] (''Colibri cyanotus'')]] [[Attēls:Doryfera_ludovicae-3.jpg|thumb|220px|[[Zaļais pīķknābja kolibri]] (''Doryfera ludovicae'')]] [[Attēls:Booted_Racket_tail_JCB.jpg|thumb|220px|[[Baltzābaku raketastes kolibri]] (''Ocreatus underwoodii'')]] [[Attēls:Crimson_Topaz_(Topaza_pella).jpg|thumb|220px|[[Sarkanais topāza kolibri]] (''Topaza pella'')]] [[Attēls:Sky_Meadows_SM_ruby-throated_hummingbird_(Eastern_U.S.)_(23829923771).jpg|thumb|220px|[[Sarkanrīkles kolibri]] (''Archilochus colubris'')]] '''Tipisko kolibri apakšdzimta''' (''Trochilinae'') *[[Amazīlijas]] (''Amazilia'') *[[Ametista zvaigznītes]] (''Calliphlox'') *[[Andu zvaigznītes]] (''Oreotrochilus'') *[[Antiļu kolibri]] (''Orthorhyncus'') *[[Avozetas knābja kolibri]] (''Opisthoprora'') *[[Baltausu kolibri ģints|Baltausu kolibri]] (''Basilinna'') *[[Baltā astesgala kolibri]] (''Urosticte'') *[[Baltgalvas kolibri]] (''Microchera'') *[[Baltrīkles kolibri]] (''Leucochloris'') *[[Bārdainais kolibri]] (''Oreonympha'') *[[Bezdelīgastes kolibri]] (''Eupetomena'') *[[Bišu kolibri]] (''Mellisuga'') *[[Brazīlijas rubīniņš|Brazīlijas rubīniņi]] (''Clytolaema'') *[[Briljantiņi]] (''Heliodoxa'') *[[Bronzastes komētiņa]]s (''Polyonymus'') *[[Cekulkolibri]] (''Oxypogon'') *[[Centrālamerikas kolibri]] (''Eupherusa'') *[[Čīles zvaigznīte]]s (''Eulidia'') *[[Daudzpunktiņu kolibri]] (''Taphrospilus'') *[[Dzeloņastes kolibri]] (''Discosura'') *[[Dzeloņknābja kolibri]] (''Chalcostigma'') *[[Dzirksteļastes kolibri]] (''Doricha'') *[[Dzirksteļastes zvaigznīte]] (''Tilmatura'') *[[Feju kolibri]] (''Heliothryx'') *[[Granātrīkles kolibri]] (''Lamprolaima'') *[[Greznie kolibri]] (''Eugenes'') *[[Inku kolibri]] (''Coeligena'') *[[Īlenknābja kolibri]] (''Avocettula'') *[[Īsastes zvaigznīte]]s (''Myrmia'') *[[Īsknābja kolibri]] (''Ramphomicron'') *[[Jakobīni]] (''Florisuga'') *[[Kalnu dārgumiņi]] (''Lampornis'') *[[Kalnu zvaigznītes]] (''Urochroa'') *[[Kameņu kolibri ģints|Kameņu kolibri]] (''Atthis'') *[[Karību kolibri]] (''Eulampis'') *[[Koķetes]] (''Lophornis'') *[[Kolibri ģints|Kolibri]] (''Colibri'') *[[Kolumbijas kolibri]] (''Lepidopyga'') *[[Kostarikas smaragdiņi]] (''Elvira'') *[[Kronīši]] (''Boissonneaua'') *[[Ķīļknābja kolibri]] (''Schistes'') *[[Lāpstiņastes kolibri]] (''Loddigesia'') *[[Mango (putni)|Mango]] (''Anthracothorax'') *[[Meksikas kolibri]] (''Cynanthus'') *[[Metālastes kolibri]] (''Metallura'') *[[Meža nimfas]] (''Thalurania'') *[[Meža zvaigznītes]] (''Chaetocercus'') *[[Milzu kolibri]] (''Patagona'') *[[Oāzes kolibri]] (''Rhodopis'') *[[Pāžiņi]] (''Lesbia'') *[[Pelēkvēdera komētiņa]]s (''Taphrolesbia'') *[[Peru kolibri]] (''Thaumastura'') *[[Pīķknābja kolibri]] (''Doryfera'') *[[Platastes kolibri ģints|Platastes kolibri]] (''Selasphorus'') *[[Plūmju eleteri]] (''Chalybura'') *[[Punktiņu kolibri]] (''Leucippus'') *[[Purpurapkakles zvaigznīte]]s (''Myrtis'') *[[Pūkkāji]] (''Eriocnemis'') *[[Raibais kolibri|Raibie kolibri]] (''Adelomyia'') *[[Raibastes kolibri]] (''Phlogophilus'') *[[Raketastes kolibri]] (''Ocreatus'') *[[Rubīntopāza kolibri]] (''Chrysolampis'') *[[Rudvaigu kolibri]] (''Goethalsia'') *[[Safīriņi]] (''Hylocharis'') *[[Safīrspārnu kolibri]] (''Pterophanes'') *[[Samtkrūšu kolibri]] (''Lafresnaya'') *[[Sarkanastes komētiņa]]s (''Sappho'') *[[Saules dārgumiņš|Saules dārgumiņi]] (''Heliactin'') *[[Saules enģelīši]] (''Heliangelus'') *[[Saulstariņi]] (''Aglaeactis'') *[[Silfīdas (putni)|Silfīdas]] (''Aglaiocercus'') *[[Skaistie kolibri]] (''Calothorax'') *[[Slaidastes zvaigznīte]]s (''Microstilbon'') *[[Smaragdiņi]] (''Chlorostilbon'') *[[Šķērastes kolibri]] (''Hylonympha'') *[[Tārtiņcekula kolibri]] (''Stephanoxis'') *[[Topāza kolibri]] (''Topaza'') *[[Tumšais kolibri|Tumšie kolibri]] (''Aphantochroa'') *[[Ugunsgalvas kolibri]] (''Sephanoides'') *[[Ugunsrīkles kolibri]] (''Panterpe'') *[[Vijolīšgalvas kolibri]] (''Klais'') *[[Vijolīškrūšu kolibri]] (''Sternoclyta'') *[[Vijolīšu kolibri]] (''Goldmania'') *[[Vijolīšvēdera kolibri]] (''Juliamyia'') *[[Vimpeļastes kolibri]] (''Trochilus'') *[[Vizīra kolibri]] (''Augastes'') *[[Zaļie pūkkāji]] (''Haplophaedia'') *[[Zaļzoda kolibri]] (''Abeillia'') *[[Zeltastes safīriņš|Zeltastes safīriņi]] (''Chrysuronia'') *[[Zeltrīkles kolibri]] (''Polytmus'') *[[Ziedgalvas kolibri]] (''Anthocephala'') *[[Ziemeļamerikas kolibri]] (''Archilochus'') *[[Ziemeļamerikas rietumu kolibri]] (''Calypte'') *[[Zilgalvas kolibri]] (''Cyanophaia'') *[[Zilzoda kolibri]] (''Chlorestes'') *[[Zobenknābja kolibri]] (''Ensifera'') *[[Zobenspārnu kolibri]] (''Campylopterus'') *[[Zobknābja kolibri]] (''Androdon'') *Zvaigznītes (''Heliomaster'') *[[Zvīņkrūšu kolibri]] (''Phaeochroa'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20170529163154/http://putnidaba.lv/wp-content/uploads/2015/02/Putni_daba_4_pielikums.pdf Putni Dabā] * [[Kategorija:Kolibri dzimta]] p79vaahwwd0pbz1gttvnaoondyg85tv 0 421634 4525857 4319131 2026-09-22T20:47:40Z KartoshkaFri78 101366 /* */ 4525857 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Jātnieks bez galvas | attēls = Sleepy hollow ver2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Sleepy Hollow'' | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Tims Bērtons]] | producents = * [[Skots Radins]] * [[Ādams Šrēders]] | scenārija autors = [[Endrjū Kevins Vokers]] | galvenajās lomās = * [[Džonijs Deps]] * [[Kristīna Riči]] * [[Miranda Ričardsone]] * [[Maikls Gembons]] * [[Kaspers Van Diēns]] * [[Džefrijs Džonss]] | mūzika = [[Denijs Elfmans]] | operators = [[Emanuels Lubeskis]] | montāža = | studija = * ''[[Mandalay Pictures]]'' * ''[[Scott Rudin Productions]]'' * ''[[American Zoetrope]]'' * ''[[Tim Burton Productions]]'' | izplatītājs = * ''[[Paramount Pictures]]'' * ''[[Pathé]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1999|11|17|Holivudas pirmizrāde|1999|11|19|ASV|}} | ilgums = 101 minūte<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/sleepy-hollow-1999|title=Sleepy Hollow|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=March 1, 2019|archive-date={{dat|2020|08|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200805000153/https://www.bbfc.co.uk/releases/sleepy-hollow-1999}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=sleepyhollow.htm|title=Sleepy Hollow (1999)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= March 1, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|206,1 miljons}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Jātnieks bez galvas"''' ({{val|en|Sleepy Hollow}}) ir 1999. gada [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Tims Bērtons]]. Galvenās lomas atveido [[Džonijs Deps]], [[Kristīna Riči]], [[Miranda Ričardsone]], [[Maikls Gembons]], [[Kaspers Van Diēns]] un [[Džefrijs Džonss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1999|11|17||bez}} Holivudā. Filma tika nominēta trim [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas]] balvām: "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]", "[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]" un "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]", no kurām tā uzvarēja kategorijā par labāko mākslinieka darbu. Filmas sižets notiek 1799. gadā, kad policists Ičabods Kreins dodas uz ciematu Ņujorkas štatā. Viņa mērķis tur ir izmeklēt trīs slepkavības, kurās par aizdomās turamo uzskata leģendāro Jātnieku bez galvas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Tims Bērtons}} [[Kategorija:1999. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] 4ebaolf73racas7ea0kxldeo9vt6pr7 0 421681 4525870 4516771 2026-09-22T21:17:26Z Baisulis 11523 /* ievads */ -veidne..... 4525870 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada marts}} '''Zilā obligācija''' ({{val|en|blue bond}}) ir finanšu instruments, ko emitē valdība, attīstības bankas un citi, lai no investoriem iegūtu kapitālu [[jūra]]s un [[Okeāns|okeāna]] bāzētiem projektiem, kas sniegtu pozitīvu vides, ekonomikas un klimata ietekmi. Zilo obligāciju iedvesmoja [[Zaļā obligācija|zaļo obligāciju]] koncepts, ar ko cilvēki ir vairāk pazīstami.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.worldbank.org/en/news/feature/2018/10/29/sovereign-blue-bond-issuance-frequently-asked-questions|title=Sovereign Blue Bond Issuance: Frequently Asked Questions|website=World Bank|access-date={{dat|2019|03|02||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190309141357/http://www.worldbank.org/en/news/feature/2018/10/29/sovereign-blue-bond-issuance-frequently-asked-questions}}</ref> == Vēsture == 2018. gada oktobrī [[Seišelu Republika]] emitēja pasaulē pirmo suverēno zilo obligāciju, liekot pamatu finanšu instrumentam, kas kalpo, lai atbalstītu ilgtspējīgus jūras un zvejniecības projektus. Obligācija saņēma 15 miljonus ASV dolāru no starptautiskiem investoriem, kas parāda valstu iespējas izmantot kapitāla tirgus jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas finansēšanai. [[Pasaules Banka]] palīdzēja emitēt zilo obligāciju un sasniegt trīs investorus: ''Calvert Impact Capital'', ''Nuveen'' un ''Prudential Financial, Inc''. Ieņēmumi no obligācijām ietvers atbalstu jūras aizsargājamo teritoriju paplašināšanai, uzlabotai prioritāro zvejniecību pārvaldībai un Seišelu salu zilās ekonomikas attīstībai. Dotācijas un aizdevumus nodrošinās [[Zilais Dotāciju Fonds|Zilais dotāciju fonds]] (angļu: ''Blue Grants Fund'') un [[Zilais investīciju fonds]] (angļu: ''Blue Investment Fund''), ko pārvaldīs SeyCCAT un Seišelu salu attīstības banka (DBS).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.worldbank.org/en/news/press-release/2018/10/29/seychelles-launches-worlds-first-sovereign-blue-bond|title=Seychelles launches World’s First Sovereign Blue Bond|website=World Bank|access-date={{dat|2019|03|02||bez}}|archive-date={{dat|2019|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190326142141/https://www.worldbank.org/en/news/press-release/2018/10/29/seychelles-launches-worlds-first-sovereign-blue-bond}}</ref> == Ziemeļu-Baltijas zilā obligācija == 2019. gada janvārī Ziemeļvalstu Investīciju banka pirmo reizi izsniedza zilo obligāciju, finansējot projektus, kas vērsti uz [[Piesārņojums|piesārņojuma]] samazināšanu un jutīgas jūras vides aizsardzību [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB]] organizēja emisiju un kalpoja kā padomdevējs. Jaunā Ziemeļu-Baltijas zilā obligācija ir vērsta uz investoriem, kuri vēlas palīdzēt aizsargāt jutīgo jūras vidi Baltijas jūrā. Nauda tiks izmantota projektiem, kas saistīti ar notekūdeņu apsaimniekošanu, ūdens piesārņojuma samazināšanu un ar klimata pārmaiņām ar ūdeni saistītus pasākumus. Viens no projektiem, kas saņems finansējumu no obligācijas, ir Nya Slussen Stokholmā, kas ietvers ieguldījumus tīros transporta risinājumos, kā arī jaunus aizsprostus, lai pasargātu no paaugstināta jūras līmeņa vai ārkārtējiem laika apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sebgroup.com/press/news/seb-participating-in-issuance-of-blue-bond-for-the-baltic-sea |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190126011757/https://sebgroup.com/press/news/seb-participating-in-issuance-of-blue-bond-for-the-baltic-sea |archivedate={{dat|2019|01|26||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Finanses]] [[Kategorija:Vērtspapīri]] r7syo3d1gry4jfgkvebwz62dda68unf 0 424148 4525868 4186224 2026-09-22T21:09:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525868 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = LEGO filma 2 | attēls = The Lego Movie 2 The Second Part theatrical poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Lego Movie 2: The Second Part'' | žanrs = animācijas filma, piedzīvojumu filma, komēdija, ģimenes filma | režisors = [[Maiks Mičels]] | producents = * [[Dens Lins]] * [[Fils Lords]] * [[Kristofers Millers]] * [[Rojs Lī]] * [[Džinko Goto]] | scenārija autors = * Fils Lords * Kristofers Millers | galvenajās lomās = * [[Kriss Prats]] * [[Elizabete Benksa]] * [[Vills Ārnets]] * [[Tifānija Hediša]] * [[Stefānija Beatriza]] * [[Čārlijs Dejs]] * [[Elisona Brī]] * [[Niks Ofermans]] * [[Maija Rūdolfa]] | mūzika = [[Marks Motersbo]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Lego System A/S]]'' * ''[[Warner Animation Group]]'' * ''[[Rideback]]'' * ''[[Vertigo Entertainment]]'' * ''[[Lord Miller Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2019|2|7|Dānija|2019|2|8|ASV|}} | ilgums = 107 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/lego-movie-2-2019|title=The Lego Movie 2|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=March 24, 2019|archive-date={{dat|2019|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191224013332/https://bbfc.co.uk/releases/lego-movie-2-2019}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{DEN}} * {{AUS}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|99 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|192,3 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Lego Movie 2: The Second Part |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1517848065/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2021|7|18||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = [[LEGO filma]] | nākamā = | imdb = }} '''"LEGO filma 2"''' ({{val|en|The Lego Movie 2: The Second Part}}) ir 2019. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas filma. Filmas režisors ir [[Maiks Mičels]]. Galvenos tēlus ierunājuši [[Kriss Prats]], [[Elizabete Benksa]], [[Vills Ārnets]], [[Tifānija Hediša]], [[Stefānija Beatriza]], [[Čārlijs Dejs]], [[Elisona Brī]], [[Niks Ofermans]] un [[Maija Rūdolfa]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2019|2|7||bez}} Dānijā. Filma ir turpinājums 2014. gada filmai "[[LEGO filma]]". [[Lego]] pilsētā pienākuši grūti laiki. Lego duplo ir iebrucēji no kosmosa, kuri visu sagrauj, bet Lego cilvēki to nespēj atjaunot. Emets, Lūsija un viņu sabiedrotie stāsies pretī iebrucējiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{LEGO filma}} {{Warner Animation Group}} [[Kategorija:2019. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Warner Animation Group filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. Animation filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. animācijas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:LEGO filma]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] l8xn4qh1u1d10xbgqtcnlioa0fj960u 0 425379 4525751 4183033 2026-09-22T13:19:07Z Meistars Joda 781 4525751 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|valūtu Izraēlā kopš 1986. gada|valūtu pirms tam|Izraēlas vecais šekelis}} {{Valūtas infokaste |valūtas nosaukums = Izraēlas jaunais šekelis |valūtas nosaukums cit val = שֶׁקֶל חָדָשׁ |attēls 1 = Money IL WV.JPG |attēla paraksts 1 = |attēla fons 1 = <!-- #000000 --> |attēla platums 1 = 250px |attēls 2 = |attēla paraksts 2 = |attēla fons 2 = <!-- #000000 --> |attēla platums 2 = <!-- 126px --> |iso kods = ILS |neoficiāli lieto = |oficiāli lieto = {{ubl|{{ISR}}|{{PSE}}}} |inflācijas līmenis = 1,2% (2018. gada oktobrī) |inflācijas avota datums = <!-- Var apskaties šeit: [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2092.html The World Factbook]'', 2010 est. --> |inflācijas metode = |ERM kopš = |izstājās no ERM = |ERM fiksēts likme kopš = |aizstāts ar eiro bezsk = |aizstāts ar eiro = |ERM fiksētā likme = |subvienības attiecība = 1/100 |subvienības nosaukums = agora |valūtas simbols = ₪ |subvienības simbols = |iesauka = |subvienības iesauka = |daudzskaitlis = |subvienības daudzsk = |daudzskaitlis slāvu = |nav daudzskaitļa = |monētas = 10 agoras, ​1⁄2, 1, 2, 5 un 10 šekeļi |monētu raksts = |bieži liet monētas = |reti liet monētas = |banknotes = 20, 50, 100, 200 šekeļi |banknošu raksts = |bieži liet banknotes = |reti liet banknotes = |izdevēja iestāde = [[Izraēlas banka]] |izdevēja iestādes mājas lapa = https://www.boi.org.il/ |izņemta no apgrozības = |infokastes paraksts = }} '''Izraēlas jaunais šekelis''' ({{val|he|שֶׁקֶל חָדָשׁ}}, ''sheqel ẖadash'' — ‘jaunais šekelis’) jeb vienkārši '''Izraēlas šekelis''' ({{ara|שקל ישראלי}}) ir [[Izraēla|Izraēlas Valsts]] [[valūta]] un ir legāls norēķinu līdzeklis [[Palestīniešu pašpārvalde|Palestīniešu pašpārvaldē]]. Valūtas simbols ir ₪, bet [[ISO 4217]] kods ir ILS. Viens šekelis sīkāk dalās 100 agorās. Izraēlas jaunais šekelis tika pieņemts 1986. gada 1. janvārī, kad nomainīja [[Izraēlas vecais šekelis|Izraēlas veco šekeli]]. [[Denominācija (ekonomika)|Denominācija]] bija 1000 pret 1. Valūtas [[izdevējiestāde]] ir [[Izraēlas banka]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Izraēla-aizmetnis}} {{ekonomika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izraēlas saimniecība]] [[Kategorija:Nacionālās valūtas]] f4gayut187qx0l5h9ic39jp8wltnq4e 0 429367 4525836 4419937 2026-09-22T20:03:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525836 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2|vārds=Kāpo Kako|vārds_orig=''Kaapo Kakko''|attēls=Kaapo Kakko warmups 2024-12-30.jpg|att_izm=|paraksts=Kāpo Kako 2024. gadā|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|2001|2|13}}|dz_viet={{Vieta|Somija|Turku}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=87 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2017|kar_beig=|izglītība= <!------ Kluba informācija ------> |kom={{flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] |numurs=24 |amats= |līga=[[NHL]] <!------ Drafts ------> |drafts=2., 1. kārtā |dr_gads=[[2019. gada NHL drafts|2019]] |dr_līga=NHL |dr_kom=[[Ņujorkas "Rangers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> |taut_sez 1=2019—''pašlaik'' |taut 1={{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> |balv= |slavz= |aģenti= |dzimums=v |atjaunots={{dat|2026|2|22||bez}} <!------ Medaļas ------> |rādīt_medaļas=jā |headercolor= |medaltemplates= {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}} {{MedalCompetition|[[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Slovākija 2019]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Kanāda 2019]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{MedalGold2|[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Krievija 2018]]}} }} '''Kāpo Kako''' ({{Val|fi|Kaapo Kakko}}, dzimis {{Dat|2001|2|13}}) ir [[Somi|somu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Kako pārstāv [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Sietlas "Kraken"]]. == Karjera == Savu karjeru Kako sāka savā dzimtās pilsētas kluba [[Turku TPS]] sistēmā. Debijas spēli pieaugušo komandā Kako aizvadīja 2017.—18., savukārt 2018.—19. gada sezonā uzbrucējs ar 38 rezultativitātes punktiem bija jau viens no rezultatīvākajiem TPS spēlētājiem. [[2019]]. gada jūlijā Kako noslēdza trīs gadu līgumu ar [[NHL]] klubu [[Ņujorkas "Rangers"]].Pēc sākuma līmeņa līguma noslēgšanas ar "Rangers" Kakko kā ierobežoti brīvais aģents 2022. gada 28. jūlijā atkārtoti parakstīja līgumu uz diviem gadiem par 4,2 miljoniem dolāru ar Ņujorku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/rangers/news/rangers-agree-to-terms-with-kaapo-kakko/c-335119662 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|02|10||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220811014948/https://www.nhl.com/rangers/news/rangers-agree-to-terms-with-kaapo-kakko/c-335119662}}</ref> 2024. gada 18. decembrī Kako tika aizmainīts uz [[Sietlas "Kraken"]] komandu, apmaiņā pret amerikāņu aizsargu [[Vils Borgens|Vilu Borgenu]] un divām drafta izvēlēm 2025. gada NHL draftā.<ref>{{cite web | url=https://www.nhl.com/rangers/news/rangers-acquire-defenseman-will-borgen-and-two-picks-in-2025-nhl-entry-draft | title=Rangers Acquire Defenseman Will Borgen and Two Picks in 2025 NHL Entry Draft | work=NHL.com | date=December 18, 2024 | accessdate=December 18, 2024}}</ref> [[Somijas hokeja izlase|Somijas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]], tajā kopā ar izlasi izcīnot zelta medaļas. [[Somijas hokeja izlase|Somijas junioru hokeja izlases]] sastāvā Kako ir ieguvis [[Zelta medaļa|zelta medaļas]] gan [[2018. gads|2018. gada]] [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]] U-18 vecumā, gan [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2019. gada Pasaules čempionātā junioriem]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Nils Lundkvists]] | title = [[Ņujorkas "Rangers"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | after = [[Aleksis Lafrenjē]]}} {{kastes sākums}} {{DEFAULTSORT:Kako, Kāpo}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Sietlas "Kraken" spēlētāji]] [[Kategorija:Somijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Somijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki hokejā]] fxhl9u1lah4afr04y12rt1z5c7g9icr 0 430040 4525788 3587053 2026-09-22T16:45:36Z Sandro Halank 65102 new file 4525788 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Dominiks Simons | vārds_orig = ''Dominik Simon'' | attēls = 2026-08-29 Eispiraten Crimmitschau gegen HC Škoda Plzeň (CCM-Cup 2026) by Sandro Halank–119.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|8}} | dz_viet = {{Vieta|Čehija|Prāga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 180 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | numurs = | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 137., 5. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Pitsburgas "Penguins"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2015—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|Čehija}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2020|10|28||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Dominiks Simons''' ({{Val|cz|Dominik Simon}}, dzimis {{Dat|1994|8|8}}) ir [[Čehi|čehu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Simons pārstāv [[NHL]] komandu [[Anahaimas "Ducks"]]. == Spēlētāja karjera == Iepriekš Simons ir spēlējis [[Čehijas Ekstralīga]]s komandās [[Prāgas "Sparta" (hokejs)|Prāgas "Sparta"]], ''[[HC Plzeň]]'' un [[AHL]] komandā [[Skrentonas "Penguins"]]. 2015.—16. gada sezonā Simons debitēja [[NHL]] vienībā [[Pitsburgas "Penguins"]]. Tās pamatsastāvā uzbrucējs nostiprinājās trīs gadus vēlāk, 2018.—19. gada sezonu jau pilnībā aizvadot NHL. 2020. gada oktobrī noslēdza viena gada līgumu ar [[Kalgari "Flames"]]. 2021. gada jūlijā Simons atgriezās "Penguins" komandā. 2022. gada martā Simons tika aizmainīts uz [[Anahaimas "Ducks"]]. [[Čehijas hokeja izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejs-aizmetnis}} {{čehija-aizmetnis}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Simons, Dominiks}} [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] i4cpk72rv3oxaxnraebzwnkp8fe8bdx 0 431188 4525945 4511059 2026-09-23T06:30:08Z Olgerts V 41522 + Launkalne 4525945 wikitext text/x-wiki '''Dīķa iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Dīķa iela (Rīga)|Dīķa iela]] — iela Rīgā; ** [[Dīķa iela (Jelgava)|Dīķa iela]] — iela Jelgavā; ** [[Dīķa iela (Liepāja)|Dīķa iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Dīķa iela (Alūksne)|Dīķa iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Dīķa iela (Bauska)|Dīķa iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[Dīķa iela (Carnikava)|Dīķa iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]]; ** [[Dīķa iela (Cēsis)|Dīķa iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Dīķa iela (Gulbene)|Dīķa iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Dīķa iela (Priekule)|Dīķa iela]] — iela [[Priekule|Priekulē]]; ** [[Dīķa iela (Sigulda)|Dīķa iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; ** [[Dīķa iela (Talsi)|Dīķa iela]] — iela [[Talsi]]; ** [[Dīķa iela (Tukums)|Dīķa iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Dīķa iela (Valmiera)|Dīķa iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; ** [[Dīķa iela (Viesīte)|Dīķa iela]] — iela [[Viesīte|Viesītē]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Dīķa iela (Blonti)|Dīķa iela]] — iela Blontu pagasta [[Blonti|Blontos]]; ** [[Dīķa iela (Druva)|Dīķa iela]] — iela Saldus pagasta [[Druva|Druvā]]; ** [[Dīķa iela (Jaunbērze)|Dīķa iela]] — iela Jaunbērzes pagasta [[Jaunbērze|Jaunbērzē]]; ** [[Dīķa iela (Jāņmuiža)|Dīķa iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižā]]; ** [[Dīķa iela (Kalupe)|Dīķa iela]] — iela Kalupes pagasta [[Kalupe|Kalupē]]; ** [[Dīķa iela (Kārniņi)|Dīķa iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Kārniņi|Kārniņos]]; ** [[Dīķa iela (Kivdolova)|Dīķa iela]] — iela Pureņu pagasta [[Kivdolova|Kivdolovā]]; ** [[Dīķa iela (Lauderi)|Dīķa iela]] — iela Lauderu pagasta [[Lauderi|Lauderos]]; ** [[Dīķa iela (Launkalne)|Dīķa iela]] — iela Launkalnes pagasta [[Launkalne|Launkalnē]]; ** [[Dīķa iela (Lādezers)|Dīķa iela]] — iela Limbažu pagasta [[Lādezers|Lādezerā]]; ** [[Dīķa iela (Līvi)|Dīķa iela]] — iela Drabešu pagasta [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvos]]; ** [[Dīķa iela (Nīgrande)|Dīķa iela]] — iela Nīgrandes pagasta [[Nīgrande|Nīgrandē]]; ** [[Dīķa iela (Pāle)|Dīķa iela]] — iela Pāles pagasta [[Pāle|Pālē]]; ** [[Dīķa iela (Pilskalns)|Dīķa iela]] — iela Beļavas pagasta [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Pilskalnā]]; ** [[Dīķa iela (Rauna)|Dīķa iela]] — iela Raunas pagasta [[Rauna|Raunā]]; ** [[Dīķa iela (Sunīši)|Dīķa iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]]; ** [[Dīķa iela (Šķilbani)|Dīķa iela]] — iela Šķilbēnu pagasta [[Šķilbani|Šķilbanos]]; ** [[Dīķa iela (Umurga)|Dīķa iela]] — iela Umurgas pagasta [[Umurga|Umurgā]]; ** [[Dīķa iela (Vecumnieki)|Dīķa iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]]. == Skatīt arī == * [[Dīķu iela]] {{Ielu nosaukums}} 0fws4vijw7rixmn3bt6bzf2nidtvd2a 0 434548 4525828 4488684 2026-09-22T19:52:11Z Baisulis 11523 nav izolēts...... 4525828 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zeļonaja Gora | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Kaunatas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2025|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=120524 |title=Informācija par objektu: Zeļonaja Gora |accessdate={{dat|2025|03|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 7 | population_density_km2 = | latd = 56.2823 | latNS = N | longd = 27.56 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Zeļonaja Gora''' (arī '''Zeļonija Gora''', '''Zaļais Kalns''')<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/zelonija-gora-kaunatas-pagasts-rezeknes-novads|title=Zeļonija Gora, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads|website=Lursoft IT|access-date=2025-03-21|date=2025-03-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> ir [[mazciems]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 277 km attālumā no [[Rīga]]s. Nelielā ciema nosaukums radies no krievu valodas nosaukuma, kurš tulkojams kā "Zaļais kalns", kas ir vienīgās ciema viensētas nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511870-neticesiet-latvija-joprojam-ir-holodnije-rucji-tihaja-pristana-un-zelonaja-gora|title=Neticēsiet: Latvijā joprojām ir Holodnije Ručji, Tihaja Pristaņa un Zeļonaja Gora!|last=Barkāns|first=Elmārs|website=[[Jauns.lv]]|access-date=2025-03-21|date=2022-07-20|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> Ciema apkārtnē atrodas [[Antropovas ezers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1215/|title=Antropovas ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 9.decembrī|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Kaunatas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Kaunatas pagasts]] 88yhey2akjmhixs577pa5vxsbd8hsw2 0 436780 4525915 4181238 2026-09-23T03:54:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525915 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lidmašīna! | oriģinālnos = ''Airplane!'' | attēls = Airplane! (1980 film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = [[katastrofu filma]], [[komēdija]], [[parodija]] | režisors = * [[Džims Abrahamss]] * [[Deivids Cukers]] * [[Džerijs Cukers]] | producents = [[Džons Deivisons]] | scenārijs = * Džims Abrahamss * Deivids Cukers * Džerijs Cukers | aktieri = * [[Roberts Heiss]] * [[Džūlija Hagertija]] * [[Leslijs Nīlsens]] * [[Pīters Greivss]] * [[Loids Bridžs]] * [[Roberts Steks]] * [[Karīms Abduldžabārs]] | mūzika = [[Elmers Bērnstīns]] | operators = [[Džozefs Bairoks]] | mākslinieks = | montāža = Patriks Kenedijs | studija = ''[[Paramount Pictures]]'' | izplatītājs = ''Paramount Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1980|7|2}} | ilgums = 87 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Airplane! |url=http://www.bbfc.co.uk/releases/airplane-1970-1 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate=July 6, 2019 |archive-date={{dat|2015|02|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150214013827/http://www.bbfc.co.uk/releases/airplane-1970-1 }}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|3,5 miljoni}}<ref name=mojo>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=airplane.htm |title=Airplane! (1980)|website=[[Box Office Mojo]] |accessdate=July 6, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|130 miljoni}}<ref name="AFI">{{tīmekļa atsauce |title=Airplane! |url=https://catalog.afi.com/Catalog/moviedetails/53895 |website=[[Amerikas Kinoinstitūts]] |accessdate=July 6, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Lidmašīna!"''' ({{val|en|Airplane!}}, alternatīvais nosaukums ''Flying High'')<ref name="bfi">{{tīmekļa atsauce|title=Airplane! (1980)|url=http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/4ce2b6bbdabaa|website=[[Britu Kinoinstitūts]]|accessdate=July 6, 2019}}</ref> ir 1980. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[satīra|satīristiska]] [[katastrofu filma]], kuras režisori un scenārija autori ir [[Deivids Cukers|Deivids]] un [[Džerijs Cukers|Džerijs Zakeri]] un [[Džims Abrahamss]]. Filmā lidmašīnas piloti un daļa pasažieru ir saindējušies ar pusdienās pasniegto zivi un nevar turpināt lidojumu. [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] dalībniekam Tedam Straikeram nākas sēsties pie lidmašīnas stūres, lai izglābtu cilvēkus un atgūtu mīļotās uzticību. Galvenās lomas filmā atveido [[Roberts Heiss]], [[Džūlija Hagertija]], [[Leslijs Nīlsens]], [[Pīters Greivss]], [[Loids Bridžs]], [[Roberts Steks]] un [[Karīms Abduldžabārs]]. Filma ir [[parodija]] par katastrofu filmu žanru, sevišķi par 1957. gada ''Paramount'' filmu ''[[Zero Hour!]]'', no kuras ir aizgūts sižets un galvenie tēli.<ref name="commentary">{{cite video|people=Abrahams, Jim; Zucker, David; Zucker, Jerry; Davidson, Jon|date=2000|title=Airplane! DVD audio commentary| medium=DVD|publisher=Paramount Pictures}}</ref> Daži elementi ir aizgūti no filmas ''[[Airport 1975]]''. Filma guva labus kritiķu vērtējumus un komerciālus panākumus, [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] tā nopelnīja 83 miljonus ASV dolāru pie 3,5 miljonu dolāru liela budžeta.<ref name="gross">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.the-numbers.com/movies/1980/0RPL1.php |title=Airplane! (1980) |publisher=The Numbers |accessdate=July 6, 2019 |archive-date={{dat|2010|07|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100731080511/http://www.the-numbers.com/movies/1980/0RPL1.php }}</ref> Filmas autori saņēma [[Amerikas scenāristu ģildes balva|Amerikas scenāristu ģildes balvu]] kategorijā "Labākais adaptētais scenārijs". Filma nominēta Zelta globusa balvai kategorijā "Labākā filma (mūzikls vai komēdija)" un Britu Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākais adaptētais scenārijs". Pēc gadiem filmas popularitāte pieauga. 2013. gadā filma ieguva 6. vietu ASV televīzijas kanāla ''Bravo'' sastādītajā 100 smieklīgāko filmu sarakstā (''Bravo's 100 Funniest Movies'').<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.boston.com/ae/movies/bravo-funniest-movies-all-time/zD1lgXmwCYi6WZUm1JQ53H/article.html#slide-9|title=Bravo's 100 Funniest Movies of All Time|last=|first=|date=December 31, 2013|website=|publisher=Bravo|access-date={{dat|2019|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305005616/http://www.boston.com/ae/movies/bravo-funniest-movies-all-time/zD1lgXmwCYi6WZUm1JQ53H/article.html#slide-9}}</ref> 2007. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] TV kanāla ''[[Channel 4]]'' organizētajā aptaujā filmu atzina par otru labāko komēdiju, piekāpjoties tikai "[[Braiena dzīve]]i".<ref>{{ziņu atsauce|title=Life of Brian named best comedy|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4573444.stm|work=[[BBC News]]|accessdate=July 7, 2019}}</ref> 2010. gadā ASV [[Nacionālais kino reģistrs]] izraudzīja filmu saglabāšanai [[Kongresa bibliotēka|Kongresa bibliotēkā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/news/empire-strikes-airplane-25-movies-65915|title='Empire Strikes Back,' 'Airplane!' Among 25 Movies Named to National Film Registry|last=|first=|date=December 28, 2010|accessdate=July 7, 2019|website=hollywoodreporter.com|}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:1980. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:ASV katastrofu filmas]] [[Kategorija:Satīriskās filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] 6m9jz1qajmkmsjd2riznmr36pdj8mn3 0 438630 4526055 4316488 2026-09-23T10:00:45Z Meistars Joda 781 4526055 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Jennija Fransone | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Jenny Fransson'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|7|18}} | dz_viet = {{vieta|Zviedrija|Kārlstade}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[zviedriete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=169}} | svars = {{mērv|kg=73}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{SWE}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|VOS}} {{Medal|Bronze|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]]|līdz 69 kg}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Gold|[[2012. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Stretkona 2012]]|līdz 72 kg}} {{Medal|Silver|[[2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Nursultana 2019]]|līdz 68 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[2008. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Tampere 2008]] |līdz 72 kg}} {{Medal|Gold|[[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Kaspijska 2018]] |līdz 72 kg}} {{Medal|Bronze|[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Bukareste 2019]] |līdz 68 kg}} }} '''Jennija Fransone''' ({{val|sv|Anna Jenny Eva Maria Fransson}}; dzimusi {{dat|1987|7|18}}) ir [[Zviedri|zviedru]] [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], Pasaules un Eiropas čempione, 2016. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja. == Biogrāfija == Jennija Fransone starptautiskās sacensībās piedalās kopš 2004. gada. Pirmais čempiones tituls — 1. vieta 2006. gada Eiropas junioru čempionātā [[Sombatheja|Sombathejā]]. Pirmā medaļa pieaugušo sacensībās — bronza [[2008. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Tampere|Tamperē]]. 2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā Jennija astotdaļfinālā, jau savā pirmajā cīņā, zaudēja ķīnietei [[Vana Dzjao|Vanai Dzjao]] un palika 9. vietā. [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā]] viņa kvalifikācijas cīņā pārspēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīkstoni [[Ali Bērnarda|Ali Bērnardu]], taču ceturtdaļfinālā cieta zaudējumu pret [[Bulgāriete|bulgārieti]] [[Stanka Zlateva|Stanku Zlatevu]]. Viņa ieguva tiesības piedalīties gandarījuma cīņās, taču jau pirmajā cīņā bija spiesta atzīt [[Vasilisa Marzaļuka|Vasilisas Marzaļukas]] pārākumu. Pusotru mēnesi vēlāk Jennija Fransone piedalījās pasaules čempionātā un, finālā uzvarot Kazahstānas cīkstoni [[Guzela Manjurova|Guzelu Manjurovu]], kļuva par pasaules čempioni. 2016. gadā, savās jau trešajās olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Jennija Fransone izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=2054&artikel=6498881 |title=Olympic bronze medal for wrestler Jenny Fransson |accessdate=2019-08-09 |work= |publisher=sverigesradio.se |date=18 Aug 2016 |language=en }}</ref> Nākamajos gados viņa sekmīgi startēja Eiropas čempionātos - 2018. gadā izcīnot zelta,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vaaju.com/swedeneng/euro-gold-jenny-fransson-european-champion-in-wrestling/ |title=Euro gold: Jenny Fransson European champion in wrestling |accessdate=2019-08-09 |work= |publisher=vaaju.com |date=5 May 2018 |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gadā — bronzas medaļu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Cīkstonis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fransone, Jennija}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas cīkstoņi]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempiones brīvajā cīņā]] [[Kategorija:Vermlandes lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] bm4zy5pbkloas8nqf8celbx2rj4lu4m 0 446620 4525972 4302166 2026-09-23T07:17:11Z ~2026-51294-62 150745 4525972 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map of fertile crescent lv.svg|thumbnail|Auglīgais pusmēness]] '''Auglīgais pusmēness''' ir vēsturiski ģeogrāfisks reģions [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur auglīgā [[augsne]] apņem pārējo [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]] tās ziemeļos [[pusmēness]] formā. Šī reģiona loks sākas [[Nīla]]s lejtecē (daži autori to neiekļauj šajā reģionā), tālāk tas turpinās uz ziemeļiem gar [[Vidusjūra]]s piekrasti, [[Levante|Levanti]], līdz [[Taura kalni|Taura kalnu]] dienvidiem, pēc tam inās [[Divupe|Divupē]] un loks noslēdzas [[Zāgross|Zāgrosa]] kalnu dienvidu pakājē. Auglīgais pusmēness mūsdienās atrodas [[Irāka|Irākā]], [[Izraēla|Izraēlā]], [[Palestīnas Valsts|Palestīnas Valstī]], [[Sīrija|Sīrijā]], [[Libāna|Libānā]] un [[Jordānija|Jordānijā]], kā arī mazliet [[Turcija|Turcijā]] un [[Irāna|Irānā]]. Dažreiz šajā reģionā tiek iekļauta arī [[Kipra]]. Reģions tiek saukts arī par “[[civilizācija]]s šūpuli”.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.history.com/topics/pre-history/fertile-crescent | title= Fertile Crescent | publisher= history.com | accessdate= 2019. gada 2. decembrī | language= en | quote= Also known as the “Cradle of Civilization”}}</ref> Jēdziens “Auglīgais pusmēness” ieviesās 20. gadsimta sākumā, kad 1906. un 1907. gadā šo terminu savos darbos popularizēja amerikāņu Tuvo Austrumu pētnieks un arheologs [[Džeimss Henrijs Brestids]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | title= Плодородный полумесяц | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | accessdate= 2019. gada 1. decembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191001211825/https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | archivedate= 2019. gada 1. Oktobris }}</ref> Pētnieku uzmanību šī vieta saistīja ar [[zemkopība]]s pirmsākumu meklējumiem. Auglīgais pusmēness ir viena no nozīmīgākajām vietām [[pasaules vēsture|pasaules vēsturē]], kur notikusi pāreja no [[klejotāji|klejotāju]] kopienām uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] orientētu sabiedrību, attīstījās [[lopkopība]] un [[zemkopība]]. Tieši šajā reģionā [[neolītiskā revolūcija|neolītiskajā revolūcijā]] tika aizsāktas lauksaimniecības tradīcijas, kas lika pamatus civilizācijām Tuvajos Austrumos, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un arī [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]. Auglīgajā pusmēnesī ir radusies arī [[rakstība]], [[ritenis]] un zemes [[apūdeņošana]]s veidi. == Klimats == Auglīgajā pusmēnesī rietumu pusē valda [[Vidusjūras klimats]], tas ir, sausas un karstas vasaras, bet ziemas ir vēsas ar nokrišņiem. Aptuveni 11. tūkstošus gadus p.m.ē., pēc [[pleistocēns|pleistocēna]] epohas, kad Auglīgajā pusmēnesī bija attīstīta [[Natufiešu kultūra]], klimats bija siltāks un mitrāks, zeme bija auglīgāka nekā mūsdienās. Mūsdienās klimats ir sausāks un karstāks, valda [[tropu josla|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] klimats. == Reliģija == Auglīgais pusmēness ir tādu reliģiju kā [[kristietība]]s, [[jūdaisms|jūdaisma]] un [[islāms|islāma]] izveidošanās vieta. Šajās ticībās pieminētā [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]] atrašanās vieta tradicionāli tiek saistīta ar Auglīgo pusmēnesi. Arī svētajos tekstos kā [[Bībele|Bībelē]] un [[Korāns|Korānā]] daudzas ģeogrāfiskās vietas atrodas šajā reģionā. == Mūsdienas == Mūsdienās Auglīgais pusmēness nav vairs tik auglīgs kā agrāk. 2001. gadā ''[[National Geographic News]]'' ziņoja, ka Auglīgais pusmēness [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] rezultātā, kā arī plašo [[apūdeņošana]]s darbu uzsākšanas dēļ, sākot ar 1970. gadiem [[Irāka]]s dienvidos, nav vairs auglīgs un no zemes auglīguma būtībā ir palicis tikai nosaukums.<ref name="Ancient History">{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.ancient.eu/Fertile_Crescent/ | title= Fertile Crescent | publisher= Ancient History Encyclopedia | accessdate= 2019. gada 3. decembrī | language= en | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191008141626/https://www.ancient.eu/Fertile_Crescent/ | archivedate= 2019. gada 8. Oktobris }}</ref> Auglīgās purvainās zemes pirms tam bija no 15 līdz 20 tūkstošiem km², bet mūsdienās to platība ir kritusies līdz 1500–2000 km².<ref name="Ancient History"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Fertile-Crescent | title= Fertile Crescent <nowiki>|</nowiki> Definition, Location, Map, Significance, & Facts | publisher= Britannica Encyclopedia | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | title= Плодородный полумесяц | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2019|11|30||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191001211825/https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | archivedate= {{dat|2019|10|01||bez}} }} {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tuvie Austrumi]] bu1k5z5j6moehh1ciuhysoxgroxtvcq 4525975 4525972 2026-09-23T07:18:15Z ~2026-51294-62 150745 4525975 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map of fertile crescent lv.svg|thumbnail|Auglīgais pusmēness]] Egors ir vēsturiski ģeogrāfisks reģions [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur auglīgā [[augsne]] apņem pārējo [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]] tās ziemeļos [[pusmēness]] formā. Šī reģiona loks sākas [[Nīla]]s lejtecē (daži autori to neiekļauj šajā reģionā), tālāk tas turpinās uz ziemeļiem gar [[Vidusjūra]]s piekrasti, [[Levante|Levanti]], līdz [[Taura kalni|Taura kalnu]] dienvidiem, pēc tam inās [[Divupe|Divupē]] un loks noslēdzas [[Zāgross|Zāgrosa]] kalnu dienvidu pakājē. Auglīgais pusmēness mūsdienās atrodas [[Irāka|Irākā]], [[Izraēla|Izraēlā]], [[Palestīnas Valsts|Palestīnas Valstī]], [[Sīrija|Sīrijā]], [[Libāna|Libānā]] un [[Jordānija|Jordānijā]], kā arī mazliet [[Turcija|Turcijā]] un [[Irāna|Irānā]]. Dažreiz šajā reģionā tiek iekļauta arī [[Kipra]]. Reģions tiek saukts arī par “[[civilizācija]]s šūpuli”.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.history.com/topics/pre-history/fertile-crescent | title= Fertile Crescent | publisher= history.com | accessdate= 2019. gada 2. decembrī | language= en | quote= Also known as the “Cradle of Civilization”}}</ref> Jēdziens “Auglīgais pusmēness” ieviesās 20. gadsimta sākumā, kad 1906. un 1907. gadā šo terminu savos darbos popularizēja amerikāņu Tuvo Austrumu pētnieks un arheologs [[Džeimss Henrijs Brestids]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | title= Плодородный полумесяц | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | accessdate= 2019. gada 1. decembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191001211825/https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | archivedate= 2019. gada 1. Oktobris }}</ref> Pētnieku uzmanību šī vieta saistīja ar [[zemkopība]]s pirmsākumu meklējumiem. Auglīgais pusmēness ir viena no nozīmīgākajām vietām [[pasaules vēsture|pasaules vēsturē]], kur notikusi pāreja no [[klejotāji|klejotāju]] kopienām uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] orientētu sabiedrību, attīstījās [[lopkopība]] un [[zemkopība]]. Tieši šajā reģionā [[neolītiskā revolūcija|neolītiskajā revolūcijā]] tika aizsāktas lauksaimniecības tradīcijas, kas lika pamatus civilizācijām Tuvajos Austrumos, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un arī [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]. Auglīgajā pusmēnesī ir radusies arī [[rakstība]], [[ritenis]] un zemes [[apūdeņošana]]s veidi. == Klimats == Auglīgajā pusmēnesī rietumu pusē valda [[Vidusjūras klimats]], tas ir, sausas un karstas vasaras, bet ziemas ir vēsas ar nokrišņiem. Aptuveni 11. tūkstošus gadus p.m.ē., pēc [[pleistocēns|pleistocēna]] epohas, kad Auglīgajā pusmēnesī bija attīstīta [[Natufiešu kultūra]], klimats bija siltāks un mitrāks, zeme bija auglīgāka nekā mūsdienās. Mūsdienās klimats ir sausāks un karstāks, valda [[tropu josla|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] klimats. == Reliģija == Auglīgais pusmēness ir tādu reliģiju kā [[kristietība]]s, [[jūdaisms|jūdaisma]] un [[islāms|islāma]] izveidošanās vieta. Šajās ticībās pieminētā [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]] atrašanās vieta tradicionāli tiek saistīta ar Auglīgo pusmēnesi. Arī svētajos tekstos kā [[Bībele|Bībelē]] un [[Korāns|Korānā]] daudzas ģeogrāfiskās vietas atrodas šajā reģionā. == Mūsdienas == Mūsdienās Auglīgais pusmēness nav vairs tik auglīgs kā agrāk. 2001. gadā ''[[National Geographic News]]'' ziņoja, ka Auglīgais pusmēness [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] rezultātā, kā arī plašo [[apūdeņošana]]s darbu uzsākšanas dēļ, sākot ar 1970. gadiem [[Irāka]]s dienvidos, nav vairs auglīgs un no zemes auglīguma būtībā ir palicis tikai nosaukums.<ref name="Ancient History">{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.ancient.eu/Fertile_Crescent/ | title= Fertile Crescent | publisher= Ancient History Encyclopedia | accessdate= 2019. gada 3. decembrī | language= en | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191008141626/https://www.ancient.eu/Fertile_Crescent/ | archivedate= 2019. gada 8. Oktobris }}</ref> Auglīgās purvainās zemes pirms tam bija no 15 līdz 20 tūkstošiem km², bet mūsdienās to platība ir kritusies līdz 1500–2000 km².<ref name="Ancient History"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Fertile-Crescent | title= Fertile Crescent <nowiki>|</nowiki> Definition, Location, Map, Significance, & Facts | publisher= Britannica Encyclopedia | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | title= Плодородный полумесяц | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2019|11|30||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191001211825/https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | archivedate= {{dat|2019|10|01||bez}} }} {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tuvie Austrumi]] gx51fd10g7kai366w3zl06zeh1zcea0 4525987 4525975 2026-09-23T07:27:53Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-51294-62|~2026-51294-62]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 4302166 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map of fertile crescent lv.svg|thumbnail|Auglīgais pusmēness]] '''Auglīgais pusmēness''' ir vēsturiski ģeogrāfisks reģions [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur auglīgā [[augsne]] apņem pārējo [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]] tās ziemeļos [[pusmēness]] formā. Šī reģiona loks sākas [[Nīla]]s lejtecē (daži autori to neiekļauj šajā reģionā), tālāk tas turpinās uz ziemeļiem gar [[Vidusjūra]]s piekrasti, [[Levante|Levanti]], līdz [[Taura kalni|Taura kalnu]] dienvidiem, pēc tam turpinās [[Divupe|Divupē]] un loks noslēdzas [[Zāgross|Zāgrosa]] kalnu dienvidu pakājē. Auglīgais pusmēness mūsdienās atrodas [[Irāka|Irākā]], [[Izraēla|Izraēlā]], [[Palestīnas Valsts|Palestīnas Valstī]], [[Sīrija|Sīrijā]], [[Libāna|Libānā]] un [[Jordānija|Jordānijā]], kā arī mazliet [[Turcija|Turcijā]] un [[Irāna|Irānā]]. Dažreiz šajā reģionā tiek iekļauta arī [[Kipra]]. Reģions tiek saukts arī par “[[civilizācija]]s šūpuli”.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.history.com/topics/pre-history/fertile-crescent | title= Fertile Crescent | publisher= history.com | accessdate= 2019. gada 2. decembrī | language= en | quote= Also known as the “Cradle of Civilization”}}</ref> Jēdziens “Auglīgais pusmēness” ieviesās 20. gadsimta sākumā, kad 1906. un 1907. gadā šo terminu savos darbos popularizēja amerikāņu Tuvo Austrumu pētnieks un arheologs [[Džeimss Henrijs Brestids]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | title= Плодородный полумесяц | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | accessdate= 2019. gada 1. decembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191001211825/https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | archivedate= 2019. gada 1. Oktobris }}</ref> Pētnieku uzmanību šī vieta saistīja ar [[zemkopība]]s pirmsākumu meklējumiem. Auglīgais pusmēness ir viena no nozīmīgākajām vietām [[pasaules vēsture|pasaules vēsturē]], kur notikusi pāreja no [[klejotāji|klejotāju]] kopienām uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] orientētu sabiedrību, attīstījās [[lopkopība]] un [[zemkopība]]. Tieši šajā reģionā [[neolītiskā revolūcija|neolītiskajā revolūcijā]] tika aizsāktas lauksaimniecības tradīcijas, kas lika pamatus civilizācijām Tuvajos Austrumos, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un arī [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]. Auglīgajā pusmēnesī ir radusies arī [[rakstība]], [[ritenis]] un zemes [[apūdeņošana]]s veidi. == Klimats == Auglīgajā pusmēnesī rietumu pusē valda [[Vidusjūras klimats]], tas ir, sausas un karstas vasaras, bet ziemas ir vēsas ar nokrišņiem. Aptuveni 11. tūkstošus gadus p.m.ē., pēc [[pleistocēns|pleistocēna]] epohas, kad Auglīgajā pusmēnesī bija attīstīta [[Natufiešu kultūra]], klimats bija siltāks un mitrāks, zeme bija auglīgāka nekā mūsdienās. Mūsdienās klimats ir sausāks un karstāks, valda [[tropu josla|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] klimats. == Reliģija == Auglīgais pusmēness ir tādu reliģiju kā [[kristietība]]s, [[jūdaisms|jūdaisma]] un [[islāms|islāma]] izveidošanās vieta. Šajās ticībās pieminētā [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]] atrašanās vieta tradicionāli tiek saistīta ar Auglīgo pusmēnesi. Arī svētajos tekstos kā [[Bībele|Bībelē]] un [[Korāns|Korānā]] daudzas ģeogrāfiskās vietas atrodas šajā reģionā. == Mūsdienas == Mūsdienās Auglīgais pusmēness nav vairs tik auglīgs kā agrāk. 2001. gadā ''[[National Geographic News]]'' ziņoja, ka Auglīgais pusmēness [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] rezultātā, kā arī plašo [[apūdeņošana]]s darbu uzsākšanas dēļ, sākot ar 1970. gadiem [[Irāka]]s dienvidos, nav vairs auglīgs un no zemes auglīguma būtībā ir palicis tikai nosaukums.<ref name="Ancient History">{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.ancient.eu/Fertile_Crescent/ | title= Fertile Crescent | publisher= Ancient History Encyclopedia | accessdate= 2019. gada 3. decembrī | language= en | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191008141626/https://www.ancient.eu/Fertile_Crescent/ | archivedate= 2019. gada 8. Oktobris }}</ref> Auglīgās purvainās zemes pirms tam bija no 15 līdz 20 tūkstošiem km², bet mūsdienās to platība ir kritusies līdz 1500–2000 km².<ref name="Ancient History"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Fertile-Crescent | title= Fertile Crescent <nowiki>|</nowiki> Definition, Location, Map, Significance, & Facts | publisher= Britannica Encyclopedia | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | title= Плодородный полумесяц | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2019|11|30||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191001211825/https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | archivedate= {{dat|2019|10|01||bez}} }} {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tuvie Austrumi]] h0urt5zx6autoykesgs46jlhbxu30jd 4525988 4525987 2026-09-23T07:31:37Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4525988 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map of fertile crescent lv.svg|thumbnail|Auglīgais pusmēness]] '''Auglīgais pusmēness''' ir vēsturiski ģeogrāfisks reģions [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur auglīgā [[augsne]] apņem pārējo [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]] tās ziemeļos [[pusmēness]] formā. Šī reģiona loks sākas [[Nīla]]s lejtecē (daži autori to neiekļauj šajā reģionā), tālāk tas turpinās uz ziemeļiem gar [[Vidusjūra]]s piekrasti, [[Levante|Levanti]], līdz [[Taurs (kalni)|Taura kalnu]] dienvidiem, pēc tam turpinās [[Senā Divupe|Divupē]] un loks noslēdzas [[Zāgross|Zāgrosa]] kalnu dienvidu pakājē. Auglīgais pusmēness mūsdienās atrodas [[Irāka|Irākā]], [[Izraēla|Izraēlā]], [[Palestīnas Valsts|Palestīnas Valstī]], [[Sīrija|Sīrijā]], [[Libāna|Libānā]] un [[Jordānija|Jordānijā]], kā arī mazliet [[Turcija|Turcijā]] un [[Irāna|Irānā]]. Dažreiz šajā reģionā tiek iekļauta arī [[Kipra]]. Reģions tiek saukts arī par “[[civilizācija]]s šūpuli”.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.history.com/topics/pre-history/fertile-crescent | title= Fertile Crescent | publisher= history.com | accessdate= 2019. gada 2. decembrī | language= en | quote= Also known as the “Cradle of Civilization”}}</ref> Jēdziens “Auglīgais pusmēness” ieviesās 20. gadsimta sākumā, kad 1906. un 1907. gadā šo terminu savos darbos popularizēja amerikāņu Tuvo Austrumu pētnieks un arheologs [[Džeimss Henrijs Brestids]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | title= Плодородный полумесяц | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | accessdate= 2019. gada 1. decembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191001211825/https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | archivedate= 2019. gada 1. Oktobris }}</ref> Pētnieku uzmanību šī vieta saistīja ar [[zemkopība]]s pirmsākumu meklējumiem. Auglīgais pusmēness ir viena no nozīmīgākajām vietām [[pasaules vēsture|pasaules vēsturē]], kur notikusi pāreja no [[klejotāji|klejotāju]] kopienām uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] orientētu sabiedrību, attīstījās [[lopkopība]] un [[zemkopība]]. Tieši šajā reģionā [[neolītiskā revolūcija|neolītiskajā revolūcijā]] aizsāka lauksaimniecības tradīcijas, kas lika pamatus civilizācijām Tuvajos Austrumos, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un arī [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]. Auglīgajā pusmēnesī ir radusies arī [[rakstība]], [[ritenis]] un zemes [[apūdeņošana]]s veidi. == Klimats == Auglīgajā pusmēnesī rietumu pusē valda [[Vidusjūras klimats]], tas ir, sausas un karstas vasaras, bet ziemas ir vēsas ar nokrišņiem. Aptuveni 11. tūkstošus gadus p.m.ē., pēc [[pleistocēns|pleistocēna]] epohas, kad Auglīgajā pusmēnesī bija attīstīta [[Natufiešu kultūra]], klimats bija siltāks un mitrāks, zeme bija auglīgāka nekā mūsdienās. Mūsdienās klimats ir sausāks un karstāks, valda [[tropu josla|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] klimats. == Reliģija == Auglīgais pusmēness ir tādu reliģiju kā [[kristietība]]s, [[jūdaisms|jūdaisma]] un [[islāms|islāma]] izveidošanās vieta. Šajās ticībās pieminētā [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]] atrašanās vieta tradicionāli tiek saistīta ar Auglīgo pusmēnesi. Arī svētajos tekstos kā [[Bībele|Bībelē]] un [[Korāns|Korānā]] daudzas ģeogrāfiskās vietas atrodas šajā reģionā. == Mūsdienas == Mūsdienās Auglīgais pusmēness nav vairs tik auglīgs kā agrāk. 2001. gadā ''[[National Geographic News]]'' ziņoja, ka Auglīgais pusmēness [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] rezultātā, kā arī plašo [[apūdeņošana]]s darbu uzsākšanas dēļ, sākot ar 1970. gadiem [[Irāka]]s dienvidos, nav vairs auglīgs un no zemes auglīguma būtībā ir palicis tikai nosaukums.<ref name="Ancient History">{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.ancient.eu/Fertile_Crescent/ | title= Fertile Crescent | publisher= Ancient History Encyclopedia | accessdate= 2019. gada 3. decembrī | language= en | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191008141626/https://www.ancient.eu/Fertile_Crescent/ | archivedate= 2019. gada 8. Oktobris }}</ref> Auglīgās purvainās zemes pirms tam bija no 15 līdz 20 tūkstošiem km², bet mūsdienās to platība ir kritusies līdz 1500—2000 km².<ref name="Ancient History"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Fertile-Crescent | title= Fertile Crescent <nowiki>|</nowiki> Definition, Location, Map, Significance, & Facts | publisher= Britannica Encyclopedia | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | title= Плодородный полумесяц | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2019|11|30||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20191001211825/https://bigenc.ru/archeology/text/3145894 | archivedate= {{dat|2019|10|01||bez}} }} {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tuvie Austrumi]] orj9746qy967kgpc5wcnvoi41v3lq66 0 447742 4525804 4490285 2026-09-22T18:40:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525804 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Majesty of the Seas in Nassau, Bahamas 1.jpg|thumb|right|upright=1.15| ''[[Majesty of the Seas]]'' [[Naso]] ostā.]] '''Kruīza kuģis''' ir [[pasažieru kuģis]], kuru lieto izpriecu ceļojumiem, kad pats ceļojums, kuģa izklaides iespējas un dažkārt ceļojuma galamērķi (ostas, kurās kuģis ienāk) veido daļu no pasažieru [[Piedzīvojums|piedzīvotā]]. Pārvadāšana nav vienīgais kruīza mērķis, īpaši tiem kruīziem, kuri atgriež pasažierus atstātajā ostā (zināmi kā "cilpas kruīzi"). "Kruīzos uz nekurieni" vai "reisos uz nekurieni", kruīza kuģi veic divu līdz trīs nakšu cilpveida reisus neienākot nevienā ostā.<ref>[https://cruises.lovetoknow.com/wiki/3_Day_Cruise_to_Nowhere De Santiago E. 3 Day Cruise to Nowhere Options] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191115153725/https://cruises.lovetoknow.com/wiki/3_Day_Cruise_to_Nowhere |date={{dat|2019|11|15||bez}} }} lovetoknow Cruises Types of Cruises Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā</ref> Speciāli pārvadāšanai būvēti [[Laineris|laineri]] strādā kā "[[Līnijkuģis|līnijkuģi]]" un parasti pārvadā pasažierus no viena punkta uz otru nevis cilpveida reisos. Parasti kuģniecības līnijas būvē lainerus okeānu reisiem atbilstoši stingrākām drošības prasībām nekā parastiem kruīza kuģiem, ietverot lielāku [[Brīvsāni|brīvsānu]] augstumu un izturīgāku korpusa apšuvumu, lai varētu izturēt vētrainas jūras un nelabvēlīgus laika apstākļus, kādi sastopami atklātā okeānā, piemēram, [[Atlantijas okeāns|Ziemeļatlantijā]]. Okeāna laineriem salīdzinot ar speciāli būvētiem kruīza kuģiem parasti ir lielāki tanki degvielai, vairāk pārtikas un citu krājumu patērēšanai garos reisos. Tomēr tikai nedaudzi okeāna laineri turpina eksistēt - tie ir iekonservēti kuģi un ''[[Queen Mary 2]]'', kurš veic regulārus reisus Ziemeļatlantijā. Lai arī laineri bija grezni, tiem piemita īpašības, kuras padarīja tos nepiemērotus kruīziem, piemēram, liels degvielas patēriņš, liela iegrime, kas neļāva tiem ienākt seklās ostās, tropiskajam klimatam nepiemēroti noslēgti, ūdensdroši klāji un kajītes, kuras tika projektētas, lai izvietotu pēc iespējas lielāku pasažieru skaitu nevis komfortablu apstākļu nodrošināšanai (piemēram, liels skaits numuriņu bez logiem). Pakāpeniska pasažieru kuģu uzbūves evolūcija no līnijkuģiem uz kruīza kuģiem ir pārvietojusi pasažieru kajītes no korpusa iekšienes uz virsbūvi un apgādājusi tās ar privātām [[Veranda|verandām]]. Modernie kruīza kuģi, lai arī ziedojuši kādu daļu to jūras spēju, ir radījuši ērtības [[Ūdens tūrisms|ūdens tūristiem]], un pēdējos kuģus dažkārt dēvē par "balkoniem klātām, peldošām daudzdzīvokļu ēkām".<ref name="Gal">[https://www.santacruzgalapagoscruise.com/whats-difference-cruise-ship-expedition-vessel-galapagos/ Klassen C. What’s the Difference between a Cruise Ship and an Expedition Vessel in Galapagos?] Santa Cruz II Galapagos cruise. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā</ref> [[Attēls:MSC Poesia Vision of the Seas & Mein Schiff 2 in Tallinn 13 June 2012.JPG|thumb|right|upright=1.15|Kruīza kuģi [[Tallinas pasažieru osta|Tallinas pasažieru ostā]], [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]] - populārā tūrisma galamērķī.]] Atšķirības starp laineriem un kruīza kuģiem ir saplūdušas īpaši attiecībā uz to pielietojumu, lai arī turpina pastāvēt konstruktīvas atšķirības. Lielākie kruīza kuģi ir iesaistīti ilgākos reisos pāri okeāniem un var neatgriezties tajā pašā ostā mēnešiem ilgi (garie cilpveida reisi).<ref name="New">[https://www.nzherald.co.nz/nz/news/article.cfm?c_id=1&objectid=10424244 Roughan J. The ocean-going stretch limo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160806045638/http://www.nzherald.co.nz/nz/news/article.cfm?c_id=1&objectid=10424244 |date={{dat|2016|08|06||bez}} }} The New Zealand Herald. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā</ref> Daži no bijušajiem laineriem strādā kā kruīza kuģi, piemēram, [[Marco Polo (kuģis)|''Marco Polo'']], lai arī to skaits samazinās. Vienīgais specializētais transatlantiskais laineris, kurš turpina kā tāds strādāt 2019. gada jūnijā, ir ''[[Cunard Line]]'' ''[[Queen Mary 2]]''. Tomēr kuģim piemīt arī mūsdienu kruīza kuģu ērtības un tas tiek plaši izmantots kruīzu nodrošināšanai.<ref name="Cl">[https://www.seascanner.com/cunard-line-cruises Cunard Cruises] Seascanner. Skatīts: 2019. gada 29. jūnijā</ref> Kruīzi ir kļuvuši par [[Tūrisms|tūrisma]] industrijas galveno sastāvdaļu ar novērtētajiem ienākumiem 2011. gadā 29,4 miljardu ASV dolāru apjomā un pāri par 19 miljoniem pārvadāto pasažieru 2011. gadā.<ref>[https://cruisemarketwatch.com/articles/cruise-market-watch-announces-2011-cruise-line-market-share-and-revenue-projections/ Cruise Market Watch Announces 2011 Cruise Line Market Share and Revenue Projections] Cruise Market Watch. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā</ref> Industrijas straujā augšana ir nodrošinājusi vismaz deviņu jaunbūvētu kuģu ienākšanu tirgū katru gadu sākot no 2001. gada, lai apkalpotu [[Ziemeļamerika]]s klientūru neskaitot tos, kas uzbūvēti, lai apkalpotu [[Eiropa]]s klientus. Mazākus tirgus, piemēram, Āzijas Klusā okeāna piekrasti, parasti apkalpo vecāki kuģi. Šos kuģus no strauji augošiem reģioniem ir izspieduši jaunāki kuģi. 2019. gadā pasaulē lielākais kruīza kuģis bija ''[[Royal Caribbean International]]'' ''[[Symphony of the Seas]]''. Kopā ar trijiem tā dvīņu kuģiem ''[[Harmony of the Seas]]'', ''[[Allure of the Seas]]'' un ''[[Oasis of the Seas]]'', šie kuģi veido četrus pasaulē lielākos kruīza kuģus.<ref>[https://www.travelandleisure.com/travel-news/royal-caribbean-symphony-of-the-seas-worlds-largest-ship Leasca S. Royal Caribbean Just Beat Its Own Record For World's Largest Cruise Ship] Travel + Leisure. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā</ref><ref>[https://edition.cnn.com/travel/article/worlds-biggest-cruise-ships/index.html Miquel R. 15 biggest cruise ships in the world] CNN travel. Skatīts: 2019. gada 30. jūnijā</ref> == Vēsture == === Pirmssākumi === Izpriecu kruīzi aizsākās izveidojoties ''[[Peninsular & Oriental Steam Navigation Company]]'' 1822. gadā. Uzņēmums uzsāka darbu kā [[kuģniecības līnija]] starp [[Anglija|Angliju]] un [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] ar nosaukumu ''Peninsular Steam Navigation Company'', un tas parakstīja pirmo līgumu par pasta piegādi 1837. gadā. 1840. gadā uzņēmums sāka pasta piegādi uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]] [[Ēģipte|Ēģiptē]] caur [[Gibraltārs|Gibraltāru]] un [[Malta|Maltu]]. Tajā pašā gadā uzņēmums pārtapa par ''Peninsular and Oriental Steam Navigation Company'' un to [[Uzņēmuma reģistrācija|reģistrēja]] ar [[Karaliskā harta|karalisko hartu]]. [[Attēls:C1950 PO Liner Strathaird.jpg|thumb|RMS<ref>''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.</ref> [[RMS Strathaird|''Strathaird'']], ''P&O'' 20. gadsimta sākuma kruīza kuģis. Uzņēmums uzsāka piedāvāt luksusa kruīzus 1844. gadā.]] [[P&O Cruises|''P&O'' pirmo reizi ieviesa pasažieru kruīzus]] 1844. gadā reklamējot jūras ceļojumus uz tādiem galamērķiem kā [[Gibraltārs]], [[Malta]] un [[Atēnas]] no [[Sauthemptona]]s. Šie reisi bija pirmie šāda veida ceļojumi un kā tādi bija moderno [[Kruīzs (jūras)|kruīza brīvdienu]] priekšgājēji. ''P&O Cruises'' ir atzīta kā pasaules vecākā [[kruīza līnija]].<ref>[https://www.btnews.co.uk/article/5037 Brookes K. CRUISE NEWS JUNE 2012] BTNews. Skatīts: 2019. gada 5. jūlijā</ref> Uzņēmums vēlāk ieviesa cilpas kruīzus uz tādiem galamērķiem kā [[Aleksandrija]] un [[Konstantinopole]]. 19. gadsimta otrajā pusē uzņēmums piedzīvoja strauju izplešanos ieviešot lielākus un greznākus kuģus, lai apkalpotu pastāvīgi augošo tirgu. Ievērojami šī laikmeta kuģi bija 1880. gadā būvētais SS<ref>''Steamship (SS)'' — angļu val.</ref> ''Ravenna'', kurš bija pirmais kuģis ar pilnībā no tērauda būvētu virsbūvi un 1889. gadā būvētais SS ''Valetta'' - pirmais kuģis, kurā izmantoja elektrisko apgaismojumu. Daži avoti kā pirmo kruīza kuģi min [[Abu Sicīliju karaliste]]s kuģi ''Francesco I''. Kuģis tika uzbūvēts 1831. gadā un atstāja [[Neapole|Neapoli]] 1833. gada jūnija pirmajā pusē pēc reklāmas kampaņas. Kruīza kuģis veda dižciltīgos, autoritātes un karaliskos prinčus no visas Eiropas. Tikai nedaudz vairāk kā trijos mēnešos kuģis apmeklēja [[Taormina|Taorminu]], [[Katānija|Katāniju]], [[Sirakūzas]], [[Malta|Maltu]], [[Kerkīra|Kerkīru]], [[Patra|Patru]], [[Delfi|Delfus]], [[Zakinta|Zakintu]], [[Atēnas]], [[Izmira|Izmiru]] un Konstantinopoli priecējot pasažierus ar ekskursijām gidu pavadībā, dejām, kāršu galdiem un ballēm uz kuģa. Tomēr pasažieri bija Eiropas aristokrātija un tas nebija komerciāls pasākums. [[Attēls:Prinzessin Victoria Luise LOC det.4a15439.jpg|thumb|left|''[[Prinzessin Victoria Luise]]'' bija pirmais ar nolūku būvētais kruīza kuģis.]] [[Vācija]]s kuģa ''[[Augusta Victoria]]'' kruīzs Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos no 1891. gada 22. janvāra līdz 22. martam ar 241 pasažieri, tajā skaitā [[Alberts Ballins|Albertu Ballinu]] un viņa sievu, popularizēja kruīzus plašākai sabiedrībai. [[Kristiāns Vilhelms Allers]] par šo ceļojumu publicēja ilustrētu atskaiti ''Backschisch'' ([[Bakšiš]]). Pirmais [[kuģis]], kurš tika īpaši būvēts luksusa kruīziem bija [[Vācija]]s ''[[Prinzessin Victoria Luise]]'', kuru projektēja ''[[Hamburg-America Line]]'' ģenerālmenedžeris Alberts Ballins. Kuģis tika pabeigts 1900. gadā. Luksusa kruīzu prakse pamazām iespiedās vecākajā [[Transatlantiskā šķērsošana|transatlantisko šķersojumu]] tirgū. Cīņā par pasažieriem [[Laineris|laineri]] ieviesa tādas greznības kā [[Restorānu tipi|restorānus]], [[Luksusprece|luksusa apkalpošanu]] un kajītes ar smalkāku iekārtojumu. Visslavenākais piemērs bija [[Titāniks]]. 19. gadsimta beigās Alberts Ballins, ''[[Hamburg-America Line]]'' direktors, bija pirmais, kurš nosūtīja savus transatlantiskos kuģus ilgstošos dienvidu kruīzos Ziemeļatlantijas ziemas sezonas skarbākajā laikā. Citi uzņēmumi drīz sekoja. Daži no tiem būvēja specializētus kuģus vieglai pārorientācijai no vasaras sezonas okeāna šķērsošanas uz ziemas kruīziem. 1897. gadā bija trīs luksusa laineri pārvadājumiem no Eiropas uz Ziemeļameriku. 1906. gadā to skaits bija pieaudzis līdz septiņiem. Britu ''[[Inman Line]]'' piederēja ''[[City of Paris]]'', ''[[Cunard Line]]'' piederēja ''[[Compania]]'' un ''[[Lucania]]'' un ''[[White Star Line]]'' piederēja ''[[Majestic]]''<ref>[https://www.whitestarhistory.com/majestic1 Majestic (I)] WhiteStarHistory.com. Skatīts: 2019. gada 7. jūlijā</ref> un ''[[Teutonic]]''. Kuģi ''[[La Lorraine]]'' un ''[[La Savoie]]'' piederēja franču uzņēmumam ''[[Compagnie Générale Transatlantique]]''. === No luksusa laineriem līdz "megaizmēra" kruīza kuģiem === Attīstoties lielām pasažieru [[Reaktīvā lidmašīna|reaktīvajām lidmašīnām]] 1960. gados, starpkontinentu ceļotāji deva priekšroku tām nevis kuģiem nolemjot [[Laineris|laineru]] biznesu panīkumam. Vecākiem laineriem piemita atsevišķas īpašības, kuras padarīja tos nepiemērotus kruīziem, piemēram, liels degvielas patēriņš, liela iegrime, kas neļāva tiem ienākt seklās ostās un kajītes, kuras tika projektētas, lai izvietotu pēc iespējas lielāku pasažieru skaitu nevis komfortablu apstākļu nodrošināšanai (piemēram, bieži bez logiem). [[Attēls:QE2 WEB.jpg|right|thumb|''[[Queen Elizabeth 2]]'' uzsāka darbu kā luksusa laineris pēc plašas [[Pasažieru lidmašīna|pasažieru lidmašīnu]] izmantošanas sākšanas.]] Pasažieru pārvadāšanai paredzēto laineru pakalpojumi tika pārtraukti 1986. gadā ar vienu ievērojamu izņēmumu - transatlantiskos šķērsojumus turpināja nodrošināt britu kuģniecība ''[[Cunard Line]]'', kura darbojās [[Nišas tirgus|nišas tirgū]] piedāvājot ceļojumus tiem, kuri deva priekšroku pavadīt jūrā vairākas dienas. Mēģinājumā pārbīdīt tirgus fokusu no pasažieru ceļošanas uz kruīziem ar izklaides iespējām, ''Cunard Line'' uzsāka sniegt luksusa transatlantisko kruīzu pakalpojumus ar laineri ''[[Queen Elizabeth 2]]''. Kabarē izrādēm tika noalgotas starptautiskas slavenības un okeāna šķērsošana tika reklamēta kā brīvdienas pašas par sevi. Tāpat ''Queen Elizabeth 2'' aizsāka "vienas klases kruīzus", kur visi pasažieri saņēma vienādas kvalitātes numuriņus un iespējas. Tas atdzīvināja tirgu, jo luksusa kruīzi sāka kļūt pievilcīgi abās [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] pusēs. 1970. gadu televīzijas seriāls ''[[Love Boat]]'' palīdzēja popularizēt kruīzus kā romantisku iespēju pāriem.<ref>[https://www.jobmonkey.com/cruise/necessity_to_pleasure/ Cruise Industry Trends From the 70s to 90s] JobMonkey, Inc. Skatīts: 2019. gada 9. jūlijā</ref> Cits kuģis, kurš piedzīvoja līdzīgas pārvērtības bija SS [[Norway (kuģis)|''Norway'']] (bijušais laineris SS ''France''). Vēlāk šis kuģis tika pārvērsts pastāvīgai kruīzu veikšanai un kļuva par Karību reģiona pirmo "superkuģi". [[Attēls:RCI Sovereign of the Seas (cropped).jpg|thumb|''Sovereign of the Seas'' bija pirmais "megaizmēru" kruīza kuģis (ekspluatācijā kopš 1988. gada).]] Mūsdienu kruīza kuģi, kuri būvēti 1980. gadu beigās vai vēlāk, kā piemēram [[Sovereign klase|''Sovereign'' klase]], kura lauza izmēru rekordu, kurš dekādēm piederēja ''Norway'', uzrāda stiprības un izmēru raksturlielumus, kādi iepriekš piemita tikai laineriem. Turklāt daži no šiem kuģiem ir piedalījušies regulāros transatlantiskajos šķērsojumos.<ref name="New"/> ''Sovereign'' klases kuģi bija pirmie "megaizmēra" kuģi, kurus būvēja īpaši priekš masu kruīzu tirgus, tā bija arī pirmā kruīza kuģu sērija ar daudzstāvu ātriju,<ref>Segts iekšējais centrālais pagalms daudzstāvu komerciālā vai sabiedriskā ēkā (piemēram, viesnīcā), parasti ar augšējo dabisko apgaismojumu, bieži ar dekoratīviem stādījumiem.</ref> kurā atradās ar stiklu klāti lifti. Tāpat šiem kuģiem bija viens klājs, kurā kajīšu ar skatu uz okeānu vietā bija kajītes ar privātiem balkoniem. Citas kruīza līnijas drīz nolaida ūdenī kuģus ar līdzīgām pazīmēm sākot no [[Fantasy klase|''Fantasy'' klases]] un beidzot ar [[Panamax]] izmēra [[Vista klase|''Vista'' klasi]], kura bija projektēta tā, lai divas trešdaļas no kajītēm ar skatu uz okeānu būtu apgādātas ar verandām. Tā kā numuriņi ar [[Veranda|verandām]] kruīza līnijām bija īpaši ienesīgi, kaut kas tāds, kas nepiemita vecajiem laineriem, jaunākos kruīza kuģus projektē, lai palielinātu šāda veida ērtības un tos bieži dēvē par "balkoniem klātām, peldošām daudzdzīvokļu ēkām".<ref name="Gal"/> [[Attēls:Oasis of the Seas.jpg|thumb|right|''[[Oasis of the Seas]]'' (ekspluatācijā kopš 2009. gada).]] Līdz 1975. - 1980. gadam, kruīzi piedāvāja [[Šaflbords|šaflbordu]], krēslus uz klāja, dzērienus zem saulessargiem un nedaudzas citas atpūtas iespējas dažiem simtiem pasažieru. Pēc 1980. gada tie sāka piedāvāt aizvien vairāk ērtību. 2010. gadā pilsētas izmēra kuģos ir desmitiem dažādu atpūtas iespēju. Kopš 2001. gada katru gadu tirgū ir ienākuši deviņi vai vairāk jauni kruīza kuģi, tajā skaitā 11 [[Vista klase|''Vista'' klases]] un citi, bet visi kuģi ir bijuši 100 000 BT lieli vai lielāki. Vienīgais salīdzināmais laineris, kurš ir ticis pabeigts pēdējos gados ir ''[[Cunard Line]]'' ''[[Queen Mary 2]]'', kuru uzbūvēja 2004. gadā. Pēc tā priekšgājēja ''[[Queen Elizabeth 2]]'' ekspluatācijas beigšanas 2008. gada novembrī, ''Queen Mary 2'' ir vienīgais laineris, kurš veic Atlantijas okeāna šķērsojumus, lai arī tas tiek plaši izmantots kruīzu nodrošināšanai.<ref name="Cl"/> [[Attēls:MS Oasis of the Seas - Aqua Theater amphitheatre - View from the up of the Boardwalk - Aug. 2011 - (1).jpg|thumb|Šķeltā struktūra ar sešu klāju augsto "dēļu laipu" un pastaigu zonu lejā, kuģa vidusdaļā.]] Kādu laiku ''Queen Mary 2'' bija lielākais pasažieru kuģis līdz to 2006. gadā apsteidza ''[[Royal Caribbean International]]'' (''RCI'') [[Freedom klase|''Freedom'' klases]] kuģi. ''Freedom'' klases kuģus savukārt apsteidza ''RCI'' [[Oasis klase|''Oasis'' klases]] kuģi, kuru ekspluatāciju sāka 2009. un 2010. gadā.<ref>[https://www.travelmole.com/news_feature.php?id=1124808 Work starts on world's largest cruise ship] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191006221524/https://www.travelmole.com/news_feature.php?id=1124808 |date={{dat|2019|10|06||bez}} }} TravelMole. 2007. gada 12. decembris. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijā</ref><ref>[https://www.cruisecritic.co.uk/news/news.cfm?ID=2611 Genesis Class Ships: Named Oasis and Allure] cruisecritic.co.uk 2008. gada 23. maijs. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijā</ref> Raksturīga ''Oasis'' klases kuģu iezīme ir šķelta "āra ātrija" struktūra, kurš stiepjas uz leju kuģa vidusdaļā. Šāda ātrija struktūra kļuva iespējama pateicoties kuģa netipiski lielajam platumam. Tajā izvietots "Centrālais parks" un sešu klāju augstā "dēļu laipa". Tāpat uz visiem klājiem izvietotas verandas. Divās īsās dekādēs (no 1988. līdz 2009. gadam) kruīza kuģu lielākās klases ir izaugušas par trešdaļu garākas (no 268 līdz 360 m), gandrīz dubultojušas savu platumu (no 32,2 līdz 60,5 m), dubultojušas kopējo pasažieru skaitu (no 2 744 līdz 5 400) un trīskāršojušas masu (no 73 000 BT līdz 225 000 BT). Tāpat "megaizmēra" kruīza kuģi ir izauguši no viena klāja ar verandām līdz visiem klājiem ar verandām. Ja laineru zelta laikmets ir pagājis, tad kruīza kuģu zelta laikmets iespējams bija pēdējās desmitgadēs, vai arī tas vēl nemaz nav pienācis. == Operatori un kruīza līnijas == [[Attēls:Celebrity Solstice in Port Melbourne, Australia Dec 2012 (01).jpg|thumb|left|''[[Celebrity Solstice]]'' [[Portmelburna|Portmelburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]].]] Kruīza kuģu operatorus sauc par [[kruīza līnija|kruīza līnijām]] un tie ir [[uzņēmums|uzņēmumi]], kuri, tajā skaitā, tirgo kruīzus sabiedrībai.<ref>[http://www.travel-industry-dictionary.com/cruise-line.html Cruise line] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190424222035/http://www.travel-industry-dictionary.com/cruise-line.html |date={{dat|2019|04|24||bez}} }} Travel industry dictionary. Skatīts: 2019. gada 28. jūlijā</ref> Kruīza līnijām ir divējāds raksturs: tās daļēji piedalās transporta uzņēmējdarbībā un daļēji atpūtas un izklaides nozarē. Šis duālisms tiek novadīts arī līdz pašiem kuģiem, kuriem ir komanda, ko vada kuģa kapteinis un apkalpojošais personāls ar [[Viesnīcas vadītājs|viesnīcas vadītāju]]. Starp kruīza līnijām dažas ir tiešas pēcteces tradicionālajām pasažieru kuģniecības līnijām (piemēram ''Cunard''), bet citas tika dibinātas sākot ar 1960. gadiem īpaši kruīzu nodrošināšanai. Vēsturiski kruīzu kuģu bizness ir bijis viegli ievainojams. Kuģi ir lieli kapitālie ieguldījumi ar augstām ekspluatācijas izmaksām. Pastāvīga rezervāciju samazināšanās var novest uzņēmumu finansiālās grūtībās. Kruīza līnijas ir pārdevušas, renovējušas vai mainījušas nosaukumu saviem kuģiem, lai sekotu ceļošanas tendencēm. Kruīza līnijas ekspluatē savus kuģus praktiski 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā un 52 nedēļas gadā. Kuģis, kurš netiek ekspluatēts plānotas apkopes dēļ, nozīmē desmitiem miljonu ASV dolāru zaudējumus. Ja apkope ir neplānota, tā potenciāli var radīt tūkstošiem neapmierinātu klientu.<ref>[https://edition.cnn.com/2013/02/13/opinion/walker-cruise-ships/index.html Walker J. What cruise lines don't want you to know] CNN. Skatīts: 2019. gada 28. jūlijā</ref> Virkne neveiksmju un konsolidāciju 1990. gados noveda pie tā, ka daudzas kruīza līnijas nopirka daudz lielāki holdinga uzņēmumi un tās turpināja darboties kā "zīmoli" vai holdinga meitas uzņēmumi. Zīmolus turpina uzturēt daļēji sagaidot lojālo klientu atgriešanos un arī, lai piedāvātu dažādus kvalitātes un apkalpošanas līmeņus. Piemēram, ''[[Carnival Corporation & plc]]'' pieder gan ''[[Carnival Cruise Line]]'', kuras iepriekšējais imidžs bija kuģi ar "ballīšu kuģu" reputāciju jaunākiem ceļotājiem, kurš gan tagad ir mainījies uz lieliem, moderniem, bet vēl joprojām pelnošiem kuģiem, un ''[[Holland America Line]]'', kuras kuģi uztur klasiskas elegances imidžu. 2004. gadā ''Carnival'' apvienoja ''Cunard'' birojus ar ''Princess Cruises'' birojiem [[Santa Klarita|Santa Klaritā]], Kalifornijā, lai apvienotu administratīvos, finansiālos un tehnoloģiskos pakalpojumus, tādā veidā izbeidzot ''Cunard'', kā atsevišķa uzņēmuma (struktūrvienības) pastāvēšanu, kāds tas iepriekš bija neatkarīgi no piederības.<ref>[https://www.nytimes.com/2004/07/17/business/company-news-carnival-to-move-cunard-line-s-operations-to-california.html?pagewanted=1 Carnival to move Cunard line’s operations to California] The New York Times. Skatīts: 2019. gada 28. jūlijā</ref> Tomēr ''Cunard'' daļēji atguva savu neatkarību 2009. gadā, kad tā birojus pārcēla uz [[Carnival ēka|''Carnival'' ēku]] Sauthemptonā.<ref>[https://www.dailyecho.co.uk/news/4501646.carnival-uk-moves-into-new-southampton-headquarters/ Hamilton K. Carnival UK moves into new Southampton headquarters] Daily Echo 2009. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 28. jūlijā</ref> Izplatīta prakse kruīzu industrijā ir uzskaitīt kuģu īpašuma tiesību maiņas<ref>[https://www.cruiseindustrynews.com/cruise-news/cruise-ship-sales.html Ship Sales and Transfers - Secondhand Cruise Market] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201027024758/https://www.cruiseindustrynews.com/cruise-news/cruise-ship-sales.html |date={{dat|2020|10|27||bez}} }} Cruise Industry News. Skatīts: 2019. gada 29. jūlijā</ref> un kuģu pasūtīšanas<ref>[https://www.cruiseindustrynews.com/cruise-news/cruise-ship-orderbook.html Cruise Ship Orderbook] Cruise Industry News. Skatīts: 2019. gada 29. jūlijā</ref> gadījumus pēc mazākā darbojošā uzņēmuma, kurš ir pirkuma, īpašuma tiesību vai pasūtījumu saņemošā kruīza līnija, nevis lielākā holdinga kompānija. Citiem vārdiem, no šī, kopējās industrijas prakses skatu punkta, piemēram, ''[[Carnival Cruise Line]]'' un ''[[Holland America Line]]'' ir kruīza līnijas, kamēr, piemēram, ''[[Carnival Corporation & plc]]'' un ''[[Royal Caribbean Cruises Ltd.]]'' var tikt uzskatīti par kruīza līniju holdinga uzņēmumiem. Šī industrijas prakse, izmantot mazākos darbojošos uzņēmumus nevis lielos holdinga uzņēmumus, tiek izmantota arī sastādot [[Kruīza līniju saraksts|kruīza līniju sarakstu]] un kruīza līniju klientu atsauksmēs.<ref>[https://www.cruisecritic.co.uk/memberreviews/cruise-lines/ Cruise Line Cruise Reviews] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190424222032/https://www.cruisecritic.co.uk/memberreviews/cruise-lines/ |date={{dat|2019|04|24||bez}} }} CruiseCritic. Skatīts: 2019. gada 29. jūlijā</ref> Dažas kruīza līnijas ir specializējušās, piemēram, ''[[Saga Cruises]]'' uz saviem kuģiem apkalpo tikai pasažierus, kuri ir vecāki par 50 gadiem. ''[[Star Clippers]]'' un agrāk arī ''[[Windjammer Barefoot Cruises]]'' un ''[[Windstar Cruises]]'' izmantoja tikai [[Buru kuģis|buru kuģus]]. ''[[Regent Seven Seas Cruises]]'' ekspluatē vidēja izmēra kuģus, mazākus par ''Carnival'' un ''Royal Caribbean'' "megaizmēra" kuģiem, būvētus tā, lai 90% numuriņu būtu balkoni. Dažas specializējušās līnijas piedāvā "ekspedīcijas kruīzus" vai arī ekspluatē mazus kuģus, kuri dodas uz tādiem noteiktiem galamērķiem kā Arktika un Antarktika vai [[Galapagu salas]]. ''[[John W. Brown]]'', kurš iepriekš, [[Otrais pasaules karš|otrā pasaules kara]] laikā, darbojās [[ASV tirdzniecības flote]]s sastāvā, pirms pārvēršanas par muzeja kuģi, vairākas reizes gadā attauvojās, lai veiktu sešu stundu "dzīvās vēstures kruīzus" cauri Baltimoras ostai, lejup pa [[Patapsko upe|Patapsko upi]] Čīspīkas līcī. Šis kuģis bija arī lielākais kruīza kuģis ASV austrumu krastā, kurš strādāja zem ASV karoga. Šobrīd pieci pasaules lielākie kruīza līniju holdinga uzņēmumi un operatori ir ''[[Carnival Corporation & plc]]'', ''[[Royal Caribbean Cruises Ltd.]]'', ''[[Star Cruises]]'' (kurai pieder 50% no ''[[Norwegian Cruise Line]]''; ''NLC'' pati par sevi ir trešā lielākā līnija), ''[[MSC Cruises]]'' un ''[[Louis Cruise Lines]]''. ''Louis Cruises'' lielā mērā ir izveidojis savu floti pērkot vecākus kuģus, kuriem iepriekš bijis viens vai divi īpašnieki, kamēr pārējie četri operatori pārsvarā paši ir būvējuši savus kuģus un tiem kopā pieder lielākā daļa no "megaizmēru" kuģiem. Visu pasaules kruīza kuģu kopējais kajīšu skaits sastāda mazāk nekā 2% no pasaules viesnīcu numuriņu skaita.<ref>[https://www.businessinsider.com/carnival-cruise-ceo-reveals-industrys-biggest-challenge-2019-2 Matousek M. The CEO of Carnival reveals the cruise industry's greatest challenge right now] Business Insider 2019. gada 29. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 30. jūlijā</ref> == Organizācija == [[Attēls:DisneyMagicdepartsCanaveral.JPG|thumb|left|''[[Disney Magic]]''.]] [[Attēls:aidadiva.JPG|thumb|right|''[[AIDAdiva]]'' Izmirā.]] Kruīza kuģi tiek organizēti līdzīgi peldošām viesnīcām ar pilnu apkalpojošo personālu un parasto kuģa komandu. Dažreiz, pašiem greznākajiem kuģiem, komandas un apkalpojošā personāla skaits ir lielāks nekā pasažieru skaits. === Ēdināšana === [[Attēls:Navío_Island_Princess,_Skagway,_Alaska,_Estados_Unidos,_2017-08-26,_DD_39.jpg|thumb|right|''[[Island Princess]]'' Skagvejā, Aļaskā.]] Vakariņas uz gandrīz visiem kruīza kuģiem ir iekļautas kruīza cenā. Tradicionāli kuģa restorāni organizē divas vakariņas dienā: agrās vakariņas un vēlās vakariņas. Pasažieriem tiek noteikts viens vakariņu laiks visam kruīzam. Nesens jaunievedums ir ļaut pasažieriem vakariņot, kad vien tie vēlas. Divi vakariņu laiki ļauj kuģim iegūt pietiekami daudz laika un vietas, lai apkalpotu visus viesus. Divu dažādu vakariņu laiku esamība var izraisīt grūtības ar atsevišķu kuģa pasākumu (piemēram, šovu un uzstāšanos) nodrošināšanu tiem, kuri ierodas uz vēlajām vakariņām, tomēr šo problēmu parasti risina ieviešot īsāku pasākumu pirms vēlajām vakariņām. ''[[Cunard Line]]'' kuģi ir saglabājuši laineros izplatīto dažādo klašu tradīciju, kad dažādiem numuriņu tipiem ir atsevišķas ēdamtelpas, kamēr ''[[Celeberty Cruises]]'' un ''[[Princess Cruises]]'' kuģiem ir standarta ēdamtelpas un "uzlaboti" specializētie restorāni, kurus jārezervē un kuros par maltīti jāmaksā. Daudzi kruīzi ieplāno vienu vai vairākas "oficiālo vakariņu" naktis. Viesiem jāģērbjas "formāli", tomēr nepieciešamais ģērbšanās stils var atšķirties no kuģa uz kuģi. Bieži vīriešiem jānēsā uzvalki ar kakla saitēm vai pat smokingi, bet sievietēm elegantas kleitas. Ēdienkarte ir bagātāka nekā parasti. Bez ēdamtelpas moderniem kruīza kuģiem ir viena vai vairākas ikdienišķas, bufetes veida ēdnīcas, kuras var būt atvērtas 24 stundas un, kuru ēdienkarte mainās dienas gaitā, lai nodrošinātu maltītes sākot ar brokastīm un beidzot ar [[Uzkodas|uzkodām]] naktī. Pēdējos gados kruīza līnijas ir sākušas ieviest daudzveidīgus, etniski ievirzītus restorānus uz katra kuģa. Tāpat kuģos ir daudzi bāri un naktsklubi pasažieru izklaidēm. Lielākā daļa kruīza līniju neiekļauj alkoholiskos dzērienus kruīza maksā un tiek sagaidīts, ka pasažieri maksās par tik dzērieniem cik patērējuši. Tāpat lielākā daļa kruīza līniju aizliedz pasažieriem uznest uz kuģa un lietot savus dzērienus, tajā skaitā alkoholu. Alkohols, kas ir ticis nopirkts bezakcīzes veikalos, tiek aizzīmogots un atgriezts pasažieriem, kad tie nokāpj no kuģa. Parasti ir viena centrālā [[kambīze]], kura ir atbildīga par visu kuģa galveno restorānu apkalpošanu, lai arī specializētajiem restorāniem var būt atsevišķas kambīzes. Tāpat kā jebkuram citam kuģim, pienācīga apgāde ar [[Provīzijas uzņemšana (kruīza kuģis)|provīziju]] ir būtiska, bet tā ir īpaši svarīga kruīza kuģim, kurš pasniedz vairākus tūkstošus maltīšu katrā ēdienreizē. Piemēram, lai ''[[Royal Princess]]'' uzņemtu un nogādātu krastā 3 600 pasažierus un astoņas tonnas pārtikas katra kruīza sākumā un beigās, ir nepieciešama gandrīz "militāra operācija".<ref>[https://www.telegraph.co.uk/travel/cruises/articles/princess-cruises-royal-princess-turnaround-day-at-southampton-port/ Porter L. How cruise lines mop up after 3,500 passengers - and brace themselves for thousands more] The Telegraph 2016. gada 10. marts. Skatīts: 2019. gada 5. augustā</ref> === Citi piedāvājumi === Kruīza kuģa darbības nodrošināšanai ir nepieciešama elektroenerģija, kuru parasti nodrošina dīzeļģeneratori.<ref>[https://www.marineinsight.com/marine-electrical/how-is-power-generated-and-supplied-on-a-ship/ Wankhede A. How is Power Generated and Supplied on a Ship?] Marine Insight 2019. gada 6. marts. Skatīts: 2019. gada 8. augustā</ref> Kad kuģi ir pietauvoti, lai nodrošinātu kuģa aprīkojuma darbību, tiem ir jādarbina savi ģeneratori nepārtraukti, ja vien kuģi ir spējīgi izmantot krasta barošanu un tāda ir pieejama. Piesārņojošās emisijas no dīzeļdzinējiem var tikt pielīdzinātas tām, kuras rada 700 kravas automašīnu dzinēji un tās ir kaitīgas, ja kuģi pietauvojas blīvi apdzīvotos rajonos. Daži kruīza kuģi jau atbalsta [[Krasta barošana|krasta barošanu]], kamēr citi tiek pielāgoti tās izmantošanai.<ref>[https://www.theguardian.com/environment/2018/sep/26/air-pollution-fears-fuel-fight-against-huge-new-london-cruise-ship-terminal-river-thames Air pollution fears fuel fight against new London cruise ship terminal] The Guardian. Skatīts: 2019. gada 8. augustā</ref> Moderni kruīza kuģi parasti nodrošina dažus vai visus no zemāk minētajiem piedāvājumiem: * Kazino - tiek atvērts tikai tad, kad kuģis iziet jūrā, lai nepārkāptu vietējos likumus; * Veikali - tiek atvērti tikai tad, kad kuģis iziet jūrā, lai nepārkāptu vietējos likumus; * Spa; * Fitnesa klubs; * Bibliotēka; * Teātris ar Brodvejas stila izrādēm; * Kinoteātris; * Iekšējais un/vai āra peldbaseins ar ūdens slidkalniņiem; * Karstās vannas; * Bufete - restorāns; * Atpūtas zāles; * Sporta zāle; * Klubi; * Basketbola korti; * Tenisa korti; * Biljarda galdi; * Galda tenisa galdi; * Lazarete un morgs;<ref>[https://www.thrillist.com/travel/nation/what-happens-when-someone-dies-on-a-cruise Caracciolo F. What Happens When Someone Dies During a Cruise] Thrillist 2018. gada 16. maijs. Skatīts: 2019. gada 9. augustā</ref> * Kāršu spēļu telpa; * Skatu un novērošanas telpa; * Videospēļu zāle; * Dzīvokļa tipa numuriņi; * Karaoke; * Virtuālais simulators. Uz dažiem kuģiem ir boulinga zāles, slidotavas, klinšu kāpšanas sienas, izpletņlēkšanas simulatori, miniatūri golfa laukumi, arkādes videospēļu zāles, nobraucieni pa trosi, sērfošanas simulatori, dažādu ķēžu restorāni un virvju šķēršļu joslas. <gallery> Attēls:H2OZone.JPG|H2OZona uz ''[[Freedom of the Seas]]''. Attēls:Promenade on the Allure od the Seas (7710182244).jpg|Promenāde uz ''[[Allure of the Seas]]''. Attēls:Brilliance of the Seas (Miniature Golf) (987099703).jpg| Golfa laukums uz ''[[Brilliance of the Seas]]''. Attēls:Molecular Bar Aboard the Celebrity Equinox before Christmas (6690335041).jpg|Molekulārais bārs uz [[Celebrity Equinox|''Celeberty Equinox'']] pirms Ziemassvētkiem. Attēls:Overall view from Deck 4 -- Formal Brunch Aboard the Celebrity Equinox, 12-09-2011 (6857450109).jpg|Oficiālas vēlās brokastis uz [[Celebrity Equinox|''Celeberty Equinox'']]. Attēls:Simulateur de surf.jpg|Sērfošanas simulators uz ''[[Oasis of the Seas]]''. Attēls:Junior suite, Radiance of the Seas 03.jpg|''Junior suite'' numuriņš uz ''[[Radiance of the Seas]]''. Attēls:Overall room view of Sky Suite 1198 aboard the Celebrity Equinox (6686283819).jpg|''Luxury suite'' numuriņš uz [[Celebrity Equinox|''Celeberty Equinox'']]. </gallery> === Komanda === Komanda parasti tiek noalgota no trīs līdz vienpadsmit mēnešiem ar iespēju līgumu pagarināt savstarpēji vienojoties, kas, savukārt, ir atkarīgs no pasažieru saņemto pakalpojumu vērtējuma un kruīza līniju operatoru cikliskā darba rakstura. Lielākā daļa darbinieku strādā 77 darba stundu nedēļu 10 mēnešus ilgi, kuriem seko 2 mēnešu atvaļinājums.<ref>[http://www.cruisejunkie.com/ot.html Ross A. K. High Seas, Low Pay; Working on Cruise Ships] Our Times: Canada's Independent Labour Magazine 2001. gada decembris, 2002. gada janvāris. Skatīts: 2019. gada 11. augustā</ref> Apkalpojošajam personālam nav apmaksātu atvaļinājumu vai izdienas pensiju, bet tas ir atkarīgs no ieņemamā amata un līguma veida. Pārējai komandai un vadībai ir apmaksāti atvaļinājumi, medicīniskās un pensijas iespējas, kā arī viņi var saņemt darbinieku veselības apdrošināšanu. Tiešā saņemtā alga ir zema priekš Ziemeļamerikas standartiem,<ref name="COST">[https://www.vancouverobserver.com/life/travel/2010/04/13/cost-cruising?page=0,0 Ross A. K. The cost of cruising] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180122032605/https://www.vancouverobserver.com/life/travel/2010/04/13/cost-cruising?page=0,0 |date={{dat|2018|01|22||bez}} }} Vancouver Observer 2010. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 12. augustā</ref> lai arī restorānu darbiniekiem ir potenciāls būtiski nopelnīt no pasažieru dzeramnaudām. Komandas locekļiem uz kuģa nav jātērējas par pārtiku un dzīvesvietu. Medicīniskā aprūpe un transportēšana lielākajai daļai darbinieku ir par brīvu. Tas kopā dara karjeru uz kruīza kuģiem par finansiāli pietiekami pievilcīgu neskatoties uz citu priekšrocību trūkumu. Tomēr F. Oyogoa uzskata, ka "darbā iekārtošanas aģentūras bieži izmanto potenciālo darbinieku izmisumu."<ref>[http://jwsr.pitt.edu/ojs/index.php/jwsr/article/view/613/746 Oyogoa F. Cruise Ships: Continuity and Change in the World System. 33. lpp.] Journal of World-Systems Research. Volume 22. Issue 1. 2016. gads. Skatīts: 2019. gada 13. augustā</ref> Sadzīves apstākļi mainās no kruīza līnijas uz kruīza līniju, bet galvenokārt tos ietekmē ieņemamais amats. Parasti divi nodarbinātie dzīvo vienā kajītē ar dušu, kumodi un galdu ar televizoru, bet vecākajiem virsniekiem tiek piešķirtas vienvietīgas kajītes. Komandai ir pieejama virkne dažādu pakalpojumu, kuri ir šķirti no tiem, kurus saņem pasažieri. Šie pakalpojumi iekļauj ēdamtelpu, bārus, atpūtas telpas, lūgšanu telpas/mošejas un fitnesa centru. Uz dažiem lielākiem kuģiem ir komandas klājs ar peldbaseinu un karstajām vannām.<ref>[https://www.cruiseshipjob.com/frequent.htm Cruise Ship Jobs - Frequently asked questions] Cruise Ship Jobs. Skatīts: 2019. gada 14. augustā</ref> Lielākajiem kruīza kuģu operatoriem vairums no apkalpojošā personāla tiek komplektēts industriāli neattīstītās valstīs Āzijā, Austrumeiropā, Karību jūras reģionā un Centrālamerikā. Lai arī vairākas kruīza līnijas ir bāzētas ASV, to kuģi, tāpat kā lielākajai daļai starptautisko kuģniecību, tiek reģistrēti tādās valstīs kā Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Bahamu salas un Panama. Starptautiskās darba organizācijas 2006. gada konvencija par darbu jūrniecībā,<ref>[https://m.likumi.lv/doc.php?id=229287 2006. gada konvencija par darbu jūrniecībā] Likumi.lv. Skatīts: 2019. gada 17. augustā</ref> kura ir pazīstama arī kā jūrnieku tiesību likums (''Seafarers' Bill of Rights'' - angļu val.),<ref>[https://www.itfseafarers.org/ILOMLC.cfm ILO Maritime Labour Convention] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190816211800/https://www.itfseafarers.org/ILOMLC.cfm |date={{dat|2019|08|16||bez}} }} International Transport Workers' Federation. Skatīts: 2019. gada 17. augustā</ref> nodrošina plašu jūrnieku tiesību uzskaitījumu un aizsardzību visiem komandas locekļiem. Starptautiskā darba organizācija (''International Labour Organization (ILO)'' - angļu val.) ir izvirzījusi stingrus nosacījumus attiecībā uz darba un atpūtas stundām, veselību, drošību un sadzīves apstākļiem visiem komandas locekļiem un pieprasa valstu valdībām nodrošināt, ka to kuģi atbilst prasībām. Kruīzos ap [[Havajas|Havajām]] operatoriem tiek prasīts reģistrēt savus kuģus Savienotajās Valstīs un komandai jābūt arodbiedrībā, tādēļ šie kruīzi ir daudz dārgāki nekā Karību jūras vai Vidusjūras kruīzi. === Biznesa modelis === Lielākā daļa kruīza līniju kopš 2000. gadiem maksu par kruīza ceļojumu kaut kādā mērā iekasē par pakalpojumiem no "izvēlnes", jo pasažieru tēriņi uz kuģa veido ievērojami lielākus ieņēmumus nekā biļešu pārdošana.<ref name="COST"/> Pasažieru biļete iekļauj numuriņu, apkalpošanu numuriņā, neierobežotas maltītes galvenajā ēdamtelpā (vai galvenajā restorānā) un bufetē, piekļuvi šoviem, peldbaseina un sporta zāles izmantošanu. Katru dienu tiek iekasēta arī maksa par numuriņa tīrīšanu un viesmīļu pakalpojumiem. Pastāv papildus maksa par alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, oficiālajiem kruīza foto, interneta un Wi-Fi pieeju, kā arī specializētajiem restorāniem. Ir ticis ziņots, ka kazino un oficiālie kruīza foto dod ievērojamu peļņu. Kruīza līnijas gūst būtisku peļņu arī pārdodot krasta ekskursijas (paturot vairāk kā 50 procentus no summas, ko pasažieri tērē par ekskursiju), kuras piedāvā vietējie apakšuzņēmēji.<ref name="COST"/> Papildus tam kruīza kuģi saņem ievērojamu komisijas maksu par pirkumiem krasta veikalos, kuri uz kuģa tiek reklamēti kā "ieteicami" (līdz pat 40 procentiem no bruto pārdošanas apjomiem<ref>Pārdošanas apjomi neskaitot atlaides, atpakaļ atgriezto preču vērtību u.c.</ref>). Šādu praksi veicina modernie kruīza termināļi, kuros ir bezakcīzes veikali, kuri pieejami tikai pasažieriem, bet nav pieejami vietējiem iedzīvotājiem.<ref name="COST"/> Ostas bieži orientē savu uzņēmējdarbību un pakalpojumus, lai apmierinātu ienākošo kruīza kuģu vajadzības. Vienā gadījumā ''[[Icy Strait Point]]'' Aļaskā ir galamērķis, kurš tika radīts īpaši un vienīgi apmeklētājiem no kruīza kuģiem. Ceļošana uz un no atiešanas ostas ir pasažiera atbildība, bet nopērkot kruīza līnijā pārvadāšanas pakalpojumu no lidostas līdz kruīza terminālim, pasažieris iegūst garantiju, ka kuģis neattauvosies, kamēr viņš nebūs nokļuvis uz borta. Līdzīgi, ja pasažieris rezervē krasta ekskursiju ar kruīza līniju un ekskursija ievelkas, kuģis ir spiests palikt kamēr pasažieris atgriežas. Tādas luksusa kruīza līnijas kā ''[[Regent Seven Seas Cruises]]'' un ''[[Crystal Cruises]]'' reklamē savus tarifus kā "visu iekļaujošus".<ref>[https://www.cruisecritic.co.uk/articles.cfm?ID=1865 Faust G. C. Top 5 Luxury All-Inclusive Cruise Lines] cruisecritic.co.uk 2019. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 23. augustā</ref> Piemēram ''Regent Seven Seas'' kuģu pamata tarifs iekļauj lielāko daļu alkoholisko dzērienu uz kuģa un lielāko daļu krasta ekskursiju ostās, kā arī maksu, kura normāli tiktu maksāta kuģa apkalpojošajam personālam.<ref name="Regent">[https://www.rssc.com/experience/all-included Our all inclusive fares include...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190504234911/https://www.rssc.com/experience/all-included |date={{dat|2019|05|04||bez}} }} Regent Seven Seas Cruises. Skatīts: 2019. gada 23. augustā</ref> Tāpat tarifs var iekļaut arī viesnīcas numuriņu naktī pirms uzkāpšanas uz kuģa un aviobiļetes uz un no kruīza sākuma un beigu ostām.<ref name="Regent"/> === Kuģu nosaukumi === Vecākiem kruīza kuģiem ir bijuši vairāki īpašnieki. Parasti nododot kuģi jaunam īpašniekam notiek tā atjaunošana un nosaukuma maiņa. Dažiem kuģiem ir bijis ducis vai vairāk dažādu identitāšu. Daudzām kruīza līnijām ir kopēja sistēma pēc kādas tās nosauc savus kuģus. Dažas līnijas izmanto savu nosaukumu kā kuģa nosaukuma [[Priedēklis|priedēkli]] vai [[Piedēklis|piedēkli]] (piemēram, tādi priedēkļi kā [[Carnival Cruise Line|''Carnival'']], [[AIDA Cruises|''AIDA'']] vai [[Norwegian Cruise Line|''Norwegian'']] un piedēklis [[Princess Cruises|''Princess'']]). Citas līnijas lieto unikālu vārdu vai frāzi (piemēram, priedēkli ''Pacific'' uzņēmuma ''[[P&O Cruises Australia]]'' kuģiem vai piedēkļus ''of the Seas'' uzņēmuma ''[[Royal Caribbean International]]'' kuģiem vai ''-dam'' uzņēmuma ''[[Holland America Line]]'' kuģiem). Šādu priedēkļu un piedēkļu izmantošana ļauj vairākām kruīza līnijām izmantot vienus un tos pašus populāros kuģu nosaukumus, tajā pašā laikā saglabājot katram kuģim unikālu identifikatoru. === Kruīza kuģu izmantošana === Kruīza kuģi nekad nav tikuši izmantoti karavīru transportēšanai to zemākā ātruma un samazināto jūras spēju dēļ, kā arī tādēļ, ka tie lielā mērā tika ieviesti pēc vairākiem, lielākiem kariem. Tas ir pretēji [[Laineris|laineriem]], kurus bieži uzskatīja par valsts lepnumu un izmantoja, lai sacenstos ar citām valstīm. Šos kuģus rekvizēja abu pasaules karu un [[Folklendu karš|Folklendu kara]] laikā, lai pārvadātu karavīrus un izmantotu tos kā hospitāļa kuģus.<ref>[https://www.theguardian.com/uk/2012/jun/15/captain-christopher-burne Captain Christopher Burne obituary] The Guardian. Skatīts: 2019. gada 31. augustā</ref> Kruīza kuģus un bijušos lainerus bieži izmanto citām vajadzībām nevis tām, kādām tie ir būvēti. Viesnīcu trūkuma dēļ [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā, radās plāns pietauvot vairākus kruīza kuģus [[Atēnas|Atēnās]], lai nodrošinātu dzīvesvietas tūristiem. 2005. gada 1. septembrī ASV [[federālā ārkārtas situāciju vadības aģentūra]] (''Federal Emergency Management Agency (FEMA)'' – angļu val.) nofraktēja trīs ''[[Carnival Cruise Line]]'' kuģus (''[[Carnival Fantasy]]'', bijušo ''[[Carnival Holiday]]'' un ''[[Carnival Sensation]]''), lai izvietotu [[Katrīna (viesuļvētra)|viesuļvētras Katrīna]] dēļ evakuētos cilvēkus.<ref>[http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/09/27/AR2005092701960_pf.html Weisman K. $236 Million Cruise Ship Deal Criticized] The Washington Post 2005. gada 28. septembris. Skatīts: 2019. gada 31. augustā</ref> 2010. gadā notika Islandes vulkāna [[Eijafjadlajegidls|Eijafjadlajegidla]] izvirdums, kura rezultātā tika slēgta Apvienotās Karalistes gaisa telpa. Tikko pabeigtais ''[[Celebrity Eclipse]]'' tika izmantots, lai izglābtu 2 000 britu tūristu, kuri bija iesprostoti Spānijā. Tas bija īpašnieku labas gribas žests. Kuģis attauvojās no Sauthemptonas, lai dotos uz Bilbao 21. aprīlī un atgriezās 23. aprīlī. 2017. gadā kruīza kuģus izmantoja, lai palīdzētu pārvadāt dažu [[Irma (viesuļvētra)|viesuļvētras Irma]] iznīcinātu Karību salu iedzīvotājus,<ref>[https://fortune.com/2017/09/11/hurricane-irma-cruise-line/ Zillman C. Cruise Lines Are Sending Ships to Rescue Hurricane Irma Victims in the Caribbean] Fortune 2017. gada 11. septembris. Skatīts: 2019. gada 4. septembrī</ref> kā arī Puertoriko iedzīvotājus, kurus pārvietoja [[Marija (viesuļvētra)|viesuļvētras Marija]] dēļ.<ref>[https://www.bostonherald.com/2017/09/28/royal-caribbean-cancels-cruise-sends-ship-to-help-puerto-rico-after-hurricane-maria/ Putterman S. Royal Caribbean cancels cruise, sends ship to help Puerto Rico after Hurricane Maria] Boston Herald.com 2017. gada 28. septembris. Skatīts: 2019. gada 4. septembrī</ref> == Reģionālās industrijas == [[Attēls:Prince George Wharf in Nassau Harbor.jpg|thumb|right|Četri kuģi kruīza kuģu terminālā Naso, Bahamās.]] [[Attēls:Cruise ships in Ushuaia -a.jpg|thumb|right|Kruīza kuģi [[Ušvaja|Ušvajā]], [[Argentīna|Argentīnā]].]] Lielākā daļa kruīza kuģu strādā [[Karību reģions|Karību reģionā]] vai [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Citi darbojas tādās vietās kā Aļaska, dienvidu Klusais okeāns, Baltijas jūra un Jaunanglija. Kruīza kuģis, kurš pārvietojas starp šiem reģioniem, parasti veic [[Pārvietošanas kruīzs|pārvietošanas kruīzu]]. Ekspedīcijas kruīza līnijas, kuras parasti izmanto nelielus kuģus, apmeklē tādus īpašus galamērķus kā Arktika un Antarktika vai [[Galapagu salas]]. Tika lēsts, ka 2005. gadā pasaulē bija 14 miljoni kruīza tūristu. Galvenais kruīzu reģions bija Ziemeļamerika (70% no kruīziem), kur Karību salas bija populārākais galamērķis. Otrais populārākais reģions bija kontinentālā Eiropa (13%), kur straujāk augošais kruīza segments ir [[Baltijas jūra]]s kruīzi. Apmeklētākās Baltijas jūras ostas ir Kopenhāgena, Sanktpēterburga, Tallina, Stokholma un Helsinki. Sanktpēterburgu, nozīmīgāko Baltijas jūras kruīza ostu, 2009. gada kruīza sezonā apmeklēja 426 500 pasažieri. Vidusjūras kruīzu tirgū ir notikušas ātras un pamatīgas izmaiņas; Itālija ieguva Eiropas un Vidusjūras baseina kruīzu galamērķu pirmo vietu. Visbiežāk apmeklētās ostas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] ir [[Barselona]] (Spānija), [[Čivitavečia]] (Itālija), [[Palma (pilsēta)|Palma]] (Spānija) un [[Venēcija]] (Itālija). 2013. gadā kruīza tirgū ienāca pirmais Ķīnas uzņēmums. Ķīnas pirmais luksusa kruīza kuģis ''Henna'' veica savu pirmo reisu 2013. gada janvāra otrajā pusē no Fēniksa salas starptautiskās ostas Saņjā. === Karību kruīzu industrija === [[Attēls:CruiseShipsStThomas.jpg|thumb|right|Gandrīz 9 000 pasažieru no trijiem ''Carnival'' kuģiem apmeklē Sentomasu ASV Virdžīnās; no priekšplāna uz aizmuguri: ''[[Carnival Liberty]]'', ''[[Carnival Triumph]]'' un ''[[Carnival Glory]]''.]] Karību kruīzu industrija ir viena no lielākajām pasaulē un tā ir atbildīga par vairāk nekā divu miljardu ASV dolāru ienākumiem Karību reģionā 2011. - 2012. kruīzu gadā.<ref name="KARIBU">[http://www.f-cca.com/downloads/2012-Cruise-Analysis-vol-1.pdf Economic contribution of cruise tourism to the destination economies Volume 1 Aggregate analysis] Business Research & Economic Advisors, 2012. 2. lpp.</ref> Vairāk nekā 45 000 cilvēku no Karību reģiona ir tieši nodarbināti kruīzu industrijā.<ref name="KARIBU"/> 2011. - 2012. kruīzu gadā (no 2011. gada maija līdz 2012. gada aprīlim<ref name="KARIBU"/>) salas apmeklēja apmēram 17 457 600 kruīzu pasažieru. Karību reģionā strādā sekojošas kruīza līnijas: ''[[Royal Caribbean International]]'', ''[[Princess Cruises]]'', ''[[Carnival Cruise Line]]'', ''[[Celebrity Cruises]]'', ''[[Disney Cruise Line]]'', ''[[Holland America]]'', [[P&O Cruises|''P&O'']], [[Cunard Line|''Cunard'']], ''[[Crystal Cruises]]'', ''[[Pullmantur Cruises]]'' un ''[[Norwegian Cruise Line]]''. Daudzas amerikāņu kruīza līnijas, kuras dodas uz Karību reģionu atstāj [[Maiami osta|Maiami ostu]], bet pēdējos gados gandrīz trešdaļa kruīzu atstāj [[Maiami]]. Citi kruīza kuģi atstāj [[Evergleidas osta|Evergleidas ostu]] ([[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]]), [[Kanaveralas osta|Kanaveralas ostu]] (apmēram 72 km uz austrumiem no [[Orlando]]), [[Ņujorka|Ņujorku]], [[Tampa|Tampu]], [[Galvestona|Galvestonu]], [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]], [[Brīvības zemesrags|Brīvības zemesragu]] (''Cape Liberty'' - angļu val.), [[Baltimora|Baltimoru]], [[Džeksonvila|Džeksonvilu]], [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonu]], [[Norfolka (Virdžīnija)|Norfolku]], [[Mobila|Mobilu]] un [[Sanhuana|Sanhuanu Puertoriko]]. Dažas Apvienotās Karalistes kruīza līnijas Karību sezonas laikā bāzē savus kuģus [[Bridžtauna|Barbadosā]] un izmanto tiešos čārterlidojumus no Apvienotās Karalistes. Kruīza kuģu 2013. gadā apmeklētākās Karību reģiona ostas uzskaitītas zemāk.<ref name="ostas">[https://www.onecaribbean.org/wp-content/uploads/6AUGLattab13.pdf Caribbean tourism organization latest statistics 2013] Caribbean tourism organization, 2014. 6. lpp.</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! Vieta ||Galamērķis||Ieradušies pasažieri (2013)<ref name=ostas /> |- | 1||[[Bahamu Salas]]||4 709 236 |- | 2||[[Kozumela|Kozumela Meksikā]]||2 751 178 |- | 3||[[ASV Virdžīnas]]||1 998 579 |- | 4||[[Sintmārtena]]||1 779 384 |- | 5||[[Kaimanu Salas]]||1 375 872 |- | 6||[[Jamaika]]||1 288 184 |- | 7||[[Puertoriko]]||1 176 343 |- | 8||[[Tērksas un Kaikosas]]||778 920 |- | 9||[[Aruba]]||688 568 |- | 10||[[Beliza]]||677 350 |- | 11||[[Haiti]]||643 634 |- | 12||[[Sentkitsa un Nevisa]]||629 000 |- | 13||[[Kirasao]]||610 186 |- | 14||[[Sentlūsija]]||594 118 |- | 15||[[Barbadosa]]||570 263 |- | 16||[[Antigva un Barbuda]]||533 993 |- | 17||[[Dominikāna]]||423 910 |- | 18||[[Britu Virdžīnas]]||367 362 |- | 19||[[Bermudu salas]]||320 090 |- | 20||[[Dominika]]||230 588 |- | 21||[[Grenāda]]||197 311 |- | 22||[[Martinika]]||103 770 |- | 23||[[Bonaire]]||96 818 |- | 24||[[Sentvinsenta un Grenadīnas]]||82 974 |} === Aļaskas kruīzu industrija === [[Kruīza Līniju Starptautiskā Asociācija|Kruīza Līniju Starptautiskās Asociācijas]] (''Cruise Lines International Association (CLIA)'' – angļu val.) jaunākais pasūtītais pētījums par kruīza industrijas iespaidu uz ASV ekonomiku tika veikts par 2016. gadu un tajā uzmanība tika pievērsta arī Aļaskai. 2016. gadā Aļaskas kruīzi radīja gandrīz 5 miljonus pasažieru un komandas locekļu apmeklējumu, kas sastādīja 20,3% no visiem pasažieru un komandas locekļu apmeklējumiem ASV.<ref name="alaska">[https://cruising.org/-/media/research-updates/research/economic-impact-studies/2016-us-economic-impact-study.pdf The Contribution of the International Cruise Industry to the U.S Economy in 2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181223211521/https://cruising.org/-/media/research-updates/research/economic-impact-studies/2016-us-economic-impact-study.pdf |date={{dat|2018|12|23||bez}} }} Business Research & Economic Advisors, 2017. 57. lpp.</ref> {| class="wikitable" |+Aļaskas kruīzu statistika<ref name="alaska"/> |- ! !Kopā !Daļa no visām ASV (%) |- |Uz kuģiem uzkāpušie pasažieri |157 000 |1,3 |- |Pasažieri, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji |9 000 |0,1 |- |Kopējie pasažieru un komandas apmeklējumi |4 897 000 |20,3 |- |Tiešie izdevumi |$1 065 milj. |4,9 |- |Kopā radītās darba vietas |19 842 |5,1 |- |Kopējais algu iespaids |$991 milj. |4,8 |} Apmeklētāju skaita kopējais apjoms pieaug un tam ir stabila augšupejoša tendence. Apmeklētāji parasti ceļojuma laikā tērē naudu un to mēra divos atsevišķos virzienos: kruīza uzņēmumu un pašu apmeklētāju tēriņos. Nav pieejami dati par konkrēta kruīza pasažieru tēriņiem krastā, bet var novērtēt kopējos apmeklētāju tēriņus. Starp 2016. gada oktobri un 2017. gada septembri ekskursijām tika tērēti 394 milj. $ (18%), dāvanām un suvenīriem 427 milj. $ (20%), pārtikai 428 milj. $ (20%), transportam 258 milj. $ (12%), naktsmītnēm 454 milj. $ (21%) un citiem izdevumiem 217 milj. $ (10%). Otrs [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskās izaugsmes]] virziens ir kruīza uzņēmumu un to komandu tēriņi. Kruīza līnijas iztērē ap 297 milj. $ par dažādām pārdoto ceļojumu sastāvdaļām gan uz kuģa, gan krastā, kas ietver grupu ekskursijas vai tādas lietas kā izbraukumus ar ratiem vai mazākiem kuģiem pa ostām, kurās kuģis ienācis. Šos līdzekļus kruīza līnija vēlāk pārskaita pakalpojumu sniedzējiem. Ienākumu avots ir arī kruīza kuģa komanda. Tikai 2017. gadā vien Aļasku apmeklēja 27 000 komandas locekļu iztērējot apmēram 22 milj. $. Tāpat 2017. gads bija lielisks darba vietu radīšanā Aļaskā. Tika izveidotas 43 300 darba vietas, kuras radīja 1,5 miljardu $ ienākumus darba algu veidā, bet kopējais ekonomikas pieaugums sasniedza 4,5 miljardus $. Šīs darba vietas tika izveidotas dažādos Aļaskas reģionos. Dienvidaustrumu Aļaskā tika izveidotas 11 925 darba vietas (455 miljonu $ ienākumi no darba algām), Dienvidrietumu Aļaskā 1 800 darba vietas (50 miljonu $ ienākumi no darba algām), Dienvidu Centrālajā Aļaskā 20 700 darba vietas (761 miljonu $ ienākumi no darba algām), Iekšējā Aļaskā 8 500 darba vietas (276 miljonu $ ienākumi no darba algām) un Aļaskas Ziemeļu Nogāzē 375 darba vietas (13 miljonu $ ienākumi no darba algām). Ienākumi no algām, kas sadalīti pēc nozarēm doti zemāk esošajā tabulā. {| class="wikitable" ! !Nodarbinātie !Darba spēka ienākumi |- |Pārtika un dzērieni |6 900 |173 milj. $ |- |Dzīvesvietas |6 200 |163 milj. $ |- |Mazumtirdzniecība |5 300 |108 milj. $ |- |Ekskursijas un aktivitātes |5 000 |173 milj. $ |- |Transports |4 100 |173 milj. $ |- |Citi |2 800 |79 milj. $ |- !Darba vietas / Ienākumi no apmeklētāju tēriņiem !30 300 !869 milj. $ |- !Darba vietas / Ienākumi no industrijas izdevumiem !4 100 !133 milj. $ |- !Netiešie / Netieši radītu darba vietu ienākumi !8 800 !536 milj. $ |- !style="background:#ccccee;"|Kopējās ar apmeklētāju industriju saistītās darba vietas / Ienākumi !style="background:#ccccee;"|43 200 !style="background:#ccccee;"|1,54 miljardi $ |} == Kuģu būvētavas == Kruīza kuģu būves tirgū dominē divi [[Eiropa]]s un viens [[Āzija]]s uzņēmums: * [[Japāna]]s ''[[Mitsubishi Heavy Industries]]''; * Vācijas ''[[Meyer Werft]]'' ar divām kuģu būvētavām: ** [[Vācija]]s ''[[Meyer Werft]]''; ** ''[[Meyer Turku]]'' [[Perno kuģu būvētava|Perno kuģu būvētavā]] [[Turku]] [[Somija|Somijā]]. * [[Itālija]]s ''[[Fincantieri]]''. Liels skaits kruīza kuģu ir tikuši uzbūvēti arī citās kuģu būvētavās, bet neviena cita rūpnīca nav sasniegusi tik lielu uzbūvēto kuģu skaitu, kā augstāk minētās četras rūpnīcas. == Drošība un aizsardzība == === Pirātisms === Tā kā vairums kruīzu pasažieru ir turīgi ar ievērojamu izpirkuma maksas samaksāšanas potenciālu, kā arī uz borta ir ievērojams skaidras naudas apjoms un juvelierizstrādājumi (kazino un veikali), ir bijuši vairāki plašu ažiotāžu izpelnījušies pirātu uzbrukumi kruīzu kuģiem, piemēram, uzbrukumi ''[[Seabourn Spirit]]'' un ''[[MSC Melody]]''.<ref name="spirit">[http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/6664677.stm I beat pirates with a hose and sonic cannon] BBC News. 2007. gada 17. maijs. Skatīts: 2019. gada 28. oktobrī</ref><ref>[https://www.theguardian.com/world/2009/apr/26/italian-cruise-ship-pirates Italian cruise ship fends off pirates with gunfire] The Guardian. Skatīts: 2019. gada 28. oktobrī</ref> Tā rezultātā kruīza kuģi ir ieviesuši virkni drošības pasākumu. Lai arī vairums tirdzniecības kuģu uzņēmumu ir izvairījušies no komandas un apsargu apbruņošanas dēļ drošības, atbildības un atbilstības to valstu, kuru ostās kuģis ienāk, likumiem, uz kruīza kuģiem ir individuālie šaujamieroči (parasti pusautomātiskās pistoles), kuri tiek uzglabāti seifā, kurš pieejams tikai kapteinim, kurš tos izdala īpaši nozīmētam personālam, piemēram, apsargiem vai [[Kaptenarmuss|kaptenarmusam]] (''master-at-arms'' - angļu val.). Kuģa augsta spiediena ugunsdzēsības šļūtenes var tikt izmantotas, lai turētu uzbrucējus distancē un neļautu tiem veikt abordāžu un bieži pats kuģis var tikt manevrēts, lai sadragātu pirātu peldlīdzekli. Viens no pēdējiem tehnoloģiskajiem jaunievedumiem, lai atturētu pirātus ir [[tāla darbības rādiusa akustiskā iekārta]] (''Long Range Acoustic Device (LRAD)'' - angļu val.) jeb skaņas lielgabals, kurš tika sekmīgi izmantots aizsargājot ''[[Seabourn Spirit]]''.<ref name="spirit"/> Saistīts risks ir terorisms. Ievērojamākais incidents bija, kad 1985. gadā tika [[Achille Lauro nolaupīšana|nolaupīts ''Achille Lauro'']] - Itālijas kruīza kuģis.<ref>[https://www.history.com/this-day-in-history/achille-lauro-hijacking-ends US Navy fighter jets intercept Italian cruise ship hijackers] ''History.com'' A&E Television Networks 2009. gada 24. novembris. Skatīts: 2019. gada 30. oktobrī</ref> === Noziedzība === Pasažieri, kuri uzkāpj uz kruīza kuģa, tiek pārbaudīti ar [[Metālmeklētājs|metālmeklētāju]]. Lai novērstu ieroču, [[Narkotikas|narkotiku]]<ref>[https://www.cruiselawnews.com/articles/drugs/ Walker J. Drugs]{{Novecojusi saite}} Cruise law news. Skatīts: 2019. gada 5. novembrī</ref> un citu kontrabandas preču nokļūšanu uz kuģa, tiek lietotas [[sprāgstvielu atklāšana]]s mašīnas, kuras ietver [[Rentgena aparāts|rentgena aparātus]] un [[sprāgstvielu pēdu atklāšanas vārtu mašīna]]s (''Explosives trace-detection portal machines'' - angļu val.) (zināmas arī kā "izgarojumu mašīnas"). Drošība ir būtiski uzlabota pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra]] līdz tādam apjomam, ka drošības pārbaudes ir līdzīgas [[Lidostas drošība|pārbaudēm lidostās]].<ref>[https://thehill.com/regulation/226514-cruise-ships-facing-new-airport-like-security-measures Devaney T. Cruise ships face airport-style security measures] The Hill 2014. gada 9. decembris. Skatīts: 2019. gada 5. novembrī</ref><ref>[https://traveltips.usatoday.com/international-cruise-ship-security-issues-9955.html Vaux R. International Cruise Ship Security Issues] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191008172125/https://traveltips.usatoday.com/international-cruise-ship-security-issues-9955.html |date={{dat|2019|10|08||bez}} }} USA Today. Skatīts: 2019. gada 5. novembrī</ref> Papildus drošības pārbaužu vietām, pasažieriem bieži izdod [[Kruīza kuģa ID karte|konkrētā kuģa personas apliecību]] (ID karti), kuru jāuzrāda, lai uzkāptu vai nokāptu no kuģa. Tas novērš nepiederošu personu uzkāpšanu uz kuģa un ļauj kuģa komandai zināt, kurš ir uz kuģa un kurš nav.<ref>[https://www.sourcesecurity.com/insights/co-3108-ga.3204.html Lawton M. Tightening cruise ships’ security: State of access control solutions onboard passenger ships] SOURCESecurity.com. Skatīts: 2019. gada 5. novembrī</ref> Kruīza kuģa ID karte tiek izmantota arī kā pasažiera numuriņa atslēga. Kuģos bieži ir izvietotas [[videonovērošana]]s kameras. Pēc vairākkārtējiem seksuālās vardarbības, pasažieru pazušanas, fizisku uzbrukumu un citu nopietnu noziegumu gadījumiem, ASV Kongress 2010. gadā pieņēma kruīza kuģu aizsardzības un drošības aktu (''Cruise Vessel Security and Safety Act'' - angļu val.).<ref>[https://edition.cnn.com/2010/TRAVEL/07/01/cruise.ship.bill/index.html Grinberg E. Cruise ship security bill clears Congress] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191106223421/https://edition.cnn.com/2010/TRAVEL/07/01/cruise.ship.bill/index.html |date={{dat|2019|11|06||bez}} }} CNN 2010. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 6. novembrī</ref> Kongress atzīmēja: <blockquote>Kruīza kuģu pasažieriem okeāna reisā ir neadekvāta izpratne par viņu iespēju kļūt par nozieguma upuri, un tiem, kuri var kļūt par upuri, trūkst informācijas par viņu juridiskajām tiesībām vai ar ko sazināties un lūgt palīdzību tūlīt pēc nozieguma izdarīšanas.</blockquote> Tāpat Kongress atzīmēja, ka noziegumus ir pastrādājuši gan pasažieri, gan komanda. Un tas teica, ka trūkst datu par šo problēmu, jo kruīza līnijas par šādiem gadījumiem neziņo publiski, izmeklējot incidentus starptautiskajos ūdeņos bija iesaistītas vairākas valstis un nozieguma vietas policija nav spējusi norobežot pietiekoši ātri. Kongress rekomendēja kruīza kuģu īpašniekiem: * Izveidot actiņas pasažieru numuriņu durvīs; * Izvietot vairāk novērošanas kameru; * Ierobežot piekļuvi pasažieru numuriņiem nozīmētam apkalpojošajam personālam un tikai noteiktos laikos; * Uzstādīt tāla darbības rādiusa akustiskās paziņošanas un brīdinājuma iekārtas.<ref>[https://www.congress.gov/111/plaws/publ207/PLAW-111publ207.pdf Cruise Vessel Security and Safety Act of 2010] United States Congress 2010. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 6. novembrī</ref><ref>[https://www.govtrack.us/congress/bills/111/hr3360 H.R. 3360 (111th): Cruise Vessel Security and Safety Act of 2010] GovTrack. Civic Impulse, LLC. Skatīts: 2019. gada 6. novembrī</ref> Pēc [[Diāna Brimbla|Diānas Brimblas]] (''Dianne Brimble'' - angļu val.) nāves 2002. gadā izmeklēšanas, Austrālijas izmeklētājs rekomendēja, ka: * uz kuģiem ir jābūt [[Austrālijas federālā policija|Austrālijas federālās policijas]] amatpersonai, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz noziegumu; * Austrālijas ostās pasažieri un komanda jāpārbauda ar skaneriem un narkotiku atklāšanas suņiem; * jāpārtrauc jurisdikcijas pārklāšanās un * kuģa karoga valsts tiesības nebūtu jāņem vērā, ja šī valsts nav spējīga izmeklēt incidentus rūpīgi un kompetenti.<ref>[http://www.coroners.justice.nsw.gov.au/Documents/18_brimblerecs2.pdf Magistrate Milledge M. J. THE “BRIMBLE” RECOMMENDATIONS] Coroners Court of New South Wales 2010. gada 3. decembris. Skatīts: 2019. gada 6. novembrī</ref> Starptautiskā kruīzu upuru asociācija (''International Cruise Victims Association'' - angļu val.) ir [[lobija grupa]] no Arizonas, kura mudina pieņemt vairāk kruīzu industriju regulējošus normatīvos aktus, un atbalsta uz kruīza kuģiem pastrādāto noziegumu upurus.<ref>[http://www.internationalcruisevictims.org/index.html Victims Helping Victims: Together We Are Making A Difference] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191230125415/http://www.internationalcruisevictims.org/index.html |date={{dat|2019|12|30||bez}} }} International Cruise Victims. Skatīts: 2019. gada 7. novembrī</ref> === Pārkrišana pāri bortam === Dažreiz pasažieri un komandas locekļi noslīkst pēc pārkrišanas pāri bortam. Industrijā šādas situācijas sauc par ''cilvēks aiz borta'' (''Man-overboard (MOB)'' – angļu val.) gadījumiem. Kopš 2000. gada no kruīza kuģiem un lieliem prāmjiem ir nokrituši vairāk nekā 300 cilvēki, kas vidēji veido 1,5 cilvēkus katru mēnesi. No tiem tikai 17 līdz 25 procenti tika izglābti. Industrijas kritiķi daudzu pasažieru nāvē vaino alkohola lietošanas atbalstīšanu un komandas locekļu pašnāvībās sliktos darba apstākļus. Tāpat viņi atzīmē zemās investīcijas jaunākajos MOB sensoros, normatīvo aktu trūkumu, vājo patērētāju tiesību aizsardzību un psihologa konsultāciju trūkumu kuģa komandai. Industrija vaino pasažieru neatbildīgu uzvedību un norāda, ka pārkrišanas pāri bortam sensori ir neuzticami un izraisa viltus trauksmes.<ref>[https://qz.com/1443797/why-do-people-keep-falling-off-cruise-ships-because-people-keep-stepping-onto-them/ Spinks R. People fall off cruise ships with alarming regularity. Can anything be done to stop it?] Quartz 2018. gada 17. decembris. Skatīts: 2019. gada 14. decembrī</ref> Jūrlietu jurists Džims Vokers (''Jim Walker'' - angļu val.) vērtē, ka apmēram pusei no visām pazušanām jūrā ir krimināla daba un, ka policijas jurisdikcijas trūkums starptautiskajos ūdeņos ļauj seksuālajiem noziedzniekiem izvairīties no soda.<ref>[https://www.sbs.com.au/news/sites/sbs.com.au.news/files/transcripts/381861_dateline_lostatsea_transcript.html Lazaredes N. Dateline, Lost at Sea.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190928015816/https://www.sbs.com.au/news/sites/sbs.com.au.news/files/transcripts/381861_dateline_lostatsea_transcript.html |date={{dat|2019|09|28||bez}} }} SBS 2012. gada 28. februāris. Skatīts: 2019. gada 15. decembrī</ref> === Noturība === {{Pamatraksts|Noturība (kuģniecība)}} Moderni kruīza kuģi ir augsti, bet paliek stabili to relatīvi zemā [[Masas centrs|masas centra]] dēļ. Tas tā ir dēļ lielajām, atklātajām telpām, plašā alumīnija, leģēto tēraudu un citu vieglo materiālu izmantojuma augšējās daļās un fakta, ka smagākās sastāvdaļas - dzinēji, dzenskrūves, degvielas tanki un citi - ir izvietotas korpusa apakšdaļā. Tādējādi pat neskatoties uz to, ka modernie kruīza kuģi šķiet augsti, pareizs svara izvietojums nodrošina to, ka to smaguma centrs neatrodas augstāk par metacentru.<ref>[https://www.beyondships2.com/faq-top-heavy-cruise-ships.html Why aren’t cruise ships top heavy?] Beyond Ships. Skatīts: 2019. gada 13. novembrī</ref><ref>[https://www.newscientist.com/article/dn21360-how-stable-are-cruise-ships-like-the-costa-concordia/ Marks P. How stable are cruise ships like the Costa Concordia?] New Scientist 2012. gada 16. janvāris. Skatīts: 2019. gada 13. novembrī</ref> Vēljovairāk lieli kruīza kuģi tiecas būt ļoti plati, kas ievērojami palielina to sākotnējo noturību paaugstinot [[Metacentriskais augstums|metacentrisko augstumu]]. Lai arī lielākā daļa pasažieru kuģu izmanto [[Aktīvā sānu stūre|aktīvās sānu stūres]],<ref>Sakss O. ''Kuģa teorija.'' SIA "ISA plus", 2004. 236. lpp. {{ISBN|9984972615}}</ref> lai samazinātu zvalstīšanos vētras apstākļos, tās tiek lietotas tikai komandas un pasažieru labsajūtai un neuzlabo kopējo kuģa sākotnējo noturību. Kuģiem jāizpilda visas noturības prasības pat ar ievilktām aktīvajām sānu stūrēm.<ref>[http://www.oldsaltblog.com/2012/07/of-stabilizers-stability-and-ignorant-lawyers/ Spilman R. Of Stabilizers, Stability and Lawyers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191114221803/http://www.oldsaltblog.com/2012/07/of-stabilizers-stability-and-ignorant-lawyers/ |date={{dat|2019|11|14||bez}} }} The Old Salt Blog 2012. gada 3. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 15. novembrī</ref> Laikraksts ''Washington Post'' ir ziņojis par ekonomikas konsultanta G.P. Vailda (''G.P. Wild'' - angļu val.) neseno pētījumu - kruīzu industrijas asociācijas finansētu un publicētu 2019. gada martā - kurš saka, ka kruīzi laika gaitā kļūst drošāki. Pētījums apgalvo, ka, lai arī no 2009. līdz 2018. gadam pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 55 procentiem, kopējais "darba incidentu" skaits ir samazinājies par 37 procentiem un cilvēku pārkrišanas pāri bortam gadījumu skaits samazinājies par 35 procentiem.<ref>[https://www.washingtonpost.com/travel/2019/07/18/is-cruising-safe-most-time-beware-what-can-go-wrong/?noredirect=on Sampson H. Is cruising safe? Most of the time, but beware of what can go wrong.] The Washington Post 2019. gada 18. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 17. novembrī</ref> === Slimības === ==== Norovīruss ==== [[Norovīruss]] ir vīruss, kurš bieži izraisa [[Gastroenterīts|gastroenterītu]] attīstītajās valstīs,<ref>[https://zenodo.org/record/1260252#.XdcI3dGxXMU Ahmed S. M., Hall A. J., Robinson A.E. un citi. Global prevalence of norovirus in cases of gastroenteritis: A systematic review and meta-analysis.] Lancet Infect Dis 2014. gada 26. jūnijs. 14. sējums. 725. lpp. Skatīts: 2019. gada 22. novembrī</ref> ir arī gastroenterīta iemesls uz kruīza kuģiem.<ref name="CSC">[https://www.cdc.gov/nceh/vsp/surv/gilist.htm Outbreak Updates for International Cruise Ships.] Centers for Disease Control and Prevention. Vessel Sanitation Program 2019. gada 15. oktobris. Skatīts: 2019. gada 22. novembrī</ref> Slimību izplata saslimis cilvēks. Simptomi parasti ir novērojami no vienas līdz trijām dienām un izbeidzās bez ārstēšanas un ilgtermiņa sekām. Vīrusa inkubācijas periods ir no 12 līdz 48 stundām.<ref>[https://wwwnc.cdc.gov/travel/yellowbook/2020/travel-related-infectious-diseases/norovirus Cardemil C. V., Hall A. J. Chapter 4. Travel-Related Infectious Diseases. Norovirus. Clinical Presentation.] Centers for Disease Control and Prevention. Travelers' Health. Yellow Book 2020. Skatīts: 2019. gada 22. novembrī</ref> Norovīrusa uzliesmojumi bieži tiek uztverti saistībā ar kruīza kuģiem. Atbilstoši ASV Slimību kontroles un novēršanas centru (''Centers for Disease Control and Prevention (CDC)'' - angļu val.) informācijai faktori, kuri saista norovīrusu ar kruīza kuģiem, ietver rūpīgāku sekošanu un ātrāku ziņošanu par slimībām uz kruīza kuģiem atšķirībā no slimībām uz sauszemes, tuvāk izvietotas dzīvojamās telpas, kas palielina kontakta iespējamību starp personām, kā arī pasažieru apgrozījums, kas var nogādāt vīrusus uz kuģa borta.<ref>[https://www.cdc.gov/nceh/vsp/pub/norovirus/norovirus.htm Facts About Noroviruses on Cruise Ships.] Centers for Disease Control and Prevention. Vessel Sanitation Program 2019. gada 15. oktobris. Skatīts: 2019. gada 22. novembrī</ref> Tomēr novērtētā iespējamība saslimt ar jebkāda izraisītāja gastroenterītu vidējā 3 līdz 21 dienu kruīzā ir 27,2 līdz 22,3 gadījumi uz katrām 100 000 ceļojuma dienām.<ref>[https://wwwnc.cdc.gov/travel/yellowbook/2020/travel-by-air-land-sea/cruise-ship-travel Tardivel K., White S. B., Duong K. K. Chapter 8. Travel by Air, Land & Sea. Cruise Ship Travel. Specific health risks. GI Ilness.] Centers for Disease Control and Prevention. Travelers' Health. Yellow Book 2020. Skatīts: 2019. gada 23. novembrī</ref> 2009. gadā, kurā kruīzus veica 13 miljoni cilvēku, tika ziņoti deviņi norovīrusa uzliesmojumi uz kruīza kuģiem. ASV [[Slimību kontroles un novēršanas centri|Slimību kontroles un novēršanas centru]] (CDC) veiktās uzliesmojumu izmeklēšanas ir parādījušas, ka slimības izplatīšanās starp kruīza kuģa pasažieriem pārsvarā ir notikusi no personas uz personu; dzeramā ūdens piegādes nav tikušas iesaistītas. Pētījumā, kurš publicēts žurnālā ''[[Journal of the American Medical Association]]'', CDC ziņoja, ka "pieņēmumiem, par kruīza kuģiem kā luksusa barotnēm akūtu gastroenterītu uzliesmojumiem, nav pamata. Nesens CDC ziņojums parādīja, ka no 2008. līdz 2014. gadam tikai 0,18% no vairāk nekā 73 miljoniem kruīzu pasažieriem un 0,15% no apmēram 28 miljoniem komandas locekļu sūdzējās par slimības simptomiem."<ref>[https://jamanetwork.com/journals/jama/article-abstract/2492887 Cruise Ship Illness Declines] Journal of the American Medical Association 2016. gada 23. februāris. 315 sējums. 8. žurnāls. Skatīts: 2019. gada 23. novembrī</ref> Kuģi, kuri pietauvoti ostā, ir pakļauti neplānotām veselības pārbaudēm. 2009. gadā kuģi, uz kuriem tika veiktas CDC neplānotās pārbaudes, saņēma vidējo CDC kuģu sanitārijas programmas (''Vessel Sanitation Program'' - angļu val.) rezultātu tuvu 97 punktiem no 100 iespējamiem. Minimālais rezultāts, lai inspekciju izietu ir 86 punkti.<ref>[https://wwwn.cdc.gov/InspectionQueryTool/InspectionSearch.aspx Advanced Cruise Ship Inspection Search.] Centers for Disease Control and Prevention. Vessel Sanitation Program 2018. gada 28. marts. Skatīts: 2019. gada 24. novembrī</ref> Tiek uzskatīts, ka sadarbība ar CDC kuģu sanitārijas programmu un uzliesmoju novēršanas un reaģēšanas plānu uzlabošana, ir samazinājusi norovīrusa uzliesmojumu biežumu uz kuģiem. ==== Leģionāru slimība ==== Citi patogēni, kuri var augt baseinos un spa, tajā skaitā uz kruīza kuģiem, ietver [[''Legionella'']] - baktēriju, kura izraisa [[Leģionāru slimība|Leģionāru slimību]]. ''Legionella'' un it īpaši tās pats virulentākais celms ''[[Legionella pneumophila]]'' 1. serogrupa var izraisīt inficēšanos to ieelpojot aerosola veidā vai aspirācijas rezultātā. Indivīdi ar novājinātu imūnsistēmu un tādi, kuriem ir hroniskas plaušu un sirds slimības, ir paši uzņēmīgākie. Retos gadījumos Leģionāru slimību saista ar kruīza kuģiem.<ref>[https://www.cdc.gov/mmwr/preview/mmwrhtml/mm5445a2.htm Cruise-Ship--Associated Legionnaires Disease, November 2003--May 2004.] Centers for Disease Control and Prevention. Morbidity and Mortality Weekly Report 2005. gada 18. novembris. Skatīts: 2019. gada 26. novembrī</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/6920799.stm Legionnaires' fear on cruise ship.] BBC News. 2007. gada 30. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 26. novembrī</ref> Kruīzu industrijas kuģu sanitārijas programmai ir īpašas sabiedriskās veselības prasības, lai kontrolētu un novērstu ''Legionella'' infekcijas.<ref>[https://www.cdc.gov/nceh/vsp/operationsmanual/OPSManual2005.pdf Vessel Sanitation Program Operations Manual.] Centers for Disease Control and Prevention. Vessel Sanitation Program 2005. gada augusts. Skatīts: 2019. gada 26. novembrī</ref> ==== Enterotoksigēnu ''Escherichia Coli'' (ETEC) ==== [[Enterotoksigēnu ''Escherichia Coli'']] ir [[zarnu nūjiņa]]s veids, kurš ir izplatītākais baktēriju izraisītas caurejas iemesls gan attīstības valstīs, gan arī tūristiem, kuri ceļo uz šīm teritorijām. Kopš 2008. gada uz kruīza kuģiem katru gadu ir bijis vismaz viens ar zarnu nūjiņu saistīts incidents par kuru ziņots Slimību kontroles centru kuģu sanitārijas programmai, lai arī 2015. un 2017. gadā šādu gadījumu nebija.<ref name="CSC"/> Infekciju ar zarnu nūjiņu iemesli ietver piesārņotas pārtikas patērēšanu un ūdens norīšanu peldbaseinos, kuros ūdens piesārņots ar cilvēku atkritumiem.<ref>[https://medlineplus.gov/ecoliinfections.html E. Coli Infections] MedlinePlus. Skatīts: 2019. gada 29. novembrī</ref> == Iespaids uz vidi == [[Attēls:Harbor seals on Douglas breakwater.JPG|thumb|upright=1.35|right|Dīzeļdzinēju izplūdes gāzes no kruīza kuģiem virs Džūno Aļaskā.]] :Kruīza kuģi rada vairākas atkritumu plūsmas, kuras var nokļūt apkārtējā vidē. Šīs plūsmas ietver [[Notekūdeņi|notekūdeņus]], [[Pelēkie ūdeņi|pelēkos ūdeņus]], [[Bīstamie atkritumi|bīstamos atkritumus]], ar naftas produktiem piesārņotos sateču ūdeņus, balasta ūdeņus un cietos atkritumus. Tāpat kuģi gaisā un ūdenī izplata [[Gaisa piesārņojums|gaisa piesārņojumu]]. Šie atkritumi, ja ar tiem rīkojas neuzmanīgi un no tiem neatbrīvojas pienācīgā veidā, var būt nopietns [[Patogēns|patogēnu]], barības un toksisko vielu avots ar potenciālu [[Veselības riska novērtējums|apdraudēt]] [[Veselība|cilvēku veselību]] un [[Ūdens toksikoloģija|ievainot dzīvo dabu ūdenī]]. Kruīza kuģi pārstāv mazu, lai arī visai pamanāmu, kopējā starptautiskā [[Ūdens transports|ūdens transporta]] daļu un šeit aprakstītās atkritumu plūsmas nav unikālas tikai kruīza kuģiem. Atsevišķi atkritumu veidi kā notekūdeņi, pelēkie ūdeņi un cietie atkritumi kruīza kuģiem var radīt lielākas bažas nekā citiem jūras kuģiem, jo uz tiem ir liels pasažieru un komandas skaits un lielāki atkritumu apjomi, kurus tie rada. Tā kā kruīza kuģiem ir tendence koncentrēt savas aktivitātes noteiktos piekrastes rajonos un apmeklēt vienas un tās pašas ostas atkārtoti (īpaši Floridu, Kaliforniju, Ņujorku, Galvestonu, Sietlu un Aļaskas ūdeņus), to kopējais vietējā mēroga iespaids var būt ievērojams un salīdzināms ar iespaidu, kādu atstāj individuālas, liela apjoma noplūdes (veiktas gan ar nolūku, gan bez tā).<ref>[https://web.archive.org/web/20081217143715/http://www.ncseonline.org/NLE/CRSreports/07Dec/RL32450.pdf Copeland. C. Cruise Ship Pollution: Background, Laws and Regulations, and Key Issues.] Congressional Research Service, 2008. gada 6. februāris. 3. - 4. lpp. Skatīts: 2019. gada 08. decembrī</ref> Lielākā daļa kruīza kuģu kā primāro degvielu izmanto kuģu [[Mazuts|mazutu]] (''Heavy fuel oil (HFO)'' - angļu val.), kurš, augstā sēra satura dēļ, izraisa [[Sēra dioksīds|sēra dioksīda]] emisijas, kuras ir lielākas par ekvivalenta apjoma ceļu transporta emisijām.<ref>[https://www.theguardian.com/environment/2016/may/21/the-worlds-largest-cruise-ship-and-its-supersized-pollution-problem The world's largest cruise ship and its supersized pollution problem.] The Guardian. Skatīts: 2019. gada 10. decembrī</ref> [[MARPOL 73/78|MARPOL]] konvencijas VI pielikuma "Noteikumi par kuģu izraisītā gaisa piesārņojuma novēršanu" 3. nodaļas "Prasības kuģu emisiju kontrolei" 14. noteikums "Sēra oksīdi (SOx)" nosaka sēra [[emisijas kontroles zonas]], kurās degvielas sēra saturam jābūt mazākam par 0,1% atšķirībā no kuģu mazuta.<ref>[https://web.archive.org/web/20100522170546/http://www.ancomaritime.com/files/Fuel_Oil_Change_over_procedures%20.html Mandatory Fuel Oil Change Over Procedures as from 1 July 2010.] ANCO Maritime Activities Ltd. 2010. gada 8. maijs. Skatīts: 2019. gada 10. decembrī</ref> Kruīza kuģi var izmantot 60% degvielas enerģijas gaitas nodrošināšanai, bet pārējos 40% viesnīcas funkciju nodrošināšanai, tomēr noslodze un enerģijas sadale lielā mērā ir atkarīga no konkrētiem apstākļiem. Dažas kruīza līnijas, piemēram, [[Cunard Line|''Cunard'']] pieņem mērus, lai samazinātu iespaidu uz vidi, atturoties no atkritumu izvadīšanas (RMS ''[[Queen Mary 2]]'' seko nulles nopludināšanas politikai) un samazinot savus CO₂ izmešus katru gadu.<ref>[http://images.cunard.com/Documents/Legal%20Docs/2010%20Sustainability%20Report.pdf Sustainability Report.]{{Novecojusi saite}} Carnival UK, 2010. gads. 17. lpp. Skatīts: 2019. gada 11. decembrī</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://curlie.org/en/Recreation/Travel/Specialty_Travel/Cruises/Cruise_Lines Ar kruīziem saistīti resursi] {{en ikona}} * [http://www.cruiseferry.de/kreuzfahrer.html 10 lielākie kruīza kuģi, stāvoklis 2012. gadā] {{de ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] tinf8ofkev5j8eglqqjrdjdbox8q1ve 0 449167 4525960 4112888 2026-09-23T06:54:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525960 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Luiss Parra | vārds_orģ = ''Luis Parra'' | attēls = Luis Parra.png | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Venecuēlas Parlamenta priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2020|1|5|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Venecuēlas Parlamenta Vides, dabas resursu un klimata komitejas priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2018|5|5|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2020|1|5|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[:es:Omar Barboza|Omārs Barboza]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[:es:Julio Montoya|Hulio Montoija]] | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|7|7}} | dzim_vieta = {{vieta|Venecuēla|Independensija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Venecuēla|venecuēlietis]] | partija = "Par taisnību" | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Luiss Eduardo Parra-Rivjero''' ({{val|es|Luis Eduardo Parra Rivero}}; dzimis {{dat|1978|7|7}}) ir venecuēliešu [[politiķis]], pašreizējais Venecēlas parlamenta jeb Nacionālās asamblejas [[spīkers]], ievēlēts 2020. gada 5. janvārī.<ref name=Reuters>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-venezuela-politics-idUSKBN1Z40J4|title=Venezuela's ruling Socialists seize congress,|last=Cohen|first=Corina Pons and Luc|date=2020-01-06|website=U.S.|access-date=2020-01-06}}</ref><ref name=BBC>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-51000419|title=Two Venezuela lawmakers declare themselves Speaker|date=2020-01-06|access-date=2020-01-06|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/nation-world/world/americas/venezuela/article238905873.html|title=Will Venezuela’s ‘Operation Scorpion’ sting Guaidó in Sunday’s key election?|last1=Wyss|first1=Jim|last2=Delgado|first2=Antonio Maria|date=3 January 2020|website=Miami Herald|dead-url=no|access-date=5 January 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/kenrapoza/2020/01/05/in-venezuela-washingtons-president-guaido-voted-out-in-another-blow-to-opposition/|title=With Guaido Out, Who Will Be Washington’s ‘President’ Of Venezuela Now?|last=Rapoza|first=Kenneth|website=Forbes|language=en|access-date=2020-01-07}}</ref> [[Attēls:Coat of arms of Venezuela.svg|left|thumb|180px|Venecuēlas parlaments [[Venecuēlas parlaments|Nacionālā asambleja]]]] == Parlamentārieša karjera == === CLAP === 2019. gada 1. decembrī tīmekļa vietne [[Armando.info]] publicēja viedokli, ka deviņi Venecuēlas parlamenta locekļi ir saistīti ar valdību, turklāt tika pausts apgalvojums, ka Parra ir iesaistīts Venecuēlas prezidenta [[Nikolass Maduro|Nikolasa Maduro]] valdības programmā Vietējās komitejas apgādei un ražošanai jeb CLAP.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lapatilla.com/2020/01/05/quien-es-el-diputado-luis-parra/|title=¿Quién es el diputado Luis Parra?|last=|first=|date=2020-01-05|website=[[La Patilla]]|language=es-ES|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200105210621/https://www.lapatilla.com/2020/01/05/quien-es-el-diputado-luis-parra/|archive-date=2020-01-05|access-date=2020-01-05}}</ref> Parra noliedza apsūdzības, ka viņš esot strādājis Venecuēlas Republikas valdības labā.<ref name=":0" /> Parlamenta locekļi Parra, Hosē Brito, Konrado Perezs un Hosē Gregorio Norjega apturēja darbību vai tika izslēgti no valdošajām partijām.<ref name="involucrados12">{{Cita noticia|apellidos=|nombre=|título=Venezuela: denuncian a siete diputados de corrupción|url=https://www.infobae.com/america/agencias/2019/12/21/venezuela-denuncian-a-siete-diputados-de-corrupcion/|fecha=20 de diciembre de 2019|fechaacceso=21 de diciembre de 2019|periódico=[[Infobae]]|ubicación=|página=|número=}}</ref> === Parlamenta priekšsēdētājs === 2020. gada 5. janvārī Venecuēlas Nacionālā asambleja vēlēja priekšsēdētāju. Parra, kuram iepriekš bija liegts ierasties parlamentā sakarā ar apsūdzībām, tika ielaists parlamentā pēc izstāšanās no valdošā Venecuēlas prezidenta [[Hugo Gaido]] partijas. Parra nolēma pievienoties parlamentam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lapatilla.com/2020/01/05/vandalos-accedieron-a-patadas-hasta-equipos-de-sonido-de-la-an-para-que-parra-hablara-video/|title=Vándalos accedieron a patadas hasta equipos de sonido de la AN para que Parra hablara (Video)|last=|first=|date=2020-01-05|website=[[La Patilla]]|language=es-ES|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200105210518/https://www.lapatilla.com/2020/01/05/vandalos-accedieron-a-patadas-hasta-equipos-de-sonido-de-la-an-para-que-parra-hablara-video/|archive-date=2020-01-05|access-date=2020-01-05}}</ref> Parra steigā tika ievēlēts par Nacionālās asamblejas prezidentu.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lapatilla.com/2020/01/05/golpe-del-regimen-de-maduro-bloqueo-el-ingreso-de-la-oposicion-a-la-an-e-instalo-a-luis-parra-como-su-presidente/|title=Golpe del régimen de Maduro: Bloqueó el ingreso de la oposición a la AN e instaló a Luis Parra como su presidente|last=|first=|date=2020-01-05|website=[[La Patilla]]|language=es-ES|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200105210602/https://www.lapatilla.com/2020/01/05/golpe-del-regimen-de-maduro-bloqueo-el-ingreso-de-la-oposicion-a-la-an-e-instalo-a-luis-parra-como-su-presidente/|archive-date=2020-01-05|access-date=2020-01-05}}</ref> Maduro opozīcija gan apgalvoja, ka balsis neesot saskaitītas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/ce9313397eb6eefff81f3760047908e4|title=Guaidó blocked from congress as Venezuelan conflict deepens|last=Sánchez|first=Fabiola|date=5 January 2020|website=Associated Press|dead-url=no|archive-url=|archive-date=|access-date=2020-01-06}}</ref> Televīzijā [[Telesur]] ziņoja, ka 140 no 167 Nacionālās asamblejas deputātu balsojusi par Parru.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/telesurenglish/status/1213900137195548672|title=Luis Eduardo Parra has been elected president of #Venezuela's National Assembly with 140 legitimate votes|last=|first=|date=5 January 2020|website=[[Telesur]]|dead-url=no|archive-url=|archive-date=|access-date=5 January 2020}}</ref> Maduro bija spiests steidzīgi atzīt Parru par Venecuēlas parlamenta prezidentu,<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lapatilla.com/2020/01/05/maduro-reconocio-a-parra/|title=Maduro reconoció a Luis Parra como "presidente" de la Asamblea Nacional|last=|first=|date=2020-01-05|website=[[La Patilla]]|language=es-ES|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200106170347/https://www.lapatilla.com/2020/01/05/maduro-reconocio-a-parra/|archive-date=2020-01-06|access-date=2020-01-05}}</ref> jo "Nacionālā asambleja bija pieņēmusi lēmumu".<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lapatilla.com/2020/01/05/maduro-insulto-el-criterio-de-los-venezolanos-y-afirmo-que-en-la-an-decidio-la-oposicion/|title=Maduro insultó el criterio de los venezolanos y afirmó que "en la AN decidió la oposición"|last=|first=|date=2020-01-05|website=[[La Patilla]]|language=es-ES|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200106170128/https://www.lapatilla.com/2020/01/05/maduro-insulto-el-criterio-de-los-venezolanos-y-afirmo-que-en-la-an-decidio-la-oposicion/|archive-date=2020-01-06|access-date=2020-01-05}}</ref> Gaido nevēlējās ierasties ''Palacio Federal Legislativo'', jo vairs nebaudīja vairākuma atbalstu, uzskatīja prezidents Maduro, ko neatbalstīja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name=":12" /> Mazpazīstamais Parra kļuva par opozīcijas līderi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-venezuela-politics-parra-newsmaker-idUSKBN1Z61CU|title=Little-known Venezuela legislator becomes Maduro's choice for opposition leader|last=Ellsworth|first=Brian|date=7 January 2020|work=Reuters|access-date=2020-01-07|dead-url=no|language=en}}</ref> [[Krievijas Federācija]] tomēr apsveica Parras ievēlēšanu, norādot, ka vēlēšanas izvedīs Venecuēlu no konstitucionālās krīzes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/americas/russia-praises-election-of-venezuelan-parliament-chief/1694472|title=Russia praises election of Venezuelan parliament chief|last=Teslova|first=Elena|date=7 January 2020|work=[[Anadolu Agency]]|access-date=7 January 2020|dead-url=no}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Parra-Rivjera, Luiss Eduardo}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Venecuēlas politiķi]] [[Kategorija:Parlamentu spīkeri]] 06nvhvveirj69yxefh74zvpf3ok3jtr 0 452314 4525735 4494175 2026-09-22T12:17:14Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: ref>, → ref> using [[Project:AWB|AWB]] 4525735 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | foundation = 2010. gadā | logo = Rūdolfs organic.png | logo_size = 250 | location_city = {{vieta|Latvija|Ādaži|Muižas iela 18A|3s=Muižas iela (Ādaži)}} | location_country = | products = biezeņi, biezsulas, [[kečups|kečupi]], smūtiji un [[ievārījums|ievārījumi]] | owner = Egija Martinsone | homepage = [http://www.latekofood.lv/ latekofood.lv] | founder = Egija Martinsone | type = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] }} '''SIA ''Lat Eko Food''''' ir 2010. gadā dibināts [[Latvija]]s [[Bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskās]] [[pārtika]]s ražotājs, kas specializējas bērnu pārtikas ražošanā. == Vēsture == ''Lat Eko Food'' dibināts 2010. gadā, bet saimniecisko darbību uzņēmums uzsāka 2011. gadā. Tajā pašā gadā ''Lat Eko Food'' uzņēma [[JIC biznesa inkubators|JIC biznesa inkubatorā]]. Sadarbībā ar [[Latvijas Valsts augļkopības institūts|Latvijas Valsts augļkopības institūtu]] divu gadu laikā izstrādāta biezeņu ražošanas tehnoloģija, un 2012. gadā tirdzniecībā nokļuva pirmie 7 no Latvijas izejvielām ražotie „Rūdolfs” zīmola augļu-ogu biezeņi — „Ābols ar smiltsērkšķi”, „Ābols ar melleni”, „Ābols un ķirbis”, „Ābols”, „Ķirbis ar smiltsērkšķi”, „Ķirbis ar upeni” un „Ķirbis”.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Lelde Petrāne |title=Sāk ražot bioloģisko pārtiku bērniem Rūdolfs |date=2012. gada 2. februāris |newspaper=[[Dienas Bizness]] |url=https://www.db.lv/zinas/sak-razot-biologisko-partiku-berniem-rudolfs-251612 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Sāk ražot bioloģisko pārtiku bērniem Rūdolfs |date=2012. gada 2. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/latvija-sak-razot-biologisko-partiku-berniem-rudolfs.d?id=42099550 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> ''[[Riga Food]] 2012'' uzņēmuma biezeņi saņēma Zelta medaļu un balvu „Latvijas gada ekoprodukts 2012”.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Biezeņi bērniem „Rūdolfs” – Gada Ekoprodukts 2012 |date=2013. gada 26. aprīlis |publisher=[[Jelgava]]s pilsētas Dome |url=https://www.jelgava.lv/lv/jaunumi/zinu-arhivs/biezeni-berniem-rudolfs-gada-ekoprodukts-2012/ |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Inkubatora uzņēmuma ražotais biezenis «Rūdolfs» kļūst par gada ekoproduktu |date=2012. gada 5. septembris |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://arhivs.zz.lv/raksts/3041 |accessdate=2020. gada 11. janvārī }}{{Novecojusi saite}}</ref> === Ražošanas apjomu un produktu klāsta palielināšana (2013) === 2013. gadā uzņēmums paziņoja par ražošanas apjomu pieckārtīgu palielināšanu un laida tirgū sešus dārzeņu biezeņus — „Kartupelis un burkāns”, „Burkāns un ķirbis”, „Burkāns, ķirbis un kartupelis”, „Ķirbis un kartupelis” un „Burkāns ar smiltsērkšķi”, kā arī trīs jaunus augļu-ogu biezeņus — „Ķirbis ar plūmi”, „Ābols ar plūmi” un „Ābols, ķirbis un plūme”. Dārzeņu biezeņi izstrādāti sadarbībā ar [[LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti]], bet augļu-ogu biezeņi — Latvijas Valsts augļkopības institūtā, savukārt visu biezeņu receptūra veidota sadarbojoties ar [[Latvijas Pediatru-gastroenterologu asociācija|Latvijas Pediatru-gastroenterologu asociāciju]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Bērnu biezeņu ražotājs «Lat Eko Food» plāno šogad pieckārtīgi kāpināt ražošanas apjomu |date=2013. gada 25. marts |newspaper=Zemgales Ziņas |agency=[[LETA]] |url=https://arhivs.zz.lv/raksts/53 |accessdate=2020. gada 11. janvārī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Bērnu pārtikas ražotājs Lat Eko Food paplašina sortimentu |date=2013. gada 25. marts |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/bernu-partikas-razotajs-lat-eko-food-paplasina-sortimentu-390568 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> === Rūpnīcas atklāšana un ražošanas uzlabošana (2014—2018) === 2014. gada sākumā biezeņus pēc ''Lat Eko Food'' pasūtījuma sāka ražot ''Milda KM''.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Māra Rone |title=Pēc pasūtījuma ražo bērnu pārtiku |date=2014. gada 11. marts |newspaper=[[Liesma (laikraksts)|Liesma]] |url=https://www.eliesma.lv/pec-pasutijuma-razo-bernu-partiku |accessdate=2020. gada 11. janvārī |archive-date=2020. gada 1. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20200301180925/https://www.eliesma.lv/pec-pasutijuma-razo-bernu-partiku }}</ref> Vienlaikus [[Ādaži|Ādažos]] uzsākta uzņēmuma pārstrādes rūpnīcas celtniecība, kurā ieguldīti 4 miljoni eiro,<ref>{{Ziņu atsauce |title=Bērnu biezeņa ražotāja jaunajā rūpnīcā tiks ieguldīti četri miljoni eiro |date=2014. gada 1. jūnijs |newspaper=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=LETA |url=https://www.apollo.lv/5871993/bernu-biezena-razotaja-jaunaja-rupnica-tiks-iegulditi-cetri-miljoni-eiro |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |author=Gunta Kursiša |title=Rūdolfu vajadzībām būvē četrus miljonus vērtu rūpnīcu |date=2014. gada 6. jūnijs |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/rudolfu-vajadzibam-buve-cetrus-miljonus-vertu-rupnicu-415973 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> tostarp [[Eiropas Savienība]]s struktūrfondu, Viļa Vītola vecākā un Viļa Vītola jaunākā līdzfinansējums. Ražotne atklāta tā paša gada 10. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ādažos atklās Baltijā pirmo bioloģiskās bērnu pārtikas ražotni «Rūdolfs» |date=2014. gada 9. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5093803/adazos-atklas-baltija-pirmo-biologiskas-bernu-partikas-razotni-rudolfs |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ādažos atklās Baltijā pirmo bioloģiskās bērnu pārtikas ražotni “Rūdolfs” |date=2014. gada 10. oktobris |website=[[skaties.lv]] |agency=LETA |url=https://skaties.lv/zinas/bizness/adazos-atklas-baltija-pirmo-biologiskas-bernu-partikas-razotni-rudolfs/ |accessdate=2020. gada 11. janvārī |archive-date=2020. gada 1. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20200301180930/https://skaties.lv/zinas/bizness/adazos-atklas-baltija-pirmo-biologiskas-bernu-partikas-razotni-rudolfs/ }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author=Sandra Dieziņa |title=“Lat Eko Food” izveidojis jaunu bioloģiskās bērnu pārtikas ražotni “Rūdolfs” |date=2014. gada 13. oktobris |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |url=https://www.la.lv/jauna-veseligas-partikas-razotne |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> 2015. gada maijā ''Lat Eko Food'' saņēma [[Lielbritānijas tirgotāju asociācija]]s (''British Retail Consortium, BRC'') Pārtikas drošības globālo standartu (''Global Standard for Food Safety'') un FSSC 22000 (Pārtikas drošības vadības standartu).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Bērnu pārtikas ražotājs Lat Eko Food ieguvis pasaulē atzītus kvalitātes sertifikātus |date=2015. gada 12. maijs |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/bernu-partikas-razotajs-lat-eko-food-ieguvis-pasaule-atzitus-kvalitates-sertifikatus-433868 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> 2015. gada Eksporta un inovācijas balvas kategorijā „Importa aizstājējprodukts” uzņēmuma biezeņi ieguva 3. vietu.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Eksporta izcilības balvas saņem ''Mikrotīkls'' un ''Latekofood'' |date=2016. gada 17. marts |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/eksporta-izcilibas-balvas-sanem-mikrotikls-un-latekofood-447009 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> Togad ''Lat Eko Food'' arī gandrīz divkāršoja apgrozījumu (no {{sk|360000}} eiro gadu iepriekš līdz {{sk|600000}} eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lat Eko Food» šogad plāno € 600 000 apgrozījumu |date=2016. gada 27. oktobris |website=tvnet.lv |agency=LETA |url=https://www.tvnet.lv/4624798/lat-eko-food-sogad-plano-600-000-apgrozijumu |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> 2017. gadā ''Lat Eko Food'' par gandrīz pusmiljonu iegādājās un uzstādīja stāvpaku ražošanas iekārtu,<ref>{{Ziņu atsauce |title=Biezeņu 'Rūdolfs' ražotājs investējis 500 tūkstošus eiro jaunu iekārtu iegādē |date=2017. gada 31. jūlijs |publisher=Delfi |agency=LETA |url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/biezenu-rudolfs-razotajs-investejis-500-tukstosus-eiro-jaunu-iekartu-iegade.d?id=49095867 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=''Rūdolfs'' jaunu produktu ieviešanā investē pusmiljonu eiro |date=2018. gada 31. jūnijs |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/rudolfs-jaunu-produktu-ieviesana-investe-pusmiljonu-eiro-465130 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> bet 2018. gadā, piesaistot [[Eiropas zivsaimniecības fonds|Eiropas zivsaimniecības fonda]] finansējumu, ''Lat Eko Food'' par gandrīz pusmiljonu eiro iegādājās iekārtas un aprīkojumu zivju pārstrādei.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Sandra Dieziņa |title=''Rūdolfs'' pievērsīsies zivju pārstrādei |date=2018. gada 27. jūnijs |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/rudolfs-pieversisies-zivju-parstradei-476616 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> ===Paaugstināts patulīna saturs produktos (2019) === 2019. gada 6. jūnijā [[Pārtikas un veterinārais dienests]] (PVD) paziņoja, ka uzņēmuma produktu 9 partijās (A1002, A1035, A1018, B964, B948, B876, A959, A995 un A947) laboratoriski atklāta maksimāli pieļaujamo līmeni pārsniedzoša mikotoksīna [[patulīns|patulīna]] koncentrācija. PVD aicināja patērētājus tos nelietot uzturā, un uzdeva ''Lat Eko Food'' neatbilstošās partijas atsaukt no tirdzniecības. ''Lat Eko Food'' valdes priekšsēdētaja Egija Martinsone norādīja, ka no minētajām produktu partijām tirdzniecībā bija nokļuvis tikai neliels skaits vienību, kas atsauktas jau pirms nedēļas. Viņa arī uzsvēra, ka produktos konstatētā patulīna koncentrācija atbilst pieļaujamajam līmenim, bērniem no trīs gadu vecuma un zīdaiņiem pieļaujamā koncentrācija pārsniegta vien nedaudz, kas nevarot radīt nopietnu veselības apdraudējumu, tomēr aicināja attiecīgās produktu partijas iegādājušos cilvēkus drošības labad tās atgriezt tirdzniecības vietās. Visbeidzot Martinsone pauda, ka PVD analīžu rezultāti nesakrīt ar uzņēmuma rīcībā esošajiem rezultātiem, tāpēc plānots produktus atkārtoti pārbaudīt akreditētā laboratorijā ārpus Latvijas.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Ingrīda Mičāne |title=PVD: Vairākos “Rūdolfa” biezeņos atklāta toksiska viela; aicina nelietot uzturā |date=2019. gada 6. jūnijs |newspaper=Latvijas Avīze |url=https://laukos.la.lv/pvd-vairakos-rudolfa-biezenos-atklata-kaitiga-viela-aicina-iznemt-no-tirdzniecibas |accessdate=2020. gada 11. janvārī |journal= |archive-date=2019. gada 6. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20190906202725/http://laukos.la.lv/pvd-vairakos-rudolfa-biezenos-atklata-kaitiga-viela-aicina-iznemt-no-tirdzniecibas }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |author1=Monta Glumane |author2=Lelde Petrāne |title=PVD aicina nelietot uzturā ''Lat Eko Food'' ražotos biezeņus |date=2019. gada 6. jūnijs |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/pvd-aicina-nelietot-uztura-lat-eko-food-razotos-biezenus-487979 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=PVD aicina uzturā nelietot vairākus SIA 'Lat Eko Food' ražotos augļu biezeņus |date=2019. gada 6. jūnijs |publisher=Delfi |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pvd-aicina-uztura-nelietot-vairakus-sia-lat-eko-food-razotos-auglu-biezenus.d?id=51167347 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tik populārajos "Rūdolfa" biezeņos zīdaiņiem PVD atrod toksisku vielu un lūdz tos šobrīd neēst |date=2019. gada 6. jūnijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pvd-aicina-uztura-nelietot-vairakus-sia-lat-eko-food-razotos-auglu-biezenus.d?id=51167347 |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=PVD konstatē toksisku vielu «Lat Eko Food» ražotajos augļu biezeņos |date=2019. gada 6. jūnijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=LETA |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pvd-konstate-toksisku-vielu-lat-eko-food-razotajos-auglu-biezenos.a321639/ |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title="Lat Eko Food": Biezeņi ar iespējamu paaugstinātu patulīna līmeni nav pieejami tirdzniecībā |date=2019. gada 6. jūnijs |website=tvnet.lv |agency=LETA |url=https://www.tvnet.lv/6701561/lat-eko-food-biezeni-ar-iespejamu-paaugstinatu-patulina-limeni-nav-pieejami-tirdznieciba |accessdate=2020. gada 11. janvārī}}</ref> 2019. gada septembrī no laboratorijas [[Lietuva|Lietuvā]] saņemti atkārtoto analīžu rezultāti, kuros neatbilstoša patulīna koncentrācija netika konstatēta, tomēr PVD, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem, lēmumu nemainīja un nedeva atļauju ''Lat Eko Food'' iepriekšminētās produkcijas partijas realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc aptuveni {{sk|70000}} eiro vērtā produkcija iznīcināta [[Getliņu izgāztuve|Getliņu izgāztuvē]]. Sākotnējās analīzes veikušais [[BIOR (zinātniskais institūts)|zinātniskais insitūts „BIOR”]] noliedza, ka būtu kļūdījies, un apgalvoja, ka patulīna koncentrācija vienas partijas produktos varot atšķirties un laika gaitā esot iespējama patulīna sadalīšanās, kam nepiekrita ''Lat Eko Food''. Savukārt PVD pauda, ka pārbaudēs atklāts, ka no [[Itālija]]s piegādātajā izejvielā paaugstinātu patulīna saturu paškontrolē maija beigās laboratoriski esot konstatējis jau pats uzņēmums.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Getliņos iznīcina kvalitatīvu bioloģisko produkciju 70 000 eiro vērtībā |date=2019. gada 10. septembris |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/getlinos-iznicina-kvalitativu-biologisko-produkciju-70-000-eiro-vertiba-490875 |accessdate=2020. gada 1. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title='Lat Eko Food' iznīcinājis no tirdzniecības atsaukto produkciju vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā |date=2019. gada 10. septembris |publisher=Delfi |url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/lat-eko-food-iznicinajis-no-tirdzniecibas-atsaukto-produkciju-vairak-neka-70-000-eiro-vertiba.d?id=51449399 |accessdate=2020. gada 1. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=PVD neļauj «Lat Eko Food» nodot labdarībai biezeņus, kur iepriekš konstatēta toksiska viela |date=2019. gada 11. septembris |publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pvd-nelauj-lat-eko-food-nodot-labdaribai-biezenus-kur-ieprieks-konstateta-toksiska-viela.a331633/ |accessdate=2020. gada 1. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc PVD analīzēm uzņēmums iznīcina apjomīgu ābolu biezeņu produkciju; dienests saņemtos pārmetumus noraida |date=2019. gada 14. septembris |website=skaties.lv |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pvd-nelauj-lat-eko-food-nodot-labdaribai-biezenus-kur-ieprieks-konstateta-toksiska-viela.a331633/ |accessdate=2020. gada 1. martā}}</ref> === Ražošanas un produktu klāsta paplašināšana (2020—2022) === 2020. gada maijā uzņēmums ieguldīja 2,4 miljonus eiro jaunu ceha un noliktavu celtniecībā, kā arī jaunas pildīšanas līnijas uzstādīšanā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=''Rūdolfs'' investēs 2,4 miljonus eiro un paplašināsies |author=Monta Šķupele |date=2020. gada 10. maijs |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/rudolfs-investes-24-miljonus-eiro-un-paplasinasies-499041 |accessdate=2021. gada 2. martā}}</ref> ''Lat Eko Food'' sāka arī ražot [[avene|aveņu]], [[zemenes|zemeņu]], [[mellenes|melleņu]] un tropisko augļu krēmus ar [[čia]] sēklām, kuros kristāliskā cukura vietā izmantots [[agaves]] sīrups un kā [[biezinātājs]] nav pievienots [[pektīns]],<ref>{{Ziņu atsauce |title=''Rūdolfs'' paplašina sortimentu |author=Zane Atlāce-Bistere |date=2020. gada 11. maijs |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/rudolfs-paplasina-sortimentu-496414 |accessdate=2021. gada 2. martā}}</ref> un [[lasis|laša]] krēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pašmāju bioloģiskās pārtikas zīmols 'Rūdolfs' attīsta jaunu produktu līniju ar lasi |date=2020. gada 29. septembrī |publisher=Delfi |url=https://www.delfi.lv/tasty/46332765/reklamraksti/52509521/pasmaju-biologiskas-partikas-zimols-rudolfs-attista-jaunu-produktu-liniju-ar-lasi |accessdate=2024. gada 28. septembrī}}</ref> 2021. gada aprīlī uzņēmums sāka ražot četrus jaunus [[humuss (ēdiens)|humusu]] veidus – "Klasiskais", "Paprika ar čili", "Tomāti ar kūpinātu sāli" un "Zaļumi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bioloģiskās pārtikas zīmols 'Rūdolfs' paplašina sortimentu |date=2021. gada 6. apŗīlis |publisher=Delfi |url=https://www.delfi.lv/tasty/46332765/reklamraksti/53074091/biologiskas-partikas-zimols-rudolfs-paplasina-sortimentu |accessdate=2024. gada 28. septembrī}}</ref> 2022. gada deptembrī Ādažos atvērts ''Lat Eko Food'' produktu pirmais veikals.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Bioloģiskās pārtikas zīmolam ''Rūdolfs'' pirmais veikals |author=Zane Atlāce-Bistere |date=2020. gada 11. maijs |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/biologiskas-partikas-zimolam-rudolfs-pirmais-veikals-509219 |accessdate=2024. gada 28. septembrī}}</ref> 2022. gada februārī uzņēmums piesaistīja bankas ''BlueOrange'' finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Zīmola ''Rūdolfs'' īpašnieki attīstībā investē 7,4 miljonus eiro |date=2022. gada 17. februārīs |newspaper=Dienas Bizness |url=https://www.db.lv/zinas/zimola-rudolfs-ipasnieki-attistiba-investe-74-miljonus-eiro-506331 |accessdate=2024. gada 28. septembrī}}</ref> ==Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} ==Ārējās saites == * [http://www.latekofood.lv/ Uzņēmuma tīmekļa vietne] {{latviski}} {{en ikona}} {{ru ikona}} {{de ikona}} * Laura Mazbērziņa, (2018. gada 6. aprīlis). [https://www.db.lv/zinas/ka-top-zimola-rudolfs-bernu-biezeni-473741 Kā top? Zīmola ''Rūdolfs'' bērnu biezeņi]. Dienas Bizness. Skatīts: 2020. gada 1. martā. * [[Ilze Auzere|Ilze Jurkāne]] (2016. gada 29. maijs). [https://www.gardezi.lv/par-gardeziem/ilze-jurkane/bernu-partikas-razotajs-rudolfs-5268 Bērnu pārtikas ražotājs: Rūdolfs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200301180930/https://www.gardezi.lv/par-gardeziem/ilze-jurkane/bernu-partikas-razotajs-rudolfs-5268 |date={{dat|2020|03|01||bez}} }}. Gardēži.lv. Skatīts: 2020. gada 1. martā. [[Kategorija:Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi]] j3asgn9qjtim1spuxyy5dy56dpolk8r 0 456313 4525745 3203125 2026-09-22T13:13:02Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525745 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada aprīlis}} '''Zaninoviča''' ({{val|hr|Zaninović}}; vīriešu dzimtē: [[Zaninovičs]]) ir [[horvātu valoda|horvātu]] cilmes sieviešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Ana Zaninoviča]] (''Ana Zaninović''; 1987) — horvātu tekvondiste; * [[Lūcija Zaninoviča]] (''Lucija Zaninović''; 1987) — horvātu tekvondiste. {{uzvārds}} [[Kategorija:Horvātu uzvārdi]] ndijq2jmmzrq496uftuyja2jirrd8bf 0 459652 4525969 4130588 2026-09-23T07:13:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525969 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada maijs}} '''Lāzerdifrakcijas spektroskopija''' ir daļiņu lieluma mērīšanas metode, kas izmanto [[Lāzers|lāzera]] stara difrakcijas ainu, kura mainās atkarībā no mērāmās daļiņas izmēra. Ar šo metodi var noteikt izmērus mikro un nanolieluma objektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malvernpanalytical.com/en/products/technology/light-scattering/laser-diffraction|title=Laser Diffraction Particle Size Analysis {{!}} Malvern Panalytical|website=www.malvernpanalytical.com|access-date=2020-05-13|language=en-US}}</ref> == Darbības princips == === Lāzerdifrakcija === Lāzerdifrakcijas spektroskopija ir balstīta un Fraunhofera [[difrakcija]]s teoriju, kas postulē ka daļiņas izkliedētās gaismas intensitāte ir tieši proporcionāla daļiņas izmēram, un Lorenca-Mī teoriju, kas apraksta planāra elektromagnētiska viļņa izkliedi. Lāzera difrakcijas aina apraksta attiecību starp izmēru daļiņai uz kuru krīt vilnis, un izkliedētās gaismas leņķi un intensitāti. Matemātiski nepolarizētas lāzera gaismas izkliedi pret sfērisku daļiņu apraksta, apskatot kopējo izkliedēto intensitāti ''I'' atkarībā no leņķa ''θ'' un to sasiaistot ar viļņa skaitli ''k'', krītošā stara intensitāti ''I<small>0</small>'', distances no pētāmā objekta līdz detektoram a, un bezdimensiju funkcijām ''S1(θ'') un ''S2(θ)'' kas apraksta amplitūdas izmaiņas polarizētai gaismai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sympatec.com/en/particle-measurement/glossary/laser-diffraction/|title=Laser Diffraction|website=Sympatec|access-date=2020-05-13|language=en}}</ref>[[Attēls:Lāzerdifrakcijas shēma.jpg|thumb|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sympatec.com/en/particle-measurement/sensors/laser-diffraction/|title=Laser Diffraction|website=Sympatec|access-date=2020-05-13|language=en}}</ref>]]<math>I (\theta) = I{\scriptstyle\text{0}}/2k^2a^2\{\bigl[S_1(\theta)]^2 + [S_2(\theta)]^2\}</math> Lāzerdifrakcijas spektroskopijas mērījuma laikā sensorā uztver ''I(θ)'' un šo funkciju saista ar to daļiņu izmēriem, no kuras tiek atstarots krītošais lāzera stars. === Mērījumi === Mērījums sastāv no divām daļām — vispirms tiek izmērīts izkliedētās gaismas leņķis un tās intensitāte, tad, izmantojot algoritmus kas izmanto Fraunhofera vai Mī izkliedi, dati tiek pārveidoti tā lai varētu nolasīt daļiņu izmēru un sadalījumu. Lāzeradifrakcijas spektroskopijā kā gaismas avotu lieto He-Ne<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Exploring laser light : laboratory exercises and lecture demonstrations performed with low-power helium- neon gas lasers|url=http://worldcat.org/oclc/1019943552|publisher=Optosonic Press|date=1089, ©1977|isbn=0-87739-004-5|oclc=1019943552|last=Kallard, Thomas.}}</ref> lāzeri, kas ir gāzes lāzeris ar viļņa garumu 632.8 nm. He-Ne lāzeris sastāv no lāzerlampas, augstsprieguma barošanas avota un atbalsta konstrukcijas. Alternatīvi tiek lietots [[Gaismas diode|LED]] lāzeris, kam ir īsāks viļņa garums nekā He-Ne lāzerim. Dažās iekārtās izmanto abus lāzerus, lai uzlabotu mērījuma precizitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.horiba.com/en_en/staticlight-scattering-sls-laser-diffraction-particle-size-distribution-analysis/,%20https://www.horiba.com/en_en/staticlight-scattering-sls-laser-diffraction-particle-size-distribution-analysis/|title=Static Light Scattering (SLS) / Laser Diffraction Particle Size Distribution Analysis|website=HORIBA|access-date=2020-05-13|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Lāzera stars tiek laists cauri daļiņu plūsmai, kur tam sastopoties ar mērāmajām daļiņām notiek gaismas viļņu difrakcija. Atkarībā no daļiņu izmēra, sensorā tiks uztverta tam raksturīga intensitātes funkcija. Svarīgi, ka detektors uztver signālu ko rada visas plūsmā esošās daļiņas, nevis tikai viena daļiņa.<ref name="degruyter.com">{{Publikācijas atsauce|last=Hyll|first=Kari|date=2015-08-01|title=Size and shape characterization of fines and fillers - a review|url=http://www.degruyter.com/view/j/npprj.2015.30.issue-3/npprj-2015-30-03-p466-487/npprj-2015-30-03-p466-487.xml|journal=Nordic Pulp & Paper Research Journal|volume=30|issue=3|pages=466–487|doi=10.3183/npprj-2015-30-03-p466-487|issn=2000-0669}}</ref> == Trūkumi == * Lāzerspektroskopijas iekārtas testē un kalibrē izmantojot labi atstarojošas daļiņas ar stingri noteiktu izmēru, piemēram zelta lodītes. Tas var radīt problēmas mērot daļiņas, kas ir caurspīdīgas vai mazāk atstaro gaismu, tādēļ šāda veida daļiņām signāla-trokšņa attiecība var ierobežot daļiņu mērīšanas iespējas. * Izmantojot Fraunhofera teoriju datu apstrādei, tiek pieņemts ka izmērītais daļiņas diametrs ir pielīdzināms sfēras diametram. Imantojot Mī izkliedi, pieņem ka diametrs ir pielīdzināms sfērai ar tādu pašu tilpumu kā nomērītajai daļiņai. Tā rezultātā tiek zaudēta informācija par mērītās daļiņas patieso formu.<ref name="degruyter.com"/> == Pielietojumi == Lāzerdifrakcijas spektroskopiju lieto, lai mērītu daļiņu izmērus šādos pielietojumos: * Augsnes pētīšanai — analizējot augsnes un nogulšņu, piemēram māla, daļiņu izmērus, iespējams noteikt kā tā ir veidojusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.meritics.com/applications-enhanced-laser-diffraction-analysis/|title=4 Applications of Enhanced Laser Diffraction Analysis|website=Meritics|access-date=2020-05-14|date=2018-09-27|language=en-US|archive-date=2020-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20200804083544/https://www.meritics.com/applications-enhanced-laser-diffraction-analysis/}}</ref> * Pulveru izmēru noteikšanai — lāzerdifrakcijas iekārtas ir spējīgas nomērīt līdz pat 10 nm lielas daļiņas, ko izmanto dažādu organisko, neorganisko un metālu pigmentu un pulveru izmēru kontrolēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.microtrac.com/applications/knowledge-base/particle-characterization-of-metal-powders/|title=Particle characterization of Metal Powders - Microtrac|website=www.microtrac.com|access-date=2020-05-14}} {{Novecojusi saite}}</ref> * Ķīmisko savienojumu kvalitātes kontrole — izmanto industrijā, lai nodrošinātu ka reaģents ir sasmalcināts līdz nepieciešamajam izmēram un tajā nav [[piemaisījum]]u. * Zāļu izgatavošanas kontrole — ražošanas procesā izmantojot lāzerdifrakcijas mērījumus, iespējams kontrolētu un novērst aglomerātu veidošanos zāļu tablešu veidošanās procesā. Aglomerāti negatīvi ietekmē zāļu aktīvās vielas darbību un tās [[Šķīdība|šķīdību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.microtrac.com/applications/knowledge-base/particle-characterization-of-pharmaceutical-products/|title=Particle Characterization of Pharmaceutical Products - Knowledge Base - Applications|website=www.microtrac.com|access-date=2020-05-14}} {{Novecojusi saite}}</ref> * Pārklājumu biezuma mērīšanā — farmācijā [[Zāļu labas ražošanas prakse|zāļu]] aktīvās vielas izdalīšanās ātrums ir apgriezti proporcionāls vielas slāņa biezumam, un tieši proporcionāls vielas daļiņas virsmas laukumam. Izmantojot lāzerdifrakcijas analīzi, precīzi nosaka aktīvās saražotās vielas pārklājuma biezumu un laukumu, tādējādi nodrošinot ka no vielas saražotās zāles būs efektīvas. == Atsauces == <references responsive="" /> [[Kategorija:Spektroskopija]] n7idmd0o1poufwqef9zw3wbps193x6a 0 460802 4526052 4518966 2026-09-23T09:40:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526052 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|ģerboni valstij Vidusjūrā|Maltas pagasta ģerboni|Maltas pagasts}} {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Maltas ģerbonis |attēls = Coat of arms of Malta.svg |attēla_platums = 200 |vidējais = |vidējais_platums = |vidējais_paraksts= |mazais = |mazais_platums = |mazais_paraksts = |īpašnieks = |ieviests = 1988. gadā |pušķis = |vainags = Mūris ar ieeju un pieciem torņiem |ķivere = |vairogs = [[Maltas karogs]]: dalīts balts un sarkans, baltā laukuma augšdaļā sudrabots Sv. Jura krusts ar sarkanu apmali. |turētāji = [[Olīvkoks|Olīvkoka]] un [[palmas]] zars |pamatne = Balta lente ar sarkanu pamatni, uz kuras ar melniem burtiem [[maltiešu valoda|maltiešu valodā]] rakstīts ''Repubblika ta' Malta'' ("Maltas Republika") |devīze = |ordeņi = |citi_elementi = |agr_versijas = |lietojums = }} '''Maltas ģerbonis''' ir [[Malta]]s valsts oficiālais [[ģerbonis]]. Pašreizējais ģerbonis tika aprakstīts 1988. gadā ar Maltas aktu. Aprakstīts tas kā [[vairogs]], uz kura redzams [[Maltas karogs|Maltas valsts karogs]] heraldiskā vairoga formā; virs vairoga atrodas zelta krāsas mūru vainags ar nocietinātu ieeju un pieci torņi, kas attēlo Maltas nocietinājumus un apzīmē [[Pilsētvalsts|pilsētu-valsti]]; ap vairogu ir divu zaru vainags: [[Olīvkoks|olīvkoka]] un [[Palmu dzimta|palmas]], kas ir [[Miers|miera]] simboli un tradicionāli tiek asociēti ar Maltu, visi to dabiskajās krāsās; pamatnē piesieta balta lente ar sarkanu pamatni, uz kuras rakstīts ''{{Lang|mt|Repubblika ta' Malta}}'' ("Maltas Republika" [[Maltiešu valoda|maltiešu valodā]]) ar lieliem burtiem melnā krāsā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.mt/en/About%20Malta/Pages/Flags-Symbols-and-their-use.aspx|title=Flags, Symbols and their uses|publisher=Government of Malta|access-date=28 September 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150629143728/https://www.gov.mt/en/About%20Malta/Pages/Flags-Symbols-and-their-use.aspx|archivedate={{dat|2015|06|29||bez}}}}</ref> [[Attēls:Flag_of_the_President_of_Malta.svg|right|thumb| Maltas prezidenta karogs]] Valsts ģerbonis ir redzams arī Maltas prezidenta karogā. Dažādu laiku ģerboņi parādās pasēs, akcīzes markās, oficiālajos dokumentos un citādos veidos. Daudzām Maltas monētām bija ģerbonis, īpaši Maltas liru otrajā sērijā, arī dažām [[Maltas eiro monētas|Maltas eiro monētām]] un daudzām zelta vai sudraba piemiņas monētām (gan ar Maltas liru, gan ar eiro vērtībām). Ģerboņi dažādos laikos tikuši attēloti arī Maltas [[pastmarka|pastmarkās]]. == Ģerboņi laikā no 1800. līdz 1964. gadam == Malta bija [[Lielbritānija]]s protektorāts no 1800. līdz 1813. gadam un kolonija no 1813. līdz 1964. gadam. Maltā šai laikā izmantoja Lielbritānijas ģerboņus: <gallery> Attēls:Coat of arms of Great Britain (1714–1801).svg| 1800–1801 Attēls:Coat of Arms of the United Kingdom (1801-1816).svg| 1801–1816 Attēls:Coat of Arms of the United Kingdom (1816-1837).svg| 1816–1837 Attēls:Coat of Arms of the United Kingdom (1837-1952).svg| 1837–1952 Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom.svg| 1953–1964 </gallery> Tomēr Maltā no 1875. līdz 1964. gadam bija trīs savas koloniālas emblēmas. Pirmā (1875. līdz ap 1898.) ar baltu Maltas krustu uz balta un sarkana paneļa, otrā (ap 1898. līdz 1943) ar baltu un sarkanu vairogu kā antīko laiku Maltas galvaspilsētas [[Imdina]]s ģerbonī, bet trešā (1943–1964) bija ar baltu Jura krustu uz zila kantona baltajā pusē. Visas trīs emblēmas tika attēlotas uz Maltas valsts un gubernatora karogiem. <gallery> Attēls:Badge of Malta (1875–1898).svg| 1875 — ap 1898. gadu Attēls:Badge of Malta (1898–1943).svg| ap 1898. gadu — 1943<ref>Baltais disks tika noņemts 1923. gadā, nemainot pašu emblēmu.</ref> Attēls:Badge of Malta (1943–1964).svg| 1943—1964 </gallery> == Ģerbonis no 1964. līdz 1975. gadam == [[Attēls:Coat_of_arms_of_Malta_1964-1975.svg|left|thumb|150x150px| Maltas ģerbonis no 1964. līdz 1975. gadam]] [[Attēls:Coat of arms of the Governor-General of Malta (1964–1974).svg|right|thumb|150x150px|Maltas ģenerālgubernatora ģerbonis]] Šis [[ģerbonis]] tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1964. gada 21. septembrī. Tajā ir attēloti divi [[delfīni]], kas atbalsta [[Maltas karogs|Maltas karogu]] vairoga formā, viens ar palmas zaru un otrs ar [[Olīvkoks|olīvu]] zaru, kas attiecīgi demonstrē uzvaru un [[Miers|mieru]]. Augšpusē ir [[Nocietinājums|forta]] formas vainags ar pieciem stūrainiem torņiem, zem kura virs vairoga atrodas ķivere ar sarkanbaltu lentu. Zem vairoga redzami zili viļņi, kas attēlo apkārtējo [[Vidusjūra|Vidusjūru]], Maltas krusts, kas apzīmē vienotību ar [[Maltas ordeņa vēsture|Maltas Svētā Jāņa ordeni,]] kā arī drosmi un apņēmību. Uz baltās lentes zem vairoga melniem burtiem ir devīze ''{{Lang|la|Virtute et Constantia}}'' ("Drosme un stingrība"). Tika izmantota arī versija ar lauvu uz Sv. Eduarda kroņa, kuri aizstāja mūru vainagu, un tā kalpoja par Maltas ģenerālgubernatora ģerboni.<ref name="times8-5-11">{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesofmalta.com/articles/view/20110508/life-features/malta-s-three-national-emblems-since-independence-what-s-behind-them.364316|title=Malta’s three national emblems since independence – what’s behind them?|work=Times of Malta|access-date=28 September 2014|date=8 May 2011|last=Bonello|first=Giovanni|archive-date={{dat|2018|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180122072826/https://www.timesofmalta.com/articles/view/20110508/life-features/malta-s-three-national-emblems-since-independence-what-s-behind-them.364316}}</ref> == Ģerbonis no 1975. līdz 1988. gadam == [[Attēls:Emblem of Malta (1975–1988).svg|left|thumb|162x162px|Maltas ģerbonis no 1975. līdz 1988. gadam]] Šī emblēma tika pieņemta 1975. gada 11. jūlijā, septiņus mēnešus pēc tam, kad Malta kļuva par republiku. Tajā tika parādīta piekrastes ainava ar uzlecošu sauli, tradicionālā Maltas laiva — daisa, lāpsta un dakšas un tālumā [[Kaktusu dzimta|kaktuss]] — opuncija. Visi šie simboli ir zināmā mērā saistīti ar [[Malta|Maltu]]. Zem attēla dzelteniem burtiem uzrakstīts toreizējais valsts nosaukums ''{{Lang|mt|Repubblika ta' Malta}}'' (Maltas Republika). Maltas premjerministrs Duminku Mintovs vēlējās mainīt 1964. gada ģerboni, jo viņš kļūdaini uztvēra mūra vainagu kā kroni un tātad [[monarhisms|rojālisma]] simbolu, tāpēc tādam nebija vietas uz republikas ģerboņa.<ref name="times8-5-11" /> Mintovs izvēlējās mākslas studentu klasi, lai izveidotu ģerboni, ko izmantot uz pasu vākiem, un tika izvēlēts Eduarda Abelas zīmējums. Tika panākta vienošanās par galīgo noformējumu, tika nodrukātas jaunās pases, un zīmējums oficiāli tika pieņemts kā Maltas ģerbonis. Emblēma bija strīdīga, jo tā nebija heraldiska, un drīz pēc tam, kad nacionālistu partija uzvarēja 1987. gada vēlēšanās, to aizstāja ar pašreizējo ģerboni. Tika ierosināts atkārtoti pieņemt 1964. gada ģerboni, bet galu galā tika izvēlēta tā vienkāršotāka versija. Jauno ģerboni izstrādāja Adriāns Striklends, kurš sagatavoja sākotnējās skices, un Roberts Kali, kurš pabeidza darbu.<ref name="times8-5-11" /> == Skatīt arī == * [[Maltas karogs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.justiceservices.gov.mt/DownloadDocument.aspx?app=lom&itemid=8747&l=1 Cap. 253 - Emblem and Public Seal of Malta Act] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190703205113/http://www.justiceservices.gov.mt/DownloadDocument.aspx?app=lom&itemid=8747&l=1 |date={{dat|2019|07|03||bez}} }} {{Eiropas ģerboņi}} [[Kategorija:Maltas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Valstu ģerboņi]] 5mrrcevna5xxee9lc1wy3jh7htq0uyx 0 464476 4525786 4240083 2026-09-22T16:30:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4525786 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada augusts}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krekjo | official_name = ''Crecchio'' | settlement_type = ciems | pushpin_map = Itālija#Abruco | longm = 19 | longd = 14 | longEW = E | latNS = N | latm = 17 | latd = 42 | postal_code = 66014 | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = '''{{karogs|Itālija}}''' | subdivision_name2 = [[Kjeti province]] | subdivision_name1 = [[Abruco]] | population_as_of = 2017 | population_total = 2842 | population_density_km2 = auto | elevation_m = 209 | area_total_km2 = 19.23 | image_map = | image_skyline = Centro storico (1).jpg | website = {{url|http://www.comune.crecchio.ch.gov.it/}} }} '''Krekjo''' (itāļu: ''Crecchio'') ir ciems [[Itālija|Itālijā]], [[Abruco]] reģiona [[Kjeti province|Kjeti provincē]], 159 kilometru attālumā no [[Roma]]s un 14 kilometru attālumā no provinces centra [[Kjeti]]. Ciematam ir viduslaikiem raksturīgs plānojums, tā vēsturiskais centrs veidojies ap hercoga [[Pils|pili]] 209 metru augsta pakalna galā, savukārt tam piegulošās apdzīvotās vietas (''frazioni'') atrodas atstatus, kalna nogāzē. Ciematā ir 2769 iedzīvotāji.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://demo.istat.it/bilmens2019gen/query.php?lingua=ita&Rip=S4&Reg=R13&Pro=P069&Com=27&submit=Tavola|website=demo.istat.it|access-date=2020-07-31}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Il Castello Ducale di Crecchio.jpg|left|thumb|Krekjo pils]] Lielākā daļa Krekjo teritorijas atrodas kalnainā apvidū, apdzīvotajām vietām atrodoties vai nu upju ielejās, no kurām zemākā ir 86 m vjl. [[Arielli (upe)|Arielli]] upē, vai pakalnu virsotnēs, no kuriem augstākā ir 276 m vjl. augsta. Gar ciema galveno ceļu atrodas nelieli līdzenumi. Krekjo vēsturisko centru veido kompakts viduslaiku ielu tīkla plānojums, kurš nav piemērots autosatiksmei. Tas atrodas pakalna galā starp divām upju ielejām, kas nošķir to no pārējām ciema daļām, kuras cita no citas atrodas atstatus. Teritorija starp tām tiek izmantota galvenokārt [[Vīnkoki|vīnogu]] un [[Olīvas|olīvu]] audzēšanai. [[Majella]]s kalnu masīvs, kas atrodas uz rietumiem no Krekjo, aiztur mitrumu nesošos rietumvējus, atstājot ciematu no [[Adrijas jūra]]s nākošo austrumvēju ietekmē, kas ciema apkaimē veido mērenu [[Vidusjūras klimats|Vidusjūras klimatu]]. Vislielākais nokrišņu daudzums ir galvenokārt rudenī un pavasarī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arssa.abruzzo.it/car/|title=Wayback Machine|website=web.archive.org|access-date=2020-07-31|date=2010-02-10|archive-date=2010-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20100210053116/http://www.arssa.abruzzo.it/car/}}</ref> Krekjo nav pieejas pie jūras, taču ir infrastrukturāla vienotība ar tuvumā esošo ostas pilsētu [[Ortona|Ortonu]], kas vēsturiski eksportējusi Krekjo ciema produkciju, veicinot lauksaimniecības attīstību, neskatoties uz šķietami nelabvēlīgo ģeogrāfisko novietojumu. Mūsdienās daļa Ortonas industriālās zonas atrodas Krekjo teritorijā. == Vēsture == === Pirmsākumi === Krekjo teritorijā jau aizvēsturē darbojies cilvēks, par to liecina izrakumos atrasta paleolīta laikmetā veidota dievības figūra, kā arī apstrādāta krama un obsidiāna fragmenti. Citi atradumi savukārt liecina par keramikas attīstību apkaimē jau 9. gadsimtā p.m.ē.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Crecchio tra storia, tradizioni e leggende|last=Sede di Crecchio e Comitato Feste Sant'Elisabetta|first=Archeoclub d'Italia|publisher=|year=2001|isbn=|location=Crecchio|pages=5-57}}</ref> Pirmā rakstiskā liecība par Krekjo, savukārt, datēta ar 6. gadsimtu p.m.ē. – ciema nosaukums pierakstīts epigrāfā kā ''Ok(r)ikam.'' Senāka nosaukuma izcelsme nav zināma,<ref name=":0" /> taču tā varētu būt saistāma ar frentāņu vai sannītu tautām, kas pirms [[Senā Roma|Romas]] ekspansijas apdzīvoja mūsdienu Abruco un [[Molize]]s teritoriju un runāja [[Osku valoda|osku valodā]]. === Senajos laikos === Savukārt vēlāk, ciemam kļūstot par [[Romas Republika|Romas republikas]] [[Municipija|municipiju]], ciema nosaukums tika latinizēts, veidojot ''Ocriculum''. Romas republikas administratīvās dalīšanas ietvaros arī Krekjo tika sadalīts atsevišķās kopienās, katrai no kurām tika piešķirta viena galvenā [[Lauksaimniecība|agrikulturālā]] funkcija, piemēram, [[Graudaugi|graudaugu]], [[Olīvas|olīvu]] vai [[Vīnogas|vīnogu]] kultivācija. Šis iedalījums saglabājies vēl mūsdienu apbūves izvietojuma aprisēs, taču tikai ''Casino Vezzani'' apkaimē saglabājušās fiziskas tālaika ēku paliekas. Minētā veida saimnieciskā aktivitāte saglabājās līdz pat m. ē. 7. gadsimtam, pateicoties eksporta iespējām caur netālo Ortonas ostu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Samnium : assetti e trasformazioni di una provincia tardoantica|url=https://www.worldcat.org/oclc/213458820|publisher=Edipuglia|date=2007|location=Bari|isbn=88-7228-481-3|oclc=213458820|last=Iasiello, Italo M., 1968-}}</ref> [[Attēls:Victor Emmanuel III of Italy from The Graphic detail.jpg|thumb|240x240px|Viktors Emanuels III, Itālijas pēdējais karalis, apmetās Krekjo pilī 1943. gadā.]] === Viduslaikos === Pēc [[Grieķu–gotu karš|grieķu–gotu kara]] postījumiem 6. gadsimtā liela daļa perifērās apkaimes tika pamesta, iedzīvotājiem bailēs no sekojošiem sirojumiem migrējot uz Krekjo vēsturisko centru, kurš atradās stratēģiskā un labi aizsargājamā vietā – pakalnā starp divu upju – Arielli un [[Rifago (upe)|Rifago]] ielejām. 7. gadsimtā ciems nokļuva [[Langobardi|langobardu]] valdījumā kā [[Spoleto hercogiste]]s sastāvdaļa. Tajā laikā ciemats tika nocietināts ar mūri, kuram cauri veda tikai divas ieejas – ''Da Piedi'' ciema ziemeļos, kas saglabājusies vēl šobaltdien, un ''Da Capo'' ciema dienvidos, kas kopā ar aizsargmūri tika nojaukta 19. gadsimta beigās ceļa izbūves vajadzībām.<ref name=":0" /> 12. gadsimtā tika uzbūvēta ciemata vērienīgākā celtne, Olīvu tornis (''Torre dell'Ulivo''), kuram vēlāk tika piebūvētas vairākas celtnes, rezultātā izveidojot Krekjo hercoga pili. Pats tornis sākotnēji bijis novērošanas torņu sistēmas sastāvdaļa, kas gar [[Apenīnu pussala]]s dienvidu krastiem tika izvietota [[Neapoles karaliste]]s valdījuma laikā. 1279. gadā Krekjo tika apvienots vienā [[Lēnis|lēnī]] kopā ar blakusesošajiem pilsnovadiem. === Otrajā pasaules karā un pēc tam === 1943. gadā Itālijas pēdējais monarhs, Savojas dinastijas karalis [[Viktors Emanuels III]] ar karalieni [[Melnkalnes Helēna|Melnkalnes Helēnu]] un [[Umberto II|princi Umbertu II]], bēgot uz [[Brindizi]], apmetās Krekjo pilī, kur tika nolemts Savojas dinastijas liktenis – drīz pēc tam, 1946. gadā, [[Savojas dinastija]] beidza pastāvēt, Itālijai kļūstot par [[Republika|republiku]]. Tas deva Krekjo nozīmību Itālijas vēsturē. Ciems cieta postījumus Otrā pasaules kara laikā sakarā ar atrašanos tieši uz [[Gustava līnija]]s. Pēckara gados ciema iedzīvotāju skaits saruka no 3765 1951. gadā līdz 3139 1971. gadā.<ref name=":1" /> 1976. gadā sākās restaurācijas darbi, modernizējot ciemu un pilī atverot Abruco reģiona [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikmeta un viduslaiku liecību muzeju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Speciale Crecchio|last=|first=|publisher=Abruzzo Beni Culturali|year=1998|isbn=|location=|pages=23-25}}</ref> == Administratīvais iedalījums == Krekjo ir ciems ar [[:it:Comune|komūnas]] statusu – komūna ir trešais nozīmīgākais administratīvās vienības tips Itālijā pēc [[Reģions|reģiona]] un [[province]]s. Komūnas, savukārt, tiek iedalītas sīkāk: centrs (''capoluogo'') un piegulošās apkaimes (''frazioni''). Krekjo komūnas centram piegulst 15 apkaimes, kuras uzskaitītas sarakstā zemāk: {| class="wikitable sortable" !Nosaukums !Augstums m v.j.l.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.comuniecitta.it/frazioni-del-comune-di-crecchio-69027|title=Frazioni e località Crecchio {{!}} Comuni e Città|website=www.comuniecitta.it|access-date=2020-07-31|language=it-it|archive-date=2021-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210803043333/https://www.comuniecitta.it/frazioni-del-comune-di-crecchio-69027}}</ref> !Iedzīvotāju skaits<ref name=":2" /> |- |''Villa Tucci'' |209 |520 |- |''Villa Selciaroli'' |244 |493 |- |''Villa Consalvi'' |241 |215 |- |''San Polo II'' |258 |102 |- |''Casino Vezzani'' |172 |101 |- |''Villa Formicone II'' |225 |76 |- |''Villa Baccile'' |218 |60 |- |''Villa Mascitti II'' |211 |54 |- |''Villa Mascitti I'' |203 |54 |- |''Villa Mascitti IV'' |208 |49 |- |''San Polo I'' |230 |43 |- |''Villa Marcone II'' |210 |29 |- |''Casino Vezzani II'' |190 |21 |- |''Villa Marcone I'' |215 |20 |- |''Villa Formicone I'' |220 |17 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Abruco pilsētas]] p3qyts3rekkme1fhh2id6wm80h5923h 0 469504 4526036 3985657 2026-09-23T08:49:29Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4526036 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada novembris}} {{personas infokaste | vārds = Kristīna Hofa Zommersa | vārds_orig = ''Christina Hoff Sommers'' | attēls = Christina Hoff Sommers on Louder with Crowder.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Kristīna Hofa Zommersa 2016. gadā | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sonoma County}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = autore un filozofe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Ņujorkas Universitāte]]<br />[[Brandisa Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kristīna Marija Hofa Zommersa''' ({{val|en|Christina Marie Hoff Sommers}}; dzimusi {{dat|1950|9|28}}, Sonomā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu autore un filozofe. Specializējusies [[Ētika|ētikā]], viņa ir ''Amerikas Uzņēmējdarbības institūta'' (''American Enterprise Institute'') zinātnieku rezidente.<ref name="AEIbio">[http://www.aei.org/scholar/christina-hoff-sommers/ "Christina Hoff Sommers"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201207145121/https://www.aei.org/profile/christina-hoff-sommers |date={{dat|2020|12|07||bez}} }}, American Enterprise Institute.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Gordon|first=Dane R.|last2=Niżnik|first2=Józef|title=Criticism and Defense of Rationality in Contemporary Philosophy|date=1998|publisher=Rodopi|isbn=9042003685|pages=56|url=https://books.google.com/books?id=j34ARAWhd1cC&pg=PA56}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Gordon|first=Dane R.|title=Philosophy and Vision|date=1998|publisher=Rodopi|isbn=9042006013|pages=76|url=https://books.google.com/books?id=3UmVq6rcKxkC&pg=PA76}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Nussbaum|first=Martha C.|title=Sex and Social Justice|date=1999|publisher=Oxford University Press|isbn=9780195355017|pages=130|url=https://books.google.com/books?id=7zoaKIolT9oC&pg=PA130}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Pinker|first=Steven|title=The Blank Slate: The Modern Denial of Human Nature|date=2003|publisher=Penguin|isbn=9780142003343|pages=172|url=https://books.google.com/books?id=7rJ5gI1LbXoC&pg=PA172}}</ref> Zommersa ir pazīstama ar kritisku vērtējumu par mūsdienu [[Feminisms|feminismu]].<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://archive.org/details/feministwriters00shel|title=Feminist Writers|location=Detroit|publisher=St. James Press|date=September 17, 1996|quote=Philosopher and educator Christina Hoff Sommers's principal work, Who Stole Feminism?, is an edgy invective against contemporary feminism as the author perceives it.|pages=[https://archive.org/details/feministwriters00shel/page/444 444]–446}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gale.com/|title=Biography in Context|publisher=Detroit: Gale|website=Contemporary Authors Online|access-date=February 29, 2016|date=2005}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newrepublic.com/article/118430/independent-womens-forum-challenges-one-five-statistic|title=Independent Women's Forum Challenges One In Five Statistic - New Republic|last=Taylor Malmsheimer|website=New Republic|date=June 27, 2014}}</ref> Viņai ir sarakstījusi grāmatas "''Who Stole Feminism?"'' (1994) un "The War Against Boys''"'' (2000). ''Stenfordas filozofijas enciklopēdija raksturo'' Zommersas nostāju kā "taisnīgu feminismu", klasiski liberālu vai [[Libertisms|libertāru]] feminisma perspektīvu, uzskatot, ka feminisma galvenā politiskā loma ir nodrošināt, lai netiktu pārkāptas tiesības pret piespiedu iejaukšanos.<ref name="stan1">{{enciklopēdijas atsauce |url=http://plato.stanford.edu/entries/feminism-liberal/|title=Liberal Feminism|encyclopedia=Stanford Encyclopedia of Philosophy}}</ref> Zommersa ir pretnostatījis taisnīgu feminismu tam, ko viņa dēvē par "upura feminismu" un "dzimtes feminismu",<ref name="speech">{{Tīmekļa atsauce|url=http://aei.org/docLib/20090108_ContemporaryFeminism.pdf|title=What's Wrong and What's Right with Contemporary Feminism?|last=Christina Hoff Sommers|website=AEI.org|access-date=November 16, 2014|archive-date={{dat|2009|01|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090117085529/http://aei.org/docLib/20090108_ContemporaryFeminism.pdf}} Hamilton College speech, 19 November 2008.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|page=693|title=Handbook of Construtionist Research|first=Barbara L.|last=Marshal|date=October 21, 2013|isbn=9781462514816|quote=Christina Hoff Sommers (1994) coined the term ''gender feminism'' in opposition to ''equity feminism''.}}</ref> apgalvojot, ka mūsdienu feministu doma bieži satur "iracionālu naidīgumu pret vīriešiem, nespējot nopietni uztvert iespēju, ka dzimumi ir vienlīdzīgi, taču atšķirīgi". Zommersa ir rakstījusi laikrakstos ''[[Time]]'',<ref name="Stewart">{{publikācijas atsauce |last=Stewart |first=Matthew |title=The Campus 'Rape Crisis' as Moral Panic |journal=Academic Questions |date=June 2016 |volume=29 |issue=2 |page=179 |doi=10.1007/s12129-016-9560-1|s2cid=148276923 }}</ref> ''[[The Washington Post]]'', ''[[The Wall Street Journal]]'' un ''[[The New York Times]]''.<ref name="77 North">{{publikācijas atsauce|last=|first=|date=May 2000|title=77 North Washington Street|url=http://www.theatlantic.com/issues/2000/05/may77.htm|journal=|location=Boston|volume=285|issue=5|page=6|pages=|archive-url=https://web.archive.org/web/20000816121434/http://www.theatlantic.com/issues/2000/05/may77.htm|archive-date=August 16, 2000|via=|magazine=The Atlantic{{!}}The Atlantic Monthly}}</ref> Viņa vada video blogu''The Factual Feminist'' vietnē [[YouTube]].<ref name="Noyes">{{Ziņu atsauce |last=Noyes |first=Jenny |title=Roxane Gay to face off with feminism critic in upcoming Australian tour |url=https://www.smh.com.au/national/roxane-gay-to-face-off-with-feminism-critic-in-upcoming-australian-tour-20180908-p502ln.html |work=The Sydney Morning Herald |date=September 18, 2018}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.radionz.co.nz/national/programmes/saturday/audio/2018663667/christina-hoff-sommers-bad-feminism-or-factual-feminism|title=Christina Hoff Sommers: Bad feminism or factual feminism?|publisher=|work=Radio New Zealand|access-date=|date=September 22, 2018|last=|first=}}</ref> == Idejas un uzskati == Zommersa tic, ka sievietes ne tikai dod priekšroku bioloģijas, psiholoģijas un veterinārās medicīnas jomām, nevis ar matemātiku un fiziku, bet arī izvēlas ģimenei draudzīgus karjeras ceļus. Viņa ir rakstījusi: "Patiesībā problēma, ar kuru sievietes zinātnieces sastopas, ir izaicinājums apvienot mātes lomu ar prasīgu zinātnes amatu.<ref name="aei">Christina Hoff Sommers, "[http://www.aei.org/publication/the-case-against-title-nining-the-sciences/ The Case against Title-Nining the Sciences] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160408090035/http://www.aei.org/publication/the-case-against-title-nining-the-sciences/ |date={{dat|2016|04|08||bez}} }}", September 2008.</ref> Savā grāmatā "The War Against Boys" viņa vaino Kerolu Gilianu un ''National Organization for Women'' (NOW) par situācijas radīšanu, kur zēni ir aizvainoti, gan kā negodīgi proviliģēts dzimums, gan kā šķērslis ceļā uz dzimumu taisnīgumu.<ref name=libj>Bell-Russel, D. (2000). The war against boys: How misguided feminism is harming our young men. Library Journal, 125(11), 102.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zommersa, Kristīna Hofa}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ebreju filozofi]] [[Kategorija:Ebreju feministes]] [[Kategorija:Feministes]] 5rgt1g3rtp10kbqrj4y0iil7a3lfep2 4526037 4526036 2026-09-23T08:54:59Z Baisulis 11523 piekārtots...... 4526037 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | vārds = Kristīna Hofa Zommersa | vārds_orig = ''Christina Hoff Sommers'' | attēls = Christina Hoff Sommers on Louder with Crowder.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Kristīna Hofa Zommersa 2016. gadā | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sonoma County}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = autore un filozofe | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Ņujorkas Universitāte]]<br />[[Brandisa Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kristīna Marija Hofa Zommersa''' ({{val|en|Christina Marie Hoff Sommers}}; dzimusi {{dat|1950|9|28}}, Sonomā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu autore un filozofe. Specializējusies [[Ētika|ētikā]], viņa ir Amerikas Uzņēmējdarbības institūta (''American Enterprise Institute'') zinātnieku rezidente.<ref name="AEIbio">[http://www.aei.org/scholar/christina-hoff-sommers/ "Christina Hoff Sommers"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201207145121/https://www.aei.org/profile/christina-hoff-sommers |date={{dat|2020|12|07||bez}} }}, American Enterprise Institute.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Gordon|first=Dane R.|last2=Niżnik|first2=Józef|title=Criticism and Defense of Rationality in Contemporary Philosophy|date=1998|publisher=Rodopi|isbn=9042003685|pages=56|url=https://books.google.com/books?id=j34ARAWhd1cC&pg=PA56}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Gordon|first=Dane R.|title=Philosophy and Vision|date=1998|publisher=Rodopi|isbn=9042006013|pages=76|url=https://books.google.com/books?id=3UmVq6rcKxkC&pg=PA76}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Nussbaum|first=Martha C.|title=Sex and Social Justice|date=1999|publisher=Oxford University Press|isbn=9780195355017|pages=130|url=https://books.google.com/books?id=7zoaKIolT9oC&pg=PA130}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Pinker|first=Steven|title=The Blank Slate: The Modern Denial of Human Nature|date=2003|publisher=Penguin|isbn=9780142003343|pages=172|url=https://books.google.com/books?id=7rJ5gI1LbXoC&pg=PA172}}</ref> Zommersa pazīstama ar kritisku vērtējumu par mūsdienu [[Feminisms|feminismu]].<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://archive.org/details/feministwriters00shel|title=Feminist Writers|location=Detroit|publisher=St. James Press|date=September 17, 1996|quote=Philosopher and educator Christina Hoff Sommers's principal work, Who Stole Feminism?, is an edgy invective against contemporary feminism as the author perceives it.|pages=[https://archive.org/details/feministwriters00shel/page/444 444]–446}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gale.com/|title=Biography in Context|publisher=Detroit: Gale|website=Contemporary Authors Online|access-date=February 29, 2016|date=2005}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newrepublic.com/article/118430/independent-womens-forum-challenges-one-five-statistic|title=Independent Women's Forum Challenges One In Five Statistic - New Republic|last=Taylor Malmsheimer|website=New Republic|date=June 27, 2014}}</ref> Sarakstījusi grāmatas ''Who Stole Feminism?'' (1994) un ''The War Against Boys'' (2000). Stenfordas filozofijas enciklopēdija raksturo Zommersas nostāju kā "taisnīgu feminismu", klasiski liberālu vai [[Libertisms|libertāru]] feminisma perspektīvu, uzskatot, ka feminisma galvenā politiskā loma ir nodrošināt, lai netiktu pārkāptas tiesības pret piespiedu iejaukšanos.<ref name="stan1">{{enciklopēdijas atsauce |url=http://plato.stanford.edu/entries/feminism-liberal/|title=Liberal Feminism|encyclopedia=Stanford Encyclopedia of Philosophy}}</ref> Zommersa ir pretnostatījusi taisnīgu feminismu tam, ko viņa dēvē par "upura feminismu" un "dzimtes feminismu",<ref name="speech">{{Tīmekļa atsauce|url=http://aei.org/docLib/20090108_ContemporaryFeminism.pdf|title=What's Wrong and What's Right with Contemporary Feminism?|last=Christina Hoff Sommers|website=AEI.org|access-date=November 16, 2014|archive-date={{dat|2009|01|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090117085529/http://aei.org/docLib/20090108_ContemporaryFeminism.pdf}} Hamilton College speech, 19 November 2008.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|page=693|title=Handbook of Construtionist Research|first=Barbara L.|last=Marshal|date=October 21, 2013|isbn=9781462514816|quote=Christina Hoff Sommers (1994) coined the term ''gender feminism'' in opposition to ''equity feminism''.}}</ref> apgalvojot, ka mūsdienu feministu doma bieži satur "iracionālu naidīgumu pret vīriešiem, nespējot nopietni uztvert iespēju, ka dzimumi ir vienlīdzīgi, taču atšķirīgi". Zommersa publicējusies laikrakstos ''[[Time]]'',<ref name="Stewart">{{publikācijas atsauce |last=Stewart |first=Matthew |title=The Campus 'Rape Crisis' as Moral Panic |journal=Academic Questions |date=June 2016 |volume=29 |issue=2 |page=179 |doi=10.1007/s12129-016-9560-1|s2cid=148276923 }}</ref> ''[[The Washington Post]]'', ''[[The Wall Street Journal]]'' un ''[[The New York Times]]''.<ref name="77 North">{{publikācijas atsauce|last=|first=|date=May 2000|title=77 North Washington Street|url=http://www.theatlantic.com/issues/2000/05/may77.htm|journal=|location=Boston|volume=285|issue=5|page=6|pages=|archive-url=https://web.archive.org/web/20000816121434/http://www.theatlantic.com/issues/2000/05/may77.htm|archive-date=August 16, 2000|via=|magazine=The Atlantic{{!}}The Atlantic Monthly}}</ref> Viņa vietnē ''[[YouTube]]'' vada video blogu ''The Factual Feminist''.<ref name="Noyes">{{Ziņu atsauce |last=Noyes |first=Jenny |title=Roxane Gay to face off with feminism critic in upcoming Australian tour |url=https://www.smh.com.au/national/roxane-gay-to-face-off-with-feminism-critic-in-upcoming-australian-tour-20180908-p502ln.html |work=The Sydney Morning Herald |date=September 18, 2018}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.radionz.co.nz/national/programmes/saturday/audio/2018663667/christina-hoff-sommers-bad-feminism-or-factual-feminism|title=Christina Hoff Sommers: Bad feminism or factual feminism?|publisher=|work=Radio New Zealand|access-date=|date=September 22, 2018|last=|first=}}</ref> == Idejas un uzskati == Zommersa tic, ka sievietes ne tikai dod priekšroku bioloģijas, psiholoģijas un veterinārās medicīnas jomām, nevis ar matemātiku un fiziku, bet arī izvēlas ģimenei draudzīgus karjeras ceļus. Viņa rakstījusi: "Patiesībā problēma, ar kuru sievietes zinātnieces sastopas, ir izaicinājums apvienot mātes lomu ar prasīgu zinātnes amatu."<ref name="aei">Christina Hoff Sommers, "[http://www.aei.org/publication/the-case-against-title-nining-the-sciences/ The Case against Title-Nining the Sciences] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160408090035/http://www.aei.org/publication/the-case-against-title-nining-the-sciences/ |date={{dat|2016|04|08||bez}} }}", September 2008.</ref> Savā grāmatā ''The War Against Boys'' viņa vaino Kerolu Gilianu un ''National Organization for Women'' (NOW) par situācijas radīšanu, kur zēni ir aizvainoti, gan kā negodīgi priviliģēts dzimums, gan kā šķērslis ceļā uz dzimumu taisnīgumu.<ref name=libj>Bell-Russel, D. (2000). The war against boys: How misguided feminism is harming our young men. Library Journal, 125(11), 102.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zommersa, Kristīna Hofa}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ebreju filozofi]] [[Kategorija:Ebreju feministes]] [[Kategorija:Feministes]] h3gpwt64d8uqpa2vporvm5ki3pbpqg2 0 471022 4526076 3997228 2026-09-23T11:11:31Z Meistars Joda 781 4526076 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Čedžudo | arhipelāgs = Čedžudo | attēla paraksts = Čedžudo salas satelītattēls | attēls = Jeju Island.jpg | augstums = 1905 | augstākais kalns = [[Halasans]] | blīvums = 316 | garums = 73 | iedzīvotāji = 695 519 | iedzīvotāju gads = 2020 | izvietojums = [[Austrumāzija]] | latNS = N| latd = 33| latm = 21| lats = 41 | longEW = E| longd = 126| longm = 31| longs = 57 | platums = 31 | platība = 1826 | valsts = Dienvidkoreja | valsts lielpilsēta = [[Čedžu]] | vietas karte = | reljefa_karte = jā | vietaskarte = Dienvidkoreja | vietējais nosaukums = 제주도 }} '''Čedžudo''' ({{Val|ko|제주도}}) ir lielākā [[Dienvidkoreja]]i piederošā sala, ietilpst [[Čedžudo (province)|Čedžudo]] autonomajā provincē. Lielākā pilsēta — [[Čedžu]]. Sala atrodas [[Korejas šaurums|Korejas šaurumā]], tieši uz dienvidiem no [[Korejas pussala]]s. Čedžudo ir populārs tūrisma galamērķis. Liela daļa no salas ekonomikas ir atkarīga no tūrisma. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Hallasan_2.jpg|thumb|Halasana nacionālais parks]] Čedžudo ir [[Vulkāns|vulkāniska]] [[sala]]. Uz salas atrodas [[Dienvidkoreja]]s augstākais kalns — [[Halasans]] ({{Mērvienība|m=1947}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://jeju.news1.kr/news/articleView.html?idxno=10571|title='남한 최고봉' 제주 한라산 높이 1947m 재확인 - 뉴스1제주|website=jeju.news1.kr|access-date=2021-11-17|language=ko}}</ref> Sala ir veidojusies pirms aptuveni 2 miljoniem gadu, [[Kainozojs|kainozoja]] ēras laikā. Sala sastāv galvenokārt no [[Bazalts|bazalta]] un [[lava]]s. Čedžudo salā ir mitrs [[Subtropu josla|subtropu klimats]]. Vasarā ir karsts un mitrs, kamēr ziemā ir auksts un sauss. Sala ir apdzīvota jau kopš [[Neolīts|neolīta]] perioda, pirms aptuveni 10 000 līdz 8 000 gadiem.<ref>{{Atsauce|title=Neolithic Development on Jeju Island: Adaptation in a Broad Northeast Asian Perspective|url=https://core.tdar.org/document/431693/neolithic-development-on-jeju-island-adaptation-in-a-broad-northeast-asian-perspective|date=2017|accessdate=2020-11-20|first=Geuntae|last=Park|last2=The 81st Annual Meeting of the Society for American Archaeology}}</ref> Salā atrodas [[Halasana nacionālais parks]], kas kopš 2007. gada ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/list/1264/|title=Jeju Volcanic Island and Lava Tubes|last=Centre|first=UNESCO World Heritage|website=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2020-11-20|language=en}}</ref> 2011. gadā sala tika iekļauta [[Septiņi jaunie dabas brīnumi|septiņu jauno dabas brīnumu]] sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nature.new7wonders.com/|title=Creating Global Memory|website=New7Wonders of Nature|access-date=2020-11-20|language=en-GB}}</ref> == Tūrisms == Salu katru gadu apmeklē ap 15 miljoniem cilvēku. Salā atrodas daudzas luksusa viesnīcas un kūrorti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/news/asia/east-asia/article/2126785/south-koreas-jeju-island-suffers-too-many-tourists|title=South Korea’s Jeju Island suffers from ‘too many tourists’|website=South China Morning Post|access-date=2020-11-20|date=2018-01-04|language=en}}</ref> Salā atrodas [[Čedžudo lidosta]], taču daudzo tūristu dēļ līdz 2025. gadam tiks uzbūvēta vēl viena lidosta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ytn.co.kr/_ln/0102_201511100924260399|title=2025년 이전 서귀포에 '제2 제주공항' 개항|website=www.ytn.co.kr|access-date=2020-11-20|date=2015-11-10|language=ko}}</ref> Plašā tūrisma dēļ [[ūdens piesārņojums]] pludmalēs ir kļuvis par nopietnu problēmu, tāpēc vietējā valdība vēlas panākt, lai līdz 2030. gadam salā nebūtu [[Ogleklis|oglekļa]] emisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/magazines/post-magazine/travel/article/2148406/good-bad-and-ugly-sides-south-koreas-jeju-island|title=The Hawaii of South Korea? The good, bad, ugly sides to Jeju Island|website=South China Morning Post|access-date=2020-11-20|date=2018-06-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Dienvidkorejas salas]] q8i8f36s57eog4eru29to6kn8scm5z6 0 471220 4526083 4365210 2026-09-23T11:34:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526083 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|13}} | nationalcaps4 = 9 | nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U21 | nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U20 | nationalgoals5 = 2 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalcaps5 = 41 | nationalcaps3 = 2 | nationalyears3 = 2010—2011 | years6 = 2015—2016 | goals6 = 4 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Kaiserslautern]]'' | caps6 = 21 | years4 = 2013—2014 | years3 = 2012—2013 | nationalteam5 = {{fb|POL}} | nationalyears4 = 2010—2012 | years1 = 2008—2011 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]'' | years9 = 2017—2023 | years8 = 2016—2017 | goals10 = 1 | goals9 = 21 | goals8 = 6 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Utrecht]]'' | clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Twente]]'' | nationalyears5 = 2011—2022 | caps10 = 14 | caps9 = 177 | caps8 = 29 | years7 = 2015—2016 | goals7 = 0 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} ''[[1. FC Kaiserslautern|1. FC Kaiserslautern II]]'' | caps7 = 4 | years2 = 2011—2013 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | birth_place = | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} ''[[PEC Zwolle]]'' | goals3 = 2 | goals2 = 1 | goals1 = 5 | currentclub = {{flaga|Polija}} ''[[Krakovas "Cracovia"|Cracovia]]'' | countryofbirth = {{vieta|Polija|Tarnova}} | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[PEC Zwolle]]'' | clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Wolfsburg|VfL Wolfsburg II]]'' | clubs5 = {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Wolfsburg|VfL Wolfsburg II]]'' | clubs1 = {{flaga|Polija}} ''[[Krakovas "Cracovia"|Cracovia]]'' | clubnumber = 43 | caps4 = 30 | caps3 = 13 | caps2 = 12 | caps1 = 56 | goals4 = 4 | years5 = 2014—2015 | playername = Mateušs Klihs | nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U19 | name = | pcupdate = {{dat|2025|11|19|sk|bez}} | nationalcaps1 = 5 | nationalyears1 = 2008 | nationalyears2 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U18 | caps5 = 6 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps2 = 1 | caption = Klihs 2015. gadā | image = Mateusz-klich.jpg | height = 183 | goals5 = 3 | years10 = 2018 | clubs11 = {{flaga|ASV}} ''[[D.C. United]]'' | years11 = 2023—2024 | caps11 = 63 | goals11 = 6 | clubs12 = {{flaga|ASV}} ''[[Atlanta United FC|Atlanta United]]'' | years12 = 2025 | caps12 = 16 | goals12 = 0 | clubs13 = {{flaga|Polija}} ''[[Krakovas "Cracovia"|Cracovia]]'' | years13 = 2025— | caps13 = 1 | goals13 = 0 }}'''Mateušs Klihs''' ({{Val|pl|Mateusz Klich}}, dzimis {{Dat|1990|6|13}}) ir [[Polija|Polijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Klihs spēlē Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' komandā [[Krakovas "Cracovia"]]. [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlases]] sastāvā Klihs debitēja {{Dat|2011|6|5|5=bez}} [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēlē]] pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]]. == Sasniegumi == * '''PEC Zwolle''' ** [[Nīderlandes kauss futbolā|KNVB kauss]]: 2013—14<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/27097182|title=Fireworks hold up Dutch Cup final|work=BBC Sport|access-date=2020-11-23|language=en-GB}}</ref> * '''Leeds United''' ** [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leedsunited.com/news/team-news/26806/leeds-united-are-champions|title=Leeds United are champions!|website=www.leedsunited.com|access-date=2020-11-23|date=2020-07-18|language=en|archive-date=2020-11-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20201118001015/https://www.leedsunited.com/news/team-news/26806/leeds-united-are-champions}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbolists-aizmetnis}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2020}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mazpolijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]] [[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]] [[Kategorija:PEC Zwolle spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Krakovas "Cracovia" spēlētāji]] [[Kategorija:D.C. United spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "United" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Klihs, Mateušs}} 1t87b0391not135hvfpufwc3h79fy0t 0 471224 4525913 4276844 2026-09-23T03:46:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525913 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|30}} | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}} | name = | playername = Liams Kūpers | years1 = 2008—2013 | nationalgoals1 = 0 | years2 = 2011 | years3 = 2011 | years4 = 2012—2013 | caps6 = 262 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | goals6 = 11 | years6 = 2014—2024 | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|SCO}} | nationalgoals2 = 0 | nationalcaps2 = 1 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Kingstona pie Hallas}} | caps1 = 11 | caps2 = 6 | caps3 = 4 | caps4 = 10 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Carlisle United F.C.|Carlisle United]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chesterfield F.C.|Chesterfield]] | currentclub = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] | caption = Kūpers 2025. gadā | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chesterfield F.C.|Chesterfield]] | years5 = 2013—2014 | caps5 = 61 | goals5 = 4 | height = 188 | image = Liam Cooper in CSKA.jpg | nationalyears3 = 2019— | clubs7 = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] | years7 = 2024— | caps7 = 18 | goals7 = 1 }}'''Liams Kūpers''' ({{Val|en|Liam Cooper}}, dzimis {{Dat|1991|8|30}}) ir [[Skotija|Skotijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Kūpers pārstāv [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas Pirmās līgas]] komandu ''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]''. [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] sastāvā Kūpers debitēja {{Dat|2019|9|6|5=bez}} pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]]. == Sasniegumi == * '''Chesterfield''' ** [[EFL League Two]]: 2013—14 * '''Leeds United''' ** [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leedsunited.com/news/team-news/26806/leeds-united-are-champions|title=Leeds United are champions!|website=www.leedsunited.com|access-date=2020-11-23|date=2020-07-18|language=en|archive-date=2020-11-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20201118001015/https://www.leedsunited.com/news/team-news/26806/leeds-united-are-champions}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Huddersfield Town A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Carlisle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Sofijas CSKA spēlētāji]] {{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kūpers, Liams}} qetnvffhxq6uaawkcsqktgn8a1ltvl0 0 472385 4526088 4177527 2026-09-23T11:44:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526088 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mazais Stjuarts | oriģinālnos = ''Stuart Little'' | attēls = Stuart Little.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Robs Minkovs]] | producents = [[Daglass Viks]] | scenārijs = * [[M. Naits Šjāmalāns]] * Gregs Brūkers | aktieri = * [[Džīna Deivisa]] * [[Hjū Lorijs]] * [[Džonatans Lipnickis]] | mūzika = [[Alans Silvestri]] | operators = [[Giljermo Navaro]] | montāža = Toms Finans | studija = * ''[[Columbia Pictures]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stuart Little |url=https://catalog.afi.com/Catalog/moviedetails/61723 |website=[[AFI Catalog of Feature Films]] |publisher=[[Amerikas Kinoinstitūts]] |access-date=August 24, 2018}}</ref> * ''Red Wagon Entertainment'' * ''Franklin/Waterman Productions'' * ''Global Medien KG'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stuart Little |url=https://www.allmovie.com/movie/stuart-little-v181270 |website=[[AllMovie]] |access-date=August 24, 2018}}</ref> | izdošana = {{filmas datums|1999|12|05|''[[Regency Village Theatre|Mann Village Theatre]]''|1999|12|17|ASV}} | ilgums = 84 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/stuart-little-4|title=''Stuart Little''|work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|access-date=May 28, 2018|archive-date={{dat|2017|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171107020415/http://www.bbfc.co.uk/releases/stuart-little-4}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|105–133 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-numbers.com/movie/Stuart-Little#tab=summary|title=Stuart Little (1999) – Financial Information|website=the-numbers.com|access-date=May 28, 2018}}</ref><ref name=mojo>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=stuartlittle.htm|title=Stuart Little (1999)|publisher=Box Office Mojo|date=April 16, 2000|access-date=May 28, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|300,1 miljoni}}<ref name=mojo /> | iepriekšējā = | nākamā = "[[Mazais Stjuarts 2]]" | imdb = }} '''"Mazais Stjuarts"''' ({{val|en|Stuart Little}}) ir 1999. gada ASV [[kinokomēdija|komēdijas]] [[animācijas spēlfilma]], kuras režisors ir [[Robs Minkovs]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Džīna Deivisa]], [[Hjū Lorijs]] un [[Džonatans Lipnickis]]. 2002. gadā izdots filmas [[sīkvels|turpinājums]] "[[Mazais Stjuarts 2]]". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Mazais Stjuarts}} {{M. Naits Šjāmalāns}} [[Kategorija:1999. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Mazais Stjuarts]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] t552u7j2livtxn9f94qxzfz1ny35u8j 0 472922 4525856 3526267 2026-09-22T20:47:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4525856 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{izolēts raksts|date=2020. gada decembris}} [[Attēls:Hittfeld St. Mauritius 11.jpg|thumb|326x326px|Hitfeldes Sv. Maurīcija baznīca]] '''Zēvetāle''' ir pašvaldība Harburgas [[Lejassaksija|apriņķī Lejassaksijā]], Vācijas ziemeļrietumos. Tā atrodas aptuveni 20 km uz dienvidiem no [[Hamburga]]s un tās centrs atrodas Hitfeldes ciematā. Zēvetāle ir nosaukta pēc Zēves upes. == Vēsture == 1972. gada 1. jūlijā 19 neatkarīgu mazāku pašvaldību administrācijas tika apvienotas, izveidojot Zēvetāles pašvaldību. 19 pilsētiņas un ciemi, kas veido Zēvetāli ir Bekedorfa, Bullenhauzena, Emmelndorfa, Flēštete, Glīzingena, Grosmora, Helmstorfa, Hitfelde, Holtorfsloa, Horsta, Herstene, Kleinmora, Lindhorsta, Mašene, Mekelfelde, Mecendorfa, Olendorfa, Overe un Ramelsloa. [[Attēls:Scheibenfibel_von_Maschen.jpg|thumb|Mašenes sakta]] [[Attēls:Schädelbestattung_Metzendorf-Woxdorf.jpg|thumb|Mecendorfas-Voksdorfas galvas apbedījums]] Vairākām no šīm pilsētiņām ir bagāta vēsture: Ramelsloas pastāvēšana pirmo reizi tika pieminēta 845. gadā, Mašene oficiālos dokumentos pirmo reizi minēta 1294. gadā un Hitfelde svinēja 900 gadu jubileju 2007. gada jūnijā. Svētā Maurīcija baznīca Hitfeldē pastāv no 12. gadsimta. Ievērojami reģiona arheoloģiskie atradumi ir Mecendorfas-Voksdorfas galvas apbedījums, kas datēts ar apm. 2200. gadu pirms mūsu ēras un Mašenes sakta kā agrīnās kristietības liecība, kas atrodas blakus esošā Hamburgas Arheoloģijas muzejā pastāvīgajā izstādē. == Demogrāfiskie dati == Zēvetāles iedzīvotāji <small>(katra gada 31. decembrī)</small> : * 1998. gadā — 39564 * 1999. gadā — 40164 * 2000. gadā — 40536 * 2001. gadā — 40819 * 2002. gadā — 41060 * 2003. gadā — 41157 * 2004. gadā — 41287 * 2005. gadā — 41614 Zēvetāle ir visvairāk apdzīvotā vācu pašvaldība, kurai nav pilsētas tiesību: tā ir visapdzīvotākā pagasta pašvaldība (Gemeinde) Vācijā. == Ievērojami cilvēki == * Karolīne Daura, modes blogere [[Kategorija:Vācijas pašvaldības]] rylytikff6cittih3v68h5yk2emegc3 4525859 4525856 2026-09-22T20:52:20Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4525859 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{izolēts raksts|date=2020. gada decembris}} [[Attēls:Hittfeld St. Mauritius 11.jpg|thumb|326x326px|Hitfeldes Sv. Maurīcija baznīca]] '''Zēvetāle''' ({{val|de|Seevetal}}) ir pašvaldība Harburgas [[Lejassaksija|apriņķī Lejassaksijā]], [[Vācija]]s ziemeļrietumos. Tā atrodas aptuveni 20 km uz dienvidiem no [[Hamburga]]s un tās centrs atrodas Hitfeldes ciematā. Zēvetāle ir nosaukta pēc Zēves upes. == Vēsture == 1972. gada 1. jūlijā apvienotas 19 neatkarīgu mazāku pašvaldību administrācijas, izveidojot Zēvetāles pašvaldību. 19 pilsētiņas un ciemi, kas veido Zēvetāli ir Bekedorfa, Bullenhauzena, Emmelndorfa, Flēštete, Glīzingena, Grosmora, Helmstorfa, Hitfelde, Holtorfsloa, Horsta, Herstene, Kleinmora, Lindhorsta, Mašene, Mekelfelde, Mecendorfa, Olendorfa, Overe un Ramelsloa. [[Attēls:Scheibenfibel_von_Maschen.jpg|thumb|Mašenes sakta]] [[Attēls:Schädelbestattung_Metzendorf-Woxdorf.jpg|thumb|Mecendorfas-Voksdorfas galvas apbedījums]] Vairākām no šīm pilsētiņām ir bagāta vēsture: Ramelsloas pastāvēšana pirmo reizi pieminēta 845. gadā, Mašene oficiālos dokumentos pirmo reizi minēta 1294. gadā un Hitfelde svinēja 900 gadu jubileju 2007. gada jūnijā. Svētā Maurīcija baznīca Hitfeldē pastāv no 12. gadsimta. Ievērojami reģiona arheoloģiskie atradumi ir Mecendorfas-Voksdorfas galvas apbedījums, kas datēts ar apm. 2200. gadu pirms mūsu ēras un Mašenes sakta kā agrīnās kristietības liecība, kas atrodas blakus esošā Hamburgas Arheoloģijas muzejā pastāvīgajā izstādē. == Demogrāfiskie dati == Zēvetāles iedzīvotāji <small>(katra gada 31. decembrī)</small> : * 1998. gadā — 39564 * 1999. gadā — 40164 * 2000. gadā — 40536 * 2001. gadā — 40819 * 2002. gadā — 41060 * 2003. gadā — 41157 * 2004. gadā — 41287 * 2005. gadā — 41614 Zēvetāle ir visvairāk apdzīvotā vācu pašvaldība, kurai nav pilsētas tiesību: tā ir visapdzīvotākā pagasta pašvaldība (Gemeinde) Vācijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas pašvaldības]] 03vv4c3k4b0jujd8rmfy90qvnayk3cr 0 474390 4525757 4520368 2026-09-22T13:31:30Z Teatrālis 82063 /* Augusts */ 4525757 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2021|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2021. gads|2021. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītā ziedu nolikšana 2021 03.jpg|thumb|250px| [[Ināra Mūrniece]], [[Egils Levits]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]] Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītā ziedu nolikšanā 2021. gada 4. jūlijā pie memoriāla Gogoļa ielā, Rīgā]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa 1. Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Perdix perdix Sri Mesh.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[laukirbe]]]] [[Attēls:Aizkraukles pilskalns 2017. gadā.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Aizkraukles pilskalns|Aizkraukles pilskalns un senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[baltais zaķis]] (''Lepus timidus'') un [[pelēkais zaķis]] (''Lepus europaeus'')<ref>{{ziņu atsauce |title=Par 2021. gada dzīvniekiem izraudzīti baltais un pelēkais zaķis |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2021-gada-dzivniekiem-izraudziti-baltais-un-pelekais-zakis.a388430/ |accessdate={{dat|2021|1|11||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|1|11||bez}}}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[laukirbe]] (''Perdix perdix'')<ref>{{ziņu atsauce |title=Par 2021. gada putnu izraudzīta laukirbe |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2021-gada-putnu-izraudzita-laukirbe.a387599/ |accessdate={{dat|2021|1|4||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|1|4||bez}}}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[spīļastes]] (''Dermaptera'')<ref>{{ziņu atsauce |title=Par 2021. gada kukaini izvēlēta spīļaste |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2021-gada-kukaini-izveleta-spilaste.a387891/ |accessdate={{dat|2021|1|6||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|1|6||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[zebrzirnekļi]] (''Salticus'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2021gada-bezmugurkaulnieku-izraudzits-zebrzirneklis.a387995/|title=Par 2021.gada bezmugurkaulnieku izraudzīts zebrzirneklis|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-07|language=lv}}</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[birztalas vīngliemezis]] (''Cepaea nemoralis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2021-ndash-birztalas-vingliemezis/ Gada gliemis 2021 – birztalas vīngliemezis] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[divirbuļu vilkābele]] (''Crataegus laevigata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2021-divirbulu-vilkabele/ Gada koks 2021 – divirbuļu vilkābele] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[pļavas ķimene|parastā ķimene]] (''Carum carvi'')<ref>{{ziņu atsauce |title=Par 2021. gada augu izvēlēta parastā ķimene |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/par-2021-gada-augu-izveleta-parasta-kimene.a387601/ |accessdate={{dat|2021|1|4||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|1|4||bez}}}}</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[smailā stiklene]] (''Hygrocybe conica'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2021-ndash-smaila-stiklene/2021/ Gada sēne 2021 – smailā stiklene] Dabas dati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[līklapu novellija]] (''Nowellia curvifolia'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2021-ndash-liklapu-novellija/ Gada sūna 2021 – līklapu novellija] Dabas dati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — upju straujteces un dabiski upju posmi<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2021-upju-straujteces-un-dabiski-upju-posmi Gada dzīvotne 2021 – upju straujteces un dabiski upju posmi] LDF</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Staldzenes stāvkrasti]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/latvijas-2021-gada-geovieta--staldzenes-stavkrasti.a388902/|title=Latvijas 2021. gada ģeovieta – Staldzenes stāvkrasti|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-14|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Aizkraukles pilskalns|Aizkraukles pilskalns un senpilsēta]]<ref name="arheoloģiskais piemineklis" /> }} == Notikumi == Turpinājās [[COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā]], kas 2021. gada vasarā pārauga trešajā saslimstības vilnī. === Janvāris === * 1. janvāris: **nodokļu izmaiņas:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ko-nesis-2021-gads-lielaka-minimala-alga-un-pabalsti-mazakas-socialas-iemaksas.a384594/|title=Ko nesīs 2021. gads? Lielāka minimālā alga un pabalsti, mazākas sociālās iemaksas|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=30 December 2020|accessdate=2 January 2021}}</ref> *** valsts [[minimālā alga]] oficiāli tika palielināta no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī. *** ar [[ienākuma nodoklis|iedzīvotāju ienākuma nodokli]] (IIN) [[neapliekamais minimums]] no 250 eiro tika palielināts uz 300 eiro mēnesī. *** [[pensionārs|pensionāriem]] ar IIN neapliekamais minimums tika palielinātas uz 330 eiro mēnesī līdzšinējo 300 eiro vietā. *** ienākumu slieksnis, kam piemēro diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu, tika palielināts no 1200 līdz 1800 eiro mēnesī. *** [[Sociālais nodoklis|valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu]] (VSAOI) likme tika samazināta par 1%. Proti, no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5% gan [[darba devējs|darba devējiem]], gan [[darba ņēmējs|darba ņēmējiem]]. *** solidaritātes nodokļa likme tika samazināta par 0,5% — no 25,5% uz 25%. **[[Latvijas Sabiedriskais medijs|Latvijas Sabiedriskie mediji]], pateicoties valsts finansējumam, pameta reklāmas tirgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sabiedriskie-mediji-pamet-reklamas-tirgu-ko-tas-nozime.a387116/|title=Sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu. Ko tas nozīmē|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-02|language=lv}}</ref> *7. janvāris: ** no [[Latvijas Republikas veselības ministrs|veselības ministres]] amata tika atbrīvota [[Ilze Viņķele]], par pienākumu izpildītāju tika iecelts [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministrs]] [[Artis Pabriks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-par-veselibas-ministra-pienakumu-izpilditaju-iecel-pabriku.a388021/|title=Premjers par veselības ministra pienākumu izpildītāju ieceļ Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-07|language=lv}}</ref> ** veselības ministra amatā [[Saeima]] apstiprināja [[Daniels Pavļuts|Danielu Pavļutu]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Saeima veselības ministra amatā apstiprina Danielu Pavļutu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-veselibas-ministra-amata-apstiprina-danielu-pavlutu.a388078/ |accessdate={{dat|2021|1|7||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|1|7||bez}}}}</ref> === Februāris === * 18. februāris — [[Saeima]] nolēma, ka gandrīz pēc divu mēnešu piespiedu [[dīkstāve]]s no 1. marta būs pieejami frizieru, manikīra un pedikīra pakalpojumi.<ref>{{ziņu atsauce |title=Friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumi atkal būs pieejami no 1. marta |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/friziera-manikira-un-pedikira-pakalpojumi-atkal-bus-pieejami-no-1-marta.a393089/ |accessdate={{dat|2021|2|27||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|2|18||bez}}}}</ref> * 22. februāris: ** Rīgas apgabaltiesa atzina [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] par vainīgu vairākos viņam inkriminētos noziegumos un piesprieda piecu gadu cietumsodu, naudas sodu un mantas konfiskāciju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Pirmās instances tiesa Lembergam piespriež 5 gadus cietumā un apcietina tiesas zālē |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmas-instances-tiesa-lembergam-piespriez-5-gadus-cietuma-un-apcietina-tiesas-zale.a393831/ |accessdate={{dat|2021|2|27||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|2|22||bez}}}}</ref> ** no amata atkāpās [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas vīriešu basketbola izlases]] galvenais treneris [[Roberts Štelmahers]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Štelmahers atkāpjas no Latvijas basketbola izlases galvenā trenera amata |url=https://sports.tvnet.lv/7186338/stelmahers-atkapjas-no-latvijas-basketbola-izlases-galvena-trenera-amata |accessdate={{dat|2021|2|27||bez}} |publisher=[[tvnet.lv|sports.tvnet.lv]] |date={{dat|2021|2|22||bez}}}}</ref> * 24. februāris — No padomju memoriāla [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] zemnieks un uzņēmējs Gundars Kalve, izmantojot frontālo iekrāvēju ''Cheng Gong'', demontēja lielgabalu (ZIS-3 bez lafetes) un iemeta to [[Daugava|Daugavā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7431679/no-dienesta-zemessardze-atstadinats-lielgabala-nolaupisana-apsudzetais-uznemejs-gundars-kalve No dienesta zemessardzē atstādināts lielgabala nolaupīšanā apsūdzētais uzņēmējs Gundars Kalve] (TvNet)</ref> === Marts === * 2. marts — darba vizītē ieradās Igaunijas prezidente [[Kersti Kaljulaida]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts prezidents: Latviju un Igauniju vieno sena vēsture, aktīva sadarbība šodien un nākotnes kurss, vērsts uz attīstību, izaugsmi, zaļu un digitālu vidi |url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidents-latviju-un-igauniju-vieno-sena-vesture-aktiva-sadarbiba-sodien-un-nakotnes-kurss-versts-uz-attistibu-izaugsmi-zalu-un-digitalu-vidi-26613#gsc.tab=0 |website=president.lv |accessdate={{dat|2021|3|2||bez}}}}</ref> === Aprīlis === * 1. aprīlis — bezmaksas zemes apraidē sāka raidīt jauns televīzijas kanāls — [[TV4 (Latvija)|TV4]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/virszemes-tv-apraides-skatitajiem-1-aprili-javeic-tv-programmu-parskanosana.a398622/|title=Virszemes TV apraides skatītājiem 1. aprīlī jāveic TV programmu pārskaņošana|website=www.lsm.lv|access-date=2021-04-13|language=lv}}</ref> * 13. aprīlis — [[COVID-19 pandēmija]]: no Covid-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedza 2 tūkstošus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-upuru-skaits-latvija-parsniedz-2-tukstosus.a400234/|title=Covid-19 upuru skaits Latvijā pārsniedz 2 tūkstošus|website=www.lsm.lv|access-date=2021-04-13|language=lv}}</ref> * 14. aprīlis — Rīgā, Purvciemā nezināmas personas nošāva futbola aģentu [[Romāns Bezzubovs|Romānu Bezzubovu]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/purvciema-nosauts-futbola-agents-bezzubovs-policija-mekle-aculieciniekus.a400498/|title=Purvciemā nošauts futbola aģents Bezzubovs; policija meklē aculieciniekus|website=www.lsm.lv|access-date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * 28. aprīlis — Rīgā, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]] nelegālā [[hostelis|hostelī]] izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja astoņi cilvēki.<ref>{{ziņu atsauce |title=Rīgā ugunsgrēkā hostelī gājuši bojā 8 cilvēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-ugunsgreka-hosteli-gajusi-boja-8-cilveki.a402351/ |accessdate={{dat|2021|4|29||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|4|28||bez}}}}</ref> === Maijs === * [[4. maijs]] — par godu [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]i, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parādi bija plānots rīkot [[Daugavpils|Daugavpilī]], tomēr ņemot vērā šī gada 27. aprīlī Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu, Aizsardzības ministrija informēja, ka 4. maijā plānotais Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienai veltītais Nacionālo bruņoto spēku tehnikas brauciens nenotiks.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/nenotiks-4-maija-nacionalo-brunoto-speku-tehnikas-brauciens-daugavpili Nenotiks 4. maija Nacionālo bruņoto spēku tehnikas brauciens Daugavpilī], mil.lv {{dat|2021|4|28|SK}}</ref> * [[17. maijs]] — vakcinācijas pret [[COVID-19]] temps pārsniedza 100 000 cilvēku nedēļā (dati par iepriekšējo nedēļu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pagajusaja-nedela-pirmo-reizi-pret-covid-19-vakcineti-vairak-neka-100-000-cilveki.a405240/|title=Pagājušajā nedēļā pirmo reizi pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā 100 000 cilvēki|website=www.lsm.lv|access-date=2021-05-19|language=lv}}</ref> * [[21. maijs]]—[[6. jūnijs]] — [[Rīga|Rīgā]] notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. Par čempioniem kļuva [[Kanādas hokeja izlase]]. === Jūnijs === * 5. jūnijs — notika [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] (izņemot Rīgu, kur [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanas]] notika 2020. gadā, kā arī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Varakļānu novads|Varakļānu novados]], kur pēc Satversmes tiesas lēmuma, vēlēšanas tika atliktas uz 11. septembri).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas|title=2021. gada 5. jūnija vēlēšanas|work=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate=1 January 2021|archive-date={{dat|2021|05|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210530093912/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas}}</ref> * 30. jūnijs — sāka ''[[Rail Baltica]]'' dzelzceļa stacijas būvniecību pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]]. === Jūlijs === * 1. jūlijs — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Iecava|Iecavas]] un [[Koknese]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * 3.—11. jūlijs — Rīgā un Daugavpilī norisinājās [[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]. === Septembris === * 11. septembris — notika [[2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas]] Rēzeknes un Varakļānu novados.<ref>[https://vrd2021.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas]</ref> === Oktobris === * 7. oktobris — atvērti pirmie 15 mazumtirdzniecības uzņēmuma ''[[Lidl]]'' veikali.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53652959|title=Video: Latvijā atklāj 'Lidl' veikalus|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-10-07|date=2021-10-07|language=lv}}</ref> Sešus veikalus atvēra [[Rīga|Rīgā]] ([[Imanta (Rīga)|Imantā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] un [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]]), kā arī pa vienam veikalam [[Liepāja|Liepājā]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Tukums|Tukumā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Ogre|Ogrē]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. * 11 oktobris — [[COVID-19 pandēmija]]: sakarā ar augsto COVID-19 izplatību, Latvijā līdz 2022. gada 11. janvārim izsludināja ārkārtas stāvokli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/pirmdien-speka-stasies-arkarteja-situacija-un-jauni-ierobezojumi-valdibas-sede-lemta-kopsavilkums/|title=Valstī tiks izsludināta ārkārtējā situācija: te viss, kas par to jāzina!|website=tv3.lv|access-date=2026-07-08|date=2021-10-11|language=lv|archive-date=2025-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251212063917/https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/pirmdien-speka-stasies-arkarteja-situacija-un-jauni-ierobezojumi-valdibas-sede-lemta-kopsavilkums/}}</ref> === Novembris === * 11. novembris — Eiropas Parlaments atcēla deputāta imunitāti [[Nils Ušakovs|Nilam Ušakovam]]. == Miruši == === Janvāris === * [[7. janvāris]] — [[Jānis Klētnieks]], inženieris, ģeodēzists, astronoms un zinātnes vēstures pētnieks (dzimis 1929. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Solveiga Elsberga]], tulkotāja (dzimusi 1938. gadā) * [[9. janvāris]] — [[Harijs Japiņš]], riteņbraucējs un riteņbraukšanas treneris (dzimis 1930. gadā) * [[11. janvāris]]: ** [[Kornēlija Apšukrūma]], dzejniece (dzimusi 1937. gadā) ** [[Leopolds Ozoliņš]], ārsts un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Artūrs Damlics]], pedagogs (dzimis 1932. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52832453|title=Mūžībā devies ilggadējais Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Artūrs Damlics|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-01-13|date=2021-01-12|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Astrīda Kairiša]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Aleksandrs Djačenko]], keramiķis (dzimis 1949. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Ilze Binde-Ērgle]], dzejniece (dzimusi 1941. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Ilze Rēriha]], botāniķe (dzimusi 1957. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Zigurds Linde]], trompetists, džeza mākslinieks (dzimis 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš.jpg|[[Leopolds Ozoliņš]] Astrīda Kairiša.jpg|[[Astrīda Kairiša]] Ilze Rēriha .jpeg|[[Ilze Rēriha]] </gallery> === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Jānis Kaijaks (seniors)|Jānis Kaijaks]], komponists, diriģents, pedagogs (dzimis 1931. gadā) * [[22. februāris]] — [[Armands Reinfelds]], aktieris (dzimis 1965. gadā) * [[26. februāris]] — [[Alvils Gulbis]], basketbolists (dzimis 1936. gadā) * [[27. februāris]] — [[Andris Vidiņš]], aktieris (dzimis 1934. gadā) * [[28. februāris]] — [[Jānis Porietis]], komponists un politiķis (dzimis 1953. gadā) === Marts === * [[4. marts]]: ** [[Mariss Andersons]], sporta komentētājs un politiķis (dzimis 1957. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52990811|title=Aizsaulē devies sporta žurnālists Mariss Andersons|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-04|date=2021-03-04|language=lv}}</ref> ** [[Vladimirs Cukanovs]], baletdejotājs, pedagogs, horeogrāfs (dzimis 1929. gadā) * [[8. marts]] — [[Modris Zihmanis]], nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, dzejnieks (dzimis 1927. gadā) * [[10. marts]] — [[Askolds Saulītis]], režisors (dzimis 1966. gadā) * [[12. marts]] — [[Kalvis Torgāns]], jurists (dzimis 1939. gadā) * [[14. marts]] — [[Māris Grīnblats]], politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[16. marts]] — [[Alfrēds Žīgurs]], arhitekts un politiķis (dzimis 1927. gadā) * [[17. marts]] — [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]], baletdejotājs (dzimis 1967. gadā) * [[24. marts]] — [[Uldis Bērziņš]], dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1944. gadā) <gallery> Maris Grinblats.jpg|[[Māris Grīnblats]] Uldis Bērziņš.jpg|[[Uldis Bērziņš]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]] — [[Staņislavs Lugailo]] (''Станислав Люгайло''), PSRS volejbolists, spēlējis arī Latvijā (dzimis 1938. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Romāns Bezzubovs]], futbolists, futbola aģents (dzimis 1979. gadā)<ref name=":0" /> * [[20. aprīlis]] — [[Juris Dancis]], Austrālijas latviešu basketbolists (dzimis 1932. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Krūmiņš (politiķis)|Jānis Krūmiņš]], žurnālists, diplomāts un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Mārtiņš Bariss]], viens no kustības [[Helsinki-86]] dibinātājiem (dzimis 1947. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Jānis Konrads]], Austrālijas latviešu peldētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1942. gadā) === Maijs === * [[6. maijs]] — [[Romāns Poļisadovs]], operas solists (dzimis 1964. gadā) * [[7. maijs]] — [[Valdis Jākobsons]], ekonomists, uzņēmējs (dzimis 1938. gadā) * [[12. maijs]] — [[Andrejs Migla]], rakstnieks, režisors, lektors, pedagogs un scenārists (dzimis 1940. gadā) * [[15. maijs]] — [[Jānis Misāns]], ģeologs (dzimis 1928. gadā) * [[17. maijs]] — [[Vilnis Salaks]], komponists un mūzikas pedagogs (dzimis 1939. gadā) * [[28. maijs]] — [[Pēteris Kārlis Elferts]], politiķis un diplomāts (dzimis 1961. gadā) === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — [[Inese Ikstena]], uzņēmēja un politiķe (dzimusi 1968. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Gunta Grīva]], aktrise (dzimusi 1959. gadā) * [[8. jūnijs]] — [[Tatjana Šveca]], scenogrāfe (dzimusi 1937. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Gunārs Meijers]], mūziķis (dzimis 1958. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Viktors Kalnbērzs]], ārsts un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Jevgeņijs Drobots]], inženieris un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1946. gadā) <gallery> Attēls:Jānis Krūmiņš (born 1955).jpg|[[Jānis Krūmiņš (politiķis)|Jānis Krūmiņš]] Attēls:John Konrads.jpg|[[Jānis Konrads]] Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056641444).jpg|[[Inese Ikstena]] </gallery> === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — [[Matīss Kivlenieks]], hokejists (dzimis 1996. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Ludmila Sigova]], aktrise (dzimusi 1944. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jānis Skrastiņš]], jurists (dzimis 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Valērijs Žuravļovs]], PSRS un Latvijas šahists (dzimis 1938. gadā) === Augusts === * [[3. augusts]] — [[Juris Gals]], dizaineris, scenogrāfs (dzimis 1946. gadā) * [[5. augusts]] — [[Jānis Lācis (ārsts)|Jānis Lācis]], ārsts kardiologs (dzimis 1935. gadā) * [[6. augusts]] — [[Gvido Zemrībo]], jurists un diplomāts, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs (dzimis 1932. gadā) * [[9. augusts]] — [[Valdis Biķis]], inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1940. gadā) * {{dat||8|18|n}} — [[Jevgeņijs Svešņikovs]] (''Евгений Свешников''), PSRS, Krievijas un Latvijas šahists (dzimis 1950. gadā) * {{dat||8|20|n}} — [[Juris Straume]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||8|23|n}}: ** [[Ābrams Kleckins]], žurnālists, pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1933. gadā) ** [[Aleksandrs Kuzmins]], politiķis (dzimis 1984. gadā) === Septembris === * {{dat||9|3|n}} — [[Mihails Abalmasovs]], hokejists (dzimis 1952. gadā) * {{dat||9|11|n}} — [[Pēteris Bolšaitis]], ķīmiķis, sabiedrisks darbinieks, tulkotājs un mecenāts (dzimis 1937. gadā) * {{dat||9|14|n}} — [[Ansis Bērziņš]], animācijas režisors, producents un scenārists (dzimis 1940. gadā) * {{dat||9|15|n}} — [[Jānis Kukainis]], ASV latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1943. gadā) * {{dat||9|20|n}} — [[Nils Skapāns]], režisors (dzimis 1969. gadā) * {{dat||9|24|n}} — [[Dailonis Pakalns]], biologs, ārstniecības augu speciālists (dzimis 1932. gadā) * {{dat||9|29|n}} — [[Aina Nagobads-Ābola]], diplomāte (dzimusi 1920. gadā) <gallery> Attēls:Sveshnikov Torino 2006.JPG|[[Jevgeņijs Svešņikovs]] Pēteris Bolšaitis in 2010.jpg|[[Pēteris Bolšaitis]] </gallery> === Oktobris === * {{dat||10|3|n}} — [[Lāšs Vilks]] (''Lars Vilks''), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (dzimis 1946. gadā) * {{dat||10|6|n}} — [[Vladimirs Dupaks]], aktieris, režisors (dzimis 1955. gadā) * {{dat||10|11|n}} — [[Guntis Skrastiņš]], aktieris, dziedātājs, televīzijas raidījumu un pasākumu vadītājs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||10|14|n}} — [[Ojārs Ēriks Kalniņš]], diplomāts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * {{dat||10|20|n}}: ** [[Arnis Cimdars]], politiķis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (dzimis 1962. gadā) ** [[Voldemārs Lobiņš]], aktieris (dzimis 1938. gadā) * {{dat||10|23|n}} — [[Bruno Šteinbriks]], LPSR VDK un LKP CK nomenklatūras darbinieks (dzimis 1932. gadā) === Novembris === * {{dat||11|4|n}} — [[Vladislavs Drīksne]], uzņēmējs, politiķis (dzimis 1963. gadā) * {{dat||11|5|n}} — [[Andris Kolbergs]], rakstnieks un scenārists (dzimis 1938. gadā) * {{dat||11|11|n}}: ** [[Bruno Egle]], operas solists, vokālais pedagogs (dzimis 1953. gadā) ** [[Jānis Maizītis]], jurists un prokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors (dzimis 1961. gadā) * {{dat||11|15|n}} — [[Jānis Rijnieks (diriģents)|Jānis Rijnieks]], diriģents, komponists, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktors, Dziesmu un deju svētku organizators (dzimis 1939. gadā) * {{dat||11|23|n}} — [[Askolds Rodins]], žurnālists, politisko notikumu komentētājs (dzimis 1950. gadā) * {{dat||11|24|n}} — [[Mārtiņš Brauns]], komponists (dzimis 1951. gadā) === Decembris === * {{dat||12|3|n}} — [[Vēsma Baltgailis]], latviešu izcelsmes Kanādas šahiste (dzimusi 1950. gadā) * {{dat||12|24|n}} — [[Baiba Bičole]], dzejniece (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||12|27|n}} — [[Oļegs Andrejevs (mūziķis)|Oļegs Andrejevs]] (''Alex''), mūziķis (dzimis 1962. gadā) <gallery> Lars Vilks (cropped).jpg|[[Lāšs Vilks]] Starpparlamentārā konference par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku (16729849131).jpg|[[Ojārs Ēriks Kalniņš]] Arnis Cimdars.jpg|[[Arnis Cimdars]] Jānis Maizītis.jpg|[[Jānis Maizītis]] Attēls:Mārtiņš Brauns 1951 - 2021.jpg|[[Mārtiņš Brauns]] Alex - saldus saule 20080802.jpg|[[Oļegs Andrejevs (mūziķis)|Oļegs Andrejevs]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2021. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em|refs= <ref name="arheoloģiskais piemineklis">[https://www.arheologubiedriba.lv/blog/2021/2/2/2021-gada-latvijas-arheoloiskais-piemineklis-aizkraukles-pilskalns-un-senpilsta 2021. gada Latvijas arheoloģiskais piemineklis - Aizkraukles pilskalns un senpilsēta] LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA</ref> }} {{laiks-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gads|Latvija]] [[Kategorija:2021. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] frzyybspaq8x1tjnjvwp2ekykjxwprl 0 475748 4526043 4480607 2026-09-23T09:08:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526043 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Maiks Salivans | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | att_izm = | paraksts = Maiks Salivans 2018. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1968|2|27}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Māršfīlda}} | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | mir_dat = | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1990 | kar_beig = 2002 | attēls = Mike Sullivan 2018-03-02.jpg | vārds_orig = ''Mike Sullivan'' | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|5|3||bez}} <!------ Medaļas ------>| līga = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1997 | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Stenlija kauss]] — 2016, 2017 | slavz = | aģenti = | numurs = | kom = [[Ņujorkas "Rangers"]] | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | dr_gads = [[1987. gada NHL drafts|1987]] | dr_kom = [[Ņujorkas "Rangers"]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | amats = galvenais treneris | drafts = 69., 4. kārtā }} '''Maikls Berijs Salivans''' ({{Val|en|Michael Barry Sullivan}}, dzimis {{Dat|1968|2|27}}) ir [[ASV]] [[Hokejs|hokeja]] treneris un bijušais hokejists. Kopš 2025. gada maija ir [[NHL]] kluba [[Ņujorkas "Rangers"]] galvenais treneris. [[1987. gada NHL drafts|1987. gada NHL draftā]] Salivanu ar 69. numuru 4. kārtā izvēlējās [[Ņujorkas "Rangers"]]. [[NHL]] pārstāvējis [[Sanhosē "Sharks"]], [[Kalgari "Flames"]], [[Bostonas "Bruins"]] un [[Fīniksas "Coyotes"]]. [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997. gada Pasaules čempionātā]]. Trenera karjeras sākumā bijis [[Bostonas "Bruins"]] galvenais treneris. Vēlāk strādājis kā trenera asistents [[Tampabejas "Lightning"]], [[Ņujorkas "Rangers"]] un [[Vankūveras "Canucks"]]. 2015. gadā Salivans kļuva par [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/penguins/news/mike-sullivan-named-head-coach-of-pittsburgh-penguins/c-792317|title=Mike Sullivan Named Head Coach of Pittsburgh Penguins|website=NHL.com|access-date=2021-01-19|language=en-US|archive-date=2017-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20170916095047/https://www.nhl.com/penguins/news/mike-sullivan-named-head-coach-of-pittsburgh-penguins/c-792317}}</ref> Savās pirmajās divās sezonās Salivans izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]. Pēc 10 sezonām galvenā trenera amatā Salivans tika atbrīvots no trenera pienākumiem "Penguins" komandā 2025. gada 28. aprīlī. Viņa atlaišana notika pēc 2024.–2025. gada sezonas, kurā komanda trešo sezonu pēc kārtas nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.<ref>{{cite web |title=Penguins and Head Coach Mike Sullivan Agree to Part Ways |url=https://www.nhl.com/penguins/news/penguins-and-head-coach-mike-sullivan-agree-to-part-ways |website=NHL.com |access-date=April 28, 2025 |date=April 28, 2025}}</ref><ref>{{cite web |last1=Graves |first1=Will |title=Penguins part ways with two-time Stanley Cup winning coach Mike Sullivan |url=https://www.theglobeandmail.com/sports/hockey/article-penguins-part-ways-with-two-time-stanley-cup-winning-coach-mike/ |website=The Globe and Mail |access-date=April 28, 2025 |date=April 28, 2025}}</ref> 2025. gada 2. maijā Salivans tika iecelts par [[Ņujorkas "Rangers"]] komandas galveno treneri.<ref>{{cite web |title=Mike Sullivan Named Rangers Head Coach |url=https://www.nhl.com/rangers/news/mike-sullivan-named-rangers-head-coach |website=NHL.com |access-date=May 2, 2025 |date=May 2, 2025}}</ref> Bijis [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] galvenais treneris [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007. gada Pasaules čempionātā]] un kā asistents [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{succession box | before = [[Bils Ārmstrongs]] | title = [[Providence Bruins]] galvenais treneris | years = 2002–2003 | after = [[Skots Gordons]]}} {{succession box | before = [[Maiks O'Konells]] | title = [[Boston Bruins]] galvenais treneris | years = 2003–2006 | after = [[Deivs Lūiss]]}} {{succession box | before = [[Maiks Džonstons]] | title = [[Pittsburgh Penguins]] galvenais treneris | years = 2015–2025 | after = [[Dens Mjūss]]}} {{s-bef | before = [[Pīters Laviolets]]}} {{s-ttl | title = [[New York Rangers]] galvenais treneris | years = 2025–pašlaik}} {{s-aft| after= nav}} {{kastes beigas}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:ASV hokeja treneri]] [[Kategorija:ASV hokeja izlases treneri]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" treneri]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" treneri]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" treneri]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Salivans, Maiks}} dfwxooz3fd1uiulfj92d42lnettw289 0 475882 4526004 4372488 2026-09-23T08:04:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526004 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Lūks Kanins | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 15., 1. kārtā | dr_gads = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Minesotas "Wild"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2019—''pašlaik'' | balv = | numurs = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|12|3||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | vārds_orig = ''Luke Kunin'' | mir_dat = | attēls = Luke Kunin at Minnesota Wild open practice at Tria Rink in St Paul, MN (1).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|4}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Misūrī|Česterfīlda|2s=Misūri (štats)|3s=Česterfīlda (Misūri)}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Monreāla/Toronto 2017]]}} }} '''Lūks Kanins''' ({{Val|en|Luke Kunin}}, dzimis {{Dat|1997|12|4}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Kanins pārstāv [[NHL]] komandu [[Floridas "Panthers"]]. [[2016. gada NHL drafts|2016. gada NHL draftā]] Kaninu ar kopējo 15. numuru izvēlējās [[Minesotas "Wild"]]. Kanins ''Wild'' komandā nospēlēja trīs sezonas. 2020. gadā viņš tika aizmainīts uz [[Našvilas "Predators"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/predators/news/nashville-predators-acquire-luke-kunin-2020-no-101-overall-pick-from-minnesota-wild/c-319348828|title=Predators Acquire Luke Kunin, 2020 No. 101 Overall Pick from Minnesota|website=NHL.com|access-date=2021-01-20|language=en-US|archive-date=2021-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20211115031832/https://www.nhl.com/predators/news/nashville-predators-acquire-luke-kunin-2020-no-101-overall-pick-from-minnesota-wild/c-319348828}}</ref> [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] sastāvā Kanins ir spēlējis [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]]. Kā komandas [[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]], Kanins palīdzēja ASV jauniešu hokeja izlasei [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2017. gada Pasaules junioru čempionātā]] izcīnīt zelta medaļas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Minesotas "Wild" spēlētāji]] [[Kategorija:Našvilas "Predators" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Misūri dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Kanins, Lūks}} hj0rf13i642s8g0msmakqbo98w8kjyj 0 475999 4525858 3566498 2026-09-22T20:47:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525858 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Kārters Hārts | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 48., 2. kārtā | dr_gads = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Filadelfijas "Flyers"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2019—''pašlaik'' | balv = | numurs = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2021|1|21||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] | vārds_orig = ''Carter Hart'' | mir_dat = | attēls = Carter Hart after 1st NHL start and victory Dec. 18, 2018.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|8|13}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Šervudparka}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 82 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalSilver2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Monreāla/Toronto 2017]]}} {{MedalGold2|[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Bufalo 2018]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalSilver2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Bratislava/Košice 2019]]}} }} '''Kārters Hārts''' ({{Val|en|Carter Hart}}, dzimis {{Dat|1998|8|13}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2021) Hārts pārstāv [[NHL]] komandu [[Filadelfijas "Flyers"]]. [[2016. gada NHL drafts|2016. gada NHL draftā]] Hārtu ar 48. numuru 2. kārtā izvēlējās [[Filadelfijas "Flyers"]]. Togad viņš bija ar visaugstāko numuru izvēlētais vārtsargs. Savu debiju [[NHL]] Hārts piedzīvoja {{Dat|2018|12|18|5=bez}}, kad ''Flyers'' ar 3–2 uzvarēja [[Detroitas "Red Wings"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/detroit-red-wings-philadelphia-flyers-game-recap/c-303064014|title=Gordon, Hart win debuts with Flyers against Red Wings|website=NHL.com|access-date=2021-01-21|language=en-US|archive-date=2018-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20181219134331/https://www.nhl.com/news/detroit-red-wings-philadelphia-flyers-game-recap/c-303064014}}</ref> Viņš kļuva par jaunāko vārtsargu, kas NHL debitējis ar uzvaru kopš [[Kerijs Praiss|Keria Praisa]], kā arī jaunāko ''Flyers'' vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsports.com/philadelphia/flyers/flyers-goalie-prospect-carter-hart-makes-exciting-nhl-debut-wells-fargo-center-win-red-wings|title=Flyers' Carter Hart makes exciting NHL debut at Wells Fargo Center|website=RSN|access-date=2021-01-21|language=en}}</ref> [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā Hārts ir piedalījies [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Albertā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Hārts, Kārters}} rbpcfbtd1xidf73z7ng6yf0x54pgw9m 0 476364 4526048 4482730 2026-09-23T09:18:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526048 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Makenzijs Blekvuds | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 42., 2. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Ņūdžersijas "Devils"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2019—''pašlaik'' | balv = * [[Viljama Dženingsa balva]] — 2026<ref>{{cite news |title=Wedgewood and Blackwood Win 2025-26 William M. Jennings Trophy|url=https://www.nhl.com/avalanche/news/wedgewood-and-blackwood-win-2025-26-william-m-jennings-trophy |publisher=NHL.com/Colorado Avalanche |date=April 16, 2026 |access-date=April 16, 2026}}</ref> | numurs = 39 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|5|24||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | vārds_orig = ''Mackenzie Blackwood'' | mir_dat = | attēls = Connor Ingram and Mackenzie Blackwood 2 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Makenzijs Blekvuds 2019. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Tanderbeja}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 102 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2016 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalSilver2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Bratislava/Košice 2019]]}} }} '''Makenzijs Blekvuds''' ({{Val|en|Mackenzie Blackwood}}, dzimis {{Dat|1996|12|9}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Blekvuds pārstāv [[NHL]] klubu [[Kolorādo "Avalanche"]]. == Karjera == [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] Blekvudu ar 42. numuru otrajā kārtā izvēlējās [[Ņūdžersijas "Devils"]]. Viņš bija visaugstāk draftētais [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] vārtsargs. NHL Blekvuds debitēja {{Dat|2018|12|18|5=bez}} pret [[Toronto "Maple Leafs"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/devils/news/devils-fall-to-maple-leafs/c-303072424|title=Devils fall to Maple Leafs|website=NHL.com|access-date=2021-01-26|language=en-US|archive-date=2018-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20181220230404/https://www.nhl.com/devils/news/devils-fall-to-maple-leafs/c-303072424}}</ref> 2024. gada 9. decembrī Blekvudu [[Sanhosē "Sharks"]] komanda aizmainīja uz [[Kolorādo "Avalanche"]] kopā ar Džvani Smitu un piektās kārtas izvēli 2027. gada NHL draftā, apmaiņā pret krievu vārtsargu [[Aleksandrs Georgijevs|Aleksandru Georgijevu]], uzbrucēju Nikolaju Kovaļenko, 2025. gada nosacīto piektās kārtas drafta izvēli un otrās kārtas izvēle NHL 2026. gada draftā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/10122024-avalanche_turpina_risinat_vartsargu_probl|title="Avalanche" turpina risināt vārtsargu problēmu un veic vēl vienu maiņu|website=sportacentrs.com|access-date=2024-12-9|language=}}</ref> [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā Blekvuds ir spēlējis [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Ņūdžersijas "Devils" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Blekvuds, Makenzijs}} epi8962oritjd779q2djud6otvd1pio 0 476592 4526066 4284954 2026-09-23T10:45:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526066 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Markuss Petešons | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 38., 2. kārtā | dr_gads = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Anahaimas "Ducks"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2019—''pašlaik'' | balv = | numurs = 29 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|5|26||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|CAN}} [[Vankūveras "Canucks"]] | vārds_orig = ''Marcus Pettersson'' | mir_dat = | attēls = Marcus Pettersson 2018-12-14 1.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|8}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Šellefteo}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2024]]}} {{MedalBronze2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija/Dānija 2025]]}} }} '''Markuss Petešons''' ({{Val|sv|Marcus Pettersson}}, dzimis {{Dat|1996|5|8}}) ir [[Zviedrija|Zviedrijas]] [[hokejists]], spēle [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2025) Petešons pārstāv [[NHL]] klubu [[Vankūveras "Canucks"]]. [[2014. gada NHL drafts|2014. gada NHL draftā]] Petešonu otrajā kārtā ar 38. numuru izvēlējās [[Anahaimas "Ducks"]]. == Karjera == Savus hokejista gadus sācis savas dzimtās pilsētas [[Šellefteo]] komandā [[Skellefteå AIK]]. Savu debiju [[Anahaimas "Ducks"]] komandā NHL Petešons piedzīvoja 2018. gada februārī. 2018. gada decembrī Petešons tika aizmainīts uz [[Pitsburgas "Penguins"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/penguins/news/penguins-acquire-pettersson/c-302561620|title=Penguins Acquire Defenseman Marcus Pettersson from the Anaheim Ducks|website=NHL.com|access-date=2021-01-29|language=en-US|archive-date=2021-02-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20210202083628/https://www.nhl.com/penguins/news/penguins-acquire-pettersson/c-302561620}}</ref> [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas hokeja izlases]] sastāvā Petešons ir spēlējis [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]] un [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]] kurā ar izlasi izcīnīja bronzas medaļu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Petešons, Markuss}} m1n7yv0cir4mctgvh6eckfsgk8ysobx 0 476845 4525861 3881357 2026-09-22T20:54:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525861 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Kērtiss Lazārs | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 17., 1. kārtā | dr_gads = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Otavas "Senators"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = | balv = | numurs = 42 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2023|7|7||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Devils"]] | vārds_orig = ''Curtis Lazar'' | mir_dat = | attēls = Curtis Lazar crop.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|2}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Salmonārma}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 92 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Toronto/Monreāla 2015]]}} }} '''Kērtiss Lazārs''' ({{Val|en|Curtis Lazar}}, dzimis {{Dat|1995|2|2}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2023) Lazārs pārstāv [[NHL]] komandu [[Ņūdžersijas "Devils"]]. [[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]] Lazāru ar kopējo 17. numuru izvēlējās [[Otavas "Senators"]]. == Karjera == Savu jaunieša karjeru Lazārs sāka [[WHL]] komandā [[Edmontonas "Oil Kings"]]. 2014. gadā Lazārs pievienojas [[Otavas "Senators"]], kur nospēlēja trīs sezonas. 2017. gada martā viņš tika aizmainīts uz [[Kalgari "Flames"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ottawasun.com/2017/03/01/senators-give-curtis-lazar-a-fresh-start-with-trade-to-flames|title=Senators give Curtis Lazar a fresh start with trade to Flames|website=ottawasun|access-date=2021-02-01|language=en-CA}}</ref> No 2019. līdz 2021. gadam Lazārs spēlēja [[Bufalo "Sabres"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/sabres/news/sabres-sign-curtis-lazar-to-1-year-contract/c-308145424|title=Sabres sign Curtis Lazar to 1-year contract|website=NHL.com|access-date=2021-02-01|language=en-US|archive-date=2023-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230526000722/https://www.nhl.com/sabres/news/sabres-sign-curtis-lazar-to-1-year-contract/c-308145424}}</ref> Vēlāk pārstāvēja [[Bostonas "Bruins"]] un [[Vankūveras "Canucks"]]. 2023. gada martā tika aizmainīts uz [[Ņūdžersijas "Devils"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Lazar Acquired by Devils in Trade with Vancouver |url=https://www.nhl.com/devils/news/lazar-acquired-by-devils-in-trade-with-vancouver--release/c-341777844 |website=NHL.com |access-date={{dat|2023|7|7||bez}} |date=March 3, 2023 |archive-date={{dat|2023|03|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230325120725/https://www.nhl.com/devils/news/lazar-acquired-by-devils-in-trade-with-vancouver--release/c-341777844}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lazārs, Kērtiss}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Bufalo "Sabres" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūdžersijas "Devils" spēlētāji]] c22d1wl9b6ubwatayohjdkspr7xck3s 0 477139 4525991 4152969 2026-09-23T07:40:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525991 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Līnuss Ulmarks | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 163., 6. kārtā | dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Bufalo "Sabres"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2013—''pašlaik'' | balv = *[[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2023 * [[Viljama Dženingsa balva]] — 2023 * [[Vezinas balva]] — 2023 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2023 | numurs = 35 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|10|5||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|CAN}} [[Otavas "Senators"]] | vārds_orig = ''Linus Ullmark'' | mir_dat = | attēls = Linus Ullmark (39060960025).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|31}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Lungvīka}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 97 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalBronze2|[[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|Minska 2014]]}} }} '''Līnuss Ulmarks''' ({{Val|sv|Linus Ullmark}}, dzimis {{Dat|1993|7|31}}) ir [[Zviedrija|Zviedrijas]] [[hokejists]], spēle [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2024) Ulmarks pārstāv [[NHL]] klubu [[Otavas "Senators"]]. [[2012. gada NHL drafts|2012. gada NHL draftā]] Ulmarku ar 163. numuru, sestajā kārtā izvēlējās [[Bufalo "Sabres"]]. == Karjera == Ulmarks savu karjeru uzsāka [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgas]] komandā [[Modo Hockey]]. 2015. gadā Ulmarks pievienojās [[Bufalo "Sabres"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/sabres/news/sabres-sign-ullmark-to-3-year-entry-level-contract/c-720853|title=SABRES SIGN ULLMARK TO 3-YEAR, ENTRY-LEVEL CONTRACT|website=NHL.com|access-date=2021-02-05|language=en-US|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304163830/https://www.nhl.com/sabres/news/sabres-sign-ullmark-to-3-year-entry-level-contract/c-720853}}</ref> tomēr nākamās trīs sezonas pārsvarā Ulmarks spēlēja [[AHL]] komandā [[Ročesteras "Americans"]]. 2024. gada 24. jūnijā Ulmarks tika aizmainīts uz [[Otavas Senators]] apmaiņā pret Marku Kasteliču, [[Jonass Korpisalo|Jonasu Korpisalo]] un 2024. gada NHL drafta pirmās kārtas izvēli.<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/news/bruins-trade-linus-ullmark-to-senators |title=Ullmark traded to Senators by Bruins for Korpisalo, 1st-round pick |publisher=National Hockey League |date=24 June 2024}}</ref> [[Zviedrijas hokeja izlase|Zviedrijas hokeja izlases]] sastāvā Ulmarks ir piedalījies [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Bufalo "Sabres" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Ulmarks, Līnuss}} [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Vesternorlandes lēnē dzimušie]] ojoa54j95sja4xg4bs6i63kiwd1n7z3 0 487843 4525866 3625725 2026-09-22T21:06:06Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525866 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} '''Zīberts''' ({{val|de|Siebert}}; sieviešu dzimtē: [[Zīberte]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Daniels Zīberts]] (''Daniel Siebert''; 1984) — Vācijas futbola tiesnesis.; * [[Haralds Zīberts]] (''Harald Siebert''; 1886—1936) — vācbaltiešu izcelsmes Latvijas ārsts, psihiatrs. == Skatīt arī == * [[Zībarts]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] tv6ntba7c14baf3ir26q55n9kq94gq8 0 488232 4525871 4410060 2026-09-22T21:18:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525871 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=La Cartuja}} {{Sporta būves infokaste | name = ''La Cartuja'' stadions | native_name = ''Estadio de la Cartuja'' | nickname = | logo_image = | logo_caption = | image = Panoramio - V&A Dudush - Estadio Olímpico 57 619.jpg | image_size = 250px | caption = | UEFA_rating = 4 | fullname = | former names = | location = {{vieta|Spānija|Sevilja}} | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 37 | latm = 25 | lats = 2.05 | latNS = N | longd = 6 | longm = 00 | longs = 16.43 | longEW = W | coordinates_type = landmark | coordinates_region = Spain | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | broke_ground = {{dat|1997}} | built = | opened = {{dat|1999|5|5}} | renovated = | expanded = | closed = | demolished = | owner = | operator = | surface = zāle | scoreboard = | cost = | architect = | architect_b = ''Cruz y Ortiz'' | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = 70 000 | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = 105 x 68 m | acreage = | tenants = [[Spānijas futbola izlase]] | cap_concert = | cap_athletics = | cap_football = | cap_basketball = | cap_hockey = | cap_cricket = | cap_baseball = | cap_amfootball = | cap_other_label = | cap_other = | embedded = | website = | publictransit = }} '''''La Cartuja'' stadions''' ({{val|es|Estadio de La Cartuja}}) ir daudzfunkcionāls [[stadions]] [[Sevilja|Seviljā]], [[Spānija|Spānijā]]. Stadiona ietilpība ir 70&nbsp;000 vietu. To galvenokārt izmanto [[futbols|futbola]] spēlēm, tajā tiek rīkotas arī [[vieglatlētika]]s un citu sporta veidu sacensības, kā arī koncerti. Seviljā bāzētie futbola klubi ''[[Sevilla FC]]'' un ''[[Real Betis]]'' izmanto savus stadionus, bet ir piekrituši aizvadīt savas spēles ''La Cartuja'' laikā, kad notiek to stadionu rekonstrukcija. ''La Cartuja'' stadionā dažkārt savas spēles aizvada [[Spānijas futbola izlase]], tajā ir rīkotas arī [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] izcīņas finālspēles. Stadions tika uzcelts, lai rīkotu [[1999. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1999. gada Pasaules čempionātu vieglatlētikā]]. Tajā notika [[2002.—2003. gada UEFA kauss|2002.—2003. gada UEFA kausa]] finālspēle starp ''[[FC Porto]]'' un ''[[Celtic F.C.|Celtic]]''. Tas tika izmantots Seviljas pieteikumos [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004.]] un [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], tāpēc to dēvē arī par Seviljas olimpisko stadionu. Stadionā ir risinājušies arī 2004. un 2011. gada [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izcīņas [[teniss|tenisā]] fināli. 2021. gada aprīlī [[UEFA]] izpildkomiteja nolēma pārcelt uz ''La Cartuja'' stadionu [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta futbolā]] spēles, kas bija paredzētas ''[[San Mames (2013)|San Mames]]'' stadionā [[Bilbao]], jo organizatori nespēja nodrošināt skatītāju klātbūtni stadionā vietējo varasiestāžu noteikto ierobežojumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/news/0268-121bd0ae284c-5eb07e353cca-1000--euro-2020-venue-changes/ |title=Venue changes announced for some UEFA EURO 2020 matches |language=en |date={{dat|2021|4|23||bez}} |website=uefa.com |accessdate={{dat|2021|5|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210425122309/https://www.uefa.com/uefaeuro-2020/news/0268-121bd0ae284c-5eb07e353cca-1000--euro-2020-venue-changes/}}</ref> Stadionā ir paredzētas visas Spānijas izlases grupu turnīra spēles un viens astotdaļfināls. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{es ikona}} * [https://www.stadiumguide.com/estadio-la-cartuja-de-sevilla/ Stadiona profils ''stadiumguide.com''] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Spānijā]] [[Kategorija:Sevilja]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā stadioni]] t4y8ai2jagzos6ezoh1fz587dwzqtp7 0 489852 4526087 4116698 2026-09-23T11:44:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526087 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|animācijas filmu|par grāmatu|Mazais princis}} {{Filmas infokaste | nosaukums = Mazais Princis | oriģinālnos = ''The Little Prince'' | attēls = The Little Prince (2015 film) poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Marks Osborns]] | producents = * [[Atons Sumašs]] * [[Dmitrijs Rasams]] * [[Aleksis Vonarbs]] | scenārijs = * [[Irēna Brignala]] * [[Bobs Persičēti]] | aktieri = * [[Džefs Bridžess]] * [[Reičela Makadamsa]] * [[Pols Rads]] * [[Bads Korts]] * [[Mariona Kotijāra]] * [[Benisio del Toro]] * [[Džeimss Franko]] * [[Rikijs Džerveiss]] * [[Pols Džamati]] * Railija Osborna * [[Alberts Brukss]] * [[Makenzija Foja]] | mūzika = * [[Hanss Cimmers]] * [[Ričards Hārvijs]] | operators = | montāža = * [[Kerola Kraveca Aikaniana]] * [[Mets Lendons]] | studija = * ''[[Method Animation]]'' * ''ON Animation Studios'' * ''[[Orange S.A.|Orange Studio]]'' * LPPTV * ''[[M6 Films]]'' * ''Lucky Red'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2015|7|29|Francija|2015|11|13|Latvija}} | ilgums = 108 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Little Prince |url=https://www.bbfc.co.uk/releases/little-prince-vod |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |access-date=3 June 2018 |archive-date={{dat|2016|10|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161026053058/https://www.bbfc.co.uk/releases/little-prince-vod}}</ref> | valsts = * {{FRA}}<ref>{{Cite web|url=https://en.unifrance.org/movie/32112/the-little-prince|title=The Little Prince de Mark Osborne (2013) - Unifrance|website=en.unifrance.org}}</ref> * {{ITA}}<ref name="Variety">{{Ziņu atsauce |last1=Foundas |first1=Scott |title=Film Review: ''The Little Prince'' |url=https://variety.com/2015/film/festivals/the-little-prince-cannes-review-1201503230/ |access-date=21 June 2015 |work=[[Variety]] |date=22 May 2015}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.luckyred.it/lucky-red-30-anni-di-storia-nel-cinema/|title=Lucky Red, 30 anni di storia nel cinema|date=2017. gada 26. jūn.}}</ref> | valoda = angļu<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Chang|first1=Justin|title=Cannes Unveils 2015 Official Selection Lineup |url=https://variety.com/2015/film/festivals/cannes-film-festival-lineup-2-1201473674/ |access-date=18 August 2015 |work=[[Variety]] |date=16 April 2015 |quote=...Mark Osborne's French-produced, English-language adaptation of "The Little Prince,"... }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Zeitchik |first1=Steven |title=Cannes 2015: Woody Allen and Todd Haynes to join Pixar and Portman |url=https://www.latimes.com/entertainment/movies/moviesnow/la-et-mn-cannes-film-festival-lineup-haynes-allen-pixar-20150416-story.html |access-date=18 August 2015 |work=[[Los Angeles Times]] |date=16 April 2015 |quote=...while a second English-language animated movie,...}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|77,5 miljoni}}<ref name="THRinterview">{{Ziņu atsauce |last=Giardina |first=Carolyn |date=8 August 2016|url=https://www.hollywoodreporter.com/behind-screen/little-prince-director-mark-osborne-917961 |title='The Little Prince:' How Director Mark Osborne Gave the Classic a Modern Update |work=[[The Hollywood Reporter]] |access-date=3 June 2018 }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|97,5 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=thelittleprince.htm |title=The Little Prince (2016) |work = boxofficemojo.com |access-date=15 June 2016}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mazais Princis"''' ({{val|en|The Little Prince}}) ir 2015. gada [[Francija]]s [[animācijas filma]], kuras pamatā ir [[Antuāns de Sent-Ekziperī|Antuāna de Sent-Ekziperī]] tāda [[Mazais princis|paša nosaukuma]] grāmata. Filmas režisors ir [[Marks Osborns]]. Galvenos tēlus angļu valodā ierunājuši [[Džefs Bridžess]], [[Reičela Makadamsa]], [[Pols Rads]], [[Bads Korts]], [[Mariona Kotijāra]], [[Benisio del Toro]], [[Džeimss Franko]], [[Rikijs Džervaiss]], [[Pols Džamati]], Railija Osborna, [[Alberts Brukss]] un [[Makenzija Foja]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|7|29||bez}} Francijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2015. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Francijas animācijas filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Antiutopiskas filmas]] jbrfyj6peu6nxwjta2c8p0rio5536dx 0 491503 4525863 4494416 2026-09-22T20:57:30Z ~2026-51207-97 150729 /* */ 4525863 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Aleksandrs Zverevs | vārds_orig = ''Alexander Zverev'' | attēls = Alexander Zverev (42068440390).jpg | att_izm = | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = Sasha | country = {{flag|Vācija}} | residence = {{flagicon|Monako}} [[Montekarlo]] | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|20}} | placebirth = {{Vieta|Vācija|Hamburga}} | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=198}} | weight = | turnedpro = 2013 | retired = | plays = Ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens | coach = Aleksandrs Zverevs vecākais | careerprizemoney = {{ASV dolārs|62 595 582}}<br>{{small|4. vieta visu laiku pēc nopelnīto naudas summas}} <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 555-232 | singlestitles = 25 | highestsinglesranking = 2. ({{dat|2022|6|13|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = F (2025) | FrenchOpenresult = '''W''' (2026) | Wimbledonresult = F (2026) | USOpenresult = F (2020) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 75-95 | doublestitles = 3 | highestdoublesranking = 68. ({{dat|2019|3|18|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = 1R (2016) | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = QF (2020) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = 1R (2025) | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = 1R (2024) <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2025|6|7||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[teniss]]}} {{MedalCountry|{{flag|Vācija}}}} {{MedalCompetition|[[Attēls:Olympic Rings.svg|100px]] [[Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|Vienspēles]]}} }} '''Aleksandrs Zverevs''' ({{val|de|Alexander Zverev}}; dzimis {{dat|1997|4|20}} [[Hamburga|Hamburgā]]) ir profesionāls [[Vācija]]s [[tenisists]]. Augstākā vieta [[ATP rangs|ATP vienspēļu rangā]] ir 2022. gada jūnijā sasniegtā 2. vieta. Augstākie sasniegumi ir izcīnīta zelta medaļa [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vīriešu vienspēlēs]] un divi ''[[ATP Finals]]'' tituli (2018, 2021). Zverevs ir arī četrkārtējs [[Leivera kauss|Leivera kausa]] ieguvējs Eiropas komandas sastāvā. Uzvarēja 2026. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]], kas bija viņa pirmā uzvara Grand Slam turnīrā. Dzimis Hamburgā, bijušo PSRS tenisistu Irinas un Aleksandra Zvereva ģimenē, tenisists ir arī viņa vecakais brālis [[Miša Zverevs]]. == Vietas Grand Slam turnīros == {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2014|A|Q1|1R|3R|3R|4R|SF|QF|4R|2R|SF|F|SF}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2014|A|Q2|3R|1R|QF|QF|4R|SF|SF|SF|F|QF|W}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2014|A|2R|3R|4R|3R|1R|NH|4R|A|3R|4R|1R|F}} {{Tenisa stats|ASV|pg=W|Q2|1R|2R|2R|3R|4R|F|SF|A|QF|QF|3R}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Tenisists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zverevs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas tenisisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 3husjb72q289sdtb6a1hxc9px87lhsi 4525865 4525863 2026-09-22T21:01:09Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-51207-97|~2026-51207-97]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Vylks 4494416 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Aleksandrs Zverevs | vārds_orig = ''Alexander Zverev'' | attēls = Alexander Zverev (42068440390).jpg | att_izm = | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = Sasha | country = {{flag|Vācija}} | residence = {{flagicon|Monako}} [[Montekarlo]] | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|20}} | placebirth = {{Vieta|Vācija|Hamburga}} | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=198}} | weight = | turnedpro = 2013 | retired = | plays = Ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens | coach = Aleksandrs Zverevs vecākais | careerprizemoney = {{ASV dolārs|62 595 582}}<br>{{small|4. vieta visu laiku pēc nopelnīto naudas summas}} <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 555-232 | singlestitles = 25 | highestsinglesranking = 2. ({{dat|2022|6|13|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = F (2025) | FrenchOpenresult = '''W''' (2026) | Wimbledonresult = F (2026) | USOpenresult = F (2020) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 75-95 | doublestitles = 3 | highestdoublesranking = 68. ({{dat|2019|3|18|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = 1R (2016) | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = QF (2020) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = 1R (2025) | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = 1R (2024) <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2025|6|7||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[teniss]]}} {{MedalCountry|{{flag|Vācija}}}} {{MedalCompetition|[[Attēls:Olympic Rings.svg|100px]] [[Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|Vienspēles]]}} }} '''Aleksandrs Zverevs''' ({{val|de|Alexander Zverev}}; dzimis {{dat|1997|4|20}} [[Hamburga|Hamburgā]]) ir profesionāls [[Vācija]]s [[tenisists]]. Augstākā vieta [[ATP rangs|ATP vienspēļu rangā]] ir 2022. gada jūnijā sasniegtā 2. vieta. Augstākie sasniegumi ir izcīnīta zelta medaļa [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vīriešu vienspēlēs]] un divi ''[[ATP Finals]]'' tituli (2018, 2021). Zverevs ir arī četrkārtējs [[Leivera kauss|Leivera kausa]] ieguvējs Eiropas komandas sastāvā. Uzvarēja 2026. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]], kas bija viņa pirmā uzvara Grand Slam turnīrā. Dzimis Hamburgā, bijušo PSRS tenisistu Irinas un Aleksandra Zvereva ģimenē, tenisists ir arī viņa vecakais brālis [[Miša Zverevs]]. == Vietas Grand Slam turnīros == {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2014|A|Q1|1R|3R|3R|4R|SF|QF|4R|2R|SF|F|SF}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2014|A|Q2|3R|1R|QF|QF|4R|SF|SF|SF|F|QF|W}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2014|A|2R|3R|4R|3R|1R|NH|4R|A|3R|4R|1R|F}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2014|Q2|1R|2R|2R|3R|4R|F|SF|A|QF|QF|3R}} |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Tenisists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zverevs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas tenisisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie zelta medaļnieki]] m9fu9px408ajxp3e3udp14ry9z8uz0b 4525930 4525865 2026-09-23T05:35:42Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525930 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Aleksandrs Zverevs | vārds_orig = ''Alexander Zverev'' | attēls = Alexander Zverev (42068440390).jpg | att_izm = | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = Sasha | country = {{flag|Vācija}} | residence = {{flagicon|Monako}} [[Montekarlo]] | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|20}} | placebirth = {{Vieta|Vācija|Hamburga}} | datedeath = | placedeath = | height = {{mērvienība|cm=198}} | weight = | turnedpro = 2013 | retired = | plays = Ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens | coach = Aleksandrs Zverevs vecākais | careerprizemoney = {{ASV dolārs|62 595 582}}<br />{{small|4. vieta visu laiku pēc nopelnīto naudas summas}} <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 555-232 | singlestitles = 25 | highestsinglesranking = 2. ({{dat|2022|6|13|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = F (2025) | FrenchOpenresult = '''W''' (2026) | Wimbledonresult = F (2026) | USOpenresult = F (2020) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 75-95 | doublestitles = 3 | highestdoublesranking = 68. ({{dat|2019|3|18|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = 1R (2016) | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = QF (2020) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = 1R (2025) | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = 1R (2024) <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2025|6|7||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[teniss]]}} {{MedalCountry|{{flag|Vācija}}}} {{MedalCompetition|[[Attēls:Olympic Rings.svg|100px]] [[Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles|Vienspēles]]}} }} '''Aleksandrs Zverevs''' ({{val|de|Alexander Zverev}}; dzimis {{dat|1997|4|20}} [[Hamburga|Hamburgā]]) ir profesionāls [[Vācija]]s [[tenisists]]. Augstākā vieta [[ATP rangs|ATP vienspēļu rangā]] ir 2022. gada jūnijā sasniegtā 2. vieta. Augstākie sasniegumi ir izcīnīta zelta medaļa [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vīriešu vienspēlēs]] un divi ''[[ATP Finals]]'' tituli (2018, 2021). Zverevs ir arī četrkārtējs [[Leivera kauss|Leivera kausa]] ieguvējs Eiropas komandas sastāvā. Uzvarēja 2026. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]], kas bija viņa pirmā uzvara Grand Slam turnīrā. Dzimis Hamburgā, bijušo PSRS tenisistu Irinas un Aleksandra Zvereva ģimenē, tenisists ir arī viņa vecakais brālis [[Miša Zverevs]]. == Vietas Grand Slam turnīros == {{Tenisa apzīmējumi}} {| {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025|2026}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=2014|A|Q1|1R|3R|3R|4R|SF|QF|4R|2R|SF|F|SF}} {{Tenisa stats|Francija|pg=2014|A|Q2|3R|1R|QF|QF|4R|SF|SF|SF|F|QF|W}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2014|A|2R|3R|4R|3R|1R|NH|4R|A|3R|4R|1R|F}} {{Tenisa stats|ASV|pg=2014|Q2|1R|2R|2R|3R|4R|F|SF|A|QF|QF|3R}} |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Tenisists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zverevs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas tenisisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie zelta medaļnieki]] ann1uv0ioewnciejlp1wgnwnmq4xcxn 0 494087 4525779 4354387 2026-09-22T15:57:40Z ~2026-51131-38 150721 Informāciju aktualizacija 4525779 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Krista Mālere | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 11.jūnija attālinātā ārkārtas sēde (49994386892).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Krista Mālere 2020. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2020|6|11|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|1|22}} | dzim_vieta = [[Rīga]], {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Kustība Par!]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Romāns Baumanis (šķīrušies) | bērni = | profesija = blogere, uzņēmēja, sabiedriskā darbiniece | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * Starptautiskā universitāte Ženēvā | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Krista Mālere''' (iepriekšējā laulībā '''Krista Baumane,''' dzimusi {{dat|1973|1|22||bez}}) ir latviešu kulināre, blogere, uzņēmēja, sabiedriskā darbiniece un politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no politisko partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" Rīgas vēlēšanu apgabalā. Iepriekš bijusi domnīcas "[[Providus]]" vadītāja. == Biogrāfija == Studējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (politikas zinātne) un Starptautiskajā universitātē [[Ženēva|Ženēvā]] (uzņēmējdarbības vadība un diplomātija). Darba gaitas sākusi valsts pārvaldē, no 1993. līdz 1995. gadam strādājot Starptautisko organizāciju nodaļā [[LR Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], bet pēc tam turpinot [[Valsts Cilvēktiesību birojs|Valsts Cilvēktiesību birojā]] no 1995. līdz 1998. gadam. No 2002. līdz 2005. gadam bijusi domnīcas "[[Providus]]" vadītāja, blogere (veido kulināro blogu),<ref>[https://attistibaipar.lv/deputats/krista-baumane Krista Baumane] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210923190756/https://attistibaipar.lv/deputats/krista-baumane |date={{dat|2021|09|23||bez}} }} Attīstībai Par</ref> uzņēmēja, kā arī [[Latvijas Dabas fonds|Latvijas Dabas fonda]] projektu vadītāja. == Politiskā darbība == K. Mālere ir partijas "[[Kustība Par!]]" biedre. 2018. gadā kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā. Sākotnēji netika ievēlēta, taču 2020. gadā kļuva par [[13. Saeima]]s deputāti [[Rīgas dome|Rīgas domē]] ievēlētā [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietā. 13. Saeimā strādāja Ārlietu komisijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā un Vides un klimata apakškomisijā. No 2021. gada jūnija ievēlēta kā Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā pastāvīgā locekle. Veiksmīgi virzīja kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, ko Saeima pieņēma trešajā, galīgajā lasījumā 2022. gada septembra beigās. 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] K. Mālere kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Kopš 2026.gada sākuma partijas “Progresīvie” biedre un Saeimas deputātes kandidāte Rīgas sarakstā. == Personīgā dzīve == Bija precējusies (1998—2020) ar bijušo [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] biroja vadītāju, diplomātu un ''[[Nord Stream 2]]'' projekta konsultantu Baltijas valstīs Romānu Baumani.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/Mrpk8M0VN4n-06_08_2021_globuss_1_dala|title=06.08.2021 Globuss 1. daļa|website=xtv.lv|access-date=2022-10-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltic-course.com/eng/direct_speech/://www.baltic-course.com/eng/direct_speech/?doc=147858|title=Nord Stream 2 – JUST a business project?|last=курс|first=The Baltic Course-Балтийский|website=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|access-date=2022-10-02}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://twitter.com/Krista_Baumane/ Personīgais ''Twitter'' konts] * personīgais blogs www.krista.lv {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Mālere, Krista}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] 59wsdialwflpwchkyqrm2vropmpazy5 4525782 4525779 2026-09-22T16:18:03Z Meistars Joda 781 4525782 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Krista Mālere | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 11.jūnija attālinātā ārkārtas sēde (49994386892).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Krista Mālere 2020. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2020|6|11|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|1|22}} | dzim_vieta = [[Rīga]], {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Kustība Par!]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Romāns Baumanis (šķīrušies) | bērni = | profesija = blogere, uzņēmēja, sabiedriskā darbiniece | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * Starptautiskā universitāte Ženēvā | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Krista Mālere''' (iepriekšējā laulībā '''Krista Baumane,''' dzimusi {{dat|1973|1|22||bez}}) ir latviešu kulināre, blogere, uzņēmēja, sabiedriskā darbiniece un politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no politisko partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" Rīgas vēlēšanu apgabalā. Iepriekš bijusi domnīcas "[[Providus]]" vadītāja. == Biogrāfija == Studējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (politikas zinātne) un Starptautiskajā universitātē [[Ženēva|Ženēvā]] (uzņēmējdarbības vadība un diplomātija). Darba gaitas sākusi valsts pārvaldē, no 1993. līdz 1995. gadam strādājot Starptautisko organizāciju nodaļā [[LR Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], bet pēc tam turpinot [[Valsts Cilvēktiesību birojs|Valsts Cilvēktiesību birojā]] no 1995. līdz 1998. gadam. No 2002. līdz 2005. gadam bijusi domnīcas "[[Providus]]" vadītāja, blogere (veido kulināro blogu),<ref>[https://attistibaipar.lv/deputats/krista-baumane Krista Baumane] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210923190756/https://attistibaipar.lv/deputats/krista-baumane |date={{dat|2021|09|23||bez}} }} Attīstībai Par</ref> uzņēmēja, kā arī [[Latvijas Dabas fonds|Latvijas Dabas fonda]] projektu vadītāja. == Politiskā darbība == K. Mālere ir partijas "[[Kustība Par!]]" biedre. 2018. gadā kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā. Sākotnēji netika ievēlēta, taču 2020. gadā kļuva par [[13. Saeima]]s deputāti [[Rīgas dome|Rīgas domē]] ievēlētā [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietā. 13. Saeimā strādāja Ārlietu komisijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā un Vides un klimata apakškomisijā. No 2021. gada jūnija ievēlēta kā Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā pastāvīgā locekle. Veiksmīgi virzīja kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, ko Saeima pieņēma trešajā, galīgajā lasījumā 2022. gada septembra beigās. 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] K. Mālere kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Kopš 2026. gada sākuma partijas “[[Progresīvie]]” biedre un Saeimas deputātes kandidāte Rīgas sarakstā. == Personīgā dzīve == Bija precējusies (1998—2020) ar bijušo [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] biroja vadītāju, diplomātu un ''[[Nord Stream 2]]'' projekta konsultantu Baltijas valstīs Romānu Baumani.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/Mrpk8M0VN4n-06_08_2021_globuss_1_dala|title=06.08.2021 Globuss 1. daļa|website=xtv.lv|access-date=2022-10-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltic-course.com/eng/direct_speech/://www.baltic-course.com/eng/direct_speech/?doc=147858|title=Nord Stream 2 – JUST a business project?|last=курс|first=The Baltic Course-Балтийский|website=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|access-date=2022-10-02}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://twitter.com/Krista_Baumane/ Personīgais ''Twitter'' konts] * [http://www.krista.lv Personīgais blogs www.krista.lv] {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Mālere, Krista}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] qmgbjqyxj7c7ad7qun1anakzdeds4x6 4525924 4525782 2026-09-23T04:59:30Z Biafra 13794 4525924 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Krista Mālere | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 11.jūnija attālinātā ārkārtas sēde (49994386892).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Krista Mālere 2020. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2020|6|11|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|1|22}} | dzim_vieta = [[Rīga]], {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Kustība Par!]] <small>(līdz 2026)</small> * [[Progresīvie]] <small>(kopš 2026)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Romāns Baumanis (šķīrušies) | bērni = | profesija = blogere, uzņēmēja, sabiedriskā darbiniece | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] * Starptautiskā universitāte Ženēvā | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Krista Mālere''' (iepriekšējā laulībā '''Krista Baumane,''' dzimusi {{dat|1973|1|22||bez}}) ir latviešu kulināre, blogere, uzņēmēja, sabiedriskā darbiniece un politiķe. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no politisko partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" Rīgas vēlēšanu apgabalā. Iepriekš bijusi domnīcas "[[Providus]]" vadītāja. Šobrīd pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Biogrāfija == Studējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (politikas zinātne) un Starptautiskajā universitātē [[Ženēva|Ženēvā]] (uzņēmējdarbības vadība un diplomātija). Darba gaitas sākusi valsts pārvaldē, no 1993. līdz 1995. gadam strādājot Starptautisko organizāciju nodaļā [[LR Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], bet pēc tam turpinot [[Valsts Cilvēktiesību birojs|Valsts Cilvēktiesību birojā]] no 1995. līdz 1998. gadam. No 2002. līdz 2005. gadam bijusi domnīcas "[[Providus]]" vadītāja, blogere (veido kulināro blogu),<ref>[https://attistibaipar.lv/deputats/krista-baumane Krista Baumane] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210923190756/https://attistibaipar.lv/deputats/krista-baumane |date={{dat|2021|09|23||bez}} }} Attīstībai Par</ref> uzņēmēja, kā arī [[Latvijas Dabas fonds|Latvijas Dabas fonda]] projektu vadītāja. == Politiskā darbība == K. Mālere ir partijas "[[Kustība Par!]]" biedre. 2018. gadā kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā. Sākotnēji netika ievēlēta, taču 2020. gadā kļuva par [[13. Saeima]]s deputāti [[Rīgas dome|Rīgas domē]] ievēlētā [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietā. 13. Saeimā strādāja Ārlietu komisijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā un Vides un klimata apakškomisijā. No 2021. gada jūnija ievēlēta kā Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā pastāvīgā locekle. Veiksmīgi virzīja kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, ko Saeima pieņēma trešajā, galīgajā lasījumā 2022. gada septembra beigās. 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] K. Mālere kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Kopš 2026. gada sākuma partijas "[[Progresīvie]]" biedre un Saeimas deputātes kandidāte Rīgas sarakstā [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]]. == Personīgā dzīve == Bija precējusies (1998—2020) ar bijušo [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] biroja vadītāju, diplomātu un ''[[Nord Stream 2]]'' projekta konsultantu Baltijas valstīs Romānu Baumani.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/Mrpk8M0VN4n-06_08_2021_globuss_1_dala|title=06.08.2021 Globuss 1. daļa|website=xtv.lv|access-date=2022-10-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltic-course.com/eng/direct_speech/://www.baltic-course.com/eng/direct_speech/?doc=147858|title=Nord Stream 2 – JUST a business project?|last=курс|first=The Baltic Course-Балтийский|website=The Baltic Course {{!}} Baltic States news & analytics|access-date=2022-10-02}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://twitter.com/Krista_Baumane/ Personīgais ''Twitter'' konts] * [http://www.krista.lv Personīgais blogs www.krista.lv] {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Mālere, Krista}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] dhjz6p0hw6g2ecsh24258ap00bysgq4 0 496945 4525818 4035779 2026-09-22T19:22:40Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4525818 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}} '''Zeiberlihs''' (no {{val|de|Seuberlich}} — ‘tīrs’; sieviešu dzimtē [[Zeiberliha]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Eriks Zeiberlihs]] (''Erich Seuberlich''; 1882—1946) — vācbaltiešu vēsturnieks un uzņēmējs; * [[Hermanis Zeiberlihs]] (''Hermann Seuberlich'', 1878—1938) — vācbaltiešu arhitekts. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] izm9xdj7hvzt57j0vt1eufqx2sci08e 0 497442 4525934 4320670 2026-09-23T05:46:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525934 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Lions Gate Entertainment Corporation'' | logo = Lionsgate Logo.svg | trade_name = Lionsgate | type = [[Publiska kapitālsabiedrība]] | industry = [[izklaide]] | predecessors = [[Trimark Pictures]]<br />[[Artisan Entertainment]]<br />[[Lionsgate Premiere|Family Home Entertainment]] | founded = {{Start date and age|1997|07|10}} in [[Vancouver]], [[British Columbia]], Canada | founder = [[Frenks Gistra]] | hq_location_city = [[Santa Monica]], [[California]] | hq_location_country = [[Amerikas Savienotās Valstis|United States]] | area_served = pasaule | key_people = [[Marks Račeskijs]] (priekšsēdētājs)<br />[[Džons Feltheimers]] (izpilddirektors)<br />[[Maikls Bērnss]]<br />(priekšsēdētāja vietnieks) | products = [[kinofilma|spēlfilmas]]<br />[[televīzijas raidījums|televīzijas raidījumi]] | services = [[filmu veidošana]]<br />[[pasūtījuma video]]<br />[[televīzijas apraide]]<br />[[TV apraides programma]]<br />[[digitālā izplatīšana]] | revenue = {{samazinājās}} {{ASV dolārs|3,681 miljardi}} | revenue_year = 2019 | operating_income = {{samazinājās}} {{ASV dolārs|130 miljoni}} | income_year = 2019 | net_income = {{samazinājās}} {{ASV dolārs|300 miljoni}} | net_income_year = 2019 | assets = {{samazinājās}} {{ASV dolārs|8,409 miljardi}} | assets_year = 2019 | equity = {{samazinājās}} {{ASV dolārs|2,922 miljardi}} | equity_year = 2019 | owner = [[Marks Račeskijs]] | num_employees = 3,500 | num_employees_year = 2018 | divisions = ''[[Lionsgate Films]]''<br />''[[Lionsgate Television]]''<br />''[[Lionsgate Home Entertainment]]''<br />''Lionsgate Interactive Ventures and Games''<br />''Lionsgate Music'' | subsid = ''[[Starz Inc.]]''<br />''[[Pilgrim Studios]]''<br />''[[3 Arts Entertainment]]''<br />''[[Spyglass Media Group]]'' (20%) | website = {{URL|lionsgate.com}} | footnotes = <ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|last=Agency|first=RED Interactive|title=Corporate|url=http://investors.lionsgate.com/information-request/faq|website=www.lionsgate.com|language=en|access-date={{dat|2021|11|22||bez}}|archive-date={{dat|2021|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210322041525/http://investors.lionsgate.com/information-request/faq}}</ref><ref name="income sheet">{{tīmekļa atsauce|url=http://investors.lionsgate.com/~/media/Files/L/LionsGate-IR/annual-reports/2019-annual-report.pdf|title=2019 Annual Report|publisher=Lionsgate|access-date=September 8, 2019|archive-date={{dat|2019|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191101052141/http://investors.lionsgate.com/~/media/Files/L/LionsGate-IR/annual-reports/2019-annual-report.pdf}}</ref> }} '''''Lions Gate Entertainment Corporation,'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://secfilings.nasdaq.com/filingFrameset.asp?FilingID=11675105&RcvdDate=11/8/2016&CoName=LIONS%20GATE%20ENTERTAINMENT%20C%20/CN/&FormType=10-Q&View=html|title=Form 10Q|publisher=[[NASDAQ]]|access-date=November 19, 2016|date=November 8, 2016|archive-date={{dat|2020|06|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200615103356/https://secfilings.nasdaq.com/filingFrameset.asp?FilingID=11675105&RcvdDate=11/8/2016&CoName=LIONS%20GATE%20ENTERTAINMENT%20C%20/CN/&FormType=10-Q&View=html}}</ref> kas komerciālo darbību veic zem zīmola '''''Lionsgate''''', ir [[Kanāda]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[izklaide]]s uzņēmums. To 1997. gada 10. jūlijā [[Vankūvera|Vankūverā]], Kanādā izveidoja [[Frenks Džustra|Frenks Gistra]], un pašlaik tās galvenā mītne atrodas [[Santamonika|Santamonikā]], ASV. Papildus galvenajai ''[[Lionsgate filmas|Lionsgate Films]]'' nodaļai uzņēmumā ir arī citas nodaļas, piemēram, ''[[Lionsgate televīzija|Lionsgate Television]]'' un ''Lionsgate Interactive''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/studio/?view=company&view2=yearly&yr=2015&p=.htm|title=2015 Market Share and Box Office Results by Movie Studio|publisher=Box Office Mojo|access-date=April 20, 2016}}</ref> Uzņēmumam pieder vairāki meitasuzņēmumi, piemēram, ''[[Samita izklaide|Summit Entertainment]]'', [[Debmārs-Merkūrijs|''Debmar-Mercury'']] un [[Uzņēmums Starz Inc.|''Starz Inc'']]. == Vēsture == === Pirmssākums === ''Lionsgate'' 1997. gadā izveidoja Frenks Gistra, investējot 16 miljonus ASV dolāru, tostarp vēl 40 miljonus ASV dolāru uzņēmums saņēma no citiem investoriem, kuru vidū bija miljonārs Keirs Patels un ''Yorkton Securities'' vadītāji, piemēram, [[G. Skots Patersons]].<ref name="Investments">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.getfilings.com/sec-filings/100729/LIONS-GATE-ENTERTAINMENT-CORP-CN-_10-K.A/|title=Lions Gate Entertainment Corporation – United States Securities Commission Filing|publisher=United States Securities and Exchange Commission|access-date=July 11, 2014}}</ref> Gistra nesen bija aizgājis pensijā no investīciju bankas ''Yorkton'' izpilddirektora amata, un Patersons tolaik bija bankas prezidents. Pēc tam Gistra apvienoja ''Lionsgate'' ar [[Toronto fondu birža|Toronto Fondu biržas]] sarakstā iekļauto ''Beringer Gold Corp.'' (dibināta 1986. gadā), lai uzņēmumu publiskotu. ''Beringer'' ieguves aktīvi drīz tika izpārdoti.<ref name="History">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fundinguniverse.com/company-histories/Lions-Gate-Entertainment-Corporation-Company-History.html|title=Lions Gate Entertainment Corporation – Company History|publisher=Funding Universe|access-date=October 14, 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/lions-gate-reorganizes-operations-130023112.html|title=Lions Gate Reorganizes Operations - Yahoo! Finance|last=Equity|first=Zacks|publisher=Finance.yahoo.com|access-date=September 9, 2012|date=April 13, 2012}}</ref> === Ieguvumi === Pēc izveides ''Lionsgate'' uzsāka iepirkumu virkni, lai iekļūtu kinoindustrijā. Uzņēmums iegādājās vairākas nelielas kinokompānijas un izplatītājus, sākot ar [[Monreāla|Monreālā]] bāzēto ''[[Džons Danings (filmas producents)|Cinépix Film Properties]]'' (pārdēvēts par ''Lions Gate Films'') un ''[[North Shore Studios]]'' (pārdēvēts par ''Lions Gate Studios'') Vankūverā. ''Lionsgate'' no [[Pēteris Gubers|Pītera Gabera]] par 4% ''Lionsgate'' akciju iegādājās ''Mandalay Television''. 1998. gadā ''Lionsgate'' palīdzēja Gaberam izveidot [[Mandalay attēli|''Mandalay Pictures'']] ar 45% ieguldījumu uzņēmumā ''Mandalay''. Vēlāk jūnijā ''Lionsgate'' iegādājās ''International Movie Group, Inc.'' (IMG), bankrotējušu filmu izplatītāju, kurā Gabers un ''Yorktown Securities'' iepriekš ieguldīja līdzekļus, lai izveidotu filmu bibliotēku. IMG izpilddirektors Pīters Štrauss kļuva par ''Lions Gate Entertainment, Inc.'' (LGE) prezidentu ASV mātes uzņēmumam, kas pārstāvēja ''Lionsgate'' intereses ASV.<ref name="History"/> ''Lions Gate Media'' meitasuzņēmums tika izveidots televīzijas satura producēšanai.<ref name="History" /> Pabeidzot savu pirmo darbības gadu, ''Lionsgate'' ieņēmumi bija 42,2 miljoni ASV dolāru ar zaudējumiem 397 tūkstoši ASV dolāru. Uzņēmuma akciju cena noslīdēja līdz zemākajam līmenim 1,40 ASV dolāru. Tas ierobežoja korporācijas iespējas veikt iegādes, izmantojot akciju mijmaiņas darījumus. Kā nākamo ''Lionsgate'' iegādājās dokumentālās televīzijas producēšanas uzņēmumu ''Termite Art Productions'' par 2,75 miljoniem ASV dolāriem, izdodot trīs konvertējamas parādzīmes. Gistra lika akcionāriem balsot par uzņēmuma publiskā saraksta pārvietošanu no Toronto Fondu biržas uz [[Amerikas fondu birža|Amerikas fondu biržu]], kā arī akciju konsolidāciju divi pret vienu, lai izturētu kvalifikāciju un lai iegūtu lielāku ietekmi, kas varētu palielināt akciju vērtību.<ref name="History"/> 1999. gada janvārī Romāns Doroņuks tika iecelts par ''Lionsgate'' prezidentu, kā rezultātā korporācijas finanšu operācijas aprīlī tika pārceltas uz Doronuka birojiem [[Toronto]], [[Ontārio|Ontario,]] bet uzņēmuma galvenā mītne palika [[Vankūvera|Vankūverā]], Britu Kolumbijā. Priekš video tirdzniecības ''Lionsgate'' izveidoja ASV bāzēto ''Avalanche Films'' un iegādājās pusi no ''Sterling Home Entertainment''. ''Lionsgate'' arī savā otrajā darbības gadā reģistrēja zaudējumus 9,3 miljonu ASV dolāru apmērā ar ieņēmumiem 78,3 miljonu ASV dolāru apmērā. Lielāko daļu zaudējumu radīja uzņēmuma līdzdalība ''Mandalay Pictures''. Tā gada vasarā ''Lionsgate'' izlika savas studijas pārdošanā. Tika pārtraukta sadarbība ar ''Mandalay Television''. === ''Lionsgate'' progress un jauns izpilddirektors === 2000. gada janvārī tika saņemts 33,1 miljonu ASV dolāru papildu finansējums no investoru grupas, kurā bija [[Pols Allens]], bijušais ''[[Sony Pictures]]'' vadītājs, [[Džons Felheimers|Džons Feltheimers]], Vācijas raidsabiedrība ''Tele-Munchen'' un [[SBS apraide|''SBS Broadcasting'']]. Tas noveda pie tā, ka Feltheimers pārņēma Gistra izpilddirektora amatu, kādēļ Doronuks bija spiests atkāpties no amata. Feltheimers palielināja filmu veidošanu, tostarp filmas, kuru veidošana izmaksāja 1 miljonu ASV dolāru, veidoja studija ''Avalanche''. Jūnijā ''Lionsgate'' par aptuveni 50 miljoniem ASV dolāru vērtām akcijām un skaidru naudu iegādājās ''[[Trimark attēli|Trimark Holdings, Inc.]]'', ieskaitot 36 miljonu ASV dolāru parādu pārņemšanu.<ref name="History"/> Desmitgades laikā ''Lionsgate'' turpināja veikt iegādes, lai veicinātu filmu izplatīšanu un palielinātu savu filmu bibliotēku. 2003. gada 15. decembrī ''Lionsgate'' par 220 miljoniem ASV dolāru iegādājās ''[[Amatnieku izklaide|Artisan Entertainment]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2003/12/16/movies/with-acquisition-lions-gate-is-now-largest-indie.html|title=With Acquisition, Lions Gate Is Now Largest Indie|work=[[The New York Times]]|access-date=July 20, 2013|date=December 16, 2003|last=Waxman, Sharon}}</ref> 2004. gadā Ēriks Nelsons atkārtoti iegādājās ''Termite Art'' un pārdēvēja to par ''Creative Differences''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.emmysfoundation.org/2008-panelist-bios|title=2008 Panelist Bios: Dave Harding|publisher=Academy of Television Arts & Sciences|website=The Faculty Seminar|access-date=March 5, 2013|archive-date={{dat|2012|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120602200227/http://www.emmysfoundation.org/2008-panelist-bios}}</ref> 2005. gadā ''Lionsgate'' sadarbojās ar ''Panamax Films'', lai izveidotu filmas Latīņamerikas tirgum, bet kopā izveidotas tikai divas filmas.<ref name="lat">{{Ziņu atsauce|url=https://latimesblogs.latimes.com/entertainmentnewsbuzz/2010/09/lions-gate-latino-televisa.html|title=Lions Gate forms Latino film venture with Televisa|work=Los Angeles Times|access-date=March 4, 2013|date=September 13, 2010}}</ref> 2005. gada 13. aprīlī ''Lionsgate'' izdalīja no savas Kanādas filmu izplatīšanas nodaļas jaunu filmu izplatīšanas vienību ar nosaukumu [[Kļavu attēli|''Maple Pictures'']], ko vadīja divi bijušie ''Lionsgate'' vadītāji: Breds Pelmens un Lorija Meja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/lionsgate-sale-maple-pictures-stake-183321|title=Lionsgate Sale of Maple Pictures Stake in the Works|work=Hollywood Reporter|access-date=March 4, 2013|date=April 28, 2011|last=Vlessing|first=Etan}}</ref><ref>[https://www.screendaily.com/lions-gate-spins-off-canadian-distribution-production/4022679.article Lions Gate spins off Canadian distribution, production] screendaily.com, Retrieved on July 20, 2013</ref> 2005. gada 1. augustā uzņēmums ''Lions Gate Entertainment'' iegādājās visu ''Modern Entertainment'' filmu bibliotēku, kas ir [[Zviedrija]]s televīzijas kompānijas [[MTG|''Modern Times Group'']] ASV filmu nodaļa.<ref>"Indiantelevision.com" [https://www.indiantelevision.com/headlines/y2k5/aug/aug195.htm Lions Gate Entertainment acquires movies from Modern Entertainment] indiantelevision.com, Retrieved on June 14, 2012</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bizjournals.com/losangeles/stories/2005/07/11/daily31.html|title=Modern Entertainment sells titles to Lions Gate|work=L.A. Biz|access-date=March 3, 2013|date=July 14, 2005}}</ref> 2005. gada 17. oktobrī ''Lionsgate'' par 35 miljoniem ASV dolāru iegādājās Apvienotās Karalistes uzņēmumu ''Redbus Film Distribution'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prnewswire.com/news-releases/lions-gate-entertainment-acquires-leading-uk-filmed-entertainment-distributor-redbus-film-distribution-limited-55382792.html|title=Lions Gate Entertainment Acquires Leading UK Filmed Entertainment Distributor Redbus Film Distribution Limited|last=Lions Gate Entertainment|access-date=August 12, 2015|date=October 18, 2005}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slaughterandmay.com/news-and-recent-work/recent-work/recent-work-items/2005/redbus---sale-of-redbus-film-distribution-to-lions-gate-entertainment.aspx|title=Slaughter and May - Redbus - Sale of Redbus Film Distribution to Lions Gate Entertainment|access-date=August 12, 2015|archive-date={{dat|2013|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131224085556/http://www.slaughterandmay.com/news-and-recent-work/recent-work/recent-work-items/2005/redbus---sale-of-redbus-film-distribution-to-lions-gate-entertainment.aspx}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://articles.latimes.com/2005/oct/19/business/fi-calbriefs19.1|title=Lions Gate Acquires Film Distributor Redbus|work=Los Angeles Times|access-date=March 3, 2013|date=October 19, 2005|last=Verrier|first=Richard}}</ref> ko 2006. gada 23. februārī pārdēvēja par ''[[Lionsgate UK]]''.<ref>"Screen Daily" [https://www.screendaily.com/redbus-rebranded-as-lionsgate-uk/4026296.article Redbus rebranded as Lionsgate UK] screendaily.com, Retrieved on June 15, 2012</ref><ref>"Variety" [https://www.variety.com/article/VR1117938738?refcatid=13 Redbus now Lionsgate] {{Novecojusi saite}} variety.com, Retrieved on June 15, 2012</ref> 2006. gada 15. martā ''Lionsgate'' pārdeva ''Lionsgate Studios'' uzņēmumam ''Bosa Development Corporation''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prnewswire.com/news-releases/lionsgate-and-bosa-development-corporation-announce-sale-of-lionsgates-vancouver-bc-studio-facilities-to-bosa-for-416-million-cdn-361-million-us-55109962.html|title=Lionsgate and Bosa Development Corporation Announce Sale of Lionsgate's Vancouver, BC, Studio Facilities to Bosa for $41.6 Million CDN ($36.1 Million U.S.)|publisher=Lionsgate|website=Public release|access-date=March 5, 2013}}</ref> 12. jūlijā ''Lionsgate'' iegādājās neatkarīgo televīzijas izplatītāju ''[[Debmārs-Merkūrijs|Debmar-Mercury]]'', kas turpināja darbību kā ''Lionsgate'' meitasuzņēmums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ibtimes.com/lionsgate-buys-tv-distributor-debmar-mercury-194937|title=Lionsgate buys TV distributor Debmar-Mercury|work=International Business Times|access-date=March 3, 2013|date=July 12, 2006}}</ref> Uzņēmums augustā vienojās par nomas termiņu ar [[Ņūmeksika]]s štata zemes biroju un Rio Rančo pilsētu par jaunu 52,8 akru studijas celtniecību netālu no pilsētas centra.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bizjournals.com/albuquerque/stories/2006/08/14/daily3.html|title=Rio Rancho, state agree on home for Lionsgate studio|work=Albuquerque Business First|access-date=March 5, 2013|date=August 14, 2006}}</ref> 2007. gada 26. jūlijā ''Lionsgate'' iegādājās daļu no neatkarīgā filmu izplatīšanas uzņēmumā ''[[Ceļmalas apskates objekti|Roadside Attractions]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://articles.marketwatch.com/2007-07-26/news/30824247_1_lions-gate-entertainment-film-studio-distributor|title=Lions Gate acquires stake in distribution company|work=Marketwatch.com|access-date=March 4, 2013|date=July 26, 2007|last=Britt|first=Russ|archive-date=2013-04-11|archive-url=https://archive.today/20130411073254/http://articles.marketwatch.com/2007-07-26/news/30824247_1_lions-gate-entertainment-film-studio-distributor}}</ref> 2007. gada jūnijā darbību uzsāka ''Lionsgate Music''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmmusicmag.com/?p=7|title=Lionsgate Music Promotes Lenny Wohl :: Film Music Magazine|publisher=Filmmusicmag.com|access-date=October 8, 2010|date=March 26, 2008}}</ref> 2007. gada 10. septembrī ''Lionsgate'' par 56,3 miljoniem ASV dolāru nopirka [[Mandātu attēli|''Mandate Pictures'']], no kuriem 44,3 miljonus ASV dolāru samaksāja skaidrā naudā un 12 miljonus ASV dolāru akcijās, kā arī pārņēma 6,6 miljonus ASV dolāru parādu. Pilnvarotais izpilddirektors Džo Dreiks atgriezās uzņēmumā kā tās filmu nodaļas galvenais vadītājs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2007-sep-11-fi-lions11-story.html|title=Lions Gate buys Mandate Pictures for $56.3 million|work=Los Angeles Times|access-date=March 3, 2013|date=September 11, 2007}}</ref> Līdz 2008. gada jūlijam ''Lionsgate'' nebija panākusi nekādu attīstību savas kinostudijas būvniecībā netālu no Rio Rančo pilsētas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abqjournal.com/riorancho/20114234rio07-20-08.htm|title=City's Deal With Studio in Limbo|work=Albuquerque Journal|access-date=March 5, 2013|date=July 20, 2008|last=Rayburn|first=Rosalie|archive-date={{dat|2021|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210322040539/https://www.abqjournal.com/riorancho/20114234rio07-20-08.htm}}</ref> Novembrī ''Lionsgate Music'' nodibināja kopuzņēmumu ar mūzikas izdevniecību [[Noslēguma ieraksti|''Wind-up Records'']].<ref name="Lionsgate">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prnewswire.com/news-releases/lionsgate-music-announces-signing-of-emily-osment-to-joint-venture-publishing-deal-78305447.html|title=Lionsgate Music Announces Signing of Emily Osment to... -- SANTA MONICA, Calif. and VANCOUVER, British Columbia, Dec. 2 /PRNewswire-FirstCall/ --|last=Lionsgate|access-date=August 12, 2015|date=December 2, 2009}}</ref> 2009. gada janvārī ''Lionsgate'' par 255 miljoniem no ''[[Rovi]]'' iegādājās ''[[Pops (amerikāņu televīzijas kanāls)|TV Guide Network]]'' un ''[[TVGuide.com]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-jan-06-fi-tvguide6-story.html|title=Lionsgate to acquire TV Guide Network and TVGuide.com|work=Los Angeles Times|access-date=March 3, 2013|date=January 6, 2009|last=Eller|first=Claudia}}</ref> 2009. gada maijā, pamatojoties uz akcionāra Karla Ikana spiedienu, uzņēmums ''Lionsgate'' pārdeva 49% ''TV Guide Network'' un tīmekļa vietnes uzņēmumam ''[[One Equity Partners]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-may-29-fi-ct-tvguide29-story.html|title=Lions Gate sells a 49% stake in TV Guide cable channel and website|work=Los Angeles Times|access-date=March 3, 2013|date=May 29, 2009|last=Eller|first=Claudia}}</ref> 2009. gada februārī uzņēmums ''Lionsgate'' samazināja savu filmu skaitu par četrām gadā. Aprīlī ''[[Relativity Media]]'' parakstīja līgumu ar ''Lionsgate'' par 5 filmām gadā un to izplatīšanu vairākus gadus pēc izdošanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.seattletimes.com/html/businesstechnology/2009133293_apuslionsgate.html|title=Lions Gate, Relativity ink distribution deal|work=Seattle Times|access-date=March 4, 2013|date=April 27, 2009|archive-date={{dat|2021|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210322040621/https://www.seattletimes.com/}}</ref> Augustā ''Lionsgate'' parakstīja piecu gadu sadarbības līgumu ar ''[[Redbox]]'' par 158 miljoniem ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-aug-12-fi-ct-lionsgate12-story.html|title=Lions Gate cuts a deal with Redbox on DVD rentals|work=LA Times|access-date=March 4, 2013|date=August 12, 2009|last=Fritz|first=Ben}}</ref> ''Lionsgate'' kopā ar [[Metro-Goldwyn-Mayer|MGM]] un ''[[Paramount Pictures]]'' / ''[[Viacom (no 2005. gada līdz mūsdienām)|Viacom]]'' bija arī maksas televīzijas kanāla ''[[Epix]]'' līdzīpašnieks.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mediapost.com/publications/article/96593/new-pay-tv-channel-picks-epix-brand-will-rival-hb.html|title=New Pay TV Channel Picks Epix, Brand Will Rival HBO, Showtime|work=Media Post.com|access-date=July 18, 2012|date=December 12, 2008|last=Goetzl|first=David}}</ref> 2010. gada 13. septembrī ''Lionsgate'' un ''[[Televisa]]'' izveidoja kopuzņēmumu ''[[Panteljonu filmas|Pantelion Films]]'', lai nākamos piecus gadus ražotu astoņas līdz desmit filmas gadā, kas paredzētas Latīņamerikas tirgum.<ref name="lat"/> ''Lionsgate'' 2011. gada septembrī pārdeva savu Kanādas izplatīšanas vienību ''Maple Pictures'' uzņēmumam ''[[Alianses filmas|Alliance Films]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/alliance-films-takes-maple-pictures-221549|title=Alliance Films Takes Maple Pictures From Lionsgate|work=Hollywood Reporter|access-date=March 4, 2013|date=August 10, 2011|last=Vlessing|first=Etan}}</ref> ''Lionsgate'' 2012. gada 13. janvārī paziņoja, ka par 412,5 miljoniem ASV dolāru ir iegādājusies [[Samita izklaide|''Summit Entertainment'']], [[Krēsla (filmu cikls)|"Krēslas" sāgas]] filmu producentus un izplatītājus.<ref>''[https://www.comingsoon.net/news/movienews.php?id=85972 It's Official: Lionsgate Has Acquired Summit Entertainment for $412.5 Million] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140905121412/http://www.comingsoon.net/news/movienews.php?id=85972 |date={{dat|2014|09|05||bez}} }}'', ''ComingSoon.net'', January 13, 2012.</ref> Abi uzņēmumi bija plānojuši apvienoties jau kopš 2008. gada.<ref>Waxman, Sharon, ''[https://www.thewrap.com/movies/article/lionsgate-may-buy-summit-1209 Lionsgate May Buy Summit] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180921121531/https://www.thewrap.com/movies/article/lionsgate-may-buy-summit-1209/ |date={{dat|2018|09|21||bez}} }}'', ''The Wrap'', February 1, 2009.</ref> 2012. gada 18. novembrī ''Lionsgate'' paziņoja, ka ir pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru robežu pateicoties filmu "[[Bada spēles (filma)|Bada spēles]]" un "[[Rītausma. 2. daļa]]" panākumiem.<ref>"Hollywood Deadline" [https://deadline.com/2012/11/lionsgate-passes-1b-domestic-for-first-time-374065/ Lionsgate Passes $1B Domestic For First Time Helped By Summit’s Twilight Finale] deadline.com, Retrieved on November 19, 2012</ref> 2013. gada 23. decembrī ''Lionsgate'' paziņoja, ka jau otro gadu pēc kārtas kinostudijas peļņa ir pārsniegusi vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru vietējā un starptautiskā kino tirgū pateicoties filmām "[[Bada spēles: Spēle ar uguni]]", "[[Krāpšanas ilūzija]]''"'', ''[[Instrukcija nav iekļauta|Instructions Not Included]]'' un ''[[Kevins Hārts: Ļaujiet man paskaidrot|Kevin Hart: Let Me Explain]]''.<ref>ANITA BUSCH "Deadline" [https://www.deadline.com/2013/12/catching-fire-now-you-see-me-drives-lionsgate-to-become-billion-dollar-baby-here-and-abroad-company-box-office-take-to-date-2-2-5-billion-worldwide/ ‘Catching Fire,’ ‘Now You See Me’ Drive Lionsgate To Become Billion Dollar Baby 2nd Year Running; Company Box Office Take To Date: $2.25 Billion Worldwide] deadline.com, Retrieved on December 23, 2013</ref><ref>"ComingSoon.net" [https://www.comingsoon.net/news/movienews.php?id=112825 Lionsgate crosses a Billion Dollars Both Domestically and Internationally] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131228114608/http://www.comingsoon.net/news/movienews.php?id=112825 |date={{dat|2013|12|28||bez}} }} comingsoon.net, Retrieved on December 23, 2013</ref> 2014. gada 14. aprīlī ''[[Comcast]]'' iegādājās atlikušās ''[[Fearnet]]'' akcijas no LGF un [[Sony Pictures|''Sony Pictures Entertainment'']].<ref name="closure">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deadline.com/2014/04/comcast-takes-full-control-of-fearnet-to-fold-it-in-into-chiller-syfy/|title=Comcast Takes Full Control Of FEARnet, To Fold It In Into Chiller & Syfy|last=Andreeva|first=Nellie|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 14, 2014|date=April 14, 2014}}</ref> 2014. gada 21. aprīlī ''Lionsgate'' paziņoja, ka apvienos filmu mārketinga darbības.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://variety.com/2014/film/news/nancy-kirkpatrick-out-as-lionsgate-summit-merge-marketing-operations-1201159084/|title=Nancy Kirkpatrick Out as Lionsgate, Summit Merge Marketing Operations|work=Variety|access-date=February 11, 2015|date=April 17, 2014|last=McNary|first=Dave}}</ref> Dažas dienas vēlāk, 30. aprīlī, ''Lionsgate'' paziņoja, ka studijas paplašināsies spēļu izstrādē.<ref name="Polygon">[https://www.polygon.com/2014/4/30/5668680/lionsgate-video-games-peter-levin-nerdist Lionsgate expanding into video games under Nerdist co-founder's lead] Alexa Ray Corriea polygon.com April 30, 2014, Retrieved on July 2, 2014</ref> 2015. gadā ''Lionsgate'' pārņēma [[CBS korporācija|''CBS Corporation'']] filmu nodaļas [[CBS filmas|''CBS Films'']] izplatīšanas funkcijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2014/11/cbs-films-lionsgate-distribution-sales-partnership-1201283340/|title=Lionsgate Takes Over CBS Films' Distribution & Global Sales|publisher=Penske Business Media|work=Deadline Hollywood|access-date=November 13, 2014|date=November 13, 2014}}</ref> 2015. gada 11. februārī [[Džons C. Malons|Džons Melons]] apmainīja 4,5% akciju ar 14,5% balsstiesībām [[Uzņēmums Starz Inc.|''Starz Inc.'']] pret 3,4% ''Lionsgate'' akciju, pievienojoties uzņēmuma direktoru padomei.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://blogs.wsj.com/moneybeat/2015/02/11/malone-starz-and-lions-gate-join-forces/|title=Malone, Starz, and Lions Gate Join Forces|work=Wall Street Journal|access-date=February 12, 2015|date=February 11, 2015|last=Farrell|first=Maureen}}</ref><ref name="Variety">[https://variety.com/2015/film/news/lionsgate-starz-swap-stock-as-john-malone-joins-board-1201430973/ Lionsgate, Starz Swap Stock as John Malone Joins Board] Brent Lang variety.com February 11, 2015, Retrieved on February 26, 2015</ref> Četrpadsmit dienas vēlāk ''Starz'' izpilddirektors Kriss Albrehts deva mājienus par iespējamu apvienošanos ar ''Lionsgate''.<ref name="The Street">[https://www.thestreet.com/opinion/starz-ceo-albrecht-hints-at-possible-merger-with-lions-gate-13058679 Starz CEO Albrecht Hints at Possible Merger With Lions Gate] Jeff Berman thestreet.com February 25, 2015, Retrieved on February 26, 2015</ref> 2015. gada 1. aprīlī ''[[Deadline Hollywood|Deadline]]'' ziņoja, ka ''Lionsgate'' izveidojis jauno zīmolu [[Lionsgate pirmizrāde|''Lionsgate Premiere'']]. Jaunā studija veidos līdz pat 15 filmām gadā, kā mērķauditoriju izvēloties jaunatni. Jaunajā studijā, kas ir daļa no uzņēmuma dažādošanas centieniem, iekļautas ''Lionsgate'' un ''Summit Entertainment'' filmas (tostarp filmu cikli "[[Step Up (filmu cikls)|Solis augšup]]" un "[[RED aģenti (filmu cikls)|RED aģenti]]").<ref name="Deadline">{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2015/04/lionsgate-premiere-distribution-next-gen-audiences-1201402670/|title=Lionsgate Introduces Distribution Unit To Target Next-Gen Audiences|last=Lieberman|first=David|website=Deadline Hollywood|access-date=2015-08-12|date=2015-04-01}}</ref> 2015. gada 10. novembrī divi citi Melona uzņēmumi, ''[[Liberty Global]]'' un ''Discovery Communications'' (tagad ''[[Discovery, Inc.]]''), veica kopīgu ieguldījumu 195–400 miljonu dolāru apmērā uzņēmumā ''Lionsgate'' un iegādājās 3,4% uzņēmuma akciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2015/biz/news/john-malone-lionsgate-hunger-games-liberty-global-discovery-1201637470/|title=What's Next for Lionsgate and Liberty Global?|website=Variety|access-date=August 16, 2016|date=November 10, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2015/11/lionsgate-jon-feltheimer-john-malone-discovery-liberty-global-1201616902/|title=Lionsgate Strengthens Ties To John Malone: Liberty Global Buy Stakes|website=Deadline Hollywood|access-date=August 16, 2016|date=November 10, 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-lionsgate-sells-stake-to-john-malones-companies-discovery-liberty-global-20151110-story.html|title=Lionsgate sells 6.8% stake to John Malone's Liberty Global|website=LA Times|access-date=August 16, 2016|date=November 10, 2015}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/11/11/business/dealbook/liberty-global-and-discovery-communications-take-stakes-in-lions-gate.html?_r=1|title=Liberty Global Take Stakes in Lions Gate|work=The New York Times|access-date=August 16, 2016|date=November 10, 2015|last=Merced|first=Michael J.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/discovery-liberty-global-take-stakes-838730|title=Liberty Global To Take Stakes in Lionsgate|last=Vlessing|first=Etan|website=The Hollywood Reporter|access-date=August 16, 2016|date=November 10, 2015}}</ref> Pēc tam 2016. gada 30. jūnijā ''Lionsgate'' piekrita iegādāties ''Starz Inc.'' par 4,4 miljardiem dolāru skaidrā naudā un akcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2016/06/lionsgate-buys-starz-1201781609/|title=Lionsgate Agrees To Buy Starz For $4.4 Billion In Cash And Stock|last=Lieberman|first=David|website=Deadline Hollywood|access-date=June 30, 2016|date=June 30, 2016}}</ref> No 2016. gada decembra tas kļuva par ''Starz Inc.'' mātesuzņēmumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/lionsgate-starz-nab-shareholder-approval-44b-merger-950417|title=Lionsgate Completes $4.4B Acquisition of Starz|access-date=February 19, 2020|date=November 24, 2016}}</ref> 2015. gada 12. novembrī ''Lionsgate'' izveidoja sadarbību ar [[Armēņu amerikānis|armēņu amerikāņu]] televīzijas producentu [[Kreigs Pilidžans|Kreigu Pilidžanu]], kad studija iegādājās vairāk nekā 50% viņa uzņēmuma ''[[Pilgrim Studios]]'' 200 miljonu ASV dolāru vērtībā. Pilidžans saglabāja uzņēmuma izpilddirektora amatu, savukārt ''Pilgrim'' turpinās darboties neatkarīgi Pilidžana vadībā.<ref name="Deadline2">[https://deadline.com/2015/11/lionsgate-buys-craig-piligian-pilgrim-studios-200-million-1201620742/ Lionsgate Buys Major Stake In Craig Piligian’s Pilgrim Studios For $200 Million] Nellie Andreeva deadline.com, Retrieved on April 14, 2016</ref><ref name="Variety2">[https://variety.com/2015/tv/news/lionsgate-craig-piligian-studios-craig-piligian-1201639429/ Lionsgate Buys Stake in Craig Piligian’s Pilgrim Studios] Cynthia Littleton variety.com, Retrieved on April 14, 2016</ref><ref name="The Wrap">[https://www.thewrap.com/lionsgate-acquires-stake-in-reality-producer-pilgrim-studios/ Lionsgate Acquires Stake in Reality Producer Pilgrim Studios] Reid Nakamura, thewrap.com, Retrieved on April 14, 2016</ref> Pēc Vainstīna seksa skandāla ''Lionsgate'' tika iekļauts kā viens no 22 potenciālajiem pircējiem, kas bija ieinteresēti iegādāties ''[[The Weinstein Company]]''.<ref name="thewrap.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/weinstein-co-talking-22-buyers-300-million-expected-price-bob-weinstein-must-exit|title=Weinstein Co Talking to 22 Buyers, $300 Million Expected Price, Bob Weinstein Must Exit|access-date=January 21, 2018|date=October 26, 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/europacorp-being-circled-by-potential-buyers-and-investors-1202668086/|title=EuropaCorp Being Circled by Potential Buyers, Investors (EXCLUSIVE)|website=Variety|date=January 18, 2018}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:ASV kinostudijas]] [[Kategorija:Ņujorkas fondu biržā kotētie uzņēmumi]] 6t0rirdxcspue1jg3vd7yekyf79xuuu 0 502489 4525767 4519234 2026-09-22T14:19:17Z Makenzis 56205 https://www.soccerway.com/player/vlahovic-dusan/Ct0rhfn7/ 4525767 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|28}} | playername = Dušans Vlahovičs | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2016—2019 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|08|15|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|08|15|sk|bez}} | name = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | nationalgoals2 = 0 | years1 = 2016—2018 | years2 = 2018—2022 | years3 = 2022—2026 | nationalcaps3 = 41 | nationalgoals3 = 16 | nationalteam3 = {{fb|SER}} | nationalyears3 = 2020— | nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U21 | nationalgoals1 = 6 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | caps1 = 1 | caps2 = 98 | caps3 = 123 | clubnumber = 28 | clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | countryofbirth = {{vieta|Serbija un Melnkalne|Belgrada}} | nationalcaps2 = 3 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | goals1 = 1 | goals2 = 44 | goals3 = 50 | height = 190 | image = Dusan Vlahovic.jpg | caption = Vlahovičs 2021. gadā | nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U19 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | years4 = 2026— | caps4 = 4 | goals4 = 5 }} '''Dušans Vlahovičs''' ({{Val|sr|Душан Влаховић}}, dzimis {{Dat|2000|1|28}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Serbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Vlahovičs pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas "Beşiktaş"]]. Savu karjeru sācis Serbijas klubā [[FK Partizan|''Partizan'']], kur viņš atradās jau kopš 14 gadu vecuma. Debitējis 2016. gadā. 2017. gadā izcīnījis [[Serbijas Superlīga]]s čempionu titulu, divas reizes ticis pie [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kausa]]. 2018. gadā pievienojies Itālijas klubam [[ACF Fiorentina|''Fiorentina'']]. [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020—21. gada sezonā]] Vlahovičs guva 21 vārtus un saņēma ''Serie A'' labākā jaunā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/it/sala-stampa/notizie/info/mvp-stagione-2020-2021-dusan-vlahovic-miglior-under-23|title=MVP STAGIONE 2020/2021: DUSAN VLAHOVIC MIGLIOR UNDER 23 {{!}} News {{!}} Lega Serie A|website=www.legaseriea.it|access-date=2022-01-31|language=it|archive-date=2022-01-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125165329/https://www.legaseriea.it/it/sala-stampa/notizie/info/mvp-stagione-2020-2021-dusan-vlahovic-miglior-under-23}}</ref> {{Dat|2022|1|28|5=bez}} Vlahovičs par 70 miljoniem [[eiro]] pievienojās [[Juventus FC|''Juventus'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/vlahovic-joins-juventus|title=VLAHOVIC JOINS JUVENTUS! - Juventus|last=Juventus.com|website=Juventus.com|access-date=2022-01-31|language=en}}</ref> [[Serbijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis {{Dat|2020|10|11|5=bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s mačā pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]]. == Sasniegumi == '''Partizan''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2016—17 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2015—16, 2016—17 '''Juventus''' * [[Coppa Italia]]: 2023—24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] labākais jaunais spēlētājs: 2020—21 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Vlahovičs, Dušans}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Belgradā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] kyp7aryb3vgz8abtp1e09edrtavsp1o 0 502854 4525806 4350150 2026-09-22T18:46:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525806 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Krīds II | oriģinālnos = ''Creed II'' | attēls = Creed II poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Stīvens Keipls jaunākais]] | producents = * [[Irvins Vinklers]] * [[Čārlzs Vinklers]] * Viljams Čartofs * Deivids Vinklers * Kevins Kings Templtons * [[Silvestrs Stallone]] | scenārijs = | aktieri = * [[Maikls B. Džordans]] * Silvestrs Stallone * [[Tesa Tompsone]] * [[Vuds Heriss]] * [[Filīša Rašāda]] * [[Dolfs Lundgrēns]] | mūzika = [[Ludvigs Jēransons]] | operators = [[Krāmers Morgentau]] | montāža = * [[Dana E. Glaubermane]] * Saira Haidere * Pols Hārbs | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''[[New Line Cinema]]'' * ''Chartoff Winkler Production'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2018|11|21|ASV}} | ilgums = 130 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbfc.co.uk/releases/creed-2-film|title=Creed II (12A)|website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|date=November 14, 2018|access-date=November 21, 2018|archive-date={{dat|2019|03|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190310191422/http://www.bbfc.co.uk/releases/creed-2-film}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|50 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Sharf|first=Zack|title='Creed II' Director Steven Caple Jr. on Ryan Coogler's Advice and Directing a 'Rocky' Film After a Low-Budget Indie – Exclusive |url=https://www.indiewire.com/2018/09/creed-2-steven-caple-jr-interview-replacing-ryan-coogler-1202007531/|work=[[IndieWire]]|access-date=November 22, 2018|date=September 27, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|214,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |title=Creed II (2018)|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=creed2.htm|website=[[Box Office Mojo]] |access-date={{dat|2023|2|25||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Krīds: Rokija mantojums]]" | nākamā = "[[Krīds III]]" | imdb = }} '''"Krīds II"''' ({{val|en|Creed II}}) ir 2018. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sporta [[drāmas filma]], kas ir 2015. gada filmas "[[Krīds: Rokija mantojums]]" turpinājums. Filmas režisors ir [[Stīvens Keipls jaunākais]]. Galvenās lomas atveidojuši [[Maikls B. Džordans]], [[Silvestrs Stallone]], [[Tesa Tompsone]], [[Vuds Heriss]], [[Filīša Rašāda]] un [[Dolfs Lundgrēns]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2018|11|21||bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Rokijs}} [[Kategorija:2018. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Rokijs]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:New Line Cinema filmas]] hv0hw0b4k892d2giok4b7pg3o3ysz8k 0 505008 4526049 4122865 2026-09-23T09:24:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526049 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Makss Komtuā | taut_sez 1 = 2021—''pašlaik'' | drafts = 50., 2. kārtā | dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Anahaimas "Ducks"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| kl_sez 1 = | klubs 1 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| amats = | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|05|30||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------>| numurs = | vārds_orig = ''Max Comtois'' | mir_viet = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|8}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kvebeka|Logeja}} | mir_dat = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | svars = 95 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Rīga 2021]]}} {{MedalSilver2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2022]]}} }} '''Maksims Komtuā''' ({{Val|en|Max Comtois}}, dzimis {{Dat|1999|1|8}}) ir [[Kanāda]]s [[hokejists]], spēle [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2018. gada Komtuā pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Anahaimas "Ducks"]]. [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Komtuā ar kopējo 50. numuru otrajā kārtā izvēlējās [[Anahaimas "Ducks"]]. Kopā ar [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas jauniešu hokeja izlasi]] ieguvis pirmo vietu [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2018. gada Pasaules junioru čempionātā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/news/max-comtois-named-canada-captain-for-world-junior-championship/c-303257050 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201108131305/https://www.nhl.com/news/max-comtois-named-canada-captain-for-world-junior-championship/c-303257050}}</ref>. [[Kanādas hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis zelta medalu [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Rīga|Rīgā]] un sudraba medaļu [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022 gada Pasaules čempionātā]] [[Somija|Somijā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Komtuā, Makss}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Kvebekā dzimušie]] g8zyusekh9xwczf0ukr8uk4ersgrde0 0 505220 4525914 3903567 2026-09-23T03:47:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525914 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Liass Andešons | taut_sez 1 = 2018—''pašlaik'' | drafts = 7., 1. kārtā | dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Ņujorkas "Rangers"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| kl_sez 1 = | klubs 1 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut 1 = {{ih|SWE}} <!-----Papildinformācija ------>| amats = | balv = * [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas čempions]] — 2017 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2023|8|21||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------>| numurs = | vārds_orig = ''Lias Andersson'' | mir_viet = | attēls = Lias Andersson.jpg | att_izm = | paraksts = Andešons 2022. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|13}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Smēgena}} | mir_dat = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | kom = {{flaga|CAN}} [[Monreālas "Canadiens"]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|Kopenhāgena/Herninga 2018]]}} }} '''Liass Andešons''' ({{Val|sv|Lias Andersson}}, dzimis {{Dat|1998|10|13}}) ir [[Zviedrija]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2023. gada pārstāv [[NHL]] klubu Monreālas "Canadiens". No 2020. gada līdz 2023. gadam Andešons pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Losandželosas "Kings"]]. [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Andešonu ar kopējo septīto numuru izvēlējās [[Ņujorkas "Rangers"]]. 2015–16. gada sezonā debitējis [[Zviedrijas hokeja līga]]s kluba ''[[HV71]]'' rindās. 2017. gadā ar komandu kļuvis par Zviedrijas čempionu. 2017–18. gada sezonā debitējis [[Ņujorkas "Rangers"]] sastāvā NHL. 2020. gada oktobrī Andešons tika aizmainīts uz [[Losandželosas "Kings"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/lias-andersson-traded-to-kings-by-rangers/c-319356070|title=Andersson traded to Kings by Rangers for second-round pick|website=NHL.com|access-date=2022-02-28|language=en-US|archive-date=2022-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220428223331/https://www.nhl.com/news/lias-andersson-traded-to-kings-by-rangers/c-319356070}}</ref> 2023. gada 2. jūlijā Andersons kā brīvais aģents parakstīja viena gada divvirzienu līgumu ar [[Monreālas Canadiens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/canadiens/news/canadiens-sign-lias-andersson-to-a-one-year-contract/c-345185066 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230712234857/https://www.nhl.com/canadiens/news/canadiens-sign-lias-andersson-to-a-one-year-contract/c-345185066}}</ref> [[Zviedrijas hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis zelta medaļu [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Andešons, Liass}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Zviedrijas hokeja līgas čempioni]] evgnu8ewymbb0lity2ihzdpansad18m 0 506105 4525792 3597222 2026-09-22T17:01:48Z Baisulis 11523 nav izolēts...... 4525792 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jozs Zauka | vārds_orig = ''Juozas Zauka'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1862 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kauņas guberņa|Baisogala|td=Lietuva}} | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Ostlande|Obeļi|td=Lietuva}} | tautība = | nodarbošanās = ērģelnieks, kordiriģents, grāmatnesis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jozs Zauka''' ({{val|lt|Juozas Zauka}}; dzimis {{dat|1862|2|23}}, miris {{dat|1943|12|3}}) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] sabiedrisks darbinieks, publicists, [[ērģeles|ērģelnieks]], [[koris|kordiriģents]] un [[grāmatneši|grāmatnesis]]. Strādājis un dzīvojis [[Subate|Subatē]]. 1880. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], kur darbojās katoļu katedrālē. 1889. gadā nodibināja pilsētā pirmo lietuviešu kori, darbojās lietuviešu organizācijās un avīzēs, nodrošināja nelegālās lietuviešu literatūras izplatīšanu. 1903. gadā pārcēlās uz [[Gatčina|Gatčinu]], bet 1908. līdz 1910. gadam dzīvoja Subatē, kur nodibināja lietuviešu kori un amatieru teātra trupu. No no 1910. līdz 1915. gadam kooperatīva vadītājs [[Obeļi|Obeļos]]. Pirmā pasaules kara laikā Pēterburgā darbojās bēgļu organizācijās. No 1918. līdz 1932. gadam atkal dzīvoja Subatē, kur strādāja par ērģelnieku, nodibināja lietuviešu pamatskolu un bija tās skolotājs. 1925. gadā Rīgā izdotajā lietuviešu avīzē [[Rīgas Balss (lietuviešu avīze)|Rīgas Balss]] publicēja [[Kazimirs Būga|Kazimira Būgas]] atmiņas. 1932. gadā pārcēlās uz dzīvi Obeļos. kur turpināja publicēties avīzēs. 1974. gadā Obeļos uzcelts Zaukam veltīts [[jumtiņstabs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.vle.lt/straipsnis/juozas-zauka/ Par Zauku Visuotinės lietuvių enciklopedijos] {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zauka, Jozs}} [[Kategorija:Lietuvieši]] gqzmvrdv9hbompcyvdf9x0ms9vdgcxg 0 509923 4525829 4405702 2026-09-22T19:57:15Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4525829 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kanuni Ship 20201020 2.jpg|thumb|220x124px|Urbšanas kuģis.]] [[Attēls:Deepwater drilling systems 2.png|thumb|Dziļūdens [[Daļēji iegremdējams kuģis|daļēji iegremdējama kuģa]] un urbšanas kuģa salīdzinājums.]] [[Attēls:Toisa Perseus&Discoverer Enterprise.jpg|thumb|Priekšplānā piekrastes kuģis (''offshore vessel (OSV)'' — angļu val.) ''Toisa Perseus'', fonā piektās paaudzes dziļūdens urbšanas kuģis ''[[Discoverer Enterprise]]''.]] '''Urbšanas kuģis''' ir kuģis, kurš paredzēts [[zemes urbšana|urbšanas]] darbiem piekrastē, lai izveidotu jaunas naftas un gāzes zemūdens akas, vai arī urbšanas darbiem zinātniskās izpētes nolūkos. Pēdējos gados šos kuģus izmanto dziļūdens un ultra dziļūdens urbšanā, un tie ir aprīkoti ar pēdējām un modernākajām [[Dinamiskās pozicionēšanas sistēma|dinamiskās pozicionēšanas sistēmām]]. == Vēsture == Pirmais urbšanas kuģis bija [[Projekts Mohole|''CUSS I'']], kuru 1955. gadā projektēja Roberts F. Bauers (''Robert F. Bauer'' — angļu val.) no uzņēmuma ''Global Marine''. 1957. gadā ''CUSS I'' veica urbumu 122 metru dziļā ūdenī. Pats Roberts F. Bauers 1958. gadā kļuva par pirmo ''Global Marine'' prezidentu. 1961. gadā ''Global Marine'' sāka jaunu urbšanas kuģu laikmetu. Uzņēmums pasūtīja vairākus pašgājējus urbšanas kuģus ar iespēju veikt urbšanas darbus no kuģa diametrālās plaknes. Tie varēja izurbt 6096 metru dziļas akas 183 metru dziļā ūdenī. Pirmo no kuģiem nosauca par ''CUSS (''[[GlobalSantaFe|''Glomar'']]'') II''. Tas bija 5500 dedveita tonnu kuģis, kurš izmaksāja apmēram 4,5 miljonus ASV dolāru. Kuģi uzbūvēja līča piekrastes kuģu būvētavā (''Gulf Coast shipyard'' — angļu val.), tas bija gandrīz divas reizes lielāks par ''CUSS I'' un kļuva par pasaulē pirmo ar nolūku būvēto urbšanas kuģi. Tas atstāja kuģu būvētavu 1962. gadā. 1962. gadā jūrniecības uzņēmums (''The Offshore Company'' — angļu val.) izlēma būvēt jauna tipa urbšanas kuģi, lielāku par ''Glomar'' klasi. Jaunā urbšanas kuģa noenkurošanai pirmo reizi izmantoja [https://www.sofec.com/mooring-systems/#internal-permanent-turret torņa enkurošanās sistēmu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210521171800/https://www.sofec.com/mooring-systems/#internal-permanent-turret |date={{dat|2021|05|21||bez}} }}. Enkurošanās torņa korpusu pozīcijā noturēja vairākas no tā radiāli izejošas enkurķēdes. Tornis bija savienots ar rotējošo daļu izmantojot lodīšu gultni. Rotējošā daļa, savukārt, bija nekustīgi savienota ar urbšanas kuģi. Ar šādas sistēmas palīdzību noenkurotais urbšanas kuģis, mainoties vēja virzienam, varēja brīvi pagriezties ap enkurošanās torni un ieņemt jaunu stāvokli. Kuģi nosauca par ''Discoverer I''. Tam nebija galveno dzinēju, tādēļ uz urbšanas rajonu kuģi vajadzēja vilkt trosē. == Izmantošana == Urbšanas kuģi var tikt izmantoti arī kā platformas, lai veiktu naftas vai gāzes aku apkopi vai to pabeigšanas darbus (''well completion'' — angļu val.) pēc izurbšanas. Pabeigšanas darbi ietver apvalka<ref name="Apvalks">Apvalks (''casing'' — angļu val.) ir liela diametra caurule, kura tiek samontēta un ievietota tikko izveidotajā urbumā, lai aizsargātu un nodrošinātu akas plūsmu.</ref> un ieguves cauruļvadu<ref>Ieguves cauruļvadi (''production tubing'' — angļu val.) ir naftas vai gāzes akās ievietotas caurules, pa kurām plūst šķidrums.</ref> ievietošanu, kā arī zemūdens koka<ref>Koks (''tree'' — angļu val.) ir vārstu un armatūras kopums ar kuru regulē plūsmu naftas vai gāzes akas cauruļvados.</ref> uzstādīšanu un akas aizvākošanu.<ref>akas aizvākošana (''well capping'' — angļu val.) ir kontroles pār plūsmu atgūšana uz akas uzstādot vārstu un to aizverot.</ref> Urbšanas kuģus bieži būvē atbilstoši naftas ieguves uzņēmumu un/vai investoru izstrādātām tehniskajām specifikācijām. No pirmā urbšanas kuģa ''CUSS I'' līdz vienam no pēdējiem urbšanas kuģiem ''Deepwater Asgard'', flote visu laiku ir pieaugusi. 2013. gadā pasaules urbšanas kuģu flote sasniedza 80 kuģus, kas ir ievērojami vairāk nekā 2009. gadā.<ref>[https://web.archive.org/web/20090917032912/http://www.shipbuildinghistory.com/world/highvalueships/rigsonorder.htm Worldwide Construction of Offshore Drilling Rigs] 2009. gada 11. augusts. Skatīts: 2022. gada 13. aprīlī</ref> Urbšanas kuģi ir ne tikai auguši izmēros, bet arī to izmantošanas iespējās. Jaunāko tehnoloģiju izmantošana ir nodrošinājusi jaunas iespējas urbšanas darbiem zinātniskās izpētes nolūkos, kā arī ļāvusi izveidot urbšanas kuģus, kuri spēj lauzt ledu. 2010. gada marta beigās ASV prezidents [[Baraks Obama]] nolēma urbšanu ieguves nolūkos vairāk attīstīt ASV teritorijā. Tiek prognozēts, ka šis lēmums var pastiprināt turpmāku urbšanas kuģu tehnoloģijas attīstību. == Uzbūve == [[Attēls:Q4000-Discoverer-Enterprise.jpg|thumb|Urbšanas kuģis ''[[Discoverer Enterprise]]''.]] [[Attēls:Mohopix-1.gif|thumb|Urbšanas kuģis ''CUSS I''.]] Urbšanas kuģu izmantošana ir tikai viens veids kā veikt dažādus urbšanas darbus. Urbšana var tikt veikta arī no [[Daļēji iegremdējams kuģis|daļēji iegremdējamiem kuģiem]], urbšanas torņiem uz nolaižamām kājām (''jackups'' — angļu val.), [[Barža|baržām]] vai urbšanas torņiem uz platformām (''platform rigs'' — angļu val.).<ref>[https://www.monitor-systems-engineering.com/drillships.html Drillships] Monitor Systems. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī</ref> Urbšanas kuģiem piemīt tās pašas funkcionālās spējas, kas daļēji iegremdējamiem urbšanas torņiem, kā arī dažas unikālas īpašības, kas tos atšķir no pārējiem. Pirmkārt tā ir kuģa veida forma.<ref>[https://books.google.lv/books?id=JNXuDwAAQBAJ&q=Drillships+have+the+functional+ability+of+semi-submersible+drilling+rigs+and+also+have+a+few+unique+features+that+separate+them+from+all+others.&pg=PA11&redir_esc=y#v=snippet&q=Drillships%20have%20the%20functional%20ability%20of%20semi-submersible%20drilling%20rigs%20and%20also%20have%20a%20few%20unique%20features%20that%20separate%20them%20from%20all%20others.&f=false ''273 technical questions and answers for job interview Offshore Oil & Gas Rigs''] Petrogav International Oil & Gas Training Center. 11. lpp.</ref> Urbšanas kuģi ir mobilāki un var pārvietoties ātri, savā gaitā no viena urbšanas rajona uz otru pretēji daļēji iegremdējamiem kuģiem vai urbšanas torņiem uz baržām un platformām, kuras apgādātas ar nolaižamām kājām. Šie kuģi spēj ietaupīt laiku ejot starp dažādiem pasaules naftas laukiem. Urbšanas kuģim nepieciešamas 20 dienas, lai pārvietotos no Meksikas līča uz Angolas piekrasti. Tajā pašā laikā daļēji iegremdējama urbšanas iekārta jāvelk un tas prasa 70 dienas. Urbšanas kuģa būves izmaksas ir daudz augstākas nekā daļēji iegremdējamam kuģim. Tomēr arī mobilitāte izmaksā dārgi, urbšanas kuģu īpašnieki var saņemt augstāku dienas nomas maksu un nopelnīt pateicoties īsākai dīkstāvei starp norīkojumiem. Tabula zemāk attēlo industrijā pieņemto urbšanas kuģu klasifikāciju paaudzēs pēc to vecuma un ūdens dziļuma, kādā tie var strādāt. {| class="wikitable" ! Urbšanas kuģis !! Ūdenī nolaišanas gads !! Ūdens dziļums (m) |- | ''CUSS I'' || 1961 || 107 |- | ''Discoverer 534'' || 1975 || 2 134 |- | ''[[Discoverer Enterprise]]'' || 1999 || 3 048 |- | [[Discoverer Clear Leader|''Discoverer Inspiration'']] || 2009 || 3 658 |} Urbšanas operācijas ir ļoti detalizētas un prasa iedziļināšanos sīkumos. Vienkāršoti skaidrojot urbšanas operācija sākas ar jūras stāvvada (''marine riser'' — angļu val.) nolaišanu no urbšanas kuģa līdz jūras dibenam. Jūras stāvvada apakšējais gals ir nostiprināts pie iekārtas, kura noslēdzas jūras stāvvada atraušanas gadījumos (''blowout preventer (BOP)'' — angļu val.). Bet šī iekārta, savukārt, ir nostiprināta pie betona akas galvas (''wellhead'' — angļu val.). Pa jūras stāvvadu augšup plūst urbšanas šķidrums un izurbtā grunts. Tam ir piestiprinātas peldamības kameras, kuras nodrošina gandrīz neitrālu peldamību, bet pašam jūras stāvvadam vienmēr pielikta vertikāli augšup vērsta slodze, lai, kuģim viļņos šūpojoties virzienā uz leju, jūras stāvvadu nesalocītu un tas nepārlūztu. Iekārta, kura noslēdzas jūras stāvvada atraušanas gadījumā, tiek lietota, lai avārijas vai citas nepieciešamības gadījumā noslēgtu akas galvu. Jūras stāvvada iekšienē ir rotējoša urbšanas caurule (''drill pipe'' — angļu val.). Tās galā nostiprināts urbis un pa to lejup tiek sūknēts urbšanas šķidrums. Zem urbšanas iekārtas izvietots mēness baseins — atvērums korpusā, ko sedz urbšanas torņa klājs. Dažiem modernajiem urbšanas kuģiem ir lielāka urbšanas iekārta, kura ļauj veikt divas operācijas vienlaikus, piemēram, vienlaicīgi urbt un ievietot apvalku.<ref name="Apvalks"/><ref>[https://www.offshore-mag.com/drilling-completion/article/16757706/how-the-dual-activity-drillfloor-is-expected-to-operate How the dual activity drillfloor is expected to operate] Offshore 1999. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī</ref> == Tipi == Pastāv dažāda tipa [[Piekrastes urbšana|piekrastes urbumus]] veicošas vienības, kā piemēram, [[naftas platforma]]s, [[Urbšanas tornis uz nolaižamām kājām|urbšanas torņi uz nolaižamām kājām]], [[Daļēji iegremdējams urbšanas tornis|daļēji iegremdējami urbšanas torņi]], [[Daļēji iegremdējams kuģis|daļēji iegremdējamas]] platformas un, protams, urbšanas kuģi. Visiem urbšanas kuģiem to korpusā ir atvērums, kuru sauc par mēness baseinu.<ref>Speight G. J. [https://books.google.lv/books?id=xPTDBAAAQBAJ&q=Some+of+the+modern+drillships+have+larger+derricks+that+allow+dual+activity+operations,+for+example+simultaneous+drilling+and+casing+handling&pg=PA75&redir_esc=y#v=snippet&q=Some%20of%20the%20modern%20drillships%20have%20larger%20derricks%20that%20allow%20dual%20activity%20operations%2C%20for%20example%20simultaneous%20drilling%20and%20casing%20handling&f=false ''Handbook of Offshore Oil and Gas Operations''] Elsevier, 2015. 75. lpp. {{ISBN|9781856175586}}</ref> Atkarībā no kuģim uzdotā veicamā darba, [[Mēness baseins|mēness baseinu]] izmanto, lai nodrošinātu caur to izeju uz jūru urbšanas aprīkojumam, maziem zemūdens aparātiem un ūdenslīdējiem. Tā kā urbšanas kuģis ir arī kuģis, tas var viegli mainīt savu atrašanās vietu uz jebkuru izvēlētu pozīciju. Bet to mobilitātes dēļ, urbšanas kuģu [[Noturība (kuģniecība)|noturība]] nav tik augsta kā daļēji iegremdējamām platformām. Lai nodrošinātu pastāvīgu kuģu pozīciju, izmanto to enkurus vai arī kuģu datoru vadītu sistēmu [[Dinamiskās pozicionēšanas sistēma|dinamiskai pozicionēšanai]].<ref>[https://web.archive.org/web/20140419014821/http://www.sos-hotlo.nl/en/NOBLE/submenu3/ Off shore drilling] SOS HOTLO. Skatīts: 2022. gada 17. aprīlī</ref> === ''Chikyū'' === Viens no pasaules ievērojamākajiem urbšanas kuģiem ir Japānas okeāna zonas urbšanas kuģis ''[[Chikyū]]'', kurš patiesībā ir zinātniskās pētniecības kuģis. 2012. gada 27. aprīlī kuģis ir uzstādījis ūdens dziļuma rekordu, kādā ir veikti urbšanas darbi, un šis dziļums sastāda 6 960 m. ''Chikyū'' piemīt ievērības cienīga spēja veikt 7 kilometrus dziļus urbumus zem jūras dibena virsmas. Tas ir divas līdz četras reizes vairāk kā jebkuram citam urbšanas kuģim.<ref>[https://www.popsci.com/technology/article/2010-03/deepest-drill/ Pacella M. R. How It Works: The Deepest Drill] Popular Science 2010. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 19. aprīlī</ref> === ''Dhirubhai Deepwater KG2'' === Iepriekšējais ūdens dziļuma rekords, kādā ir tikuši veikti urbšanas darbi, piederēja ''[[Transocean]]'' urbšanas kuģim ''Dhirubhai Deepwater KG2''. Tas tika uzstādīts 2011. gadā un bija 3 107 metri izpildot uzņēmuma [[Reliance Industries|''Reliance'']] pasūtījumu Indijā.<ref>[https://web.archive.org/web/20140419020840/http://www.deepwater.com/Prebuilt/timeline/ Transocean Historical Timeline] Transocean Ltd. Skatīts: 2022. gada 21. aprīlī</ref> == Urbšanas kuģu operatori == * [[Diamond Offshore Drilling]] * [[International Ocean Discovery Program]] * [[Noble Corporation]] * [[Seadrill]] * [[Transocean]] * [[TPAO|Türkiye Petrolleri Anonim Ortaklığı (TPAO)]] * [[Valaris plc]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] [[Kategorija:Zemes urbšana]] 5cdpm910j7ahg2365get72md8zz09ms 0 511695 4525884 3620807 2026-09-22T21:59:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525884 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Larisa Ceriča | piktogramma_1 = Judo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Džudo | piktogramma_2 = | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = | vārds_orig = ''Larisa Cerić'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|26}} | dz_viet = {{vieta|Dienvidslāvija|Travnika|td=Bosnija un Hercegovina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = {{mērvienība|kg=+78}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{BIH}} | sporta veids = [[džudo]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = | karj stat 5 = | karj stat 5_dati = | karj stat 6 = | karj stat 6_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas =jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition | [[Pasaules čempionāts džudo|Pasaules čempionāti]] }} {{MedalBronze | [[2018. gada Pasaules čempionāts džudo|2018 Baku]] | virs 78 kg }} {{MedalCompetition | [[Eiropas spēles]] }} {{MedalSilver | [[Džudo 2019. gada Eiropas spēlēs|2019 Minska]] | virs 78 kg }} {{MedalCompetition | [[Eiropas čempionāts džudo|Eiropas čempionāti]] }} {{MedalSilver | [[2014. gada Eiropas čempionāts džudo|2014 Monpeljē]] | virs 78 kg }} {{MedalBronze | [[2017. gada Eiropas čempionāts džudo|2017 Varšava]] | virs 78 kg }} {{MedalSilver | [[2018. gada Eiropas čempionāts džudo|2018 Telaviva]] | virs 78 kg }} }} '''Larisa Ceriča''' ({{val|bs|Larisa Cerić}}; dzimusi {{dat|1991|1|26}}) ir bosniešu [[džudo|džudiste]], [[Eiropas čempionāts džudo|Eiropas]] un [[Pasaules čempionāts džudo|Pasaules čempionātu]] medaļniece. == Biogrāfija == 2019. gada Eiropas spēlēs Ceriča izcīnīja sudraba medaļu, kas bija pirmā Eiropas spēļu medaļa viņas valstij. Viņa arī izcīnīja zelta medaļu Pasaules džudo junioru čempionātā 2009. gadā, kas Bosnijai un Hercegovinai joprojām ir vienīgais pasaules tituls jebkurā olimpiskajā sporta veidā.<ref>[http://www.judoinside.com/event/5062/2009_World_Championships_Juniors_Paris/judo-results World Championships Juniors Paris]</ref> Ceriča piedalījās [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], abas reizes zaudējot sacensību otrajā kārtā. 2020. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanā viņa bija karognesēja kopā ar [[Vieglatlētika|vieglatlētu]] [[Amels Tuka|Amelu Tuku]]. Viņai ir guvusi uzvaras pār olimpiskajām medaļniecēm [[Emīlija Andeola|Emīliju Andeolu]] (zelts), [[Irina Kindzerska|Irinu Kindzersku]] (bronza), [[Jui Suna|Jui Sunu]] (bronza), [[Kanae Jamabe|Kanae Jamabi]] (bronza) un [[Lūcija Polavdere|Lūciju Polavderi]] (bronza). Ceriča ir starp piecām dalībniecēm ar visvairāk Eiropas džudo čempionātu medaļām kategorijā +78 kg (4 medaļas) kopš tā ieviešanas 1998. gadā, atpaliekot no [[Karīna Braianta|Karīnas Braiantas]] (8 medaļas), [[Tea Donguzašvili]] (8 medaļas), Lūcijas Polavderes (7 medaļas) un [[Anē-Sofija Mondjē|Anē-Sofijas Mondjē]] (5 medaļas). 2018. gadā +78 kg kategorijā senioriem viņa sasniedza Pasaules ranga 1. vietu.<ref>|url=https://ba.n1info.com/sport-klub/ostali-sportovi/a257774-larisa-ceric-prva-na-svjetskoj-ranking-listi/</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Bosnijas un Hercegovinas Gada sportiste (7 reizes): 2009, 2010, 2013, 2014, 2017, 2018, 2019 * [[Bosnijas un Hercegovinas Olimpiskā komiteja|Bosnijas un Hercegovinas Olimpiskās komitejas]] Gada sportiste (4 reizes): 2012, 2014, 2017, 2018 <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://okbih.ba/bs/tekst/izbor-sportiste-ok-bih/79 |title=Sportista godine u izboru Olimpijskog komiteta |access-date={{dat|2022|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220704052337/https://okbih.ba/bs/tekst/izbor-sportiste-ok-bih/79}}</ref> * Sarajevas sestā aprīļa balva == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [https://judoinside.com/judoka/47277/Larisa_Ceric/judo-career Profils Starptautiskās džudo federācijas mājas lapā.] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ceriča, Larisa}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijā un Hercegovinā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnieši]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas džudisti]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] cdpru4ewhmqzwtbq21bzw5kyj1j1kh9 0 514659 4525752 3722958 2026-09-22T13:21:11Z Meistars Joda 781 4525752 wikitext text/x-wiki {{Triecienkrātera infokaste | name = Hotona triecienkrāteris | other_name = | photo = Haughton impact crater radar image.jpg | photo_size = | photo_alt = | photo_caption = Krātera satelītattēls | map = Nunavuta#Kanāda | map_alt = | map_caption = | map_size = | location = [[Devona (sala)|Devona]] | label = | label_position = | mark_width = 10 | plat_d = 75 | plat_m = 23 | plat_s = | plat_NS = N | gar_d = 89 | gar_m = 40 | gar_s = | gar_EW = W | confidence = Apstiprināts | diameter = 23 km | depth = 300-350 m | rise = | imp_size = | age = 39 Ma<br/>[[Eocēns]] | exposed = Jā | drilled = | bolide = | translation = | language = | pronunciation = | topo = | access = | country = {{CAN}} | state = | province = {{CA-NU}} | district = | municipality = | module = }} '''Hotona triecienkrāteris''' ({{val|en|Haughton impact crater}}) ir [[meteorīts|meteorīta]] trieciena radīts [[triecienkrāteris|krāteris]] [[Devona (sala)|Devonas]] salā [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Izvietojies salas rietumu daļā; tā diametrs ir ap {{nobr|23 km}}. Krāteris izveidojies [[Eocēns|eocēnā]] pirms aptuveni 39 miljoniem gadu.<ref>[http://fmars.marssociety.org/ Jonathan Clarke. ENDEAVOUR CRATER (MARS) AND HAUGHTON CRATER (EARTH): A COMPARISON]</ref> Tiek lēsts, ka krāteri radījis [[bolīds]] 1,2—{{nobr|2 km}} diametrā. Krāteri atklāja 1950. gados, pētot apvidus aerofotogrāfijas. Nosaukts par godu britu naturālistam Semjuelam Hotonam (''Samuel Haughton''), kurš uzrakstīja pirmo Arktiskā arhipelāga ģeoloģisko aprakstu.<ref>[https://www.atlasobscura.com/places/haughton-impact-crater Atlas Obscura. Haughton Impact Crater]</ref> Tā kā krāteris atrodas arktiskā tuksneša zonā, laika gaitā to maz ietekmējuši [[erozija]]s procesi un tas nav apaudzis ar veģetāciju. Zināmā mērā ģeoloģiskie un klimatiskie apstākļi krāterī un tā apkārtnē ir tuvi apstākļiem uz [[Marss (planēta)|Marsa]], tādēļ šeit tiek veikti simulēti izmēģinājumi Marsa izpētes ekspedīciju aprīkojumam un personālam. 2000. gadā krātera rietumu malā darbu uzsāka [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] un [[Kanādas Kosmosa aģentūra]]s [[Hotona Marsa projekts|Hotona Marsa projekta]] pētniecības stacija,<ref>[https://www.marsinstitute.no/hmp Haughton-Mars Project (HMP)]</ref> bet 2001. gadā 1,1 km no tās uz austrumiem darbu uzsāka [[Marsa biedrība]]s organizētā [[FMARS]] pētniecības stacija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meteorītu krāteri]] [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Kanādas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Devonas sala]] 2lk0oyjxas25gsv19l1546uh8r7o8zj 0 516603 4525977 4457930 2026-09-23T07:19:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525977 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Lēdijas Annas šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Bafina līcis]] | savieno1 = [[Džonsa šaurums]] | atdala = [[Devona (sala)|Devona]] | atdala1 = [[Koburgas sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta#Arktika | relief = jā | alt = | plat_d=75| plat_m= 45| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=79| gar_m= 55| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 50 | platums = 28 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Lēdijas Annas šaurums''' ({{val|en|Lady Ann Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Devona (sala)|Devonas]] salu dienvidos un [[Koburgas sala|Koburgas salu]] ziemeļos. Savieno [[Bafina līcis|Bafina līci]] austrumos ar [[Džonsa šaurums|Džonsa šaurumu]] rietumos. {{nobr|4 km}} no Elsmīra salas krasta šaurumā atrodas nelielās Stjuarta salas. No Devonas ledus kupola šaurumā noplūst vairāki ledāji, lielākais no kuriem ir Belčera ledājs. Koburgas salas piekrastē Lēdijas Annas šaurumā regulāri veidojas no ledus brīvi lāsmeņi;<ref>[https://web.archive.org/web/20101223175414/http://oceandots.com/arctic/canada/coburg.php Oceandots.com Coburg Island]</ref> akvatorijā ap salu izveidota Nirjutikarvikas dabas aizsargājamā teritorija jūras zīdītāju un putnu aizsardzībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/environment-climate-change/services/national-wildlife-areas/locations/nirjutiqavvik.html |title=Nirjutiqavvik National Wildlife Area |access-date={{dat|2022|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250926043342/https://www.canada.ca/en/environment-climate-change/services/national-wildlife-areas/locations/nirjutiqavvik.html}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://cires1.colorado.edu/science/groups/steffen//polynya/las-fast.html The Polynya in Lady Ann Strait, Jones Sound, NW Baffin Bay, Arctic Canada: A Time-lapse movie of RADARSAT images] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Nunavuta]] 75vuictjdpg2wtdmtx5bjj27csbh30z 0 517496 4525768 4065952 2026-09-22T14:19:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4525768 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Klāss Oldenburgs | name_orig = ''Claes Oldenburg'' | image = Claes Oldenburg - 2012.jpg | imagesize = | caption = Klāss Oldenburgs 2012. gadā | birthname = | birthdate = {{dat|1929|1|28}} | location = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2022|7|18|1929|1|28}} | deathplace = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | nationality = [[zviedri|zviedrs]] | field = skulptors | movement = [[popārts]], [[impresionisms]] | famous works = }} '''Klāss Oldenburgs''' ({{val|sv|Claes Oldenburg}}, dzimis {{dat|1929|1|28}}, miris {{dat|2022|7|18}}) bija zviedru izcelsmes amerikāņu skulptors, vislabāk pazīstams ar savām [[publiskā māksla|publiskajām mākslas]] instalācijām, kas parasti ir lielas ikdienas priekšmetu kopijas. Vēl viena viņa darba tēma ir ikdienas priekšmetu mīkstās skulptūru versijas. Daudzi viņa darbi tapuši sadarbībā ar sievu [[Coosje van Bruggen|Kosji van Brūgenu]], kas nomira 2009. gadā. Oldenburgs dzīvoja un strādāja [[Ņujorka|Ņujorkā]]. == Galerija == {{gallery |width=200 |height=200 |Attēls:Flying pins (5020723690).jpg|''Flying Pins'', kopdarbs ar sievu, [[Eindhovena]], Nīderlande |Attēls:MuensterGiantPoolBalls260.jpg|''Giant Pool Balls'' (1977), kopdarbs ar sievu, [[Minstere]], Vācija |Attēls:Gartenschlauch (Freiburg) 2962.jpg|''The Garden Hose'', [[Freiburga]], Bādene-Virtemberga, Vācija |Attēls:Rotterdam kunstwerk screwarch.jpg|''Screw Arch'', [[Boimansa muzejs]], [[Roterdama]], Nīderlande |Attēls:Coosje van bruggen spring beeniru 3.JPG|''Spring'' 2006, kopdarbs ar sievu, [[Seula]], Dienvidkoreja |Attēls:Claes Oldenburg's Bottle O' Notes.jpg|''Bottle O' Notes'', [[Midlsbro]], Ziemeļjorkšīra, Anglija |Attēls:Dropped cone Cologne.jpg|''Dropped Cone'' 2001, kopdarbs ar sievu, [[Ķelne]], Vācija |Attēls:052607-007-Chiat-Day-wide.jpg|''Giant Binoculars'', [[Losandželosa]], ASV }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.oldenburgvanbruggen.com/ Klāsa Oldenburga un Kosjes van Brugenas tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230316220709/http://www.oldenburgvanbruggen.com/ |date={{dat|2023|03|16||bez}} }} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Oldenburgs, Klāss}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mākslinieki]] kbve3sc0c5mq2aneue4awkmz9lyvw1l 0 518886 4525925 4523265 2026-09-23T05:01:43Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4525925 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Pape<br/>Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape<br/>Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] pve5xuomhb03t5hvvbf803yq2x3l5eo 0 520526 4525834 3889872 2026-09-22T20:01:26Z Baisulis 11523 nav izolēts...... 4525834 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Бурение под опоры.jpg|thumb|267x267px|Zemes urbšana]] '''Zemes urbšana''' ir cauruma izveidošana zemē, izmantojot [[Zemes urbis|zemes urbi]] un [[Zemes urbšanas aprīkojums|zemes urbšanas aprīkojumu]]. == Veidi == Pēc urbšanas virziena izšķir vertikālo, horizontālo, slīpo zemes urbšanu. == Skatīt arī == * [[Urbšanas kuģis]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zemes urbšana| ]] d5anb0xj2d00postwafq7t5ejepa78e 0 521376 4525909 3707093 2026-09-23T03:00:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525909 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Leins Steilijs |Attēls = Staley05 (cropped).jpg |Att_izm = 220 px |Apraksts = Leins Steilijs [[1992]]. gadā. |Fons = solists |Dzimis = {{Dat|1967|8|22}} |Miris = {{miršanas datums un vecums|2002|4|5|1967|8|22}} |Vieta_dz = [[Attēls:Flag_of_the_United_States.svg|20px|ASV]] Bellevue, Vašingtona, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Vieta_mr = [[Attēls:Flag_of_the_United_States.svg|20px|ASV]] Sietla, Vašingtona, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[alternatīvais metāls]] [[alternatīvais roks]]<br />[[grandžmūzika]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]] |Gadi = [[1984]]—[[1998]] |Izdevējkompānija = ''[[Columbia]]'' |Mlapa = |Dzimums = V }} '''Leins Tomass Steilijs''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Layne Thomas Staley''; dzimis kā '''Leins Ruterfords Steilijs''' 1967. gada 22. augustā — miris 2002. gada 5. aprīli)<ref>{{Grāmatas atsauce|last=de Sola|first=David|title=Alice in Chains: The Untold Story|url=https://books.google.com/books?id=kUonBgAAQBAJ|date=August 4, 2015|publisher=Thomas Dunne Books|isbn=978-1250048073|page=7}}</ref><ref name="Rutherford">{{Tīmekļa atsauce|url=http://daviddesola.com/2017/07/origin-layne-staleys-middle-name/|title=The Origin of Layne Staley's Middle Name|last=de Sola|first=David|website=DavidDeSola.com|access-date=August 17, 2017|date=July 22, 2017}}</ref> bija amerikāņu mūziķis, dziesmu autors un sākotnējais vokālists rokgrupā ''[[Alice in Chains]]'', kas ieguva starptautisku slavu deviņdesmito gadu sākumā kā daļa no [[Sietla]]s [[grandžmūzika]]s kustības. Steilijs bija pazīstams ar savu spēcīgo vokālu, savdabīgo dziedāšanas stilu un tenora balsi. "Man in the Box", otrais singls no ''[[Alice in Chains]]'' debijas albuma "''Facelift"'' (1990), izpelnījās kritisku atzinību par Steilija vokālo stilu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url={{AllMusic|class=song|id=t2073209|pure_url=yes}}|title=Man in the Box|last=Huey, Steve|website=Allmusic|access-date=2009-02-27}}</ref> ''[[Alice in Chains]]'' [[EP ieraksts|EP]] "''Jar of Flies"'' (1994) debitēja ''[[Billboard 200]]'' pirmajā vietā, padarot to par grupas pirmo ierakstu — un pirmo EP — ierindojoties topa pirmajā vietā.<ref name="Billboard">{{Tīmekļa atsauce|url={{BillboardURLbyName|artist=alice in chains|chart=all}}|title=Billboard charts|publisher=Billboard charts|access-date=2008-02-14}}</ref> ''[[Alice in Chains]]'' radošās pauzes laikā ziņas par Steilija [[Kaitīgs ieradums|narkotiku atkarību]] sāka plaši izplatīties fanu un plašsaziņas līdzekļu kopienās — par to liecināja sliktais fiziskais stāvoklis, ko bija izraisījusi ilgstoša [[Heroīns|heroīna]] lietošana.<ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.seattlepi.com/pop/67400_layne22.shtml|title=Rock Singer Lay Dead for Two Weeks|work=Seattle Post-Intelligencer|access-date=2007-08-21|date=April 22, 2002}}</ref> 1996. gada 10. aprīlī grupa atgriezās ar uzstāšanos kanālā [[MTV]] ''"Unplugged''" koncertā Ņujorkā — tas bija grupas pirmais koncerts divarpus gadu laikā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://diffuser.fm/alice-in-chains-record-unplugged/|title=20 Years Ago: Layne Staley Performs One of His Final Shows With Alice In Chains for 'Unplugged'|website=Diffuser|access-date=July 22, 2017|date=April 10, 2016}}</ref> 1996. gada vidū Steilijs pazuda no aprites un koncertus vairs nesniedza. Steilijs lielāko daļu sava mūža cīnījās ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un [[Atkarība|atkarībām]], un vēlāk nomira no "Antverpenes kokteiļa" (heroīna un [[Kokaīns|kokaīna]] sajaukuma) pārdozēšanas 2002. gada 5. aprīlī 34 gadu vecumā. Steilijs 2006. gadā ierindojās 27. vietā ''Hit Parader'' sarakstā "100 visu laiku labākie smagā metāla vokālisti" un 42. vietā "''Complex''" žurnāla sarakstā "Visu laiku 50 labākie dziedātāji" 2012. gadā. Sietla 2019. gada 22. augustu oficiāli pasludināja par “Leina Steilija dienu”. Steilijs ieguva sešas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] nominācijas kā ''[[Alice in Chains]]'' dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grammy.com/grammys/artists/layne-staley/14020|title=GRAMMY Award Results for Layne Staley|website=Grammy.com|access-date=October 31, 2021|date=November 23, 2020|archive-date={{dat|2021|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101120714/https://www.grammy.com/grammys/artists/layne-staley/14020}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Steilijs, Leins}} [[Kategorija:2002. gadā mirušie]] [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Grandžmūzika]] qumos2etutq79949gby67qcs5dvbuyl 0 522598 4525951 4041807 2026-09-23T06:39:40Z Kikos 3705 4525951 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Mītas grāfiste |official_name=''Contae na Mí''<br/>''County Meath'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Meath coa.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Navana]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Meath.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Lenstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=2342 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=276 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-10-01|language=en}}</ref> |population_total=220826 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|https://www.meath.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-MH |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta|established_date=1542}} '''Mītas grāfiste''' ({{Val|en|County Meath}}, {{Val|ga|Contae na Mí}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera|Lensteras provincē]]. Atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ziemeļos ar [[Lautas grāfiste|Lautas]], [[Monahanas grāfiste|Monahanas]] un [[Kevanas grāfiste|Kevanas]] grāfistēm, rietumos – ar [[Vestmītas grāfiste|Vestmītas grāfisti]], dienvidos – ar [[Ofali grāfiste|Ofali]] un [[Kildēras grāfiste|Kildēras]] grāfistēm, dienvidaustrumos – ar [[Fingala|Fingalas]] grāfisti, bet austrumos nelielā posmā krastus apskalo [[Īrijas jūra]]. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Navana]] ({{Sk|28559}} iedzīvotāji). Citas lielākās pilsētas ir [[Trima]] ({{Sk|8265}} iedzīvotāji) un [[Kelsa]] ({{Sk|5888}} iedzīvotāji). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}}{{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] 38vqjyqc9fe9bfmndctt8wm6nc5ln59 0 522735 4525992 4517343 2026-09-23T07:42:27Z OskarsC 38216 /* 2026. gads */ 4525992 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]] | colour1 = A6C705 | leader1 = [[Arvils Ašeradens]] | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Svetlana Čulkova 2023 (cropped).jpg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = [[Svetlana Čulkova]] | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.<ref name="sv2026.cvk.lv">[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]</ref>. Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri. === Ģimenes stāvoklis === 22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> === Tautība === 1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], ka arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Mēs mainām noteikumus]] |[[Alvis Hermanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> |- |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!|Stabilitātei]] |[[Svetlana Čulkova]]<ref>{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |- | [[Mēs mainām noteikumus]] | style="text-align:center;" rowspan="4" | {{dat||07|04|SK}} |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |- | [[Latvijas attīstībai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Edgars Dārznieks]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !2 |[[Mēs mainām noteikumus]] |<small>[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]</small> |<small>[[Alvis Hermanis]]</small> |<small>[[Ainars Mielavs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Edvarts Krusts]]</small> |- !3 |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- !4 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |<small>[[Daiga Mieriņa]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Reinis Uzulnieks]]</small> |- !5 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- !6 |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |- !7 |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !8 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !9 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- !10 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- !11 |[[Latvijas attīstībai]] |<small>[[Iveta Ratinīka]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Andris Vaivods]]</small> |<small>[[Edgars Jaunups]]</small> |<small>[[Leons Līdums]]</small> |- !12 |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- !13 |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- !14 |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! colspan="2" |[[Progresīvie (partija)|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] !SV !R |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |septembris <small>(publicēts 23. septembrī)</small> |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}</ref> |1018 |'''6,2''' |'''10,6''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,8''' |'''8,9''' |3,2 |'''12,9''' | colspan="2" |'''12,4''' |3,3 |2,6 |'''8,7''' |3,2 |4,2 |style="background: #f7bd4d" |10,9 |- |21.-31. augusts |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}</ref> |1054 |'''8,9''' |'''10,4''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''11,0''' |2,5 |'''12,6''' |colspan="2"|'''10,7''' |2,5 |1,7 |'''9,6''' |3,3 |3,2 |style="background: #f7bd4d" |11,0 |- |13.–19. augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,0''' |3,8 |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''6,7''' |3,3 |'''12,2''' | colspan="2" |'''14,1''' |4,1 |2,1 |'''17,1''' |2,5 |3,3 |style="background: #f7bd4d" |6,5 |- |10.–15. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,2''' |4,2 |style="background: #f7bd4d" |'''19,2''' |'''8,7''' |2,5 |'''14,8''' |colspan="2"|'''14,3''' |3,0 |1,9 |'''17,1''' |3,6 |3,5 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |4,5 |5,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis-maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |'''5,2''' |4,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] ez5nk4p1yy4kj013512cqnop858z9xl 4526020 4525992 2026-09-23T08:29:22Z Baisulis 11523 /* 2026. gads */ salabota atsauce..... 4526020 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]] | colour1 = A6C705 | leader1 = [[Arvils Ašeradens]] | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Svetlana Čulkova 2023 (cropped).jpg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = [[Svetlana Čulkova]] | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.<ref name="sv2026.cvk.lv">[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]</ref>. Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri. === Ģimenes stāvoklis === 22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> === Tautība === 1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], ka arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra|Eiropas Prokuratūras]] (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra|Valsts digitālās attīstības aģentūras]] direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Mēs mainām noteikumus]] |[[Alvis Hermanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> |- |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!|Stabilitātei]] |[[Svetlana Čulkova]]<ref>{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |- | [[Mēs mainām noteikumus]] | style="text-align:center;" rowspan="4" | {{dat||07|04|SK}} |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |- | [[Latvijas attīstībai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Edgars Dārznieks]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !2 |[[Mēs mainām noteikumus]] |<small>[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]</small> |<small>[[Alvis Hermanis]]</small> |<small>[[Ainars Mielavs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Edvarts Krusts]]</small> |- !3 |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- !4 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |<small>[[Daiga Mieriņa]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Reinis Uzulnieks]]</small> |- !5 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- !6 |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |- !7 |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !8 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !9 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- !10 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- !11 |[[Latvijas attīstībai]] |<small>[[Iveta Ratinīka]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Andris Vaivods]]</small> |<small>[[Edgars Jaunups]]</small> |<small>[[Leons Līdums]]</small> |- !12 |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- !13 |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- !14 |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! colspan="2" |[[Progresīvie (partija)|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] !SV !R |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |septembris <small>(publicēts 23. septembrī)</small> |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|title=Politiskā izvēle Septembris, 2026|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}</ref> |1018 |'''6,2''' |'''10,6''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,8''' |'''8,9''' |3,2 |'''12,9''' | colspan="2" |'''12,4''' |3,3 |2,6 |'''8,7''' |3,2 |4,2 |style="background: #f7bd4d" |10,9 |- |21.-31. augusts |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}</ref> |1054 |'''8,9''' |'''10,4''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''11,0''' |2,5 |'''12,6''' |colspan="2"|'''10,7''' |2,5 |1,7 |'''9,6''' |3,3 |3,2 |style="background: #f7bd4d" |11,0 |- |13.–19. augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,0''' |3,8 |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''6,7''' |3,3 |'''12,2''' | colspan="2" |'''14,1''' |4,1 |2,1 |'''17,1''' |2,5 |3,3 |style="background: #f7bd4d" |6,5 |- |10.–15. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,2''' |4,2 |style="background: #f7bd4d" |'''19,2''' |'''8,7''' |2,5 |'''14,8''' |colspan="2"|'''14,3''' |3,0 |1,9 |'''17,1''' |3,6 |3,5 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |4,5 |5,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis-maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |'''5,2''' |4,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] c3a0qj7j7eef8yu3to15jqcy9y21q16 4526024 4526020 2026-09-23T08:31:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref> using [[Project:AWB|AWB]] 4526024 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]] | colour1 = A6C705 | leader1 = [[Arvils Ašeradens]] | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Svetlana Čulkova 2023 (cropped).jpg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = [[Svetlana Čulkova]] | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.<ref name="sv2026.cvk.lv">[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]</ref> Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri. === Ģimenes stāvoklis === 22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> === Tautība === 1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], ka arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra]]s (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]s direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Mēs mainām noteikumus]] |[[Alvis Hermanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> |- |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!|Stabilitātei]] |[[Svetlana Čulkova]]<ref>{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |- | [[Mēs mainām noteikumus]] | style="text-align:center;" rowspan="4" | {{dat||07|04|SK}} |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |- | [[Latvijas attīstībai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Edgars Dārznieks]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !2 |[[Mēs mainām noteikumus]] |<small>[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]</small> |<small>[[Alvis Hermanis]]</small> |<small>[[Ainars Mielavs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Edvarts Krusts]]</small> |- !3 |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- !4 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |<small>[[Daiga Mieriņa]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Reinis Uzulnieks]]</small> |- !5 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- !6 |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |- !7 |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !8 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !9 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- !10 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- !11 |[[Latvijas attīstībai]] |<small>[[Iveta Ratinīka]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Andris Vaivods]]</small> |<small>[[Edgars Jaunups]]</small> |<small>[[Leons Līdums]]</small> |- !12 |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- !13 |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- !14 |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! colspan="2" |[[Progresīvie (partija)|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] !SV !R |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |septembris <small>(publicēts 23. septembrī)</small> |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|title=Politiskā izvēle Septembris, 2026|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}</ref> |1018 |'''6,2''' |'''10,6''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,8''' |'''8,9''' |3,2 |'''12,9''' | colspan="2" |'''12,4''' |3,3 |2,6 |'''8,7''' |3,2 |4,2 |style="background: #f7bd4d" |10,9 |- |21.-31. augusts |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}</ref> |1054 |'''8,9''' |'''10,4''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''11,0''' |2,5 |'''12,6''' |colspan="2"|'''10,7''' |2,5 |1,7 |'''9,6''' |3,3 |3,2 |style="background: #f7bd4d" |11,0 |- |13.–19. augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,0''' |3,8 |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''6,7''' |3,3 |'''12,2''' | colspan="2" |'''14,1''' |4,1 |2,1 |'''17,1''' |2,5 |3,3 |style="background: #f7bd4d" |6,5 |- |10.–15. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,2''' |4,2 |style="background: #f7bd4d" |'''19,2''' |'''8,7''' |2,5 |'''14,8''' |colspan="2"|'''14,3''' |3,0 |1,9 |'''17,1''' |3,6 |3,5 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |4,5 |5,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis-maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |'''5,2''' |4,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] c1qmjac8y1bjjft27lhzjcz25ukjr4o 4526025 4526024 2026-09-23T08:32:22Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4526025 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Jaunā Vienotība --> | image1 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]] | colour1 = A6C705 | leader1 = [[Arvils Ašeradens]] | party1 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election1 = 26 (18,94%) | seats_before1 = 25 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- ZZS --> | image2 = [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums. Viktors Valainis (cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = 2C943F | leader2 = [[Viktors Valainis]] | party2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election2 = 16 (12,52%) | seats_before2 = 16 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AS --> | image3 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour3 = ffa800 | leader3 = [[Andris Kulbergs]] | party3 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election3 = 15 (11,05%) | seats_before3 = 14 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- S! --> | image5 = [[Attēls:Svetlana Čulkova 2023 (cropped).jpg|150x150px]] | colour5 = f57d00 | leader5 = [[Svetlana Čulkova]] | party5 = [[Stabilitātei!]] | last_election5 = 11 (6,78%) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- LPV --> | image6 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour6 = A8343C | leader6 = [[Ainārs Šlesers]] | party6 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election6 = 9 (6,22%) | seats_before6 = 8 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = <!-- P --> | image7 = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]] | colour7 = E64632 | leader7 = [[Andris Šuvajevs]] | party7 = [[Progresīvie]] | last_election7 = 10 (6,14%) | seats_before7 = 9 | seats_after7 = | seat_change7 = | popular_vote7 = | percentage7 = | swing7 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notiks {{dat|2026|10|3}}. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.<ref name="sv2026.cvk.lv">[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]</ref> Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri. === Ģimenes stāvoklis === 22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> === Tautība === 1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], ka arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra]]s (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]s direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Mēs mainām noteikumus]] |[[Alvis Hermanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> |- |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!|Stabilitātei]] |[[Svetlana Čulkova]]<ref>{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |- | [[Mēs mainām noteikumus]] | style="text-align:center;" rowspan="4" | {{dat||07|04|SK}} |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |- | [[Latvijas attīstībai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Edgars Dārznieks]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !2 |[[Mēs mainām noteikumus]] |<small>[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]</small> |<small>[[Alvis Hermanis]]</small> |<small>[[Ainars Mielavs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Edvarts Krusts]]</small> |- !3 |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- !4 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |<small>[[Daiga Mieriņa]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Reinis Uzulnieks]]</small> |- !5 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- !6 |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |- !7 |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !8 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !9 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- !10 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- !11 |[[Latvijas attīstībai]] |<small>[[Iveta Ratinīka]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Andris Vaivods]]</small> |<small>[[Edgars Jaunups]]</small> |<small>[[Leons Līdums]]</small> |- !12 |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- !13 |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- !14 |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! colspan="2" |[[Progresīvie (partija)|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] !SV !R |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |septembris <small>(publicēts 23. septembrī)</small> |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|title=Politiskā izvēle Septembris, 2026|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}</ref> |1018 |'''6,2''' |'''10,6''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,8''' |'''8,9''' |3,2 |'''12,9''' | colspan="2" |'''12,4''' |3,3 |2,6 |'''8,7''' |3,2 |4,2 |style="background: #f7bd4d" |10,9 |- |21.-31. augusts |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}</ref> |1054 |'''8,9''' |'''10,4''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''11,0''' |2,5 |'''12,6''' |colspan="2"|'''10,7''' |2,5 |1,7 |'''9,6''' |3,3 |3,2 |style="background: #f7bd4d" |11,0 |- |13.–19. augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,0''' |3,8 |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''6,7''' |3,3 |'''12,2''' | colspan="2" |'''14,1''' |4,1 |2,1 |'''17,1''' |2,5 |3,3 |style="background: #f7bd4d" |6,5 |- |10.–15. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,2''' |4,2 |style="background: #f7bd4d" |'''19,2''' |'''8,7''' |2,5 |'''14,8''' |colspan="2"|'''14,3''' |3,0 |1,9 |'''17,1''' |3,6 |3,5 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |4,5 |5,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis-maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |'''5,2''' |4,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |'''8,1''' |13,8 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |3,7 |6,3 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |'''7,3''' |15,8 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] nn8t1ldwo2csbzap9wldh3z4jfj7ia6 0 523154 4525892 4525324 2026-09-23T00:04:57Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-50740-38|~2026-50740-38]] ([[User talk:~2026-50740-38|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4525324 Pats hokejists, kā saprotu, ir kanādietis,un jebkurā gadījumā uzvārdam jāsakrīt ar lapas nosaukumu. 4525892 wikitext text/x-wiki {{nepilnīgs}} {{Hokejista infokaste | vārds = Šons Durci | vārds_orig =''Sean Durzi'' | attēls = Sean Durzi.jpg | att_izm = | paraksts = Durci 2022. gadā ar [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|21}} | dz_viet = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Misisoga|3s=Misisoga (Kanāda)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Rangers"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 52., 2. kārtā | dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Toronto "Maple Leafs"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2019—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|7|2}} | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Šons Durci''' ({{val|en|Sean Durzi}}; dzimis {{dat|1998|10|21}} [[Misisoga (Kanāda)|Misisogā]], [[Ontārio]], [[Kanāda|Kanādā]]) ir profesionāls kanādiešu [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā, [[Kanādas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) Durci pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Ņujorkas "Rangers"]]. == Karjera == Uzaudzis Misisogā, Durci spēlēja AA hokeju Misisogas "Braves" komandā, pirms pievienojās Lielās Toronto hokeja līgas (GTHL) komandai [[Misisogas Rebels|Misisogas "Rebels"]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thestar.com/sports/leafs/mississauga-s-sean-durzi-goes-from-undrafted-to-maple-leafs-second-round-pick/article_abb2498a-15b5-524a-b30a-3f1d2cfb408a.html|title=Mississauga’s Sean Durzi goes from undrafted to Maple Leafs second-round pick|first=Dave Feschuk Sports|last=Columnist|date=2018. gada 23. jūn.|website=Toronto Star}}</ref> Pēc tam, kad 2013.—2014. gada sezonā kopā ar Rebels ieguva 14 punktus un 8 soda minūtes, Durci draftēja [[Ontārio hokeja līga]]s (OHL) komanda ''[[Ovens Sound Attack]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://chl.ca/ohl-attack/|title=Owen Sound Attack|date=2024. gada 28. aug.|website=Owen Sound Attack}}</ref> 2014.—2015. gada sezonā viņš atgriezās "Rebels" rindās, kur aizvadīja 31 spēli, kā arī divās spēlēs piedalījās Ontārio Junioru hokeja līgas komandā Sentmaiklas "Buzzers".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eliteprospects.com/player/268973/sean-durzi|title=Sean Durzi - Stats, Contract, Salary & More|website=www.eliteprospects.com}}</ref> Durzi vēlāk paziņoja, ka viņa papildu gads ar "Rebels" "noteikti bija liela daļa no manas karjeras". 2023. gada 24. jūnijā Durci "Kings" aizmainīja uz [[Arizonas "Coyotes"]], apmaiņā pret 2024. gada drafta otrās kārtas izvēli.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tsn.ca/nhl/los-angeles-kings-trade-defenceman-sean-durzi-to-arizona-coyotes-1.1977101|title=Los Angeles Kings trade defenceman Sean Durzi to Arizona Coyotes|first=TSN ca|last=Staff|date=2023. gada 24. jūn.|website=TSN}}</ref> 2024. gada 17. aprīlī Durci guva pēdējos vārtus "Coyotes" komandas vēsturē pirms komandas deaktivizācijas, raidot ripu tukšos vārtos, "Coyotes" uzvarā ar rezultātu 5:2, kad tika pārspēta [[Edmontonas "Oilers"]] komanda.<ref>{{cite web |last=Robinson |first=Alan |url=https://www.nhl.com/news/edmonton-oilers-arizona-coyotes-game-recap-april-17 |title=Guenther's 2 points help Coyotes defeat Oilers |website=NHL.com |date=April 18, 2024 |access-date=April 18, 2024 |archive-date=April 18, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240418055021/https://www.nhl.com/news/edmonton-oilers-arizona-coyotes-game-recap-april-17 |url-status= }}</ref> Neilgi pēc tam kad "Coyotes" franšīze tika apturēta, un komandas aktīvi tika pārskaitīti uz jauno komandu [[Jūtas "Mammoth"]]; tā rezultātā Durci kļuva par Jūtas komandas spēlētāju.<ref>{{Cite web|title=Coyotes give fans a win in final Arizona game, fans show plenty of love |url=https://www.azcentral.com/story/sports/nhl/coyotes/2024/04/17/coyotes-fans-create-unique-atmosphere-in-last-game-at-mullett-arena/73253893007/|access-date=July 3, 2024 |date=April 17, 2024 |website=azcentral.com}}</ref> Tajā vasarā Durci parakstīja 4 gadu līguma pagarinājumu ar Jūtas komandu 24 miljonu dolāru vērtībā. Durci divu sezonu laikā Jūtā saskārās ar vairākām traumām, labā pleca trauma ierobežoja Durci dalību līdz 30 spēlēm 2024.–2025. gada sezonā un 60 spēlēm 2025.–2026. gada sezonā ķermeņa augšdaļas traumas dēļ. Pēc divām sezonām Jūtā Durci kopā ar Kolu Boduinu un 2027. gada trešās kārtas drafta izvēli tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Rangers"]] apmaiņā pret amerikāņu uzbrucēju [[Vinsents Tročeks|Vinsentu Tročeku]].<ref>{{Cite web|title=Trocheck traded to Mammoth by Rangers for Durzi, prospect, draft pick|url=https://www.nhl.com/news/topic/trade-coverage/vincent-trocheck-traded-to-utah-mammoth-by-new-york-rangers|access-date= |date= July 1, 2026 |website=nhl.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=176789 Sean Durzi Hockey Stats and Profile at hockeydb.com] {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Durci, Šons}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Jūtas "Mammoth" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta otrās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] fpmldg3z72msgg48extyek9va742zjx 0 523217 4525979 4018455 2026-09-23T07:21:13Z Kikos 3705 4525979 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Vestmītas grāfiste |native_name= |other_name= |settlement_type=Grafiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=WestMeath Coat of Arms.png |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= ''The Lake County'' (Ezeru grāfiste) |motto= "Noble above nobility" |anthem= |capital=[[Malingara]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Westmeath.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Lenstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=1840 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=258 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE19629149B13A3E055000000000001|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-10-09|language=en|archive-date=2019-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112150237/http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE19629149B13A3E055000000000001}}</ref> |population_total=95840 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|https://www.westmeathcoco.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-WH |blank1_name= |blank1_info= |official_name=''Contae na hIarmhí''<br/>''County Westmeath''|established_title=Dibināta|established_date=1542}} '''Vestmītas grāfiste''' ({{Val|en|County Westmeath}}, {{Val|ga|Contae na hIarmhí}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Lenstera|Lenseras provincē]]. Atrodas valsts vidienē, robežojas ziemeļos ar [[Longfordas grāfiste|Longfordu]] un [[Kevanas grāfiste|Kevanu]], austrumos – ar [[Mītas grāfiste|Mītu]], dienvidos – ar [[Ofali grāfiste|Ofali]], bet rietumos – ar [[Roskomonas grāfiste|Roskomonu]]. Grāfistes pārvaldes centrs atrodas [[Malingara|Malingarā]] ({{Sk|20103}} iedzīvotāji), bet lielākā pilsēta ir [[Atlona]] ({{Sk|20153}} iedzīvotāji). == Ekonomika == Sākotnēji attīstība notika ap galvenajiem tirdzniecības centriem Malingaru, Moatu un Kinnegadu. [[Atlona]] attīstījās tās militārās nozīmes un stratēģiskās atrašanās vietas dēļ galvenajā maršrutā [[Dublina]]–[[Galveja]] pāri [[Šenona|Šenonas upei]]. Malingara ieguva ievērojamas priekšrocības, attīstot [[Karalisko kanālu]]. Kanāls veicināja lētu produkcijas transportēšanu uz Dublinu, Lielbritāniju un Eiropu. Atlona un Malingara paplašinājās vēl vairāk, līdz ar [[Midlendas Lielā Rietumu dzelzceļa tīkla]] izveidi deviņpadsmitajā gadsimtā. Tūrisms Vestmītā parasti balstās uz daudzajām ūdens tilpnēm. Apgabalā atrodas Deravaro ezers, Enela ezers, Ouvela ezers, Līni ezers, Šīlina ezers un [[Rī ezers]]. Gan [[Lielais kanāls (Īrija)|Lielais kanāls]], gan Karaliskais kanāls plūst cauri Vestmītai, un Šenonas upei (Īrijas galvenais tūrisma ūdensceļš) pie kuras arī atrodas moderna iekšzemes osta Atlonā. == Galerija == <gallery> Attēls:Les tours Christ le Roi Mullingar.jpg|[[Kristus Karaļa katedrāle]], Malingarā Attēls:Mullingar Centre.jpg|Malingaras Centrs Attēls:Canal à Mullingar.jpg|[[Karaliskais kanāls]], Malingarā Attēls:Celtic Cross Columb Barracks Mullingar.JPG|Ķeltu krusts pie Kolumba <br />kazarmām, Malingarā Attēls:Knockeyon 07.jpg|[[Lough Derravaragh]] ezers & [[Knockeyon]] kalns Attēls:Hill of Ben Fore.JPG|[[Bena kalns]] Fore Attēls:NunsTurgesius Castle isles Lough Lene.JPG|[[Turgesi sala]], [[Lough Lene]] ezers Attēls:Dublin Mullingar Train.JPG|Dublinas-Malingaras vilciens Attēls:Athlone Ireland and river Shannon.jpg|Pētera un Pāvila baznīca, [[Atlona]] Attēls:De Lacey Castle 01.jpg|[[Delvinas pils]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īss-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] mdmi221eqzdlonqfg06felvq3a3m0ko 0 523293 4526053 4030656 2026-09-23T09:56:37Z Meistars Joda 781 4526053 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Fingala |official_name=''Fine Gall''<br/>''Fingal'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Fingal Coat of Arms.png |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Sordsa]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Fingal.svg |mapsize=180px |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Lenstera]] |subdivision_type3=Grāfiste |subdivision_name3=[[Dublinas grāfiste]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=456 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m= |population_footnotes= |population_total=296214 |population_as_of=2016 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|http://www.fingal.ie/}} |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Fingala''' ({{Val|en|Fingal}}, {{Val|ga|Fine Gall}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Dublinas grāfiste|Dublinas grāfistē]], [[Lenstera|Lensteras provincē]]. Fingalas pārvaldes centrs atrodas [[Sordsa|Sordsā]]. {{Dat|2016}} Fingalā dzīvoja 296 214 iedzīvotāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īss-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] qqfxlti7ize4xr5vuihe5wymvy6v18j 0 523981 4525982 3709150 2026-09-23T07:23:08Z Kikos 3705 4525982 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Malingāra | official_name = ''An Muileann gCearr''<br/>''Mullingar'' | other_name = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Dominick Street, Mullingar, 2021-07-21.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = Mullingar COA.png | pushpin_map = Īrija | pushpin_label_position = | latd = 53.5224 | longd = 7.3378 | latNS = N | latm = | lats = | longEW = W | longm = | longs = | nickname = | motto = | population_total = 20 928 | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Īrija}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Lenstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Vestmītas grāfiste]] | area_total_km2 = | population_as_of = {{dat|2016|||SK|bez}} | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | postal_code_type = | postal_code = | area_code = +353(0)44 | website = {{url|https://mullingar.ie/}} | footnotes = | shield_size = | flag_size = }} '''Malingāra''' ({{Val|en|Mullingar}}, {{Val|ga|An Muileann gCearr}}) ir [[pilsēta]] [[Vestmītas grāfiste|Vestmītas grāfistē]], [[Lenstera|Lensteras provincē]], [[Īrija|Īrijā]]. Malingārā atrodas Vestmītas grāfistes [[pārvaldes centrs]]. {{Dat|2016}} pilsētā dzīvoja 20 928 iedzīvotāji. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Mullingar|Malingāra}} {{Īrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] 9yce1u6b44ixv22nvl54070mzi04vq4 0 525081 4525955 4457917 2026-09-23T06:46:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525955 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Luiss Fernando Svaress | image = Luis Fernando Suarez 20180120.jpg | caption = Luiss Fernando Svaress 2018. gadā | fullname = Luiss Fernando Svaress Gusmans | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1959|12|23}} | birth_place = {{vieta|Kolumbija|Medeljina}} | height = 176 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 1980—1993 | clubs1 = {{flaga|COL}} [[Atlético Nacional]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 1994—1995 | clubs2 = {{flaga|COL}} [[Deportivo Pereira]] | caps2 = | goals2 = | totalcaps = | totalgoals = | manageryears1 = 1999—2000 | managerclubs1 = {{flaga|COL}} [[Atlético Nacional]] | manageryears2 = 2001 | managerclubs2 = {{flaga|COL}} [[Deportivo Cali]] | manageryears3 = 2001 | managerclubs3 = {{flaga|COL}} [[Deportes Tolima]] | manageryears4 = 2003—2004 | managerclubs4 = {{flaga|ECU}} [[Sociedad Deportiva Aucas|Aucas]] | manageryears5 = 2004—2007 | managerclubs5 = {{fb|ECU}} | manageryears6 = 2008 | managerclubs6 = {{flaga|ECU}} [[Sociedad Deportiva Aucas|Aucas]] | manageryears7 = 2009 | managerclubs7 = {{flaga|COL}} [[Atlético Nacional]] | manageryears8 = 2009—2010 | managerclubs8 = {{flaga|PER}} [[Juan Aurich]] | manageryears9 = 2011—2014 | managerclubs9 = {{fb|HON}} | manageryears10 = 2015 | managerclubs10 = {{flaga|PER}} [[Universitario de Deportes|Universitario]] | manageryears11 = 2015—2016 | managerclubs11 = {{flaga|MEX}} [[Dorados de Sinaloa]] | manageryears12 = 2017—2018 | managerclubs12 = {{flaga|COL}} [[La Equidad]] | manageryears13 = 2018—2019 | managerclubs13 = {{flaga|COL}} [[Junior FC|Junior]] | manageryears14 = 2021 | managerclubs14 = {{flaga|COL}} [[Atlético Bucaramanga]] | manageryears15 = 2021—2023 | managerclubs15 = {{fb|CRC}} | managerclubs16 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Pereira]] | manageryears16 = 2024—2025 }} '''Luiss Fernando Svaress Gusmans''' ({{val|es|Luis Fernando Suárez Guzmán}}; dzimis {{dat|1959|12|23}} [[Medeljina|Medeljinā]]) ir kolumbiešu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Karjeras laikā vadījis [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras]], [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasas]] un [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas]] futbola izlases. == Futbolista karjera == Lielāko daļu spēlētāja karjeras pārstāvēja Kolumbijas klubu ''[[Atlético Nacional]]''. 1989. gadā tā sastāvā kļuva par ''[[Copa Libertadores]]'' uzvarētāju. Karjeras noslēgumā spēlēja ''[[Deportivo Pereira]]'' komandā. == Trenera karjera == 1999. gadā tika iecelts par ''Atlético Nacional'' galveno treneri. Jau pirmajā sezonā aizveda komandu līdz Kolumbijas čempionu titulam. Karjeras turpinājumā trenēja citas Kolumbijas komandas ''[[Deportivo Cali]]'' un ''[[Deportes Tolima]]'', kā arī [[Ekvadora]]s vienību ''[[Sociedad Deportiva Aucas|Aucas]]''. 2004. gadā kļuva par [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras izlases]] galveno treneri. Viņa vadībā izlase otro reizi vēsturē kvalificējās [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]] Vācijā Ekvadora izkļuva no grupas, bet astotdaļfinālā ar 0:1 piekāpās [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]]. [[2007. gada Copa América]] turnīrā Ekvadora zaudēja visās trīs apakšgrupas spēlēs, bet Svaress palika galvenā trenera amatā. [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Ekvadora zaudēja pirmajās trīs spēlēs, un Svaress amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.ndtv.com/football/ecuador-coach-luis-fernando-resigns-1608433 |title=Ecuador coach Luis Fernando resigns |language=en |date={{dat|2007|11|20||bez}} |access-date={{dat|2022|11|5||bez}} |website=ndtv.com |archive-date={{dat|2022|11|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221105134859/https://sports.ndtv.com/football/ecuador-coach-luis-fernando-resigns-1608433 }}</ref> Pēc tam uz neilgu laiku atgriezās klubā ''Aucas'', kā arī vēlreiz vadīja ''Atlético Nacional''. No 2009. līdz 2010. gadam bija [[Peru]] komandas ''[[Juan Aurich]]'' galvenais treneris. 2011. gadā tika apstiprināts par [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bleacherreport.com/articles/633570-luis-suarez-elected-coach-of-honduran-national-soccer-team |title=Luis Suarez Elected Coach of Honduran National Soccer Team |language=en |date={{dat|2011|3|12||bez}} |access-date={{dat|2022|11|5||bez}} |website=bleacherreport.com |archive-date={{dat|2011|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110316070758/http://bleacherreport.com/articles/633570-luis-suarez-elected-coach-of-honduran-national-soccer-team}}</ref> 2011. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]] aizkļuva līdz pusfinālam, kurā viņa vadītā komanda papildlaikā zaudēja [[Meksikas futbola izlase|Meksikai]]. [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] vadīja Hondurasas olimpisko izlasi, tiekot līdz ceturtdaļfinālam. Ar Hondurasu kvalificējās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Tajā zaudēja visās trīs spēlēs un nespēja izkļūt no grupas. Karjeras turpinājumā vadīja klubus Peru, [[Meksika|Meksikā]] un dzimtajā Kolumbijā, taču nozīmīgus panākumus neguva. 2021. gada jūnijā tika iecelts par [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/suarez-named-costa-rica-head-coach/ |title=Suarez named Costa Rica Head Coach |language=en |date={{dat|2021|6|22||bez}} |access-date={{dat|2022|11|5||bez}} |website=concacaf.com}}</ref> Vadīja komandu [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021. gada CONCACAF Zelta kausā]], kur tā nokļuva līdz ceturtdaļfinālam. Kvalificējās [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram, izšķirošajā [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|spēlē]] pieveicot [[Jaunzēlandes futbola izlase|Jaunzēlandi]]. Finālturnīrā viņa vadībā Kostarika uzvarēja vienā spēlē pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]], bet nespēja izkļūt no grupas. 2023. gada jūlijā Svaress tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ticotimes.net/2023/07/21/costa-rica-fires-coach-luis-fernando-suarez |title=Costa Rica Fires Coach Luis Fernando Suárez |language=en |date={{dat|2023|7|11||bez}} |access-date={{dat|2024|1|9||bez}} |website=ticotimes.net}}</ref> == Sasniegumi == === Spēletāja karjerā === '''Atlético Nacional''' * ''[[Copa Libertadores]]'' ieguvējs: 1989 === Trenera karjerā === '''Atlético Nacional''' * Kolumbijas čempions (''Categoría Primera A''): 1999 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kostarikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Svaress, Luiss Fernando}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]] [[Kategorija:Kolumbijas futbola treneri]] [[Kategorija:Ekvadoras futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Hondurasas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Kostarikas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] ecfyw4i3kpj4d65ev2yzimwpa8yrsrq 0 530294 4525867 4315871 2026-09-22T21:07:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525867 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ķemeru viesnīca 2011.JPG|thumb|250px|[[Ķemeri|Ķemeru]] kūrorta galvenais korpuss]] '''Kūrorts''' (no {{val|de|Kurort}} — ‘ārstniecības vieta’) ir ainavisks apvidus ar dabiskiem dziedniecības faktoriem un kur uzceltas ārstniecības iestādes.<ref>[https://tezaurs.lv/k%C5%ABrorts Tezaurs. Kūrorts]</ref> Kūrortos radīta iespēja daudzveidīgai atpūtai, rekreācijai, izklaidei, ārstniecībai, rehabilitācijai un dažādu saslimšanu profilaksei. == Klasifikācija == [[Attēls:Marienbad-Brunnen.jpg|thumb|250px|[[Mariānske Lāzņe]] balneoloģiskais kūrorts [[Čehija|Čehijā]]]] Atkarībā no atrašanās vietas, dziednieciskām funkcijām, atpūtas veida un tūrisma sezonas kūrortus iedala:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/94/skirklis/418433 |title=Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: LR Ekonomikas ministrija, 2008. Kūrorts |access-date={{dat|2023|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230110080956/https://termini.gov.lv/kolekcijas/94/skirklis/418433}}</ref> * dziednieciskie kūrorti, ** balneoloģiskie, ** ārstniecisko dūņu, ** klimatiskie, * piejūras vai pludmales kūrorti, ** talasoterapijas, ** niršanas, * kalnu kūrorti, kalnu slēpošanas kūrorti, * vasaras kūrorti, ziemas kūrorti utt. Kūrortus iedala arī pēc lieluma (lieli, vidēji, mazi), nozīmes (reģiona, valsts, vietējas nozīmes), administratīvās piederības (pilsētas, lauku), atpūtnieku vecuma (pieaugušo, bērnu) u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/atrast/k%C5%ABrortu%20klasifik%C4%81cija%20un%20tipolo%C4%A3ija/lv |title=Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: LR Ekonomikas ministrija, 2008. Kūrortu klasifikācija un tipoloģija |access-date={{dat|2023|01|10||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230110080959/https://termini.gov.lv/atrast/k%C5%ABrortu%20klasifik%C4%81cija%20un%20tipolo%C4%A3ija/lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Medicīna]] [[Kategorija:Veselība]] [[Kategorija:Kūrorti| ]] ezwnlel10b4bpjd0pshaeu9t1ndja9e 0 534796 4525883 4061394 2026-09-22T21:55:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525883 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sugar Maple-Acer saccharum-Comfort Maple Conservation Area-Town of Pelham-Ontario-OHAR5725-20221023 (1).jpg|thumb|[[Cukura kļava]] (''Acer saccharum'')]] '''Lapu koki''' ir koki ar plakanām [[Lapas|lapām]], kam [[sēkla]]s attīstās [[Auglis|augļos]]. Visi lapu koki ir [[segsēkļi]]. Lielākā daļa vasarzaļo koku ir lapu koki,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vwrrc.vt.edu/Treeswater/Part1.html|title=Trees and Water|website=web.archive.org|access-date=2023-02-25|date=2016-09-21|archive-date=2016-09-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160921154303/http://www.vwrrc.vt.edu/Treeswater/Part1.html}}</ref> lai gan ir arī daži vasarzaļi [[skujkoki]], piemēram, [[lapegles]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fs.usda.gov/rmrs/why-do-larches-turn-yellow|title=Why do larches turn yellow? {{!}} Rocky Mountain Research Station|website=www.fs.usda.gov|access-date=2023-02-25|language=en|archive-date=2022-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220118160139/https://www.fs.usda.gov/rmrs/why-do-larches-turn-yellow}}</ref> Latvijas [[Mežs|mežos]] no lapu kokiem visbiežāk ir sastopami [[parastā apse]] (''Populus tremula'')'','' [[Nokarenais bērzs|kārpainais bērzs]] (''Betula pendula''), [[purva bērzs]] (''Betula pubescens''), [[melnalksnis]] (''Alnus glutinosa''), [[parastais osis]] (''Fraxinus excelsior''), [[parastais ozols]] (''Quercus robur''), [[baltalksnis]] (''Alnus incana'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mezataksacija.lv/koki/|title=Koki « Meža taksācija|access-date=2023-02-25|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Botānika]] [[Kategorija:Segsēkļi]] [[Kategorija:Augu morfoloģija]] [[Kategorija:Koki]] 1s0im7bc9t6gz0ahle6fqcbmbfdc4k8 0 541326 4525825 4525492 2026-09-22T19:47:39Z ~2026-51146-80 150727 /* Grupu turnīrs */ 4525825 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih|SUI}} | komanda2 = {{ih-rt|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] slz5i2zhxy8ocqyyytqbxvch6zmbbbc 4525827 4525825 2026-09-22T19:51:18Z ~2026-51146-80 150727 /* Grupu turnīrs */ 4525827 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih|SUI}} | komanda2 = {{ih-rt|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] lsc5fb9pj1s16p8uf7c1xvsyxz8a7s7 4525830 4525827 2026-09-22T19:59:03Z ~2026-51146-80 150727 /* Grupu turnīrs */ 4525830 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih|SUI}} | komanda2 = {{ih-rt|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] kzw6pukywegkybyp46xg82prgt5xu4q 4525832 4525830 2026-09-22T19:59:33Z ~2026-51146-80 150727 /* A grupa */ 4525832 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] q3s4dfn8okgb5l8qqdvntnnk9vexg09 4525835 4525832 2026-09-22T20:02:31Z ~2026-51146-80 150727 /* A grupa */ 4525835 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] o6y33vf14y5wwzwawzgsvn1884sjer1 4525838 4525835 2026-09-22T20:05:38Z ~2026-51146-80 150727 /* Grupu turnīrs */ 4525838 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 9bnge140y51qmisbheqzb8j5evq13u3 4525840 4525838 2026-09-22T20:10:10Z ~2026-51146-80 150727 /* Grupu turnīrs */ 4525840 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] lon2maowrz8mowkvszi9ua82o0ohepo 4525841 4525840 2026-09-22T20:14:47Z ~2026-51146-80 150727 /* Grupu turnīrs */ 4525841 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 29vnq4px3jvv5peqebei5p6swn9wqqp 4525893 4525841 2026-09-23T01:11:36Z ~2026-51243-44 150737 /* Grupu turnīrs */ 4525893 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 0a3jpemk19wg6ooc80oc3vhuibd3d5y 4525894 4525893 2026-09-23T01:14:15Z ~2026-51243-44 150737 /* B grupa */ 4525894 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] jzmsabqc0yrdk2zwdh3nkpouh8o7ohy 4525895 4525894 2026-09-23T01:19:41Z ~2026-51243-44 150737 /* Grupu turnīrs */ 4525895 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] mzv9xf2aq2yvzsgu1s4oyxxq3z8xphf 4525896 4525895 2026-09-23T01:22:31Z ~2026-51243-44 150737 /* Grupu turnīrs */ 4525896 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|UKR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] 314jm42tki1hjfzlx8i6984y1g6g59l 4525897 4525896 2026-09-23T01:25:38Z ~2026-51243-44 150737 /* Grupu turnīrs */ 4525897 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|UKR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] pdyvbha8pbg8nn2u7dglcl4u457gnmz 4525899 4525897 2026-09-23T01:27:31Z ~2026-51243-44 150737 /* Grupu turnīrs */ 4525899 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|UKR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = {{|}} | komanda2 = {{|}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = {{|}} | komanda2 = {{|}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] gjv307anqlpvtql5i72ku5q887aym1b 4525900 4525899 2026-09-23T01:29:22Z ~2026-51243-44 150737 /* Grupu turnīrs */ 4525900 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|UKR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = | komanda1 = {{|}} | komanda2 = {{|}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] ro57pdb37s8vfyo6mz6k6saf5l6elhg 4525901 4525900 2026-09-23T01:31:01Z ~2026-51243-44 150737 /* B grupa */ 4525901 wikitext text/x-wiki {{būs sports|hokejs}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | nosaukums = 2027. gada Pasaules čempionāts hokejā | citi_nosaukumi = | gads = | gads_pa_labi = | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{GER}} | valsts2 = | valsts3 = | valsts4 = | pilsēta = | laiks = {{dat|2027|5|14|N}} — {{dat||5|30|N}} | komandu_skaits = | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 2 | pilsētas = 2 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | nak_sez = [[2028. gada Pasaules čempionāts hokejā|2028]] | atjaunots = }} '''2027. gada Pasaules čempionāts hokejā''' būs 91. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]. Tas laika posmā no {{dat|2027|5|14|Ģ|bez}} līdz {{dat||5|30|D|bez}} notiks [[Vācija]]s pilsētās [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un [[Manheima|Manheimā]]. Norises vietu izvēlējās [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] kongresā. Oficiāli vietu paziņoja [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta]] norises laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/45067/and_2027_goes_to_%e2%80%a6|title=And 2027 goes to …|website=IIHF International Ice Hockey Federation|language=en|access-date={{dat|2023|5|26}}}}</ref> == Arēnas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- |'''[[Diseldorfa]]''' !rowspan=5|{{Location map+ |Vācija|width=200|float=center |caption= |places= {{location map~|Vācija|lat=51.233333|long=6.783333|label=[[Diseldorfa]]|position=right}} {{location map~|Vācija|lat=49.488889|long=8.469167|label=[[Manheima]]|position=bottom}} }} |'''[[Manheima]]''' |- |''[[ISS Dome]]''<br />Ietilpība: 13 284 |''[[SAP Arena]]''<br />Ietilpība: 13 200 |- |[[Attēls:ISS Dome Düsseldorf.jpg|200px]] |[[Attēls:SAParenaPanoN.jpg|200px]] |} == Komandas== [[Attēls:2027 IIHF Participants.png|upright=1.5|thumb|{{ubl|{{legend2|#4B92C0|[[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]] komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#73B48F|1. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FFFF30|2. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#FF8000|3. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}|{{legend2|#BE2E00|4. divīzijas komandas|border=1px #000 solid;}}}}]] Saskaņā ar IIHF nolikumu 2027. gada pasaules čempionātā piedalās 16 izlases. 14 automātiski kvalificējās, kas ieņēma pirmās četrpadsmit vietas [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā hokejā]], kā arī 2 komandas, kas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada I divīzijas]] A grupā ieņēma pirmās divas vietas. {| class="wikitable sortable" |- !rowspan=2|Komanda !rowspan=2|Kvalifikācijas metode !colspan=4 data-sort-type="number"|Dalības reizes !rowspan=2|Labākais rezultāts{{efn|'''Treknrakstā''' turnīri, kas rīkoti šajā valstī}} !rowspan=2|Pasaules ranga vieta |- !{{Tooltip|Kopā}}{{efn|name=Div|Elites divīzijā, iekļaujot šo turnīru}} !{{Tooltip|Pirmā}}{{efn|name=Pirmā|Pirmā dalības reize}} !{{Tooltip|Pēdēja}}{{efn|name=Pēdējā|Pēdējā dalības reizes}} !{{Tooltip|Pēc kārtas}}{{efn|name=Pēc kārtas|Dalības reizes elites divīzijā pēc kārtas}} |- | {{ih|GER}} '''(H)''' | align="center"|Rīkotāji | align="center"|63. | align="center"|[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] | align="center" rowspan=14|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|20 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]]''', [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]])}} | align="center"|7 |- | {{ih|FIN}} | align="center"| 1. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|73. | align="center"|[[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] | align="center"|67 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]], [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]], [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]], '''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]''', [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|4 |- | {{ih|SUI}} | align="center"|2. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|59. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|29 | {{sort|02|{{Sudraba medaļa}} ('''[[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]]''', [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], '''[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]''')}} | align="center"|1 |- | {{ih|NOR}} | align="center"|3. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|42. | align="center"|[[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] | align="center"|21 | {{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ([[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|11 |- | {{ih|CAN}} | align="center"| 4. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|80. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|47 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''28 reizes''){{efn|Kanāda uzvarēja [[Hokejs 1920. gada vasaras olmpiskajās spēlēs|1920]], [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1924]], [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]], [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]], [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1932]], [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]], [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]], [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]], [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]], [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]], [[Hokejs 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]], [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]], [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]], [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]], [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]], [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]], [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]], [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]], [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]], [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]], [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]], [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]], [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]], [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|2 |- | {{ih|CZE}} | align="center"|5. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|34. | align="center"|[[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] | align="center"|34 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]], [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]], '''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024]]''')}} | align="center"|6 |- | {{ih|LAT}} | align="center"|6. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|35. | align="center"|[[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] | align="center"|30. |{{sort|03|{{Bronzas medaļa}} ('''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023]]''')}} | align="center"|9 |- | {{ih|SWE}} | align="center"|7. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|85. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|77 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' (''11 reizes''){{efn|Zviedrija uzvarēja [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]], [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]], [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]], [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]], [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]], [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]], [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], '''[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]''', [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]]. gada čempionātā}}}} | align="center"|5 |- | {{ih|USA}} | align="center"|8. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|78. | align="center"|[[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] | align="center"|41 | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]], '''[[Hokejs 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]]''', [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]])}} | align="center"|3 |- | {{ih|SVK}} | align="center"|9. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|31. | align="center"|[[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] | align="center"|31 | | {{sort|01|'''{{Zelta medaļa}}''' ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|8 |- | {{ih|AUT}} | align="center"|11. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]] | align="center"|39. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|6 | {{sort|01|{{Bronzas medaļa}} ([[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]], [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]])}} | align="center"|12 |- | {{ih|DEN}} | align="center"|12. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada čempionātā]] | align="center"|25. | align="center"| [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] | align="center"|24 | {{sort|04|4. vieta ('''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]]''')}} | align="center"|10 |- | {{ih|SLO}} | align="center"|13. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|13. | align="center"|[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] | align="center"|3 | {{sort|06|13. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]], [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]], [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]])}} | align="center"|13 |- | {{ih|HUN}} | align="center"|14. vieta [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026]]. gada čempionātā | align="center"|14. | align="center"|[[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] | align="center"|3 | {{sort|05|5. vieta ([[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]])}} | align="center"|17 |- | {{ih|KAZ}} | align="center" rowspan=2|Pirmās divas vietas [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|2026. gada 1. divīzijā]] | align="center"|14. | align="center"|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] | align="center"|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025]] | align="center"|1 | {{sort|10|10. vieta ([[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]])}} | align="center"|14 |- | {{ih|UKR}} | align="center"|10. | align="center"|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] | align="center"| [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | align="center"|1 | {{sort|09|9. vieta ([[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]])}} | align="center"|19 |- |} == Sadalījums pa grupām == Komandas tika sadalītas pa grupām atbilstoši vietām 2025. gada [[Starptautiskā Hokeja federācija#Pasaules reitings|IIHF pasaules ranga]] tabulā (izlašu vietas šajā rangā norādītas iekavās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2026 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2026|6|5||bez}}}}</ref>) pēc tā sauktā serpentīna principa. {{Col-begin}} {{Col-2}} ;A grupa * {{ih|SUI}} (1) * {{ih|FIN}} (4) * {{ih|SWE}} (5) * {{ih|GER}} (7) * {{ih|LAT}} (9) * {{ih|AUT}} (12) * {{ih|SLO}} (13) * {{ih|UKR}} (19) {{Col-2}} ;B grupa * {{ih|CAN}} (2) * {{ih|USA}} (3) * {{ih|CZE}} (6) * {{ih|SVK}} (8) * {{ih|DEN}} (10) * {{ih|NOR}} (11) * {{ih|KAZ}} (14) * {{ih|HUN}} (17) {{Col-end}} == Grupu turnīrs == === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=SUI | team2=FIN | team3=SWE | team4=GER | team5=LAT | team6=AUT | team7=SLO | team8=UKR |win_SWE=0 |OTwin_SWE=0 |OTloss_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0|ga_SWE=0 |win_SUI=0 |OTwin_SUI=0 |OTloss_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0|ga_SUI=0 |win_FIN=0 |OTwin_FIN=0 |OTloss_FIN=0 |loss_FIN=0 |gf_FIN=0|ga_FIN=0 |win_GER=0 |OTwin_GER=0 |OTloss_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0|ga_GER=0 |status_GER=H |win_LAT=0 |OTwin_LAT=0 |OTloss_LAT=0 |loss_LAT=0 |gf_LAT=0|ga_LAT=0 |win_AUT=0 |OTwin_AUT=0 |OTloss_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0|ga_AUT-0 |win_SLO=0 |OTwin_SLO=0 |OTloss_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0|ga_SLO=0 |win_UKR=0 |OTwin_UKR=0 |OTloss_UKR=0 |loss_UKR=0 |gf_UKR=0 |ga_UKR=0 |name_SWE={{ih|SWE}} |name_SUI={{ih|SUI}} |name_FIN={{ih|FIN}} |name_GER={{ih|GER}} |name_LAT={{ih|LAT}} |name_AUT={{ih|AUT}} |name_SLO={{ih|SLO}} |name_UKR={{ih|UKR}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|13|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[Veltins-Arena]], [[Gelzenkirhene]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metient1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|UKR}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|FIN}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|SLO}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|GER}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SWE}} | komanda2 = {{ih|LAT}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SUI}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|GER}} | komanda2 = {{ih|UKR}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|SWE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|AUT}} | komanda2 = {{ih|FIN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WL OT |update=future |start_date= |source= | team1=CAN | team2=USA | team3=CZE | team4=SVK | team5=DEN | team6=NOR | team7=KAZ | team8=HUN |win_CAN=0 |OTwin_CAN=0 |OTloss_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0|ga_CAN=0 |win_USA=0 |OTwin_USA=0 |OTloss_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0|ga_USA=0 |win_CZE=0 |OTwin_CZE=0 |OTloss_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0|ga_CZE=0 |win_DEN=0 |OTwin_DEN=0 |OTloss_DEN=0 |loss_DEN=0 |gf_DEN=0|ga_DEN=0 |win_SVK=0 |OTwin_SVK=0 |OTloss_SVK=0 |loss_SVK=0 |gf_SVK=0|ga_SVK=0 |win_NOR=0 |OTwin_NOR=0 |OTloss_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0|ga_NOR=0 |win_HUN=0 |OTwin_HUN=0 |OTloss_HUN=0 |loss_HUN=0 |gf_HUN=0|ga_HUN=0 |win_KAZ=0 |OTwin_KAZ=0 |OTloss_KAZ=0 |loss_KAZ=0 |gf_KAZ=0 |ga_KAZ=0 |name_CAN={{ih|CAN}} |name_USA={{ih|USA}} |name_CZE={{ih|CZE}} |name_DEN={{ih|DEN}} |name_SVK={{ih|SVK}} |name_NOR={{ih|NOR}} |name_HUN={{ih|HUN}} |name_KAZ={{ih|KAZ}} |status_text_Y=Vairs nevar kvalificēties ceturtdaļfinālam |result1=Q |result2=Q |result3=Q |result4=Q |result5=E |result6=E |result7=E |result8=REL |res_col_header=QR |col_Q=green1 |text_Q=Kvalifikācija ceturdaļfinālam |col_REL=red1 |text_REL=[[2028. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|Pazemināšana uz 1. divīziju]] }} ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CZE}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|14|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SLO}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|KAZ}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|15|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|CAN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 12:20 | komanda1 = {{ih-rt|SVK}} | komanda2 = {{ih|KAZ}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|HUN}} | komanda2 = {{ih|DEN}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|16|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|NOR}} | komanda2 = {{ih|USA}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = {{ih-rt|CAN}} | komanda2 = {{ih|NOR}} | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|17|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = {{ih-rt|USA}} | komanda2 = {{ih|CZE}} | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|18|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|19|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|20|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | puntki = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | meiteni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|21|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} ---- == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |widescore=yes|bold_winner=high |3rdplace=yes <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- quarter finals --> |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| |node_function{orphan} 27. maijs|||| <!-- semi finals --> |node_function{orphan} 29. maijs|||| |node_function{orphan} 29. maijs|||| <!-- final --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| <!-- third place --> |node_function{orphan} 30. maijs|||| }} === Ceturtdaļfināli === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 16:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[SAP Arena]], [[Manheima]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|27|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Pusfināli === ''Visi laiki if attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 14:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} {{Hokeja spēle3 | bg = | datums = {{dat||5|29|N|bez}} | laiks = 18:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Par 3. vietu === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #ffdab9 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 15:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} === Fināls === ''Visi laiki ir attēloti pēc norises vietas laika ([[UTC+2]]).'' {{Hokeja spēle3 | bg = #F7F6A8 | datums = {{dat||5|30|N|bez}} | laiks = 20:20 | komanda1 = | komanda2 = | punkti = | periodi = | spēles informācija = | vārtsargs1 = | vārtsargs2 = | starprez = | vārti1 = | vārti2 = | arēna = [[ISS Dome]], [[Diseldorfa]] | skatītāji = | tiesnesis1 = | tiesnesis2 = | noraidījumi1 = | noraidījumi2 = | metieni1 = | metieni2 = }} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā]] [[Kategorija:2027. gada Pasaules čempionāts hokejā]] j0ofgn92gfmaywheepkhuxpxlurx98u 0 542737 4525910 4284974 2026-09-23T03:15:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525910 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Leo Kārlsons | vārds_orig = ''Leo Carlsson'' | attēls = Leo Carlsson Anaheim Ducks.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|12|26}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Kārlstade}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=190}} | svars = {{mērvienība|kg=88}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | numurs = 91 | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 2., 1. kārtā | dr_līga = NHL | dr_gads = [[2023. gada NHL drafts|2023]] | dr_kom = [[Anahaimas "Ducks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2023—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|5|26||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija/Dānija 2025]]}} }} '''Leo Kārlsons''' ({{val|sv|Leo Carlsson}}; dzimis {{dat|2004|12|26}} [[Kārlstade|Kārlstadē]]) ir [[zviedri|zviedru]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Zviedrijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2025) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] klubu [[Anahaimas "Ducks"]]. == Spēlētāja karjera == Hokeju sācis spēlēt dzimtās pilsētas kluba ''[[Färjestad BK]]'' jauniešu komandā. 2020. gadā pārgāja uz ''[[Örebro HK]]''. 2021.—2022. gada sezonā debitēja [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]] 16 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.shl.se/article/fidrakvp3-403dd/shl-spotlight-leo-carlsson |title=SHL Spotlight: Leo Carlsson |date={{dat|2021|11|12||bez}} |website=shl.se |language=en |accessdate={{dat|2023|6|3||bez}}}}</ref> 2022. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionātā]] izcīnīja zelta medaļu. Piedalījās [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2023. gada Pasaules čempionātā junioriem]], kurā komanda ieguva 4. vietu. [[Zviedrijas hokeja izlase]]s sastāvā pirmo reizi [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]] piedalījās [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]]. Viņš kļuva par visu laiku jaunāko Zviedrijas izlases spēlētāju, kas spēlējis Pasaules čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/news/draft-prospect-leo-carlsson-feels-ready-for-nhl-after-world-championship-play/c-344540682 |title=Carlsson confident he's ready for NHL after playing at World Championship |date={{dat|2023|5|24||bez}} |website=nhl.com |language=en |accessdate={{dat|2023|6|3||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230603192744/https://www.nhl.com/news/draft-prospect-leo-carlsson-feels-ready-for-nhl-after-world-championship-play/c-344540682}}</ref> Iemetot vārtus spēlē pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]], 18 gadu un 139 dienu vecumā viņš kļuva arī par visu laiku jaunāko Zviedrijas vārtu guvēju pasaules čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/sportbladet/hockey/a/VPpv56/hockey-vm-sverige-vann-mot-osterrike-leo-carlsson-historisk |title=Leo Carlsson yngste målskytten någonsin |date={{dat|2023|5|14||bez}} |website=aftonbladet.se |language=sv |accessdate={{dat|2023|6|3||bez}}}}</ref> [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]] viņu 1. kārtā ar kopējo otro numuru izvēlējās [[Anahaimas "Ducks"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhl.com/news/anaheim-ducks-select-leo-carlsson-with-2nd-pick-in-nhl-draft/c-345075120 |title=Carlsson selected by Ducks with No. 2 pick in 2023 NHL Draft |date={{dat|2023|6|29||bez}} |website=nhl.com |language=en |accessdate={{dat|2023|6|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230628233512/https://www.nhl.com/news/anaheim-ducks-select-leo-carlsson-with-2nd-pick-in-nhl-draft/c-345075120}}</ref> {{dat|2023|7|12||bez}} viņš ar ''Ducks'' parakstīja trīs gadu sākuma līmeņa līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/ducks/news/ducks-sign-carlsson-to-three-year-entry-level-contract-345318808 |title=Ducks Sign Carlsson to Three-Year Entry-Level Contract |date={{dat|2023|7|12||bez}} |website=nhl.com |language=en |accessdate={{dat|2023|10|11||bez}}}}</ref> L. Kārlsons NHL debitēja 19. oktobrī, gūstot vārtus ''Ducks'' zaudējumā ar 2:3 pret [[Dalasas "Stars"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/story?id=38700791 |title=Ducks loss highlighted by Leo Carlsson goal in debut |date={{dat|2023|10|20||bez}} |website=espn.com |language=en |accessdate={{dat|2023|10|21||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kārlsons, Leo}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vermlandes lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] pdmxedg63i5yg5gklremkyfjj5x9cht 0 551163 4526029 4120109 2026-09-23T08:38:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526029 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Magnesium_phosphate_tribasic.png|210px]]<br />Magnija fosfāta struktūrformula<br />[[Attēls:Fosforečnan_hořečnatý.PNG|260px]]<br />Magnija fosfāta paraugs | CAS numurs = 7757-87-1 | ķīmiskā formula = Mg₃(PO₄)₂ | kušanas temperatūra = 1184&nbsp;°C | viršanas temperatūra = — | šķīdība ūdenī = nešķīst }} '''Magnija fosfāts''' ir [[magnijs|magnija]] un [[fosforskābe]]s neitrālais sāls ar formulu Mg₃(PO₄)₂. Tas ūdens šķīdumos veido [[kristālhidrāti|kristālhidrātus]] ar formulu Mg₃(PO₄)₂·xH₂O. Kristālhidrāti var saturēt dažādu [[ūdens]] daudzumu (x = 0, 5, 8, 22).<ref name=Ullmann>{{grāmatas atsauce|author1=Klaus Schrödter|chapter=Phosphoric Acid and Phosphates|author2=Gerhard Bettermann|author3=Thomas Staffel|author4=Friedrich Wahl|author5=Thomas Klein|author6=Thomas Hofmann|title=Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry|year=2008|publisher=Wiley-VCH|place=Weinheim|doi=10.1002/14356007.a19_465.pub3|isbn=978-3527306732}}</ref> Oktahidrāts rodas, [[Magnija dihidrogēnfosfāts|magnija dihidrogēnfosfāta]] tetrahidrātam reaģējot ar [[magnija hidroksīds|magnija hidroksīdu]] [[stehiometrija|stehiometriskās]] attiecībās: :Mg(H₂PO₄)₂·4H₂O + 2Mg(OH)₂ → Mg₃(PO₄)₂·8H₂O Oktahidrāts dabā ir sastopams kā minerāls [[bobierīts]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=magnesium phosphate - Compound Summary|url=https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/summary/summary.cgi?cid=24439&loc=ec_rcs#top|accessdate=29 May 2012}}</ref> Bezūdens formu iegūst, karsējot hidrātus 400 °C temperatūrā. Bezūdens magnija fosfātam ir tāda pati struktūra kā [[kobalta(II) fosfāts|kobalta(II) fosfātam]]. Metāla joni aizņem gan oktaedriskas (sešu koordinātu), gan pentakoordinātu vietas attiecībā 1:2.<ref>{{publikācijas atsauce|title=Structure of cobalt(II) phosphate Structure Refinements of Co₃(PO₄)₂. A Note on the Reliability of Powder Diffraction Studies|author1=Nord, A. G. |author2=Stefanidis, T. |journal=Acta Chemica Scandinavica A|year=1983|volume=37|pages=715–p721|doi=10.3891/acta.chem.scand.37a-0715|doi-access=free}}</ref> == Drošība == Magnija fosfāts ir atzīts par drošu jeb iekļauts [[GRAS]] vielu sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=TRIMAGNESIUM PHOSPHATE|url=http://toxnet.nlm.nih.gov/cgi-bin/sis/search/r?dbs+hsdb:@term+@rn+@rel+7757-87-1|accessdate=29 May 2012}} {{Novecojusi saite}}</ref> To izmanto kā pārtikas piedevu E343. == Atsauces == {{atsauces}} {{Magnija savienojumi}} [[Kategorija:Magnijs]] [[Kategorija:Fosfāti]] [[Kategorija:Pārtikas piedevas]] 31ketaa7ts5l4re5lrr0ezp78qt5r7b 0 552859 4526009 4324383 2026-09-23T08:10:36Z Amherst99 10592 /* Ārējās saites */ 4526009 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Samuils Zalcmans | vārds_orig = ''Samuil Salzmann'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Jaunjelgava]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>({{vieta|Latvija|Aizkraukles novads}}) | m_dat_alt = ? | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ārsts | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Samuils Zalcmans''' ({{val|et|Samuil Salzmann}}; dzimis {{dat|1906|9|2}}, miršanas gads nezināms) bija [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] dzimis [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Igaunija]]s ārsts. [[Igaunijas PSR]] nopelniem bagātais ārsts (1974). Vairāk nekā 30 zinātnisku darbu autors. Dzimis tirgotāja ģimenē. 1924. gadā beidza [[Tartu]] Krievu privāto vidusskolu, bet 1934. gadā — [[Tartu Universitāte]]s Medicīnas fakultāti. 1957. gadā ieguva medicīnas zinātņu kandidāta grādu par darbu ''Пневмокониоз у рабочих сланцевой промышленности''. No 1934. līdz 1937. gadam — Tartu Universitātes 1. slimnīcas ārsts. No 1937. līdz 1940. gadam — slimokases ārsts [[Rakvere|Rakverē]] un [[Paide|Paidē]]. No 1940. līdz 1941. gadam — Rakveres poliklīnikas terapeits. No 1941. līdz 1942. gadam — ārsts [[Fergāna|Fergānā]] [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. 1942. līdz 1945. gadam kā ārsts dienēja [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[8. Igauņu strēlnieku korpuss|8. Igauņu strēlnieku korpusā]]. No 1945. līdz 1947. gadam — militārais ārsts Tallinā. No 1947. līdz 1961. gadam — Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta arodpatoloģijas nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks. No 1955. līdz 1976. gadam — Igaunijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais radiologs-rentgenologs. No 1976. līdz 1991. gadam — Tallinas Pelgulinnas slimnīcas rentgenologs. 1991. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zalcmans, Samuils}} [[Kategorija:Jaunjelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas ārsti]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] 6o3xavmaox1pu61u376oiw18j074wu6 4526014 4526009 2026-09-23T08:15:27Z Baisulis 11523 Atcēlu [[Special:Contributions/Amherst99|Amherst99]] ([[User talk:Amherst99|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4526009 - infokaste jau ievieto šo kategoriju..... 4526014 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Samuils Zalcmans | vārds_orig = ''Samuil Salzmann'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Jaunjelgava]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>({{vieta|Latvija|Aizkraukles novads}}) | m_dat_alt = ? | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ārsts | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Samuils Zalcmans''' ({{val|et|Samuil Salzmann}}; dzimis {{dat|1906|9|2}}, miršanas gads nezināms) bija [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] dzimis [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Igaunija]]s ārsts. [[Igaunijas PSR]] nopelniem bagātais ārsts (1974). Vairāk nekā 30 zinātnisku darbu autors. Dzimis tirgotāja ģimenē. 1924. gadā beidza [[Tartu]] Krievu privāto vidusskolu, bet 1934. gadā — [[Tartu Universitāte]]s Medicīnas fakultāti. 1957. gadā ieguva medicīnas zinātņu kandidāta grādu par darbu ''Пневмокониоз у рабочих сланцевой промышленности''. No 1934. līdz 1937. gadam — Tartu Universitātes 1. slimnīcas ārsts. No 1937. līdz 1940. gadam — slimokases ārsts [[Rakvere|Rakverē]] un [[Paide|Paidē]]. No 1940. līdz 1941. gadam — Rakveres poliklīnikas terapeits. No 1941. līdz 1942. gadam — ārsts [[Fergāna|Fergānā]] [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. 1942. līdz 1945. gadam kā ārsts dienēja [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[8. Igauņu strēlnieku korpuss|8. Igauņu strēlnieku korpusā]]. No 1945. līdz 1947. gadam — militārais ārsts Tallinā. No 1947. līdz 1961. gadam — Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta arodpatoloģijas nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks. No 1955. līdz 1976. gadam — Igaunijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais radiologs-rentgenologs. No 1976. līdz 1991. gadam — Tallinas Pelgulinnas slimnīcas rentgenologs. 1991. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zalcmans, Samuils}} [[Kategorija:Jaunjelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas ārsti]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] n2bhjymqdetszsuu8uapk7berpkkboy 0 553150 4526006 4457944 2026-09-23T08:05:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526006 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada oktobris}} {{noformējums+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Lūks Kombs | Attēls = Luke Combs interview.jpg | Fons = grupa | Dzimis = 1990. gada 2. martā (33 gadi) | Žanrs = [[Kantrī]] | Nodarbošanās = Dziedātājs · mūzikas autors | Mlapa = https://www.lukecombs.com/ | Dz_vārds = Lūks Alberts Kombss | Vārds_orig = Luke Combs }} '''Lūks Alberts Kombss''' ({{Val-en|Luke Albert Combs}}, dzimis 1990. gada 2. martā) ir amerikāņu [[kantrī mūzika]]s žanra dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir dzimis un audzis [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]], sāka uzstāties jau bērnībā. Lai turpinātu mūzikas karjeru, viņš izstājās no koledžas un pārvācās uz [[Našvila|Našvilu Tenesī štatā]], kur 2014. gadā izdeva savu debijas [[EP ieraksts|EP]] ''The Way She Rides''. 2017. gadā viņš izdeva savu debijas albumu ''This One's For You'', kas ''[[Billboard 200]]'' sasniedza ceturto vietu. Savu otro albumu ''What You See is What You Get'' viņš izdeva 2019. gada 8. novembrī. Albums sasniedza topus vairākās teritorijās, kļūstot par viņa pirmo albumu, kas to izdarījis. 2020. gada 23. oktobrī klajā nāca albuma uzlabotā versija, tostarp dziesma ''Forever After All''. Viņa mūzika ir izpelnījusies trīs [[Grammy balva]]s, divas ''iHeart Radio Music'' balvas, četras ''Country Music Association'' balvas, tostarp 2021. un 2022. gada izklaidētāja balvu. == Agrīnā dzīve == Kombs piedzima Hantersvilā Ziemeļkarolīnā, Rondas un Čestera Kombsu ģimenē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.accessonline.com/articles/luke-combs-admits-wife-nicole-has-been-major-turning-point-in-his-career-after-earning-6-cma-nods|title=Lūks Kombss atzīst, ka sieva Nikola bijusi galvenais pagrieziena punkts karjerā, pēc nopelnītām sešām kantrī mūzikas balvām|date=September 2020}}</ref> Ģimene pārcēlās uz Ešvilu Ziemeļkarolīnā, kad viņam bija astoņi gadi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lukecombs.com/#!lukes-story/c11sx|title=Kantrī mūziķa Lūka Kombsa oficiālā mājaslapa}}</ref> Bērnībā viņš uzstājās kora klasē, vairākos skolas mūziklos un pievienojās baznīcas korim, kam bija iespēja uzstāties [[Kārnegija zāle|Kārnegija zālē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Light |first1=Alan |title=Lūks Kombss nav kā pārējie |url=https://www.esquire.com/entertainment/music/a43398297/luke-combs-interview/ |website=Esquire |access-date=3 June 2023 |date=24 March 2023}}</ref> Viņš mācījās [[Apalaču Valsts Universitāte|Apalaču Valsts Universitātē]], kur strādāja par apsargu bārā, pirms ieguva skatuves laiku šajā pašā bārā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/video/how-luke-combs-went-from-bouncer-to-bar-singer-in-college-79623237673|title=Kā Lūks Kombss koledžas laikā no apsarga kļuva par bāra dziedātāju|website=TODAY.com|language=en|access-date=March 4, 2020}}</ref> Ar savu pirmo kantrī mūzikas šovu viņš uzstājās ''Parthenon Café'', Būnā. Pēc piecu gadu mācībām un ar 21 stundu, kas bija atlikusi līdz grāda iegūšanai, viņš izstājās no koledžas, lai nodarbotos ar kantrī mūziku. Vēlāk pārcēlās uz [[Našvila|Našvilu]], lai turpinātu karjeru mūzikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.blueridgenow.com/article/20160311/entertainment/160319998?tc=ar |last=Gilmer |first=Jason |agency=''Halifax Media Group'' |title=Lūks Kombss atgriežas, lai uzstātos dzimtajā pilsētā|work=BlueRidgeNow.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20160423190339/http://www.blueridgenow.com/article/20160311/entertainment/160319998?tc=ar |archive-date=April 23, 2016 |access-date=March 26, 2023}}</ref> == Mūzika == 2014. gada februārī Kombss izdeva savu debijas EP ''The Way She Rides''. Vēlāk tajā gadā viņš izlaida savu otro EP ''Can I Get an Outlaw''. 2016. gadā viņa pirmais singls ''Hurricane'' pirmajā nedēļā sasniedza pārdotus 15000 eksemplārus<ref name="roland">{{publikācijas atsauce|url=http://www.billboard.com/articles/columns/country/7550035/newcomer-luke-combs-blows-into-mainstream-with-hurricane|title=Jaunpienācējs Lūks Kombss nokļūst pamatsastāvā ar singlu 'Hurricane'|last=Roland|first=Tom|date=October 25, 2016|magazine=Billboard}}</ref> un debitēja ar 46. numuru [[Hot Country Songs]].<ref>{{publikācijas atsauce|date=June 25, 2015|title=Billboard Hot Country Songs|url=http://www.billboard.com/files/pdfs/bcu_mw_0625.pdf|journal=Billboard Country|access-date={{dat|2023|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170511064116/http://www.billboard.com/files/pdfs/bcu_mw_0625.pdf}}</ref> Viņš parakstīja līgumu ar [[Sony Music Nashville]], un debijas singls ''Hurricane'' no albuma ''This One’s For You'' tika izdots atkārtoti zem ierakstu kompānijas [[Columbia Nashville]].<ref name="roland" /> Singls ''Hurricane'' 2017. gada 15. maijā sasniedza pirmo vietu kantrī mūzikas radio topā, noturot šo vietu divas nedēļas.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://headlineplanet.com/home/2017/05/21/luke-combs-hurricane-remains-1-country-radio-darius-rucker-enters-top-5/|title=Lūka Kombsa singls ' "Hurricane" nokļūst 1. vietā kantrī radio topā|date=May 21, 2017|work=Headline Planet|access-date=June 14, 2017}}</ref> 2017. gada jūnijā viņš izdeva savu debijas albumu ''This One's For You'' zem ierakstu kompānijas ''Colombia Nashville'' un ''River House Artists''. Albums pirmajā nedēļā sasniedza pirmo vietu ''Billboard'' topā kā labākais kantrī mūzikas albums<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/artist/7447068/luke-combs/chart?f=320|title=Lūks Kombss - Mūzikas topu vēsture {{!}} Billboard|website=www.billboard.com|language=en|access-date=June 14, 2017|archive-date={{dat|2018|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180505032728/https://www.billboard.com/artist/7447068/luke-combs/chart?f=320}}</ref> un piekto vietu ''Billboard 200'' topā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/artist/7447068/luke-combs/chart?f=305|title=Lūka Kombsa - Mūzikas topu vēsture {{!}} Billboard|website=www.billboard.com|access-date=June 14, 2017|archive-date={{dat|2018|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180505032710/https://www.billboard.com/artist/7447068/luke-combs/chart?f=305}}</ref> 2017. gada 19. jūnijā albuma otrais singls ''When It Rains It Pours'' pirmo reizi tika atskaņots kantrī radio.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tasteofcountry.com/luke-combs-when-it-rains-it-pours/|title=Lūks Kombss, 'When It Rains It Pours' [Klausies]|website=Taste of Country|date=June 6, 2017 |access-date=June 14, 2017}}</ref> 2017. gada oktobrī tas sasniedza pirmo vietu [[Country Airplay]] topā. 2018. gada 8. janvārī albuma trešais singls ''One Number Away'' tika atskaņots kantrī radio. 2018. gada jūnijā viņš laida klajā albuma uzlabotu versiju ar nosaukumu ''This One’s For You Too'' kurš tika papildināts ar pieciem jauniem skaņdarbiem, no kuriem divi (''She’s Got The Best of Me'' un ''Beautiful Crazy'') tika izdoti kā singli, abiem sasniedzot pirmās vietas. Singls ''Beautiful Crazy'' 2018. gada februārī sasniedza pirmo vietu [[Country Airplay]] topā, piešķirot Kombam piecas pirmās vietas ''Billboard'' kantrī mūzikas topā ar saviem pieciem pirmajiem singliem.<ref name="billboard feb2019">{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8499758/luke-combs-beautiful-crazy-no-1-country-airplay-chart |title= Lūks Kombss ar singlu 'Beautiful Crazy' kļūst par pirmo dziedātāju, kura pirmie pieci singli sanieguši 1.vietu kantrī mūzikas radio topā |date=February 25, 2019 |first= Jim |last=Asker|magazine=Billboard }}</ref> Dziesma sasniedza pirmo vietu vēl trīs kantrī mūzikas topos - Hot Country Songs, Country Streaming Songs un Country Digital Song Sales.<ref name="billboard feb2019"/> 2019. gada 11. jūnijā viņš tika uzaicināts kļūt par [[Grand Ole Opry]] dalībnieku.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://tasteofcountry.com/luke-combs-grand-ole-opry/|title=Lūks Kombss uzaicināts pievienoties “Grand Ole Opry”|first=Billy|last=Dukes|website=Taste of Country|date=June 12, 2019 }}</ref> 2019. gada augustā albums ''This One’s For You'' pavadīja savu 44. nedēļu [[Top Country Albums]] topa pirmajā vietā, uzstādot rekordu par visilgāko noturēšanos topa augšgalā starp vīriešu māksliniekiem.<ref>[https://theboot.com/luke-combs-album-country-chart-record-no-1-beer-never-broke-my-heart/ Lūka Kombsa albums 'This One's for You' pavada savu 44. nedēļu 1. vietā kantrī mūzikas albumu topā, uzstādot jaunu rekordu]</ref> Viņa otrais albums ''What You See is What you Get'' tika izdots 2019. gada 8. novembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Lūks Kombss paziņo sava jaunā albuma iznākšanas datumu|url=https://tasteofcountry.com/luke-combs-new-album-details-release-date/|work=Taste of Country|last=Dukes|first=Billy|date=August 8, 2019}}</ref> Albumā ir iekļauti singli - ''Beer Never Broke My Heart'', ''Even Through I’m Leaving'', ''Does to Me'' (duets ar [[Ēriku Čērču]]) un ''Lovin’ on You'', kas visi ir sasnieguši pirmo vietu kantrī mūzikas topā. 2020. gada maijā viņš izdeva singlu ''Six Feet Apart''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://saultonline.com/2017/06/northern-ontarios-two-day-summer-rock-concert-cancelled/|title=Atcelts “Northern Ontario” divu dienu “Summer Rock” koncerts|work=Sault Online|last=Huckerby|first=Craig|date=June 7, 2017|access-date=September 21, 2022|archive-date={{dat|2022|08|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220807172112/https://saultonline.com/2017/06/northern-ontarios-two-day-summer-rock-concert-cancelled/}}</ref> Singls ātri kļuva iecienīts klausītājiem, jo ilustrēja dzīves izaicinājumus [[COVID-19 pandēmija]]s laikā.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-country/luke-combs-six-feet-apart-social-distancing-992555/|title = Lūks Kombss izlaiž albuma 'Six Feet Apart' studijas versiju |magazine = [[Rolling Stone]]|date = May 2020}}</ref> 2020. gada maijā viņš apstiprināja, ka nākamais singls būs ''Lovin’ On You'', kas tika izdots gan viņa otrajā albumā, gan EP ''The Prequel'', kas bija pirms albuma. Kombss paziņoja par albuma ''What You See Is What You Get'' uzlaboto versiju ar nosaukumu ''What You See Ain’t Always What You Get'' ar piecām jaunām dziesmām; tā tika izdota 2020. gada 23. oktobrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nycountryswag.com/luke-combs-album-review/|title=Lūks Kombss: What You See Ain't Always What You Get - uzlabotā albuma versija apskats|last=Zisman|first=Erica|website=NYCS|access-date=November 30, 2020|date=October 23, 2020|language=en-US|archive-date={{dat|2023|02|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230217135239/https://nycountryswag.com/luke-combs-album-review/}}</ref> Dziesma ''Forever After All'' uzstādīja kantrī mūzikas straumēšanas rekordus [[Apple Music]] un [[Spotify]]. Viņa trešais albums ''Growing Up'' tika izdots 2022. gada 24. jūnijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://sonymusic.ca/press_release/luke-combs-new-album-growin-up-out-today |title=Lūka Kombsa jaunais albums 'Growin' Up' ir pieejams jau šodien |date=2022-06-24 |access-date=2023-02-14 |website=Sony Music Canada}}</ref> Albums iekļāva singlus - ''Doin' This'', ''The Kind of Love We Make'', kas sasniedza pirmo vietu kantrī mūzikas topā un astoto vietu [[Hot 100]], un ''Going, Going, Gone''. Viņa ceturtais albums ''Getting’ Old'' tika izdots 2023. gada 24. martā.<ref>{{publikācijas atsauce|last1=Nicholson|first1=Jessica|title=Lūks Kombs paziņo par jaunā albuma iznākšanu martā|url=https://www.billboard.com/music/country/luke-combs-new-album-2023-announced-1235194431/|magazine=Billboard|date=January 4, 2023|access-date=January 5, 2023}}</ref> Reklāmas singli - ''Growin’ Up and Gettin’ Old'' un ''Love You Anyway'' - tika izdoti pirms albuma. Viņa kaverversija [[Treisijas Čapmenas]] dziesmai ''Fast Car'' nepilnu divu mēnešu laikā mūzikas straumēšanas platformā [[Spotify]] tika atskaņota vairāk nekā 65 miljonus reižu, padarot to par populārāko dziesmu no albuma šajā platformā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Young |first1=Casey |title=Lūks Kombss oficiāli izvirza singlu "Fast Car" uz kantrī radio kā singlu|url=https://www.whiskeyriff.com/2023/06/01/luke-combs-officially-sending-fast-car-to-country-radio-as-a-single/ |website=Whiskey Riff |access-date=3 June 2023 |date=1 June 2023}}</ref> == Koncerttūres == ===== Galvenais mākslinieks ===== * ''Don't Tempt Me with a Good Time Tour'' (2017–18) * ''Beer Never Broke My Heart Tour'' (2019) * ''What You See Is What You Get Tour'' (2020–21) * ''Luke Combs World Tour'' (2023) * ''Growin' Up and Gettin' Old Tour'' (2024) ===== Iesildītājs ===== * ''The Devil Don't Sleep Tour'' (2017) ar [[Brantley Gilbert|Brantliju Gilbertu]] * ''High Noon Neon Tour'' (2018) ar [[Džeisonu Aldīnu]] * ''Here on Earth Tour'' (2020) ar [[Timu Makgrovu]] (divi datumi) == Personīgā dzīve == 2016. gada sākumā Kombss iepazinās ar [[Nikolu Hokingu]], un 2018. gada novembrī abi saderinājās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/entertainment/luke-combs-crosses-off-two-004557240.html|title=Lūks Kombss izsvītro divas lietas no sava vēlmju saraksta|last1=Kruh|first1=Nacy|website=[[Yahoo!]]|date=February 22, 2018 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last= |first= |date=November 29, 2018 |title=Lūks Kombss saderinājies ar draudzeni Nikolu Hokingu|url=http://tasteofcountry.com/luke-combs-is-engaged-to-girlfriend-nicole-hocking/ |work=Taste of Country}}</ref> Viņi apprecējās [[Florida|Floridā]] 2020. gada 1. augustā. 2022. gada 19. jūnijā kļuva par vecākiem savam pirmajam dēlam. 2023. gada 15. augustā piedzima viņu otrais dēls. == Diskogrāfija == * ''This One's for You'' (2017) * ''What You See Is What You Get'' (2019) * ''Growin' Up'' (2022) * ''Gettin' Old'' (2023) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mūzika]] [[Kategorija:Kantrimūzikas grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 86vol13tq3nitse7dzysotxgdacjudl 0 559332 4525760 4492628 2026-09-22T13:33:19Z Teatrālis 82063 /* Novembris */ 4525760 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2024|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2024. gads|2024. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:1991.gada barikāžu atcerei veltītie pasākumi.jpg|thumb|250px|[[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkēvičs]] un [[Evika Siliņa]] 2024. gada 20. janvārī pie kritušo piemiņas vietām [[Bastejkalns|Bastejkalnā]]]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|thumb|200px|Gada putns — [[mazais zīriņš]]]] [[Attēls:Gūdu klintis.jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Gūdu klintis]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[stirna]] (''Capreolus capreolus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2024-ndash-stirna/ Gada dzīvnieks 2024 – stirna] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[mazais zīriņš]] (''Sternula albifrons'')<ref>[https://www.lob.lv/2024/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-2024-gada-putna-goda-iecel-mazo-zirinu/ Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2024. gada putna godā ieceļ mazo zīriņu] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[lielacu kamene]] (''Bombus confusus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-kukainis-2024-ndash-lielacu-kamene/ Gada kukainis 2024 – lielacu kamene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[ūdens ēzelītis]] (''Asellus aquaticus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-ndash-udens-ezelitis/ Gada bezmugurkaulnieks 2024 – ūdens ēzelītis] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[zaļganais kailgliemezis]] (''Limacus maculatus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2024-ndash-zalganais-kailgliemezis/ Gada gliemis 2024 – zaļganais kailgliemezis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[apdzira]] (''Huperzia selago'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2024-ndash-apdzira/ GADA AUGS 2024 – APDZIRA] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[zemais bērzs]] (''Betula humilis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2024-ndash-zemais-berzs/ Gada koks 2024 – zemais bērzs] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[zilzaļā hlorociborija]] (''Chlorociboria aeruginascens'')<ref>{{ziņu atsauce |title=Par 2024. gada sēni nosauc zilzaļo hlorociboriju – krāšņa un noderīga, bet maz pētīta |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/04.01.2024-par-2024-gada-seni-nosauc-zilzalo-hlorociboriju-krasna-un-noderiga-bet-maz-petita.a537678/ |accessdate={{dat|2024|1|4||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2024|1|4||bez}}}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[trauslā lāsenīte]] (''Leocarpus fragilis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-glotsene-2024-ndash-trausla-lasenite/ GADA GĻOTSĒNE 2024 – TRAUSLĀ LĀSENĪTE] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[parastā līklape]] (''Campylopus introflexus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-parasta-liklape/ GADA SŪNA – PARASTĀ LĪKLAPE] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[mitrāji]]<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivotne-2024-ndash-mitraji/ Gada dzīvotne 2024 – mitrāji] Dabasdati</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Gūdu klintis]] (Gaviļu iezis)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geo.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/82339/|title=Latvijas 2024. gada ģeovieta – Gūdu klintis|website=www.geo.lu.lv|access-date=2024-01-11|date=2024-01-10|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Aboras apmetne|Aboras I apmetne]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arheologubiedriba.lv/aktulkais/2024/1/11/2024-gada-arheoloijas-piemineklis-aboras-i-apmetne|title=2024. gada arheoloģijas piemineklis – Aboras I apmetne|website=www.arheologubiedriba.lv|access-date=2024-01-18|date=2024-01-17|language=lv}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 620 eiro līdz 700 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/358813-2024-gada-minimala-darba-alga-bus-700-eiro-palielinas-ari-stundas-tarifa-likmes-2023|title=2024. gadā minimālā darba alga būs 700 eiro, palielinās arī stundas tarifa likmes|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2023-12-31|language=lv}}</ref> * [[10. janvāris]] — [[Rīgas dome]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums "Eagle Hills" parakstīja sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti [[Andrejsala]]s apkaimes attīstībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.01.2024-andrejsalas-attistiba-sadarbiba-ar-arabu-investoriem-plano-ieguldit-3-miljardus-eiro.a538407/|title=Paraksta sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti Andrejsalas apkaimes attīstībai|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2024-01-10|language=lv}}</ref> * [[11. janvāris]] — Latvijā oficiālā vizītē ieradās [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56251154/ceturtdien-riga-ieradisies-ukrainas-prezidents-zelenskis|title=Ceturtdien Rīgā ieradīsies Ukrainas prezidents Zelenskis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2024-01-11|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[Saeima]] galīgajā lasījumā atbalstīja [[Latvijas Radio]] un [[Latvijas Televīzija]]s apvienošanu, paredzot, ka vienots [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] darbosies sākot ar 2025. gada 1. janvāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56273812/saeima-nolemj-apvienot-sabiedriskos-medijus|title=Saeima nolemj apvienot sabiedriskos medijus|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2024-01-18|language=lv}}</ref> * [[25. janvāris]] — no amata atbrīvoja [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes priekšsēdētāju [[Līga Sausiņa|Līgu Sausiņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56296306/sausinu-atbrivo-no-siguldas-novada-domes-priekssedetajas-amata|title=Sausiņu atbrīvo no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2024-01-25|language=lv}}</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — no amata atbrīvoja [[Talsu novads|Talsu novada]] domes priekšsēdētāju [[Eva Kārkliņa|Evu Kārkliņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.02.2024-talsos-no-amata-gaz-domes-vaditaju-karklinu-atkapjas-ari-abi-vietnieki.a541699/|title=Talsos no amata gāž domes vadītāju Kārkliņu; atkāpjas arī abi vietnieki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-05|language=lv}}</ref> === Marts === * [[7. marts]] — uzņemoties atbildību par jauno elektrovilcienu krīzi, kas nu esot pārvarēta, no amata atkāpās AS "[[Pasažieru vilciens]]" valdes priekšsēdētājs [[Rodžers Jānis Grigulis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.03.2024-no-amata-atkapjas-pasazieru-vilciena-valdes-priekssedetajs-grigulis.a545825/|title=No amata atkāpjas «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Grigulis |website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-07|language=lv}}</ref> * [[28. marts]] — [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Arturs Krišjānis Kariņš]] paziņoja par demisiju, kas sekoja skandālam par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2024-turbulence-valdiba-karins-specreisu-del-demisione-no-arlietu-ministra-amata.a548299/|title=Turbulence valdībā: Kariņš specreisu dēļ demisionē no ārlietu ministra amata |website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-28|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — pēc divdomīga video izplatīšanās no amata atkāpās [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120008855/divdomiga-situacija-nokluvusais-lasmanis-atkapjas-no-jelgavas-novada-mera-amata|title=Divdomīgā situācijā nokļuvušais Lasmanis atkāpjas no Jelgavas novada mēra amata |website=www.delfi.lv|access-date=2024-04-03|language=lv}}</ref> * [[19. aprīlis]] — par [[Latvijas ārlietu ministre|Latvijas ārlietu ministri]] tika apstiprināta diplomāte [[Baiba Braže]]. === Maijs === * [[1. maijs]] — Latvijā stājās spēkā [[Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu|Stambulas konvencija]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijā stājas spēkā Stambulas konvencija |url=https://www.delfi.lv/193/politics/120019928/latvija-stajas-speka-stambulas-konvencija |accessdate={{dat|2024|5|2||bez}} |agency=[[delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2024|5|1||bez}}}}</ref> * [[9. maijs]] — notika [[kiberuzbrukums]] komunikāciju operatoram "[[Balticom]]", kā rezultātā visos "Balticom" translētajos televīzijas kanālos uz laiku ēterā bija redzams [[Krievijas propaganda]]s saturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kiberuzbrukums-latvijas-tv-kabeloperatoram-visos-kanalos-parraida-paradi-no-maskavas|title=Kiberuzbrukums Latvijas TV kabeļoperatoram – visos kanālos pārraida Kremļa propagandas saturu|website=LA.LV|access-date=2024-05-09|language=lv}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidenta amatā ievēlēts [[Raimonds Lazdiņš]], bet par ģenerālsekretāru kļuva Raitis Keselis. * [[8. jūnijs]] — notika [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]], kurās labākos rezultātus un divas deputātu vietas [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] ieguva "[[Jaunā Vienotība]]" un "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]". * [[17. jūnijs]] — personīgu iemeslu dēļ no amata atkāpās [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|kultūras ministre]] [[Agnese Logina]]. * [[20. jūnijs]]: ** par Latvijas kultūras ministri apstiprināta līdzšinējā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre [[Agnese Lāce]] no partijas "[[Progresīvie]]". ** [[Saeima]] atlaida [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes dome|domi]]; lēmums stājās spēkā nākamajā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.06.2024-saeima-atlaiz-rezeknes-domi.a558648/|title=Saeima atlaiž Rēzeknes domi|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-06-20|language=lv}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — noslēdzās ''[[Baltcom]]'' un "[[Bite Latvija]]" apvienošanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/611504-bite-latvija-parnem-baltcom-pakalpojumus|title="Bite Latvija" pārņem "Baltcom" pakalpojumus|website=[[jauns.lv]]|access-date=2024-07-01|language=lv}}</ref> * [[10. jūlijs]] — [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] domes priekšsēdētāja amatā [[Juris Žilko|Juri Žilko]] nomainīja agrākā novada domes priekšsēdētāja [[Viktorija Baire]]. * [[15. jūlijs]] — Latvija aizliedza Baltkrievijā reģistrētiem vieglajiem transportlīdzekļiem iebraukt Latvijas teritorijā no [[Baltkrievija]]s vai [[Krievija]]s. * [[25. jūlijs]] — no amata saistībā ar finanšu problēmām atkāpās [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] domes priekšsēdētājs [[Edgars Avotiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.07.2024-atkapies-smiltenes-novada-mers-edgars-avotins.a562789/|title=Atkāpies Smiltenes novada mērs Edgars Avotiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-28|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[28. augusts]] — darbību uzsāka [[INDEXO]] banka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/ekonomika/indexo-banka-sak-darbu-ko-ta-piedava-klientiem/|title=“Indexo banka” sāk darbu. Ko tā piedāvā klientiem?|website=tv3.lv|access-date=2024-08-28|date=2024-08-28|language=lv|archive-date=2024-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20240918052547/https://zinas.tv3.lv/ekonomika/indexo-banka-sak-darbu-ko-ta-piedava-klientiem/}}</ref> * [[29. augusts]] — bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Krišjānis Kariņš]] nolika [[Saeima]]s deputāta mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.08.2024-karins-noliek-saeimas-deputata-mandatu.a566747/|title=Kariņš noliek Saeimas deputāta mandātu |website=lsm.lv|access-date=2024-08-9|date=2024-08-29|language=lv}}</ref> === Septembris === * [[7. septembris]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas [[bezpilota lidaparāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> === Novembris === * [[28. novembris]] — kļuva zināms, ka [[VID]] Nodokļu un muitas policijas sāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā par [[PVN]] krāpšanas shēmas izveidi bija apturējusi noziedzīgu sindikātu. Lielāko daļu no Baltijas valstīs aizturētajām personām arestēja Latvijā. Baltijas valstīs un Polijā iesaldēto bankas kontu kopējā summa bija 5 839 000 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2024-starptautiska-operacija-aptur-pvn-krapnieku-sindikatu-baltija-aiztur-32-cilvekus.a578109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Starptautiskā operācijā aptur PVN krāpnieku sindikātu; Baltijā aiztur 32 cilvēkus] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Aldis Dubļāns]], fotogrāfs (dzimis 1952. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Guna Ābele]], pedagoģe un sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1941. gadā) * [[10. janvāris]] ** [[Aivars Gulbis]], tēlnieks (dzimis 1933. gadā) ** [[Valdis Štarks]], mūziķis, kultūras darbinieks, bijušais grupas [[Līvi (grupa)|"Līvi"]] bundzinieks (dzimis 1953. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Valentīns Ozoliņš]], grafiķis (dzimis 1927. gadā) * [[15. janvāris]] ** [[Alberts Jurčenko]], brīvā stila cīkstonis (dzimis 1997. gadā) ** [[Gaļina Marjina]], mākslas vingrošanas trenere un tiesnese (dzimusi 1957. gadā) * [[16. janvāris]] ** [[Dzintra Grundmane]], basketboliste un pasniedzēja (dzimusi 1944. gadā) ** [[Uģis Muzikants]], taustiņinstrumentālists, grupas [[Pērkons (rokgrupa)|"Pērkons"]] dalībnieks (dzimis 1976. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Igors Ķīsis]], hokeja pedagogs, profesors (dzimis 1952. gadā) * [[20. janvāris]] ** [[Inguna Bauere]], rakstniece (dzimusi 1960. gadā) ** [[Pēteris Šipkovs]], inženierzinātņu profesors, akadēmiķis (dzimis 1944. gadā) ** [[Ģirts Zelmenis]], autosportists, rallijkrosa tiesnesis (dzimis 1984. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Rita Zelmane]], operdziedātāja (dzimusi 1934. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Māris Putniņš]], mākslinieks, scenārists un producents (dzimis 1950. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Pēteris Cimdiņš]], biologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1944. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7946946/muziba-devies-kadreizejais-augstakas-izglitibas-un-zinatnes-ministrs-peteris-cimdins|title=Mūžībā devies kādreizējais Augstākās izglītības un zinātnes ministrs Pēteris Cimdiņš|website=[[TVNET]]|access-date=2024-01-26|language=lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Ivars Galenieks]], džeza mūziķis (dzimis 1952. gadā) === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Jānis Kuzins]], politiķis (dzimis 1983. gadā) * [[7. februāris]] — [[Uldis Siliņš (dramaturgs)|Uldis Siliņš]], dramaturgs, aktieris, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā) * [[8. februāris]] — [[Vitālijs Ļevčenkovs]], šahists (dzimis 1949. gadā) * [[10. februāris]] — [[Margareta Ilona Siliņa]], tēlniece (dzimusi 1926. gadā) * [[12. februāris]] — [[Juris Kulakovs]], mūziķis, grupas "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]" dibinātājs (dzimis 1958. gadā) * [[14. februāris]] — [[Jurijs Ikoņņikovs]], fotogrāfs (dzimis 1937. gadā) * [[19. februāris]] — [[Alfons Piterāns]], biologs (dzimis 1930. gadā) * [[20. februāris]] — [[Zigrīda Džoana Rapa]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[21. februāris]] — [[Arturs Kiršfelds]], mākslinieks (dzimis 1932. gadā) * [[22. februāris]] — [[Jānis Gaujēns]], bērnu ķirurgs, profesors (dzimis 1932. gadā) * [[23. februāris]]: ** [[Maija Korkliša]], aktrise (dzimusi 1968. gadā) ** [[Valda Eilande]], [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākās tiesas]] goda tiesnese (dzimusi 1941. gadā) * [[27. februāris]] ** [[Mihails Savisko|Miks Savisko]], kinokritiķis, teorētiķis, scenārists (dzimis 1936. gadā) ** [[Jānis Daliņš (juniors)|Jānis Daliņš]], ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1939. gadā) * [[29. februāris]] — [[Ivars Asnis]], mākslinieks (dzimis 1957. gadā) <gallery> Attēls:Juris Kulakovs 1988.jpg|[[Juris Kulakovs]] Piterans008 copy.jpeg|[[Alfons Piterāns]] </gallery> === Marts === * [[3. marts]] — [[Agnis Andžāns]], matemātiķis, profesors, izglītības darbinieks (dzimis 1952. gadā) * [[9. marts]] — [[Silvija Šmidkena]], keramiķe, publiciste (dzimusi 1935. gadā) * [[11. marts]] — [[Rita Gāle]], dzejniece, sabiedriska darbiniece (dzimusi 1925. gadā) * [[13. marts]] — [[Ainārs Dimants]], žurnālists, mediju pētnieks (dzimis 1966. gadā) * [[14. marts]] — [[Antoņina Paškēviča]], keramiķe, porcelāna apgleznotāja (dzimusi 1951. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilma Šteinberga]], māksliniece, pedagoģe (dzimusi 1962. gadā) * [[26. marts]] — [[Indulis Urbāns]], metālmākslinieks (dzimis 1947. gadā) <gallery> Attēls:Agnis Andžāns.jpg|[[Agnis Andžāns]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Ivars Lūsis]], aktieris, režisors (dzimis 1969. gadā) * [[12. aprīlis]] — [[Igors Šuvajevs]], filozofs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (dzimis 1963. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Einārs Plūksna]], mākslinieks (dzimis 1941. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Irēna Lejniece]], arhitekte (dzimusi 1950. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Skaidrīte Darius]], horeogrāfe, folkloriste, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1927. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Aigars Liepiņš]], ģeogrāfs, hidrologs, novadpētnieks (dzimis 1962. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Pāvils Johansons]], dzejnieks, dziesminieks (dzimis 1947. gadā) * [[24. aprīlis]] — [[Baņuta Ancāne]], grafiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Alfrēds Čepānis]], politiķis (dzimis 1943. gadā) * [[27. aprīlis]] — [[Bonifācijs Daukšts]], dzejnieks, vēsturnieks un diplomāts (dzimis 1950. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]], ekonomists, politiķis (dzimis 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Inga Dirveika]], mediķe, dzejniece, mūziķe (dzimusi 1969. gadā) <gallery> Skaidrīte Darius 1927.11.06 - 2024.04.21.jpg|[[Skaidrīte Darius]] Pāvils Johansons 1947.10.18 - 2024.04.23.jpg|[[Pāvils Johansons]] Alfrēds Čepānis.jpg|[[Alfrēds Čepānis]] Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andris Vilks.jpg|[[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Raimonds Gabaliņš]], tēlnieks, gleznotājs, mūziķis, pedagogs (dzimis 1949. gadā) * [[7. maijs]] — [[Guntars Paste]], hokejists, hokeja funkcionārs un eksperts (dzimis 1966. gadā) * [[11. maijs]] — [[Ivars Amoliņš]], uzņēmējs un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[14. maijs]] — [[Baiba Indriksone]], aktrise (dzimusi 1932. gadā) * [[15. maijs]] ** [[Andris Blaumanis]], operdziedātājs (dzimis 1935. gadā) ** [[Alda Briede]], radio žurnāliste, režisore (dzimusi 1951. gadā) * [[18. maijs]] — [[Dace Zenne]], teātra darbiniece (dzimusi 1941. gadā) * [[20. maijs]] — [[Violeta Jātniece]], keramiķe (dzimusi 1939. gadā) * [[22. maijs]] — [[Pēteris Korsaks]], fotogrāfs, fotovēsturnieks (dzimis 1937. gadā) * [[27. maijs]] — [[Jānis Vasarietis]], liliju selekcionārs (dzimis 1922. gadā) === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** [[Juris Apinis]], motosportists un moto braukšanas instruktors (dzimis 1985. gadā) ** [[Žanuels Skopenko]], futbolists (dzimis 2000. gadā) * [[8. jūnijs]] — [[Oļegs Kotovičs]], operators, fotogrāfs (dzimis 1945. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Edvīns Dāvidsons]], televīzijas sporta žurnālists un komentētājs (dzimis 1940. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Zane Kreicberga]], teātra režisore, teorētiķe, pedagoģe (dzimusi 1971. gadā) ** [[Alberts Bels]], rakstnieks, prozaiķis (dzimis 1938. gadā) * [[16. jūnijs]]: ** [[Jānis Kubilis]], aktieris (dzimis 1923. gadā) ** [[Gunārs Stade]], pianists, koncertmeistars, pedagogs, komponists, aranžētājs (dzimis 1932. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Aina Adermane]], dokumentālo filmu redaktore, scenāriste, kinožurnāliste (dzimusi 1928. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Vladimirs Ponomarjovs]], baleta mākslinieks, horeogrāfs, deju pedagogs (dzimis 1951. gadā) === Jūlijs === * [[4. jūlijs]]: ** [[Mārtiņš Zilberts]], pianists, koncertmeistars (dzimis 1977. gadā) ** [[Andrejs Plakans]], vēsturnieks (dzimis 1940. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Jānis Straume]], ārsts, politiķis (dzimis 1962. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Ingrīda Latimira]], ekonomiste, politiķe (dzimusi 1958. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Vladls Šuļmans]], Latvijas ebreju sabiedriskais darbinieks, šahists, dziedātājs (dzimis 1962. gadā) <gallery> Jānis Straume.jpg|[[Jānis Straume]] Ingrīda Latimira.jpg|[[Ingrīda Latimira]] </gallery> === Augusts === * [[5. augusts]] ** [[Raimonds Auškāps]], tulkotājs, dramaturgs (dzimis 1952. gadā) ** [[Arnis Akmeņlauks]], dokumentālā kino režisors (dzimis 1937. gadā) * [[8. augusts]] — [[Aleksandrs Sircovs]], basģitārists, rokenrola grupas "Keksi" dibinātājs (dzimis 1958. gadā) * [[18. augusts]] — [[Rojs Brants]], televīzijas operators (dzimis 1958. gadā) * [[22. augusts]] — [[Valentīns Logins]], ārsts osteorefleksoterapeits (dzimis 1940. gadā) * [[25. augusts]] — [[Pēteris Milzarājs]], arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[26. augusts]] — [[Ausma Ābele]], kontrabasiste, pedagoģe (dzimusi 1948. gadā) * [[29. augusts]] — [[Ēvī Upeniece]], tēlniece, portretiste (dzimusi 1925. gadā) === Septembris === * [[3. septembris]] — [[Valentīns Maculēvičs]], režisors (dzimis 1950. gadā) * [[4. septembris]] — [[Inese Laizāne]], aktrise, politiķe (dzimusi 1971. gadā) * [[19. septembris]] — [[Zigmunds Jansons]], grieķu-romiešu cīņas cīkstonis, treneris (dzimis 1972. gadā) * [[21. septembris]] — [[Ingrīda Gutberga]], pianiste, ērģelniece, diriģente (dzimusi 1930. gadā) <gallery> Inese Laizāne.jpg|[[Inese Laizāne]] </gallery> === Oktobris === * [[7. oktobris]] — [[Mirdza Tupiņa]], televīzijas žurnāliste (dzimusi 1940. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Rasma Garne]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Jānis Mikāns]], metālmākslinieks, tēlnieks (dzimis 1947. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Ādolfs Ločmelis]], lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā) * [[23. oktobris]] — [[Haralds Vasiļjevs]], hokejists, treneris (dzimis 1952. gadā) * [[24. oktobris]] ** [[Pēteris Poudžiunas]], sporta organizators un basketbola tiesnesis (dzimis 1958. gadā) ** [[Ivars Kleins]], žurnālists (dzimis 1967. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Zenta Krišjāne-Rešetnika]], motosportiste (dzimusi 1938. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Daila Rotbaha]], dokumentālā kino režisore, scenāriste, rakstniece (dzimusi 1957. gadā) <gallery> HaraldsVasiljevs.png|[[Haralds Vasiļjevs]] </gallery> === Novembris === * [[2. novembris]] — [[Ieva Auziņa-Sentivanī]], dainu pētniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā) * [[4. novembris]]: ** [[Arnis Freibergs]], ārsts, zinātnieks, profesors (dzimis 1931. gadā) ** [[Gundega Lināre]], ainavu arhitekte (dzimusi 1944. gadā) ** [[Linda Zaķe]], hokejiste (dzimusi 1974. gadā) * [[5. novembris]] — [[Māris Āboliņš]], skaņu režisors (dzimis 1963. gadā) * [[9. novembris]]: ** [[Viesturs Meijers]], šahists (dzimis 1967. gadā) ** [[Jānis Uplejs]], mācītājs, mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[12. novembris]] — [[Aleksandrs Zobens]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1944. gadā) * [[13. novembris]] — [[Augusts Valdis Vasiļonoks]], hokejists (dzimis 1996. gadā) * [[14. novembris]] — [[Olita Nigule]], tēlniece, pedagoģe (dzimusi 1933. gadā) * [[15. novembris]] — [[Romualds Kalsons]], komponists (dzimis 1936. gadā) * [[20. novembris]] ** [[Anna Eižvertiņa]], režisore, pedagoģe (dzimusi 1945. gadā) ** [[Dainis Ozoliņš]], aktieris (dzimis 1953. gadā) * [[21. novembris]] — [[Edgars Maišelis]], policists, sporta projektu organizētājs (dzimis 1957. gadā) * [[23. novembris]] — [[Janīna Vilmane]], pedagoģe un folkloriste (dzimusi 1928. gadā) * [[29. novembris]] ** [[Anita Andrejeva]], ārste, zinātniece (dzimusi 1934. gadā) ** [[Dina Kvelde]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[30. novembris]]: ** [[Gunārs Placēns]], aktieris (dzimis 1927. gadā) ** [[Māris Raudziņš]], tēlnieks (dzimis 1946. gadā) <gallery> Meijers Viesturs.jpg|[[Viesturs Meijers]] </gallery> === Decembris === * [[4. decembris]] — [[Antons Broks]], kinoscenārists (dzimis 1929. gadā) * [[7. decembris]] — [[Ludmila Tarasova]], aktrise (dzimusi 1939. gadā) * [[8. decembris]] — [[Ainārs Gulbis]], uzņēmējs (dzimis 1959. gadā) * [[10. decembris]] — [[Jānis Ogle]], žurnālists, fotogrāfs (dzimis 1983. gadā) * [[11. decembris]] — [[Edvīns Kalnenieks]], gleznotājs, profesors (dzimis 1939. gadā) * [[16. decembris]] — [[Vitolds Mašnovskis]], muižu un baznīcu pētnieks, vēsturnieks (dzimis 1942. gadā) * [[17. decembris]] ** [[Jānis Timma]], basketbolists (dzimis 1992. gadā) ** [[Aigars Fadejevs]], vieglatlēts (dzimis 1975. gadā) ** [[Arvīds Kaufmanis]], basketbola treneris un organizators (dzimis 1931. gadā) ** [[Aivars Tiesnesis]], politiķis (dzimis 1957. gadā) ** [[Dagmāra Staprēna]], gleznotāja (dzimusi 1935. gadā) * [[18. decembris]] — [[Aivars Stankevičs]], ekonomikas doktors, profesors (dzimis 1962. gadā) * [[20. decembris]] — [[Helmuts Āķis]], metālmākslinieks (dzimis 1945. gadā) * [[22. decembris]] — [[Roze Stiebra]], animācijas filmu režisore (dzimusi 1942. gadā) * [[23. decembris]] — [[Eižens Valpēters]], mākslinieks (dzimis 1943. gadā) * [[24. decembris]] — [[Valts Censonis]], ārmrestleris (dzimis 1998. gadā) * [[27. decembris]] — [[Māris Minkevics]], burātājs, vindsērfinga treneris (dzimis 1978. gadā) <gallery> Jānis Timma 6 - Saski Baskonia 20171215 (cropped).jpg|[[Jānis Timma]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2024. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2024. gads|Latvija]] [[Kategorija:2024. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 4gad51x36n3ghkf7mmk8a1ibh7n4y23 0 569646 4525966 4512201 2026-09-23T07:06:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525966 wikitext text/x-wiki '''Luterāņu mācītājs''' ir evaņģēliski [[luterisms|luterisko]] draudžu garīdznieka latviskots apzīmējums, kas pārņemts no [[vācu valoda]]s (''Pfarrer'' jeb ''Prediger''). Kristīgās mācības sludināšanas, sakramentu pārvaldīšanas un draudzes garīgās vadīšanas amatam [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]] lietoti dažādi vārdi. Piemēram, [[apustulis Pāvils]] [[Pāvila vēstule efeziešiem|vēstulē efeziešiem]] 4. nodaļas 11. pantā lieto tādus nosaukumus kā apustulis, pravietis, evaņģēlists, gans un mācītājs.<ref>[https://latvijasluteranis.lv/2012/12/13/priesteris-vai-macitajs/ Latvijas Luterānis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240423111005/https://latvijasluteranis.lv/2012/12/13/priesteris-vai-macitajs/ |date={{dat|2024|04|23||bez}} }} vēstule 13/12/2012</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Luterticība]] [[Kategorija:Luterāņu mācītāji| ]] g0eckfjoesfehq072ltmdddyz82v1ny 0 571101 4525736 4510729 2026-09-22T12:21:21Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4525736 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Elmārs Siliņš | attēls = Elmārs Siliņš ministrs.JPG | amats = [[Latvijas finanšu ministrs]] | term_sākums = {{Dat|1990|05|14|N}} | term_beigas = {{Dat|1993|05|18|N}} | premjers = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis = [[Jānis Blekte]] | pēctecis = [[Uldis Osis]] | dzim_dati = {{Dat|1937|9|27|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Viesturi}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2020|3|11|1937|9|27}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = finansists | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Elmārs Siliņš''' (dzimis {{dat|1937|9|27}}, miris {{dat|2020|3|11}}) bija [[latvieši|latviešu]] finansists un politiķis, [[Latvijas Republikas Ministru padome|Godmaņa valdību]] [[Latvijas Republikas finanšu ministrs]] (1991—1993). == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gadā Viesturos Kārļa Siliņa ģimenē. 1954. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Finanšu un kredīta tehnikums|Rīgas Finanšu un kredīta tehnikumā]].<ref>[https://prabook.com/web/elmars.silins/947779 World Biographical Encyclopedia]</ref> [[Pārbūve]]s laikā 1988. gadā [[Arnis Kalniņš|Arņa Kalniņa]] vadībā darbojās [[Latvijas ĻKJS]] Centrālās Komitejas izveidotajā darba grupā, kuras sastāvā bija arī [[Jānis Āboltiņš]], E. Ameriks, V. Andrejeva, D. Babulis, V. Bļinovs, [[Inesis Feiferis]], [[Ojārs Kehris]] un [[Ivars Priedītis]]. Tā izstrādāja [[Latvijas PSR]] saimnieciskās vadīšanas pārkārtošanās modeli līdz 2005. gadam.<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/083097 Latvijas ĻKJS CK darba grupa piedāvā] [[Padomju Jaunatne]], 1988. gada 7. septembrī</ref> 1989. gada 14. maijā Elmārs Siliņš nesekmīgi kandidēja [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS tautas deputātu]] vēlēšanās, kurās 296. Rīgas Kirova rajona vēlēšanu apgabalā uzvarēja [[Mavriks Vulfsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Elmars-Silins-11.03.2020 |title=timenote.info |access-date=12.05.2024 |archive-date=12.05.2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240512113226/https://timenote.info/lv/Elmars-Silins-11.03.2020 }}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s E. Siliņš bija [[Latvijas Banka]]s padomes loceklis no 1990. gada jūlija līdz 1991. gada septembrim. {{Dat|1990|05|14|L|bez}} E. Siliņš kļuva par [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]. Būdams finanšu ministrs, E. Siliņš 1992. gada nogalē Latvijas valdības vārdā parakstīja garantijas vēstuli par Vācijas uzņēmuma ''Maschinen-Anlagen-Service'' (M.A.S.) 400 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] aizdevumu [[Brocēnu cementa un šīfera kombināts|Brocēnu cementa un šīfera kombinātam]]. Vēlāk izrādījās, ka M.A.S. līguma slēgšanas brīdī jau bija atzīts par maksātnespējīgu. Investīciju bankas prezidente [[Ilze Auzere|Ilze Jurkāne]] parakstīja 20 vekseļus, katru par 20 miljoniem dolāru, kas bija kā garants aizdevumam. Šī afēra apdraudēja arī [[ERAB]] ieguldījumus Latvijas Investīciju bankā, un tikai kādas Zviedrijas firmas rīcības rezultātā Latvijas valdība anulēja darījumu.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/padomnieks-ar-400-milj.-skandala-pagatni-10393591 Padomnieks ar 400 milj. skandāla pagātni] diena.lv 1999. gada 2. februārī</ref> Līdz 1995. gadam E. Siliņš bija [[Latintrādes banka]]s padomes priekšsēdētājs. == Atsauces == {{Atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Blekte]]<br><small>[[Latvijas PSR]] finansu ministrs</small>| virsraksts = [[Latvijas Republikas finanšu ministrs]] |periods = {{dat|1991|11|19|N}} — {{dat|1993|05|18|N}} |pēc = [[Uldis Osis]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siliņš, Elmārs}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] a91plwamh51z83nuekb6m6b62bcvu1u 0 572693 4525766 4522142 2026-09-22T14:16:56Z Makenzis 56205 https://www.soccerway.com/player/kokcu-orkun/KYsUHUd0/ 4525766 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|29}} | birth_place = | caps1 = 119 | caps2 = 60 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Feyenoord"|Feyenoord]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Hārlema}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | goals1 = 23 | goals2 = 14 | height = 175 | image = Orkun Kökçü 20260121 (2) - cropped version.jpg | caption = Orkuns Kekči 2026. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U18 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U19 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|07|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|25|sk|bez}} | name = | playername = Orkuns Kekči | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2018—2023 | years2 = 2023—2026 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 53 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcija U21 | nationalteam4 = {{fb|TUR}} | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2020— | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | years3 = 2025—2026 | caps3 = 30 | goals3 = 8 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | years4 = 2026— | caps4 = 6 | goals4 = 1 }} '''Orkuns Kekči''' ({{Val|tr|Orkun Kökçü}}; dzimis {{Dat|2000|12|29}}) ir [[Turcija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Kekči spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas "Beşiktaş"]]. Iepriekš pārstāvējis Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' līgas komandu ''[[Roterdamas "Feyenoord"|Feyenoord]]'' un [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]s komandu ''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]''. Turcijas futbola izlases rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]]. == Sasniegumi == '''''Feyenoord''''' * ''[[Eredivisie]]'': 2022—23 * ''[[Johan Cruijff Schaal]]'': 2018 '''''Benfica''''' * [[Portugāles Premjerlīga]]: 2024—25 * ''[[Supertaça Cândido de Oliveira]]'': 2023 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Turcijas futbolists-aizmetnis}} {{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Turcijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kekči, Orkuns}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ojlijaxq9wib5i0c7mjrkh5ca7swy15 0 577773 4525756 4525320 2026-09-22T13:29:28Z Teatrālis 82063 /* Septembris */ 4525756 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]] — [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]] — bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (profesors)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) * [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] e5o2pjou0fqz5n0io066ovzsuk2d8x6 4525759 4525756 2026-09-22T13:33:17Z Baisulis 11523 /* Septembris */ sīkumi..... 4525759 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]] — bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]] — [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]] — [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]] — bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]] — [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) * [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] c3oec8nprcmvc751o7el6nljtenyra2 0 579222 4525948 4204935 2026-09-23T06:35:20Z Olgerts V 41522 + Launkalne 4525948 wikitext text/x-wiki '''Bērzu iela''' var būt: * '''Latvijas pilsētās:''' ** [[Bērzu iela (Daugavpils)|Bērzu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Bērzu iela (Jēkabpils)|Bērzu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Bērzu iela (Jūrmala)|Bērzu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; ** [[Bērzu iela (Liepāja)|Bērzu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Bērzu iela (Rēzekne)|Bērzu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; ** [[Bērzu iela (Valmiera)|Bērzu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; ** [[Bērzu iela (Ventspils)|Bērzu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; ** [[Bērzu iela (Aizkraukle)|Bērzu iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]; ** [[Bērzu iela (Aizpute)|Bērzu iela]] — iela [[Aizpute|Aizputē]]; ** [[Bērzu iela (Aloja)|Bērzu iela]] — iela [[Aloja|Alojā]]; ** [[Bērzu iela (Alūksne)|Bērzu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Bērzu iela (Ape)|Bērzu iela]] — iela [[Ape|Apē]]; ** [[Bērzu iela (Auce)|Bērzu iela]] — iela [[Auce|Aucē]]; ** [[Bērzu iela (Ādaži)|Bērzu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; ** [[Bērzu iela (Baldone)|Bērzu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Bērzu iela (Baloži)|Bērzu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Bērzu iela (Balvi)|Bērzu iela]] — iela [[Balvi|Balvos]]; ** [[Bērzu iela (Bauska)|Bērzu iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[Bērzu iela (Cesvaine)|Bērzu iela]] — iela [[Cesvaine|Cesvainē]]; ** [[Bērzu iela (Cēsis)|Bērzu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Bērzu iela (Dobele)|Bērzu iela]] — iela [[Dobele|Dobelē]]; ** [[Bērzu iela (Grobiņa)|Bērzu iela]] — iela [[Grobiņa|Grobiņā]]; ** [[Bērzu iela (Gulbene)|Bērzu iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Bērzu iela (Iecava)|Bērzu iela]] — iela [[Iecava|Iecavā]]; ** [[Bērzu iela (Ikšķile)|Bērzu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]]; ** [[Bērzu iela (Ilūkste)|Bērzu iela]] — iela [[Ilūkste|Ilūkstē]]; ** [[Bērzu iela (Jaunjelgava)|Bērzu iela]] — iela [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]]; ** [[Bērzu iela (Kandava)|Bērzu iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]; ** [[Bērzu iela (Koknese)|Bērzu iela]] — iela [[Koknese|Koknesē]]; ** [[Bērzu iela (Kuldīga)|Bērzu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; ** [[Bērzu iela (Lielvārde)|Bērzu iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]]; ** [[Bērzu iela (Limbaži)|Bērzu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Bērzu iela (Ludza)|Bērzu iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]]; ** [[Bērzu iela (Madona)|Bērzu iela]] — iela [[Madona|Madonā]]; ** [[Bērzu iela (Pāvilosta)|Bērzu iela]] — iela [[Pāvilosta|Pāvilostā]]; ** [[Bērzu iela (Piltene)|Bērzu iela]] — iela [[Piltene|Piltenē]]; ** [[Bērzu iela (Preiļi)|Bērzu iela]] — iela [[Preiļi|Preiļos]]; ** [[Bērzu iela (Priekule)|Bērzu iela]] — iela [[Priekule|Priekulē]]; ** [[Bērzu iela (Rūjiena)|Bērzu iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]]; ** [[Bērzu iela (Sabile)|Bērzu iela]] — iela [[Sabile|Sabilē]]; ** [[Bērzu iela (Salacgrīva)|Bērzu iela]] — iela [[Salacgrīva|Salacgrīvā]]; ** [[Bērzu iela (Salaspils)|Bērzu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Bērzu iela (Saldus)|Bērzu iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; ** [[Bērzu iela (Saulkrasti)|Bērzu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; ** [[Bērzu iela (Sigulda)|Bērzu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; ** [[Bērzu iela (Skrunda)|Bērzu iela]] — iela [[Skrunda|Skrundā]]; ** [[Bērzu iela (Smiltene)|Bērzu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]]; ** [[Bērzu iela (Stende)|Bērzu iela]] — iela [[Stende|Stendē]]; ** [[Bērzu iela (Tukums)|Bērzu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Bērzu iela (Varakļāni)|Bērzu iela]] — iela [[Varakļāni|Varakļānos]]; ** [[Bērzu iela (Viesīte)|Bērzu iela]] — iela [[Viesīte|Viesītē]]; ** [[Bērzu iela (Zilupe)|Bērzu iela]] — iela [[Zilupe|Zilupē]]. * '''Citās apdzīvotās vietās:''' ** Bērzu iela, [[Aizpurve (Dzelzavas pagasts)|Aizpurve]], Dzelzavas pagasts ** Bērzu iela, [[Alsunga]], Alsungas pagasts ** Bērzu iela, [[Atašiene]], Atašienes pagasts ** Bērzu iela, [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūta]], Svētes pagasts ** Bērzu iela, [[Ābele (Pelču pagasts)|Ābele]], Pelču pagasts ** Bērzu iela, [[Babīte]], Babītes pagasts ** Bērzu iela, [[Bārbele]], Bārbeles pagasts ** Bērzu iela, [[Benislava]], Lazdukalna pagasts ** Bērzu iela, [[Bērvircava]], Sesavas pagasts ** Bērzu iela, [[Bērzkalne]], Bērzkalnes pagasts ** Bērzu iela, [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], Veselavas pagasts ** Bērzu iela, [[Bērzpils]], Bērzpils pagasts ** Bērzu iela, [[Blīdene]], Blīdenes pagasts ** Bērzu iela, [[Cibla]], Ciblas pagasts ** Bērzu iela, [[Cimdenieki]], Grobiņas pagasts ** Bērzu iela, [[Draudzība (Novadnieku pagasts)|Draudzība]], Novadnieku pagasts ** Bērzu iela, [[Druva]], Saldus pagasts ** Bērzu iela, [[Dundaga]], Dundagas pagasts ** Bērzu iela, [[Engure]], Engures pagasts ** Bērzu iela, [[Ērģeme]], Ērģemes pagasts ** Bērzu iela, [[Galēni]], Galēnu pagasts ** Bērzu iela, [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]], Garkalnes pagasts ** Bērzu iela, [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]], Carnikavas pagasts ** Bērzu iela, [[Goliševa]], Goliševas pagasts ** Bērzu iela, [[Inciems]], Krimuldas pagasts ** Bērzu iela, [[Inčukalns]], Inčukalna pagasts ** Bērzu iela, [[Indra]], Indras pagasts ** Bērzu iela, [[Izvalta]], Izvaltas pagasts ** Bērzu iela, [[Jaunbērze]], Jaunbērzes pagasts ** Bērzu iela, [[Jaungulbene]], Jaungulbenes pagasts ** Bērzu iela, [[Jaunmārupe]], Mārupes pagasts ** Bērzu iela, [[Jaunsilavas]], Turku pagasts ** Bērzu iela, [[Ječi]], Dunikas pagasts ** Bērzu iela, [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]], Jumpravas pagasts ** Bērzu iela, [[Kalnāji (Tīnūžu pagasts)|Kalnāji]], Tīnūžu pagasts ** Bērzu iela, [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]], Ķekavas pagasts ** Bērzu iela, [[Kocēni]], Kocēnu pagasts ** Bērzu iela, [[Kombuļi]], Kombuļu pagasts ** Bērzu iela, [[Kruki (Silmalas pagasts)|Kruki]], Silmalas pagasts ** Bērzu iela, [[Kubuli]], Kubulu pagasts ** Bērzu iela, [[Kursīši]], Kursīšu pagasts ** Bērzu iela, [[Lapmežciems]], Lapmežciema pagasts ** Bērzu iela, [[Laubere]], Lauberes pagasts ** Bērzu iela, [[Lauderi]], Lauderu pagasts ** Bērzu iela, [[Launkalne]], Launkalnes pagasts ** Bērzu iela, [[Lautere]], Aronas pagasts ** Bērzu iela, [[Lazdona 1]], Praulienas pagasts ** Bērzu iela, [[Letes]], Beļavas pagasts ** Bērzu iela, [[Liezēre]], Liezēres pagasts ** Bērzu iela, [[Likverteni]], [[Vecsaules pagasts]] ** Bērzu iela, [[Litene]], Litenes pagasts ** Bērzu iela, [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]], Preiļu pagasts ** Bērzu iela, [[Līvbērze]], Līvbērzes pagasts ** Bērzu iela, [[Lociki]], Naujenes pagasts ** Bērzu iela, [[Martiši]], Isnaudas pagasts ** Bērzu iela, [[Melnbārži]], Zosēnu pagasts ** Bērzu iela, [[Mežotne]], Mežotnes pagasts ** Bērzu iela, [[Mēri]], Bilskas pagasts ** Bērzu iela, [[Nākotne (ciems)|Nākotne]], Glūdas pagasts ** Bērzu iela, [[Nīgrande]], Nīgrandes pagasts ** Bērzu iela, [[Ozolnieki]], Ozolnieku pagasts ** Bērzu iela, [[Palsmane]], Palsmanes pagasts ** Bērzu iela, [[Porečje]], Bērziņu pagasts ** Bērzu iela, [[Ragana (ciems)|Ragana]], Krimuldas pagasts ** Bērzu iela, [[Rekova]], Šķilbēnu pagasts ** Bērzu iela, [[Remte]], Remtes pagasts ** Bērzu iela, [[Rītausmas]], Īslīces pagasts ** Bērzu iela, [[Robežnieki]], Robežnieku pagasts ** Bērzu iela, [[Roja]], Rojas pagasts ** Bērzu iela, [[Ropaži]], Ropažu pagasts ** Bērzu iela, [[Rožupe]], Rožupes pagasts ** Bērzu iela, [[Rumbenieki]], Rumbas pagasts ** Bērzu iela, [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]], Salas pagasts ** Bērzu iela, [[Saliena (Salienas pagasts)|Saliena]], Salienas pagasts ** Bērzu iela, [[Saulaine (Priekules pagasts)|Saulaine]], Priekules pagasts ** Bērzu iela, [[Sēlija (ciems)|Sēlija]], Sēlpils pagasts ** Bērzu iela, [[Skaņkalne]], Skaņkalnes pagasts ** Bērzu iela, [[Skrīveri]], Skrīveru pagasts ** Bērzu iela, [[Stari]], Daukstu pagasts ** Bērzu iela, [[Stelpe]], Stelpes pagasts ** Bērzu iela, [[Straupe]], Straupes pagasts ** Bērzu iela, [[Stūnīši]], Olaines pagasts ** Bērzu iela, [[Svente]], Sventes pagasts ** Bērzu iela, [[Šķibe]], Bērzes pagasts ** Bērzu iela, [[Taurupe]], Taurupes pagasts ** Bērzu iela, [[Tetele]], Cenu pagasts ** Bērzu iela, [[Tiskādi]], Silmalas pagasts ** Bērzu iela, [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], Liepupes pagasts ** Bērzu iela, [[Ulbroka]], Stopiņu pagasts ** Bērzu iela, [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upenieki]], Jersikas pagasts ** Bērzu iela, [[Vaiņode]], Vaiņodes pagasts ** Bērzu iela, [[Varieši]], Variešu pagasts ** Bērzu iela, [[Variņi]], Variņu pagasts ** Bērzu iela, [[Vārkava]], Vārkavas pagasts ** Bērzu iela, [[Vecumnieki]], Vecumnieku pagasts ** Bērzu iela, [[Vītiņi]], Vītiņu pagasts ** Bērzu iela, [[Vītoliņi]], Valgundes pagasts ** Bērzu iela, [[Ziemeļblāzma (Skultes pagasts)|Ziemeļblāzma]], Skultes pagasts ** Bērzu iela, [[Zirņi (ciems)|Zirņi]], Zirņu pagasts == Skatīt arī == * [[Bērzu aleja]] * [[Mazā Bērzu iela]] * [[1. Bērzu iela]] * [[2. Bērzu iela]] * [[3. Bērzu iela]] * [[Dārziņu Bērzu iela]] {{Ielu nosaukums}} q90eghgg1ii70ye0uk5nvpwu34cp2ff 0 579337 4525787 4481043 2026-09-22T16:31:12Z ~2026-51212-75 150722 /* */ mainīts viens cipars 4525787 wikitext text/x-wiki '''Tālmācības vidusskola VSK.LV''' ir [[Latvija]]s privātā vispārējās izglītības iestāde, kas sniedz pamata un vidējo izglītību [[Tālmācība|attālinātā formā]] no 7. līdz 12. klasei. Izglītības iestāde piedāvā paātrinātu mācību modeli, kas izglītojamajiem sniedz juridisku iespēju viena mācību gada laikā apgūt divu klašu izglītības saturu<ref>{{tīmekļa atsauce |title=MK noteikumi Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un pārcelti uz nākamo klasi" |url=https://likumi.lv/ta/id/329096-kartiba-kada-izglitojamie-tiek-uznemti-visparejas-izglitibas-programmas-un-atskaititi-no-tam-ka-ari-obligatas-prasibas-izglitoj... |accessdate={{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref>. == Par skolu == Skola dibināta 2009. gadā, neilgu laiku darbojās ar nosaukumu '''Latvijas Zinātņu tālmācības vidusskola'''. Vēlāk tā sāka lietot zīmolu '''VSK.LV'''. Skola ir licencēta un darbojas saskaņā ar [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]s noteikumiem, piedāvājot pilnvērtīgas [[vispārējā izglītība|vispārējās izglītības]] programmas tiešsaistē. == Skolas vīzija == Zīmols '''VSK.LV''' atspoguļo trīs galvenos skolas deklarētos principus: '''V —''' viegli: uzsvars uz minimālismu un pieejamību no jebkuras vietas pasaulē. '''S —''' saprotami: strukturēts mācību saturs. '''K —''' kvalitatīvi: izmantojot modernās tehnoloģijas ar integrētiem [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] risinājumiem. "Skolēns ir pirmajā vietā." — pamatojoties uz šo tēzi, tiek veidotas pedagogu attiecības ar skolēniem. == Ārējās saites == * [https://vsk.lv/ Mājaslapa] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Tālmācība]] cm0l67b0isr1j4o0qwo35vqdkbjp5ka 0 579741 4525950 4524511 2026-09-23T06:36:26Z Olgerts V 41522 + Launkalne 4525950 wikitext text/x-wiki '''Liepu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Liepu iela (Daugavpils)|Liepu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Liepu iela (Jēkabpils)|Liepu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Liepu iela (Jelgava)|Liepu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Liepu iela (Jūrmala)|Liepu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; ** [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Liepu iela (Ogre)|Liepu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; ** [[Liepu iela (Rēzekne)|Liepu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; ** [[Liepu iela (Valmiera)|Liepu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; ** [[Liepu iela (Ventspils)|Liepu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; ** [[Liepu iela (Ainaži)|Liepu iela]] — iela [[Ainaži|Ainažos]]; ** [[Liepu iela (Aknīste)|Liepu iela]] — iela [[Aknīste|Aknīstē]]; ** [[Liepu iela (Alūksne)|Liepu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Liepu iela (Auce)|Liepu iela]] — iela [[Auce|Aucē]]; ** [[Liepu iela (Baloži)|Liepu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Liepu iela (Balvi)|Liepu iela]] — iela [[Balvi|Balvos]]; ** [[Liepu iela (Bauska)|Liepu iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[Liepu iela (Brocēni)|Liepu iela]] — iela [[Brocēni|Brocēnos]]; ** [[Liepu iela (Carnikava)|Liepu iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]]; ** [[Liepu iela (Cēsis)|Liepu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Liepu iela (Dobele)|Liepu iela]] — iela [[Dobele|Dobelē]]; ** [[Liepu iela (Durbe)|Liepu iela]] — iela [[Durbe|Durbē]]; ** [[Liepu iela (Gulbene)|Liepu iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Liepu iela (Iecava)|Liepu iela]] — iela [[Iecava|Iecavā]]; ** [[Liepu iela (Jaunjelgava)|Liepu iela]] — iela [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]]; ** [[Liepu iela (Kandava)|Liepu iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]; ** [[Liepu iela (Koknese)|Liepu iela]] — iela [[Koknese|Koknesē]]; ** [[Liepu iela (Krāslava)|Liepu iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]]; ** [[Liepu iela (Kuldīga)|Liepu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; ** [[Liepu iela (Lielvārde)|Liepu iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]]; ** [[Liepu iela (Limbaži)|Liepu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Liepu iela (Līvāni)|Liepu iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]]; ** [[Liepu iela (Madona)|Liepu iela]] — iela [[Madona|Madonā]]; ** [[Liepu iela (Mazsalaca)|Liepu iela]] — iela [[Mazsalaca|Mazsalacā]]; ** [[Liepu iela (Piltene)|Liepu iela]] — iela [[Piltene|Piltenē]]; ** [[Liepu iela (Pļaviņas)|Liepu iela]] — iela [[Pļaviņas|Pļaviņās]]; ** [[Liepu iela (Preiļi)|Liepu iela]] — iela [[Preiļi|Preiļos]]; ** [[Liepu iela (Priekule)|Liepu iela]] — iela [[Priekule|Priekulē]]; ** [[Liepu iela (Rūjiena)|Liepu iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]]; ** [[Liepu iela (Sabile)|Liepu iela]] — iela [[Sabile|Sabilē]]; ** [[Liepu iela (Salacgrīva)|Liepu iela]] — iela [[Salacgrīva|Salacgrīvā]]; ** [[Liepu iela (Salaspils)|Liepu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Liepu iela (Saldus)|Liepu iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; ** [[Liepu iela (Saulkrasti)|Liepu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; ** [[Liepu iela (Sigulda)|Liepu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; ** [[Liepu iela (Smiltene)|Liepu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]]; ** [[Liepu iela (Staicele)|Liepu iela]] — iela [[Staicele|Staicelē]]; ** [[Liepu iela (Stende)|Liepu iela]] — iela [[Stende|Stendē]]; ** [[Liepu iela (Subate)|Liepu iela]] — iela [[Subate|Subatē]]; ** [[Liepu iela (Talsi)|Liepu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]; ** [[Liepu iela (Tukums)|Liepu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Liepu iela (Valdemārpils)|Liepu iela]] — iela [[Valdemārpils|Valdemārpilī]]; ** [[Liepu iela (Varakļāni)|Liepu iela]] — iela [[Varakļāni|Varakļānos]]; ** [[Liepu iela (Viļāni)|Liepu iela]] — iela [[Viļāni|Viļānos]]; ** [[Liepu iela (Zilupe)|Liepu iela]] — iela [[Zilupe|Zilupē]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** Liepu iela, Aizkraukle, Aizkraukles pagasts ** Liepu iela, Alsunga, Alsungas pagasts ** Liepu iela, Atašiene, Atašienes pagasts ** Liepu iela, Auciems, Raiskuma pagasts ** Liepu iela, Augšlīgatne, Līgatnes pagasts ** Liepu iela, Baltinava, Baltinavas pagasts ** Liepu iela, Barkava, Barkavas pagasts ** Liepu iela, Bērvircava, Sesavas pagasts ** Liepu iela, Bērzkalne, Bērzkalnes pagasts ** Liepu iela, Birzgale, Birzgales pagasts ** Liepu iela, Blīdene, Blīdenes pagasts ** Liepu iela, Blonti, Blontu pagasts ** Liepu iela, Būtnāri, Zirņu pagasts ** Liepu iela, Draudzība, Novadnieku pagasts ** Liepu iela, Dukuri, Priekuļu pagasts ** Liepu iela, Dundaga, Dundagas pagasts ** Liepu iela, Eglaine, Eglaines pagasts ** Liepu iela, Emburga, Salgales pagasts ** Liepu iela, Engure, Engures pagasts ** Liepu iela, Ērberģe, Mazzalves pagasts ** Liepu iela, Felicianova, Ciblas pagasts ** Liepu iela, Galēni, Galēnu pagasts ** Liepu iela, Ģikši, Amatas pagasts ** Liepu iela, Ieriķi, Drabešu pagasts ** Liepu iela, Ilzeskalns, Ilzeskalna pagasts ** Liepu iela, Inčukalns, Inčukalna pagasts ** Liepu iela, Ipiķi, Ipiķu pagasts ** Liepu iela, Izvalta, Izvaltas pagasts ** Liepu iela, Jaunanna, Jaunannas pagasts ** Liepu iela, Jaunmārupe, Mārupes pagasts ** Liepu iela, Jāņuciems, Demenes pagasts ** Liepu iela, Ječi, Dunikas pagasts ** Liepu iela, Jumprava, Jumpravas pagasts ** Liepu iela, Kalni, Nīgrandes pagasts ** Liepu iela, Kastīre, Rušonas pagasts ** Liepu iela, Kocēni, Kocēnu pagasts ** Liepu iela, Kursīši, Kursīšu pagasts ** Liepu iela, Kusa, Aronas pagasts ** Liepu iela, Kušaiņi, Skrundas pagasts ** Liepu iela, Langstiņi, Garkalnes pagasts ** Liepu iela, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts ** Liepu iela, Laubere, Lauberes pagasts ** Liepu iela, Launkalne, Launkalnes pagasts ** Liepu iela, Letes, Beļavas pagasts ** Liepu iela, Lēdurga, Lēdurgas pagasts ** Liepu iela, Likverteni, Vecsaules pagasts ** Liepu iela, Litene, Litenes pagasts ** Liepu iela, Līgo, Līgo pagasts ** Liepu iela, Līksna, Līksnas pagasts ** Liepu iela, Ļaudona, Ļaudonas pagasts ** Liepu iela, Malnava, Malnavas pagasts ** Liepu iela, Martiši, Isnaudas pagasts ** Liepu iela, Matīši, Matīšu pagasts ** Liepu iela, Mazgramzda, Priekules pagasts ** Liepu iela, Mazlauki, Vircavas pagasts ** Liepu iela, Mālpils, Mālpils pagasts ** Liepu iela, Mežciems, Jaunsvirlaukas pagasts ** Liepu iela, Mērdzene, Mērdzenes pagasts ** Liepu iela, Mētriena, Mētrienas pagasts ** Liepu iela, Miltiņi, Bērzes pagasts ** Liepu iela, Murjāņi, Sējas pagasts ** Liepu iela, Murmastiene, Murmastienes pagasts ** Liepu iela, Nereta, Neretas pagasts ** Liepu iela, Nīcgale, Nīcgales pagasts ** Liepu iela, Ogresgals, Ogresgala pagasts ** Liepu iela, Ošupe, Ošupes pagasts ** Liepu iela, Ozolaine, Limbažu pagasts ** Liepu iela, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts ** Liepu iela, Pastende, Ģibuļu pagasts ** Liepu iela, Pelēči, Pelēču pagasts ** Liepu iela, Pērnciems, Salas pagasts ** Liepu iela, Pilda, Pildas pagasts ** Liepu iela, Pilskalns, Beļavas pagasts ** Liepu iela, Pociems, Katvaru pagasts ** Liepu iela, Pope, Popes pagasts ** Liepu iela, Prauliena, Praulienas pagasts ** Liepu iela, Prīkuļi, Saunas pagasts ** Liepu iela, Ratnieki, Čornajas pagasts ** Liepu iela, Rāmava, Ķekavas pagasts ** Liepu iela, Rembate, Rembates pagasts ** Liepu iela, Rencēni, Rencēnu pagasts ** Liepu iela, Riebiņi, Riebiņu pagasts ** Liepu iela, Rītausmas, Īslīces pagasts ** Liepu iela, Robežnieki, Grobiņas pagasts ** Liepu iela, Roja, Rojas pagasts ** Liepu iela, Rosica, Stoļerovas pagasts ** Liepu iela, Rožupe, Rožupes pagasts ** Liepu iela, Rudbārži, Rudbāržu pagasts ** Liepu iela, Rugāji, Rugāju pagasts ** Liepu iela, Rumbenieki, Rumbas pagasts ** Liepu iela, Salnava, Salnavas pagasts ** Liepu iela, Semenova, Medņevas pagasts ** Liepu iela, Skaista, Skaistas pagasts ** Liepu iela, Skaņkalne, Skaņkalnes pagasts ** Liepu iela, Skrīveri, Skrīveru pagasts ** Liepu iela, Skujetnieki, Lazdukalna pagasts ** Liepu iela, Skulte, Skultes pagasts ** Liepu iela, Smārde, Smārdes pagasts ** Liepu iela, Sprūževa, Griškānu pagasts ** Liepu iela, Stāmeriena, Stāmerienas pagasts ** Liepu iela, Stepi, Zvārtavas pagasts ** Liepu iela, Svētciems, Salacgrīvas pagasts ** Liepu iela, Svēte, Svētes pagasts ** Liepu iela, Šķēde, Šķēdes pagasts ** Liepu iela, Šķibe, Bērzes pagasts ** Liepu iela, Tilža, Tilžas pagasts ** Liepu iela, Tīnūži, Tīnūžu pagasts ** Liepu iela, Tume, Tumes pagasts ** Liepu iela, Tumšupe, Ropažu pagasts ** Liepu iela, Turna, Ērģemes pagasts ** Liepu iela, Tūja, Liepupes pagasts ** Liepu iela, Ukri, Ukru pagasts ** Liepu iela, Ulbroka, Stopiņu pagasts ** Liepu iela, Uļjanova, Sakstagala pagasts ** Liepu iela, Ungurpils, Alojas pagasts ** Liepu iela, Upenieki, Jersikas pagasts ** Liepu iela, Uzvara, Gailīšu pagasts ** Liepu iela, Valgunde, Valgundes pagasts ** Liepu iela, Valle, Valles pagasts ** Liepu iela, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts ** Liepu iela, Veczosna, Lūznavas pagasts ** Liepu iela, Ventava, Vārves pagasts ** Liepu iela, Viesturi, Viesturu pagasts ** Liepu iela, Višķu tehnikums, Višķu pagasts ** Liepu iela, Vībiņi, Embūtes pagasts ** Liepu iela, Vītiņi, Vītiņu pagasts ** Liepu iela, Zante, Zantes pagasts ** Liepu iela, Zemīte, Zemītes pagasts ** Liepu iela, Ziemupe, Vērgales pagasts ** Liepu iela, Zosna, Lūznavas pagasts ** Liepu iela, Zvirgzdene, Zvirgzdenes pagasts == Skatīt arī == * [[Liepu aleja]] * [[Mazā Liepu iela]] {{Ielu nosaukums}} 2ns9fgqchbguw0dq9ny8d97wcibroey 0 584531 4525769 4522145 2026-09-22T14:20:28Z Makenzis 56205 https://www.soccerway.com/player/murillo-michael/rNLU0jIl/ 4525769 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|11}} | birth_place = | image = Amir Murillo England v Panama 27 June 26-002 (cropped).jpg | caption = Maikls Amirs Muriljo 2026. gadā | caps1 = 42 | caps2 = 17 | caps3 = 2 | clubnumber = 62 | clubs1 = {{flaga|Panama}} [[San Francisco F.C.|San Francisco]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[New York Red Bulls]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[New York Red Bulls]] II | countryofbirth = {{vieta|Panama|Panama|2s=Panama (pilsēta)}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | goals1 = 3 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 183 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Panama}} Panama U20 | nationalteam2 = {{flaga|Panama}} Panamas olimpiskā izlase | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|07|26|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|26|SK|bez}} | name = | playername = Maikls Amirs Muriljo | position = [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] | years1 = 2014—2017 | years2 = 2017 | years3 = 2017 | nationalcaps3 = 97 | nationalgoals3 = 9 | nationalteam3 = {{fb|PAN}} | nationalyears3 = 2016— | years4 = 2018—2019 | caps4 = 45 | clubs4 = {{flaga|ASV}} [[New York Red Bulls]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | years5 = 2020—2023 | caps5 = 107 | goals5 = 10 | caps6 = 62 | goals6 = 6 | years6 = 2023—2026 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | years7 = 2026— | caps7 = 17 | goals7 = 2 }} '''Maikls Amirs Muriljo Bermudess''' ({{Val|es|Michael Amir Murillo Bermúdez}}, dzimis {{Dat|1996|2|11}}) ir [[Panama]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Muriljo spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas "Beşiktaş"]]. Iepriekš pārstāvējis Panamas komandu ''[[San Francisco F.C.|San Francisco]]'', ASV komandu ''[[New York Red Bulls]]'', Beļģijas komandu ''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'' un Francijas komandu [[Marseļas "Olympique"]]. [[Panamas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2017. gada CONCACAF Zelta kauss|2017.]], [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019.]] un [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]], kā arī [[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]. == Sasniegumi == '''San Francisco''' * [[Copa Panamá]]: 2015 '''New York Red Bulls''' * [[MLS Supporters' Shield]]: 2018 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Panamas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Muriljo, Maikls Amirs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Panamas futbolisti]] [[Kategorija:Panamas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Red Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 0ukcolz0rold5oib003g4as5xsigoq9 0 587496 4525947 4516367 2026-09-23T06:32:49Z Olgerts V 41522 + Launkalne 4525947 wikitext text/x-wiki '''Akmens iela''' var būt: * [[Akmens iela (Baloži)|Akmens iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; * [[Akmens iela (Cēsis)|Akmens iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Akmens iela (Kandava)|Akmens iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]; * [[Akmens iela (Tukums)|Akmens iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; * [[Akmens iela (Dzilnuciems)|Akmens iela]] — iela Babītes pagasta [[Dzilnuciems|Dzilnuciemā]]; * [[Akmens iela (Ielejas)|Akmens iela]] — iela Olaines pagasta [[Ielejas (Olaines pagasts)|Ielejās]]; * [[Akmens iela (Launkalne)|Akmens iela]] — iela Launkalnes pagasta [[Launkalne|Launkalnē]]; * [[Akmens iela (Mucenieki)|Akmens iela]] — iela Ropažu pagasta [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekos]]; * [[Akmens iela (Tēraudi)|Akmens iela]] — iela Salaspils pagasta [[Tēraudi|Tēraudos]]. == Skatīt arī == * [[Akmeņu iela]] {{Ielu nosaukums}} ieaza8wm2hxpsmvl2zyaep3xib8osk9 3 587516 4525875 4197130 2026-09-22T21:38:45Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:DrogowySzymek]] uz [[Dalībnieka diskusija:Wikisz1]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/DrogowySzymek|DrogowySzymek]]" to "[[Special:CentralAuth/Wikisz1|Wikisz1]]" 4197130 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DrogowySzymek}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. decembris, plkst. 15.35 (EET) fmmg56odnmi0k0mgld92kna3h1y316j 0 589347 4525754 4208484 2026-09-22T13:28:25Z Baisulis 11523 papildināts...... 4525754 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada janvāris}} [[Attēls:Зарайский кремль коптер.jpg|thumb|Zarajskas kremlis]] '''Zarajskas kremlis''' ({{val|ru|Зарайский кремль}}) ir taisnstūrveida [[kremlis]] [[Zarajska|Zarajskā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Mūra kremlis celts pēc Maskavas [[Vasilijs III|Vasilija III]] rīkojuma no 1528. līdz 1531. gadam. Zarajskas kremlis konceptuāli līdzinās citiem tā laika Krievijas kremļiem, tostarp [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlim]], kas uzcelts dažas desmitgades agrāk. Tomēr tā 2,4 hektāru platība ir mazāka nekā citiem [[vidusliaki|viduslaiku]] kremļiem. Tas atrodas augstu upes austrumu krastā pretī [[Osjotra]]s un [[Oka]]s upju satekai. To uzcēla [[Maskavija]]s dienvidu robežas aizsardzībai, jo īpaši lai pasargātu no biežajiem [[Krimas haniste|Krimas tatāru]] uzbrukumiem. Tas bija viens no vairākiem cietokšņiem Okas upes garumā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maskavas apgabals]] [[Kategorija:Kremļi]] s47rnc7dvgyema7ddok0fsw6nk0hzxl 4525755 4525754 2026-09-22T13:28:51Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4525755 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada janvāris}} [[Attēls:Зарайский кремль коптер.jpg|thumb|Zarajskas kremlis]] '''Zarajskas kremlis''' ({{val|ru|Зарайский кремль}}) ir taisnstūrveida [[kremlis]] [[Zarajska|Zarajskā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Mūra kremlis celts pēc Maskavas [[Vasilijs III|Vasilija III]] rīkojuma no 1528. līdz 1531. gadam. Zarajskas kremlis konceptuāli līdzinās citiem tā laika Krievijas kremļiem, tostarp [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlim]], kas uzcelts dažas desmitgades agrāk. Tomēr tā 2,4 hektāru platība ir mazāka nekā citiem [[viduslaiki|viduslaiku]] kremļiem. Tas atrodas augstu upes austrumu krastā pretī [[Osjotra]]s un [[Oka]]s upju satekai. To uzcēla [[Maskavija]]s dienvidu robežas aizsardzībai, jo īpaši lai pasargātu no biežajiem [[Krimas haniste|Krimas tatāru]] uzbrukumiem. Tas bija viens no vairākiem cietokšņiem Okas upes garumā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maskavas apgabals]] [[Kategorija:Kremļi]] r150k1lqr19j0cjtg2ek1i0jz2x2ykh 0 590372 4525808 4325520 2026-09-22T19:00:45Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: uk-ua → uk (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4525808 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada janvāris}} [[Attēls:Сбитень (збитень) ржаной.JPG|thumb|Zbiteņs]] '''Zbiteņs''' ({{val|uk|збитень}}, {{val|be|збіцень}}) ir sens [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] [[dzēriens]], kas tiek gatavots no [[medus]], [[Garšviela|garšvielām]] un aromātiskajiem [[augi]]em. Pastāv uzskats, ka dzēriena nosaukums cēlies no darbības vārda "''збивати''" (sajaukt, sakult), jo visbiežāk tas tika gatavots divos atsevišķos traukos. Vienā nostādināja medu, bet otrā — garšaugus, un tieši pirms lietošanas abus sajauc.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spadok.org.ua/narodna-kukhnya/shcho-take-davnoruskyy-zbyten|title=Що таке давньоруський збитень?|website=SPADOK.ORG.UA|access-date=2025-01-24|language=uk}}</ref> == Vēsture == Hronikās minēts, ka 1128. gadā kņazs Vsevolods mielastā cienāja viesus ar "pārvirumu" — dzērienu, kas ir zbiteņs. Šis dzēriens bija vienlīdz populārs gan vienkāršās tautas vidū, gan augstmaņu lokā, lai gan augstākās sabiedrības pārstāvji izmantoja izsmalcinātākas sastāvdaļas, piemēram, importētas garšvielas. Zbiteņa tirdzniecībai tika izveidotas stacionāras "zbiteņa būdas", kas atradās cilvēku pārpildītās vietās. Par letes vietu kalpoja liels logs, kas bija izveidots ēkas sienā. Papildus stacionārajiem tirdzniecības punktiem zbiteņu bieži tirgoja zbitenieki, kas nēsāja uz muguras traukus ar karsto dzērienu un to ielēja garāmgājējiem. Masveida zbiteņa patēriņš izzuda pēc [[Oktobra revolūcija|1917. gada boļševiku apvērsuma]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzerkalo.media/news/zbiten---yabluchniy-napiy-chasiv-kiivskoi-rusi|title=Збитень - яблучний напій часів Київської Русі|website=dzerkalo.media|access-date=2025-01-24|date=2024-08-16|language=en}}</ref> To ietekmēja importēto garšvielu trūkums, vispārēja patēriņa kultūras lejupslīde un citu sildošu dzērienu popularitātes pieaugums. Kopš 1990. gadiem tika veikti mēģinājumi atjaunot zbiteņa ražošanu un patēriņu, tomēr šie centieni neizraisīja ievērojamu dzēriena popularizēšanu. == Sastāvdaļas == Zbiteņa pamats vienmēr ir bijis ūdens un medus, taču garšvielu un aromātisko augu sastāvs bija mainīgs. Senākajos receptēs izmantoja vietējos augus: [[Asinszāles|asinszāli]], [[Salvijas|salviju]], bērzu lapas, liepu ziedus, [[Parastā kalme|kalmes]] saknes, [[Piparmētra|piparmētru]]. Vēlāk no Eiropas sāka ievest izsmalcinātākas garšvielas ([[Koriandrs|koriandru]], [[Ingvers|ingveru]], [[Kanēlis|kanēli]], [[Parastais anīss|anīsu]], [[krustnagliņas]], [[Kardamons|kardamonu]]), kas kļuva par pamatu populārākajām zbiteņa receptēm. Reizēm medum pievienoja arī melasi. Lai gan pievienotās sastāvdaļas kombinācijā ar medu piešķīra saldu garšas gammu, eksistēja arī mazāk izplatītas receptes ar izteiktu pikantu garšu. Šādos gadījumos zbitena pagatavošanā izmantoja lauru lapas, čili vai melnos piparus, mārrutkus un redīsus. == Pagatavošana == Senākajos zbiteņa receptēs tika izmantoti augi ar samērā nelielu ekstraktvielu daudzumu, tāpēc, lai iegūtu maksimālu aromātu un garšu, tika pielietota vairākas dienas ilga rūgšana. Šādu zbitenu sauca par "raudzēto zbiteņu". Medu vai medus un melases maisījumu raudzēja vienā traukā, bet garšaugu uzlējumu — citā. Pirms pasniegšanas abus uzlējumus sajauca, uzsildot vai atstājot aukstu. Tā rezultātā iegūst gan karstu, gan aukstu zbitenu, kas ziemā tika izmantots sasildīšanai, bet pirtī — slāpju remdēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.metro.ua/yak-pravylno-prygotuvaty-zbyten/|title=Як правильно приготувати збитень {{!}} Блог Мetro|website=Блог компанії МЕТRО|access-date=2025-01-24|date=2021-01-18|language=uk|archive-date=2025-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124233018/https://blog.metro.ua/yak-pravylno-prygotuvaty-zbyten/}}</ref> Rūgšanas procesā dzērienā veidojās neliels daudzums [[Spirti|alkohola]]. Zbiteņs ar alkohola saturu līdz 1 % tika uzskatīts par bezalkoholisku, savukārt zbiteņi ar 4—7 % alkohola bija viegli alkoholiskie dzērieni. Šī gatavošanas metode padarīja zbiteņu līdzīgu senkrievu [[Alus|alum]], [[Kvass|kvasam]], [[Medus (dzēriens)|stipram medum]] un baltkrievu [[kramambule]]i. Pēc iepazīšanās ar tropiskajām garšvielām, kas saturēja daudz ekstraktvielu un aromātisko savienojumu, nepieciešamība pēc ilgstošas rūgšanas pazuda. Dzērienu sāka gatavot ar vienkāršu metodi — vārīšanu, kur augus un garšvielas vārīja kopā ar medu. Šādu dzērienu sauca par "vienkāršo zbiteņu". Vienkāršajos zbiteņos nebija alkohola, un tos parasti dzēra karstus. Tipoloģiski šie vienkāršie zbiteņi ir līdzīgi [[Karstvīns|karstvīnam]], kur aromātiskas garšvielas piešķir bagātīgu garšu un sildošu efektu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzērieni]] [[Kategorija:Karstie dzērieni]] 9bshjuruy2zwirwoq2zcx7laimb2hv8 4525809 4525808 2026-09-22T19:04:25Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4525809 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada janvāris}} [[Attēls:Сбитень (збитень) ржаной.JPG|thumb|Zbiteņs]] '''Zbiteņs''' ({{val|uk|збитень}}, {{val|be|збіцень}}) ir sens [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] [[dzēriens]], kas tiek gatavots no [[medus]], [[Garšviela|garšvielām]] un aromātiskajiem [[augi]]em. Pastāv uzskats, ka dzēriena nosaukums cēlies no darbības vārda "''збивати''" (sajaukt, sakult), jo visbiežāk to gatavoja divos atsevišķos traukos. Vienā nostādināja medu, bet otrā — garšaugus, un tieši pirms lietošanas abus sajauc.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spadok.org.ua/narodna-kukhnya/shcho-take-davnoruskyy-zbyten|title=Що таке давньоруський збитень?|website=SPADOK.ORG.UA|access-date=2025-01-24|language=uk}}</ref> == Vēsture == Hronikās minēts, ka 1128. gadā kņazs Vsevolods mielastā cienāja viesus ar "pārvirumu" — dzērienu, kas ir zbiteņs. Šis dzēriens bija vienlīdz populārs gan vienkāršās tautas vidū, gan augstmaņu lokā, lai gan augstākās sabiedrības pārstāvji izmantoja izsmalcinātākas sastāvdaļas, piemēram, importētas garšvielas. Zbiteņa tirdzniecībai izveidoja stacionāras "zbiteņa būdas", kas atradās cilvēku pārpildītās vietās. Par letes vietu kalpoja liels logs, kas bija izveidots ēkas sienā. Papildus stacionārajiem tirdzniecības punktiem zbiteņu bieži tirgoja zbitenieki, kas nēsāja uz muguras traukus ar karsto dzērienu un to ielēja garāmgājējiem. Masveida zbiteņa patēriņš izzuda pēc [[Oktobra revolūcija|1917. gada boļševiku apvērsuma]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzerkalo.media/news/zbiten---yabluchniy-napiy-chasiv-kiivskoi-rusi|title=Збитень - яблучний напій часів Київської Русі|website=dzerkalo.media|access-date=2025-01-24|date=2024-08-16|language=en}}</ref> To ietekmēja importēto garšvielu trūkums, vispārēja patēriņa kultūras lejupslīde un citu sildošu dzērienu popularitātes pieaugums. Kopš 1990. gadiem veikti mēģinājumi atjaunot zbiteņa ražošanu un patēriņu, tomēr šie centieni neizraisīja ievērojamu dzēriena popularizēšanu. == Sastāvdaļas == Zbiteņa pamats vienmēr ir bijis ūdens un medus, taču garšvielu un aromātisko augu sastāvs bija mainīgs. Senākajos receptēs izmantoja vietējos augus: [[Asinszāles|asinszāli]], [[Salvijas|salviju]], bērzu lapas, liepu ziedus, [[Parastā kalme|kalmes]] saknes, [[Piparmētra|piparmētru]]. Vēlāk no Eiropas sāka ievest izsmalcinātākas garšvielas ([[Koriandrs|koriandru]], [[Ingvers|ingveru]], [[Kanēlis|kanēli]], [[Parastais anīss|anīsu]], [[krustnagliņas]], [[Kardamons|kardamonu]]), kas kļuva par pamatu populārākajām zbiteņa receptēm. Reizēm medum pievienoja arī melasi. Lai gan pievienotās sastāvdaļas kombinācijā ar medu piešķīra saldu garšas gammu, eksistēja arī mazāk izplatītas receptes ar izteiktu pikantu garšu. Šādos gadījumos zbitena pagatavošanā izmantoja lauru lapas, čili vai melnos piparus, mārrutkus un redīsus. == Pagatavošana == Senākajos zbiteņa receptēs izmantoja augus ar samērā nelielu ekstraktvielu daudzumu, tāpēc, lai iegūtu maksimālu aromātu un garšu, dzērienam atļāva rūgt vairākas dienas. Šādu zbitenu sauca par "raudzēto zbiteņu". Medu vai medus un melases maisījumu raudzēja vienā traukā, bet garšaugu uzlējumu — citā. Pirms pasniegšanas abus uzlējumus sajauca, uzsildot vai atstājot aukstu. Tā rezultātā iegūst gan karstu, gan aukstu zbitenu, ko ziemā izmantoja, lai sasildītos, bet pirtī — slāpju remdēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.metro.ua/yak-pravylno-prygotuvaty-zbyten/|title=Як правильно приготувати збитень {{!}} Блог Мetro|website=Блог компанії МЕТRО|access-date=2025-01-24|date=2021-01-18|language=uk|archive-date=2025-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124233018/https://blog.metro.ua/yak-pravylno-prygotuvaty-zbyten/}}</ref> Rūgšanas procesā dzērienā veidojās neliels daudzums [[Spirti|alkohola]]. Zbiteņu ar alkohola saturu līdz 1 % uzskatīja par bezalkoholisku, savukārt zbiteņi ar 4—7 % alkohola bija viegli alkoholiskie dzērieni. Šī gatavošanas metode padarīja zbiteņu līdzīgu senkrievu [[Alus|alum]], [[Kvass|kvasam]], [[Medus (dzēriens)|stipram medum]] un baltkrievu [[kramambule]]i. Pēc iepazīšanās ar tropiskajām garšvielām, kas saturēja daudz ekstraktvielu un aromātisko savienojumu, nepieciešamība pēc ilgstošas rūgšanas pazuda. Dzērienu sāka gatavot ar vienkāršu metodi — vārīšanu, kur augus un garšvielas vārīja kopā ar medu. Šādu dzērienu sauca par "vienkāršo zbiteņu". Vienkāršajos zbiteņos nebija alkohola, un tos parasti dzēra karstus. Tipoloģiski šie vienkāršie zbiteņi ir līdzīgi [[Karstvīns|karstvīnam]], kur aromātiskas garšvielas piešķir bagātīgu garšu un sildošu efektu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzērieni]] [[Kategorija:Karstie dzērieni]] 77rwx1lj2c28lfshrdzmf0cd1f4dicf 0 591273 4526032 4424142 2026-09-23T08:43:33Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4526032 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada februāris}} {{BioTakso infokaste | nosaukums = Zilacu melnais lemurs | attēls = Lemur yeux turquoises.jpg | att_nosaukums = Zilacu melno lemuru pāris | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | apakškārta =Strepsirrhini | apakškārta_lv=Slapjdeguna pērtiķi | infrakārta =Lemuriformes | infrakārta_lv=Lemurveidīgie | virsdzimta=Lemuroidea | virsdzimta_lv=Lemuri | dzimta = Lemuridae | dzimta_lv = Lemuru dzimta | ģints = Eulemur | ģints_lv = Īstie Lemuri | ģints_r = | suga = Eulemur flavifrons | suga_lv = Zilacu melnais lemurs | suga_r = | binomial = Eulemur flavifrons <small>([[Džons Edvards Grejs|Gray]], 1867)</small> | izplatība = [[Attēls:Eulemur flavifrons range map.svg|200px|center|Eulemur flavifrons range map]] Zilacu melnā lemura izplatība [[Madagaskara]]s salā (iekrāsota sarkanā krāsā) | kategorijas = nē }} '''Zilacu melnais lemurs''' (''Eulemur flavifrons''), ir viena no [[Īstie lemuri|īsto lemuru]] (''Eulemur'') ģints sugām. Kā jau [[Primāti|primātam]], tam ir spēcīgas rokas ar plaukstām līdzīgi kā cilvēkam, kurām ir ādas tekstūra, kas nodrošina stingru saķeri ar koku zariem, pa kuriem dzīvnieks pārvietojas. Lemura aste ir garāka par dzīvnieka ķermeni. [[Attēls:Lémurien aux yeux turquoise.jpg|thumb|Zilacu melnā lemura mazulis.]] Zilacu melnais lemurs apdzīvo primāros un sekundāros subtropu mitros un sausos mežus [[Madagaskara]]s ziemeļrietumu daļā. Dzīvnieks atrodas arī dažādu pasaules zoodārzu kolekcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.apollo.lv/4513408/zoodarza-francija-piedzimis-loti-retas-sugas-lemurs|title=Zoodārzā Francijā piedzimis ļoti retas sugas lemurs |accessdate=2017-07-10 |website=apollo.lv |publisher= |date=2025-02-03 }}</ref> == Klasifikācija == Zilacu melnais lemurs ir viena no vismazāk pētītajām lemuru sugām.<ref>https://web.archive.org/web/20110723172932/http://www.primate-sg.org/PDF/Primates.in.Peril.2008-2010.pdf</ref> Dzīvnieka atšķirīgā iezīme ir izteikti zilā acu krāsa. Līdz 2008. gadam tā tika uzskatīta par [[Melnais lemurs|melnā lemura]] (Eulemur makako) pasugu, pēc tam tika izdalīta kā atsevišķa suga. == Izskats un īpašības == Lemura ķermenis ir 39 līdz 45 cm garš, astes garums ir 51 līdz 65 cm, svars ir 1,8 līdz 2 kg.<ref name=mad>{{grāmatas atsauce|title=Lemurs of Madagascar|url=https://archive.org/details/lemursofmadagasc0000unse_u9j1|author=Mittermeier, RA|page=[https://archive.org/details/lemursofmadagasc0000unse_u9j1/page/n294 291]|year=2006|publisher=Conservation International |isbn=1-881173-88-7}}</ref> Dzīvniekiem raksturīgs [[Dzimumdimorfisms|dzimumdomorfisms]], un tēviņi un mātītes ir atšķirīgi krāsoti. Tēviņu apmatojums ir pilnīgi melns, savukārt mātīšu apmatojums var būt no sarkanbrūna līdz pelēkam. Tas atšķiras no melnā lemura sugas ar zilu acu krāsu, kas var variēt no pelēkzilas līdz koši zilai. == Barošanās == Zilacu melnais lemurs barojas galvenokārt ar augļiem, bet tas pārtiek arī no ziediem, lapām, sēnēm un kukaiņiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://lemur.duke.edu/discover/meet-the-lemurs/blue-eyed-black-lemur/ |title=Blue-Eyed Black Lemur - Duke Lemur Center<!-- Заголовок добавлен ботом --> |access-date=2017-08-08 |archive-date=2016-09-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160908074101/http://lemur.duke.edu/discover/meet-the-lemurs/blue-eyed-black-lemur/ |dead-url= }}</ref> Ēdienkarte atšķiras atkarībā no sezonas. Zilacu melnais lemurs palīdz arī pavairot daudzus lietus meža augus un kokus. Tā kā tas sagremo apēsto augļu mīkstumu, bet ne sēklas, tas izplata vairāk nekā 50 dažādu augu sugu sēklas (nogulsnētas svaigā mēslojuma kaudzē), un daži augi, iespējams, ir īpaši attīstījušies, lai tos izkliedētu tieši šis lemurs. Zilacu melnais lemūrs palīdz arī apputeksnēt daudzus augus, kamēr tas ēd nektāru un ziedputekšņus no augu ziediem. == Uzvedība == Lemuri dzīvo grupās pa 6 līdz 10 indivīdiem, un lielāko daļu grupas veido pieaugušie dzīvnieki. Grupu vada dominējoša lemuru mātīte. Grupas komunikācijā liela nozīme ir smaržām. Primāti iezīmē koku zarus un priekšmetus, berzējot pret tiem savus anoģenitālos dziedzerus un no tiem izdalot smaržīgos izdalījumus. Tēviņi izmanto arī dziedzerus, kas atrodas uz ķepām un plaukstas locītavām, un viņi var arī berzēt galvu pret priekšmetiem, kas viņus ieinteresējuši. == Vairošanās == Vairošanās sezonas laikā primāti piedzīvo fizioloģiskas izmaiņas. Mātītēm sākas estrālais cikls, un tēviņiem veidojas palielināti sēklinieki, ko pavada agresīva uzvedība pret citiem tēviņiem. Pārošanās notiek parasti aprīlī vai maijā. Grūsnība ilgst apmēram 4 mēnešus, pēc tam sausās sezonas beigās, aptuveni no augusta līdz oktobrim mātīte dzemdē mazuļus. Neatkarīgi no dzimuma mazulis piedzimst ar brūnu kažokādu, un tikai pēc viena vai diviem mēnešiem jauno tēviņu kažoks sāk kļūt tumšāks, līdz kļūst pilnīgi melns. Mazuļi barojas ar mātes pienu līdz 5—6 mēnešiem un kļūst patstāvīgi tikai 11 mēnešu vecumā. == Sugas saglabāšana == Cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu lemuru dzīves telpu, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi. Rezultātā zilacu melnais lemurs savvaļā ir gandrīz izmiris. Tā rezultātā zilacu melnais lemurs ir iekļauts [[CITES]] konvencijas I pielikumā un skaitās [[Sugas kas ir uz izzušanas robežas|kritiski apdraudēta suga]]. Tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 īpatņu pašlaik dzīvo savvaļā, galvenokārt, samazinoties tā [[biotops|biotopam]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.iucnredlist.org/species/8211/115563094/ Sarkanās grāmatas interneta vietnes profils] {{Bioloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Lemuri]] [[Kategorija:Slapjdeguna pērtiķi]] [[Kategorija:Madagaskaras fauna]] njsso1x0li0gesgzb3jun45a11qlits 0 602348 4525741 4525730 2026-09-22T12:49:06Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4525741 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Dienvidāfrikas | Article = | Type = Valsts karogs un flaga | Image = Flag of South Africa.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = {{dat|1994|4|27}} | Design = horizontāls „Y” veida raksts ar melnu, dzeltenu un zaļu krāsu, ko ieskauj sarkans (augšā) un zils (apakšā) lauks, ar baltiem atdalījumiem | Designer = Frederiks Braunels }} [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1994).svg|thumbnail|195px|Dienvidāfrikas karogs no 1928. līdz 1994. gadam]] '''Dienvidāfrikas karogs''' ir viens no [[Dienvidāfrika]]s valsts simboliem. Karogs pieņemts 1994. gada 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc [[Aparteīds|aparteīda]] beigām. Tas simbolizē jaunu sākumu, vienotību un daudzveidību. Karogā izmantotas sešas krāsas: melna, zaļa, dzeltena, balta, sarkana un zila. „Y” burta forma simbolizē tautas apvienošanos no dažādiem virzieniem uz kopīgu ceļu. Krāsas nav oficiāli definētas kā noteiktu simbolu apzīmējumi, taču tās bieži tiek saistītas ar valsts vēsturi — melnā, zaļā un dzeltenā ar [[Āfrikas Nacionālais kongress|Āfrikas Nacionālo kongresu]] (ANC), bet sarkanā, balta un zilā ar vecāko Eiropas kolonizatoru (nīderlandiešu un britu) karogiem. Pirms pašreizējā karoga Dienvidāfrikas Republikā izmantoja dažādus karogus, tostarp karogs ar britu ietekmi un vēlāk [[trikolors]], kurš attēloja arī trīs vēsturiskās republikas. 1994. gadā rīkots dizaina konkurss, taču izvēlēto karogu izveidoja pēc kompromisa, un tā dizains radīts īsā laikā, lai nodrošinātu jaunu nacionālu simbolu demokrātijas sākumam. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Karogs-aizmetnis}} {{Āfrikas karogi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidāfrika]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] 90l4w0d5kb3mw4wpd1rzwqmxb3yecbm 10 607822 4525983 4502363 2026-09-23T07:23:25Z Biafra 13794 4525983 wikitext text/x-wiki {{Sporta kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Atlanta Hawks spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA krāsa|Atlanta Hawks|1}} | fg = #{{NBA krāsa|Atlanta Hawks|2}} | komanda = Atlantas "Hawks" | komanda_saite = Atlantas "Hawks" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Rails Deniss|Deniss]] * 1 [[Džeilens Džonsons|Džonsons]] * 2 [[Kītons Volless|Volless]] * 3 [[K. Dž. Makolums|Makolums]] * 4 [[Geibs Vinsents|Vinsents]] * 5 [[Daisons Denjelss|Denjelss]] * 7 [[Nikeils Aleksandrs-Volkers|Aleksandrs-Volkers]] * 12 [[N'Fali Dante|Dante]] * 14 [[Asa Ņūels|Ņūels]] * 17 [[Onjeka Okongvu|Okongvu]] * 18 [[Muhameds Gueje|Gueje]] * 22 [[Nikola Džurušičs|Džurušičs]] * 24 [[Korijs Kisperts|Kisperts]] * 31 [[Džoks Landeils|Landeils]] * 35 [[Kristians Koloko|Koloko]] * ? [[Lū Dorts|Dorts]] * ? [[Henriks Vēsārs|Vēsārs]] * ? [[Ārons Viginss|Viginss]] * Galvenais treneris: [[Kvins Snaiders]] <!-- * Treneri asistenti: --> }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> jcpsgftxlox1gxgeh8ho77xrv4nqcrg 0 608307 4525942 4326121 2026-09-23T06:20:30Z Biafra 13794 4525942 wikitext text/x-wiki [[Attēls:A Barátság II. kőolajvezeték építése. Fortepan 87703.jpg|thumb|Naftas vada būve Ungārijā (1972)]] [[Attēls:Oil pipelines in Europe.png|thumb|Krievijas funkcionējošie naftas vadi uz Eiropas valstīm (2003)]] '''Naftas vads "Družba"''' ({{val|ru|нефтепровод «Дружба»}} — 'draudzība') ir 1960.—1974. gadā uzbūvēts [[Krievija]]s [[nafta]]s vadu tīkls, kas stiepjas no [[Aļmetjevska]]s caur [[Samaras apgabals|Samaras]] un [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabaliem]] līdz [[Mozira]]i [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], kur sadalās divos galvenajos cauruļvados, kas caur [[Ukraina|Ukrainu]] piegādā naftu [[Slovākija]]i, [[Ungārija]]i un [[Čehija]]i, un caur [[Polija|Poliju]] — [[Vācija]]i. Līdz 2003. gadam pa mazāku tā atzaru piegādāja naftu eksportam uz [[Ventspils]] ostu un līdz 2006. gadam uz [[Mažeiķi|Mažeiķu]] naftas pārstrādes rūpnīcu un [[Būtiņģe]]s naftas termināli. == Vēsture == 1959. gadā [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno naftas cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] naftas pārstrādes rūpnīcām. Katrai valstij bija jāpiegādā nepieciešamie materiāli, iekārtas un mašīnas būvniecībai. Cauruļvadu sāka uzbūvēt 1960. gadā, 1962. gadā naftu sāka piegādāt Čehoslovākijai, 1969. gada septembrī — Ungārijai, 1969. gada novembrī — Polijai un 1969. gada decembrī — Vācijas Demokrātiskajai Republikai. Naftas eksportam 1968. gadā uzcēla naftas vada atzaru [[Polocka]]—[[Ventspils]] un 1980. gadā pabeidza Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas būvi. 1972.—1974. gadā blakus pirmajam cauruļvadam uzbūvēta otro cauruļvadu, vadības centrs atradās [[Ļviva]]s pilsētā. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1992. gadā vadības centru pārcēla uz [[Brjanska]]s pilsētu, Latvija, Lietuva, Baltkrievija un Ukraina pārņēma cauruļvada īpašumtiesības to teritorijās. 2003. gadā naftas vadu pagarināja līdz [[Horvātija]]s ostai [[Omišaļi]]em. Sakarā ar strīdiem par naftas pārvades cenām caur Ventspils ostu 2001. gada decembrī Krievija atklāja alternatīvo naftas cauruļvadu jeb Baltijas cauruļvadu sistēmu (''Балтийская трубопроводная система'') no [[Kiriši]]em uz Somijas jūras līča piekrastē uzbūvēto [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorskas]] naftas termināli. Pēc 2006. un 2007. gada strīdiem ar Baltkrievijas valdību 2012. gada martā Krievija pabeidza būvēt arī "Družbai" alternatīvo naftas cauruļvadu uz Somijas jūras līča piekrasti [[Uņeča]]—[[Andreapole]]—[[Ustjluga]] jeb Baltijas cauruļvadu sistēmu-2 (''Балтийская трубопроводная система — 2''). 2019. gada aprīlī Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcas uz laiku pārtrauca naftas pārstrādi, jo tā bija piesārņota ar hloru. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā Eiropas Savienības valstis nolēma pakāpeniski pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu. 2025. gada 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka cauruļvada "Družba" naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> <gallery> Карта перспективных нефтепроводов.JPG|Alternatīvie naftas vadi uz Krievijas Baltijas jūras un Ziemeļu okeāna ostām (2009) Pipelines in Eastern Europe.png|Naftas (zaļi) un gāzes (sarkani) vadi (2007) Lietuvos naftotiekiai (Lithuanian Oil Pipelines).svg|Nefunkcionējošie naftas vadi uz Baltijas valstīm (2003) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{nafta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nafta]] [[Kategorija:Krievijas saimniecība]] [[Kategorija:Baltkrievijas saimniecība]] [[Kategorija:Polijas saimniecība]] kj9cqsl67u41h1r0ef1ktb5u0m3ar8b 0 616843 4526081 4377402 2026-09-23T11:27:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4526081 wikitext text/x-wiki {{Autoceļa infokaste | nosaukums = Maskavas apvedceļš | oriģ_nosaukums = Московская кольцевая автомобильная дорога | saīsinājums = MKAD | karte = Moscow_MKAD.svg | garums = 108,9 | joslas = 10–14 | segums = asfalts | ātrums = 100 | valsts = [[Krievija]] | reģions = [[Maskava]] | attēls = MKAD_(Moscow).jpg | paraksts = Maskavas apvedceļš }} '''Maskavas apvedceļš''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Московская кольцевая автомобильная дорога'', saīsināti '''MKAD''') ir galvenais apvedceļš ap [[Maskava|Maskavu]] un viens no nozīmīgākajiem autoceļiem Krievijā. Tas veido slēgtu apli ap pilsētu un kalpo kā galvenais tranzīta, sadales un pilsētas satiksmes ceļš. Autoceļa kopgarums ir 108,9 km. MKAD ir daudzjoslu autoceļš ar 10 līdz 14 braukšanas joslām, bez līmeņa krustojumiem — visa satiksme notiek caur divlīmeņu mezgliem. Maksimālais atļautais braukšanas ātrums lielākajā daļā posmu ir 100 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vilparts.by/main_news/main_news19/|title=Скорость на МКАД увеличивается до 100 км/ч - Vilparts|access-date=2025-12-13|date=2014-10-10|language=ru-RU|archive-date=2026-03-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20260309002917/https://vilparts.by/main_news/main_news19/}}</ref> MKAD savieno visas galvenās radiālās šosejas, kas ved no Maskavas uz citiem Krievijas reģioniem, tostarp: * [[Autoceļš M1 (Krievija)|M1]] * [[Autoceļš M2 (Krievija)|M2]] * [[Autoceļš M3 (Krievija)|M3]] * [[Autoceļš M4 (Krievija)|M4]] * [[Autoceļš M5 (Krievija)|M5]] * [[Autoceļš M7 (Krievija)|M7]] * [[Autoceļš M8 (Krievija)|M8]] * [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] * [[Autoceļš M10 (Krievija)|M10]] * [[Autoceļš M11 (Krievija)|M11]] * [[Autoceļš M12 (Krievija)|M12]] == Vēsture == Maskavas apvedceļa būvniecība sākās 1956. gadā. Ceļš tika nodots ekspluatācijā 1961. gadā kā divjoslu autoceļš, kas atradās ārpus pilsētas robežām un bija paredzēts tranzīta satiksmes novirzīšanai no Maskavas centra. Padomju laikā un pēc PSRS sabrukuma Maskava strauji paplašinājās, un MKAD pakāpeniski kļuva par pilsētas iekšējo maģistrāli. 1990. gados un 2000. gadu sākumā ceļš tika pilnībā pārbūvēts par daudzjoslu ātrgaitas autoceļu ar atdalītām brauktuvēm un bezluksoforu satiksmi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Autoceļi Krievijā]] m8fvqeka7vckycabdii7gzta5wssluq 0 618030 4525797 4418496 2026-09-22T18:04:04Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Apple_Music_logo.svg" aizvietots ar "AppleMusic_2019.svg" (iemesls:"Updated logo"). 4525797 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = ''Apple Music'' | logo_attēls = AppleMusic 2019.svg | īpašnieks = ''[[Apple|Apple Inc.]]'' | valodas = vairākas valodas | reģistrācija = obligāta, maksas | reģistrēti_lietotāji = | mājas_lapa = }} '''''Apple Music''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] digitāls mūzikas straumēšanas pakalpojums, kas pieder un ko pārvalda [[Apple|''Apple Inc.'']]. Pakalpojums tika prezentēts 2015. gadā un piedāvā miljoniem dziesmu, radio stacijas, atskaņošanas sarakstus un ekskluzīvu saturu. ''Apple Music'' ir pieejams ''Apple'' ierīcēs, tostarp ''[[iPhone]]'', ''[[iPad]]'', ''[[Macintosh|Mac]]'' un ''[[Apple TV]]'', kā arī ''[[Android]]'' ierīcēs. Lietotāji var klausīties mūziku tiešsaistē vai lejupielādēt dziesmas bezsaistes atskaņošanai. Pakalpojums darbojas abonēšanas bāzē un var tikt iekļauts ''[[Apple One]]'' pakalpojumu komplektā. ''Apple Music'' regulāri piedāvā jaunas dziesmas, ekskluzīvus albumus un personalizētus ieteikumus. == Skatīt arī == * [[Apple tehnikas uzskaitījums|''Apple'' tehnikas uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Tīmekļa vietnes]] [[Kategorija:Apple programmatūra]] 4r9zds30ldqjchdy4d81u7rjej62pi6 0 619435 4525738 4525710 2026-09-22T12:39:07Z Baisulis 11523 /* Septembris */ dažādi sīkumi...... 4525738 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jekabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 0ra2om303ftjdk8u86l905ib3g12h4x 4525747 4525738 2026-09-22T13:14:16Z DrewAir 91233 /* Gada raksturojums pa mēnešiem */ 4525747 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jekabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] pjjk94ev48b7hndt9hxj2j6lhyokh7p 4525750 4525747 2026-09-22T13:17:19Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūra */ 4525750 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jekabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] eyiy391pa3e0mc8d85tpo0hrlnl5iei 0 623257 4526003 4445899 2026-09-23T08:03:54Z Meistars Joda 781 4526003 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Lukass Piņeiru-Brotens | piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana | vārds_orig = ''Lucas Pinheiro Braathen'' | attēls = Lucas Braathen with the Small Crystal Globe 2023 Men's Slalom (6).jpg | att_izm = | paraksts = Lukass Piņeiru-Brotens 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|19}} | dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{NOR}} (2018–2023)<br>{{BRA}} (kopš 2024) | klubs = | sporta veids = [[kalnu slēpošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā | pk_debija = {{dat|2018|12|8||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = 2 (milzu slaloms: 2026; slaloms: 2023) | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = 1 zelta | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā | pč_dalība = 2 ([[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]]) | pč_medaļas = 0 | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry|{{BRA}}}} {{MedalSport|[[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|20px]] [[Kalnu slēpošana]]}} {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalGold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna-Kortīna 2026}}|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|Milzu slaloms]]}} }} '''Lukass Piņeiru-Brotens''' ({{val|pt|Lucas Pinheiro Braathen}}; dzimis {{dat|2000|4|19}} [[Oslo]]) ir [[Brazīlija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]], kas specializējas slalomā un milzu slalomā, {{oss|Z=2026|L=G}} čempions milzu slalomā. Viņš ir pirmais [[Brazīlija]]s un [[Latīņamerika]]s sportists, kas izcīnījis medaļu [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajā spēlēs]]. L. Piņeiru-Brotens dzimis Oslo, viņa tēvs ir [[norvēģis]], bet māte nāk no Brazīlijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbull.com/int-en/lucas-pinheiro-braathen-alpine-skier-career-profile|title=How Lucas Pinheiro Braathen made Alpine history for Brazil|website=Red Bull|access-date=2026-02-16|date=2025-11-17|language=en}}</ref> Pēc vecāku šķiršanās vispirms dzīvojis Brazīlijā, bet vēlāk atgriezies [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Līdz 2023. gadam starptautiskās sacensībās pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2024. gada — Brazīliju. == Karjera == Jaunieša vecumā pārstāvēja Norvēģijas klubu ''Bærums SK'' un 2019. gada Pasaules junioru čempionātā izcīnīja sudraba medaļu supergigantā un bronzas medaļu kombinācijā. [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās viņš debitēja 2018. gadā [[Valdizēra|Valdizērā]], bet pirmo uzvaru izcīnīja 2020. gadā [[Zeldene|Zeldenē]] milzu slalomā. 2022. gadā viņš triumfēja slalomā Vengenā, uzvarot divu braucienu summā pēc 29. vietas pirmajā braucienā. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], pārstāvot Norvēģiju, viņš nefinišēja ne slalomā, ne milzu slalomā. 2023. gada oktobrī L. Piņeiru-Brotens paziņoja par karjeras beigām, taču 2024. gadā atgriezās sacensībās, turpmāk pārstāvot Brazīliju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/skiing-braathen-norway-brazil-1110d8b5f831c05e5dd8a87b26e05594|title=Brazil gains Winter Olympics medal prospect after skier Lucas Braathen switches from Norway|website=AP News|access-date=2026-02-16|date=2024-03-07|language=en}}</ref> un guva pirmos Pasaules kausa punktus šīs valsts vēsturē kalnu slēpošanā. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] viņš bija [[Brazīlijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Brazīlijas karognesējs]] un izcīnīja zelta medaļu milzu slalomā, nodrošinot Brazīlijai, [[Dienvidamerika]]i, Latīņamerikai un tropu valstīm pirmo olimpisko medaļu ziemas olimpisko spēļu vēsturē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/live/2026/feb/14/winter-olympics-2026-giant-slalom-freestyle-skiing-skeleton-ice-hockey-live|title=Winter Olympics 2026: skeleton, ski jumping, Norway win 10th gold, and more – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-02-16|date=2026-02-14|last=Wallace|first=James|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2025.—2026. gada sezonā uzvarēja Pasaules kausa milzu slaloma ieskaitē, izcīnot Mazo kristāla globusu. Tas Brazīlijai bija pirmais kristāla globuss kalnu slēpošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fis-ski.com/alpine-skiing/news/2025-26/emotional-pinheiro-braathen-makes-brazilian-ski-history-by-sealing-gs-globe|title=Emotional Pinheiro Braathen makes Brazilian ski history by sealing GS Globe|website=fis-ski.com|access-date=2026-03-26|date=2026-03-24|language=en}}</ref> Absolūtajā kopvērtējumā viņš ieņēma otro vietu, piekāpjoties tikai [[Marko Odermats|Marko Odermatam]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpiskie čempioni kalnu slēpošanā — milzu slaloms vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Piņeiru-Brotens, Lukass}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Oslo dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas kalnu slēpotāji]] [[Kategorija:Brazīlijas kalnu slēpotāji]] [[Kategorija:Norvēģijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Brazīlijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki kalnu slēpošanā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 72ysil5bnz38je55mhpktxrek7vvyt3 0 635915 4526017 4519040 2026-09-23T08:26:56Z Baisulis 11523 papildināts...... 4526017 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Uļa | žanrs = [[drāmas filma|drāma]], [[vēsturiska filma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * [[Guntis Trekteris]] | operators = * [[Vojteks Starons]] | mākslinieks = [[Ieva Jurjāne]] | mūzika = * [[Marko Veissons]] * [[Ramo Teders]] * [[Sīms Skepasts]] | izplatītājs = ''[[Acme film]]'' | aktieri = * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Čulpana Hamatova]] * [[Aleksas Kazanavičius]] | attēls = ULYA-plakats.jpg | ilgums = 102 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{POL}} * {{EST}} * {{LTU}} | studija = ''[[Ego Media]]'' | scenārijs = * [[Andris Feldmanis]] * [[Līvija Ulmane]] * [[Kārlis Arnolds Avots]] | izdošana = {{Filmas datums|2026|5|21|Kannas|2026|9|15|Latvija}} | valoda = * [[Latviešu valoda|latviešu]] * [[Krievu valoda|krievu]] | montāža = [[Armands Začs]] | imdb = tt26751523 }} '''"Uļa"''' ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Latvija]]s, [[Polija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filmas sižets norisinās Latvijā 1960. gadu beigās un tas vēsta par leģendārās [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketbolistes]] [[Uļjana Semjonova|Uļjanas Semjonovas]] dzīvi. Filmas pirmizrāde notika 2026. gada 21. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] programmā ''[[Un Certain Regard]]'' ("Īpašais skatiens"). Filma saņēma 7 minūšu ilgas stāvovācijas, kā arī vairākas pozitīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/21.05.2026-foto-filma-ula-kannu-kinofestivala-ar-ovacijam-piedzivo-pirmizradi.a648229/|title=FOTO. Filma «Uļa» Kannu kinofestivālā ar ovācijām piedzīvo pirmizrādi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Filmas pirmizrāde Latvijā notika 2026. gada 15. septembrī un tā kļuva par skatītāko filmu Latvijā kopš filmas "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]", bet to nepārspējot.<ref>{{ziņu atsauce |title="Uļa" kļūst par skatītāko Latvijas filmu pirmajā izrādīšanas nedēļas nogalē kopš 2019. gada |url=https://sejas.tvnet.lv/8550396/ula-klust-par-skatitako-latvijas-filmu-pirmaja-izradisanas-nedelas-nogale-kops-2019-gada |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Filma izvēlēta kā Latvijas [[Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Labākā starptautiskā spēlfilma"|kandidatūra]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā starptautiskā spēlfilma"]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas pieteikums «Oskara» balvas nominācijai – Viestura Kairiša spēlfilma «Uļa» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/18.08.2026-latvijas-pieteikums-oskara-balvas-nominacijai-viestura-kairisa-spelfilma-ula.a659288/ |accessdate={{dat|2026|9|7||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> == Sižets == Darbība risinās [[Latvijas PSR]] 1960. gadu beigās, filmas varone [[Uļjana Semjonova|Uļa]] aug nomaļā Latvijas lauku sētā vecticībnieku ģimenē. Viņas neparastais augums liek tuviniekiem šaubīties, vai tik garai meitenei šajā pasaulē vispār būs vieta. Kad klases fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, Uļa tiek aizvesta uz [[Rīga|Rīgu]], lai pievienotos slavenai basketbola komandai, tomēr meitenei nav viegli noticēt saviem spēkiem, pieņemt sevi un atrast īsto ceļu, lai no apmulsušas pusaudzes kļūtu par pasaules mēroga sporta personību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://egomedia.lv/lv/ulya/|title=UĻA|website=Ego Media|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> == Lomās == * [[Kārlis Arnolds Avots]] — Uļa * [[Čulpana Hamatova]] — Natālija * [[Aleksas Kazanavičius]] — Lairons * [[Arturs Krūzkops]] — Kārlis Karbergs * [[Kaspars Dumburs]] — Pauls Karpovičs * [[Šamils Hamatovs]] — Pāvels * [[Alise Dzene]] — Maija * [[Madara Viļčuka]] — Ilze * [[Dārta Cīrule]] == Apbalvojumi == [[Kārlis Arnolds Avots]] 2026. gada jūlijā par galveno lomu filmā saņēmis labākā aktiera balvu [[Jeruzalemes kinofestivāls|Jeruzalemes kinofestivālā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2026. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Polijas filmas]] [[Kategorija:Igaunijas filmas]] [[Kategorija:Lietuvas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Filmas krievu valodā]] [[Kategorija:Latvijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Igaunijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Lietuvas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Polijas kopražojuma filmas]] fd676d6c684la55oyf7fpsjhh69qwcm 0 636195 4525765 4522137 2026-09-22T14:15:06Z Makenzis 56205 https://www.soccerway.com/player/oh-hyun-gyu/xrhecmZN/ 4525765 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|12}} | birth_place = | caps1 = 49 | caps2 = 38 | caps3 = 36 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Suwon Samsung Bluewings]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Gimcheon Sangmu F.C.|Gimcheon Sangmu]] | clubs3 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidkoreja|Namjandzu}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | goals1 = 13 | goals2 = 7 | goals3 = 11 | height = 187 | image = Oh Hyeon-gyu BJK.jpeg | caption = O Hjongju 2026. gadā | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U14 | nationalteam2 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U17 | nationalyears2 = 2016—2018 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|26|sk|bez}} | name = | playername = O Hjongju | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2023 | years2 = 2020—2021 | years3 = 2023—2024 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 30 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkorejas U23 | nationalteam5 = {{fb|KOR}} | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021—2022 | nationalyears5 = 2022— | years4 = 2024—2026 | caps4 = 56 | clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | goals4 = 15 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | years5 = 2026— | caps5 = 19 | goals5 = 6 }} '''O Hjongju''' ({{Val|ko|오현규}}, dzimis {{Dat|2001|4|12}}) ir [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkorejas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada O Hjongju spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas "Beşiktaş"]]. Iepriekš spēlējis Dienvidkorejas komandās ''[[Suwon Samsung Bluewings]]'' un ''[[Gimcheon Sangmu F.C.|Gimcheon Sangmu]]'', Skotijas komandā [[Glāzgovas "Celtic"]] un Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]''. [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Celtic''' * [[Skotijas Premjerlīga]]: 2022—23, 2023—24 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2022—23, 2023—24 * [[Skotijas Līgas kauss]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Dienvidkorejas futbolists-aizmetnis}} {{Dienvidkorejas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkorejas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidkorejas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] o3tn95fqbkwvramscvvtqw8kwthb1nv 0 636245 4525889 4506950 2026-09-22T22:46:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525889 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Latvijas Dizaina gada balva | awarded_for = sasniegumiem Latvijas dizainā | country = [[Latvija]] | year = 2017 | website = {{URL|https://dizainabalva.lv/}} }} '''Latvijas Dizaina gada balva''' ('''LDGB'''; angļu: ''National Design Award of Latvia'') ir nacionāls dizaina konkurss un apbalvojums Latvijā.<ref name="lsm-winner-2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/05.06.2025-latvijas-dizaina-gada-balvas-grand-prix-sanem-agentura-magic-par-dod-pieci-kampanu.a602044/ |title=Latvijas Dizaina gada balvas «Grand Prix» saņem aģentūra «Magic» par «Dod pieci!» kampaņu |work=LSM.lv |date=2025-06-05 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> Balva dibināta 2017. gadā ar [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] atbalstu, lai apzinātu, izvērtētu un popularizētu Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicinātu Latvijā radīta dizaina izmantošanu un nozares attīstību.<ref name="award-about">{{Tīmekļa atsauce |url=https://dizainabalva.lv/par-balvu/ |title=Par balvu |work=Latvijas Dizaina gada balva |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> Balvas rīkotāji un Latvijas sabiedriskie mediji to raksturo kā augstāko apbalvojumu dizaina jomā Latvijā.<ref name="award-about" /><ref name="lsm-exhibition-2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/rigas-un-liepajas-ielas-skatama-dizaina-gada-balvas-izstade.a421096/ |title=Rīgas un Liepājas ielās skatāma Dizaina gada balvas izstāde |work=LSM.lv |date=2021-09-13 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> Konkursā vērtē produktu, pakalpojumu, komunikācijas un vides dizainu, kā arī digitālos risinājumus; jaunajiem dizaineriem jaunākajos konkursa ciklos paredzēts atsevišķs apbalvojums.<ref name="km-2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/izzinota-latvijas-dizaina-gada-balvas-2026-finala-zurija-un-nozimigakie-pasakumi |title=Izziņota Latvijas Dizaina gada balvas 2026 fināla žūrija un nozīmīgākie pasākumi |work=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |date=2026-05-15 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> == Vēsture == Dizaina birojs ''H2E'' rīkoja pirmos trīs konkursus no 2017. līdz 2019. gadam.<ref name="award-about" /> Pirmajā konkursā 2017. gadā tika iesniegti 147 darbi, no kuriem starptautiska žūrija izvēlējās 20 finālistus.<ref name="fold-2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/2017/03/exhibition-national-design-award-of-latvia-2017/ |title=Exhibition “National Design Award of Latvia 2017” |work=FOLD |date=2017-03-06 |accessdate=2026-07-28 |language=en |archive-date=2025-05-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250514183834/https://www.fold.lv/en/2017/03/exhibition-national-design-award-of-latvia-2017/ }}</ref> Pirmo vietu ieguva datu vizualizācijas rīks ''[[Infogram]]''.<ref name="lsm-2017">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-nacionalo-dizaina-gada-balvu-iegust-vizualizacijas-riks-infogram.a226571/ |title=Latvijas Nacionālo dizaina gada balvu iegūst vizualizācijas rīks «Infogram» |work=LSM.lv |date=2017-03-03 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> 2018. gadā konkursam tika pieteikti 127 darbi.<ref name="fold-2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/en/exhibition-national-design-award-of-latvia-2018/ |title=Exhibition “National Design Award of Latvia 2018” |work=FOLD |date=2018-04-18 |accessdate=2026-07-28 |language=en}}</ref> Pirmo vietu piešķīra ''Associates, Partners et Sons'' veidotajai Rīgas Starptautiskā kino festivāla vizuālajai komunikācijai un telpiskajam noformējumam.<ref name="lsm-2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/dizaina-gada-balvas-galvenie-lauri-par-riga-iff-vizualo-komunikaciju.a274730/ |title=Dizaina gada balvas galvenie lauri – par «Riga IFF» vizuālo komunikāciju |work=LSM.lv |date=2018-04-12 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> 2019. gadā pirmo vietu ieguva Latvijas literatūras eksporta platformas ''Latvian Literature'' kampaņa ''#iamintrovert''.<ref name="lsm-2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-dizaina-gada-balvu-2019-iegust-kampana-esesmuintroverts.a315000/ |title=«Latvijas Dizaina gada balvu 2019» iegūst kampaņa #esesmuintroverts |work=LSM.lv |date=2019-04-04 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> 2020. un 2021. gada konkursu rīkoja Latvijas Dizaineru savienība.<ref name="lsm-organiser-2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-dizaina-gada-balvu-organizes-latvijas-dizaineru-savieniba.a343874/ |title=«Latvijas Dizaina gada balvu» organizēs Latvijas Dizaineru savienība |work=LSM.lv |date=2020-01-06 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> 2020. gada konkurss tika pārcelts uz nākamo gadu, kamēr rīkotāji pārskatīja tā formātu un organizēja sagatavojošus pasākumus.<ref name="lsm-postponed-2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-dizaina-gada-balvu-sogad-nepasniegs-bet-parcels-uz-nakamo-gadu.a348958/ |title=Latvijas Dizaina gada balvu šogad nepasniegs, bet pārcels uz nākamo gadu |author=Līga Gaigala |work=LSM.lv |date=2020-02-19 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> 2021. gada konkursā tika ieviestas piecas kategorijas un saņemti 150 pieteikumi.<ref name="lsm-exhibition-2021" /> Žūrijas pārstāvji balvu raksturoja gan kā Latvijas dizaina aktuālās situācijas atspoguļojumu, gan kā veidu, kā plašākai sabiedrībai skaidrot dizaina nozīmi.<ref name="lsm-jury-2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/tapt-pasaule-kas-parpildita-ar-lietam-sarunajas-dizaina-balvas-zurijas-parstavji.a404065/ |title=Tapt pasaulē, kas pārpildīta ar lietām. Sarunājas Dizaina balvas žūrijas pārstāvji |author=Jeļena Solovjova |work=LSM.lv |date=2021-05-15 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> Lielo balvu saņēma Maijas Rozenfeldes un dizaina komandas veidotā grāmata ar paplašinātās realitātes elementiem ''Stories in Sounds''; laureātu un finālistu darbi vēlāk tika izstādīti brīvdabas izstādē Rīgā un Liepājā.<ref name="lsm-winners-2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/apbalvoti-latvijas-dizaina-gada-balvas-konkursa-uzvaretaji-piecas-kategorijas.a406674/ |title=Apbalvoti «Latvijas Dizaina gada balvas» konkursa uzvarētāji piecās kategorijās |work=LSM.lv |date=2021-05-28 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref><ref name="lsm-exhibition-2021" /> Latvijas Dizaina centrs rīkoja 2023.–2025. gada konkursu ciklu un tika izraudzīts par rīkotāju arī 2026.–2028. gada ciklam.<ref name="award-about" /> Kopš 2022. gada konkursa ietvars ir saistīts ar Latvijas Dizaina stratēģijas 2022–2027 mērķiem un [[Jaunais Eiropas Bauhaus|Jaunā Eiropas Bauhaus]] principiem.<ref name="award-about" /> == Norise un vērtēšana == Konkursam var pieteikt Latvijā īstenotus darbus neatkarīgi no to autoru valstspiederības, kā arī ārvalstīs īstenotus darbus, ja to autoru pārstāvētā valsts ir Latvija. Darbus var pieteikt autori, īpašnieki, pasūtītāji vai citas ar tiem saistītas personas.<ref name="eligibility-2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://dizainabalva.lv/eng/10-februari-atklata-ziemas-pieteiksanas-latvijas-dizaina-gada-balvai-2025/ |title=Winter Submission for the National Design Award of Latvia 2025 Opened on February 10 |work=National Design Award of Latvia |date=2025-02-10 |accessdate=2026-07-28 |language=en}}</ref> Jaunākajos konkursa ciklos darbi tiek vērtēti piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Pirmajā kārtā pieteikumus izvērtē atlases žūrija, bet otrajā kārtā nominantus vērtē starptautiska fināla žūrija. Finālisti prezentē savus darbus žūrijai, kas nosaka kategoriju uzvarētājus, ''Grand Prix'' un “Jaunā dizainera” balvas ieguvēju.<ref name="km-2026" /> ''Grand Prix'' saņēmējam jaunākajos konkursa ciklos piešķir Kultūras ministrijas naudas balvu 2000 eiro apmērā.<ref name="km-2026" /> Vērtēšanas kritēriji ietver idejas oriģinalitāti un jaunradi; problēmas nostādni un risinājumu atbilstību darba uzdevumam; kopradi, ieinteresēto pušu iesaisti un sadarbību; funkcionalitāti un tehnoloģisko risinājumu; estētiku un citas pieredzes kvalitātes dimensijas; ekonomisko nozīmību, ilgtspēju un apritīgumu; kā arī sociālo nozīmību, iekļaušanu, pieejamību un piekļūstamību.<ref name="diena-2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://new.diena.lv/raksts/kd/zinas/atklata-ziemas-pieteiksanas-latvijas-dizaina-gada-balvai-2025-14331136 |title=Atklāta ziemas pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 |work=Diena |date=2025-02-10 |accessdate=2026-07-28 |language=lv |archive-date=2026-07-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260728052435/https://new.diena.lv/raksts/kd/zinas/atklata-ziemas-pieteiksanas-latvijas-dizaina-gada-balvai-2025-14331136}}</ref> == Publiskā programma == Izstādes konkursu pavada kopš tā pirmās norises. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 2017. un 2018. gadā tika eksponēti 20 finālistu darbi.<ref name="fold-2017" /><ref name="fold-2018" /> 2021. gada finālistu un laureātu darbi tika izvietoti ārtelpas reklāmas stendos Rīgā un Liepājā.<ref name="lsm-exhibition-2021" /> 2025. gadā Esplanādē Rīgas centrā tika izstādīti konkursa laureātu un finālistu darbi, tostarp studentu projekti un publiskā sektora pasūtījumi.<ref name="lsm-exhibition-2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/art/04.07.2025-latvian-design-award-nominee-works-on-display-in-central-riga.a605649/ |title=Latvian Design Award nominee works on display in central Rīga |work=LSM English |date=2025-07-04 |accessdate=2026-07-28 |language=en}}</ref> == Galvenās balvas ieguvēji == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Apbalvojums ! Darbs vai saņēmējs ! Avots |- | 2017 | 1. vieta | ''[[Infogram]]'' | <ref name="lsm-2017" /> |- | 2018 | 1. vieta | Rīgas Starptautiskā kino festivāla vizuālā komunikācija un telpiskais noformējums; autori — ''Associates, Partners et Sons'' | <ref name="lsm-2018" /> |- | 2019 | 1. vieta | Latvijas literatūras eksporta platformas ''Latvian Literature'' kampaņa ''#iamintrovert'' | <ref name="lsm-2019" /> |- | 2021 | Lielā balva | Maijas Rozenfeldes un dizaina komandas grāmata ar paplašinātās realitātes elementiem ''Stories in Sounds'' | <ref name="lsm-winners-2021" /> |- | 2023 | ''Grand Prix'' | Arhitektūras birojs “Ēter” par izstādes ''Weird Sensation Feels Good: The World of ASMR'' scenogrāfiju Londonas Dizaina muzejā | <ref name="lsm-2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/03.06.2023-latvijas-dizaina-gada-balvas-grand-prix-sanemis-arhitekturas-birojs-eter.a511283/ |title=Latvijas Dizaina gada balvas «Grand Prix» saņēmis arhitektūras birojs «Ēter» |work=LSM.lv |date=2023-06-03 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> |- | 2024 | ''Grand Prix'' | Sarmītes Poļakovas un Māras Bērziņas biotekstils ''Pre-Loved'' | <ref name="lsm-2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/24.05.2024-dizaina-balvas-grand-prix-un-premiju-sanem-dizaineres-par-biotekstilu-pre-loved.a555369/ |title=Dizaina balvas «Grand Prix» un prēmiju saņem dizaineres par biotekstilu «Pre-Loved» |work=LSM.lv |date=2024-05-24 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> |- | 2025 | ''Grand Prix'' | Aģentūra ''Magic'' par labdarības maratona “Dod pieci!” kampaņu “Slimība izārda, cerība dziedē!” | <ref name="lsm-winner-2025" /> |- | 2026 | ''Grand Prix'' | ''Expo 2025'' Baltijas paviljona ''We Are One'' dizains; autoru komanda — ''Variant Studio'', “Ozols IR”, ''Inspired'', ''7.A.M'', ''YesWeCan'' un “Datu Tehnoloģiju grupa” | <ref name="lsm-winner-2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/21.05.2026-noskaidroti-latvijas-dizaina-gada-balvas-2026-ieguveji-grand-prix-expo-2025-baltijas-paviljona-dizainam.a648235/ |title=Noskaidroti «Latvijas Dizaina gada balvas 2026» ieguvēji; Grand Prix – «Expo 2025» Baltijas paviljona dizainam |work=LSM.lv |date=2026-05-21 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> |} == Vērtējums un nozares diskusija == 2021. gada publikācijās balva tika raksturota kā viens no nozīmīgākajiem Latvijas dizaina nozares notikumiem; žūrijas pārstāvji apsprieda tās lomu aktuālās dizaina prakses fiksēšanā un dizaina skaidrošanā plašākai sabiedrībai.<ref name="lsm-jury-2021" /> Latvijas Radio 2026. gada analīzē norādīts, ka žūrijas diskusijas bija īpaši sarežģītas kategorijās, kurās tika salīdzināti būtiski atšķirīgi projekti. Sarunas dalībnieki kā Latvijas dizaina stipro pusi izcēla estētiku, vienlaikus norādot uz nepieciešamību uzlabot dizaineru darbu prezentēšanas un stāstījuma veidošanas prasmes.<ref name="lsm-analysis-2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/26.05.2026-specigi-estetika-bet-vajaki-prezentacija-kadas-domas-par-nozari-raisijusi-latvijas-dizaina-gada-balva.a648775/ |title=Spēcīgi estētikā, bet vājāki prezentācijā. Kādas domas par nozari raisījusi Latvijas Dizaina gada balva? |author=Māra Rozenberga |work=LSM.lv |date=2026-05-26 |accessdate=2026-07-28 |language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dizainabalva.lv/ Latvijas Dizaina gada balvas oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Dizains]] [[Kategorija:Latvijas apbalvojumi]] 7k5ekorz2fspvydgm92mvjooduwv70g 0 636995 4526082 4516439 2026-09-23T11:28:39Z Balodite 150751 Labots teksta tulkojums 4526082 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Logo = Tonybet black.png | Nosaukums = Tonybet | Nozare = Spēles | Dibināšanas_datums = 2009 | Sēdeklis = Rīga, Latvija | Produkti = Sporta derības, pokers, kazino, tiešsaistes kazino, | Mājaslapa = tonybet.com }} '''Tonybet '''ir starptautisks tiešsaistes azartspēļu uzņēmums, kas piedāvā sporta derības, derības par dažādiem notikumiem, tiešsaistes kazino, live kazino un pokeru. 2026. gadā uzņēmumam ir licences Spānijā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ordenacionjuego.es/operadores-juego/operadores-licencia/operadores/eurobox-sa|title=EUROBOX, SADirección General de Ordenación del Juego|website=www.ordenacionjuego.es|access-date=2026-08-10|archive-date=2026-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20260729235815/https://www.ordenacionjuego.es/operadores-juego/operadores-licencia/operadores/eurobox-sa}}</ref> Kanādā (Kanavake<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://certificates.gamingcommission.ca/KGCCertificates.aspx?id=0376be34-0e8d-4dea-814d-a404693865a1|title=KGC - Certificates|website=certificates.gamingcommission.ca|access-date=2026-08-10}}</ref> un Ontārio<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iagco.agco.ca/prod/pub/#/object/195114232/2440786|title=POSSE|website=www.iagco.agco.ca|access-date=2026-08-10}}</ref>), Nīderlandē,<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.intergameonline.com/land-based-gaming/tonybet-netherlands-licence-details-revealed|title=TonyBet Netherlands licence details revealed|last=Whitfield|first=Jonny|website=InterGame Online|access-date=2026-08-10|language=en-GB}}</ref> Īrijā,<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/world/ireland-world/article/the-big-names-behind-quinnbet-and-the-biggest-gaming-companies-in-ireland-kbjd95f6d|title=Verifying Device|website=www.thetimes.com|access-date=2026-08-10}}</ref> Latvijā<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/licencetie-azartspelu-organizetaji|title=Licencētie azartspēļu organizētāji - Valsts ieņēmumu dienests|website=www.vid.gov.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> un Igaunijā.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.emta.ee/en/business-client/registration-business/gambling-operators/list-legal-gambling-operators|title=List of legal gambling operators {{!}} Estonian Tax and Customs Board|website=www.emta.ee|access-date=2026-08-10|language=en}}</ref> == Vēsture == Uzņēmumu Tonybet 2009. gadā dibināja lietuviešu-austrāliešu pokera spēlētājs un politiķis Antans Guoga, kurš pazīstams arī ar iesauku “Tony G”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arileht.delfi.ee/artikkel/63781150/rahvusvaheline-kihlveokontor-tonybet-laienes-eestisse|title=Rahvusvaheline kihlveokontor Tonybet laienes Eestisse|website=Ärileht|access-date=2026-08-10|language=et}}</ref> 2011. gadā Tonybet darbojās saskaņā ar Apvienotās Karalistes un Igaunijas azartspēļu licencēm, kas ļāva uzņēmumam sniegt pakalpojumus Apvienotajā Karalistē un Igaunijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybet.com/about_us|title=About us - TonyBet|website=TonyBet|access-date=2026-08-10}}</ref> 2013. gada decembrī Tonybet izveidoja tiešsaistes Open Face Chinese Poker platformu, kurā bija iespējams spēlēt un piedalīties turnīros par reālu naudu. Nākamajā gadā uzņēmums Prāgas Pokera festivālā rīkoja pirmo Open Face Chinese Poker čempionātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pokernews.com/news/2013/12/tonybet-poker-launches-with-an-early-christmas-surprise-17005.htm|title=TonyBet Poker Launches With an Early Christmas Surprise!|website=www.pokernews.com|access-date=2026-08-10|date=2014-01-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pokernews.com/news/2014/10/first-ever-ofc-poker-world-championship-in-prague-19591.htm|title=TonyBet Poker Announces First-Ever Open-Face Chinese Poker Live World Championship|website=www.pokernews.com|access-date=2026-08-10|date=2014-10-21|language=en}}</ref> 2016. gada 8. septembrī Betsson iegādājās Tonybet Lietuvas biznesu par cenu līdz 6 miljoniem eiro. Iegādātā biznesa daļa vēlāk tika pārdēvēta par Betsafe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://igamingbusiness.com/finance/betsson-to-acquire-tonybets-lithuanian-business/|title=Betsson to acquire Tonybet’s Lithuanian business|last=Team|first=iGB Editorial|website=iGB|access-date=2026-08-10|date=2016-09-09|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/paslaugos/2017/05/03/nauji-guogos-verslo-savininkai-keicia-tonybet-prekes-zenkla|title=Nauji Guogos verslo savininkai keičia „Tonybet“ prekės ženklą - Verslo žinios|last=Zubrutė|first=Liucija|website=vz.lt|access-date=2026-08-10|language=lt}}</ref> 2022. gada 3. novembrī Tonybet ieguva tiešsaistes azartspēļu licenci Igaunijā ar nosaukumu Tonybet OÜ un vairs nav daļa no Betsson Group.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mtr.ttja.ee/juriidiline_isik/96226|title=MTR|last=TEK|first=AS Spin|website=mtr.ttja.ee|access-date=2026-08-10|language=et}}</ref> 2025. gada februārī Nīderlandes azartspēļu regulators Kansspelautoriteit (KSA) izteica brīdinājumu uzņēmumam Tonybet par to, ka tas nenodrošina klientu atbalstu visu diennakti nīderlandiešu valodā, kas ir prasība licencētiem operatoriem Nīderlandē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamblinginsider.com/news/28416/ksa-issues-customer-service-language-warning-to-tonybet|title=KSA issues customer service language warning to TonyBet|last=Underwood|first=Will|website=Gambling Insider|access-date=2026-08-10|date=2025-02-19|language=en-US}}</ref> Pēc brīdinājuma Tonybet paplašināja savu nīderlandiešu valodā runājošo klientu atbalsta komandu un nodrošināja klientu apkalpošanu visu diennakti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://igamingexpress.com/ksa-warns-tonybet-over-lack-of-dutch-speaking-customer-support/|title=KSA Warns TonyBet Over Lack of Dutch-Speaking Customer Support|last=Jagodziński|first=Tomasz|website=iGaming Express|access-date=2026-08-10|date=2025-02-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamblingnews.com/news/ksa-warns-tonybet-over-lack-of-customer-service-in-dutch/|title=KSA Warns TonyBet over Lack of Customer Service in Dutch|last=Hristov|first=Angel|website=GamblingNews|access-date=2026-08-10|date=2025-02-19|language=en}}</ref> 2026. gada martā Tonybet pievienojās Kanādas Azartspēļu asociācijai (CGA).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.igamingtoday.com/tonybet-becomes-member-of-canadian-gaming-association/|title=Tonybet becomes member of Canadian Gaming Association|last=Petter|first=Ole|website=iGamingToday.com - News, insights and Slots review|access-date=2026-08-10|date=2026-03-19|language=en-US}}</ref> 2026. gada maijā Tonybet tika nosaukts par labāko sporta derību operatoru Baltijā HIPTHER Baltics & Nordics Gaming Awards — ikgadējā iGaming nozares balvu pasniegšanas ceremonijā, kurā piedalās Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu uzņēmumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hipther.com/events/baltic-nordics-awards/|title=HIPTHER Baltic & Nordics Gaming Awards 2026|website=Events by HIPTHER|access-date=2026-08-10|language=en-US}}</ref> == Produkti == Tonybet piedāvā sporta derību pakalpojumus, tostarp derības pirms spēles un tiešraides derības, kā arī iespēju veikt likmes par izklaides, politikas un citiem notikumiem. Uzņēmums piedāvā arī tiešsaistes kazino un tiešraides kazino spēles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thesun.ie/betting/15356933/tonybet-casino-review/|title=TonyBet casino review: 100% deposit match up to €500 and 100 spins|work=The Irish Sun|access-date=2026-08-10|date=2025-11-03|language=en-GB}}</ref> 2021. gada jūnijā Tonybet paziņoja par sadarbību ar Leander platformas un satura jomā, tādējādi papildinot savu tiešsaistes piedāvājumu ar jaunām tehnoloģijām un spēļu saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeangaming.eu/portal/latest-news/2021/06/09/94038/tonybet-signs-up-with-leander/|title=TonyBet signs up with Leander - European Gaming Industry News|access-date=2026-08-10|date=2021-06-09|language=en-GB}}</ref> Saskaņā ar ''[[The Sun|The Irish Sun]]'' 2025. gada pārskatu, platformā bija vairāk nekā 3000 spēļu no vairāk nekā 60 satura nodrošinātājiem, tostarp Evolution Gaming un Pragmatic Play.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thesun.ie/betting/15356933/tonybet-casino-review/|title=TonyBet casino review: 100% deposit match up to €500 and 100 spins|work=The Irish Sun|access-date=2026-08-10|date=2025-11-03|language=en-GB}}</ref> 2026. gada februārī Tonybet sāka sadarbību ar kazino satura apkopotāju un tehnoloģiju nodrošinātāju St8, lai, izmantojot St8 platformu, paplašinātu savu kazino piedāvājumu Ontārio.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canadiangamingbusiness.com/2026/02/23/tonybet-st8-ontario/|title=TonyBet Partners with Online Casino Tech Provider St8|access-date=2026-08-10|date=2026-02-23|language=en-US}}</ref> Tonybet  piedāvā arī atbildīgas spēles rīkus, tostarp iemaksu un zaudējumu ierobežojumus, pašizslēgšanu, pārtraukuma iespējas un pasākumus, kuru mērķis ir novērst nepilngadīgo iesaistīšanos azartspēlēs. The Irish Sun 2025. gada pārskatā tika atzīmēta arī operatora partnerība ar BeGambleAware un atbalsta resursu pieejamība azartspēļu atkarības gadījumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thesun.ie/betting/15356933/tonybet-casino-review/|title=TonyBet casino review: 100% deposit match up to €500 and 100 spins|work=The Irish Sun|access-date=2026-08-10|date=2025-11-03|language=en-GB}}</ref> == Licences == Kopš 2015. gada Tonybet ir licences Spānijā.<ref name=":0" /> Kopš 2021. gada Tonybet ir licencēts Kanādā Kanavakē,<ref name=":1" /> bet kopš 2025. gada — Ontārio.<ref name=":2" /> 2022. gada novembrī Tonybet saņēma licenci darbībai Nīderlandes tirgū uz 5 gadiem un vēlāk pievienojās Keurmerk Verantwoorde Affiliates (KVA), lai nodrošinātu atbilstību vietējiem partneru standartiem.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kansspelautoriteit.nl/tonybet-ou-nieuwe-koa-vergunninghouder|title=TonyBet OÜ nieuwe Koa-vergunninghouder- Kansspelautoriteit|website=kansspelautoriteit.nl|access-date=2026-08-10}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.betzillion.com/news/tonybet-becomes-a-part-of-the-dutch-kva/|title=TonyBet Joins the Dutch KVA: Expanding Its Presence in the Netherlands|work=BetZillion|access-date=2026-08-10|language=en|archive-date=2025-11-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20251113080137/https://www.betzillion.com/news/tonybet-becomes-a-part-of-the-dutch-kva/}}</ref> Kopš 2022. gada Tonybet ir licence Īrijā.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.revenue.ie/en/corporate/documents/statistics/excise/register-licensed-remote-bookmakers.pdf|title=List of Current Licensed Remote Bookmaking Operations (in accordance with relevant legislation) @ 30 June 2026}}</ref> Kā paziņots uzņēmuma tīmekļa vietnē, 2024. gada februārī Tonybet pārtrauca darbību Apvienotajā Karalistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.casinonieuws.nl/online/tonybet-vertrekt-uit-verenigd-koninkrijk/|title=TonyBet stopt in het Verenigd Koninkrijk|last=Noeken|first=Jeffrey|website=CasinoNieuws.nl|access-date=2026-09-23|date=2024-02-22|language=nl-NL}}</ref> 2026. gadā uzņēmumam ir licences Spānijā,<ref name=":0" /> Kanādā (Kanavake<ref name=":1" /> un Ontārio<ref name=":2" />), Nīderlandē,<ref name=":3" /> Īrijā,<ref name=":4" /> Latvijā<ref name=":5" /> un Igaunijā.<ref name=":6" /> == Sponsorēšana == Tonybet 2010. gadā kļuva par Lietuvas vīriešu basketbola izlases sponsoru, kas tiek vērtēts pretrunīgi, jo Tonybet piedāvā likmes uz basketbola spēlēm un Lietuvā azartspēļu reklāma ir aizliegta visā valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/news/articles/29101/|title=Risky bet on basketball|website=www.baltictimes.com|access-date=2026-08-10}}</ref> Saskaņā ar Tonybet  sniegto informāciju, 2013. gadā tas kļuva par komandas galveno sponsoru ar četru gadu līgumu, kā arī sponsorēja dažus no Lietuvas un Igaunijas vadošajiem basketbola klubiem, Igaunijas futbola klubu un Lietuvas un Igaunijas volejbola asociācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybet.com/articles/news/tonybet-becomes-the-main-sponsor-of-the-lithuanian-national-basketball-team|title=TonyBet Becomes the Main Sponsor of the Lithuanian National Basketball Team|website=TonyBet|access-date=2026-08-10}}</ref> Tonybet  ir viens no galvenajiem Juta Racing komandas sponsoriem Porsche Carrera Cup GB ietvaros. Uzņēmums un komanda parakstīja sponsorēšanas līgumu pirms Juta Racing debijas sezonas trasē 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thecheckeredflag.co.uk/2015/03/gelzinis-cant-wait-for-porsche-carrera-cup-gb-debut/|title=Gelzinis “Can’t Wait” For Porsche Carrera Cup GB Debut|last=Paice|first=Simon|website=The Checkered Flag|access-date=2026-08-10|date=2015-03-26|language=en-GB}}</ref> 2024. gada februārī Tonybet kļuva par [[Latvijas Virslīga (futbols)|Latvijas Virslīgas]] titulsponsoru, parakstot trīs gadu līgumu un sacensībām mainot nosaukumu uz Tonybet  Virslīgu līdz 2026. gada beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28022024-virsliga_pirms_jaunas_sezonas_maina_gener|title=Virslīga pirms jaunās sezonas maina ģenerālsponsoru|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-10|date=2024-02-28|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā Tonybet Īrijā uzsāka Euro 2024 reklāmas kampaņu, kurā bijušais futbolists [[Tonijs Kaskarino]] bija uzņēmuma zīmola vēstnesis. Kaskarino turpināja pārstāvēt zīmolu uzņēmuma Īrijas mārketinga kampaņās līdz 2026. gadam..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishexaminer.com/sport/soccer/arid-41703848.html|title=Tony Cascarino on a bleak future, going direct, a curveball boss, and Mick v Roy|last=Ryan|first=Larry|website=Irish Examiner|access-date=2026-08-10|date=2025-09-12|language=en}}</ref> 2024. un 2025. gadā Tonybet sponsorēja zirgu skriešanās sacīkstes Leopardstown hipodromā Īrijā, tostarp 2. grupas Solonaway Stakes sacīkstes Irish Champions festivāla ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17423/tonybet-fan-atbalstis-latvijas-nacionalas-izlases/|title="Tonybet Fan" atbalstīs Latvijas nacionālās izlases|website=LFF.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā Tonybet kļuva par [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlases]] atbalstītāju, parakstot līgumu ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]]. Uzņēmuma zīmols parādīsies izlases spēļu un federācijas aktivitāšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17423/tonybet-fan-atbalstis-latvijas-nacionalas-izlases/|title="Tonybet Fan" atbalstīs Latvijas nacionālās izlases|website=LFF.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> Kopš 2026. gada Tonybet ir norādīts kā Igaunijas futbola kluba FC Nõmme United un Latvijas futbola kluba [[RFS|FK RFS]] sponsors klubu oficiālajās tīmekļa vietnēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballkitarchive.com/fc-nomme-united-kits-t25410/|title=FC Nõmme United Kit History|website=Football Kit Archive|access-date=2026-08-10|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcnommu.ee/toetajad/|title=Toetajad - Nõmme United / Mart Poomi jalgpallikool|access-date=2026-08-10|date=2024-05-15|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/|title=FC RFS - Futbola klubs "RFS"|website=FC RFS|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} 3fdytkxtaq23ybbxcmqjiy5paxve94t 0 637055 4526018 4506050 2026-09-23T08:27:55Z Vylks 50297 4526018 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|3|17}} | birth_place = | caps1 = 53 | caps2 = 26 | caps3 = 21 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | countryofbirth = {{vieta|Polija|Sosnoveca}} | currentclub = | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | image = Eugen Polanski.jpg | caption = Ojgens Polanskis 2007. gadā | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21 | nationalteam2 = {{fb|POL}} | nationalyears2 = 2011—2014 | nationalyears1 = 2005—2008 | nationalcaps1 = 19 | name = | playername = Ojgens Polanskis | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2004—2008 | years2 = 2008—2010 | years3 = 2009—2010 | years4 = 2010—2013 | caps4 = 66 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05 II]] | years5 = 2011 | caps5 = 1 | goals5 = 0 | totalcaps = 290 | totalgoals = 14 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach|Borussia Mönchengladbach II]] | manageryears1 = 2022—2025 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | manageryears2 = 2025—2026 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | years6 = 2013—2016 | caps6 = 123 | goals6 = 9 }} '''Ojgens Polanskis''' ({{Val|pl|Eugen Polanski}}, dzimis {{Dat|1986|3|17}}) ir [[Polija]]s futbola treneris un bijušais futbolists, kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Savas spēlētāja karjeras laikā spēlējis [[Vācijas Bundeslīga]]s komandās [[Menhengladbahas "Borussia"]], ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'' un ''[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]'', kā arī [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Getafe CF|Getafe]]''. No 2011. gada līdz 2014. gadam pārstāvējis [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Piedalījies [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. Trenera karjeru sāka kā [[Menhengladbahas "Borussia"]] jauniešu treneris. No 2022. līdz 2025. gadam vadīja kluba dublieru komandu. 2025. septembrī gada Polanskis kļuva par Menhengladbahas "Borussia" [[Pagaidu galvenais treneris|pagaidu galveno treneri]]. Tā paša gada novembrī tika apstiprināts par pastāvīgu galveno treneri. 2026. gada septembrī pēc neveiksmīga sezonas sākuma klubs viņu atbrīvoja no amata. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Polanskis, Ojgens}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Silēzijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Polijas futbola treneri]] [[Kategorija:Menhengladbahas "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] nosdgb5a27adcsnkeiuwun57xp3xkt2 0 637971 4525807 4511737 2026-09-22T18:47:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525807 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Krīvkēras ezera memoriālais parks | photo = Creve Coeur park.jpg | photo_width = | photo_caption = Skats uz Krīvkēras ezeru, kas ir daļa no parka. | photo_alt = | map = | map_width = | map_caption = | map_alt = | latd = 38 | latm = 42 | lats = 50.4 | latNS = N | longd = 90 | longm = 29 | longs = 9.6 | longEW = W | type = Publisks [[parks]] | location = {{vieta|ASV|Misūri (štats)|Sentluisas apgabals|Merilendhaitsa}} | area = 8.68 km² (2,145 akri) | elevation = | created = | designer = | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | visitation_ref = | status = | awards = | open = | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} '''Krīvkēras ezera memoriālais parks''' ({{val|en|Creve Coeur Lake Memorial Park}}; zināms arī kā '''Krīvkēras ezera lauku parks''') ir 8,68 km² (2145 akru) liels [[Sentluisas apgabals (Misūri)|Sentluisas apgabala]] parks, kas atrodas [[Merilendhaitsa|Merilendhaitsā]] ([[Sentluisa]]s piepilsēta), [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[ASV]]. Parks ir lielākais Sentluisas apgabala parku sistēmā,<ref name="Audubon">{{cite web|url=http://www.stlouisaudubon.org/conservation/cclmp.php|title=Creve Coeur Lake Memorial Park|publisher=St. Louis Audubon Society|accessdate=2010-01-04|archive-date=2011-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20110728061038/http://www.stlouisaudubon.org/conservation/cclmp.php}}</ref> un tajā ietilpst Krīvkēra ezers — vecupes ezers, kas ir viens no lielākajiem dabiskajiem ezeriem Misūri štatā.<ref name="Largest">{{cite web|url=http://www.epa.gov/region7/water/pdf/CreveCoeurFinalTMDL.pdf|title=Creve Coeur Lake|publisher=EPA|accessdate=2011-10-07}} {{Novecojusi saite}}</ref> Lielu parka un tā apkārtnes daļu veido mitrāji. Teritorijai ir būtiska nozīme dabas aizsardzībā un ornitoloģiskajos pētījumos, kur to izmanto dažādu ūdensputnu sugu novērošanai un izpētei. Parka teritorijā ir izveidots plašs sporta un atpūtas kompleksu tīkls — piknika zonas un pastaigu takas, [[teniss|tenisa]] korti un daudzfunkcionāli sporta laukumi, specializēts [[loka šaušana]]s laukums un ''Crystal Springs Quarry'' [[golfs|golfa]] laukums 2003. gada decembrī, īstenojot Misūri štata 364. maršruta izbūves projektu, parka dienvidu daļā tika pabeigta betona tilta būvniecība. Šis tilts pāršķērso parka teritoriju, savienojot Sentluisas un [[Sentčārlzas apgabals|Sentčārlzas apgabalus]]. == Vēsture == [[Attēls:Train running alongside Creve Coeur Lake.jpg|thumb|Skats no Krīvkēras ezeru 1910. gadā.]] Krīvkēras ezera memoriālais parks ir vecākais parka objekts Sentluisas apgabalā, un tas oficiāli tika atklāts 1945. gadā. Jau pirms parka izveides ap 1,3 km² (320 akrus) plašais Krīvkēras ezers bija iecienīta kūrorta zona un reģionāls ūdenssporta centrs. Ezerā regulāri norisinājās vērienīgas airēšanas sacensības. [[1882. gads|1882. gadā]] jūnijā šeit notika [[Misisipi ieleja]]s regate. 1904. gadā ezerā tika rīkota Krīvkēras regate un Nacionālās amatieru airētāju asociācijas sacensības, kas vienlaikus kalpoja kā [[airēšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904. gada vasaras olimpisko spēļu airēšanas programma]].<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1904/1904Spal.pdf Spalding's report of the 1904 Summer Olympics.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110829191500/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1904/1904Spal.pdf |date=2011-08-29 }} p. 213.</ref> Vēlāko infrastrukūras darbu un tilta izbūves gaitā parka teritorijā tika izveidots arī otrs, mazāks ūdenstilpju subjekts — Mallarda ezers (''Mallard Lake'') ar platību ap 0,27 km²(66 akri). 20. gadsimta sākumā ezera apkārtne ieguva atpazīstamību kā izklaides un nelegālās aprites centrs. Šajā periodā teritorijā darbojās slepenie krodziņi (''speakeasy''), peldošie bāri, restorāni, viesnīcas, šautuves un zirgu staļļi. Vietējos naktsklubus un izklaides vietas bieži apmeklēja tā laika noziedzīgo grupējumu pārstāvji, kas būtiski ietekmēja vietas kriminālo un sociālo reputāciju starpkaru periodā. == Atsauce == {{atsauces}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Olimpiskās norises vietas airēšanā}} [[Kategorija:Sentluisa]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas]] [[Kategorija:Olimpiskās norises vietas airēšanā]] ci7sxwwmlifb1n21ooh8m7d2nw0xdmj 10 638207 4525978 4515241 2026-09-23T07:20:32Z Biafra 13794 4525978 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Golden State Warriors spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Golden State Warriors|1}} | fg = #{{NBA color|Golden State Warriors|2}} | komanda = Goldensteitas "Warriors" | komanda_saite = Goldensteitas "Warriors" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Gērijs Peitons II|Peitons]] * 1 [[Jaksels Lendeborgs|Lendeborgs]] * 2 [[Brendins Podziemski|Podziemski]] * 3 [[Vills Ričards|Ričards]] * 4 [[Mozess Mūdijs|Mūdijs]] * 7 [[Kristaps Porziņģis|Porziņģis]] * 8 [[De'Entonijs Meltons|Meltons]] * 10 [[Džimijs Batlers|Batlers]] * 15 [[Gī Santoss|Santoss]] * 18 [[LJ Kraiers|Kraiers]] * 20 [[Els Horfords|Horfords]] * 23 [[Dreimonds Grīns|Grīns]] * 25 [[Ladže Džonss|Džonss]] * 28 [[Čārlzs Basī|Basī]] * 30 [[Stefens Karijs|Karijs]] * 32 [[Džordžess Niangs|Niangs]] * 33 [[Malevi Leonss|Leonss]] * ? [[Greiems Ike|Ike]] * ? [[Dalens Terijs|Terijs]] * ? [[Brendons Viljamss|Viljamss]] * Galvenais treneris: [[Stīvs Kers]] <!-- * Treneri asistenti: --> }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> bs5nezrej8f0abji9xtfsec2h76nl6h 0 638979 4525989 4518097 2026-09-23T07:33:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525989 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Equal_Earth_projection_SW.jpg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcija 15° tīklmērā. Attēli ir atvasināti no NASA vasaras mēnešu "Zilās bumbiņas" kompozīcijas, kurā okeāni ir gaišināti, lai uzlabotu salasāmību un kontrastu. Attēls izveidots ar Geocart karšu projekcijas programmatūru]] '''Līdzīgās Zemes kartes projekcija'''{{fact}} ir vienāda laukuma pseidocilindriska globāla [[Karte|kartes]] projekcija, ko 2018. gadā izveidoja Bojans Šavričs, Bernhards Dženijs un Toms Patersons. Tā iedvesmota no plaši izmantotās Robinsona projekcijas, taču atšķirībā no Robinsona projekcijas tā saglabā laukumu relatīvo lielumu. Projekcija paredzēta, lai radītu precīzāku priekšstatu par teritoriju salīdzinošajiem izmēriem.<ref name="savric2018">{{Publikācijas atsauce|last=Šavrič|first=Bojan|last2=Patterson|first2=Tom|last3=Jenny|first3=Bernhard|date=August 7, 2018|title=The Equal Earth map projection|journal=International Journal of Geographical Information Science|volume=33|issue=3|pages=454–465|doi=10.1080/13658816.2018.1504949}}</ref> [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] 2026. gada septembrī nobalsoja par rezolūciju par Līdzīgās Zemes projekcijas pieņemšanu, kas, pēc atbalstītāju domām, ietekmēs izglītības un tehnoloģiju pielietojumu.<ref name="egbejule">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2026/sep/04/un-vote-world-map-mercator-equal-earth-africa|title=UN to vote on adopting new world map that shows Africa's true scale|work=[[The Guardian]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Egbejule|first=Eromo}}</ref> == Funkcijas un mērķis == Līdzīgās Zemes projekcijas iezīmes ietver:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://shadedrelief.com/ee_proj/|title=Equal Earth projection|website=shadedrelief.com|access-date=August 23, 2018}}</ref><ref name="gis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mappinggis.com/2018/09/la-nueva-proyeccion-equal-earth-todo-lo-que-debes-saber/|title=La nueva proyección Equal Earth: todo lo que debes saber|last=Morales|first=Aurelio|publisher=MappingGIS|access-date=January 24, 2020|date=September 11, 2018|language=es}}</ref> * Jebkura reģiona relatīvais laukums kartē tiek saglabāts. * Projekcijas izliektās malas uzrāda Zemes sfērisko formu. * Taisnas paralēles ļauj viegli salīdzināt, cik tālu no ekvatora atrodas ziemeļu vai dienvidu vietas. * Meridiāni ir vienmērīgi izvietoti gar jebkuru platuma līniju. * Programmatūra projekcijas ieviešanai ir viegli uzrakstāma un efektīvi lietojama. Šī projekcija tika izveidota, reaģējot uz Bostonas publisko skolu apriņķa lēmumu 2017. gada martā pasaules kartēm izmantot Gala-Pītersa projekciju, lai precīzāk parādītu ekvatoriālo un neekvatoriālo reģionu relatīvos izmērus. Šis lēmums izraisīja strīdus kartogrāfijas pasaulē, jo šī projekcija polārajos reģionos ir ārkārtīgi kropļota. Tolaik Šavričs, Dženija un Patersons meklēja alternatīvas vienāda laukuma karšu projekcijas pasaules kartēm, taču nevarēja atrast nevienu, kas atbilstu viņu estētiskajiem kritērijiem. Tāpēc viņi izveidoja jaunu projekciju, kurai bija vizuāli pievilcīgāka pievilcība salīdzinājumā ar esošajām vienāda laukuma projekcijām.<ref name="gis" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nmas1.org/news/2018/08/22/mapa-equal-earth-ciencia|title=Equal Earth: un mapamundi más preciso que muestra el tamaño real de África|publisher=N+1|access-date=January 24, 2020|date=August 22, 2018|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://codigooculto.com/2018/08/equal-earth-idean-un-nuevo-mapa-del-mundo-basado-en-un-mapa-del-1569/|title=Equal Earth: Idean un nuevo mapa del mundo basado en un mapa del 1569|publisher=Código Oculto|access-date=January 24, 2020|date=August 23, 2018|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visionscarto.net/la-proyeccion-equal-earth|title=Colección cartográfica – La proyección Equal-Earth|website=visionscarto|access-date=January 24, 2020|date=September 4, 2018|language=es}}</ref> Viena no Līdzīgās Zemes projekcijas ietekmēm un iemesls tās bīdīšanai caur ANO no [[Āfrika]]s valstu puses bija palīdzēt uzlabot daudzu [[Attīstības valstis|jaunattīstības valstu]] attēlojumu ekvatora tuvumā, īpaši Āfrikā, ņemot vērā valstu relatīvo lielumu Merkatora projekcijā, kas ietekmē ekonomiskos, sabiedriskos un politiskos faktorus. Piemēram, Merkatora projekcijā [[Grenlande]] šķiet lielāka nekā visa Āfrika, lai gan patiesībā tā ir tikai 7% no Āfrikas kopējās sauszemes platības. Šīs neatbilstības attiecībā uz platību var radīt izplatāmo slimību un citu problēmu ietekmes zonu nepareizu atspoguļojumu.<ref name="teufel2026" /> Pastāv arī citas prognozes, piemēram, taisnstūra projekcija un Robinsona projekcija, kas labāk atspoguļo šo valstu lielumu, taču tām ir citi ierobežojumi. Projekcija “Līdzīgā Zeme” sniedz vizuāli precīzāku katras valsts patiesās platības attēlojumu salīdzinājumā ar citām projekcijām.<ref name="teufel2026">{{Publikācijas atsauce|last=Teufel|first=Felix|last2=Kocher|first2=Erica L|last3=Bulstra|first3=Caroline A|date=March 2026|title=The power of representation: why how scientists visualise the world matters|journal=The Lancet Global Health|volume=14|issue=3|pages=E321–E323|doi=10.1016/S2214-109X(25)00520-0|pmid=41713432}}</ref> == Formulējums == [[Attēls:Equal_Earth_with_Tissot's_Indicatrices_of_Distortion.svg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcijas kropļojums, izmantojot Tisso indikatrisi ar 30° intervālu]] Tāpat kā agrākajā Patersona ieviestajā Dabiskās Zemes projekcijā (2012), projekcijas parametru izvēlei tika izmantota vizuāla metode. Par pamatu tika izmantota [[Reinholds Putniņš|Putniņa]] P4ʹ un Ekerta IV projekciju kombinācija.<ref name="savric2018" /> Projekcijas matemātiskās formulas tika atvasinātas no polinoma, ko izmantoja, lai definētu paralēļu atstatumu. Projekcija ir formulēta kā vienādojumi:<ref name="savric2018" /> <math display="block"> \begin{align} x &= \frac{2\sqrt{3}\, \lambda \cos{\theta}}{3\,(9\,A_4\,\theta^8 + 7\,A_3\,\theta^6 + 3\,A_2\,\theta^2 + A_1)} \\ y &= A_4\,\theta^9 + A_3\,\theta^7 + A_2\,\theta^3 + A_1\, \theta \end{align} </math> kur <math display="block"> \begin{align} &\sin{\theta} = \frac{\sqrt{3}}{2}\sin{\varphi} \\ &A_1 = 1.340264,\ A_2 = -0.081106,\ A_3 = 0.000893,\ A_4 = 0.003796 \end{align} </math> un <math>\varphi</math> attiecas uz ģeogrāfisko platumu un <math>\lambda</math> uz garumu. == Lietošana == [[Attēls:The-Equal-Earth-compared-to-similar-equal-area-pseudocylindrical-projections.png|thumb|280x280px| "Līdzīgā Zeme" salīdzinājumā ar līdzīgām vienāda laukuma pseidocilindriskām projekcijām]] Pirmā zināmā tematiskā karte, kas publicēta, izmantojot Līdzīgās Zemes projekciju, ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Godārda Kosmosa pētījumu institūta izstrādātā globālās vidējās temperatūras anomālijas karte 2018. gada jūlijam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://twitter.com/NASAGISS/status/1029769823167963136|title=NASA GISS on Twitter|work=Twitter|access-date=August 23, 2018|language=en}}</ref> === Kampaņa "Izlabo karti" === Kampaņa "Izlabo karti" aicināja Merkatora projekcijas vietā izmantot Līdzīgās Zemes projekciju.<ref name="africanUnionUrgesAdoption">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/african-union-urges-adoption-world-map-showing-continents-true-size-2025-08-14/|title=African Union urges adoption of world map showing continent's true size|last=Demony|first=Catarina|last2=Bior|first2=Ayendeng|website=[[Reuters]]|access-date=August 15, 2025|date=August 15, 2025}}</ref> Kampaņu uzsāka ''Africa No Filter'' un ''SpeakUpAfrica.''<ref name="democracyWithoutBorders">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.democracywithoutborders.org/39474/correct-the-map-why-the-mercator-world-map-must-be-put-to-rest/|title=Correct The Map: why the Mercator world map must be put to rest|last=Olivia Gauvin|publisher=[[Democracy Without Borders]]|date=2025-11-25}}</ref> Kopš 2025. gada augusta to atbalstīja arī [[Āfrikas Savienība]] un [[CARICOM|Karību jūras reģiona kopiena]].<ref name="africanUnionUrgesAdoption" /> Āfrikas Savienībai kartes projekcijas maiņa bija politiski svarīgas izmaiņas, kas ietekmēja to, kā cilvēki "redz, runā un novērtē Āfriku".<ref name="aldermanSwab">{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/mercator-world-map-projection-africa-size-trump-b3044682.html|title=Even Trump has been fooled by the distorted world map – why it’s time to change it|publisher=[[The Independent]]|date=2026-09-04|last=Derek H. Alderman}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/world-maps-get-africas-size-wrong-cartographers-explain-why-fixing-it-matters-263833|title=World maps get Africa’s size wrong: cartographers explain why fixing it matters|last=Derek H. Alderman|last2=Jack Swab|publisher=[[The Conversation]]|date=2025-09-29}}</ref> Kampaņa aicina [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] Organizāciju, [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]] un [[BBC]] "pieņemt Vienlīdzīgas Zemes projekciju savos datos, ziņojumos un materiālos, kas ietver pasaules kartes".<ref name="democracyWithoutBorders" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://expression.africa/africa-no-filter-and-speak-up-africa-launch-the-correct-the-map-campaign/|title=Africa No Filter and Speak Up Africa launch the Correct the Map campaign|last=bird story agency|publisher=Expression Africa|website=expression.africa|date=2025-04-09|access-date=2026-09-05|archive-date=2026-09-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260906175307/https://expression.africa/africa-no-filter-and-speak-up-africa-launch-the-correct-the-map-campaign/}}</ref> === Pieņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā === 2026. gada 4. septembrī [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas]] 80. sesijā tika pieņemts rezolūcijas "Izlabot karti"<ref name="unresolutiontext">{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.un.org/doc/undoc/ltd/n26/201/84/pdf/n2620184.pdf|title=“Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|publisher=[[United Nations General Assembly]]|date=2026-09-04|language=English}}</ref> teksts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce30vp55dnlo|title=UN votes to adopt new world map to reflect Africa's true size|publisher=[[BBC News]]|date=2026-09-05|last=Thomas Mukhwana}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.un.org/en/2026/ga12779.doc.htm|title=Client Challenge|website=press.un.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Rezolūcija paredzēja, ka pasaule pakāpeniski atteiksies no Merkatora projekcijas par labu Līdzīgās Zemes projekcijai.<ref name="egbejule" /> ANO rezolūcijas nav piespiedu, un projekcijas izmantošana tādējādi nav obligāta.<ref name="egbejule" /> Par rezolūciju balsoja 164 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis]], sešas atturējās ([[Igaunija]], [[Gruzija]], [[Lietuva]], [[Moldova|Moldovas Republika]], [[Serbija]] un [[Ukraina]]), bet viena balsoja pret ([[Amerikas Savienotās Valstis]]).<ref name=":0" /> Rezolūciju iesniedza Āfrikas Savienības dalībvalstis un [[Bahamas|Bahamu salas]].<ref name="UNVotesCNN">{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/09/04/world/un-vote-new-world-map-intl-scli|title=UN votes to adopt new map that makes our world look very different|work=[[CNN]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Orie|first=Amarachi}}</ref> [[Togo]] lūdza [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalstis]] pieņemt karti 2026. gada aprīlī. Tika izstrādāts rezolūcijas projekts, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja rīkoja konsultācijas 2026. gada jūlijā.<ref name="UNVotesCNN" /> [[Eiropas Savienība]] uzsvēra, ka rezolūcija "neaplūko un neietekmē jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti, teritoriālo statusu, delimitāciju vai starptautiski atzītām valstu robežām", un atzīmēja, ka rezolūcija "neatbalsta nevienu konkrētu tīmekļa vietni, piemēram, equal-earth.com, tostarp tajā ietvertās kartes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eeas.europa.eu/delegations/un-new-york/eu-explanation-vote-un-general-assembly-resolution-correct-map-rebalancing-global-cartographic_en|title=EU Explanation of Vote – UN General Assembly: Resolution on “Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|last=Delegation of the European Union to the United Nations in New York|website=www.eeas.europa.eu|date=2026-09-04}}</ref> == Alternatīvas == Līdzīgās Zemes projekcija ir tikai viena no daudzajām vienāda laukuma pseidocilindriskajām<ref name="savric2018" /> kartes projekcijām. Izmantojot globusu, digitālajās kartēs var precīzāk attēlot atrašanās vietas uz Zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/#map-projections|title=Projections - Map Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}</ref> Dabiskās Zemes projekcija izskatās ļoti līdzīga Līdzīgās Zemes projekcijai, bet tā ir vairāk sabalansēta starp Līdzīgās Zemes formas kropļojumu<ref name="mapbox_projections">{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/|title=Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}</ref> un merkatorisko izmēru kropļojumu.Vinkela trīskāršajai projekcijai ir precīzākas formas nekā šīm abām, bet mazāk precīzi izmēri, un tā tiek uzskatīta par vienu no vismazāk kropļotajām kompromisa projekcijām.<ref name="mapbox_projections" /> [[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība]] un daudzas izglītības iestādes globālajai kartēšanai izmanto Vinkela trīskāršo projekciju.<ref name="mapbox_projections" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kartogrāfija]] ouzrznxrsd3dm4u46d4u0h6k3864p6p 0 638990 4525902 4518134 2026-09-23T01:39:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4525902 wikitext text/x-wiki '''Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām''' bija [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) 1943. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] pieņemts politisks dokuments, kurā tika pausta prasība atjaunot neatkarīgu un demokrātisku [[Latvija|Latvijas Republiku]]. Deklarācija bija adresēta [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajām nācijām]] un pauda Latvijas nacionālās pretošanās kustības nostāju pret gan [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju Savienības 1940. gada okupāciju]], gan [[Latvijas vācu okupācija|nacistiskās Vācijas okupāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-pasludinata-latvijas-tautas-deklaracija-sabiedroto-nacijam |title=Latvijas Centrālās Padomes pasludinātā Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām (1943. gada augustā) |publisher=Historia.lv |access-date=2026-09-05}}</ref> == Vēsture == Deklarācija tika sagatavota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad Latvijas teritoriju bija okupējusi [[Nacistiskā Vācija]]. Latvijas Centrālā padome, kas apvienoja vairāku pirmskara Latvijas politisko partiju pārstāvjus, centās formulēt kopīgu politisko nostāju par Latvijas valstiskuma atjaunošanu un informēt par to Rietumu sabiedrotos. Dokumentā tika norādīts, ka [[Padomju Savienība]] 1940. gada jūnijā bija okupējusi Latviju, pārkāpjot iepriekš noslēgtos Latvijas un PSRS līgumus. LCP par prettiesisku uzskatīja arī Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā un uzsvēra, ka Latvijas Republika no starptautisko tiesību viedokļa turpina pastāvēt arī okupācijas apstākļos.<ref name="historia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-pasludinata-latvijas-tautas-deklaracija-sabiedroto-nacijam |title=Latvijas Centrālās Padomes pasludinātā Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām (1943. gada augustā) |publisher=Historia.lv |access-date=2026-09-05}}</ref> Vienlaikus deklarācijā tika noraidīti nacistiskās Vācijas centieni pakļaut Latviju un kritizēta vācu okupācijas politika. LCP iestājās pret Latvijas iedzīvotāju piespiedu mobilizāciju Vācijas bruņotajos spēkos, darba dienestā un nosūtīšanu darbā uz Vāciju, uzskatot šādu rīcību par starptautisko tiesību pārkāpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/60668 |title=Par leģionāru nepiepildītiem sapņiem |publisher=Latvijas Vēstnesis |access-date=2026-09-05}}</ref> Deklarācijā tika pausta pārliecība par [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vadīto sabiedroto uzvaru karā. Latvijas Centrālā padome aicināja Rietumu sabiedrotos attiecināt uz Latviju [[Atlantijas harta|Atlantijas hartā]] formulētos principus un atbalstīt Latvijas tautas tiesības atjaunot neatkarīgu demokrātisku valsti.<ref name="historia"/> LCP deklarēja, ka, tiklīdz kara apstākļi to ļautu, Latvijā konstitucionālā ceļā būtu izveidojama valdība un atjaunojamas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]] paredzētās valsts institūcijas. Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs tika uzdots informēt Sabiedroto valstu valdības par LCP nostāju un lūgt atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanai.<ref name="historia"/> Latvijas sūtnis Londonā [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] deklarāciju kopā ar citiem LCP materiāliem 1944. gada 28. martā iesniedza [[Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrija|Lielbritānijas Ārlietu ministrijai]]. Dokumenti bija daļa no Latvijas pretošanās kustības centieniem informēt Rietumvalstis par politisko situāciju okupētajā Latvijā un prasību atjaunot tās neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/media/5048/download |title=Latvijas Centrālā padome nacistu okupētajā Latvijā |author=Uldis Neiburgs |publisher=Latvijas Valsts prezidenta kanceleja |access-date=2026-09-05}}</ref> == Saturs == Deklarācijas galvenās nostādnes bija Latvijas Republikas juridiskās nepārtrauktības atzīšana, abu okupācijas režīmu noraidīšana un neatkarīgas demokrātiskas Latvijas atjaunošana. LCP uzsvēra, ka Latvijas politiskajai nākotnei jābalstās uz konstitucionālu valsts iekārtu un Latvijas tautas politisko gribu. Dokuments kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas Centrālās padomes politiskajiem dokumentiem. Tā nostādnes vēlāk tika attīstītas LCP 1944. gada politiskajā platformā un [[Latvijas Centrālās padomes memorands|1944. gada 17. marta memorandā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://old.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/000.htm |title=Dokumenti pie šķirkļa Latvijas Centrālā Padome |publisher=Historia.lv |access-date=2026-09-05 |archive-date=2022-01-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220128091808/http://old.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/000.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] 6bp5ls4x3j4dn5z6mkuwptdrtsz63rd 0 639047 4526023 4518464 2026-09-23T08:30:34Z Vylks 50297 /* Komandas */ 4526023 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2026.—2027. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2026.—2027. |valsts = {{DEU}} |uzvar = |pazem = |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] |nak_sez = ''[[2027.—2028. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' ir 64. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2026|8|28||bez}}, bet noslēgsies {{dat|2027|5|22||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfb.de/news/rahmenterminkalender-fuer-saison-2026/2027-festgelegt|title=Rahmenterminkalender für Saison 2026/2027 festgelegt|website=dfb.de|language=de|date=6 November 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/2026-27-fixture-lists-now-available-38068|title=Bundesliga and Bundesliga 2 2026/27 fixture lists now available|website=bundesliga.com|language=en|date=2 July 2026|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}</ref> == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]], ''[[SV Elversberg]]'' un ''[[SC Paderborn]]'', bet Bundeslīgu atstāja ''[[VfL Wolfsburg]]'', ''[[1. FC Heidenheim]]'' un ''[[FC St. Pauli]]''. ''SV Elversberg'' komandai tā ir debija Bundeslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/welcome-elversberg-promotion-first-time-second-tier-top-flight-37231|title=Welcome to the Bundesliga, Elversberg! Historic first promotion to top flight secured|website=bundesliga.com|language=en|date=17 May 2026|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}</ref> {{VietasKarte+|Vācija|alt=2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&nbsp;Augsburg]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&nbsp;Berlin]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes "Werder"|Werder&nbsp;Bremen]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes "Borussia"|Borussia&nbsp;Dortmund]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht&nbsp;Frankfurt]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.318611|long= 7.121667|label=[[SV Elversberg|Elversberg]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&nbsp;Freiburg]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.587222|long=9.898611|label=[[Hamburger SV|Hamburg]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer&nbsp;Leverkusen]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia&nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes "Bayern"|Bayern]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.730703|long= 8.711028|label=[[SC Paderborn 07|Paderborn]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.554498|long= 7.067554|label=[[FC Schalke 04|Schalke]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&nbsp;Stuttgart]]|position=left}} }} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]] | [[Augsburga]] | ''[[WWK Arena]]'' | 30 660 |- | style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | [[Leverkūzene]] | ''[[BayArena]]'' | 30 210 |- | style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | [[Minhene]] | ''[[Allianz Arena]]'' | 75 000 |- | style="text-align:left;" |[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | [[Dortmunde]] | ''[[Signal Iduna Park]]'' | 81 365 |- | style="text-align:left;" |[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | [[Menhengladbaha]] | ''[[Borussia-Park]]'' | 54 057 |- | style="text-align:left;" |[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[Deutsche Bank Park]]'' | 58 000 |- | style="text-align:left;" |[[SV Elversberg|Elversberg]] | [[Špīzene-Elversberga]] | ''[[Waldstadion an der Kaiserlinde]]'' | 10 000 |- | style="text-align:left;" |[[SC Freiburg|Freiburg]] | [[Freiburga]] | ''[[Europa-Park Stadion]]'' | 34 700 |- | style="text-align:left;" |[[Hamburger SV]] | [[Hamburga]] | ''[[Volksparkstadion]]'' | 57 000 |- | style="text-align:left;" |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | [[Zinsheima]] | ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]'' | 30 150 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Köln|Köln]] | [[Ķelne]] | ''[[RheinEnergieStadion]]'' | 49 698 |- | style="text-align:left;" |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | [[Mainca]] | ''[[Mewa Arena]]'' | 33 305 |- | style="text-align:left;" |[[RB Leipzig]] | [[Leipciga]] | ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | 47 069 |- | style="text-align:left;" |[[SC Paderborn 07|Paderborn]] | [[Pāderborna]] | ''[[Home Deluxe Arena]]'' | 15 000 |- | style="text-align:left;" |[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]] | [[Gelzenkirhene]] | ''[[Veltins-Arena]]'' | 62 271 |- | style="text-align:left;" |[[VfB Stuttgart]] | [[Štutgarte]] | ''[[MHPArena]]'' | 60 449 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | [[Berlīne]] | ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | 22 012 |- | style="text-align:left;" | [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | [[Brēmene]] | ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]'' | 42 100 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''FC Augsburg'' | {{flaga|GER}} [[Manuels Baums]] | {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]] |- | ''Bayer Leverkusen'' | {{flaga|ESP}} [[Karless Martiness]] | {{flaga|GER}} [[Roberts Andrihs]] |- | ''Bayern München'' | {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]] |- | ''Borussia Dortmund'' | {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]] | {{flaga|GER}} [[Emre Džans]] |- | ''Borussia Mönchengladbach'' | {{flaga|GER}} [[Aleksandrs Blesins]] | {{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]] |- | ''Eintracht Frankfurt'' | {{flaga|AUT}} [[Adi Hiters]] | {{flaga|GER}} [[Robins Kohs]] |- | ''Elversberg'' | {{flaga|GER}} [[Vincents Vāgners]] | {{flaga|GER}} [[Lūkass Pinkerts]] |- | ''SC Freiburg'' | {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]] | {{flaga|GER}} [[Kristians Ginters]] |- | ''Hamburger SV'' | {{flaga|GER}} [[Merlins Polcins]] | {{flaga|DEN}} [[Jusufs Poulsens]] |- | ''1899 Hoffenheim'' | {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]] | {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]] |- | ''1. FC Köln'' | {{flaga|GER}} [[Renē Vāgners]] | {{flaga|GER}} [[Marvins Švēbe]] |- | ''RB Leipzig'' | {{flaga|ARG}} [[Martins Demičelis]] | {{flaga|GER}} [[Dāvids Raums]] |- | ''Mainz 05'' | {{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]] | {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]] |- | ''Paderborn'' | {{flaga|GER}} [[Ralfs Ketemans]] | {{flaga|GER}} [[Fēlikss Gece]] |- | ''Schalke 04'' | {{flaga|AUT}} [[Mirons Musličs]] | {{flaga|TUR}} [[Kenans Karamans]] |- | ''VfB Stuttgart'' | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]] | {{flaga|GER}} [[Denizs Undavs]] |- | ''Union Berlin'' | {{flaga|SUI}} [[Mauro Lustrinelli]] | {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]] |- | ''Werder Bremen'' | {{flaga|GER}} [[Daniels Tiune]] | {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]] [[Kategorija:2026. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] 6jmvs2esh84k16ciiyu2gy1t4jd9lct 0 639160 4525878 4519098 2026-09-22T21:43:48Z Dainis 876 4525878 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Saļut-5'' | Nosaukums_orig = ''Салют-5'' | Attēls = Almaz drawing.svg | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''Almaz'' orbitālā stacija | Programma = ''[[Saļut]]'' | KA_veids = [[Orbitālā stacija]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = [[PSRS Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]], {{URS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[NPO mašinostrojenija|CKB mašinostrojenija]]'', {{URS}} | Starta_gads = 1976 | Starts = {{dat|1976|6|22|SK}} 18:04:00 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Proton-K]]'', {{URS}} | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]], {{URS}} | Palaists_kopā_ar = | Starta_laukums = 81 / 23 | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = 1977 | Beigu_datums = {{dat|1977|8|8|SK}} | Lidojuma_ilgums = 412 dienas | NSSDC_ID = | NSSDC_ID 2 = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 19 960 kg | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Saļut-4]]''{{br}}''[[Saļut-3]]'' (''OPS-2'') | KA_nāk = ''[[Saļut-6]]''{{br}}''[[Almaz-T]]'' }} '''''Saļut-5''''' ({{val|ru|Салют-5}}) jeb '''''OPS-3''''' bija [[Padomju Savienība|PSRS]] militārās ''[[Almaz (orbitālā stacija)|Almaz]]'' (''OPS'') sērijas [[orbitālā stacija]]. Tā [[PSRS Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] uzdevumā orbītā tika palaista 1976. gada 22. jūnijā. Staciju apmeklēja kosmosa kuģu ''[[Sojuz-21]]'' un ''[[Sojuz-24]]'' apkalpes. ''Saļut-5'' no orbītas novadīja 1977. gada 8. augusta. == Lidojuma gaita == === Stacijas palaišana === ''OPS-3'' tika palaista {{dat|1976|6|22||bez}} 18:04:00 ''UTC'' ar nesējraķeti ''[[Proton-K]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] starta laukuma 81 / 23. Tā kā PSRS nevēlējās izpaust divu orbitālo staciju projektu pastāvēšanu, un jo īpaši, lai slēptu militārās ''Almaz'' attīstību, ''OPS-3'' pēc orbītas sasniegšanas tika nodēvēta par ''Saļut-5'', līdzīgi kā tas bija ar ''[[Saļut-3]]'' (''OPS-2''). Sākotnēji bija plānotas četras ekspedīcijas uz ''Saļut-5''. === ''Sojuz-21'' === 1976. gada 6. jūlijā tika palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-21]]'', kas nākamajā dienā saslēdzās ar ''Saļut-5''. Sakarā ar modernizētās tuvošanās sistēmas ''Igla'' kļūmi, saslēgšanās ar staciju tika veikta manuāli. Kosmonautiem [[Boriss Volinovs|Borisam Volinovam]] un [[Vitālijs Žolobovs|Vitālijam Žolobovam]] stacijā bija paredzēts pavadīt 60 dienas. Ekspedīcijas galvenais mērķis bija veikt militārus uzdevumus. Tika veikti arī zinātniski pētījumi, to skaitā akvārija zivju pētīšana mikrogravitācijā un Saules novērojumi. Apkalpe arī novadīja televīzijas konferenci ar skolēniem. 19. augustā pasliktinājās Žolobova veselības stāvoklis. Pēc īslaicīgas uzlabošanās 22. augustā atkal tika fiksēta strauja pašsajūtas pasliktināšanās — parādījās sūdzības par galvassāpēm un sliktu dūšu. Pirms tam, kopš 6. augusta apkalpes sāka sūdzēties par nepatīkamām smakām stacijā. Neskatoties uz to, galvenie fizioloģiskie rādītāji palika normas robežās. Lidojuma vadības centrs tomēr nolēma ekspedīciju priekšlaicīgi izbeigt. 24. augustā kosmosa kuģis atvienojās no stacijas. Lidojums ilga 49 diennaktis. Lai noskaidrotu priekšlaicīgās atgriešanās iemeslus, tika izveidota speciāla komisija. Gaisa, kondensāta un putekļu paraugu analīzes neuzrādīja toksisku vielu klātbūtni. Kosmonautu sajustā smaka tika atzīta par "fantomisku", tas ir, tādu, kas rodas tieši attiecīgajās smadzeņu daļās, ko varēja izraisīt problēmas apkalpes diennakts darba programmu plānošanā. Tika izstrādāti ieteikumi apkalpes darba un atpūtas režīmam, kā arī piedāvāti pasākumi apstākļu uzlabošanai stacijā. Tika sagatavota aparatūra stacijas atmosfēras kvalitātes kontrolei un sastādīts nākamās ekspedīcijas uz ''Saļut-5'' plāns. === ''Sojuz-23'' === 1976. gada 14. oktobrī tika palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-23]]'' ar apkalpi: [[Vjačeslavs Zudovs]] un [[Valērijs Roždestvenskis]]. 15. oktobrī automātiskā saslēgšanās neizdevās, jo tuvošanās sistēmas kļūmes dēļ dzinēju darbībā sākās autosvārstības. Degvielas trūkuma dēļ manuāla saslēgšanās nebija iespējama, un apkalpei nācās atgriezties uz zemes. Izmeklēšanā tika atklāts saslēgšanās sistēmas konstrukcijas defekts, kas tika novērsts nākamajos kuģos. === ''Sojuz-24'' === 1977. gada 7. februārī tika palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-24]]'' ar apkalpi: [[Viktors Gorbatko]] un [[Jurijs Glazkovs]]. Tas nākamajā dienā rokas režīmā saslēdzās ar ''Saļut-5''. Stacijā kosmonauti daļēji nomainīja iekšējo atmosfēru, atverot izplūdes vārstus un izmantojot automātisko svaiga gaisa padevi. Operācijas tika veiktas bez skafandru izmantošanas. Apkalpe veica vizuālos novērojumus un fotografēja objektus uz Zemes virsmas. Attīstītās filmas daļēji tika pārraidītas pa radiokanālu, bet pārējās — ievietotas atgriešanās kapsulā. Atgriešanās uz Zemes notika 25. februārī. Lidojums ilga 15 dienas 21 stundu 35 minūtes. === Stacijas turpmākā darbība === 1977. gada 26. februārī, dienu pēc ''Sojuz-24'' atvienošanās, no stacijas atvienojās speciāls nolaižamais aparāts ar masu 56,3 kg, kas veiksmīgi nolaidās uz Zemes. To apkalpe pirms nolaišanās bija piepildījusi ar fotofilmām un sagatavojusi palaišanai. Tā bija vienīgā šāda kapsula, kas izvietota ''Saļut-5''. Atšķirībā no iepriekšējām modifikācijām, kapsula nebija aprīkota ar likvidācijas lādiņu. No 1977. gada marta pēdējai ekspedīcijai uz ''Saļut-5'' tika gatavota ekspedīcija lidojumam 1977. gada 2. vai 3. ceturksnī. Līdz tam laikam visi ''Sojuz'' sērijas ''11F615A9'' kuģi, kas paredzēti lidojumiem uz ''OPS'', jau bija izmantoti.<ref name="soyuz25a" /> Papildus tika pasūtīta kuģa № 67 izgatavošana. Lai uzturētu stacijas orbītas augstumu, 1977. gada 5. martā un 15. aprīlī tika veiktas orbītas korekcijas manevri. Jūnijā kļuva skaidrs, ka līdz iespējamajam papildu izgatavojamā ''Sojuz'' palaišanas datumam būs jāiztērē gandrīz visi degvielas krājumi, kas varētu izraisīt stacijas vadības zaudēšanu saslēgšanās un turpmākā lidojuma laikā. 1977. gada jūlijā tika nolemts pārtraukt ''Saļut-5'' darbību. 1977. gada 8. augustā pēc bremzēšanas impulsa došanas stacija iegāja Zemes blīvajos atmosfēras slāņos un sadega virs Klusā okeāna akvatorijas. ''Saļut-5'' 412 dienu ilgajā lidojumā veica 6630 apriņķojumus ap planētu. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="soyuz25a">[http://www.astronautix.com/s/soyuz25a.html Soyuz 25A] Mark Wade, astronautix.com</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.russianspaceweb.com/almaz_ops3.html Salyut-5: the last military lab] zarya.info * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/salyut-2.htm Salyut 2, 3, 5 / OPS 1, 2, 3] Krebs, Gunter D * [http://www.astronautix.com/a/almaz.html Almaz] Mark Wade, astronautix.com {{1976. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Orbitālās stacijas]] qnjma53din6i73f1koznrspcl08nrvu 0 639797 4525799 4522628 2026-09-22T18:20:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4525799 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Grote sponszwam (Sparassis crispa). 09-11-2023. (d.j.b).jpg | att_nosaukums = | valsts = Fungi | valsts_lv = Sēnes | apakšvalsts = Dikarya | apakšvalsts_lv = Augstākās sēnes | nodalījums = Basidiomycota | nodalījums_lv = Bazīdijsēnes | apakšnodalījums = Agaricomycotina | klase = Agaricomycetes | klase_lv = Himēnijsēnes | rinda = Polyporales | rinda_lv = | dzimta = Sparassidaceae | dzimta_lv = Krokbāržu dzimta | ģints = Sparassis | ģints_lv = Krokbāržu ģints | suga = S. crispa | suga_lv = Krokainā kazbārde | binomial = Sparassis crispa | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Krokainā kazbārde''' (''Sparassis crispa'') ir liela [[Sēnes|sēņu]] suga no krokbāržu dzimtas (''Sparassaceae'') krokbāržu ģints. [[Parazītisms|Parazīts]] (izraisa sarkano puvi), kas aug uz koku, galvenokārt [[Priedes|priežu]] saknēm.<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 479. lpp.</ref> Kā reta suga tā ir Latvijas un daudzu citu valstu Sarkanajā grāmatā. == Apraksts == [[Attēls:Krause_Glucke_bei_Börfink_im_Nationalpark_Hunsrück-Hochwald.jpg|thumb| Jauns augļķermenis]] [[Attēls:Krause Glucke Sparassis crispa 8612.jpg|thumb|Tuvplāns]] Sēnes augļķermenis ir krūmveida, apaļš vai neregulāri apaļš, 5—20 cm augsts un 6—30 (arī līdz 60 un vairāk) cm diametrā, dažreiz sasniedzot 6—10 kg svaru. Tas sastāv no "cirtainu" krēmkrāsas līdz dzeltenīgu daivu masas, kas stiepjas no īsa centrālā stumbra, un abās pusēs atrodas [[himēnijs]]. Daivas ir plakanas, platas (0,7—3 cm platas un 0,3—0,8 cm biezas), ar viļņaini krokotuu un bieži sašķeltu malu, gludu apakšpusi. Ārēji sēnes augļķermenis atgādina [[Ziedkāposts|ziedkāposta]] galviņu. Jaunās sēnes ir bālganas, vēlāk dzeltenīgas un visbeidzot, kad nobriedušas un sausas, okera vai brūnganas. Daivu malas parasti kļūst tumšākas pirmās. Sēnes [[Trama (mikoloģija)|mīkstums]] ir balts, blīvs, jaunām sēnēm trausls (laika gaitā un žāvējot tas iegūst cietu, vaskainam pārragojumam līdzīgu konsistenci), ar spēcīgu specifisku smaržu, neatgādinošai sēni. Tas garšo kā rieksti,<ref>Nordic Macromycetes / Ed. by L. Hansen et al. Copenhagen: Nordsvamp, 1997. Vol. 3: Heterobasidioid, Aphyllophoroid and Gastromycetoid, Basidiomycetes. 444 p.</ref> bet tam ir sveķaina pēcgarša, kas izzūd pēc vairākām vārīšanās reizēm. [[Himenofors]] ir gluds vai raupjš, vaskains, bālgankrēmīgs vai pelēcīgs. Sēnes [[Kātiņš (mikoloģija)|kātiņš]] ir centrāls, resns (2—5 cm diametrā), dziļi iegrimis zemē, tāpēc, neskatoties uz garumu (5—13 cm), tas no ārpuses ir tik tikko pamanāms. Jauno sēņu kāta krāsa ir bālgana vai dzeltenīga, vēlāk tā kļūst brūngana līdz melnai. [[Birumraksts|Sporu pulveris]] — krēmkrāsā, var nedaudz variēt. [[Bazīdijsporas|Sporas]] (5—7)×(3,5—5) µm, elipsoīdas, nedaudz sašaurinātas pie pamatnes, gludas, bezkrāsainas, ar lielu eļļas pilienu. Dažreiz sēne veido (20—70) × (7—10) cm lielu pseidosklerociju, kas sastāv no augsnes daļiņām, kuras savijušās ar [[Micēlijs|sēņotni]], un ir piestiprināts pie koka saknēm. === Izplatība === [[Holarktika|Holarktiska]] suga. Sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika]]s austrumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.redbook.ru/mosoblred.htm|title=Красная книга Московской области|access-date=2010-08-26|archive-date=2010-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20100819081721/http://www.redbook.ru/mosoblred.htm}}</ref> === Ekoloģija === Aug no jūlija līdz septembrim.<ref name="LLSG" /> Parazītiska koksni iznīcinoša sēne, [[Saprotrofi|saprotrofa]] vai vāji fitopatogēna, izraisa sakņu un koksnes pūšanu. Aug pa vienai uz saknēm, stumbru pamatnē, retāk uz svaigiem skujkoku (galvenokārt [[Priedes|priežu]], bet arī [[Egles|egļu]], [[Ciedri|ciedru]], [[Baltegles|baltegļu]], [[Lapegles|lapegļu]]) celmiem vecos skujkoku un skujkoku-platlapju mežos. Augļķermeņi veidojas koka pamatnē, ko ar [[Micēlijs|micēlija]] saitēm savieno skartā sakne. Sēne izraisa sarkanbrūnu destruktīvu puvi saknēs un stumbra pamatnē. Attīstības pēdējā stadijā novērojamas trupes skartas koksnes plaisas un micēlija uzkrāšanās plaisās. == Līdzīgas sugas == Retāk un vairāk dienvidos sastopamā ''Sparassis laminosa'', kas parazitē uz [[ozoli]]em un [[dižskābarži]]em, ir ļoti līdzīga šai. Šīs sēnes augļķermenis ir salmu dzeltens, un daivas ir rupjākas, blīvākas un veselas. == Ārēji līdzīgas sugas == [[Daivainā čemurene]] (''Grifola frondosa'') un [[čemurainā čemurene]] (Polyporus umbellatus) nedaudz līdzinās šai, taču tām ir izteiktākas cepurītes un [[Stobriņi (mikoloģija)|poras]] to apakšā. == Lietošana == [[Ēdamās sēnes|Ēdama sēne]], ko galvenokārt izmanto zupu pagatavošanai, cepšanai un žāvēšanai. Tomēr ''Sparassis crispa'' ir ēdama tikai jauna — augļķermeņi, ieguvuši brūnganu krāsu, kļūst ļoti izturīgi. Lieto tautas medicīnā.<ref>Васильков Б. П. Съедобные и ядовитые грибы средней полосы европейской части России. СПб.: Наука, 1995. 162 с.</ref> Satur [[Sparasols|sparasolu]], kas novērš [[Pelējums|pelējuma sēnīšu]] attīstību. Papildus sparasolam ''Sparassis crispa'' satur bioaktīvus komponentus, kam piemīt pretvēža (imūnmodulējoša) un pretmikrobu aktivitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://healing-mushrooms.net/archives/sparassis-crispa.html|title=Sparassis crispa {{!}} Medicinal Mushrooms|website=healing-mushrooms.net|access-date=2026-09-14|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] 84s18wugjgdrlahr1dohqq5zisjdtk6 0 640225 4525742 4525512 2026-09-22T12:52:06Z Lietotaajs 19361 4525742 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Francescoli River Plate Poland 1986.jpg|right|thumb|alt=Photograph of a man striking a ball in mid-air|upright=1.35|''[[River Plate]]'' uzbrucējs [[Enzo Frančeskoli]] izpilda ''šķērītes'' sitienu draudzības spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]] 1986. gadā.]] [[Futbols|Futbolā]] '''''šķērīte''''' jeb '''sitiens pāri galvai''' ir akrobātisks sitiens, kurā spēlētājs gaisā esošo [[Futbolbumba|bumbu]] ar kāju sit uz aizmuguri. Lai to izpildītu, spēlētājs met ķermeni atpakaļ un paceļ to gaisā, bet, pirms nokrišanas uz zemes, ar kājām veic šķērveida kustību, novietojot kāju, ar kuru tiek izdarīts sitiens, priekšā otrai kājai. Lielākajā daļā valodu šis paņēmiens nosaukts pēc [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanai]] raksturīgās kustības vai [[Šķēres|šķēru]] kustības, kurai tas līdzinās. Tā sarežģītība un salīdzinoši retā izpildīšana futbolā padara šo paņēmienu par vienu no visvairāk atzītajām un iespaidīgākajām futbola prasmēm.<ref name=":7">Turner, Elliott (2011). ''An Illustrated Guide to Soccer and Spanish''. n.p.: Round Ball Media LLC. {{ISBN|978-0-615-48583-6}}.</ref><ref name=":8">Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.</ref> ''Šķērītes'' sitienus var izmantot aizsardzībā, lai aizraidītu bumbu prom no vārtiem, vai uzbrukumā, lai raidītu to pretinieku vārtos ar mērķi gūt vārtus. ''Šķērītes'' sitiens ir sarežģīts futbola paņēmiens, kas nepieredzējušiem spēlētājiem var būt bīstams. Tā veiksmīga izpilde [[Futbola vēsture|futbola vēsturē]] lielākoties bijusi pa spēkam tikai pieredzējušākajiem un fiziski labi sagatavotākajiem spēlētājiem. [[Strādnieku šķira|Strādnieki]] [[Čīle|Čīles]] un [[Peru]] Klusā okeāna ostās, visticamāk, pirmie izpildīja ''šķērītes'' sitienus futbola spēlēs, iespējams, jau 19. gadsimta beigās, kad šis paņēmiens kļuva pazīstams ar nosaukumu ''chilena''. Tādi sarežģīti paņēmieni kā ''šķērītes'' sitiens attīstījās, [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] spēlētājiem pielāgojot futbola stilu, ko reģionā ieviesa britu imigranti. [[Brazīlija|Brazīlijas]] futbolisti [[Leonidass]] un [[Pelē]] 20. gadsimtā popularizēja šo paņēmienu starptautiskā mērogā. Kopš tā laika ''šķērītes'' sitiens ir ieguvis tik plašu atzinību, ka 2016. gadā [[FIFA]], futbola starptautiskā pārvaldes organizācija, to nodēvēja par “futbola iespaidīgāko skatu”. Kā ikoniskam futbola paņēmienam, šim sitienam ir būtiska nozīme [[Futbola kultūra|futbola kultūrā]]. Sitiena izpildīšana sacensību spēlē, jo īpaši tad, ja ar to tiek gūti vārti, parasti piesaista plašu [[Sporta žurnālisms|sporta mediju]] uzmanību. Šis sitiens ir atainots arī dažādos mākslas darbos, tostarp skulptūrās, filmās, reklāmās un literatūrā. Strīdi par šā paņēmiena izgudrotāju un tā nosaukumu ir vēl vairāk veicinājuši tā atpazīstamību populārajā kultūrā. Šo paņēmienu augstu vērtē arī citos līdzīgos bumbu sporta veidos, īpaši futbola paveidos, piemēram, [[Telpu futbols|telpu futbolā]] un [[Pludmales futbols|pludmales futbolā]]. == Nosaukums == [[File:Chilena de Sergio Ramos.jpg|thumb|upright=1.1|alt=Photograph of a football match|''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' aizsargs [[Serhio Ramoss]] (baltajā formā) 2010. gada ''[[La Liga]]'' spēlē pret sāncenšiem ''[[Athletic Bilbao]]'' izpilda ''šķērīti''.]] Sitiens [[Angļu valoda|angļu valodā]] ir pazīstams ar trim nosaukumiem: ''bicycle kick'', ''overhead kick'' un ''scissors kick''. Termins “bicycle kick” apraksta kāju kustību, ķermenim atrodoties gaisā, kas atgādina velosipēda mīšanu.<ref>Tyagi, Arun Kumar (2010). ''Football: Skills and Rules''. New Delhi: KSK Publisher. {{ISBN|978-81-7524-572-3}}.</ref> Šo paņēmienu sauc arī par “overhead kick” (sitiens pāri galvai), kas attiecas uz bumbas raidīšanu pāri galvai,<ref>Bischops, Klaus; Gerards, Heinz-Willi (2003). ''Soccer Training for Girls''. Translated by Anne Lammert. Oxford, UK: Meyer & Meyer. 88. lpp. {{ISBN|978-1-84126-097-6}}.</ref> vai par “scissors kick” (''šķērīte''), jo šī tehnika atgādina divu šķēru asmeņu satuvināšanos.<ref name=":1">Schmidt, Colin (1997). ''Advanced Soccer Drills: 69 Drills for Techniques and Tactics''. Champaign, Illinois: Human Kinetics. 88. lpp. {{ISBN|978-0-88011-614-5}}.</ref> Daži autori “scissors kick” uzskata par "bicycle kick" sitienam līdzīgu paņēmienu, kas tiek izpildīts uz sāniem vai leņķī,<ref name=":2">Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The complete idiot's guide to soccer basics|url=http://archive.org/details/completeidiotsgu0000bord|publisher=Indianapolis, IN : Alpha Books|date=2009|isbn=978-1-59257-830-6|first=Sam|last=Borden|page=138}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The simplest game : the intelligent fan's guide to the world of soccer|url=http://archive.org/details/simplestgameinte00gard|publisher=New York : Collier Books|date=1994|isbn=978-0-02-043225-8|first=Paul|last=Gardner|page=144, 148}}</ref> savukārt citi uzskata, ka abi nosaukumi apzīmē vienu un to pašu kustību.<ref name=":3">Ruiz, Laureano (2003). ''The Spanish Soccer Coaching Bible''. Vol.&#x20;2. Spring City, Pennsylvania: Reedswain Inc. {{ISBN|978-1-59164-022-6}}.</ref><ref name=":4">Rull, Nomdedeu (2004). ''Terminología del Fútbol y Diccionarios: Elaboración de un diccionario de especialidad para el gran público'' &#x5B;''Terminology of Football and Dictionaries: Elaboration of a Specialized Dictionary for the General Public''&#x5D; (PhD). "Universitat Autònoma de Barcelona". 166. lpp. {{ISBN|978-84-689-0939-4}}.</ref><ref name=":1" /> Arī citās valodās šī paņēmiena nosaukums bieži atspoguļo kustību, kurai tas līdzinās. [[Čīle|Čīles]] laikraksta ''El Mercurio'' sporta žurnālists Alehandro Sisternass apkopoja šo nosaukumu sarakstu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.cl/detalle/index.asp?id={94d4d5e9-b792-408e-ad03-60d56e61d1bf}|title=En Todas Partes Se Llama Chilena|website=El Mercurio}}</ref>{{Novecojusi saite}} Vairumā gadījumu tie vai nu atsaucas uz sitiena kustību, kas atgādina šķēres, piemēram, [[Franču valoda|franču]] ''ciseaux retourné'' (“atgrieztās šķēres”) un [[Grieķu valoda|grieķu]] ''anapodo psalidi'' (“apgrieztās šķēres”), vai arī uz kustību, kas atgādina velosipēda mīšanu, piemēram, [[Portugāļu valoda|portugāļu]] ''pontapé de bicicleta'' (“velosipēda sitiens”).<ref name=":5" />{{Novecojusi saite}} Citās valodās tiek aprakstīta pašas kustības būtība: [[Vācu valoda|vācu]] ''Fallrückzieher'' (“sitiens, krītot atmuguriski”), [[Poļu valoda|poļu]] ''przewrotka'' (“apmešanās/apgāšanās sitiens”), [[Holandiešu valoda|holandiešu]] ''omhaal'' (“apgrieziena sitiens”) un [[Itāļu valoda|itāļu]] ''rovesciata'' (“apgrieztais sitiens”).<ref name=":5" />{{Novecojusi saite}} Izņēmumi no šiem nosaukumu veidošanas principiem ir sastopami valodās, kurās šo paņēmienu nosauc, atsaucoties uz kādu vietu vai reģionu, piemēram, [[Norvēģu valoda|norvēģu]] ''brassespark'' (“Brazīlijas sitiens”).<ref name=":5" />{{Novecojusi saite}}<ref>Coppock, Patrick (2001). ''The Semiotics of Writing: Transdisciplinary Perspectives on the Technology of Writing''. Oakville, Connecticut: The David Brown Book Company. 139. lpp. {{ISBN|978-2-503-51241-9}}.</ref> Šis izņēmums ir īpaši nozīmīgs [[Spāņu valoda|spāņu valodā]], kur starp Čīli un [[Peru]] — abu valstu vēsturiskās sporta sāncensības kontekstā — pastāv asas domstarpības par "bicycle kick" nosaukumu. Čīlieši un lielākā daļa Latīņamerikas iedzīvotāju to sauc par ''chilena'', savukārt peruāņi — par ''chalaca''.<ref>"Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game". ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 100. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.</ref><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20101118025653/http://www.peru.com/futbol/AutoNoticias/FutbolPortada/2006/11/29/DetalleNoticia82859.asp|title=A propósito de la 'Chalaca' ...|website=Peru.com|language=es}}</ref><ref>Bellos, Alex (2014). ''Futebol: The Brazilian Way of Life''. London: Bloomsburry Publish Plc. 38. lpp. {{ISBN|978-1-4088-5416-7}}.</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://elpais.com/deportes/2015/06/26/actualidad/1435311849_896179.html|title=De pisco y chalacas|work=El País|access-date=2026-09-20|date=2015-06-29|last=Lati|first=Alberto|issn=1134-6582|language=es}}</ref><ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. lpp. 1–2. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref><ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dechalaca.com/informes/curiosidades/el-huevo-o-la-gallina|title=El huevo o la gallina|last=Castro (Twitter: @rcastrolizarbe)|first=Roberto|website=De Chalaca {{!}} Futbol para el que la conoce|access-date=2026-09-20|date=2011-10-11|language=es}}</ref> Tomēr spāņu valodā šo paņēmienu apzīmē arī ar mazāk strīdīgiem nosaukumiem ''tijera'' un ''tijereta'', kas abi atsaucas uz kustības līdzību šķērēm.<ref name=":3" /><ref name=":4" /> == Izpildījums == [[File:Rovesciata.jpg|upright=1.8|thumb|alt=Diagram of the different stages in a bicycle kick|''Šķērītes'' izpildes fāzes. R = labā kāja.]] Veiksmīga ''šķērītes'' izpilde parasti prasa lielu meistarību un atlētiskumu.<ref name=":6">"Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game". ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 98. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.</ref><ref name=":9">United States Soccer Federation; Lewis, Michael (2000). ''Soccer For Dummies''. Hoboken, New Jersey: Wiley Publishing. {{ISBN|978-0-7645-5229-8}}.</ref> Lai izpildītu ''šķērīti'', bumbai jāatrodas gaisā, lai spēlētājs varētu to atsist, vienlaikus veicot atmugurisku salto; bumba var lidot spēlētāja virzienā, piemēram, pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]], vai arī spēlētājs pats var to uzsist gaisā.<ref name=":6" /> Lai palīdzētu ķermenim pacelties, vispirms augšup jāpaceļ kāja, kas nepieskaras bumbai, kamēr ar sitiena kāju tiek veikts lēciens.<ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 70. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref><ref name=":1" /> Lēciena laikā mugurai jāvirzās atpakaļ, līdz ķermenis atrodas paralēli zemei.<ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. lpp. 70-71. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref> Kad ķermenis sasniedz augstāko punktu, sitiena kājai strauji jāvirzās bumbas virzienā, vienlaikus nolaižot otru kāju, lai palielinātu sitiena spēku.<ref>Coleman, Lori (2000). ''Soccer''. Minneapolis: Lerner Publications Company. 56. lpp. {{ISBN|978-0-8225-9876-3}}.</ref><ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 71. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref><ref name=":1" /> Skatienam jābūt vērstam uz bumbu līdz brīdim, kad pēda tai pieskaras.<ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 69. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref><ref name=":1" /> Rokas jāizmanto līdzsvara saglabāšanai un kritiena trieciena mazināšanai.<ref name=":1" /> ''Šķērīti'' parasti izpilda divās situācijās — aizsardzībā un uzbrukumā. Aizsardzības ''šķērīti'' spēlētājs izpilda tad, kad, esot ar seju pret savas komandas vārtiem, viņš izmanto šo paņēmienu, lai raidītu bumbu prom no savas komandas vārtu puses. Sporta vēsturnieks Ričards Vicigs uzskata, ka aizsardzības ''šķērīte'' ir izmisīgs paņēmiens, kura izpildei nepieciešama mazāka precizitāte nekā uzbrukuma ''šķērītei''.<ref name=":8" /> Uzbrukuma ''šķērīti'' izmanto, kad spēlētājs ir ar muguru pret pretinieku vārtiem un atrodas to tuvumā. Pēc Viciga teiktā, uzbrukuma ''šķērītei'' nepieciešama koncentrēšanās un laba izpratne par bumbas atrašanās vietu.<ref name=":8" /> ''Šķērīti'' var izpildīt arī laukuma vidusdaļā, taču tas nav ieteicams, jo šajā zonā iespējams veikt drošākas un precīzākas piespēles.<ref name=":8" /> [[File:Peru Chile Copa America 1975 Oblitas Chalaca Version2.png|left|thumb|alt=Two photographs of a bicycle kick execution|[[Peru futbola izlase|Peru]] izlases malējais uzbrucējs [[Huans Karloss Oblitass]] gūst vārtus ar ''šķērīti'' pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]] [[1975. gada Copa América|1975. gada ''Copa América'']] spēlē, kas notika ''[[Estadio Alejandro Villanueva]]'' laukumā.]] Centrējumi, kas tiek veikti pirms uzbrukuma ''šķērītes'', mēdz būt apšaubāmi precīzi — tiek ziņots, ka vācu [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Klauss Fišers]] ir norādījis: lielākā daļa centrējumu pirms ''šķērītes'' ir slikti.<ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 3. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref> Turklāt ''šķērītes'' izpilde ir bīstama pat tad, ja tā tiek veikta pareizi, jo tā var savainot laukumā esošu spēlētāju, kuru šāds paņēmiens pārsteidz.<ref name=":1" /><ref name=":10">Wahl, Grant (2010). ''The Beckham Experiment''. New York City: Three Rivers Press. 135. lpp. {{ISBN|978-0-307-40859-4}}.</ref> Šī iemesla dēļ Peru [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] [[Sesars Gonsaless]] iesaka spēlētājam, kurš izpilda ''šķērīti'', nodrošināt sev pietiekami daudz vietas tās veikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.cl/detalle/index.asp?id=%7Be03d4504-1316-418b-b566-e4b637814f5a%7D|title=¿Quién inventó la chilena?|last=S.A.P.|first=El Mercurio|website=diario.elmercurio.cl|access-date=2026-09-21|language=Spanish}}</ref> Spēlētājam, kurš izpilda šo paņēmienu, vislielākais risks rodas piezemēšanās laikā — neveiksmīgs kritiens var izraisīt galvas, muguras vai plaukstas locītavas [[Sporta trauma|traumu]]. Vicigs iesaka spēlētājiem, kas mēģina izpildīt šo paņēmienu, piezemēties uz muguras augšdaļas, izmantojot rokas atbalstam, un vienlaikus pārvelties uz sāniem, lai mazinātu kritiena triecienu.<ref name=":8" /> Vicigs iesaka futbolistiem mēģināt izpildīt ''šķērīti'' ar koncentrētu un apņēmīgu prāta stāvokli.<ref name=":8" /> Izpildot šo kustību, spēlētājam jāievēro pareiza tehnika, vienlaikus demonstrējot izcilu precizitāti un trāpīgumu, sitot pa bumbu.<ref name=":10" /><ref name=":8" /> Brazīlijas uzbrucējs [[Pelē]], viens no sporta veida izcilākajiem spēlētājiem, arī uzskatīja šo manevru par sarežģītu un atcerējās, ka savā 1283 vārtu guvumu karjerā viņam bija izdevies gūt vārtus ar šo paņēmienu tikai dažas reizes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2003/jun/30/sport.comment|title=And God created Pele|work=The Guardian|access-date=2026-09-21|date=2003-06-30|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Šīs kustības sarežģītības dēļ veiksmīgi izpildīta ''šķērīte'' ir ievērības cienīga un, pēc sporta žurnālista Eliota Tērnera domām, var izraisīt skatītāju sajūsmu un apbrīnu.<ref name=":7" /> Savukārt neveiksmīgi izpildīta ''šķērīte'' var pakļaut spēlētāju izsmieklam.<ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref><ref name=":9" /><ref name=":10" /> == Vēsture == Futbola vēsturē ir daudz leģendu par to, kad un kur pirmo reizi tika izpildīta ''šķērīte'' un kas to izgudroja.<ref name=":12">Pérez, Diego (26 March 2008). "Genios: De Sudamerica Salieron Las Maravillas Del Fútbol". ''El País'' (in Spanish). Montevideo.</ref><ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 2. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref><ref name=":11" /> Pēc brazīliešu antropologa Antoniu Žuržes Suareša domām, ''šķērītes'' izcelsme ir nozīmīga tikai kā piemērs tam, kā rodas folklora.<ref>Soares, Antonio Jorge (2012). "História E A Invenção De Tradições No Futebol Brasileiro" &#x5B;The History and Invention of Brazilian Football Traditions&#x5D;. In Ronaldo Helal; Antonio Jorge Soares; Hugo Lovisolo (eds.). ''A Invenção Do País Do Futebol'' &#x5B;''The Invention of the Football Nation''&#x5D; (in Portuguese) (2nd&#x20;ed.). Rio de Janeiro: Editora Mauad X. {{ISBN|978-85-7478-620-9}}.</ref> Sabiedrībā joprojām turpinās diskusijas par tās precīzo izcelsmi, īpaši par vietām, kur šis paņēmiens, iespējams, tika radīts (piemēram, Brazīlijā, Čīlē un Peru).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20161008134706/http://www.conmebol.com/en/03302015-2155/chilean-chalaca-or-bicycle-monument-football|title="Chilean", "Chalaca" or "Bicycle", a monument to football. {{!}} Conmebol.com|website=www.conmebol.com|access-date=2026-09-22|language=en}}</ref><ref>Natali, Marcos (2007). "The Realm of the Possible: Remembering Brazilian ''Futebol''". In Sean Brown (ed.). ''Football Fans Around the World: From Supporters to Fanatics''. New York City: Routledge. {{ISBN|978-0-415-39505-2}}.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.nytimes.com/goal.blogs.nytimes.com/2013/03/20/peru-chile-and-the-war-of-the-pacific/|title=Peru, Chile and the War of the Pacific|last=Arango|first=Juan|website=Goal|access-date=2026-09-22|date=2013-03-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20161008140116/http://www.eluniverso.com/2006/12/02/0001/15/08110C60AF5340DC9AD059E567A5A389.html|title=¿Chilena o chalaca? - DIC. 02, 2006 - Deportes - Historicos - EL UNIVERSO|last=eluniverso.com.|website=www.eluniverso.com|access-date=2026-09-22}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20161008140258/http://larepublica.pe/30-11-2006/ipd-resuelve-hacer-cumplir-castigo-la-fpf-pero-en-marzo-del-2007|title=IPD resuelve hacer cumplir castigo a la FPF, pero en marzo del 2007|work=larepublica.pe|access-date=2026-09-22|date=2006-11-30|language=es}}</ref><ref name=":5" /> Tomēr pieejamie fakti un datumi veido diezgan skaidru ainu, norādot, ka ''šķērīte'' tika izgudrota Dienvidamerikā laikā, kad norisinājās aktīva inovācija futbolā izmantotajā [[Futbola taktika|taktikā un spēles paņēmienos]].<ref name=":5" /><ref name=":12" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180701140214/https://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/news/the-bicycle-kick-football-s-most-spectacular-sight-2862019|title=The Best FIFA Football Awards™ - News - The bicycle kick, football’s most spectacular sight - FIFA.com|work=www.fifa.com|access-date=2026-09-22|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref><ref>Giulianotti, Richard; Robertson, Roland (2009). ''Globalization and Football''. London: SAGE Publications. lpp. 40-41. {{ISBN|978-1-4129-2127-5}}.</ref><ref>Goldblatt, David (2008). ''The Ball is Round''. New York: Riverhead Trade. 192. lpp. {{ISBN|978-1-59448-296-0}}.</ref><ref>Wilson, Jonathan (2013). ''Inverting The Pyramid: The History of Soccer Tactics''. New York: Nation Books. 33. lpp. {{ISBN|978-1-56858-738-7}}.</ref> == Skatīt arī == {{portal bar|Futbols}} * [[Skorpiona sitiens (futbols)|Skorpiona sitiens]] (apgrieztais ''šķērītes'' sitiens) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbols Dienvidamerikā]] ouud6mjgf3ikakcggwzm23bjbefh71x 4525793 4525742 2026-09-22T17:19:03Z Lietotaajs 19361 4525793 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Francescoli River Plate Poland 1986.jpg|right|thumb|alt=Photograph of a man striking a ball in mid-air|upright=1.35|''[[River Plate]]'' uzbrucējs [[Enzo Frančeskoli]] izpilda ''šķērītes'' sitienu draudzības spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]] 1986. gadā.]] [[Futbols|Futbolā]] '''''šķērīte''''' jeb '''sitiens pāri galvai''' ir akrobātisks sitiens, kurā spēlētājs gaisā esošo [[Futbolbumba|bumbu]] ar kāju sit uz aizmuguri. Lai to izpildītu, spēlētājs met ķermeni atpakaļ un paceļ to gaisā, bet, pirms nokrišanas uz zemes, ar kājām veic šķērveida kustību, novietojot kāju, ar kuru tiek izdarīts sitiens, priekšā otrai kājai. Lielākajā daļā valodu šis paņēmiens nosaukts pēc [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanai]] raksturīgās kustības vai [[Šķēres|šķēru]] kustības, kurai tas līdzinās. Tā sarežģītība un salīdzinoši retā izpildīšana futbolā padara šo paņēmienu par vienu no visvairāk atzītajām un iespaidīgākajām futbola prasmēm.<ref name=":7">Turner, Elliott (2011). ''An Illustrated Guide to Soccer and Spanish''. n.p.: Round Ball Media LLC. {{ISBN|978-0-615-48583-6}}.</ref><ref name=":8">Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.</ref> ''Šķērītes'' sitienus var izmantot aizsardzībā, lai aizraidītu bumbu prom no vārtiem, vai uzbrukumā, lai raidītu to pretinieku vārtos ar mērķi gūt vārtus. ''Šķērītes'' sitiens ir sarežģīts futbola paņēmiens, kas nepieredzējušiem spēlētājiem var būt bīstams. Tā veiksmīga izpilde [[Futbola vēsture|futbola vēsturē]] lielākoties bijusi pa spēkam tikai pieredzējušākajiem un fiziski labi sagatavotākajiem spēlētājiem. [[Strādnieku šķira|Strādnieki]] [[Čīle|Čīles]] un [[Peru]] Klusā okeāna ostās, visticamāk, pirmie izpildīja ''šķērītes'' sitienus futbola spēlēs, iespējams, jau 19. gadsimta beigās, kad šis paņēmiens kļuva pazīstams ar nosaukumu ''chilena''. Tādi sarežģīti paņēmieni kā ''šķērītes'' sitiens attīstījās, [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] spēlētājiem pielāgojot futbola stilu, ko reģionā ieviesa britu imigranti. [[Brazīlija|Brazīlijas]] futbolisti [[Leonidass]] un [[Pelē]] 20. gadsimtā popularizēja šo paņēmienu starptautiskā mērogā. Kopš tā laika ''šķērītes'' sitiens ir ieguvis tik plašu atzinību, ka 2016. gadā [[FIFA]], futbola starptautiskā pārvaldes organizācija, to nodēvēja par “futbola iespaidīgāko skatu”. Kā ikoniskam futbola paņēmienam, šim sitienam ir būtiska nozīme [[Futbola kultūra|futbola kultūrā]]. Sitiena izpildīšana sacensību spēlē, jo īpaši tad, ja ar to tiek gūti vārti, parasti piesaista plašu [[Sporta žurnālisms|sporta mediju]] uzmanību. Šis sitiens ir atainots arī dažādos mākslas darbos, tostarp skulptūrās, filmās, reklāmās un literatūrā. Strīdi par šā paņēmiena izgudrotāju un tā nosaukumu ir vēl vairāk veicinājuši tā atpazīstamību populārajā kultūrā. Šo paņēmienu augstu vērtē arī citos līdzīgos bumbu sporta veidos, īpaši futbola paveidos, piemēram, [[Telpu futbols|telpu futbolā]] un [[Pludmales futbols|pludmales futbolā]]. == Nosaukums == [[File:Chilena de Sergio Ramos.jpg|thumb|upright=1.1|alt=Photograph of a football match|''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' aizsargs [[Serhio Ramoss]] (baltajā formā) 2010. gada ''[[La Liga]]'' spēlē pret sāncenšiem ''[[Athletic Bilbao]]'' izpilda ''šķērīti''.]] Sitiens [[Angļu valoda|angļu valodā]] ir pazīstams ar trim nosaukumiem: ''bicycle kick'', ''overhead kick'' un ''scissors kick''. Termins “bicycle kick” apraksta kāju kustību, ķermenim atrodoties gaisā, kas atgādina velosipēda mīšanu.<ref>Tyagi, Arun Kumar (2010). ''Football: Skills and Rules''. New Delhi: KSK Publisher. {{ISBN|978-81-7524-572-3}}.</ref> Šo paņēmienu sauc arī par “overhead kick” (sitiens pāri galvai), kas attiecas uz bumbas raidīšanu pāri galvai,<ref>Bischops, Klaus; Gerards, Heinz-Willi (2003). ''Soccer Training for Girls''. Translated by Anne Lammert. Oxford, UK: Meyer & Meyer. 88. lpp. {{ISBN|978-1-84126-097-6}}.</ref> vai par “scissors kick” (''šķērīte''), jo šī tehnika atgādina divu šķēru asmeņu satuvināšanos.<ref name=":1">Schmidt, Colin (1997). ''Advanced Soccer Drills: 69 Drills for Techniques and Tactics''. Champaign, Illinois: Human Kinetics. 88. lpp. {{ISBN|978-0-88011-614-5}}.</ref> Daži autori “scissors kick” uzskata par "bicycle kick" sitienam līdzīgu paņēmienu, kas tiek izpildīts uz sāniem vai leņķī,<ref name=":2">Witzig, Richard (2006). ''The Global Art of Soccer''. Harahan, Louisiana: CusiBoy Publishing. 22. lpp. {{ISBN|978-0-9776688-0-9}}.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The complete idiot's guide to soccer basics|url=http://archive.org/details/completeidiotsgu0000bord|publisher=Indianapolis, IN : Alpha Books|date=2009|isbn=978-1-59257-830-6|first=Sam|last=Borden|page=138}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The simplest game : the intelligent fan's guide to the world of soccer|url=http://archive.org/details/simplestgameinte00gard|publisher=New York : Collier Books|date=1994|isbn=978-0-02-043225-8|first=Paul|last=Gardner|page=144, 148}}</ref> savukārt citi uzskata, ka abi nosaukumi apzīmē vienu un to pašu kustību.<ref name=":3">Ruiz, Laureano (2003). ''The Spanish Soccer Coaching Bible''. Vol.&#x20;2. Spring City, Pennsylvania: Reedswain Inc. {{ISBN|978-1-59164-022-6}}.</ref><ref name=":4">Rull, Nomdedeu (2004). ''Terminología del Fútbol y Diccionarios: Elaboración de un diccionario de especialidad para el gran público'' &#x5B;''Terminology of Football and Dictionaries: Elaboration of a Specialized Dictionary for the General Public''&#x5D; (PhD). "Universitat Autònoma de Barcelona". 166. lpp. {{ISBN|978-84-689-0939-4}}.</ref><ref name=":1" /> Arī citās valodās šī paņēmiena nosaukums bieži atspoguļo kustību, kurai tas līdzinās. [[Čīle|Čīles]] laikraksta ''El Mercurio'' sporta žurnālists Alehandro Sisternass apkopoja šo nosaukumu sarakstu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.cl/detalle/index.asp?id={94d4d5e9-b792-408e-ad03-60d56e61d1bf}|title=En Todas Partes Se Llama Chilena|website=El Mercurio}}</ref>{{Novecojusi saite}} Vairumā gadījumu tie vai nu atsaucas uz sitiena kustību, kas atgādina šķēres, piemēram, [[Franču valoda|franču]] ''ciseaux retourné'' (“atgrieztās šķēres”) un [[Grieķu valoda|grieķu]] ''anapodo psalidi'' (“apgrieztās šķēres”), vai arī uz kustību, kas atgādina velosipēda mīšanu, piemēram, [[Portugāļu valoda|portugāļu]] ''pontapé de bicicleta'' (“velosipēda sitiens”).<ref name=":5" />{{Novecojusi saite}} Citās valodās tiek aprakstīta pašas kustības būtība: [[Vācu valoda|vācu]] ''Fallrückzieher'' (“sitiens, krītot atmuguriski”), [[Poļu valoda|poļu]] ''przewrotka'' (“apmešanās/apgāšanās sitiens”), [[Holandiešu valoda|holandiešu]] ''omhaal'' (“apgrieziena sitiens”) un [[Itāļu valoda|itāļu]] ''rovesciata'' (“apgrieztais sitiens”).<ref name=":5" />{{Novecojusi saite}} Izņēmumi no šiem nosaukumu veidošanas principiem ir sastopami valodās, kurās šo paņēmienu nosauc, atsaucoties uz kādu vietu vai reģionu, piemēram, [[Norvēģu valoda|norvēģu]] ''brassespark'' (“Brazīlijas sitiens”).<ref name=":5" />{{Novecojusi saite}}<ref>Coppock, Patrick (2001). ''The Semiotics of Writing: Transdisciplinary Perspectives on the Technology of Writing''. Oakville, Connecticut: The David Brown Book Company. 139. lpp. {{ISBN|978-2-503-51241-9}}.</ref> Šis izņēmums ir īpaši nozīmīgs [[Spāņu valoda|spāņu valodā]], kur starp Čīli un [[Peru]] — abu valstu vēsturiskās sporta sāncensības kontekstā — pastāv asas domstarpības par "bicycle kick" nosaukumu. Čīlieši un lielākā daļa Latīņamerikas iedzīvotāju to sauc par ''chilena'', savukārt peruāņi — par ''chalaca''.<ref>"Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game". ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 100. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.</ref><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20101118025653/http://www.peru.com/futbol/AutoNoticias/FutbolPortada/2006/11/29/DetalleNoticia82859.asp|title=A propósito de la 'Chalaca' ...|website=Peru.com|language=es}}</ref><ref>Bellos, Alex (2014). ''Futebol: The Brazilian Way of Life''. London: Bloomsburry Publish Plc. 38. lpp. {{ISBN|978-1-4088-5416-7}}.</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://elpais.com/deportes/2015/06/26/actualidad/1435311849_896179.html|title=De pisco y chalacas|work=El País|access-date=2026-09-20|date=2015-06-29|last=Lati|first=Alberto|issn=1134-6582|language=es}}</ref><ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. lpp. 1–2. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref><ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dechalaca.com/informes/curiosidades/el-huevo-o-la-gallina|title=El huevo o la gallina|last=Castro (Twitter: @rcastrolizarbe)|first=Roberto|website=De Chalaca {{!}} Futbol para el que la conoce|access-date=2026-09-20|date=2011-10-11|language=es}}</ref> Tomēr spāņu valodā šo paņēmienu apzīmē arī ar mazāk strīdīgiem nosaukumiem ''tijera'' un ''tijereta'', kas abi atsaucas uz kustības līdzību šķērēm.<ref name=":3" /><ref name=":4" /> == Izpildījums == [[File:Rovesciata.jpg|upright=1.8|thumb|alt=Diagram of the different stages in a bicycle kick|''Šķērītes'' izpildes fāzes. R = labā kāja.]] Veiksmīga ''šķērītes'' izpilde parasti prasa lielu meistarību un atlētiskumu.<ref name=":6">"Essential Soccer Skills: Key Tips and Techniques to Improve Your Game". ''Essential Soccer Skills''. New York: DK Publishing. 2011. 98. lpp. {{ISBN|978-0-7566-5902-8}}.</ref><ref name=":9">United States Soccer Federation; Lewis, Michael (2000). ''Soccer For Dummies''. Hoboken, New Jersey: Wiley Publishing. {{ISBN|978-0-7645-5229-8}}.</ref> Lai izpildītu ''šķērīti'', bumbai jāatrodas gaisā, lai spēlētājs varētu to atsist, vienlaikus veicot atmugurisku salto; bumba var lidot spēlētāja virzienā, piemēram, pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]], vai arī spēlētājs pats var to uzsist gaisā.<ref name=":6" /> Lai palīdzētu ķermenim pacelties, vispirms augšup jāpaceļ kāja, kas nepieskaras bumbai, kamēr ar sitiena kāju tiek veikts lēciens.<ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 70. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref><ref name=":1" /> Lēciena laikā mugurai jāvirzās atpakaļ, līdz ķermenis atrodas paralēli zemei.<ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. lpp. 70-71. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref> Kad ķermenis sasniedz augstāko punktu, sitiena kājai strauji jāvirzās bumbas virzienā, vienlaikus nolaižot otru kāju, lai palielinātu sitiena spēku.<ref>Coleman, Lori (2000). ''Soccer''. Minneapolis: Lerner Publications Company. 56. lpp. {{ISBN|978-0-8225-9876-3}}.</ref><ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 71. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref><ref name=":1" /> Skatienam jābūt vērstam uz bumbu līdz brīdim, kad pēda tai pieskaras.<ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. 69. lpp. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref><ref name=":1" /> Rokas jāizmanto līdzsvara saglabāšanai un kritiena trieciena mazināšanai.<ref name=":1" /> ''Šķērīti'' parasti izpilda divās situācijās — aizsardzībā un uzbrukumā. Aizsardzības ''šķērīti'' spēlētājs izpilda tad, kad, esot ar seju pret savas komandas vārtiem, viņš izmanto šo paņēmienu, lai raidītu bumbu prom no savas komandas vārtu puses. Sporta vēsturnieks Ričards Vicigs uzskata, ka aizsardzības ''šķērīte'' ir izmisīgs paņēmiens, kura izpildei nepieciešama mazāka precizitāte nekā uzbrukuma ''šķērītei''.<ref name=":8" /> Uzbrukuma ''šķērīti'' izmanto, kad spēlētājs ir ar muguru pret pretinieku vārtiem un atrodas to tuvumā. Pēc Viciga teiktā, uzbrukuma ''šķērītei'' nepieciešama koncentrēšanās un laba izpratne par bumbas atrašanās vietu.<ref name=":8" /> ''Šķērīti'' var izpildīt arī laukuma vidusdaļā, taču tas nav ieteicams, jo šajā zonā iespējams veikt drošākas un precīzākas piespēles.<ref name=":8" /> [[File:Peru Chile Copa America 1975 Oblitas Chalaca Version2.png|left|thumb|alt=Two photographs of a bicycle kick execution|[[Peru futbola izlase|Peru]] izlases malējais uzbrucējs [[Huans Karloss Oblitass]] gūst vārtus ar ''šķērīti'' pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]] [[1975. gada Copa América|1975. gada ''Copa América'']] spēlē, kas notika ''[[Estadio Alejandro Villanueva]]'' laukumā.]] Centrējumi, kas tiek veikti pirms uzbrukuma ''šķērītes'', mēdz būt apšaubāmi precīzi — tiek ziņots, ka vācu [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Klauss Fišers]] ir norādījis: lielākā daļa centrējumu pirms ''šķērītes'' ir slikti.<ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 3. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref> Turklāt ''šķērītes'' izpilde ir bīstama pat tad, ja tā tiek veikta pareizi, jo tā var savainot laukumā esošu spēlētāju, kuru šāds paņēmiens pārsteidz.<ref name=":1" /><ref name=":10">Wahl, Grant (2010). ''The Beckham Experiment''. New York City: Three Rivers Press. 135. lpp. {{ISBN|978-0-307-40859-4}}.</ref> Šī iemesla dēļ Peru [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] [[Sesars Gonsaless]] iesaka spēlētājam, kurš izpilda ''šķērīti'', nodrošināt sev pietiekami daudz vietas tās veikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://diario.elmercurio.cl/detalle/index.asp?id=%7Be03d4504-1316-418b-b566-e4b637814f5a%7D|title=¿Quién inventó la chilena?|last=S.A.P.|first=El Mercurio|website=diario.elmercurio.cl|access-date=2026-09-21|language=Spanish}}</ref> Spēlētājam, kurš izpilda šo paņēmienu, vislielākais risks rodas piezemēšanās laikā — neveiksmīgs kritiens var izraisīt galvas, muguras vai plaukstas locītavas [[Sporta trauma|traumu]]. Vicigs iesaka spēlētājiem, kas mēģina izpildīt šo paņēmienu, piezemēties uz muguras augšdaļas, izmantojot rokas atbalstam, un vienlaikus pārvelties uz sāniem, lai mazinātu kritiena triecienu.<ref name=":8" /> Vicigs iesaka futbolistiem mēģināt izpildīt ''šķērīti'' ar koncentrētu un apņēmīgu prāta stāvokli.<ref name=":8" /> Izpildot šo kustību, spēlētājam jāievēro pareiza tehnika, vienlaikus demonstrējot izcilu precizitāti un trāpīgumu, sitot pa bumbu.<ref name=":10" /><ref name=":8" /> Brazīlijas uzbrucējs [[Pelē]], viens no sporta veida izcilākajiem spēlētājiem, arī uzskatīja šo manevru par sarežģītu un atcerējās, ka savā 1283 vārtu guvumu karjerā viņam bija izdevies gūt vārtus ar šo paņēmienu tikai dažas reizes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2003/jun/30/sport.comment|title=And God created Pele|work=The Guardian|access-date=2026-09-21|date=2003-06-30|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Šīs kustības sarežģītības dēļ veiksmīgi izpildīta ''šķērīte'' ir ievērības cienīga un, pēc sporta žurnālista Eliota Tērnera domām, var izraisīt skatītāju sajūsmu un apbrīnu.<ref name=":7" /> Savukārt neveiksmīgi izpildīta ''šķērīte'' var pakļaut spēlētāju izsmieklam.<ref>O'Brien, Richard (2005). ''The Ultimate Sports Handbook''. Philadelphia: Quirk Books. {{ISBN|978-1-59474-034-3}}.</ref><ref name=":9" /><ref name=":10" /> == Vēsture == Futbola vēsturē ir daudz leģendu par to, kad un kur pirmo reizi tika izpildīta ''šķērīte'' un kas to izgudroja.<ref name=":12">Pérez, Diego (26 March 2008). "Genios: De Sudamerica Salieron Las Maravillas Del Fútbol". ''El País'' (in Spanish). Montevideo.</ref><ref>Simpson, Paul; Hesse, Uli (2013). ''Who Invented the Stepover?''. London: Profile Books Ltd. 2. lpp. {{ISBN|978-1-78125-006-8}}.</ref><ref name=":11" /> Pēc brazīliešu [[Antropoloģija|antropologa]] Antoniu Žuržes Suareša domām, ''šķērītes'' izcelsme ir nozīmīga tikai kā piemērs tam, kā rodas folklora.<ref>Soares, Antonio Jorge (2012). "História E A Invenção De Tradições No Futebol Brasileiro" &#x5B;The History and Invention of Brazilian Football Traditions&#x5D;. In Ronaldo Helal; Antonio Jorge Soares; Hugo Lovisolo (eds.). ''A Invenção Do País Do Futebol'' &#x5B;''The Invention of the Football Nation''&#x5D; (in Portuguese) (2nd&#x20;ed.). Rio de Janeiro: Editora Mauad X. {{ISBN|978-85-7478-620-9}}.</ref> Sabiedrībā joprojām turpinās diskusijas par tās precīzo izcelsmi, īpaši par vietām, kur šis paņēmiens, iespējams, tika radīts (piemēram, Brazīlijā, Čīlē un Peru).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20161008134706/http://www.conmebol.com/en/03302015-2155/chilean-chalaca-or-bicycle-monument-football|title="Chilean", "Chalaca" or "Bicycle", a monument to football. {{!}} Conmebol.com|website=www.conmebol.com|access-date=2026-09-22|language=en}}</ref><ref>Natali, Marcos (2007). "The Realm of the Possible: Remembering Brazilian ''Futebol''". In Sean Brown (ed.). ''Football Fans Around the World: From Supporters to Fanatics''. New York City: Routledge. {{ISBN|978-0-415-39505-2}}.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.nytimes.com/goal.blogs.nytimes.com/2013/03/20/peru-chile-and-the-war-of-the-pacific/|title=Peru, Chile and the War of the Pacific|last=Arango|first=Juan|website=Goal|access-date=2026-09-22|date=2013-03-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20161008140116/http://www.eluniverso.com/2006/12/02/0001/15/08110C60AF5340DC9AD059E567A5A389.html|title=¿Chilena o chalaca? - DIC. 02, 2006 - Deportes - Historicos - EL UNIVERSO|last=eluniverso.com.|website=www.eluniverso.com|access-date=2026-09-22}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20161008140258/http://larepublica.pe/30-11-2006/ipd-resuelve-hacer-cumplir-castigo-la-fpf-pero-en-marzo-del-2007|title=IPD resuelve hacer cumplir castigo a la FPF, pero en marzo del 2007|work=larepublica.pe|access-date=2026-09-22|date=2006-11-30|language=es}}</ref><ref name=":5" /> Tomēr pieejamie fakti un datumi veido diezgan skaidru ainu, norādot, ka ''šķērīte'' tika izgudrota Dienvidamerikā laikā, kad norisinājās aktīva inovācija futbolā izmantotajā [[Futbola taktika|taktikā un spēles paņēmienos]].<ref name=":5" /><ref name=":12" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180701140214/https://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/news/the-bicycle-kick-football-s-most-spectacular-sight-2862019|title=The Best FIFA Football Awards™ - News - The bicycle kick, football’s most spectacular sight - FIFA.com|work=www.fifa.com|access-date=2026-09-22|last=FIFA.com|language=en-GB}}</ref><ref>Giulianotti, Richard; Robertson, Roland (2009). ''Globalization and Football''. London: SAGE Publications. lpp. 40-41. {{ISBN|978-1-4129-2127-5}}.</ref><ref name=":13">Goldblatt, David (2008). ''The Ball is Round''. New York: Riverhead Trade. 192. lpp. {{ISBN|978-1-59448-296-0}}.</ref><ref>Wilson, Jonathan (2013). ''Inverting The Pyramid: The History of Soccer Tactics''. New York: Nation Books. 33. lpp. {{ISBN|978-1-56858-738-7}}.</ref> [[File:Football match report from Peruvian newspaper El Comercio (Lima, 1904).png|right|thumb|alt= Snippet of an old newspaper|Izraksts no Peru laikraksta ''El Comercio'' 1904. gadā par spēli starp kreisera "HMS Amphion" apkalpi un apvienoto "Lima Cricket/Unión Cricket" komandām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://elcomercio.pe/deporte-total/futbol-peruano/primera-foto-futbol-publicada-comercio-hace-110-anos-noticia-1708545/|title=Primera foto de fútbol publicada por El Comercio hace 110 años|work=El Comercio|access-date=2026-09-22|date=2014-02-10|issn=1605-3052|language=es-PE}}</ref><ref>"Naval & Military intelligence". ''The Times''. No.&#x20;36665. London. 15 January 1902. lpp.&#x20;11.</ref>]] Britu imigranti, kurus piesaistīja Dienvidamerikas ekonomiskās iespējas, tostarp [[Kafija|kafijas]] eksports no Brazīlijas, jēlādu un [[Gaļa|gaļas]] eksports no [[Argentīna|Argentīnas]], un [[gvano]] eksports no Peru, 19. gadsimta laikā ieviesa futbolu šajā reģionā.<ref name=":14">Wilson, Jonathan (2013). ''Inverting The Pyramid: The History of Soccer Tactics''. New York: Nation Books. 21. lpp. {{ISBN|978-1-56858-738-7}}.</ref> Šīs imigrantu kopienas dibināja dažādas iestādes, piemēram, skolas un sporta klubus, kuros nodarbības līdzinājās [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] praktizētajām aktivitātēm — tostarp futbolam.<ref name=":14" /> Iepriekš futbols no Lielbritānijas bija izplatījies kontinentālajā [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Beļģija|Beļģijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Skandināvija|Skandināvijā]], taču šajās vietās spēle netika būtiski pārveidota.<ref>Wilson, Jonathan (2013). ''Inverting The Pyramid: The History of Soccer Tactics''. New York: Nation Books. 22. lpp. {{ISBN|978-1-56858-738-7}}.</ref> Dienvidamerikā situācija attīstījās citādi, jo dienvidamerikāņi nevis vienkārši atdarināja imigrantu spēles stilu — tas vairāk balstījās lēnākajā “Skotijas piespēļu spēlē”, nevis ātrākajā un fiziski skarbākajā angļu futbola stilā —, bet gan veicināja sporta attīstību, īpašu uzmanību pievēršot spēlētāju tehniskajām prasmēm.<ref>Goldblatt, David (2008). ''The Ball is Round''. New York: Riverhead Trade. 191-192 lpp. {{ISBN|978-1-59448-296-0}}.</ref><ref>Wilson, Jonathan (2013). ''Inverting The Pyramid: The History of Soccer Tactics''. New York: Nation Books. 22, 27-33 lpp. {{ISBN|978-1-56858-738-7}}.</ref> Pielāgojot futbolu savām vēlmēm un spēles stilam, Dienvidamerikas futbolisti pilnveidoja tādas individuālās prasmes kā [[dribls]], iegrieztie [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitieni]] un ''šķērīte''.<ref name=":13" /> == Skatīt arī == {{portal bar|Futbols}} * [[Skorpiona sitiens (futbols)|Skorpiona sitiens]] (apgrieztais ''šķērītes'' sitiens) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbols Dienvidamerikā]] c8i7yjd3wzxc9a9xa8ap32ao27v0biz 0 640301 4525758 4525463 2026-09-22T13:31:49Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Jānis Dobelis (ķirurɡs)]] uz [[Jānis Dobelis (ķirurgs)]] 4525758 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jānis Dobelis (ķirurgs)]] 9mdyc86agmu8uo9a663q1800rcy452q 0 640311 4525744 4525722 2026-09-22T13:01:27Z Baisulis 11523 sakārtots..... 4525744 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tyurya.png|thumb|Tjurja ar [[skābenes|skābenēm]] un rūgušpienu]] '''Tjurja''', zināma arī kā '''murtsovka''', ir tradicionāla [[maizes zupa]] [[Krievu virtuve|krievu]] un [[baltkrievu virtuve|baltkrievu virtuvē]], ko dažreiz uzskata par [[okrošoka]]s variantu. Tā sastāv no veciem [[maize]]s gabaliņiem vai sausiņiem, kas iemērcēti šķidrumā vai vienkāršā [[ūdens|ūdenī]], pievienojot dažus [[dārzenis|dārzeņus]] (galvenokārt [[dārza sīpoli|sīpolus]], [[ķiploks|ķiplokus]] vai [[skābēti kāposti|skābētus kāpostus]]) un augu eļļu, [[sāls|sāli]] un piparus. Pamatšķidrums var būt jebkas, ko var lietot aukstu, jo atšķirībā no vairuma citu maizes zupu, tjurju gatavo bez sildīšanas vai vārīšanas. [[Kvass]] vēsturiski bija populārākais tjurjas pamatne, jo tas bija lēts, bagātīgs un pietiekami aromātisks. [[piens|Piena]] produktu pamatni, piemēram, parastu vai [[rūgušpiens|rūgušpienu]], [[sūkalas]] vai [[kefīrs|kefīru]], uzskatīja par izsmalcinātu un parasti gatavoja bērniem, veciem cilvēkiem vai nespēcīgiem cilvēkiem. Tā, līdzās [[pohļobka]]i, ir tradicionāla [[Lielais gavēnis|gavēņa]] zupa.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Mack |first=Glenn Randall |title=Food Culture in Russia and Central Asia |date=2005 |publisher=Greenwood Press |url=https://books.google.com/books?id=j7MTx_zcIR0C&dq=Tyurya&pg=PA164 |page=164|isbn=9780313327735 }}</ref> Gatavots no [[Rudzu maize|rupjmaizes]], tas bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pamatēdiens [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Browning|first=Stephen|title=Norfolk at War, 1939–45|publisher=Pen & Sword Books|date=2018|isbn=978-1-4738-5700-1|url=https://books.google.com/books?id=A5HrDwAAQBAJ}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Pamatēdiens]] [[Kategorija:Aukstās zupas]] t77qofpd1t4o49qii2vnvh5iyih9k5r 4525762 4525744 2026-09-22T13:43:13Z Meistars Joda 781 4525762 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tyurya.png|thumb|Tjurja ar [[skābenes|skābenēm]] un rūgušpienu]] '''Tjurja''', zināma arī kā '''murtsovka''', ir tradicionāla [[maizes zupa]] [[Krievu virtuve|krievu]] un [[baltkrievu virtuve|baltkrievu virtuvē]], ko dažreiz uzskata par [[okrošoka]]s variantu. Tā sastāv no veciem [[maize]]s gabaliņiem vai sausiņiem, kas iemērcēti šķidrumā vai vienkāršā [[ūdens|ūdenī]], pievienojot dažus [[dārzenis|dārzeņus]] (galvenokārt [[dārza sīpoli|sīpolus]], [[ķiploks|ķiplokus]] vai [[skābēti kāposti|skābētus kāpostus]]) un augu eļļu, [[sāls|sāli]] un piparus. Pamatšķidrums var būt jebkas, ko var lietot aukstu, jo atšķirībā no vairuma citu maizes zupu, tjurju gatavo bez sildīšanas vai vārīšanas. Vēsturiski kā populārākā tjurjas pamatne tika izmantots [[kvass]], jo tas bija lēts, bagātīgs un pietiekami aromātisks. [[piens|Piena]] produktu pamatni, piemēram, parastu vai [[rūgušpiens|rūgušpienu]], [[sūkalas]] vai [[kefīrs|kefīru]], uzskatīja par izsmalcinātu un parasti gatavoja bērniem, veciem cilvēkiem vai nespēcīgiem cilvēkiem. Tā, līdzās [[pohļobka]]i, ir tradicionāla [[Lielais gavēnis|gavēņa]] zupa.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Mack |first=Glenn Randall |title=Food Culture in Russia and Central Asia |date=2005 |publisher=Greenwood Press |url=https://books.google.com/books?id=j7MTx_zcIR0C&dq=Tyurya&pg=PA164 |page=164|isbn=9780313327735 }}</ref> Gatavots no [[Rudzu maize|rupjmaizes]], tas bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pamatēdiens [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Browning|first=Stephen|title=Norfolk at War, 1939–45|publisher=Pen & Sword Books|date=2018|isbn=978-1-4738-5700-1|url=https://books.google.com/books?id=A5HrDwAAQBAJ}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Pamatēdiens]] [[Kategorija:Aukstās zupas]] kjy3h72keggzxfnklyt249pz8ypgp0b 4525763 4525762 2026-09-22T13:46:28Z Meistars Joda 781 4525763 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tyurya.png|thumb|Tjurja ar [[skābenes|skābenēm]] un rūgušpienu]] '''Tjurja''', zināma arī kā '''murtsovka''', ir tradicionāla [[maizes zupa]] [[Krievu virtuve|krievu]] un [[baltkrievu virtuve|baltkrievu virtuvē]], ko dažreiz uzskata par [[okroška]]s variantu. Tā sastāv no veciem [[maize]]s gabaliņiem vai sausiņiem, kas iemērcēti šķidrumā vai vienkāršā [[ūdens|ūdenī]], pievienojot dažus [[dārzenis|dārzeņus]] (galvenokārt [[dārza sīpoli|sīpolus]], [[ķiploks|ķiplokus]] vai [[skābēti kāposti|skābētus kāpostus]]) un augu eļļu, [[sāls|sāli]] un piparus. Pamatšķidrums var būt jebkas, ko var lietot aukstu, jo atšķirībā no vairuma citu maizes zupu, tjurju gatavo bez sildīšanas vai vārīšanas. Vēsturiski kā populārākā tjurjas pamatne tika izmantots [[kvass]], jo tas bija lēts, bagātīgs un pietiekami aromātisks. [[Piens|Piena]] produktu pamatni, piemēram, parastu vai [[rūgušpiens|rūgušpienu]], [[sūkalas]] vai [[kefīrs|kefīru]], uzskatīja par izsmalcinātu un parasti gatavoja bērniem, veciem cilvēkiem vai nespēcīgiem cilvēkiem. Tā, līdzās [[pohļobka]]i, ir tradicionāla [[Lielais gavēnis|gavēņa]] zupa.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Mack |first=Glenn Randall |title=Food Culture in Russia and Central Asia |date=2005 |publisher=Greenwood Press |url=https://books.google.com/books?id=j7MTx_zcIR0C&dq=Tyurya&pg=PA164 |page=164|isbn=9780313327735 }}</ref> Gatavots no [[Rudzu maize|rupjmaizes]], tas bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pamatēdiens [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Browning|first=Stephen|title=Norfolk at War, 1939–45|publisher=Pen & Sword Books|date=2018|isbn=978-1-4738-5700-1|url=https://books.google.com/books?id=A5HrDwAAQBAJ}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Pamatēdiens]] [[Kategorija:Aukstās zupas]] pfo3kouwrjihlf7g90n89r9f1e8uf7p 4525801 4525763 2026-09-22T18:31:59Z Egilus 27634 "ts" nu gan te nav "c" vietā :) 4525801 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tyurya.png|thumb|Tjurja ar [[skābenes|skābenēm]] un rūgušpienu]] '''Tjurja''', zināma arī kā '''murcovka''', ir tradicionāla [[maizes zupa]] [[Krievu virtuve|krievu]] un [[baltkrievu virtuve|baltkrievu virtuvē]], ko dažreiz uzskata par [[okroška]]s variantu. Tā sastāv no veciem [[maize]]s gabaliņiem vai sausiņiem, kas iemērcēti šķidrumā vai vienkāršā [[ūdens|ūdenī]], pievienojot dažus [[dārzenis|dārzeņus]] (galvenokārt [[dārza sīpoli|sīpolus]], [[ķiploks|ķiplokus]] vai [[skābēti kāposti|skābētus kāpostus]]) un augu eļļu, [[sāls|sāli]] un piparus. Pamatšķidrums var būt jebkas, ko var lietot aukstu, jo atšķirībā no vairuma citu maizes zupu, tjurju gatavo bez sildīšanas vai vārīšanas. Vēsturiski kā populārākā tjurjas pamatne tika izmantots [[kvass]], jo tas bija lēts, bagātīgs un pietiekami aromātisks. [[Piens|Piena]] produktu pamatni, piemēram, parastu vai [[rūgušpiens|rūgušpienu]], [[sūkalas]] vai [[kefīrs|kefīru]], uzskatīja par izsmalcinātu un parasti gatavoja bērniem, veciem cilvēkiem vai nespēcīgiem cilvēkiem. Tā, līdzās [[pohļobka]]i, ir tradicionāla [[Lielais gavēnis|gavēņa]] zupa.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Mack |first=Glenn Randall |title=Food Culture in Russia and Central Asia |date=2005 |publisher=Greenwood Press |url=https://books.google.com/books?id=j7MTx_zcIR0C&dq=Tyurya&pg=PA164 |page=164|isbn=9780313327735 }}</ref> Gatavots no [[Rudzu maize|rupjmaizes]], tas bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pamatēdiens [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Browning|first=Stephen|title=Norfolk at War, 1939–45|publisher=Pen & Sword Books|date=2018|isbn=978-1-4738-5700-1|url=https://books.google.com/books?id=A5HrDwAAQBAJ}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Pamatēdiens]] [[Kategorija:Aukstās zupas]] qsvuafccrm4on5cf1gljswf1k3vdb2v 3 640335 4525739 2026-09-22T12:42:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4525739 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rin0990}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 22. septembris, plkst. 15.42 (EEST) kwqg7z2kucucntuaagbf68tp8nzzvrv 0 640336 4525746 2026-09-22T13:13:16Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Zaninoviča]] 4525746 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zaninoviča]] 6vm36u5on7efyf5m52vyvpcs6qj7bff 0 640337 4525812 2026-09-22T19:13:38Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4525812 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Seeberg''''' var būt: * [[Toms Sēbergs]] (''Tom Seeberg''; 1860—1938) — norvēģu sporta šāvējs; * [[Zēbergs]] vai [[Zēberga]] (''Seeberg'') — vācu cilmes uzvārdi. {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 8itzbo566bdflz4n0ezaol3rmqnn9o1 0 640338 4525819 2026-09-22T19:23:16Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Zeiberlihs]] 4525819 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zeiberlihs]] prl7zsxaljhxj4477cjguvwsyrio352 0 640339 4525826 2026-09-22T19:49:02Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Zelta elka lieta]] 4525826 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zelta elka lieta]] padzkqsw8sy9iv70xfld2cqpp80ildg 0 640340 4525845 2026-09-22T20:22:55Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Zemmers]] 4525845 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zemmers]] 9rp442diweh7z680dxl10im1dd389rt 0 640341 4525860 2026-09-22T20:52:37Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Zēvetāle]] 4525860 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zēvetāle]] qihbyc42jpya8l86jlaejiln3e7idx2 0 640342 4525869 2026-09-22T21:13:11Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ziemeļu korallene]] 4525869 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ziemeļu korallene]] 9o7941rpprqhis17w38ydeawo7ryrk4 3 640343 4525876 2026-09-22T21:38:45Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:DrogowySzymek]] uz [[Dalībnieka diskusija:Wikisz1]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/DrogowySzymek|DrogowySzymek]]" to "[[Special:CentralAuth/Wikisz1|Wikisz1]]" 4525876 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Wikisz1]] 6t8b9rpl7w150p14kiit4pjnu64vhjg 0 640344 4525886 2026-09-22T22:06:09Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Sojuz-21'' | Nosaukums_orig = ''Союз-21'' | Attēls = Soyuz 7K-T 2-seats drawing.svg | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Sojuz (7K-T)]]'' | KA sērijas Nr = 9 | Operators = {{URS}} | Lielākie_izgatavotāji... 4525886 wikitext text/x-wiki {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Sojuz-21'' | Nosaukums_orig = ''Союз-21'' | Attēls = Soyuz 7K-T 2-seats drawing.svg | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Sojuz (7K-T)]]'' | KA sērijas Nr = 9 | Operators = {{URS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|NPO Energija]]'', {{URS}} | Starta_gads = 1976 | Starts = {{dat|1976|7|6|SK}} 12:08:45 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz (nesējraķetes)|Sojuz]]'' | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 1 / 5 | Starta_valsts = [[Kazahijas PSR]], {{URS}} | Apkalpe = [[Boriss Volinovs]]{{br}}[[Vitālijs Žolobovs]] | apkalpes attēls = Soyuz-21.jpg | apkalpes attēla apraksts = Volinovs un Žolobovs PSRS pastmarkā | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = {{dat|1976|8|24|SK}} 18:32:17 ''[[UTC]]'' | Nolaišanās vieta = [[Kazahijas PSR]] (tagad {{KAZ}}) | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = 49 d 6 h 23 min | Masa = 6750 kg | Enerģija = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,6° | Periods = 88,7 min | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Sojuz-20]]'' | KA_nāk = ''[[Sojuz-22]]'' | Pilot. misijas = }} '''''Sojuz-21''''' (''Союз-21'') bija [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas (''7K-T'') pilotējams [[kosmosa kuģis]]. To orbītā palaida {{dat|1976|7|6||bez}}, lai militārajā orbitālajā stacijā ''[[Saljut-5]]'' nogādātu pirmo apkalpi. Divi kosmonauti kosmosā pavadīja 49 dienas, un uz Zemes atgriezās {{dat|1976|8|24||bez}}. == Apkalpe == Kuģa ''Sojuz-21'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! width="50%"|Kosmonauts ! width="5%"| {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} ! width="20%"|Pozīcija ! width="10%"|Lidojums pēc skaita ! width="20%"|Valsts /<br />organizācija |- | [[Boriss Volinovs]] | ↑↓ | Komandieris | 2. | {{URS}} |- | [[Vitālijs Žolobovs]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris | 1. | {{URS}} |} Dublējošā apkalpe: * [[Vjačeslavs Zudovs]] * [[Valērijs Roždestvenskis]] Rezerves apkalpe: * [[Viktors Gorbatko]] * [[Jurijs Glazkovs]] == Lidojuma gaita == 1976. gada 22. jūnijā orbītā palaida orbitālo staciju ''[[Saljut-5]]'', kas bija aprīkota ar izlūkošanas aparatūru. ''Sojuz-21'' tika palaists {{dat|1976|7|6||bez}} 12:08:45 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 1. starta laukuma 5. palaišanas iekārtas. 7. jūlijā 13:40 ''UTC'' kosmosa kuģis manuālā režīmā saslēdzās ar ''Saljut-5''. Kosmonautiem Borisam Volinovam un Vitālijam Žolobovam stacijā bija paredzēts pavadīt 60 dienas. Ekspedīcijas galvenais mērķis bija veikt militārus uzdevumus. Viņu uzturēšanās sakrita ar militāro mācību sākumu Sibīrijā, kuras viņi novēroja, lai novērtētu stacijas militārās novērošanas spējas. Nedaudz tika veikti arī zinātniski pētījumi, to skaitā akvārija zivju pētīšana mikrogravitācijā un Saules novērojumi. Apkalpe pirmo reizi izmantoja ''Kristall'' krāsni kristālu audzēšanai. Inženiertehnisko eksperimentu ietvaros tika izmēģināta degvielas pārsūknēšanas sistēmas testi, ko vēlāk izmantoja kravas kosmosa kuģī ''[[Progress (kravas kosmosa kuģis)|Progress]]''. Apkalpe 17. augustā novadīja televīzijas konferenci ar skolēniem. 19. augustā pasliktinājās Žolobova veselības stāvoklis. Pēc īslaicīgas uzlabošanās 22. augustā atkal tika fiksēta strauja pašsajūtas pasliktināšanās — parādījās sūdzības par galvassāpēm un sliktu dūšu. Pirms tam, kopš 6. augusta apkalpes sāka sūdzēties par nepatīkamām smakām stacijā. Neskatoties uz to, galvenie fizioloģiskie rādītāji palika normas robežās. Lidojuma vadības centrs tomēr nolēma ekspedīciju priekšlaicīgi izbeigt. 24. augustā kosmosa kuģis veica atvienošanos no stacijas. Dzinēji iedarbojās ātrāk nekā atbrīvojās saslēgšanās mezgla āķi. Lidojuma vadība pieņēma lēmumu attālināti dot komandu āķu atbrīvošanai, un 13:40:13 ''UTC'' ''Sojuz-21'' atvienojās.<ref name="Пономарев" /> 18:32:17 ''UTC'' nolaižamais aparāts nosēdās Kazahijas PSR, 200 km uz dienvidrietumiem no [[Kekšetau]]. Lidojums ilga 49 dienas 6 stundas 23 minūtes. == Priekšlaicīgās atgriešanās iemeslu noskaidrošana == Lai noskaidrotu priekšlaicīgās atgriešanās iemeslus, tika izveidota speciāla komisija. Gaisa, kondensāta un putekļu paraugu analīzes neuzrādīja toksisku vielu klātbūtni. Kosmonautu sajustā smaka tika atzīta par "fantomisku", tas ir, tādu, kas rodas tieši attiecīgajās smadzeņu daļās, ko varēja izraisīt problēmas apkalpes diennakts darba programmu plānošanā. Ārstu oficiālais atzinums par ''Sojuz-21'' apkalpi bija: "Novērotās novirzes organismā, jo īpaši Žolobova un Volinova gadījumā, bija saistītas ar psiholoģisko pārslodzi, emocionālo pārspriedzi, fiziskās sagatavošanas režīma pārkāpumiem un vāju psiholoģisko atbalstu no Zemes."<ref name="Пономарев" /> Tika izstrādāti ieteikumi apkalpes darba un atpūtas režīmam, kā arī piedāvāti pasākumi apstākļu uzlabošanai stacijā. Tika sagatavota aparatūra stacijas atmosfēras kvalitātes kontrolei un sastādīts nākamās ekspedīcijas uz ''Saļut-5'' plāns. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Пономарев">[http://www.experts.in.ua/inform/smi/detail.php?ID=66102 Станции "Салют-3" и "Салют-5" угрожали жизни космонавтов] Геннадий Пономарев. Крутой нрав военного "Алмаза", 2010-06-27</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.spacefacts.de/mission/english/soyuz-14.htm Soyuz 14] spacefacts.de * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/soyuz_7k-t-a9.htm Soyuz 14, 15, 20, 23, 24, 30 (7K-T, 11F615A9)] Gunter Dirk Krebs, Gunter's Space Page {{1976. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Sojuz kosmosa kuģi]] [[Kategorija:Sojuz pilotējamie lidojumi]] bz7yukpcyywh2d907nur51p3hc5d3q1 3 640347 4525937 2026-09-23T06:05:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4525937 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rannej}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. septembris, plkst. 09.05 (EEST) 7tkedbtceyo9s98aa7rxvgx64jf7poy 0 640348 4525944 2026-09-23T06:22:16Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Družba (naftas vads)]] 4525944 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Družba (naftas vads)]] 2pocxxlp5zd53sjkwb1x4fyzmliog6y 3 640349 4525962 2026-09-23T06:54:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4525962 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=The chaos lab}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. septembris, plkst. 09.54 (EEST) rvrc9ouk7f095hz8jwmqdcfusb45bw9 0 640350 4525970 2026-09-23T07:14:26Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Golveja]] 4525970 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Golveja]] a7mjwpytjzamqxcfczmsp6rgg42yie8 0 640351 4525971 2026-09-23T07:16:47Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4525971 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mihails Fridmans | vārds_orig = ''Михаил Фридман'' | attēls = Фридман Михаил Маратович (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Mihails Fridmans 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļviva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Unbulleted list|[[Krievija]]s<ref name="Forbes Billionaires">{{Tīmekļa atsauce |title= Forbes Profile: Mikhail Fridman |url= https://www.forbes.com/profile/mikhail-fridman/ |work=[[Forbes]] |date=25 June 2021|access-date=25 June 2021}}</ref>|[[Izraēla]]s<ref name="entrepreneur">{{Tīmekļa atsauce|last=Betta |first=Weronika |date=3 November 2017 |title=Mikhail Fridman: What does it take to become an entrepreneur? |website=[[Jeila Universitāte|Yale University]]|url=http://russian-studies.yale.edu/news/mikhail-fridman-what-does-it-take-become-entrepreneur |access-date=1 December 2017 }}</ref><ref name="ynet4806556">{{Ziņu atsauce|script-title=he:המיליארדר היהודי לא מוריש לילדיו: "שירוויחו בעצמם"| url=http://m.ynet.co.il/Articles/4806556| work=[[Yedioth Ahronoth|Ynet]]| date= 23 May 2016| access-date= 9 September 2016}}</ref>}} | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Mihails Fridmans''' ({{val|ru|Михаил Маратович Фридман}}; {{val|he|מיכאיל פרידמן}}; dzimis {{dat|1964|04|21}}) ir Ukrainā dzimis<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mikhail Fridman, Ukrainian-born Russian Billionaire, Tells Employees: 'War Can Never Be the Answer' |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-02-26/card/XP0cjWyHym4Y7OWnVPLR |access-date=2022-02-28 |website=WSJ |language=en}}</ref> Krievijas un Izraēlas [[magnāts]] un [[oligarhija|oligarhs]].<ref name="50RichestJews">{{Ziņu atsauce| title=The World's 50 Richest Jews: 1-10| url=https://www.jpost.com/Jewish-World/Jewish-Features/The-worlds-50-Richest-Jews-1-10| newspaper= [[Jerusalem Post]]| date=7 September 2010| access-date=11 January 2018}}</ref><ref name="entrepreneur"/><ref name="ynet4806556"/> Viņš ir viens no daudznacionālā Krievijas konglomerāta ''[[Alfa Group]]'' līdzdibinātājiem. Saskaņā ar ''[[Forbes]]'' datiem 2013. gadā viņš bija otrais bagātākais Krievijas pārstāvis (16,5 miljardi ASV dolāru), bet 2023. gadā noslīdēja uz devīto vietu (12,6 miljardi ASV dolāru).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/rating/200-bogateishih-biznesmenov-rossii-2013/2013 | title=200 богатейших бизнесменов России — 2013 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/milliardery/487934-110-rossijskih-milliarderov-rejting-forbes-2023 | title=110 российских миллиардеров. Рейтинг Forbes — 2023 }}</ref> 2017. gada maijā izdevums ''bne IntelliNews'' viņu ierindoja arī kā nozīmīgāko Krievijas uzņēmēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://online.flipbuilder.com/myab/xfgo/mobile/index.html#p=30 | title=Bne_Magazine_May_2017_print }}</ref> Saskaņā ar ''[[Bloomberg L.P.|Bloomberg]]'' miljardieru indeksu 2024. gada februārī Fridmana kopējā bagātība tika lēsta 13,1 miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.bloomberg.com/billionaires/ | title=Bloomberg Billionaires Index | newspaper=Bloomberg.com }}</ref> 1991. gadā viņš kļuva par vienu no ''[[Alfa-Bank]]'', vienas no lielākajām privātajām bankām Krievijā, līdzdibinātājiem.<ref name="giants">{{Ziņu atsauce|title=In the shadow of giants|url=https://www.economist.com/finance-and-economics/2011/02/17/in-the-shadow-of-giants|access-date=9 February 2018|newspaper=[[The Economist]]|date=17 February 2011}}</ref> Pēc deviņiem gadiem, kas pavadīti, vadot kopuzņēmumu ''[[TNK-BP]]'' (kurā puses piederēja katrai no iesaistītajām pusēm vienādās daļās),<ref name="LetterOne profile">{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman (Co-founder of L1)| url=http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| website=LetterOne| access-date=12 January 2018| archive-date=24 August 2017| archive-url=https://web.archive.org/web/20170824134154/http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| dead-url=yes}}</ref> 2013. gadā viņš pārdeva savu daļu uzņēmumā un līdzdibināja starptautisko investīciju kompāniju ''[[LetterOne]]'' (L1).<ref name="Forbes Billionaires"/> Līdz 2022. gadam Fridmans bija ''Alfa Group'' konsorcija uzraudzības padomes priekšsēdētājs,<ref name="Alfa Group Profile">{{Ziņu atsauce | title=Mikhail Fridman - Chairman of the Supervisory Board of Alfa Group Consortium| url=http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| publisher=[[Alfa Group]]| access-date=9 September 2016| archive-date=16 August 2021| archive-url=https://web.archive.org/web/20210816053431/http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| dead-url=yes}}</ref> kā arī darbojās ''Alfa-Bank''<ref name="Alfa-Bank Profile">{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman| url=https://alfabank.com/investor/governance/directors/fridman/|website=[[Alfa-Bank]]| access-date=9 September 2016}}</ref> un ''ABH Holdings''<ref name="Alfa-Bank Profile"/> valdēs. Pirms 2022. gada viņš darbojās uzņēmumu [[VEON]] (iepriekš ''Vimpelcom'')<ref name=VEONboard>{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory board|url=https://veon.com/whoweare/leadership/Supervisory-board/|website=[[Veon|VEON]]|access-date=7 February 2018}}</ref> un ''[[X5 Retail Group]]''<ref name="Alfa Group Profile"/> uzraudzības padomēs. Viņš ir uzņēmuma ''[[DEA AG|DEA Deutsche Erdoel AG]]'', kas pieder ''LetterOne'', uzraudzības padomes loceklis.<ref name="DEAsupervisory">{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory Board|url=http://www.dea-group.com/en/about-dea/supervisory-board-0|website=[[DEA AG]]|access-date=6 February 2018}}</ref><ref name="deagroup">{{Tīmekļa atsauce| title=DEA Supervisory Board starts work| url=http://www.dea-group.com/en/dea-new-dea|website=DEA Group| access-date=11 January 2018}}</ref> Fridmans darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās un institūcijās, tostarp Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienībā,<ref name="Moscow Times profile">{{Ziņu atsauce| title=Mikhail Fridman - Profile| url=http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html| archive-url=https://web.archive.org/web/20160530020429/http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html | newspaper= [[The Moscow Times]]| archive-date= 30 May 2016}}</ref> Krievijas Sabiedriskajā palātā<ref name="Alfa-Bank Profile"/><ref name="Moscow Times profile"/> un [[Ārējo attiecību padome|Ārējo attiecību padomē]].<ref name="CFR IAB">{{Tīmekļa atsauce|title=International Advisory Board|url=https://www.cfr.org/content/about/annual_report/ar_2009/Intl_Advisory_Board2009.pdf|website=Council on Foreign Relations|access-date=6 February 2018|date=2009}}</ref> 2022. gadā [[Eiropas Savienība]] (ES) noteica sankcijas Fridmanam, reaģējot uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. Fridmans apgalvoja, ka ES izvirzītās apsūdzības ir nepatiesas un nomelnojošas. Vēlāk viņš nolēma atkāpties no ''LetterOne'' un ''Alfa Group'' valdes locekļa amatiem, lai šie uzņēmumi varētu izvairīties no sankcijām.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221210/https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-date=10 December 2022 |dead-url=no | title=Mikhail Fridman loses control of LetterOne after sanctions | newspaper=Financial Times | date=2 March 2022 }}</ref> Kā ziņojuši vairāki plašsaziņas līdzekļi, Fridmans jau vismaz divas reizes ir vērsies tiesā, apstrīdot noteiktās sankcijas, piemēram, 2022. gada jūlijā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/roman-abramovich-other-sanctioned-russian-oligarchs-fight-back-in-court-11657978210|title=Roman Abramovich, Other Sanctioned Russian Oligarchs Fight Back in Court|first=Sara Ruberg and Max|last=Colchester|newspaper=Wall Street Journal|date=16 July 2022 |accessdate=26 February 2023}}</ref> un 2022. gada decembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-12-15/fridman-and-aven-sue-after-ultimatum-to-list-all-homes-and-accounts-in-six-weeks|title=Sanctioned Billionaires Sue After EU Ultimatum to Declare Their Luxury Villas|newspaper=Bloomberg |date=15 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.bloomberg.com}}</ref> 2026. gada septembrī ES uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta svītroja Krievijas oligarhus [[Ališers Usmanovs|Ališeru Usmanovu]] un Mihailu Fridmanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=EU officially extends sanctions against Russia — at cost of delisting 2 oligarchs in Putin's inner circle |url=https://kyivindependent.com/latvia-gives-in-to-frances-demands-to-lift-eu-sanctions-on-two-russian-oligarchs-diplomats-say/ |website=The Kyiv Independent |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> Latvija bija vienīgā valsts, kas iebilda pret šo personu izņemšanas no sankciju saraksta, tomēr beigās piekrita kompromisam un balsojumā atturējās.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija piekrīt kompromisam, Eiropas Savienība no sankciju saraksta svītro divus krievu oligarhus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2026-latvija-piekrit-kompromisam-eiropas-savieniba-no-sankciju-saraksta-svitro-divus-krievu-oligarhus.a664343/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Latvijas valdība 2026. gada 22. septembrī nacionālā mērogā noteica finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem no sankcijām atbrīvotajiem krievu oligarhiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija nosaka finanšu un ieceļošanas ierobežojumus krievu oligarhiem Fridmanam un Usmanovam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2026-latvija-nosaka-finansu-un-iecelosanas-ierobezojumus-krievu-oligarhiem-fridmanam-un-usmanovam.a664348/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> 2022. gada decembrī Londonā Apvienotās Karalistes Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra aizturēja vīrieti, kuru Krievijas valsts mediji identificēja kā Fridmanu, izvirzot apsūdzības [[naudas atmazgāšana|naudas atmazgāšanā]], sazvērestībā ar mērķi krāpnieciski maldināt Iekšlietu ministriju un sazvērestībā ar mērķi sniegt nepatiesas liecības.<ref name="NCA_12/27/2022">{{Tīmekļa atsauce | title=Wealthy Russian businessman arrested on suspicion of multiple offences | website=National Crime Agency | url=https://www.nationalcrimeagency.gov.uk/news/wealthy-russian-businessman-arrested-on-suspicion-of-multiple-offences | access-date=27 December 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/proisshestviya/16494771|title=Источник сообщил о задержании в Лондоне Михаила Фридмана|website=tass.ru|accessdate=26 February 2023}}</ref> Aģentūra nenosauca aizturētā vārdu, vien norādot, ka "daudzmiljonu vērtā mājoklī" aizturēts 58 gadus vecs "bagāts Krievijas uzņēmējs".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-crime-agency-arrests-wealthy-russian-over-money-laundering-2022-12-03/|title=UK crime agency arrests 'wealthy Russian' over money laundering|newspaper=Reuters |date=3 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.reuters.com}}</ref> Vēlāk viņu atbrīvoja pret drošības naudu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022-12-03 |title=Fermato a Londra l'oligarca russo Mikhail Fridman - Ultima ora - Ansa.it |url=https://www.ansa.it/sito/notizie/topnews/2022/12/03/fermato-a-londra-loligarca-russo-mikhail-fridman_4427b0ca-3880-42ed-af2c-13c7ac7e2e53.html |access-date=2024-10-14 |website=Agenzia ANSA |language=it}}</ref> Vēlāk aģentūra samazināja izmeklēšanas apjomu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/132851c0-5a5c-4205-a621-518974a98838/|title=UK scales back probe into Mikhail Fridman four months after raid in London|newspaper=Financial Times |date=12 April 2023|accessdate=27 May 2023|via=www.ft.com}}</ref> 2023. gada septembrī Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra izmeklēšanu izbeidza.<ref name="Bloomberg.com">{{Ziņu atsauce |date=2023-09-15 |title=UK Drops Probe Into Sanctioned Russian Billionaire Mikhail Fridman |language=en |work=Bloomberg.com |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-09-15/uk-drops-probe-into-sanctioned-russian-billionaire-mikhail-fridman |access-date=2023-10-12}}</ref><ref name="news.yahoo.com">{{Tīmekļa atsauce |date=2023-09-16 |title=UK drops sanctions evasion probe into Russian billionaire Fridman |url=https://news.yahoo.com/uk-drops-sanctions-evasion-probe-192700595.html |access-date=2023-10-12 |website=Yahoo News |language=en}}</ref> 2023. gada oktobrī Fridmans paziņoja par atgriešanos Krievijā.<ref>[https://en.thebell.io/fridman-heads-home-as-pro-war-lobby-push-for-punishments-against-emigrants/ ''Fridman heads home, as pro-war lobby push for punishments against emigrants''] (18 October 2023)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fridmans, Mihails}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas inženieri]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Ukrainas ebreji]] 1xiyfoboa4n5cgca4e5f7avmy76el6k 4525985 4525971 2026-09-23T07:24:12Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4525985 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Mihails Fridmans | vārds_orig = ''Михаил Фридман'' | attēls = Фридман Михаил Маратович (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Mihails Fridmans 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1964 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļviva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Unbulleted list|[[Krievija]]s<ref name="Forbes Billionaires">{{Tīmekļa atsauce |title= Forbes Profile: Mikhail Fridman |url= https://www.forbes.com/profile/mikhail-fridman/ |work=[[Forbes]] |date=25 June 2021|access-date=25 June 2021}}</ref>|[[Izraēla]]s<ref name="entrepreneur">{{Tīmekļa atsauce|last=Betta |first=Weronika |date=3 November 2017 |title=Mikhail Fridman: What does it take to become an entrepreneur? |website=[[Jeila Universitāte|Yale University]]|url=http://russian-studies.yale.edu/news/mikhail-fridman-what-does-it-take-become-entrepreneur |access-date=1 December 2017 }}</ref><ref name="ynet4806556">{{Ziņu atsauce|script-title=he:המיליארדר היהודי לא מוריש לילדיו: "שירוויחו בעצמם"| url=http://m.ynet.co.il/Articles/4806556| work=[[Yedioth Ahronoth|Ynet]]| date= 23 May 2016| access-date= 9 September 2016}}</ref>}} | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Mihails Fridmans''' ({{val|ru|Михаил Маратович Фридман}}; {{val|he|מיכאיל פרידמן}}; dzimis {{dat|1964|04|21}}) ir Ukrainā dzimis<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mikhail Fridman, Ukrainian-born Russian Billionaire, Tells Employees: 'War Can Never Be the Answer' |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-02-26/card/XP0cjWyHym4Y7OWnVPLR |access-date=2022-02-28 |website=WSJ |language=en}}</ref> Krievijas un Izraēlas [[biznesa magnāts]] un [[oligarhija|oligarhs]].<ref name="50RichestJews">{{Ziņu atsauce| title=The World's 50 Richest Jews: 1-10| url=https://www.jpost.com/Jewish-World/Jewish-Features/The-worlds-50-Richest-Jews-1-10| newspaper= [[Jerusalem Post]]| date=7 September 2010| access-date=11 January 2018}}</ref><ref name="entrepreneur"/><ref name="ynet4806556"/> Viņš ir viens no daudznacionālā Krievijas konglomerāta ''[[Alfa Group]]'' līdzdibinātājiem. Saskaņā ar ''[[Forbes]]'' datiem 2013. gadā viņš bija otrais bagātākais Krievijas pārstāvis (16,5 miljardi ASV dolāru), bet 2023. gadā noslīdēja uz devīto vietu (12,6 miljardi ASV dolāru).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/rating/200-bogateishih-biznesmenov-rossii-2013/2013 | title=200 богатейших бизнесменов России — 2013 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.forbes.ru/milliardery/487934-110-rossijskih-milliarderov-rejting-forbes-2023 | title=110 российских миллиардеров. Рейтинг Forbes — 2023 }}</ref> 2017. gada maijā izdevums ''bne IntelliNews'' viņu ierindoja arī kā nozīmīgāko Krievijas uzņēmēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://online.flipbuilder.com/myab/xfgo/mobile/index.html#p=30 | title=Bne_Magazine_May_2017_print }}</ref> Saskaņā ar ''[[Bloomberg L.P.|Bloomberg]]'' miljardieru indeksu 2024. gada februārī Fridmana kopējā bagātība tika lēsta 13,1 miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.bloomberg.com/billionaires/ | title=Bloomberg Billionaires Index | newspaper=Bloomberg.com }}</ref> 1991. gadā viņš kļuva par vienu no ''[[Alfa-Bank]]'', vienas no lielākajām privātajām bankām Krievijā, līdzdibinātājiem.<ref name="giants">{{Ziņu atsauce|title=In the shadow of giants|url=https://www.economist.com/finance-and-economics/2011/02/17/in-the-shadow-of-giants|access-date=9 February 2018|newspaper=[[The Economist]]|date=17 February 2011}}</ref> Pēc deviņiem gadiem, kas pavadīti, vadot kopuzņēmumu ''[[TNK-BP]]'' (kurā puses piederēja katrai no iesaistītajām pusēm vienādās daļās),<ref name="LetterOne profile">{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman (Co-founder of L1)| url=http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| website=LetterOne| access-date=12 January 2018| archive-date=24 August 2017| archive-url=https://web.archive.org/web/20170824134154/http://www.letterone.com/about-us/leadership-and-governance/board-members/mikhail-fridman| dead-url=yes}}</ref> 2013. gadā viņš pārdeva savu daļu uzņēmumā un līdzdibināja starptautisko investīciju kompāniju ''[[LetterOne]]'' (L1).<ref name="Forbes Billionaires"/> Līdz 2022. gadam Fridmans bija ''Alfa Group'' konsorcija uzraudzības padomes priekšsēdētājs,<ref name="Alfa Group Profile">{{Ziņu atsauce | title=Mikhail Fridman - Chairman of the Supervisory Board of Alfa Group Consortium| url=http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| publisher=[[Alfa Group]]| access-date=9 September 2016| archive-date=16 August 2021| archive-url=https://web.archive.org/web/20210816053431/http://www.alfagroup.org/about-us/supervisory-board/member/mikhail-fridman/| dead-url=yes}}</ref> kā arī darbojās ''Alfa-Bank''<ref name="Alfa-Bank Profile">{{Tīmekļa atsauce| title=Mikhail Fridman| url=https://alfabank.com/investor/governance/directors/fridman/|website=[[Alfa-Bank]]| access-date=9 September 2016}}</ref> un ''ABH Holdings''<ref name="Alfa-Bank Profile"/> valdēs. Pirms 2022. gada viņš darbojās uzņēmumu [[VEON]] (iepriekš ''Vimpelcom'')<ref name=VEONboard>{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory board|url=https://veon.com/whoweare/leadership/Supervisory-board/|website=[[Veon|VEON]]|access-date=7 February 2018}}</ref> un ''[[X5 Retail Group]]''<ref name="Alfa Group Profile"/> uzraudzības padomēs. Viņš ir uzņēmuma ''[[DEA AG|DEA Deutsche Erdoel AG]]'', kas pieder ''LetterOne'', uzraudzības padomes loceklis.<ref name="DEAsupervisory">{{Tīmekļa atsauce|title=Supervisory Board|url=http://www.dea-group.com/en/about-dea/supervisory-board-0|website=[[DEA AG]]|access-date=6 February 2018}}</ref><ref name="deagroup">{{Tīmekļa atsauce| title=DEA Supervisory Board starts work| url=http://www.dea-group.com/en/dea-new-dea|website=DEA Group| access-date=11 January 2018}}</ref> Fridmans darbojies vairākās sabiedriskās organizācijās un institūcijās, tostarp Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienībā,<ref name="Moscow Times profile">{{Ziņu atsauce| title=Mikhail Fridman - Profile| url=http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html| archive-url=https://web.archive.org/web/20160530020429/http://www.themoscowtimes.com/mt_profile/mikhail_fridman/433919.html | newspaper= [[The Moscow Times]]| archive-date= 30 May 2016}}</ref> Krievijas Sabiedriskajā palātā<ref name="Alfa-Bank Profile"/><ref name="Moscow Times profile"/> un [[Ārējo attiecību padome|Ārējo attiecību padomē]].<ref name="CFR IAB">{{Tīmekļa atsauce|title=International Advisory Board|url=https://www.cfr.org/content/about/annual_report/ar_2009/Intl_Advisory_Board2009.pdf|website=Council on Foreign Relations|access-date=6 February 2018|date=2009}}</ref> 2022. gadā [[Eiropas Savienība]] (ES) noteica sankcijas Fridmanam, reaģējot uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. Fridmans apgalvoja, ka ES izvirzītās apsūdzības ir nepatiesas un nomelnojošas. Vēlāk viņš nolēma atkāpties no ''LetterOne'' un ''Alfa Group'' valdes locekļa amatiem, lai šie uzņēmumi varētu izvairīties no sankcijām.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221210/https://www.ft.com/content/c1837a20-6147-45c5-876c-add96ee8432c |archive-date=10 December 2022 |dead-url=no | title=Mikhail Fridman loses control of LetterOne after sanctions | newspaper=Financial Times | date=2 March 2022 }}</ref> Kā ziņojuši vairāki plašsaziņas līdzekļi, Fridmans jau vismaz divas reizes ir vērsies tiesā, apstrīdot noteiktās sankcijas, piemēram, 2022. gada jūlijā<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/roman-abramovich-other-sanctioned-russian-oligarchs-fight-back-in-court-11657978210|title=Roman Abramovich, Other Sanctioned Russian Oligarchs Fight Back in Court|first=Sara Ruberg and Max|last=Colchester|newspaper=Wall Street Journal|date=16 July 2022 |accessdate=26 February 2023}}</ref> un 2022. gada decembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-12-15/fridman-and-aven-sue-after-ultimatum-to-list-all-homes-and-accounts-in-six-weeks|title=Sanctioned Billionaires Sue After EU Ultimatum to Declare Their Luxury Villas|newspaper=Bloomberg |date=15 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.bloomberg.com}}</ref> 2026. gada septembrī ES uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret Krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta svītroja Krievijas oligarhus [[Ališers Usmanovs|Ališeru Usmanovu]] un Mihailu Fridmanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=EU officially extends sanctions against Russia — at cost of delisting 2 oligarchs in Putin's inner circle |url=https://kyivindependent.com/latvia-gives-in-to-frances-demands-to-lift-eu-sanctions-on-two-russian-oligarchs-diplomats-say/ |website=The Kyiv Independent |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}}}}</ref> Latvija bija vienīgā valsts, kas iebilda pret šo personu izņemšanas no sankciju saraksta, tomēr beigās piekrita kompromisam un balsojumā atturējās.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija piekrīt kompromisam, Eiropas Savienība no sankciju saraksta svītro divus krievu oligarhus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2026-latvija-piekrit-kompromisam-eiropas-savieniba-no-sankciju-saraksta-svitro-divus-krievu-oligarhus.a664343/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Latvijas valdība 2026. gada 22. septembrī nacionālā mērogā noteica finanšu un ieceļošanas ierobežojumus abiem no sankcijām atbrīvotajiem krievu oligarhiem.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija nosaka finanšu un ieceļošanas ierobežojumus krievu oligarhiem Fridmanam un Usmanovam |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2026-latvija-nosaka-finansu-un-iecelosanas-ierobezojumus-krievu-oligarhiem-fridmanam-un-usmanovam.a664348/ |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> 2022. gada decembrī Londonā Apvienotās Karalistes Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra aizturēja vīrieti, kuru Krievijas valsts mediji identificēja kā Fridmanu, izvirzot apsūdzības [[naudas atmazgāšana|naudas atmazgāšanā]], sazvērestībā ar mērķi krāpnieciski maldināt Iekšlietu ministriju un sazvērestībā ar mērķi sniegt nepatiesas liecības.<ref name="NCA_12/27/2022">{{Tīmekļa atsauce | title=Wealthy Russian businessman arrested on suspicion of multiple offences | website=National Crime Agency | url=https://www.nationalcrimeagency.gov.uk/news/wealthy-russian-businessman-arrested-on-suspicion-of-multiple-offences | access-date=27 December 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tass.ru/proisshestviya/16494771|title=Источник сообщил о задержании в Лондоне Михаила Фридмана|website=tass.ru|accessdate=26 February 2023}}</ref> Aģentūra nenosauca aizturētā vārdu, vien norādot, ka "daudzmiljonu vērtā mājoklī" aizturēts 58 gadus vecs "bagāts Krievijas uzņēmējs".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-crime-agency-arrests-wealthy-russian-over-money-laundering-2022-12-03/|title=UK crime agency arrests 'wealthy Russian' over money laundering|newspaper=Reuters |date=3 December 2022|accessdate=26 February 2023|via=www.reuters.com}}</ref> Vēlāk viņu atbrīvoja pret drošības naudu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022-12-03 |title=Fermato a Londra l'oligarca russo Mikhail Fridman - Ultima ora - Ansa.it |url=https://www.ansa.it/sito/notizie/topnews/2022/12/03/fermato-a-londra-loligarca-russo-mikhail-fridman_4427b0ca-3880-42ed-af2c-13c7ac7e2e53.html |access-date=2024-10-14 |website=Agenzia ANSA |language=it}}</ref> Vēlāk aģentūra samazināja izmeklēšanas apjomu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/132851c0-5a5c-4205-a621-518974a98838/|title=UK scales back probe into Mikhail Fridman four months after raid in London|newspaper=Financial Times |date=12 April 2023|accessdate=27 May 2023|via=www.ft.com}}</ref> 2023. gada septembrī Nacionālā noziedzības apkarošanas aģentūra izmeklēšanu izbeidza.<ref name="Bloomberg.com">{{Ziņu atsauce |date=2023-09-15 |title=UK Drops Probe Into Sanctioned Russian Billionaire Mikhail Fridman |language=en |work=Bloomberg.com |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-09-15/uk-drops-probe-into-sanctioned-russian-billionaire-mikhail-fridman |access-date=2023-10-12}}</ref><ref name="news.yahoo.com">{{Tīmekļa atsauce |date=2023-09-16 |title=UK drops sanctions evasion probe into Russian billionaire Fridman |url=https://news.yahoo.com/uk-drops-sanctions-evasion-probe-192700595.html |access-date=2023-10-12 |website=Yahoo News |language=en}}</ref> 2023. gada oktobrī Fridmans paziņoja par atgriešanos Krievijā.<ref>[https://en.thebell.io/fridman-heads-home-as-pro-war-lobby-push-for-punishments-against-emigrants/ ''Fridman heads home, as pro-war lobby push for punishments against emigrants''] (18 October 2023)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fridmans, Mihails}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas inženieri]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Ukrainas ebreji]] emxcir2v0ten1kp4rkh41valxh2u9us 0 640352 4525973 2026-09-23T07:17:26Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mihails Fridmans]] 4525973 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mihails Fridmans]] 550vdzdu4rplh8wbupkl3x3hlgqkycf 0 640353 4525974 2026-09-23T07:17:50Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mihails Fridmans]] 4525974 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mihails Fridmans]] 550vdzdu4rplh8wbupkl3x3hlgqkycf 0 640354 4525980 2026-09-23T07:22:05Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Malingāra]] 4525980 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Malingāra]] kwom3r5ta57cm3pazi97z2ul88garah 3 640355 4526030 2026-09-23T08:38:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4526030 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mark Reznicenko}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. septembris, plkst. 11.38 (EEST) 41hi3wasbggnqpun28xbqe4vx1a9ax6 0 640356 4526034 2026-09-23T08:48:13Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kristīna Hofa Zommersa]] 4526034 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kristīna Hofa Zommersa]] 0tf6g8jf6nd5mj9wc2a1otaec47scec 3 640357 4526058 2026-09-23T10:03:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4526058 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Balodite}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. septembris, plkst. 13.03 (EEST) 2aabxnh6f3ak4z1ii2vj4slrxcfpq0h